Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.19 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1647 4521104 4325866 2026-09-12T13:36:45Z Meistars Joda 781 4521104 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Muso oa Lesoto'' | pilnais_valsts_nosaukums = Lesoto Karaliste | valsts_nosaukums = Lesoto | karoga_nosaukums = Lesoto Karalistes karogs | karoga_attēls = Flag of Lesotho.svg | ģerboņa_nosaukums = Lesoto Karalistes ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Lesotho.svg | kartes_attēls = Location_Lesotho_AU_Africa.svg | valsts_moto = "Khotso, Pula, Nala"{{spaces|2}}<small>([[soto valoda|soto]])<br />"Miers, lietus, pārticība"</small> | valsts_himna = ''[[Lesoto Fatse La Bontata Rona]]'' | valsts_valodas = [[dienvidsotu valoda]],<br />[[angļu valoda]] | galvaspilsēta = [[Maseru]] |latd=29 |latm=18 |latNS=S |longd=27 |longm=28 |longEW=E | lielākā_pilsēta = Maseru | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Lesoto karaļi|Karalis]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Lesoto premjerministri|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Letsijs III]] | valsts_galva2 = [[Moeketsi Majoro]] | platība_rangs = 140. | platība_km2 = 30,355 | procenti_ūdens = neievērojama | iedzīvotāju_skaits = 1,795,000¹ | iedzīvotāju_skaits_rangs = 146. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2005 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 59 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 138. | IKP_PPP = $3,095 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=106&pr.y=8&sy=2004&ey=2008&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=666&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a= |title=Lesoto|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2008-10-09}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_per_capita = $1285<ref name=imf2 /> | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_notikums = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1966|10|4}} | HDI = {{palielinājās}}&nbsp;0,549 | HDI_rangs = 138. | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <span style="color:#ffcc00;">vidējs</span> | Gini = 63,2 | Gini_gads = 1995 | Gini_kategorija = <span style="color:red;">augsts</span> | valūta = [[Lesoto loti|Loti]] | valūtas_kods = LSL | laika_zona = | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ls]] | iso_kods_num = 426 | iso_kods_alfa2 = LS | iso_kods_alfa3 = LSO | tālsarunu_kods = 266 | piezīmes = ¹ Novērtējums ņem vērā [[AIDS]] izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts. }} '''Lesoto''', oficiāli '''Lesoto Karaliste''' ([[Dienvidsotu valoda|dienvidsotu]]: ''Muso oa Lesotho'') ir valsts [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]], kuru no visām pusēm ieskauj [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]], tās galvaspilsēta ir [[Maseru]]. Lesoto oficiālās valodas ir [[Dienvidsotu valoda|sesoto]] un [[angļu valoda]]. Valsts pārvaldes forma ir [[konstitucionālā monarhija]]&nbsp;— karalis ir valsts galva, bet izpildvara ir premjerministra rokās. Pašreizējais karalis ir [[Letsijs III]]. Lesoto ir kalnaina valsts, vairāk nekā 80% no tās teritorijas atrodas augstāk par 1800 m [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Valsts augstākais punkts ir ''Thabana Ntlenyana'' kalns, kas sasniedz 3482 m. Valsts iedzīvotāju skaits ir aptuveni 2,3 miljoni cilvēku, platība ir apmēram 30 355 km². == Vēsture == 19. gadsimta sākumā Lesoto vēsturē nozīmīgu lomu ieņēma [[Mošvešve I]] (''Moshoeshoe'' I)&nbsp;— harizmātisks vadonis, kurš apvienoja dažādas basoto ciltis un izveidoja vienotu valsti. Ap 1820. gadu Mošvešve I apmetās uz dzīvi ''Thaba Bosiu'', kas kļuva par stratēģisku un labi aizsargājamu cietoksni. 1830. gados basoto teritorijā ieradās [[Afrikāneri|būri]]. Sākās konflikts par zemes tiesībām, kas noveda pie vairākiem kariem, pazīstamiem kā Būru-basoto kari (1858—1868). Mošvešve I, lai pasargātu savu tautu no būru [[paplašināšanās]], lūdza aizsardzību no Lielbritānijas. 1831. gadā jaunizveidota [[Basutolenda]] (toreizējais teritorijas nosaukums) kļuva par britu protektorātu un tika pasargāta no būru iebrukuma. Pēc Mošvešve I nāves 1870. gadā Basutolenda turpināja būt britu kontrolēta teritorija. Jau 1832. gadā Basutolenda kļuva par atsevišķu britu koloniju, kas pārvaldīta tieši no [[Londona]]s, nevis Dienvidāfrikas. Tas ļāva basoto tautai saglabāt lielāku [[Autonomija|autonomiju]] un novērsa tās iekļaušanu Dienvidāfrikas Savienībā. Lesoto ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] 1966. gada 4. oktobrī. Pēc neatkarības Lesoto piedzīvoja vairākus politiskus nemierus un militārus apvērsumus. 1970. gadā, pēc vēlēšanām, valdošā partija neatzina opozīcijas uzvaru un izveidoja autoritāru valdību. Tas izraisīja vairākas desmitgades ilgu politisko nestabilitāti. 1990. gadā karalis Mošvešve II tika izsūtīts trimdā, bet viņa dēls Letsijs III kļuva par karali. Vēlāk Mošvešve II atgriezās, bet 1996. gadā gāja bojā autoavārijā, pēc kā Letsijs III atkal kļuva par karali. == Ārpolitika == Lesoto ir [[Dienvidu Āfrikas Attīstības Kopiena]]s (SADC) locekle. Valsts aktīvi piedalās reģionālās drošības un ekonomikas sadarbības programmās, kā arī atbalsta miera uzturēšanu Āfrikas dienvidos. Valsts uztur ciešas attiecības ar [[ASV|Amerikas Savienotajām Valstīm]], īpaši caur ''African Growth and Opportunity Act'' (AGOA), kas ļauj Lesoto eksportēt tekstilizstrādājumus uz ASV bez muitas nodevām. Lesoto saņem būtisku atbalstu no [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO), [[Eiropas Savienība]]s un dažādām attīstības aģentūrām. Valsts piedalās programmās, kas vērstas uz nabadzības mazināšanu, izglītību, veselības aprūpi un infrastruktūras attīstību. Valsts tradicionāli saglabā [[Neitralitāte|neitralitāti]] starptautiskajos konfliktos un izvairās no militāriem konfliktiem. Tā koncentrējas uz miera uzturēšanas misijām un reģionālo konfliktu risināšanu caur [[Diplomātija|diplomātiju]]. == Saimniecība == Lesoto ir viens no lielākajiem tekstila eksportētājiem uz [[ASV]] ([[Dimants|dimantu]] ieguve un [[tekstilrūpniecība]] ir galvenie eksportētie produkti), kā arī tā eksportē ūdeni uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] caur Lesoto Augstieņu Ūdens Projektu (''Lesotho Highlands Water Project''). Tomēr valsts saskaras ar nopietniem ekonomikas izaicinājumiem, tai skaitā augstu [[Nabadzība|nabadzību]], [[Bezdarbs|bezdarbu]] un atkarību no Dienvidāfrikas ekonomikas. Dienvidāfrika ir Lesoto galvenais tirdzniecības partneris un ekonomiskais atbalsts. Lesoto ir atkarīga no Dienvidāfrikas gan importā, gan eksportā, kā arī ūdens resursu un darbaspēka eksportā, 2014. gadā emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|title=Migration and Remittances Factbook 2016|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Iedzīvotāji == Lesoto iedzīvotāji ir pazīstami kā [[basoto]] (vienskaitlī&nbsp;— mosoto). Lielākā daļa Lesoto iedzīvotāju ir [[kristieši]]&nbsp;— apmēram 90% iedzīvotāju pieder dažādām kristiešu konfesijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Lesoto| ]] 6g3e831gz8e5zh5canlrmw8e169js80 4521105 4521104 2026-09-12T13:46:27Z Meistars Joda 781 4521105 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Muso oa Lesoto'' | pilnais_valsts_nosaukums = Lesoto Karaliste | valsts_nosaukums = Lesoto | karoga_nosaukums = Lesoto Karalistes karogs | karoga_attēls = Flag of Lesotho.svg | ģerboņa_nosaukums = Lesoto Karalistes ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Lesotho.svg | kartes_attēls = Location_Lesotho_AU_Africa.svg | valsts_moto = "Khotso, Pula, Nala"{{spaces|2}}<small>([[soto valoda|soto]])<br />"Miers, lietus, pārticība"</small> | valsts_himna = ''[[Lesoto Fatse La Bontata Rona]]'' | valsts_valodas = [[dienvidsotu valoda]],<br />[[angļu valoda]] | galvaspilsēta = [[Maseru]] |latd=29 |latm=18 |latNS=S |longd=27 |longm=28 |longEW=E | lielākā_pilsēta = Maseru | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Lesoto karaļi|Karalis]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Lesoto premjerministri|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Letsijs III]] | valsts_galva2 = [[Moeketsi Majoro]] | platība_rangs = 140. | platība_km2 = 30,355 | procenti_ūdens = neievērojama | iedzīvotāju_skaits = 1,795,000¹ | iedzīvotāju_skaits_rangs = 146. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2005 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 59 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 138. | IKP_PPP = $3,095 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=106&pr.y=8&sy=2004&ey=2008&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=666&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a= |title=Lesoto|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2008-10-09}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_per_capita = $1285<ref name=imf2 /> | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_notikums = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1966|10|4}} | HDI = {{palielinājās}}&nbsp;0,549 | HDI_rangs = 138. | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <span style="color:#ffcc00;">vidējs</span> | Gini = 63,2 | Gini_gads = 1995 | Gini_kategorija = <span style="color:red;">augsts</span> | valūta = [[Lesoto loti|Loti]] | valūtas_kods = LSL | laika_zona = | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ls]] | iso_kods_num = 426 | iso_kods_alfa2 = LS | iso_kods_alfa3 = LSO | tālsarunu_kods = 266 | piezīmes = ¹ Novērtējums ņem vērā [[AIDS]] izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts. }} '''Lesoto''', oficiāli '''Lesoto Karaliste''' ([[Dienvidsotu valoda|dienvidsotu]]: ''Muso oa Lesotho'') ir valsts [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]], kuru no visām pusēm ieskauj [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]], tās galvaspilsēta ir [[Maseru]]. Lesoto oficiālās valodas ir [[Dienvidsotu valoda|sesoto]] un [[angļu valoda]]. Valsts pārvaldes forma ir [[konstitucionālā monarhija]]&nbsp;— karalis ir valsts galva, bet izpildvara ir premjerministra rokās. Pašreizējais karalis ir [[Letsijs III]]. Lesoto ir kalnaina valsts, vairāk nekā 80% no tās teritorijas atrodas augstāk par 1800 m [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Valsts augstākais punkts ir ''Thabana Ntlenyana'' kalns, kas sasniedz 3482 m. Valsts iedzīvotāju skaits ir aptuveni 2,3 miljoni cilvēku, platība ir apmēram 30 355 km². == Vēsture == 19. gadsimta sākumā Lesoto vēsturē nozīmīgu lomu ieņēma [[Mošvešve I]] (''Moshoeshoe'' I)&nbsp;— harizmātisks vadonis, kurš apvienoja dažādas basoto ciltis un izveidoja vienotu valsti. Ap 1820. gadu Mošvešve I apmetās uz dzīvi ''Thaba Bosiu'', kas kļuva par stratēģisku un labi aizsargājamu cietoksni. 1830. gados basoto teritorijā ieradās [[Afrikāneri|būri]]. Sākās konflikts par zemes tiesībām, kas noveda pie vairākiem kariem, pazīstamiem kā Būru-basoto kari (1858—1868). Mošvešve I, lai pasargātu savu tautu no būru [[paplašināšanās]], lūdza aizsardzību no Lielbritānijas. 1831. gadā jaunizveidotā [[Basutolenda]] (toreizējais teritorijas nosaukums) kļuva par britu protektorātu un tika pasargāta no būru iebrukuma. Pēc Mošvešve I nāves 1870. gadā Basutolenda turpināja būt britu kontrolēta teritorija. Jau 1832. gadā Basutolenda kļuva par atsevišķu britu koloniju, kas pārvaldīta tieši no [[Londona]]s, nevis Dienvidāfrikas. Tas ļāva basoto tautai saglabāt lielāku [[Autonomija|autonomiju]] un novērsa tās iekļaušanu Dienvidāfrikas Savienībā. Lesoto ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] 1966. gada 4. oktobrī. Pēc neatkarības Lesoto piedzīvoja vairākus politiskus nemierus un militārus apvērsumus. 1970. gadā, pēc vēlēšanām, valdošā partija neatzina opozīcijas uzvaru un izveidoja autoritāru valdību. Tas izraisīja vairākas desmitgades ilgu politisko nestabilitāti. 1990. gadā karalis Mošvešve II tika izsūtīts trimdā, bet viņa dēls [[Letsijs III]] kļuva par karali. Vēlāk Mošvešve II atgriezās, bet 1996. gadā gāja bojā autoavārijā, pēc kā Letsijs III atkal kļuva par karali. == Ārpolitika == Lesoto ir [[Dienvidu Āfrikas Attīstības kopiena]]s (SADC) locekle. Valsts aktīvi piedalās reģionālās drošības un ekonomikas sadarbības programmās, kā arī atbalsta miera uzturēšanu Āfrikas dienvidos. Valsts uztur ciešas attiecības ar [[ASV|Amerikas Savienotajām Valstīm]], īpaši caur ''African Growth and Opportunity Act'' (AGOA), kas ļauj Lesoto eksportēt tekstilizstrādājumus uz ASV bez muitas nodevām. Lesoto saņem būtisku atbalstu no [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO), [[Eiropas Savienība]]s un dažādām attīstības aģentūrām. Valsts piedalās programmās, kas vērstas uz nabadzības mazināšanu, izglītību, veselības aprūpi un infrastruktūras attīstību. Valsts tradicionāli saglabā [[Neitralitāte|neitralitāti]] starptautiskajos konfliktos un izvairās no militāriem konfliktiem. Tā koncentrējas uz miera uzturēšanas misijām un reģionālo konfliktu risināšanu caur [[Diplomātija|diplomātiju]]. == Saimniecība == Lesoto ir viens no lielākajiem tekstila eksportētājiem uz [[ASV]] ([[Dimants|dimantu]] ieguve un [[tekstilrūpniecība]] ir galvenie eksportētie produkti), kā arī tā eksportē ūdeni uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] caur Lesoto Augstieņu ūdens projektu (''Lesotho Highlands Water Project''). Tomēr valsts saskaras ar nopietniem ekonomikas izaicinājumiem, tai skaitā augstu [[Nabadzība|nabadzību]], [[Bezdarbs|bezdarbu]] un atkarību no Dienvidāfrikas ekonomikas. Dienvidāfrika ir Lesoto galvenais tirdzniecības partneris un ekonomiskais atbalsts. Lesoto ir atkarīga no Dienvidāfrikas gan importā, gan eksportā, kā arī ūdens resursu un darbaspēka eksportā, 2014. gadā emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|title=Migration and Remittances Factbook 2016|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Iedzīvotāji == Lesoto iedzīvotāji ir pazīstami kā [[basoto]] (vienskaitlī&nbsp;— mosoto). Lielākā daļa Lesoto iedzīvotāju ir [[kristieši]]&nbsp;— apmēram 90% iedzīvotāju pieder dažādām kristiešu konfesijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Lesoto| ]] s923zbi3u9vg2iwicbwnzm2v6yxoacp 0 1936 4521507 4460380 2026-09-13T09:45:52Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Coat_of_arms_of_Burkina_Faso.svg" aizvietots ar "Coat_of_arms_of_Burkina_Faso_(1984-2025).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · The arms have changed"). 4521507 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Burkina Faso | valsts_nosaukums = Burkinafaso | karoga_nosaukums = Burkinafaso karogs | karoga_attēls = Flag of Burkina Faso.svg | ģerboņa_nosaukums = Burkinafaso ģerbonis | ģerboņa_platums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Burkina Faso (1984-2025).svg | valsts_moto = ''"Unité–Progrès–Justice"''{{spaces|2}}<small>{{fr ikona}}<br />"Vienotība - progress - taisnība"</small> | valsts_himna = ''Une Seule Nuit'' | kartes_attēls = Location_Burkina_Faso_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | valsts_valodas = [[Franču valoda]] | galvaspilsēta = [[Vagadugu]] |latd=12 |latm=20 |latNS=N |longd=1 |longm=40 |longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[republika]] [[militārā hunta|militārās huntas]] vadībā | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Ibrahims Traore]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Žans Emanuēls Uedraogo]] |legislature = Nacionālā Asambleja | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = 1960. gada 5. augusts | platība_km2 = 274 200 | platība_rangs = 74. | procenti_ūdens = 0,146% | iedzīvotāju_skaits = 21 510 181<ref name="The World Factbook">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/burkina-faso/|title=Archived copy" (PDF). Archived from the original (PDF) on 2016-12-21. Retrieved 2016-02-18.CS1 maint: archived copy as title|date=16 November 2021|access-date=2022-01-29|archive-date=2021-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111020045/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/burkina-faso}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 58. |population_census = 14 017 262 |population_census_year = 2006 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 64 |population_density_sq_mi = | apdzīvotības_blīvums_rangs = 137. | IKP_PPP_gads = 2020 | IKP_PPP = $45,339&nbsp;miljardi | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $2 207<ref name="imf.org">{{tīmekļa atsauce | url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=88&pr.y=8&sy=2019&ey=2024&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=748&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&grp=0&a= | title=Report for Selected Countries and Subjects}}</ref> | IKP_PPP_per_capita_rangs = |GDP_nominal = $16,226&nbsp;miljardi |GDP_nominal_year = 2020 |GDP_nominal_per_capita = $926 | HDI_gads = 2019 | HDI = {{nemainījās}} 0,452 | HDI_rangs = 182. | Gini_gads = 2020 | Gini = 38,9 |Gini_ref = <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Distribution of family income – Gini index|work=The World Factbook|publisher=CIA|access-date=1 September 2009|archive-date=13 June 2007|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|dead-url=yes}}</ref> | Gini_rangs = | valūta = [[Rietumāfrikas franks]]<ref>CFA Franc BCEAO. Codes: XOF / 952 [http://www.iso.org/iso/support/faqs/faqs_widely_used_standards/widely_used_standards_other/valūtas_kodss/valūtas_kodss_list-1.htm ISO 4217 valūta names and code elements]{{Novecojusi saite}}. ISO. Retrieved 8 May 2009.</ref> | valūtas_kods = XOF | laika_zona = | utc_offset = +0 | laika_zona_DST = nav | utc_offset_DST = |drives_on = right | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 226 | domēns = [[.bf]] | piezīmes = }} '''Burkinafaso''' ({{val|fr|Burkina Faso}}) ir valsts [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. Tai nav pieejas jūrai, robežojas ar [[Mali]] ziemeļos, ar [[Nigēra|Nigēru]] austrumos, ar [[Benina|Beninu]] dienvidaustrumos, ar [[Gana|Ganu]] un [[Togo]] dienvidos, kā arī ar [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] dienvidrietumos. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 [[km²]], valsts atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Valsts teritorija ir lielākoties līdzena, atrodas uz 200 līdz 500 metrus augsta līdzenuma. Valsts dienvidrietumos teritorijas augstums palielinās līdz 700 metriem virs jūras līmeņa. Burkinafaso ar 17,32 miljoniem iedzīvotāju ir 21. lielākā valsts Āfrikā un 61. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Burkinafaso ir pusprezidentāla republika, kas sastāv no trīspadsmit reģioniem un četrdesmit piecām provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Vagadugu]]. Burkinafaso ekonomika ir vāji attīstīta. Tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Burkinafaso ir [[Āfrikas Savienība]]s, [[Frankofonija]]s un [[ANO]] dalībvalsts. Pēc Krievijas alɡotņu atbalstītajiem valsts apvērsumiem Burkinafaso, [[Mali]] un [[Nigēra]]s militārās huntas 2024. gada 6. jūlijā pasludināja [[Sāhela]]s valstu alianses ({{val-fr|Alliance des États du Sahel}}, AES) izveidi, kas 2025. ɡada 29. janvārī izstājās no Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas ({{val-en|Economic Community of West African States}}, ECOWAS), tomēr turpināja lietot [[Rietumāfrikas franks|Rietumāfrikas franku]] kā kopēju naudas vienību. == Vēsture == Līdz 19. gadsimta beigām mūsdienu Burkinafaso teritorijā pastāvēja [[mosi|mosu]] karaļvalstis. Mosi mūsdienu Burkinafaso teritorijā apmetās 11. gadsimtā, ienākot no [[Centrālā Āfrika|Centrālās Āfrikas]] vai [[Austrumāfrika]]s. Viņi bija labi karotāji un aizstāvēja savu kultūru pret musulmaņiem. 1896. gadā [[Francija]] pieteica savas tiesības uz teritoriju un 1904. gadā iekļāva to [[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]. 1919. gadā Franču Rietumāfrikas sastāvā tika izveidota Franču Augšvolta. 1956. gada 23. jūlijā tika pieņemts likums, kas franču kolonijām deva lielākas pašnoteikšanās tiesības. 1959. gada 11. decembrī Augšvolta kļuva par autonomu republiku Franču sadraudzībā. 1960. gada 5. augustā Augšvolta ieguva pilnīgu neatkarību no Francijas. Valsts pirmais prezidents bija Moriss Jameogo (''Maurice Yameogo''), kurš drīz pēc nākšanas pie varas ieviesa [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]]. 1966. gadā pēc studentu, arodbiedrību un valsts ierēdņu streikiem, armija veica valsts apvērsumu. Pulkvežleitnanta Abukara Sangule Lamizanas (''Aboukar Sangoule Lamizana'') vadībā armija pie varas bija četrus gadus. 1970. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas noteica četru gadu ilgu pārejas periodu uz demokrātiju. Jauna konstitūcija tika pieņemta 1977. gadā, un 1978. gadā Lamizana atkal tika ievēlēts par prezidentu. 1980. gada 25. novembrī pulkvedis Saje Zerbo (''Saye Zerbo'') gāza Lamizanu un nodibināja Militāro Komiteju Nacionālā Progresa Atjaunošanai. Zerbo tika gāzts divus gadus vēlāk, kad majora [[Jean-Baptiste Ouedraogo|Žanbaptista Uedraogo]] vadībā tika izveidota Nacionālā Glābšanas Padome. Pie varas esošās padomes dalībnieku vidū veidojās konflikts. No vienas puses bija mērenie spēki, no otras radikāļi kapteiņa [[Tomā Sankara]]s vadībā. Sankara tika iecelts par premjerministru 1983. gada janvārī, taču nesaskaņas turpinājās, un Sankara tika atcelts no amata un arestēts. Kapteinis [[Blaise Compaore|Blēzs Kompaore]] 1983. gada 4. augustā veica valsts apvērsumu ar mērķi atbrīvot Sankaru. Pēc šī apvērsuma Sankara kļuva par Nacionālās Revolucionārās Padomes prezidentu. Padomes biedri bija marksisti, kuri "mobilizēja masas" un izveidoja Revolūcijas aizsardzības komitejas. 1984. gada 4. augustā valsts nosaukums tika mainīts uz Burkinafaso — burtiski tulkojot, "zeme, kurā dzīvo godājami cilvēki". Sankara ar savu harizmu centās panākt straujāku valsts attīstību, taču taupības režīms nebija populārs, un revolūcijas mērķu īstenošanā parādījās aizvien vairāk problēmu. 1987. gada 15. oktobrī Sankaru nogalināja, un pie varas nāca kapteinis Blēzs Kompaore, kurš kopā ar majoru Žanbaptistu Boukarī Lengani (''Jean-Baptiste Boukary Lengani'') izveidoja Tautas fronti, kura pasludināja, ka cīnīsies par revolūcijas mērķu īstenošanu un izlabos Sankaras pārspīlējumus. 1989. gada jūnijā tika legalizētas dažas opozīcijas organizācijas, kas izraisīja marksistu neapmierinātību. 1989. gada septembrī Kompaore apsūdzēja Lengani un vairākus citus savus biedrus apvērsuma plānošanā un tajā pašā dienā tie tika sodīti ar nāvi. 1990. gadā Tautas fronte sasauca savu pirmo kongresu un uzsāka darbu pie jaunas konstitūcijas izstrādāšanas, kas tika pieņemta 1991. gadā. 1992. gadā Kompaore tika ievēlēts par prezidentu vēlēšanās, kuras opozīcijas partijas boikotēja. 1995. gadā notika pirmās vairākpartiju reģionālās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, Kompaores vadītā Tautas fronte ieguva 1100 no 1700 vēlētājiem amatiem. 1997. gada parlamenta vēlēšanās Kompaores vadītā partija ieguva 101 no 111 vietām. Kampaori gāza no amata tautas protestos 2014. gada oktobrī. 2015. gada septembrī prezidenta gvardes pārstāvji ģenerāļa Djenderes vadībā veica valsts apvērsuma mēģinājumu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/burkinafaso-puca-lideris-atzist-ka-ir-kludijies-civilais-prezidents-atjaunots-amata.d?id=46503975 Burkinafaso puča līderis atzīst, ka ir kļūdījies; civilais prezidents atjaunots amatā] — delfi.lv 2015. gada 24. septembris</ref> 2021. gada nogalē Burkinafaso ieradās Krievijas [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki un palīdzēja izspiest no valsts Francijas miera uzturēšanas spēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2023-eksperti-putina-rezims-drizuma-varetu-parnemt-vagner-funkcijas-un-biznesu-afrika.a523068/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā] lsm.lv 2023. gada 10. septembrī</ref> == Ģeogrāfija == Burkinafaso atrodas Āfrikas rietumos bez pieejas pie jūras. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 km², no tās 273 800 km² jeb 99,85% ir sauszeme un 400 km² jeb 0,15% ir ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir divdesmit devītā lielākā valsts Āfrikā un septiņdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir [[Tenakuru kalns]], kas atrodas valsts dienvidrietumos 749 metrus virs jūras līmeņa. Relatīvi līdzena valsts. Tās lielākā daļa ir viļņots līdzenums, kas ir no 200 līdz 500 metrus augsts. Tikai valsts dienvidrietumos [[smilšakmens]] plato paceļas virs 700 metriem. Kā liecina valsts vecais nosaukums Augšvolta, valsts lielākā daļa atrodas [[Volta]]s upes baseinā. Tomēr 27% no valsts teritorijas austrumos atrodas [[Nigēra (upe)|Nigēras]] baseinā. Ūdens trūkums ir liela problēma, sevišķi valsts ziemeļu daļā. Burkinafaso lielākās upes ir [[Melnā Volta]] jeb Muhuna, [[Baltā Volta]] jeb [[Nakambe]], [[Sarkanā Volta]] jeb [[Nazinona]]. Kopumā valstī valda divi gadalaiki, sausuma un [[lietus sezona]]. Lietus sezona ilgst no maija līdz septembrim, bet nokrišņu daudzums ir 600-900 mm. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo lietus sezona ilgst īsāku laiku. Valsts teritorija lielākoties sastāv no sarkanās un sarkanbrūnās augsnes. Lielākā daļa valsts atrodas [[savanna]]s zonā. Tipiskākie savannas dzīvnieki ir [[lauva]]s, [[leopards|leopardi]], [[ziloņi]], [[antilopes]]. Valsts dienvidos ir izplatītas [[cecemuša]]s. == Iedzīvotāji == Aptuveni 40% no Burkinafaso iedzīvotājiem ir [[mosi]]. Pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem 60,5% iedzīvotāju bija [[musulmaņi]], bet 23,2% [[kristietība|kristieši]] (19% [[Romas Katoļu baznīca|katoļi]] un 4,2% [[protestanti]]). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Burkinafaso| ]] b64t2hhbxkl8bw8dd2mpthntabmowel 0 2294 4521152 4520848 2026-09-12T16:56:15Z Turaids 8965 Kas tā tāda par "praslāvu valodu"? 4521152 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Poļu valoda | nativename = ''język polski, polszczyzna'' | pronunciation = {{IPA|/ˈpɔlskʲi/}} | states = {{flag|Polija}}<ref name="britannica"/> | region = [[Centrāleiropa]] | latd= | latm= | latNS = <!-- latitude degree/min/dir--> | longd= |longm= |longEW = <!-- longitude deg/min/dir--> | speakers = 38,6 miljoni (2012. gadā)<ref name="ethnologue"/> | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] | fam2 = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] | fam3 = [[Slāvu valodas|Slāvu]] | fam4 = [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | fam5 = [[Lehu valodas|Lehu]] | script = [[latīņu raksts]] ([[poļu alfabēts]]) | rank = 27 | nation = {{POL}}<br />{{EUR}} ---- Minoritātes valoda:<br />{{CZE}}<br />{{SVK}}<br />{{ROM}}<br />{{UKR}} | agency = [[Poļu valodas padome]] | iso1 = pl | iso2 = pol | iso3 = pol | map = [[Attēls:Polish language map.PNG|center|235px|alt=Alt text|Poļu valodas izplatība]]<small>Poļu valodas izplatība</small> }} '''Poļu valoda''' (''język polski, polszczyzna'') ir viena no [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodām]]. Tā ir [[Polija]]s valsts valoda un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām. Poļu valoda ir no [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupas [[slāvu valodas|slāvu valodu]] apakšgrupas. Tā ir pēc pratēju skaita trešā izplatītākā [[slāvu valodas|slāvu valoda]] aiz [[krievu valoda|krievu]] un [[ukraiņu valoda]]s. Poļu valodai vislīdzīgākās ir [[čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda]]s. == Vēsture == Poļu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, slāvu valodu grupas, rietumslāvu valodu apakšgrupas. Tās saknes meklējamas [[Slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodā]], ko līdz 6. gadsimtam p.m.ē. runāja visas slāvu ciltis. 6.—9. gadsimtā vienotā slāvu pirmvaloda sāk sadalīties. Slāvi apdzīvo milzīgu teritoriju no [[Adrijas jūra]]s līdz [[Baltijas jūra]]i un no Lābas līdz [[Dņepra]]m. Veidojas trīs lielas atzari: * rietumu slāvu (nākamie [[poļi]], [[čehi]], [[slovāki]]), * austrumu slāvu (nākamie [[krievi]], [[ukraiņi]], [[baltkrievi]]), * dienvidu slāvu ([[bulgāri]], [[serbi]], [[horvāti]] u. c.). Nākotnes poļu valoda sāk veidoties tieši rietumu slāvu atzarā. Mūsdienu Polijas teritorijā dzīvoja daudzas rietumu slāvu ciltis: [[polāņi]], [[mazovieši]] u. c. Katrai no tām bija savi dialekti, bet tie bija savstarpēji tuvi. Pakāpeniski šie dialekti sāk tuvināties, veidojot poļu valodas pamatu. 966. gadā kņazs [[Meško I Pjasts|Meško I]] pieņēma [[Katoļticība|Romas]] [[Katoļticība|kristietību]]. Šis lēmums noteica valsts kultūras un valodas likteni — Polija iekļāvās latīņu kultūras tradīcijā, valodas pierakstam tika pieņemts latīņu alfabēts, pirmie fiksētie poļu vārdi sastopami latīņu hronikās un dokumentos 9.—12. gadsimtā. 10.—16. gadsimtā poļu valodai vēl nebija stingru normu, un tā pastāvēja dialektu formā. Galvenās īpatnības: * spēcīga [[latīņu valoda]]s ietekme (baznīca, izglītība, oficiālā dokumentācija), * pirmie rakstītie pieminekļi poļu valodā parādās 16. gadsimtā (piemēram, “Dievmāte” — ''Bogurodzica'', senākā poļu reliģiskā dziesma), * galveno poļu dialektu grupu veidošanās: Lielpolijas, Mazpolijas, Mazovijas un Silēzijas. 16. gadsimtu sauc par poļu kultūras „zelta laikmetu”. Šajā periodā veidojas literārā poļu valoda, kas balstās uz Mazpolijas dialektiem, parādās pirmās gramatikas un vārdnīcas, un poļu valoda kļūst par literatūras, zinātnes, politikas un diplomātijas valodu [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Lielu lomu tās attīstībā spēlēja renesanses laikmeta rakstnieku un dzejnieku, jo īpaši [[Jans Kohanovskis|Jana Kochaņovska]], darbība. 18.—19. gadsimtā sākās jaunpolu periods. Polu valoda piedzīvoja izmaiņas fonētikā un leksikā, pastiprinājās franču valodas ietekme, kas bija saistīta ar Apgaismības laikmetu un aristokrātisko kultūru. Pēc Polijas sadalīšanas (1772—1795) valoda kļūst par svarīgāko nacionālās identitātes simbolu, bet poļu intelektuāļi un rakstnieki — [[Ādams Mickēvičs]], [[Juliušs Slovackis]], [[Henriks Senkevičs]] — nostiprina mūsdienu literāro standartu. Pēc Polijas neatkarības atjaunošanas 1918. gadā poļu valoda kļuva par [[Valsts valoda|valsts valodu]]. Mūsdienu posms (20.—21. gadsimts) raksturīgs ar relatīvu ortogrāfijas un gramatikas stabilitāti, literārā standarta attīstību, pamatojoties uz mazpolijas dialektu, aktīvu anglicismu aizgūšanu tehnoloģiju, biznesa un jauniešu slengā. Kopš 2004. gada poļu valoda ir oficiāla valoda [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. == Ģeogrāfiskā izplatība == [[Attēls:Polish in Europe.png|left|thumb|Poļu valodā runājošo iedzīvotāju izplatība Eiropā. Sarkanā krāsā — Polija, kur poļu valoda ir valsts valoda; tumši rozā — reģioni, kuros ir ievērojama poļu valodā runājoša minoritāte; gaiši rozā — Eiropas Savienība, kur poļu valoda ir viena no oficiālajām valodām; zilie punkti norāda lielākas poļu valodā runājošo iedzīvotāju koncentrācijas.]] Poļu valoda lielākoties tiek lietota [[Polija|Polijā]]. Gandrīz 97% no Polijas iedzīvotājiem ir norādījuši, ka viņu [[dzimtā valoda]] ir poļu valoda. Citās valstīs poļu valodu galvenokārt lieto attiecīgajās valstīs dzīvojošie [[poļi]]. Vislielākās poļu mazākumtautības ir [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Salīdzinoši daudz poļu dzīvo un līdz ar to lieto poļu valodu arī [[Latvija|Latvijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Īrija|Īrijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. == Ortogrāfija == [[Attēls:Polish-alphabet.png|left|thumb|Poļu alfabēts (pelēkie burti sastopami tikai svešas cilmes vārdos)]] Poļu valodā tiek lietots [[latīņu alfabēts]], kas papildināts ar vairākām poļu valodai raksturīgām diakritiskajām zīmēm. Mūsdienu poļu alfabētā ir 32 burti: ''a, ą, b, c, ć, d, e, ę, f, g, h, i, j, k, l, ł, m, n, ń, o, ó, p, r, s, ś, t, u, w, y, z, ź, ż''. Burti ''q'', ''v'' un ''x'' parasti sastopami tikai svešvārdos, īpašvārdos un citvalodu citātos. Poļu rakstībā skaņu apzīmēšanai tiek izmantotas gan diakritiskās zīmes, gan burtu savienojumi. Burti ''ą'' un ''ę'' vēsturiski apzīmē deguniskos patskaņus, ''ć'', ''ń'', ''ś'' un ''ź'' — mīkstinātus līdzskaņus, savukārt ''ł'' mūsdienu literārajā valodā parasti tiek izrunāts līdzīgi angļu ''w''. Burti ''ó'' un ''u'' apzīmē vienu un to pašu fonēmu, taču to rakstījums atkarīgs galvenokārt no vārda vēstures un morfoloģiskajām mijām. Līdzīgi ''rz'' un ''ż'', kā arī dažās pozīcijās ''ch'' un ''h'', mūsdienu izrunā var apzīmēt vienādas skaņas, lai gan ortogrāfijā tie tiek šķirti etimoloģisku un morfoloģisku iemeslu dēļ. Raksturīgi poļu ortogrāfijas burtu savienojumi ir ''cz'', ''sz'', ''rz'', ''ch'', ''dz'', ''dź'' un ''dż''. Mīkstos līdzskaņus pirms patskaņiem bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''ci'', ''zi'', ''ni'', savukārt pirms līdzskaņa vai vārda beigās parasti lieto diakritiskos burtus ''ś'', ''ć'', ''ź'' un ''ń''. Poļu ortogrāfijas veidošanās sākās viduslaikos, kad poļu valodas skaņas vajadzēja atveidot ar latīņu alfabēta burtiem. Tā kā latīņu rakstība nebija piemērota visu poļu valodas fonēmu precīzai atveidošanai, dažādos tekstos ilgu laiku pastāvēja atšķirīgas rakstības sistēmas. Viens no pirmajiem mēģinājumiem sistemātiski reformēt poļu rakstību saistīts ar 15. gadsimta garīdznieku un valodnieku [[Jakubs Parkošovics|Jakubu Parkošovicu]] (''Jakub Parkoszowic''). Ap 1440. gadu viņš sarakstīja traktātu par poļu ortogrāfiju, kas pazīstams kā ''Traktat o ortografii polskiej''. Parkošovics centās izveidot konsekventu sistēmu poļu valodas skaņu atveidošanai un ierosināja ar īpašām burtu formām un burtu dubultošanu nošķirt dažādus līdzskaņus. Lai gan viņa sistēma plaši neieviesās, traktāts tiek uzskatīts par vienu no senākajiem poļu valodniecības un ortogrāfijas aprakstiem. 16. gadsimtā, attīstoties grāmatu iespiešanai un pieaugot tekstu skaitam poļu valodā, rakstība pakāpeniski standartizējās. Liela nozīme bija Krakovas iespiedējiem un renesanses laika rakstniekiem, kuru darbos nostiprinājās daudzas mūsdienu poļu ortogrāfijas pazīmes, tostarp diakritisko zīmju izmantošana. Vēlāk poļu ortogrāfija vairākkārt tika kodificēta un reformēta. Īpaši nozīmīgas bija 19. un 20. gadsimta reformas. Mūsdienu Polijā ortogrāfijas normas tradicionāli regulē poļu valodas normatīvās institūcijas, un rakstības principi lielā mērā balstās uz fonētiskiem, morfoloģiskiem, vēsturiskiem un tradicionāliem kritērijiem. == Fonētika == Poļu valodas fonētisko sistēmu raksturo samērā bagātīgs līdzskaņu kopums un vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu opozīcija. Literārās poļu valodas izruna galvenokārt balstās uz centrālās Polijas izrunas tradīciju, lai gan atsevišķos reģionos sastopamas fonētiskas atšķirības. Poļu valodā ir seši galvenie mutvārdu patskaņi: ''a, e, i, o, u, y''. Burti ''ó'' un ''u'' mūsdienu literārajā valodā apzīmē vienu un to pašu skaņu. Savukārt ''ą'' un ''ę'' tradicionāli tiek raksturoti kā deguniskie patskaņi, tomēr to faktiskā izruna ir atkarīga no pozīcijas vārdā un blakus esošajiem līdzskaņiem. Dažās pozīcijās deguniskums saglabājas, bet citās tie tiek izrunāti kā patskaņa un deguniska līdzskaņa savienojums. Īpaši raksturīga poļu valodas iezīme ir vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu rindu pastāvēšana. Piemēram, tiek šķirtas skaņas, ko rakstībā apzīmē ar ''s, z, c, dz'', ''sz, ż/rz, cz, dż'' un ''ś, ź, ć, dź''. Šīs skaņas atšķiras pēc artikulācijas vietas un mīkstinājuma pakāpes. Burti ''ś, ź, ć, dź, ń'' apzīmē mīkstinātus līdzskaņus. Pirms patskaņiem to mīkstinājumu bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''zi'', ''ci'', ''dzi'', ''ni''. Burts ''i'' šādos gadījumos var kalpot gan kā patskanis, gan kā iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājuma rādītājs. Poļu valodā sastopami arī līdzskaņu savienojumi, kas citu valodu runātājiem var būt grūti izrunājami, piemēram, ''szcz'', ''strz'', ''wstrz'' un citi. Šādi savienojumi ir raksturīgi gan vārdu saknēs, gan morfēmu sadurēs. Mūsdienu poļu valodā burts ''ł'' parasti tiek izrunāts kā labiāls aproksimants, līdzīgs angļu valodas ''w''. Vēsturiski tas tika izrunāts kā velarizēts ''l''. Parastais ''l'' savukārt ir priekšējāks un mīkstāks. Poļu valodā darbojas balsīgo līdzskaņu asimilācija. Blakus esoši līdzskaņi var kļūt balsīgi vai nebalsīgi atkarībā no nākamās skaņas. Turklāt vārda beigās balsīgie līdzskaņi parasti tiek atbalsoti, piemēram, rakstītais ''b'', ''d'', ''g'', ''z'' vai ''ż'' vārda beigās tiek izrunāts kā attiecīgais nebalsīgais līdzskanis. Uzsvars poļu valodā parasti krīt uz priekšpēdējo zilbi. Tomēr ir vairāki izņēmumi, tostarp daži grieķu un latīņu cilmes vārdi, noteiktas darbības vārdu formas un atsevišķi tradicionāli izņēmumi. Sarunvalodā daļai šādu vārdu vērojama tendence pielāgoties vispārīgajam priekšpēdējās zilbes uzsvara modelim. Poļu valodas izrunā svarīga ir arī līdzskaņu palatalizācija jeb mīkstinājums. Tā vēsturiski būtiski ietekmējusi poļu valodas skaņu sistēmas attīstību un ir viens no galvenajiem iemesliem mūsdienu līdzskaņu sistēmas sarežģītībai. == Variācijas == [[Attēls:Polska-dialekty wg Urbańczyka.PNG|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc S. Urbaņčika klasifikācijas (modificēta)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper&Itemid=53 |title=Gwary polskie |archiveurl=https://www.webcitation.org/65cwixtxk?url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper |description=Multimediju ceļvedis H. Karašas redakcijā |accessdate=2013-12-18 |archivedate=2012-02-21}}</ref>]] [[Attēls:Polska-dialekty.png|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc Karola Dejnas klasifikācijas]] [[Attēls:Jezyki i dialekty Europa Srodkowo Wsch..jpg|thumb|upright=1.5|[[Centrāleiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] valodas un dialekti]]Izšķir šādus poļu etniskās valodas [[Valodas paveids|paveidus]]: * [[standartvaloda]] (kopvaloda / [[literārā valoda]] plašākā nozīmē<ref name="Walczak">{{Publikācijas atsauce |author=[[Bogdans Valčaks]] |title=Geneza polskiego języka literackiego |journal=Teksty Drugie: teoria literatury, krytyka, interpretacja |volume=3 |issue=27 |pages=35–47 |date=1994}}</ref>), kas izveidojusies uz vairāku dialektu pamata; * [[dialekts|dialekti]] (nestandarta paveidi): [[izloksne|tautas]] jeb lauku izloksnes un pilsētu izloksnes (piemēram, Ļvivas izloksne, Poznaņas izloksne, Varšavas izloksne). Poļu standartvaloda pilda visas valsts kopvalodas funkciju un ir reprezentatīvs poļu valodas paveids, kas ir kopīgs visiem tās lietotājiem. To māca un popularizē izglītības sistēmā, un vienlaikus tā tiek izmantota literatūrā, plašsaziņas līdzekļos un valsts pārvaldē<ref name="mw">{{Publikācijas atsauce |author=Marcin Wągiel |title=Fonematyka języka polskiego w ujęciu funkcjonalizmu aksjomatycznego |date=2016 |isbn=9788024449302 |oclc=995625885 |location=Olomouca |publisher=Palacka Universitāte Olomoucā |url=https://books.google.pl/books?id=O7FEDAAAQBAJ&pg=PA32 |pages=32}}</ref>. Parasti to neapzīmē kā „dialektu”; tā ir prestiža valodas forma, kas tiek uzskatīta par visvairāk „pareizo” poļu valodas paveidu<ref name="wtad" />. Vietējiem dialektiem ir ierobežota sociālā izplatība, un tie izteikti izzūd; praksē runātās poļu valodas teritoriālās atšķirības lielākoties aprobežojas ar nelielu reģionālo īpatnību kopumu, īpaši leksikā. Jaunākās un vidējās paaudzes vidū plaši izplatījušies poļu valodas paveidi, kas ir tuvi standartvalodai, savukārt tradicionālās izloksnes saglabājas galvenokārt vecāko lauku iedzīvotāju vidū. Teritoriālās daudzveidības mazināšanās gaitā vienlaikus pastiprinājusies poļu valodas sociālo un profesionālo paveidu attīstība<ref name="wtad" />. Poļu standartvaloda arī pati par sevi nav viendabīga. Tā pastāv [[rakstu valoda|rakstītā]] formā (literārā valoda šaurākā nozīmē<ref name="Walczak" />) un runātā formā. Standartvalodā izšķir arī tā dēvētos funkcionālos stilus (retoriskais stils, oficiāli lietišķais stils, [[publicistikas stils]] u. c.). Par vispārpieņemto poļu standartvalodas izrunas paraugu uzskata Varšavas izrunu. Cita normatīva izrunas forma, kuras izplatība ir teritoriāli ierobežota, ir Krakovas-Poznaņas izruna. Galvenie poļu valodas teritoriālie [[dialekts|dialekti]] pēc radniecības pakāpes ir: * galvenie dialekti (rietumu un dienvidu): ** Lielpolijas dialekts (skatīt arī: Poznaņas izloksne); ** Mazpolijas dialekts (skatīt arī: Krakovas izloksne, Sončas izloksne, goraļu izloksnes, tostarp pazīstamākās — Podhales izloksne un Živecas izloksnes); ** silēziešu etnolekts; * ziemeļu dialekti: ** Mazovijas dialekts (skatīt arī: Bjalistokas izloksne, Lovičas izloksne); ** Helmņas-Kocevas-Varmijas dialekts<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, t. 9, Warszawa 1967, s. 60.</ref>; * Kresu dialekti: ** Ziemeļkresu dialekts; ** Dienvidkresu dialekts. Papildus šiem pamatdialektiem pastāv arī jaunie jauktie dialekti, īpaši Polijas rietumos. Izšķir arī leksiski atšķirīgus [[sociolekts|sociālo grupu valodas paveidus]] (piemēram, jauniešu slengu), kas pamatā izmanto kopvalodas resursus, lai gan dažkārt satur arī dialektismus. ''Encyklopedia Popularna PWN''<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, Warszawa 1982, {{ISBN|83-01-01750-3}}, s. 610.</ref> un citi avoti<ref>Piemēram, Anna Dąbrowska, ''Język polski'', Wydawnictwo Dolnośląskie, Wrocław 2004, s. 222, {{ISBN|83-7384-063-X}}.</ref> min piecus galvenos dialektus: Lielpolijas, Mazpolijas, silēziešu, Mazovijas un [[kašūbu valoda|kašūbu]]<ref>Kašūbu valoda bieži tiek klasificēta kā atsevišķa rietumslāvu valoda.</ref>. == Poļu īpašvārdu atveidošana == {{pamatraksts|poļu īpašvārdu atveidošana}} Poļu valodas īpašvārdu atveidošana [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā. Poļu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i. Pēc šiem noteikumiem atveido poļu [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[toponīmija|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Polija|Polijā]]. Poļu izcelsmes personvārdi sastopami arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu poļu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. == Skatīt arī == * [[Jakubs Parkošovics]] == Atsauces == {{InterWiki|code=pl}} {{Commons category|Polish language|poļu valoda}} {{atsauces|refs= <ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/467443/Polish-language | title= Polish language | publisher= Britannica Online Encyclopedia | date= | accessdate= 2009. gada 6. maijā | language= angliski}}</ref> <ref name="ethnologue">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=pol | title= Polish | publisher= Ethnologue | language= angliski | accessdate= 2015. gada 6. novembrī}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.surfacelanguages.com/language/Polish.html | title= Learn Polish for free (Mācies poļu valoda par velti) | language= angliski | access-date= {{dat|2015|11|06||bez}} | archive-date= {{dat|2020|08|20||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20200820213320/https://surfacelanguages.com/language/Polish.html }} {{valoda-aizmetnis}} {{Slāvu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Poļu valoda| ]] 44u1i3o8jrodv8vky516e4whodhk2es 4521158 4521152 2026-09-12T17:06:09Z Turaids 8965 Kas tā tāda par "poļu etnisko valodu"? 4521158 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Poļu valoda | nativename = ''język polski, polszczyzna'' | pronunciation = {{IPA|/ˈpɔlskʲi/}} | states = {{flag|Polija}}<ref name="britannica"/> | region = [[Centrāleiropa]] | latd= | latm= | latNS = <!-- latitude degree/min/dir--> | longd= |longm= |longEW = <!-- longitude deg/min/dir--> | speakers = 38,6 miljoni (2012. gadā)<ref name="ethnologue"/> | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] | fam2 = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] | fam3 = [[Slāvu valodas|Slāvu]] | fam4 = [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | fam5 = [[Lehu valodas|Lehu]] | script = [[latīņu raksts]] ([[poļu alfabēts]]) | rank = 27 | nation = {{POL}}<br />{{EUR}} ---- Minoritātes valoda:<br />{{CZE}}<br />{{SVK}}<br />{{ROM}}<br />{{UKR}} | agency = [[Poļu valodas padome]] | iso1 = pl | iso2 = pol | iso3 = pol | map = [[Attēls:Polish language map.PNG|center|235px|alt=Alt text|Poļu valodas izplatība]]<small>Poļu valodas izplatība</small> }} '''Poļu valoda''' (''język polski, polszczyzna'') ir viena no [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodām]]. Tā ir [[Polija]]s valsts valoda un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām. Poļu valoda ir no [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupas [[slāvu valodas|slāvu valodu]] apakšgrupas. Tā ir pēc pratēju skaita trešā izplatītākā [[slāvu valodas|slāvu valoda]] aiz [[krievu valoda|krievu]] un [[ukraiņu valoda]]s. Poļu valodai vislīdzīgākās ir [[čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda]]s. == Vēsture == Poļu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, slāvu valodu grupas, rietumslāvu valodu apakšgrupas. Tās saknes meklējamas [[Slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodā]], ko līdz 6. gadsimtam p.m.ē. runāja visas slāvu ciltis. 6.—9. gadsimtā vienotā slāvu pirmvaloda sāk sadalīties. Slāvi apdzīvo milzīgu teritoriju no [[Adrijas jūra]]s līdz [[Baltijas jūra]]i un no Lābas līdz [[Dņepra]]m. Veidojas trīs lielas atzari: * rietumu slāvu (nākamie [[poļi]], [[čehi]], [[slovāki]]), * austrumu slāvu (nākamie [[krievi]], [[ukraiņi]], [[baltkrievi]]), * dienvidu slāvu ([[bulgāri]], [[serbi]], [[horvāti]] u. c.). Nākotnes poļu valoda sāk veidoties tieši rietumu slāvu atzarā. Mūsdienu Polijas teritorijā dzīvoja daudzas rietumu slāvu ciltis: [[polāņi]], [[mazovieši]] u. c. Katrai no tām bija savi dialekti, bet tie bija savstarpēji tuvi. Pakāpeniski šie dialekti sāk tuvināties, veidojot poļu valodas pamatu. 966. gadā kņazs [[Meško I Pjasts|Meško I]] pieņēma [[Katoļticība|Romas]] [[Katoļticība|kristietību]]. Šis lēmums noteica valsts kultūras un valodas likteni — Polija iekļāvās latīņu kultūras tradīcijā, valodas pierakstam tika pieņemts latīņu alfabēts, pirmie fiksētie poļu vārdi sastopami latīņu hronikās un dokumentos 9.—12. gadsimtā. 10.—16. gadsimtā poļu valodai vēl nebija stingru normu, un tā pastāvēja dialektu formā. Galvenās īpatnības: * spēcīga [[latīņu valoda]]s ietekme (baznīca, izglītība, oficiālā dokumentācija), * pirmie rakstītie pieminekļi poļu valodā parādās 16. gadsimtā (piemēram, “Dievmāte” — ''Bogurodzica'', senākā poļu reliģiskā dziesma), * galveno poļu dialektu grupu veidošanās: Lielpolijas, Mazpolijas, Mazovijas un Silēzijas. 16. gadsimtu sauc par poļu kultūras „zelta laikmetu”. Šajā periodā veidojas literārā poļu valoda, kas balstās uz Mazpolijas dialektiem, parādās pirmās gramatikas un vārdnīcas, un poļu valoda kļūst par literatūras, zinātnes, politikas un diplomātijas valodu [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Lielu lomu tās attīstībā spēlēja renesanses laikmeta rakstnieku un dzejnieku, jo īpaši [[Jans Kohanovskis|Jana Kochaņovska]], darbība. 18.—19. gadsimtā sākās jaunpolu periods. Polu valoda piedzīvoja izmaiņas fonētikā un leksikā, pastiprinājās franču valodas ietekme, kas bija saistīta ar Apgaismības laikmetu un aristokrātisko kultūru. Pēc Polijas sadalīšanas (1772—1795) valoda kļūst par svarīgāko nacionālās identitātes simbolu, bet poļu intelektuāļi un rakstnieki — [[Ādams Mickēvičs]], [[Juliušs Slovackis]], [[Henriks Senkevičs]] — nostiprina mūsdienu literāro standartu. Pēc Polijas neatkarības atjaunošanas 1918. gadā poļu valoda kļuva par [[Valsts valoda|valsts valodu]]. Mūsdienu posms (20.—21. gadsimts) raksturīgs ar relatīvu ortogrāfijas un gramatikas stabilitāti, literārā standarta attīstību, pamatojoties uz mazpolijas dialektu, aktīvu anglicismu aizgūšanu tehnoloģiju, biznesa un jauniešu slengā. Kopš 2004. gada poļu valoda ir oficiāla valoda [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. == Ģeogrāfiskā izplatība == [[Attēls:Polish in Europe.png|left|thumb|Poļu valodā runājošo iedzīvotāju izplatība Eiropā. Sarkanā krāsā — Polija, kur poļu valoda ir valsts valoda; tumši rozā — reģioni, kuros ir ievērojama poļu valodā runājoša minoritāte; gaiši rozā — Eiropas Savienība, kur poļu valoda ir viena no oficiālajām valodām; zilie punkti norāda lielākas poļu valodā runājošo iedzīvotāju koncentrācijas.]] Poļu valoda lielākoties tiek lietota [[Polija|Polijā]]. Gandrīz 97% no Polijas iedzīvotājiem ir norādījuši, ka viņu [[dzimtā valoda]] ir poļu valoda. Citās valstīs poļu valodu galvenokārt lieto attiecīgajās valstīs dzīvojošie [[poļi]]. Vislielākās poļu mazākumtautības ir [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Salīdzinoši daudz poļu dzīvo un līdz ar to lieto poļu valodu arī [[Latvija|Latvijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Īrija|Īrijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. == Ortogrāfija == [[Attēls:Polish-alphabet.png|left|thumb|Poļu alfabēts (pelēkie burti sastopami tikai svešas cilmes vārdos)]] Poļu valodā tiek lietots [[latīņu alfabēts]], kas papildināts ar vairākām poļu valodai raksturīgām diakritiskajām zīmēm. Mūsdienu poļu alfabētā ir 32 burti: ''a, ą, b, c, ć, d, e, ę, f, g, h, i, j, k, l, ł, m, n, ń, o, ó, p, r, s, ś, t, u, w, y, z, ź, ż''. Burti ''q'', ''v'' un ''x'' parasti sastopami tikai svešvārdos, īpašvārdos un citvalodu citātos. Poļu rakstībā skaņu apzīmēšanai tiek izmantotas gan diakritiskās zīmes, gan burtu savienojumi. Burti ''ą'' un ''ę'' vēsturiski apzīmē deguniskos patskaņus, ''ć'', ''ń'', ''ś'' un ''ź'' — mīkstinātus līdzskaņus, savukārt ''ł'' mūsdienu literārajā valodā parasti tiek izrunāts līdzīgi angļu ''w''. Burti ''ó'' un ''u'' apzīmē vienu un to pašu fonēmu, taču to rakstījums atkarīgs galvenokārt no vārda vēstures un morfoloģiskajām mijām. Līdzīgi ''rz'' un ''ż'', kā arī dažās pozīcijās ''ch'' un ''h'', mūsdienu izrunā var apzīmēt vienādas skaņas, lai gan ortogrāfijā tie tiek šķirti etimoloģisku un morfoloģisku iemeslu dēļ. Raksturīgi poļu ortogrāfijas burtu savienojumi ir ''cz'', ''sz'', ''rz'', ''ch'', ''dz'', ''dź'' un ''dż''. Mīkstos līdzskaņus pirms patskaņiem bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''ci'', ''zi'', ''ni'', savukārt pirms līdzskaņa vai vārda beigās parasti lieto diakritiskos burtus ''ś'', ''ć'', ''ź'' un ''ń''. Poļu ortogrāfijas veidošanās sākās viduslaikos, kad poļu valodas skaņas vajadzēja atveidot ar latīņu alfabēta burtiem. Tā kā latīņu rakstība nebija piemērota visu poļu valodas fonēmu precīzai atveidošanai, dažādos tekstos ilgu laiku pastāvēja atšķirīgas rakstības sistēmas. Viens no pirmajiem mēģinājumiem sistemātiski reformēt poļu rakstību saistīts ar 15. gadsimta garīdznieku un valodnieku [[Jakubs Parkošovics|Jakubu Parkošovicu]] (''Jakub Parkoszowic''). Ap 1440. gadu viņš sarakstīja traktātu par poļu ortogrāfiju, kas pazīstams kā ''Traktat o ortografii polskiej''. Parkošovics centās izveidot konsekventu sistēmu poļu valodas skaņu atveidošanai un ierosināja ar īpašām burtu formām un burtu dubultošanu nošķirt dažādus līdzskaņus. Lai gan viņa sistēma plaši neieviesās, traktāts tiek uzskatīts par vienu no senākajiem poļu valodniecības un ortogrāfijas aprakstiem. 16. gadsimtā, attīstoties grāmatu iespiešanai un pieaugot tekstu skaitam poļu valodā, rakstība pakāpeniski standartizējās. Liela nozīme bija Krakovas iespiedējiem un renesanses laika rakstniekiem, kuru darbos nostiprinājās daudzas mūsdienu poļu ortogrāfijas pazīmes, tostarp diakritisko zīmju izmantošana. Vēlāk poļu ortogrāfija vairākkārt tika kodificēta un reformēta. Īpaši nozīmīgas bija 19. un 20. gadsimta reformas. Mūsdienu Polijā ortogrāfijas normas tradicionāli regulē poļu valodas normatīvās institūcijas, un rakstības principi lielā mērā balstās uz fonētiskiem, morfoloģiskiem, vēsturiskiem un tradicionāliem kritērijiem. == Fonētika == Poļu valodas fonētisko sistēmu raksturo samērā bagātīgs līdzskaņu kopums un vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu opozīcija. Literārās poļu valodas izruna galvenokārt balstās uz centrālās Polijas izrunas tradīciju, lai gan atsevišķos reģionos sastopamas fonētiskas atšķirības. Poļu valodā ir seši galvenie mutvārdu patskaņi: ''a, e, i, o, u, y''. Burti ''ó'' un ''u'' mūsdienu literārajā valodā apzīmē vienu un to pašu skaņu. Savukārt ''ą'' un ''ę'' tradicionāli tiek raksturoti kā deguniskie patskaņi, tomēr to faktiskā izruna ir atkarīga no pozīcijas vārdā un blakus esošajiem līdzskaņiem. Dažās pozīcijās deguniskums saglabājas, bet citās tie tiek izrunāti kā patskaņa un deguniska līdzskaņa savienojums. Īpaši raksturīga poļu valodas iezīme ir vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu rindu pastāvēšana. Piemēram, tiek šķirtas skaņas, ko rakstībā apzīmē ar ''s, z, c, dz'', ''sz, ż/rz, cz, dż'' un ''ś, ź, ć, dź''. Šīs skaņas atšķiras pēc artikulācijas vietas un mīkstinājuma pakāpes. Burti ''ś, ź, ć, dź, ń'' apzīmē mīkstinātus līdzskaņus. Pirms patskaņiem to mīkstinājumu bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''zi'', ''ci'', ''dzi'', ''ni''. Burts ''i'' šādos gadījumos var kalpot gan kā patskanis, gan kā iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājuma rādītājs. Poļu valodā sastopami arī līdzskaņu savienojumi, kas citu valodu runātājiem var būt grūti izrunājami, piemēram, ''szcz'', ''strz'', ''wstrz'' un citi. Šādi savienojumi ir raksturīgi gan vārdu saknēs, gan morfēmu sadurēs. Mūsdienu poļu valodā burts ''ł'' parasti tiek izrunāts kā labiāls aproksimants, līdzīgs angļu valodas ''w''. Vēsturiski tas tika izrunāts kā velarizēts ''l''. Parastais ''l'' savukārt ir priekšējāks un mīkstāks. Poļu valodā darbojas balsīgo līdzskaņu asimilācija. Blakus esoši līdzskaņi var kļūt balsīgi vai nebalsīgi atkarībā no nākamās skaņas. Turklāt vārda beigās balsīgie līdzskaņi parasti tiek atbalsoti, piemēram, rakstītais ''b'', ''d'', ''g'', ''z'' vai ''ż'' vārda beigās tiek izrunāts kā attiecīgais nebalsīgais līdzskanis. Uzsvars poļu valodā parasti krīt uz priekšpēdējo zilbi. Tomēr ir vairāki izņēmumi, tostarp daži grieķu un latīņu cilmes vārdi, noteiktas darbības vārdu formas un atsevišķi tradicionāli izņēmumi. Sarunvalodā daļai šādu vārdu vērojama tendence pielāgoties vispārīgajam priekšpēdējās zilbes uzsvara modelim. Poļu valodas izrunā svarīga ir arī līdzskaņu palatalizācija jeb mīkstinājums. Tā vēsturiski būtiski ietekmējusi poļu valodas skaņu sistēmas attīstību un ir viens no galvenajiem iemesliem mūsdienu līdzskaņu sistēmas sarežģītībai. == Variācijas == [[Attēls:Polska-dialekty wg Urbańczyka.PNG|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc S. Urbaņčika klasifikācijas (modificēta)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper&Itemid=53 |title=Gwary polskie |archiveurl=https://www.webcitation.org/65cwixtxk?url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper |description=Multimediju ceļvedis H. Karašas redakcijā |accessdate=2013-12-18 |archivedate=2012-02-21}}</ref>]] [[Attēls:Polska-dialekty.png|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc Karola Dejnas klasifikācijas]] [[Attēls:Jezyki i dialekty Europa Srodkowo Wsch..jpg|thumb|upright=1.5|[[Centrāleiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] valodas un dialekti]]Izšķir šādus poļu valodas [[Valodas paveids|paveidus]]: * [[standartvaloda]] (kopvaloda / [[literārā valoda]] plašākā nozīmē<ref name="Walczak">{{Publikācijas atsauce |author=[[Bogdans Valčaks]] |title=Geneza polskiego języka literackiego |journal=Teksty Drugie: teoria literatury, krytyka, interpretacja |volume=3 |issue=27 |pages=35–47 |date=1994}}</ref>), kas izveidojusies uz vairāku dialektu pamata; * [[dialekts|dialekti]] (nestandarta paveidi): [[izloksne|tautas]] jeb lauku izloksnes un pilsētu izloksnes (piemēram, Ļvivas izloksne, Poznaņas izloksne, Varšavas izloksne). Poļu standartvaloda pilda visas valsts kopvalodas funkciju un ir reprezentatīvs poļu valodas paveids, kas ir kopīgs visiem tās lietotājiem. To māca un popularizē izglītības sistēmā, un vienlaikus tā tiek izmantota literatūrā, plašsaziņas līdzekļos un valsts pārvaldē<ref name="mw">{{Publikācijas atsauce |author=Marcin Wągiel |title=Fonematyka języka polskiego w ujęciu funkcjonalizmu aksjomatycznego |date=2016 |isbn=9788024449302 |oclc=995625885 |location=Olomouca |publisher=Palacka Universitāte Olomoucā |url=https://books.google.pl/books?id=O7FEDAAAQBAJ&pg=PA32 |pages=32}}</ref>. Parasti to neapzīmē kā „dialektu”; tā ir prestiža valodas forma, kas tiek uzskatīta par visvairāk „pareizo” poļu valodas paveidu<ref name="wtad" />. Vietējiem dialektiem ir ierobežota sociālā izplatība, un tie izteikti izzūd; praksē runātās poļu valodas teritoriālās atšķirības lielākoties aprobežojas ar nelielu reģionālo īpatnību kopumu, īpaši leksikā. Jaunākās un vidējās paaudzes vidū plaši izplatījušies poļu valodas paveidi, kas ir tuvi standartvalodai, savukārt tradicionālās izloksnes saglabājas galvenokārt vecāko lauku iedzīvotāju vidū. Teritoriālās daudzveidības mazināšanās gaitā vienlaikus pastiprinājusies poļu valodas sociālo un profesionālo paveidu attīstība<ref name="wtad" />. Poļu standartvaloda arī pati par sevi nav viendabīga. Tā pastāv [[rakstu valoda|rakstītā]] formā (literārā valoda šaurākā nozīmē<ref name="Walczak" />) un runātā formā. Standartvalodā izšķir arī tā dēvētos funkcionālos stilus (retoriskais stils, oficiāli lietišķais stils, [[publicistikas stils]] u. c.). Par vispārpieņemto poļu standartvalodas izrunas paraugu uzskata Varšavas izrunu. Cita normatīva izrunas forma, kuras izplatība ir teritoriāli ierobežota, ir Krakovas-Poznaņas izruna. Galvenie poļu valodas teritoriālie [[dialekts|dialekti]] pēc radniecības pakāpes ir: * galvenie dialekti (rietumu un dienvidu): ** Lielpolijas dialekts (skatīt arī: Poznaņas izloksne); ** Mazpolijas dialekts (skatīt arī: Krakovas izloksne, Sončas izloksne, goraļu izloksnes, tostarp pazīstamākās — Podhales izloksne un Živecas izloksnes); ** silēziešu etnolekts; * ziemeļu dialekti: ** Mazovijas dialekts (skatīt arī: Bjalistokas izloksne, Lovičas izloksne); ** Helmņas-Kocevas-Varmijas dialekts<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, t. 9, Warszawa 1967, s. 60.</ref>; * Kresu dialekti: ** Ziemeļkresu dialekts; ** Dienvidkresu dialekts. Papildus šiem pamatdialektiem pastāv arī jaunie jauktie dialekti, īpaši Polijas rietumos. Izšķir arī leksiski atšķirīgus [[sociolekts|sociālo grupu valodas paveidus]] (piemēram, jauniešu slengu), kas pamatā izmanto kopvalodas resursus, lai gan dažkārt satur arī dialektismus. ''Encyklopedia Popularna PWN''<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, Warszawa 1982, {{ISBN|83-01-01750-3}}, s. 610.</ref> un citi avoti<ref>Piemēram, Anna Dąbrowska, ''Język polski'', Wydawnictwo Dolnośląskie, Wrocław 2004, s. 222, {{ISBN|83-7384-063-X}}.</ref> min piecus galvenos dialektus: Lielpolijas, Mazpolijas, silēziešu, Mazovijas un [[kašūbu valoda|kašūbu]]<ref>Kašūbu valoda bieži tiek klasificēta kā atsevišķa rietumslāvu valoda.</ref>. == Poļu īpašvārdu atveidošana == {{pamatraksts|poļu īpašvārdu atveidošana}} Poļu valodas īpašvārdu atveidošana [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā. Poļu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i. Pēc šiem noteikumiem atveido poļu [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[toponīmija|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Polija|Polijā]]. Poļu izcelsmes personvārdi sastopami arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu poļu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. == Skatīt arī == * [[Jakubs Parkošovics]] == Atsauces == {{InterWiki|code=pl}} {{Commons category|Polish language|poļu valoda}} {{atsauces|refs= <ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/467443/Polish-language | title= Polish language | publisher= Britannica Online Encyclopedia | date= | accessdate= 2009. gada 6. maijā | language= angliski}}</ref> <ref name="ethnologue">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=pol | title= Polish | publisher= Ethnologue | language= angliski | accessdate= 2015. gada 6. novembrī}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.surfacelanguages.com/language/Polish.html | title= Learn Polish for free (Mācies poļu valoda par velti) | language= angliski | access-date= {{dat|2015|11|06||bez}} | archive-date= {{dat|2020|08|20||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20200820213320/https://surfacelanguages.com/language/Polish.html }} {{valoda-aizmetnis}} {{Slāvu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Poļu valoda| ]] bswww1oi51xggtdlnscr7yqnbnxbkkp 0 2551 4521098 4312166 2026-09-12T12:40:19Z Votre Provocateur 111653 4521098 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Čehu valoda |nativename = ''čeština'', ''český jazyk'' |pronunciation = [ˈʧɛʃcɪna] |states = [[Čehija]], čehu [[diaspora]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]] |region = [[Centrāleiropa]] |speakers = 11,5 miljoni<ref name="Ethnologue"/> |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] |fam3 = [[Slāvu valodas|Slāvu]] |fam4 = [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] |fam5 = [[Čehu-slovāku valodas|Čehu-slovāku]] |script = [[Latīņu raksts]] (čehu ortogrāfija) |nation = {{CZE}}<br />{{EUR}} |agency = Čehu valodas institūts |iso1 = cs |iso2b = cze |iso2t = ces |iso3 = ces }} '''Čehu valoda''' (''čeština''; {{IPA2|ˈʧɛʃcɪna}}) ir viena no [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodām]], kurā runā vairāk nekā 11,5 miljoni cilvēku,<ref name="Ethnologue"/> galvenokārt [[Čehija|Čehijā]], kā arī pierobežas teritorijās [[Slovākija|Slovākijā]] un čehu diasporā citur pasaulē. Tuva un savstarpēji saprotama ar [[slovāku valoda|slovāku valodu]], kā arī radniecīga [[poļu valoda]]i. Tā ir ne tikai Čehijas oficiālā valoda, bet kopš 2004. gada maija arī viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām. Čehu valodā visbiežāk izšķir četrus [[dialekts|dialektus]].<ref name="kwinte"/> Visizplatītākais dialekts ir [[Bohēmija]]s dialekts.<ref name="kwinte"/> Otrs izplatītākais dialekts ir [[Morāviešu valoda|Morāvijas dialekts]], bet trešais — [[Silēzija]]s dialekts, kuram raksturīga spēcīga [[vācu valoda]]s ietekme.<ref name="kwinte"/> Īpašs gadījums ir [[Cešina]]s Silēzijas dialekts, kurā [[Polija]]s dienvidos runā galvenokārt [[poļi]]. Šis dialekts nereti tiek uzskatīts arī par [[poļu valoda]]s dialektu, kuram ir spēcīga čehu valodas ietekme.<ref name="kwinte"/> Čehu valodas attīstība sākas neilgi pēc pirmās [[Bohēmija]]s valsts izveides 9. gadsimtā.<ref name="kwinte"/> Liecības par vecāko čehu valodas attīstības posms, kas tiek saukts par čehu pirmvalodu, ir fiksētas ar 10. gadsimtu, lai gan nav atrasti šajā valodā rakstīti teksi.<ref name="kwinte"/> Čehu valodas un [[slovāku valoda]]s pratēji parasti saprot viens otru bez īpašām grūtībām. Kaut arī jaunākās paaudzes čehiem var rasties grūtības ar dažiem slovāku vārdiem vai izteicieniem, tas neietekmē kopējo saziņu. == Vēsture == Čehu valoda izveidojās no [[Slāvu pirmvaloda|slāvu pirmalodas]] rietumu dialektu grupas, no kuras vēlāk attīstījās arī [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]] un citas [[rietumslāvu valodas]]. Par patstāvīgas čehu valodas veidošanās sākumu parasti uzskata laikposmu no 10. līdz 12. gadsimtam, kad [[Bohēmija|Bohēmijas]] un [[Morāvija|Morāvijas]] teritorijā pakāpeniski izveidojās vairākas fonētiskas un gramatiskas īpatnības, kas čehu valodu atšķīra no citām rietumslāvu valodām. === Senčehu valoda === Senākās čehu valodas liecības saglabājušās galvenokārt latīņu tekstos kā personvārdi, vietvārdi un atsevišķi čehu vārdi. No 12. un 13. gadsimta saglabājušies jau plašāki teksti čehu valodā. Viduslaikos rakstu valodā dominēja [[latīņu valoda]], tomēr, pieaugot Bohēmijas politiskajai un kultūras nozīmei, čehu valoda arvien vairāk tika izmantota reliģiskajā literatūrā, hronikās, juridiskajos dokumentos un daiļliteratūrā. Īpaši strauji čehu rakstu valoda attīstījās 14. gadsimtā Kārļa IV valdīšanas laikā, kad [[Prāga]] kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Centrāleiropas politiskajiem un kultūras centriem. Šajā laikā čehu valodā tika radīti reliģiski un laicīgi teksti, kā arī veikti vairāki [[Bībele|Bībeles]] tekstu tulkojumi. === Jana Husa reformas === Nozīmīga loma čehu rakstu valodas attīstībā bija reformatoram [[Jans Huss|Janam Husam]]. 15. gadsimta sākumā viņam tradicionāli tiek saistīta čehu ortogrāfijas reforma, kuras mērķis bija aizstāt sarežģīto burtu kombināciju sistēmu ar diakritiskajām zīmēm. Šīs sistēmas pamatprincipi vēlāk kļuva par mūsdienu čehu rakstības pamatu. Husītu kustības laikā čehu valoda kļuva par nozīmīgu reliģiskās polemikas un sabiedriskās dzīves valodu. [[Husītu kari|Husītu karu]] un reformācijas periodā čehu valodas lietojums rakstniecībā ievērojami paplašinājās. === 16. un 17. gadsimts === 16. gadsimtā čehu literārā valoda sasniedza augstu attīstības pakāpi. Īpaši nozīmīgs bija [[Brāļu draudze|Brāļu draudzes]] veiktais Bībeles tulkojums — ''[[Kralices Bībele]]'', kas tika izdota vairākos sējumos no 1579. līdz 1593. gadam. Tās valoda vēlāk būtiski ietekmēja čehu literārās valodas normu. Pēc [[Baltā kalna kauja|Baltā kalna kaujas]] 1620. gadā un Bohēmijas sacelšanās sakāves čehu valodas sabiedriskais statuss vājinājās. [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhijā]] vācu valoda arvien vairāk tika izmantota pārvaldē, augstākajā izglītībā un pilsētu sabiedriskajā dzīvē. Daļa čehu protestantu intelektuāļu emigrēja, tostarp viens no ievērojamākajiem čehu domātājiem [[Jans Amoss Komenskis]]. Tomēr čehu valoda saglabājās lauku iedzīvotāju un zemāko sabiedrības slāņu ikdienas saziņā, kā arī daļā reliģiskās literatūras. Tādēļ tā nepārtraukti turpināja attīstīties kā dzīva sarunvaloda. === Čehu nacionālā atmoda === 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā sākās Čehu nacionālā atmoda, kuras laikā čehu intelektuāļi centās atjaunot valodas prestižu un padarīt to par pilnvērtīgu literatūras, zinātnes un sabiedriskās dzīves valodu. Par nozīmīgiem šā procesa dalībniekiem kļuva valodnieki un rakstnieki [[Josefs Dobrovskis]], [[Josefs Jungmans]] un citi. Dobrovskis sistematizēja čehu gramatiku, lielā mērā balstoties uz 16. gadsimta rakstu valodas tradīciju. Savukārt Jungmans būtiski paplašināja literārās valodas vārdu krājumu, izmantojot gan senākus čehu vārdus, gan jaunvārdus un aizguvumus no citām slāvu valodām. 19. gadsimtā čehu valoda pakāpeniski atguva pozīcijas izglītībā, presē, literatūrā un kultūrā. Gadsimta otrajā pusē čehu valoda arvien plašāk tika izmantota arī politiskajā un administratīvajā dzīvē Bohēmijas zemēs. === 20. gadsimts === Pēc [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] izveidošanas 1918. gadā čehu valoda kopā ar slovāku valodu kļuva par jaunās valsts galveno valodu. Starpkaru periodā oficiālajā ideoloģijā reizēm tika lietots jēdziens ''čehoslovāku valoda'', tomēr praksē čehu un slovāku valoda saglabāja savas atsevišķās literārās normas. 20. gadsimtā čehu valodu būtiski ietekmēja urbanizācija, industrializācija un masu izglītības izplatība. Pakāpeniski samazinājās tradicionālo dialektu lietojums, īpaši Bohēmijā, kur plaši izplatījās tā sauktā kopējā čehu valoda (''obecná čeština''). Tā ir sarunvalodas forma, kas balstās galvenokārt uz Bohēmijas dialektiem un vairākās fonētiskās un gramatiskās pazīmēs atšķiras no literārās čehu valodas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu valodas ietekme Čehijas teritorijā ievērojami samazinājās, jo lielākā daļa Sudetu [[Vācieši|vāciešu]] tika izraidīti no Čehoslovākijas. Sociālistiskās Čehoslovākijas laikā čehu valoda pilnībā dominēja Čehijas zemju izglītībā, pārvaldē un masu informācijas līdzekļos. === Mūsdienu čehu valoda === Pēc [[Čehoslovākijas sadalīšanās]] 1993. gada 1. janvārī čehu valoda kļuva par neatkarīgās [[Čehija|Čehijas Republikas]] oficiālo valodu. Vienlaikus saglabājās cieši kontakti ar slovāku valodu. Čehu un slovāku valodas joprojām ir lielā mērā savstarpēji saprotamas, lai gan pēc kopīgās valsts izjukšanas jaunākās paaudzes pārstāvjiem saskarsme ar otru valodu ir mazāka nekā iepriekš. Mūsdienu čehu valodā pastāv ievērojama atšķirība starp kodificēto literāro valodu (''spisovná čeština'') un ikdienas sarunvalodu, jo īpaši Bohēmijā izplatīto ''obecná čeština''. Morāvijā un Silēzijā saglabājušās vairākas reģionālas dialektu grupas, kuru lietojuma intensitāte dažādos reģionos atšķiras. Kopš Čehijas pievienošanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] 2004. gada 1. maijā čehu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. == Skatīt arī == * [[Čehu īpašvārdu atveidošana]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ethnologue">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/15/show_language.asp?code=ces | title= Czech language | publisher= Ethnologue | accessdate= 2011-08-07 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="kwinte">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.kwintessential.co.uk/language/about/czech.html | title= The Czech Language: Official Language of the Czech Republic | publisher= www.kwintessential.co.uk | accessdate= 2011-11-03 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20111114093423/http://www.kwintessential.co.uk/language/about/czech.html | archivedate= 2011-11-14 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=cs}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080118015600/http://www.czech.cz/en/culture/czech-arts/czech-language-and-literature/the-czech-language/ Čehu valoda] Čehijas Republikas oficiālā mājaslapa * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.omniglot.com/writing/czech.htm | title= Čehu valoda, alfabēts un izruna | publisher= www.omniglot.com | accessdate= 2011-08-07 | language= angliski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.czech-language.cz/overview/origin.html | title= Čehu valodas izcelsme un vēsture | publisher= www.czech-language.cz | accessdate= 2011-08-07 | language= angliski}} {{valoda-aizmetnis}} {{Slāvu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehu valoda| ]] 50i3zmzgu0wdl8hfs5kdngjtgb6nj42 0 4044 4521433 4348580 2026-09-13T08:24:51Z Pirags 3757 4521433 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ggantija Temples, Xaghra, Gozo.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Gantijas tempļi]] [[Malta]]s salā ir vieni no vecākajiem brīvi stāvošajiem akmens krāvumiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām]] '''Akmens laikmets''' ir senākais [[pasaules vēsture|cilvēces vēstures]] un [[aizvēsture]]s posms, kura galvenā iezīme ir [[akmens]] darbarīku un ieroču gatavošana un lietošana līdzās [[koksne|koka]], [[kauls|kaula]] un citu dabas materiālu izmantošanai. Tas tradicionāli ir pirmais posms [[trīs laikmetu sistēma|trīspakāpju sistēmā]] (pārējie divi ir [[bronzas laikmets|bronzas]] un [[dzelzs laikmets]]). Akmens laikmets sākās ar senāko akmens darbarīku parādīšanos apmēram pirms 2,6 miljoniem gadu<ref name="senākie darbarīki"/> (pēc citiem avotiem pirms 3,3 miljoniem gadu)<ref name="britannica"/><ref name="Nature"/> un turpinājās līdz [[metālapstrāde]]s aizsākumiem, kas dažādos reģionos bija atšķirīgi<ref name="britannica"/> — [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] ap 4.–3. gadu tūkstoti p.m.ē.,<ref name="britannica"/> [[Britu salas|Britu salās]] ap 1900. gadu p.m.ē.,<ref name="britannica"/> bet citviet pasaulē pat ilgāk. Tādējādi šī laikmeta hronoloģija ir telpiski un laika ziņā ļoti nevienmērīga. Tradicionāli akmens laikmets tiek iedalīts trīs posmos — [[paleolīts|paleolītā]] (senais akmens), [[mezolīts|mezolītā]] (vidējais akmens) un [[neolīts|neolītā]] (jaunais akmens laikmets), kas atšķiras pēc darbarīku tehnoloģijas, cilvēku saimniecības un sabiedrības organizācijas. Senākajos posmos dominēja [[mednieki-vācēji|mednieku–vācēju]] dzīvesveids, izmantojot šķeltus akmens darbarīkus un organiskos materiālus. Neolītā parādījās pulētie akmens rīki, [[keramika]], [[aušana]], kā arī [[lauksaimniecība]] un [[lopkopība]], kas veicināja pastāvīgu [[apmetne (arheoloģija)|apmetņu]] un [[cilts|ciltīs]] organizētu sabiedrību izveidi. Akmens laikmeta nozīme cilvēces attīstībā ir tās pamata veidojoša; šajā ilgajā periodā nostiprinājās tehnoloģiskā prakse, sociālā organizācija un mācīšanās tradīcijas, radās pirmās mākslinieciskās un simboliskās izpausmes, piemēram, [[alu gleznojums|alu gleznojumi]], [[figūru skulptūra]]s, kā arī notika pāreja uz ražotājsaimniecību, kas bija priekšnoteikumi vēlākai [[pilsēta|pilsētu]] un [[civilizācija|civilizāciju]] rašanās gaitai. == Periodizācija == [[Attēls:Каменный век (1).jpg|thumbnail|upright=1.0|Akmens laikmeta sabiedrības attēlojums [[Viktors Vasņecovs|Viktora Vasņecova]] gleznā]] Akmens laikmets tradicionāli tiek iedalīts vairākos posmos, kas atspoguļo izmaiņas darbarīku tehnoloģijā, saimniecībā un sabiedrības organizācijā. Galvenie posmi ir [[paleolīts]], [[mezolīts]] un [[neolīts]], lai gan dažkārt izdala arī agrākas vai pārejas fāzes, piemēram, [[Lomekvija]], [[epipaleolīts]]. [[Paleolīts]] jeb senais (agrais) akmens laikmets ir visilgākais akmens laikmeta posms, kas aptver laiku no senākajiem akmens darbarīkiem līdz mezolīta sākumam. Vecākās liecības par akmens apstrādi nāk no [[Lomekvi 3]] atradnes [[Kenija|Kenijā]] (~3,3 miljoni gadu atpakaļ),<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Stone Age |url=https://www.britannica.com/event/Stone-Age |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref><ref name="Nature">{{laikraksta atsauce |last1=Harmand, S., Lewis, J., Feibel, C. et al. |title=3.3-million-year-old stone tools from Lomekwi 3, West Turkana, Kenya |journal=Nature |date=2015 |volume=521 |page=310–315 |doi=10.1038/nature14464}}</ref> taču tradicionāli perioda sākumu datē ar [[Oldovana]]s kompleksa rīkiem (~2,6 miljoni gadu).<ref name="senākie darbarīki">{{tīmekļa atsauce |url=http://humanorigins.si.edu/evidence/behavior/tools/early-tools |title=Early Stone Age Tools | publisher=The Smithsonian Institution's Human Origins Program | accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} | language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Paleolithic Period |url=https://www.britannica.com/event/Paleolithic-Period |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref> Paleolīta beigu robežas dažādos reģionos iestājas ap [[10. gadu tūkstotis p.m.ē.|10. gadu tūkstoti p.m.ē]]. Paleolītu iedala trīs apakšposmos: * [[agrīnais paleolīts|agrīnais (apakšpaleolīts)]] – Oldovanas un Ašelas tradīcijas (~2,6 milj.–250/200 tūkst. g.), pirmie cilvēku senči (''[[Prasmīgais cilvēks|Homo habilis]]'', ''[[Stāvus pacēlies cilvēks|Homo erectus]]''), uguns izmantošana; * [[vidējais paleolīts]] (~250–30 tūkst. g.), saistīts ar [[neandertālietis|neandertāliešiem]], attīstītākiem rīkiem un komplicētāku sabiedrības uzbūvi; * [[vēlais paleolīts|vēlais (augšpaleolīts)]] (~50/40–10 tūkst. g.), kad parādījās anatomiski mūsdienu cilvēks (''[[Cilvēks|Homo sapiens]]''), izplatījās sarežģītas asmeņu konstrukcijas, [[alu gleznojumi]], mākslas priekšmeti un reliģiskie priekšstati. [[Mezolīts]] jeb vidējais akmens laikmets bija pārejas posms starp paleolīta [[mednieki-vācēji|mednieku–vācēju]] dzīvesveidu un neolīta agrīnajām [[zemkopība|zemkopju]] kopienām. Datējums ir reģionāli mainīgs, piemēram, Rietumeiropas ziemeļos tas sākas ap 10 000 p.m.ē., un dažviet ilgst līdz 2700 p.m.ē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mesolithic |url=https://www.britannica.com/event/Mesolithic |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref> Šajā laikā pilnveidojās medību un zvejas rīki, parādījās daļēji pastāvīgas apmetnes un dažādas lokālas pielāgošanās stratēģijas. Reizēm lieto arī terminu epipaleolīts, lai uzsvērtu nepārtrauktību ar vēlo paleolītu. [[Neolīts]] jeb jaunais (vēlais) akmens laikmets (dažādos reģionos no ap 10 000 līdz 3000 p.m.ē.) iezīmēja būtiskas pārmaiņas cilvēces vēsturē. Šajā posmā raksturīgi pulēti/slīpēti akmens rīki, [[lauksaimniecība]] un [[mājdzīvnieki|mājdzīvnieku]] turēšana, pastāvīgas [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]], kā arī [[keramika]] un [[aušana]]. [[Neolītiskā revolūcija]] sākās Tuvajos Austrumos un tūkstošgadēs izplatījās uz Eiropu, piemēram, Grieķijā ap 7000 p.m.ē., Britu salās un Skandināvijā – pēc 3000 p.m.ē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neolithic |url=https://www.britannica.com/event/Neolithic |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref> Pēc neolīta vairākos reģionos iestājās [[vara laikmets]] (eneolīts), kad akmens darbarīki tika kombinēti ar tīra [[varš|vara]] izmantošanu. Pēc tam sekoja [[bronzas laikmets]] ([[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pirms 3000 p.m.ē., [[Britu salas|Britu salās]] ap 1900 p.m.ē.),<ref name="britannica"/> kurā plaši izplatījās šis [[varš|vara]] un [[alva]]s sakausējums, un visbeidzot [[dzelzs laikmets]] ([[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ap 1200 p.m.ē., [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] ap 600 p.m.ē.), kas ievērojami paplašināja tehnoloģiskās iespējas un paātrināja sabiedrības attīstību. == Dzīvesveids un sabiedrība == [[Attēls:Hagbølle.jpg|thumbnail|upright=1.0|Akmens laikmeta [[dolmens]] Dānijā]] Akmens laikmeta cilvēku dzīvesveids un sabiedrības organizācija būtiski mainījās laika gaitā – no agrīnajiem [[mednieki-vācēji|medniekiem–vācējiem]] līdz pirmajām pastāvīgajām zemkopju [[apmetne (arheoloģija)|apmetnēm]]. Agrīnajā un vidējā akmens laikmetā cilvēki dzīvoja nelielās klejotāju grupās ap 30–50 indivīdiem, kuru iztiku nodrošināja [[medības]], [[zvejošana|zveja]] un savvaļas augu vākšana. Šajās grupās pastāvēja sadarbība iztikas ieguvē, drošībā un rituālos. Vēlīnā paleolīta un mezolīta laikā kopienas kļuva lielākas, veidojās darba dalīšana, bet reģionāli dažviet parādījās arī daļēji vai pilnībā pastāvīgas mednieku–vācēju apmetnes, piemēram, Levantes [[natūfieši]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Natufian culture |url=https://www.britannica.com/topic/Natufian-culture |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref> [[Neolītiskā revolūcija]] ieviesa [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un [[lopkopība|lopkopību]], kas ļāva cilvēkiem apmesties vienuviet un veidot pastāvīgas apmetnes un ciemus. Šīs pārmaiņas bija nevienlaicīgas, piemēram, Tuvajos Austrumos agrīnā neolītā [[Jērika|Jērikā]] jau pastāvēja nocietinājumu siena un tornis, bet Anatolijas [[Čatalhejika|Čatalhejikā]] (7. gadu tūkstotis p.m.ē.) atrasts blīvs mājokļu tīkls ar piekļuvi pa jumtiem un sienu gleznojumiem, kas atspoguļo iedzīvotāju simbolisko pasauli.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Çatalhüyük |url=https://www.britannica.com/place/Catalhuyuk |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neolithic Site of Çatalhöyük |url=https://whc.unesco.org/en/list/1405/ |website=whc.unesco.org |publisher=UNESCO World Heritage Centre |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref> Eiropā veidojās arī paaugstinātas apmetnes jeb [[pilskalns|pilskalni]], kas sniedza aizsardzību. Sākotnēji cilvēki izmantoja dabiskus patvērumus, tas ir, alas un klinšu nišas. Jau paleolītā parādās cilvēka veidoti mājokļi, tostarp [[zemnīca]]s. Vēlāk veidojās īslaicīgas apmetnes ar teltīm un vieglām būvēm no [[koksne|koka]], [[kauls|kauliem]] un [[āda (materiāls)|dzīvnieku ādām]]. Neolītā radās pastāvīgi ciemi ar mājām no [[māls|māla]], [[akmens]] un [[koksne|koka]]; Centrāleiropas “[[garā māja|garās mājas"]]” liecina par lielu kopienu dzīvi un resursu uzkrāšanu. Apģērbu gatavoja no dzīvnieku ādām, kuras apstrādāja ar akmens rīkiem un sašuva ar kaula adatām (augšpaleolītā parādās adatas ar “aci”, kas aukstajam klimatam ļāva darināt cieši pieguļošu apģērbu). Vēlāk, attīstoties aušanai, sāka izmantot augu šķiedras un vilnu; aušanas pierādījumi datējami jau ar 5. gadu tūkstoti p.m.ē. Rotas darināja no kaula, raga, dzīvnieku zobiem, gliemežvākiem un akmens, tās kalpoja gan estētiskiem, gan sociāliem un reliģiskiem mērķiem. [[Okers]] tika izmantots arī ķermeņa krāsošanai. Akmens laikmeta reliģiskie priekšstati bija saistīti ar dabas spēku un auglības kultiem. Senākie rituāli ietvēra medību maģiju, kas, iespējams, atspoguļojas alu gleznojumos. [[Altamira]]s un [[Lasko]] alu gleznojumi, kā arī sieviešu figūriņas jeb “Veneras” ar uzsvērtām auglības pazīmēm interpretētas kā simboliskas un rituālas izpausmes. Apbedījumi ar kapu inventāru (darbarīki, rotas, ēdiena atlikumi) liecina par ticību [[pēcnāves dzīve]]i. Tuvajos Austrumos pirmskeramikas neolītā sastopamas senču kulta prakses, piemēram, apmestas galvaskausu relikvijas Jērikā un citās Levantes vietās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Facing the past: the Jericho Skull |url=https://www.britishmuseum.org/blog/facing-past-jericho-skull |website=britishmuseum.org |accessdate={{dat|2025|9|20||bez}} |language=en}}</ref> Neolīta laikā radās arī monumentāla rituālā arhitektūra. Anatolijā tas bija [[Gebekli Tepe]]s svētnīcu komplekss (ap 10. gadu tūkstoti p.m.ē.), bet vēlāk Eiropā plaši izplatījās megalītiskās būves, piemēram, [[Stonhendža]], un [[dolmens|dolmenu]] kapi, kas bija saistīti ar rituāliem, astronomiskiem mērķiem un kopienu identitāti. == Tehnoloģijas un darbarīki == [[Attēls:Scandinavian Stone Age axe and knife.jpg|thumbnail|upright=1.0|Akmens laikmeta darbarīki — [[nazis]] un [[cirvis]]]] Akmens laikmeta tehnoloģijas bija cieši saistītas ar [[akmens]] apstrādi un citu dabas resursu izmantošanu, kas nodrošināja iztiku un deva iespēju attīstīt pirmās [[amatniecība]]s prasmes. Senākie rīki tika veidoti, šķeļot akmeņus, lai iegūtu asas šķautnes griešanai un skrāpēšanai. Vidējā paleolītā nozīmīga bija [[Levaluā tehnika]], kas jau ļāva iegūt mērķtiecīgi veidotus asmeņus,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Levalloisian stone-flaking technique |url=https://www.britannica.com/technology/Levalloisian-stone-flaking-technique |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|21||bez}} |language=en}}</ref> bet vēlajā paleolītā izplatījās asmeņu tehnoloģijas, kur akmeņiem tika izdobti caurumi, lai tajos ievietotu kātu. Neolītā līdzās šķeltiem rīkiem ienāca slīpētie un pulētie cirvji un cērtes. [[Medības]] bija galvenais iztikas avots, tādēļ tika izgatavoti [[šķēps|šķēpi]], [[harpūna]]s un vēlāk [[loks (ierocis)|loki]] un [[bulta]]s. Garie šķēpi palielināja metiena attālumu un trieciena jaudu, padarot iespējamas lielo dzīvnieku medības. Agrīnās [[bultas uzgalis|bultu uzgaļu]] liecības zināmas no [[Sibudu ala]]s Dienvidāfrikā ({{nobr|~61 000}} gadu atpakaļ).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bow and arrow |url=https://www.britannica.com/technology/bow-and-arrow |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|9|21||bez}} |language=en}}</ref> Zvejā lietoja harpūnas, [[āķis|āķus]], [[tīkls|tīklus"]] un vairāku žuburu šķēpus. No [[Jerimala]]i ([[Austrumtimora]]s) nāk vienas no senākajām pārliecinošajām dziļjūras zvejas un makšķerāķu izgatavošanas liecībām (~20–19 tūkst. g. p.m.ē.).<ref>{{laikraksta atsauce |last1=Sue O'Connor, Rintaro Ono, Chris Clarkson |title=Pelagic fishing at 42,000 years before the present and the maritime skills of modern humans |url=https://archive.org/details/sim_science_2011-11-25_334_6059/page/1116 |journal=Science |date=2011 Nov 25 |volume=334 |issue=6059 |page=1117-21 |doi=10.1126/science.1207703}}</ref> Mezolītā Ziemeļeiropā saglabājušās šķiedru tīklu un koka laivu paliekas, kas liecina par agrīnu ūdens transportu. Neolītā attīstījās jaunas tehnoloģijas, kas saistītas ar pāreju uz ražotājsaimniecību. Parādījās pulēti cirvji un kaltu uzgaļi, kā arī [[keramika]]. Sākotnēji māla trauki tika žāvēti pie uguns, bet vēlāk dedzināti, kas padarīja tos izturīgākus. Vecākie zināmie keramikas fragmenti nāk no [[Sjaņžena]]s alas [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] (~20 000–19 000 g. p.m.ē.),<ref>{{laikraksta atsauce |title=Early pottery at 20,000 years ago in Xianrendong Cave, China |url=https://archive.org/details/sim_science_2012-06-29_336_6089/page/1696 |journal=Science |date=2012 Jun 29 |volume=336 |issue=6089 |page=1696-700 |doi=10.1126/science.1218643}}</ref> taču plašāka keramikas izplatība lielākoties saistās ar neolītu (~9. gadu tūkst. p.m.ē. [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]). Traukus rotāja ar iegriezumiem, virves nospiedumiem, krāsojumu. Šajā posmā plaši izplatījās arī [[aušana]] un [[vērpšana]]. Senākie aušanas pierādījumi datēti ar 5. gadu tūkstoti p.m.ē. No augu šķiedrām un vilnas tika darināti vieglāki un siltāki apģērbi. Senāki atradumi, piemēram, kaula adatas ar “aci”, liecina par apģērbu šūšanu jau vēlajā paleolītā, īpaši aukstā klimata apstākļos. Akmens laikmetā attīstījās arī [[kokapstrāde]], [[urbšana]] un [[slīpēšana]], rotu darināšana no kaula, raga, dzintara, akmens un gliemežvākiem, kā arī agrīna kuģu būve (vienkoki, plosti), kas ļāva dibināt kontaktus starp reģioniem, kas citādi nevarēja satikties. Vēlīnajos posmos parādījās specializētas darbnīcas un apmaiņas tīkli, piemēram, [[krams|krama]] ieguve raktuvēs un pulētu akmens cirvju [[tirdzniecība]]. == Akmens laikmets Latvijā un Baltijā == {{pamatraksts|akmens laikmeta apmetnes Latvijā}} [[Attēls:Map Corded Ware culture-lv.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Auklas keramikas kultūra]]s izplatības areāls neolītā (3. gadu tūkstotī p.m.ē.)]] Latvijas un plašākā Baltijas reģiona teritorijā akmens laikmets aptver laiku no pirmo cilvēku ierašanās pēc pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] beigām (ap 9000.–8000. g. p.m.ē.) līdz metālu izmantošanas sākumam (ap 1800.–1500. g. p.m.ē.). Šajā periodā pakāpeniski mainījās dzīvesveids no klejotāju mednieku–zvejnieku kopienām līdz pastāvīgām neolīta lauksaimnieku apmetnēm. Latvijas austrumi ir bagāti ar arheoloģiskajām liecībām – apmetnēm, kapulaukiem, resursu ieguves un amatniecības vietām. Par starptautiski nozīmīgāko Latvijas pieminekli uzskata [[Zvejnieki (kapulauks)|Zvejnieku kapulauku]] pie [[Burtnieks|Burtnieka ezera]], kas izmantots no ap 7500. līdz 2600. g. p.m.ē. un ir viens no lielākajiem šāda tipa kompleksiem Ziemeļeiropā (atrasti vairāk nekā 300–400 apbedījumi ar bagātīgu inventāru – darbarīkiem, rotām, dzīvnieku zobiem, okera piejaukumu).<ref>{{laikraksta atsauce |title=The persistent presence of the dead: recent excavations at the hunter-gatherer cemetery at Zvejnieki (Latvia) |url=https://archive.org/details/sim_antiquity_2013-12_87_338/page/1016 |journal=Antiquity |date=December 2013 |volume=87 |issue=338 |page=1016-1029 |doi=10.1017/S0003598X00049838}}</ref> Blakus atrastas arī apmetnes, kas sniedz ieskatu reģiona iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Īpašs Baltijas piemineklis ir [[Riņņukalns|Riņņukalna]] saldūdens gliemežvāku uzkalns pie [[Salaca]]s iztekas no Burtnieka.<ref>{{laikraksta atsauce |title=New research at Riņņukalns, a Neolithic freshwater shell midden in northern Latvia |url=https://archive.org/details/sim_antiquity_2014-09_88_341/page/714 |journal=Antiquity |date=September 2014 |volume=88 |issue=341 |page=715-732 |doi=10.1017/S0003598X0005064X}}</ref> Tas apliecina sezonālu uztura ieguvi un apmetņu aktivitāti vēlajā 4. gadu tūkstotī p.m.ē. Vēl viens unikāls centrs ir [[Sārnates apmetne|Sārnates neolīta apmetne]] (Rietumlatvijā), kur konstatētas uz stabiem balstītas mājas, zvejas rīki (tīklu piederumi, zušu slazdi), tauku lampas un bagātīga keramika; tā pazīstama arī ar specializētu [[dzintars|dzintara]] apstrādi.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Bērziņš, Valdis |title=Sārnate: living by a coastal lake during the East Baltic Neolithic |date=2008 |publisher=Faculty of Humanities, General Archaeology, University of Oulu |location=Oulu |isbn=978-951-42-8940-8 |url=https://oulurepo.oulu.fi/bitstream/handle/10024/36201/isbn978-951-42-8941-5.pdf?isAllowed=y&sequence=1&utm}}</ref> Plaši pētīts ir arī [[Lubāna līdzenums]], kur dokumentētas daudzslāņainas mezolīta–neolīta apmetnes, piemēram, [[Zvidzes apmetne]] un [[Aboras apmetne]], pāļu mājokļi un ilgstošas amatniecības tradīcijas, īpaši dzintara rotu izgatavošanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lubāna Plain, Latvia |url=https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/oi/authority.20110803100117422 |website=oxfordreference.com |accessdate={{dat|2025|9|21||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Karklins, Karlis |title=Ilze Biruta Loze -- Late Neolithic Amber Beads and Pendants from the Lake Lubans Wetlands, Latvia |url=https://www.academia.edu/27485824/Ilze_Biruta_Loze_Late_Neolithic_Amber_Beads_and_Pendants_from_the_Lake_Lubans_Wetlands_Latvia |date=2002}}</ref> Lietuvā nozīmīgi ir Šventojes mitrājlauku kompleksi ar izcili saglabātiem koka airiem, tīklu piederumiem un roņu medību pazīmēm,<ref>{{laikraksta atsauce |title=The environment of the Neolithic archaeological sites in Šventoji, Western Lithuania |journal=Quaternary International |date=21 February 2009 |volume=207 |issue=1–2 |page=117-129 |doi=10.1016/j.quaint.2009.01.012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=A CLOSER LOOK AT ŠVENTOJI 2/4 – A STRATIFIED STONE AGE FISHING SITE IN COASTAL LITHUANIA, 3200–2600 CAL BC |url=https://www.istorija.lt/data/public/uploads/2020/09/5-lietuvos-archeologija-t.-45-a-closer-look-at-c5a0ventoji-24-e28093-a-stratified-stone-age-p.-105-143.pdf |website=istorija.lt |accessdate={{dat|2025|9|21||bez}} |language=en}}</ref> bet Igaunijā senākā zināmā mezolīta apmetne ir [[Pulli]] (ap 9300–8600 cal. g. p.m.ē.). Baltijas mezolītā nozīmīga loma bija [[Kundas kultūra]]i (ap 9.–6. gadu tūkstoti p.m.ē.), kuras iedzīvotāji nodarbojās ar medībām un zveju, izmantojot kaula un raga harpūnas, mikrolītus un citus rīkus.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Towards understanding the influence of Neolithisation for communities using the Zvejnieki cemetery, Latvia: A technological and functional analysis of the osseous artefacts discovered in the Late Mesolithic burial no 57 and Neolithic burial no 164 |journal=Quaternary International |date=20 August 2023 |volume=665–666 |page=65-81 |doi=10.1016/j.quaint.2022.11.007}}</ref> Neolīta sākumā izplatījās [[Narvas kultūra]] ar čaulu un organisko piemaisījumu mālā; to lietoja vēl pirms pilnvērtīgas lauksaimniecības ieviešanas, tādēļ šo posmu bieži dēvē par “subneolītu”.<ref>{{laikraksta atsauce |title=The adoption of pottery by north-east European hunter-gatherers: Evidence from lipid residue analysis |journal=Journal of Archaeological Science |date=February 2017 |volume=78 |page=112-119 |doi=10.1016/j.jas.2016.11.010}}</ref> Vēlāk, no 6.–3. gadu tūkstoša p.m.ē., plaši izplatījās [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s kompleksi, kas saglabāja mednieku–zvejnieku saimniecības iezīmes.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Comb Ware cultures in the eastern Baltic |journal=Estonian Journal of Archaeology |date=May 2025 |volume=29 |issue=1 |page=72–105 |doi=10.3176/arch.2025.1.03}}</ref> Vēlajā neolītā (ap 3000–2500/2300 g. p.m.ē.) ienāca [[auklas keramikas kultūra]] ar mobilu lopkopību, jaunu materiālo kultūru un ideoloģiju. Arheoģenētiskie pētījumi Baltijas iedzīvotājos rāda to saistību ar stepju izcelsmes cilvēkiem un ar būtiskām pārmaiņām saimniecībā.<ref>{{laikraksta atsauce |title=The genetic prehistory of the Baltic Sea region |journal=Nature Communications |date=2018 Jan 30 |volume=442 |issue=9 |doi=10.1038/s41467-018-02825-9}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |title=Genetic ancestry changes in Stone to Bronze Age transition in the East European plain |journal=Science Advances |date=2021 Jan 20 |volume=7 |issue=4 |doi=10.1126/sciadv.abd6535}}</ref> Uztura un resursu izmantošanā nozīmīga bija zveja un ūdens biotopu izmantošana (piemēram, Riņņukalnā dominē zivju paliekas un gliemežvāki, bet piekrastē – roņu medības). Daudzviet izveidojās daļēji pastāvīgas apmetnes ar sezonālu mobilitāti. Baltijas akmens laikmeta mākslinieciskās un simboliskās izpausmes ietver kaulā un ragā darinātas figūriņas, dzintara rotas un rituālu priekšmetus. Īpaši raksturīga ir [[Narvas kultūra]]s keramika ar gliemežvāku un augu šķiedru piemaisījumu mālā, kā arī vēlākie auklas keramikas trauki ar virves nospiedumu ornamentiem. Kapulaukos, piemēram, Zvejniekos, atrasti arī okers, dzintara komplekti, dzīvnieku zobu rotas un māla masku fragmenti, kas liecina par daudzveidīgām rituālām praksēm. Akmens laikmeta pieminekļi Latvijā un Baltijā sniedz būtisku informāciju par iedzīvotāju dzīvesveidu, reliģiskajiem priekšstatiem, sociālo organizāciju un plašākiem kontaktiem ar [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] un [[Skandināvija|Skandināviju]], apliecinot reģiona nozīmīgo vietu Eiropas aizvēstures procesos. == Attēlošana mūsdienu masu kultūrā == 1960. gadu amerikāņu animācijas seriāls “[[Flinstoni]]” bija viena no visu laiku populārākajām [[animācijas filma|animācijas filmām]].{{nepieciešama atsauce}} Tā darbība norisinās dīvaini attīstītā akmens laikmeta pilsētā Bedrokā, kur cilvēkiem ir pieejamas mūsdienu tehnoloģiju primitīvas versijas, piemēram, televizori un automobiļi, kas darināti no akmens. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trīs laikmetu sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Akmens laikmets| ]] jb27k1kzn2mc8s3h77xkax6c8480wo5 0 4051 4521309 4515821 2026-09-13T03:17:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521309 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gdaņska | official_name = ''Gdańsk'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Attēlu montāža| |color=#ffffff | photo1a = Calle_Dlugie_Pobrzeze,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_06.jpg | photo2a = Corte Artus, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 03.jpg | photo2b = Gdansk Kosciol mariacki5.jpg | photo3a = 7629vik_Gdańsk,_fontanna_Neptuna._Foto_Barbara_Maliszewska.jpg | photo3b = European Solidarity Centre 2015 002.jpg | photo4a = Museum WWII 4.jpg | photo4b = Memorial to Defenders - Westerplatte - Gdansk - Poland - 01 (27474123574).jpg | position = center | spacing = 2 | border = 0 | size = 270 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = POL Gdańsk flag.svg | image_shield = POL Gdańsk COA.svg | pushpin_map = Poland#Pomožes vojevodiste | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1263 | area_total_km2 = 683.0 | population_as_of = 2014 | population_metro = 1235000 | population_urban = 461489 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 22 | lats = 00 | latNS = N | longd = 18 | longm = 38 | longs = 00| longEW = E | elevation_m = 13 | website = {{URL|http://www.gdansk.pl/}} | population_total = 487834 }} '''Gdaņska''' ({{val|pl|Gdańsk}}, [[Kašūbu valoda|kašūbu]]: ''Gduńsk'', {{val|de|Danzig}}, {{val|la|Gedania}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļos netālu no [[Visla]]s ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], [[Pomožes vojevodiste]]s centrs. Tā ir lielākā Polijas osta un liels rūpniecības centrs. Gdaņska kopā ar [[Gdiņa|Gdiņu]] un [[Sopota|Sopotu]] veido tā saucamo '''Trīspilsētu''' (''Trójmiasto'') ar vairāk nekā {{sk|1000000}} iedzīvotājiem. Pilsēta ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Veidojusies kā tirdzniecības osta [[vācieši|vācu]], [[kašūbi|kašūbu]] un [[poļi|poļu]] kultūru mijiedarbībā. Sena [[Hanzas savienība]]s pilsēta. Pilsēta, kurā atskanējuši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pirmie šāvieni. Arodbiedrības "[[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]" rašanās vieta. == Vēsture == Pilsētu vēl pirms [[Prūsijas krusta kari|Prūsijas krusta karu]] sākuma kā [[Pomerānija]]s pakļautībā esošu apmetni ar 1000 iedzīvotājiem pirmoreiz rakstos pieminējis [[Svētais Adalberts no Prāgas]] 997. gadā. Par viņa dzīvi sarakstītajā viduslaiku hronikā (''Vita sancti Adalberti episcopi Pragensis'') tā nosaukta par ''urbs Gyddanzyc''.<ref>Latīniskais hronikas teksta fragments: ''Ipse vero (Adalbertus) adiit primo urbem Gyddanyzc, quam ducis (Palamiorum Bolizlavi) latissima regna dirimentum maris confinina tangunt.'' no [http://books.google.com/books?id=pfc4AAAAMAAJ&q=(Adalbertus)+adiit+primo+urbem+Gyddanyzc&dq=(Adalbertus)+adiit+primo+urbem+Gyddanyzc&pgis=1] [http://www.archive.org/details/beitrgezurbeant00unkngoog www.archive.org] [http://ia331433.us.archive.org/2/items/beitrgezurbeant00unkngoog/beitrgezurbeant00unkngoog.pdf PDF]</ref> 12. gadsimtā Gdaņska kļuva par [[Pomerānijas hercogiste]]s galvaspilsētu. 1224. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1308. gadā, [[Polijas–Brandenburgas karš|Polijas–Brandenburgas kara]] laikā pilsētu ieņēma [[Vācu ordenis]], nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). 1361. gadā '''Dancigas''' pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]]. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454. gadam. 1440. gadā Danciga, kopā ar [[Toruņa|Toruņu]] (Tornu) un [[Elblonga|Elblongu]] (Elbingu) nodibināja [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas Konfederāciju]], kura 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]]. Sākās [[Trīspadsmitgadu karš]] starp Vācu Ordeni un Poliju, kā rezultātā Gdaņsku iekļāva poļu [[Karaļa Prūsija]]s sastāvā. 15.—17. gadsimtā pilsēta kā galvenā osta [[Visla]]s tirdzniecībai ļoti strauji attīstījās. Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), gan [[Otrais Ziemeļu karš]] (1655—1660), gan [[Melnā nāve|mēris]] 1709. gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva [[Polijas Pirmā dalīšana]] 1772. gadā, kad visa Pomerānija nokļuva [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Danciga tikai 1793. gadā oficiāli kļuva par Prūsijas Karalistes daļu. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā no 1807. gada līdz 1814. gadam Danciga bija [[brīvpilsēta]], līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā. Pēc [[Vācija]]s sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] izveidoja [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], — Dancigas pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau [[Veimāras Republika]] cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers]], attiecības ar Poliju normalizējās, un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju. 1939. gada 1. septembrī plkst. 4:45 pēc vietējā laika no vācu [[Karakuģis|karakuģa]] ''Schleswig-Holstein'', kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz poļu garnizonu [[Vesterplate|Vesterplatē]], ko uzskata par Otrā pasaules kara sākumu. Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939. gada 2. septembrī [[Vērmahts]] ieņēma Gdaņsku. Kara laikā netālu no Gdaņskas izveidoja [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]], kurā bez citu tautu piederīgajiem ieslodzīja arī vairākus [[Latvieši|latviešu]] pretošanās kustības dalībniekus (piemēram, [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]], [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņu]] un citus [[Latvijas Centrālā padome|Centrālās padomes]] darbiniekus un [[Kureļa grupa|kureliešus]]). 1945. gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigu-Holšteinu]]. Kad 1945. gada 30. martā [[Sarkanā armija]] ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, karam beidzoties, Gdaņsku piešķīra Polijai. Pēc kara lielu daļu no vecpilsētas atjaunoja. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970. gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un [[Vladislavs Gomulka|Vladislava Gomulkas]] atkāpšanos no amata. 1980. gada augustā Ļeņina vārdā nosauktajā Gdaņskas kuģubūvētavā izveidoja arodapvienību "[[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]", ko vadīja rūpnīcas elektriķis [[Lehs Valensa]]. To reizēm uzskata par sākumu komunistiskās iekārtas kraham Eiropā. == Arhitektūra == [[Attēls:Corte_Artus,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_01.jpg|thumb|342x342px|[[Artura sēta Dancigā|Artusa nams]]]] Gdaņskas arhitektūru raksturo dažādu [[Eiropa]]s arhitektūras tradīciju mijiedarbība, ko lielā mērā noteica pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis pie [[Baltijas jūra]]s, tās nozīme [[Hanzas savienība]]s tirdzniecībā un ciešie sakari ar [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|vācu zemēm]] un citām Ziemeļeiropas pilsētām. Vēsturiskajā pilsētas centrā īpaši nozīmīga ir ķieģeļu [[gotika]], [[renesanse]] un [[baroks]], kā arī Nīderlandes [[Manierisms|manierisma]] ietekme. Šo stilu slāņojums ir viena no Gdaņskas vēsturiskās apbūves raksturīgākajām iezīmēm. Viduslaikos Gdaņskas arhitektūrā dominēja [[ķieģeļu gotika]], kas bija izplatīta Baltijas jūras dienvidu piekrastes pilsētās. Akmens būvmateriālu ierobežotās pieejamības dēļ galvenais būvmateriāls bija ķieģelis, un no tā būvēja gan baznīcas, gan pilsētas nocietinājumus, noliktavas un sabiedriskās ēkas. Gdaņska ir viena no pilsētām, kas ietilpst Eiropas Ķieģeļu gotikas maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeumgdansk.pl/fileadmin/user_upload/Gotyk_w_Gdansku._Program_konferencji.pdf|title=Gotyk w Gdańsku|publisher=Muzeum Gdańska|access-date=2026-08-30|language=pl}}</ref> Īpaši raksturīgas Gdaņskai ir šauras un augstas tirgotāju dzīvojamās ēkas ar bagātīgi dekorētām fasādēm un izteiksmīgiem [[Zelmenis (arhitektūra)|zelmeņiem]]. Šāds apbūves tips vēsturiskajā pilsētas centrā veidojās jau viduslaikos. Ēkas parasti cēla uz šauriem, dziļiem zemesgabaliem, jo īpašumu platums ielas pusē bija ierobežots. To pirmajos stāvos bieži atradās tirgotavas vai darbnīcas, savukārt augšējie stāvi kalpoja dzīvošanai un preču glabāšanai. Nozīmīgākā viduslaiku sakrālā celtne ir Svētās Marijas bazilika, kuras celtniecība pašreizējā veidolā sākās 14. gadsimtā. Tā ir viens no ievērojamākajiem ķieģeļu gotikas pieminekļiem Ziemeļeiropā. Pie gotikas arhitektūras pieminekļiem pieder arī Svētā Jāņa baznīca, Svētās Katrīnas baznīca un vairāki viduslaiku pilsētas nocietinājumu elementi. Nozīmīgs laicīgās arhitektūras piemineklis ir [[Gdaņskas rātsnams|Galvenais rātsnams]], kura veidošanās sākās viduslaikos. Sākotnējo gotisko celtni 16. gadsimtā ievērojami pārbūvēja un papildināja ar renesanses elementiem. Rātsnama reprezentatīvajos interjeros, īpaši Lielajā padomes zālē, būtiski izpaudās Nīderlandes manierisma un vēlās renesanses mākslas ietekme. 16. un 17. gadsimtā Gdaņskā plaši izplatījās Nīderlandes renesanses un manierisma arhitektūra. Tās izplatība bija saistīta gan ar intensīvajiem tirdzniecības sakariem ar [[Nīderlande|Nīderlandi]], gan ar flāmu un nīderlandiešu izcelsmes arhitektu un tēlnieku darbību pilsētā. Šajā laikmetā Gdaņska bija viena no turīgākajām [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pilsētām, kas ļāva īstenot apjomīgus sabiedrisko ēku un privāto namu celtniecības projektus. Viens no raksturīgākajiem šī perioda pieminekļiem ir Zaļie vārti, kas uzcelti 1564.—1568. gadā. Ēku veidoja kā reprezentatīvus pilsētas vārtus un vienlaikus kā Polijas valdniekiem paredzētu rezidenci. Tās fasādei raksturīgs regulārs logu ritms, dekoratīvi zelmeņi un no Nīderlandes arhitektūras pārņemtas formas. Zelta vārti, kas uzcelti 1612.—1614. gadā pēc arhitekta [[Abrahams van den Bloks|Abrahama van den Bloka]] projekta, ir viens no izteiktākajiem Nīderlandes manierisma pieminekļiem Gdaņskā. Tie atrodas vēsturiskā Karaliskā ceļa sākumā un kopā ar Augstajiem vārtiem un Cietuma torni veido nozīmīgu kādreizējās pilsētas aizsardzības un reprezentatīvās arhitektūras ansambli. Pie nozīmīgākajiem 16.—17. gadsimta pieminekļiem pieder arī Lielais arsenāls, kas celts 1602.—1605. gadā. Tā fasādes bagātīgais dekors, augstie zelmeņi un skulpturālā apdare raksturo Gdaņskas manierisma arhitektūras uzplaukumu. Īpašu vietu pilsētas arhitektūrā ieņem [[Artura sēta Dancigā|Artusa nams]] pie Garā tirgus. Pirmās ziņas par Artusa namu ir no 14. gadsimta. Tas kalpoja par tirgotāju un pilsētas elites sanāksmju vietu, vēlāk arī par graudu biržu. Ēkas Lielajā zālē atrodas monumentāla podiņu krāsns, kuras augstums sasniedz 10,64 metrus un kura ir viena no lielākajām šāda veida vēsturiskajām krāsnīm Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeumgdansk.pl/en/oddzialy-muzeum/artus-court/|title=Artus Court|publisher=Museum of Gdańsk|access-date=2026-08-30|language=en}}</ref> Gdaņskas vēsturiskās apbūves galveno reprezentatīvo asi veido Garā iela un Garais tirgus. Šo pilsētbūvniecisko ansambli tradicionāli dēvē par Karalisko ceļu, jo pa to svinīgo iebraukšanu laikā pilsētā devās Polijas valdnieki. Gar ielu izvietojušies tirgotāju nami, rātsnams, Artusa nams un citi nozīmīgi pilsētas arhitektūras pieminekļi. Gdaņskas tēlā būtiska nozīme bija arī tās ostas infrastruktūrai. Pie Motlavas krastiem izbūvēja noliktavas, piestātnes un ostas ēkas. Viens no pilsētas simboliem ir viduslaiku ostas celtnis (''Żuraw''), kas vienlaikus kalpoja kā pilsētas vārti, aizsardzības būve un mehānisms kravu celšanai no kuģiem. Tā pašreizējais veidols galvenokārt izveidojās 15. gadsimtā. Ārpus vēsturiskās pilsētas kodola saglabājušies arī dažādu laikmetu militārās arhitektūras pieminekļi. Pie nozīmīgākajiem pieder Visloujščes cietoksnis, kas kontrolēja pieeju Gdaņskas ostai no Baltijas jūras. Cietokšņa arhitektūrā redzamas vairākas pārbūves stadijas, sākot no viduslaiku aizsardzības būvēm līdz agrīno jauno laiku bastionu sistēmai. 18. gadsimtā pilsētas arhitektūrā parādījās [[rokoko]] un [[Klasicisms|klasicisma]] elementi. Viens no raksturīgākajiem šī perioda piemēriem ir Uphāgena nams, kura interjerā apvienotas rokoko un agrīnā klasicisma formas. Turīgo pilsētnieku dzīvojamajās ēkās arvien lielāku nozīmi piešķīra reprezentatīviem interjeriem, dekoratīvajai apdarei un telpu funkcionālam nodalījumam. 19. gadsimtā, Gdaņskai atrodoties [[Prūsijas Karaliste]]s un vēlāk [[Vācijas Impērija]]s sastāvā, pilsēta strauji paplašinājās ārpus agrākajiem nocietinājumiem. Nojauca daļu veco aizsardzības būvju, izbūvēja jaunas ielas, dzelzceļa infrastruktūru, administratīvās ēkas un dzīvojamos kvartālus. Arhitektūrā izplatījās [[historisms (arhitektūra)|historisms]], [[neogotika]] un [[neorenesanse]], bet 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā arī [[jūgendstils]]. 20. gadsimta sākumā pilsētas perifērijā izveidojās jauni dzīvojamie rajoni. Īpaši ievērojama bija Vžešča (''Wrzeszcz'') attīstība, kur saglabājušās 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma villas, daudzdzīvokļu nami un sabiedriskās ēkas. Starpkaru periodā, kad pastāvēja [[Dancigas brīvpilsēta]], pilsētā būvēja arī modernisma un funkcionālisma ēkas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Gdaņskas vēsturisko centru smagi izpostīja. 1945. gada kauju, apšaudes un ugunsgrēku rezultātā liela daļa galvenās pilsētas apbūves bija iznīcināta vai smagi bojāta. Piemēram, Artusa nams 1945. gada martā gandrīz pilnībā izdega.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.muzeumgdansk.pl/komunikaty/807705/bylo-ich-12-ale-tylko-11-powrocilo-do-dworu-artusa-to-rekonstrukcje|title=Było ich 12, ale tylko 11 powróciło do Dworu Artusa. To rekonstrukcje|publisher=Muzeum Gdańska|access-date=2026-08-30|language=pl}}</ref> Pēckara laikā īstenota viena no apjomīgākajām vēsturiskās pilsētvides rekonstrukcijām Polijā. Atjaunošanā izmantoti saglabājušies arhitektūras fragmenti, pirmskara fotogrāfijas, rasējumi, gleznas un citi ikonogrāfiskie avoti. Rekonstrukcija nebija pilnīgi precīza pirmskara pilsētas kopija — daudzviet priekšroku deva ēku vēsturiskajiem 16.—18. gadsimta veidoliem, savukārt vēlākos 19. gadsimta arhitektūras pārveidojumus daļēji atmeta. Galvenās pilsētas rekonstrukcijā saglabāja vēsturisko ielu tīklu un atjaunoti svarīgākie arhitektūras pieminekļi — Galvenais rātsnams, Artusa nams, Zaļie vārti, Zelta vārti un citi objekti. Daudzu dzīvojamo ēku fasādes rekonstruēja vēsturiskā stilā, bet aiz tām veidoja mūsdienīgākas pēckara dzīvojamās telpas. Šī pieeja radīja pilsētvidi, kas vizuāli atsaucas uz Gdaņskas agrīno jauno laiku arhitektūras uzplaukumu, vienlaikus neatkārtojot pilnīgi precīzi pilsētas pirmskara apbūvi. Pēckara rekonstrukcija kļuva par nozīmīgu daļu no Gdaņskas mūsdienu identitātes un arhitektūras mantojuma aizsardzības politikas. Atsevišķu vēsturisko objektu interjeru un dekoratīvo elementu restaurācija un rekonstrukcija turpinās arī 21. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.gdansk.pl/konferencje-prasowe/860066/briefing-prasowy-rekonstrukcja-grupy-rzezbiarskiej-kapiel-diany|title=Rekonstrukcja grupy rzeźbiarskiej „Kąpiel Diany”|publisher=Urząd Miejski w Gdańsku|access-date=2026-08-30|language=pl}}</ref> Mūsdienu Gdaņskas arhitektūra veido kontrastu starp rekonstruēto vēsturisko centru, 19. un 20. gadsimta industriālo apbūvi un jaunām dzīvojamām un komerciālām ēkām. Īpaša nozīme pilsētas jaunākajā arhitektūrā ir bijušo [[Gdaņskas kuģu būvētava]]s teritoriju pārveidošanai. Industriālo mantojumu daļēji saglabā un integrē jaunajā pilsētas apbūvē, tādējādi veidojot saikni starp pilsētas kuģubūves vēsturi un mūsdienu urbāno attīstību. Pie nozīmīgākajiem 21. gadsimta arhitektūras objektiem pieder Eiropas Solidaritātes centrs, kura ēka atklāta 2014. gadā bijušās kuģu būvētavas teritorijā, kā arī [[Otrā pasaules kara muzejs Gdaņskā|Otrā pasaules kara muzejs]], kas atklāts 2017. gadā. Abu ēku arhitektūra būtiski atšķiras no vēsturiskās pilsētas apbūves un atspoguļo mūsdienīgu pieeju Gdaņskas industriālā un vēsturiskā mantojuma interpretācijai. == Demogrāfija == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas|1890|120338|1910|170337|1929|256403|1945|139078|1946|117894|1950|194633|1960|286940|1970|365600|1978|442118|1988|464308|2002|461334|2011|460276|2021|486022|2024|488000|footnote=Avoti:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.polskawliczbach.pl/Gdansk |title=Gdaņska (Pomorzes vojevodiste) » kartes, nekustamais īpašums, GUS, naktsmītnes, skolas, REGON, apskates objekti, pasta indeksi, ceļu satiksmes negadījumi, bezdarbs, atalgojums, ienākumi, tabulas, izglītība, demogrāfija}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Demogrāfiskā un profesionālā struktūra un pilsētu iedzīvotāju mājokļu apstākļi 1978.–1988. gadā|url=https://statlibr.stat.gov.pl/exlibris/aleph/a22_1/apache_media/RQ1U9XAX48KJJDQ54QSAFQKQ6AK6GS.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Statistics Poland — Nacionālās tautas skaitīšanas|url=https://bdl.stat.gov.pl/bdl/dane/podgrup/temat/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://polnische-ostsee-urlaub.de/danzig/ |title=Ceļvedis pa Gdaņsku — Polijas Baltijas jūras piekraste |website=polnische-ostsee-urlaub.de |access-date=2025. gada 4. oktobris}}</ref>}} Ap 1600. gadu pilsētas iedzīvotājus vairāk nekā 90 % apmērā veidoja [[vācieši]] un [[Protestantisms|protestantisma]] piekritēji.<ref name="Tighe62">{{Grāmatas atsauce|last=Tighe|first=Carl|title=Gdansk: National Identity in the Polish-German Borderlands|publisher=Pluto Press|location=United Kingdom|year=1990|isbn=9780745304748|pages=62}}</ref> Ap 1700. gadu vairāk nekā 80 % iedzīvotāju bija protestanti, aptuveni 10 % bija [[katoļi]], bet mazāku, tomēr nozīmīgu grupu veidoja [[Kalvinisms|kalvinisti]], savukārt [[vācu valoda]] joprojām bija dominējošā valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://amorartis.pl/en/dr-hab-slawomir-koscielak-18th-century-gdansk-a-cooling-star-in-the-firmament-of-the-polish-lithuanian-commonwealthdr/|title=18th century Gdańsk – a cooling star in the firmament of the Polish-Lithuanian Commonwealth: Denominational, ethnic and political structure of the city on the Motława River|last=Kościelak|first=Sławomir|publisher=Fundacja Trinitas Artis|website=AmorArtis|access-date=2025. gada 28. augusts}}</ref> 1816. gadā katoļu īpatsvars bija pieaudzis līdz 23,6 %, savukārt protestanti veidoja 70 % iedzīvotāju.<ref name="Loew136">{{Grāmatas atsauce|last=Loew|first=Peter Oliver|title=Gdańsk: Portrait of a City|publisher=Oxford University Press|location=New York|year=2024|page=136|isbn=9780197603864}}</ref> 1890. gadā saskaņā ar Stefana Ramuļta datiem pilsētā bija 92,28 % vāciešu, 0,94 % [[Poļi|poļu]], 4,50 % [[Kašūbi|kašūbu]], 2,11 % [[Ebreji|ebreju]] un 0,17 % citu iedzīvotāju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ramułt|first=Stefan|url=https://bc.radom.pl/dlibra/publication/47796/edition/46348|title=Statystyka Ludności Kaszubskiej|year=1899|location=Kraków|publisher=Akademia Umiejętności|pages=121|language=Polish|trans-title=Kašubu iedzīvotāju statistika}}</ref> 1920. gada vēlēšanās 6,5 % iedzīvotāju balsoja par Polijas partiju, savukārt 1923. gadā [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētā]] veiktā tautas skaitīšana liecināja, ka pilsētas robežās 95 % iedzīvotāju runāja vāciski, bet 3,5 % — [[Poļu valoda|poļu]] un [[Kašūbu valoda|kašūbu valodā]].<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|last=Kijeński|first=Tadeusz|url=https://kpbc.umk.pl/Content/212181/Magazyn_309_10_HD_010.pdf|title=Ilu jest Polaków na terenie Wolnego Miasta Gdańska|publisher=Towarzystwo Przyjaciół Nauki i Sztuki w Gdańsku|year=1929|location=Gdańsk|pages=4–10|language=Polish|trans-title=Cik poļu ir Dancigas brīvpilsētā|archive-date=2021. gada 11. novembris|access-date=2025. gada 6. jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111084804/https://kpbc.umk.pl/Content/212181/Magazyn_309_10_HD_010.pdf|dead-url=no}}</ref> 1929. gadā poļi un kašūbi veidoja 11 % no Dancigas kopējā iedzīvotāju skaita (23 120 cilvēku no 215 464).<ref name=":0" /> Otrā pasaules kara beigas bija būtisks lūzuma punkts Gdaņskas iedzīvotāju sastāva nepārtrauktībā.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=1923|title=The Jews of the Free City of Danzig—census of 1923 and 1924|url=https://www.ajcarchives.org/AJC_DATA/Files/1930_1931_8_StatSupplements.pdf|access-date=2022. gada 10. decembris|archive-date=2022. gada 10. decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210162154/https://www.ajcarchives.org/AJC_DATA/Files/1930_1931_8_StatSupplements.pdf|dead-url=yes}}</ref> Vācijas pilsoņi sāka masveidā bēgt, [[Sarkanā armija|Padomju Sarkanajai armijai]] virzoties uz priekšu. Bēgšanu izraisīja gan spontāna iedzīvotāju došanās prom, ko veicināja baumas par padomju karaspēka zvērībām, gan organizēta evakuācija, kas sākās 1944. gada vasarā un turpinājās līdz 1945. gada pavasarim.<ref name="Kacowicz100101">Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, ''Population resettlement in international conflicts: a comparative study'', Lexington Books, 2007, 100.—101. lpp. {{ISBN|0-7391-1607-X}} [https://books.google.com/books?id=ovck_g0xwX0C&dq=expulsion+germans+poland&pg=PA100] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210308061435/https://books.google.de/books?id=ovck_g0xwX0C&pg=PA103&dq=expulsion+germans+poland&lr=&as_brr=3&redir_esc=y#PPA100,M1|date=2021. gada 8. marts}}</ref> Aptuveni 1 % (100 000) no Vācijas civiliedzīvotājiem, kas dzīvoja uz austrumiem no Oderas—Neises līnijas, gāja bojā kaujās pirms Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.<ref>Spieler, Silke. ed. ''Vertreibung und Vertreibungsverbrechen 1945—1948''. Bericht des Bundesarchivs vom 28. Mai 1974. Archivalien und ausgewählte Erlebnisberichte. Bonn: Kulturstiftung der deutschen Vertriebenen. (1989). {{ISBN|3-88557-067-X}}. 23.—41. lpp.</ref> Vācijas civiliedzīvotājus nosūtīja arī uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] kā «reparāciju darbaspēku».<ref>Pavel Polian, ''Against Their Will: The History and Geography of Forced Migrations in the USSR'', Central European University Press, 2003, {{ISBN|963-9241-68-7}}, 286.—293. lpp.</ref>{{sfn|Kamusella|2004|p=28}} Bijušo vāciski runājošo iedzīvotāju vietā ieradās poļi no citām Polijas daļām; pirmie ieceļotāji ieradās 1945. gada martā.<ref name="Curp42">{{Grāmatas atsauce|title=A clean sweep?: the politics of ethnic cleansing in western Poland, 1945-1960|first=T. David|last=Curp|publisher=Boydell & Brewer|year=2006|isbn=1-58046-238-3|page=42|url=https://books.google.com/books?id=ARxnK1u_WOEC&pg=PA42|access-date=2009. gada 4. augusts|archive-date=2015. gada 28. janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20150128133042/http://www.google.de/books?id=ARxnK1u_WOEC&pg=PA42|dead-url=no}}</ref> 1945. gada 30. martā izveidota Gdaņskas vojevodiste kā pirmā Polijas administratīvā vienība Atgūtajās teritorijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A history of modern Poland: from the foundation of the State in the First World War to the present day|first=Hans|last=Roos|publisher=Knopf|year=1966|isbn=978-91-40-10256-0|url=https://books.google.com/books?id=EfpoAAAAMAAJ&q=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig|access-date=2009. gada 4. augusts|archive-date=2013. gada 8. marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20130308120817/http://www.google.de/books?id=EfpoAAAAMAAJ&q=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig&dq=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig&lr=|dead-url=no}}</ref> 1945. gada 1. novembrī pilsētas robežās joprojām atradās aptuveni 93 029 vācieši.<ref name="Byk">{{Grāmatas atsauce|title=The Rehabilitation and Ethnic Vetting of the Polish Population in the Voivodship of Gdańsk after World War II|author=Sylwia Bykowska|publisher=Peter-Lang-Verlagsgruppe|page=116|year=2020|isbn=978-3-631-67940-1}}</ref> Vācu tautības iedzīvotājus pēc tam izraidīja uz Vāciju, savukārt vietējiem iedzīvotājiem, kuri deklarēja poļu tautību un tika atzīti par etniskiem poļiem, bija atļauts palikt; saskaņā ar 1950. gada tautas skaitīšanu no 194 633 Gdaņskas iedzīvotājiem 12 % (23 442) bija pirmskara autohtonie Atgūto zemju iedzīvotāji, tostarp 22 213 no pašas Gdaņskas pilsētas, 828 no blakus esošajām Dancigas brīvpilsētas teritorijām un 401 no citām vietām.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kosiński|first=Leszek|url=https://www.rcin.org.pl/dlibra/publication/50482/edition/33932?language=en|title=Pochodzenie terytorialne ludności Ziem Zachodnich w 1950 r.|publisher=Instytut Geografii PAN|year=1960|location=Warsaw|pages=Tabela 1|language=Polish|trans-title=Rietumu zemju iedzīvotāju teritoriālā izcelsme 1950. gadā}}</ref> Ieceļotājus var iedalīt pēc to izcelsmes: * poļi, kuri bija atbrīvoti no piespiedu darba nacistiskajā Vācijā;<ref name="Cordell168">Karl Cordell, Andrzej Antoszewski, ''Poland and the European Union'', 2000, 168. lpp., {{ISBN|0-415-23885-4}}, {{ISBN|978-0-415-23885-4}}: pirmajos gados minēti 4,55 miljoni</ref><ref name="Hoffmann142">{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=NKcePnPDA1MC|title=Geglückte Integration?|page=142|isbn=9783486645033|last1=Hoffmann|first1=Dierk|last2=Schwartz|first2=Michael|year=1999|publisher=Oldenbourg}}</ref> * repatrianti: poļi, kurus izraidīja no teritorijām uz austrumiem no jaunās Polijas un Padomju Savienības robežas. Tas ietvēra arī asimilētās minoritātes, piemēram, Polijas armēņu kopienu;<ref name="Cordell168" /><ref name="Hoffmann142" />; * poļi, tostarp [[kašūbi]], kas pārcēlās no tuvējajiem ciemiem un mazpilsētām;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kaszebsko.com/kaszubi-w-gdansku.html|title=Kašubi Gdaņskā|publisher=[[Kašubu asociācija]]|website=Kaszëbskô Jednota|archive-date=2022. gada 10. decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210162155/http://kaszebsko.com/kaszubi-w-gdansku.html|dead-url=yes}}</ref> * ieceļotāji no Polijas centrālās daļas, kuri pārcēlās brīvprātīgi;<ref name="Cordell168" /> * ne-poļi, kurus 1947. gadā piespiedu kārtā pārvietoja [[Operācija "Visla"|operācijas "Visla"]] laikā. 1947. gadā Polijas valdība īstenoja operāciju, kuras mērķis bija izkliedēt un tādējādi asimilēt tos ukraiņus, kuri vēl nebija izraidīti uz austrumiem, pārceļot viņus uz jauniegūtajām teritorijām. Lielu skaitu ukraiņu piespiedu kārtā pārvietoja no Polijas dienvidaustrumiem. Arī [[baltkrievi|baltkrievus]], kas dzīvoja ap [[Bjalistoka|Bjalistoku]], mudināja pārcelties uz bijušajām Vācijas teritorijām to pašu iemeslu dēļ. Šāda nepoļu etnisko grupu izkliedēšana visā valstī bija Polijas varas iestāžu mēģinājums likvidēt tādu grupu kā [[Ukraiņi|ukraiņu]], [[Baltkrievi|baltkrievu]] un [[Lemki (tauta)|lemku]] unikālo etnisko identitāti, izjaucot tuvumu un saziņu, kas bija nepieciešama spēcīgu kopienu izveidei;<ref>Thum, 129. lpp.</ref> * [[ebreji]], no kuriem lielākā daļa bija poļu repatrianti no Austrumu pierobežas,<ref>Selwyn Ilan Troen, Benjamin Pinkus, Merkaz le-moreshet Ben-Guryon, ''Organizing Rescue: National Jewish Solidarity in the Modern Period'', 283.—284. lpp., 1992, {{ISBN|0-7146-3413-1}}, {{ISBN|978-0-7146-3413-5}}</ref> [[grieķi]] un slāvu [[maķedonieši]], [[Grieķijas pilsoņu karš|Grieķijas pilsoņu kara]] bēgļi.<ref>{{Grāmatas atsauce|editor1=Grzegorz Waligóra|editor2=Łukasz Kamiński|date=2010|title=NSZZ Solidarność, 1980-1989: Wokół Solidarności|url=https://books.google.com/books?id=c_M-AQAAIAAJ&q=grecy%20do%20gda%C5%84ska%20%20wojn%C4%85%20domow%C4%85|location=Warszawa (Varšava)|publisher=Instytut Pamięci Narodowej, Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu|page=463|isbn=9788376291765|language=pl|access-date=2021. gada 28. septembris|archive-date=2022. gada 1. februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220201032230/https://www.google.com.au/books/edition/NSZZ_Solidarno%C5%9B%C4%87_1980_1989_Wok%C3%B3%C5%82_Sol/c_M-AQAAIAAJ?hl=en&gbpv=0&bsq=grecy+do+gda%C5%84ska++wojn%C4%85+domow%C4%85|dead-url=no}}</ref> [[Attēls:Gdańsk_population_pyramid.svg|thumb|Gdaņskas iedzīvotāju piramīda 2021. gadā]]Mūsdienās Gdaņskas iedzīvotāju absolūtais vairākums ir [[poļi]]. Vienlaikus pilsētā dzīvo arī dažādu citu tautību pārstāvji. Pēc 20. gadsimta beigām un īpaši 21. gadsimtā Gdaņskas etnisko sastāvu arvien vairāk ietekmē starptautiskā migrācija. Pilsētā dzīvo [[ukraiņi]], [[baltkrievi]] un citu tautību iedzīvotāji. Īpaši nozīmīga ir Ukrainas iedzīvotāju kopiena, kuras skaits ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. Migrācijas rezultātā mūsdienu Gdaņska ir etniski daudzveidīgāka nekā 20. gadsimta otrajā pusē. Arī reliģiskajā ziņā mūsdienu Gdaņska atšķiras no pilsētas vēsturiskā sastāva. Lai gan tradicionāli dominē [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļticība]], pilsētā dzīvo arī [[Pareizticība|pareizticīgie]], [[Protestantisms|protestanti]], [[Islāms|musulmaņi]], [[Jūdaisms|jūdaisma]] piekritēji un citu reliģiju pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri sevi ar kādu reliģiju neidentificē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=[https://stat.gov.pl/spisy-powszechne/nsp-2021/nsp-2021-wyniki-ostateczne/tablice-z-ostatecznymi-danymi-w-zakresie-przynaleznosci-narodowo-etnicznej-jezyka-uzywanego-w-domu-oraz-przynaleznosci-do-wyznania-religijnego,10,1.html](https://stat.gov.pl/spisy-powszechne/nsp-2021/nsp-2021-wyniki-ostateczne/tablice-z-ostatecznymi-danymi-w-zakresie-przynaleznosci-narodowo-etnicznej-jezyka-uzywanego-w-domu-oraz-przynaleznosci-do-wyznania-religijnego,10,1.html)|title=Tablice z ostatecznymi danymi w zakresie przynależności narodowo-etnicznej, języka używanego w domu oraz przynależności do wyznania religijnego|publisher=[[Polijas Centrālā statistikas pārvalde]]|access-date=2026. gada 25. augusts}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Cilvēki == Gdaņskā (Dancigā) dzimuši: * [[Rihards Abegs]] (''Richard Abegg'', 1869—1910) — vācu ķīmiķis * [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck'', 1897—1982) — vācu ģenerālis * [[Fricis fon Bēlovs]] (''Fritz von Below'', 1853—1918) — vācu ģenerālis * [[Oto fon Bēlovs]] (''Otto von Below'', 1857—1944) — vācu ģenerālis * [[Holgers Cukaijs]] (''Holger Czukay'', 1938) — vācu mūziķis * [[Ādams Kazimežs Čartoriskis]] (''Adam Kazimierz Czartoryski'', 1734—1823) — augstmanis, politiķis un kultūras darbinieks * [[Daniels Gabriels Fārenheits]] (''Daniel Gabriel Fahrenheit'', 1686—1736) — vācu fiziķis * [[Alfrēds Flatovs]] (''Alfred Flatow'', 1869—1942) — vācu vingrotājs * [[Ginters Grass]] (''Günter Grass'', 1927—2015) — kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks * [[Johanness Hevēlijs]] (''Johannes Hevelius'', 1611—1687) — astronoms * [[Mareks Kamiņskis]] (''Marek Kamiński'', 1964) — ceļotājs * [[Rutka Laskere]] (''Rutka Laskier'', 1929—1943) — holokausta dienasgrāmatu autore * [[Dariušs Mihalčevskis]] (''Dariusz Michalczewski'', 1968) — bokseris * [[Hugo Minsterbergs]] (''Hugo Münsterberg'', 1863—1916) — vācu/amerikāņu psihologs * [[Andžejs Šarmahs]] (''Andrzej Szarmach'', 1950) — futbolists * [[Andreass Šlīters]] (''Andreas Schlüter'', 1659(60)—1714) — vācu arhitekts * [[Johanna Šopenhauere]] (''Johanna Schopenhauer'', 1766—1838) — A.Šopenhauera māte * [[Artūrs Šopenhauers]] (''Arthur Schopenhauer'', 1788—1860) — vācu filozofs * [[Donalds Tusks]] (''Donald Tusk'', 1957) — politiķis * [[Jans de Veriha-Visočanskis]] (''Jan de Weryha-Wysoczanski'', 1950) — skulptors == Apskates objekti == * [[Artura sēta Dancigā|Artura sēta Gdaņskā]] (''Dwór Artusa w Gdańsku'') * [[Gdaņskas bazilika]] (''Bazylika konkatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Gdańsku'') * [[Gdaņskas rātsnams]] (''Ratusz Głównego Miasta w Gdańsku'') * [[Gdaņskas vecpilsēta]] (''Śródmieście (Gdańsk)'') * [[Neptūna strūklaka]] (''Fontanna Neptuna w Gdańsku'') * [[Olivas klosteris]] (''Opactwo Cystersów w Oliwie'') * [[Vesterplate]] (''Westerplatte'') * [[Visloujsces cietoksnis]] (''Twierdza Wisłoujście'') * [[Zaļie vārti]] (''Brama Zielona'') == Galerija == <gallery> Artus_Court_in_Gdańsk_(3).JPG|Artura sēta Gdaņskā Danzig_im_Juli_2018_012.jpg|Gdaņskas bazilika Ayuntamiento Principal, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 05.jpg|Gdaņskas rātsnams Gdańsk,_widok_z_wieży_kościoła_pw._Wniebowzięcia_NMP_(8).JPG|Gdaņskas vecpilsēta Monumento_Neptuno,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_03.jpg|Neptūna strūklaka Palacio_de_Oliwa,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-21,_DD_03.jpg|Olivas Vecā pils Westerplatte_barrack.jpg|Vesterplates baraku drupas Twierdza_Wisloujscie.jpg|Visloujsces cietoksnis Gdańsk_Zielona_Brama.jpg|Zaļie vārti </gallery> == Skatīt arī == * [[Dancigas ieņemšana (1308)]] * [[Dancigas aplenkums (1734)]] * [[Dancigas krīze (1939)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.64436762&cpy=54.40280518&res=30&provider_id=340&t=pan Gdaņskas satelītattēls]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas pilsētas]] [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes apriņķi]] baxsk2mwim0az4avblbhz0jum6678pb 0 6141 4521352 4470440 2026-09-13T06:42:46Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4521352 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi [[Sārnates apmetne]]s vietā dod priekšstatu par senāko Kurzemes iedzīvotāju dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (ap 3400.—2300. gadu p.m.ē.). Viņu kultūra piederēja [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s lokam. Trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. no dienvidiem ieceļoja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājušās [[Balti|baltu]] ciltis, izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]].<ref>Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5048219/ Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] [[Nature]]. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.</ref> [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] Kurzemes ziemeļu daļā ieceļoja [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltis, atrasti arī seno [[Skandināvija]]s iedzīvotāju apbedījumi (t.s. "[[velna laivas]]"). === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] 4o7bkir1maej49syb77x5l28gsqu11p 4521355 4521352 2026-09-13T06:50:04Z Pirags 3757 /* Pirms krusta kariem */ 4521355 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi [[Sārnates apmetne]]s vietā dod priekšstatu par senāko Kurzemes iedzīvotāju dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (ap 3400.—2300. gadu p.m.ē.). Viņu kultūra piederēja [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s lokam. Trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. no dienvidiem ieceļoja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājušās [[Balti|baltu]] ciltis, izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]].<ref>Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5048219/ Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] [[Nature]]. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.</ref> [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] Kurzemes ziemeļu daļā ieceļoja [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltis, atrasti arī seno [[Skandināvija]]s iedzīvotāju apbedījumi (t.s. "[[velna laivas]]"). === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] [[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmetā]] Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] 6bl4j7iwjpm41e4thdw1wh51i32upg1 4521356 4521355 2026-09-13T06:50:52Z Pirags 3757 /* Pirms krusta kariem */ 4521356 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi [[Sārnates apmetne]]s vietā dod priekšstatu par senāko Kurzemes iedzīvotāju dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (ap 3400.—2300. gadu p.m.ē.). Viņu kultūra piederēja [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s lokam. Trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. no dienvidiem ieceļoja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājušās [[Balti|baltu]] ciltis, izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]].<ref>Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5048219/ Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] [[Nature]]. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.</ref> [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] Kurzemes ziemeļu daļā ieceļoja [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltis, atrasti arī seno [[Skandināvija]]s iedzīvotāju apbedījumi (t.s. "[[velna laivas]]"). === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] [[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmetā]] Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bija arī pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] 472rzip4pdfr16lnsgwgsnz2nq116sx 4521426 4521356 2026-09-13T08:12:54Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4521426 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi [[Sārnates apmetne]]s vietā dod priekšstatu par senāko Kurzemes iedzīvotāju dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (ap 3400.—2300. gadu p.m.ē.). Viņu kultūra piederēja [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s lokam. Trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. no dienvidiem ieceļoja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājušās [[Balti|baltu]] ciltis, izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]].<ref>Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5048219/ Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] [[Nature]]. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.</ref> [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] Kurzemes ziemeļu daļā ieceļoja [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltis, atrasti arī seno [[Skandināvija]]s iedzīvotāju [[bronza]]s priekšmeti ([[Staldzenes depozīts]]) un apbedījumi (t.s. "[[velna laivas]]"). === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] [[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmetā]] Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bija arī pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] 3z7coefx9973zn53bkld73hecdp9scg 0 8807 4521413 4268400 2026-09-13T07:53:21Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Coat of arms of Srebrenica.svg]] → [[File:Emblem of Srebrenica.svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4521413 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Bosnia-Herzegovina Europe.png|250px|thumbnail|[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] pilsētas'''. Valsts lielākā [[pilsēta]] ir [[galvaspilsēta]] [[Sarajeva]]. Tajā 2013. gadā dzīvoja 369 534 iedzīvotāji. == Pilsētu sadalījums pa valsts daļām == {| class="sortable wikitable" style="font-size:90%" |- ! Valsts daļa un sadalījums || Pilsētu skaits |- | '''[[Serbu Republika]]''' || 46 |- | <small>[[Baņa Lukas reģions]]</small> || <small>15</small> |- | <small>[[Bijeļinas reģions]]</small> || <small>3</small> |- | <small>[[Dobojas reģions]]</small> || <small>6</small> |- | <small>[[Fočas reģions]]</small> || <small>5</small> |- | <small>[[Sarajevas-Romanijas reģions]]</small> || <small>6</small> |- | <small>[[Trebiņes reģions]]</small> || <small>5</small> |- | <small>[[Vlasenicas reģions]]</small> || <small>6</small> |} {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Bosnia and Herzegovina location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.3|y=0.35|scale=400|text='''[[Bosnijas un Hercegovinas federācija|Bosnijas un<br/>Hercegovinas<br/>federācija]]'''}} {{Image label small|x=0.28|y=0.15|scale=400|text='''[[Serbu Republika|Serbu<br/>Republika]]'''}} {{Image label small|x=0.53|y=0.35|scale=400|text='''[[Serbu Republika|Serbu<br/>Republika]]'''}} {{Image label small|x=0.52|y=0.13|scale=400|text='''[[Brčko apriņķis|Brčko<br/>apriņķis]]'''}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="font-size:90%" |- ! Valsts daļa un sadalījums || Pilsētu skaits |- | '''[[Bosnijas un Hercegovinas federācija]]''' || 65 |- | <small>[[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]]</small> || <small>1</small> |- | <small>[[Centrālās Bosnijas kantons]]</small> || <small>11</small> |- | <small>[[Hercegovinas-Neretvas kantons]]</small> || <small>8</small> |- | <small>[[Kantons 10]]</small> || <small>6</small> |- | <small>[[Posavinas kantons]]</small> || <small>2</small> |- | <small>[[Rietumhercegovinas kantons]]</small> || <small>4</small> |- | <small>[[Sarejavas kantons]]</small> || <small>5</small> |- | <small>[[Tuzlas kantons]]</small> || <small>12</small> |- | <small>[[Unas-Sanas kantons]]</small> || <small>7</small> |- | <small>[[Zenicas-Dobojas kantons]]</small> || <small>9</small> |} {| class="sortable wikitable" style="font-size:90%" |- ! Valsts daļa un sadalījums || Pilsētu skaits |- | '''[[Brčko apriņķis]]''' || 1 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta!!Pilsētas nosaukums<br>[[serbu valoda|serbu valodā]]!!Pilsētas nosaukums<br>[[bosniešu valoda|bosniešu]] un [[horvātu valoda|horvātu valodās]]!!Iedz.sk.<br/>(2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bhas.ba/obavjestenja/Preliminarni_rezultati_bos.pdf |title=Popisa stanovništva, domaćinstava i stanova u Bosni i Hercegovini 2013 |access-date={{dat|2014|12|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181123135507/http://www.bhas.ba/obavjestenja/Preliminarni_rezultati_bos.pdf |archivedate={{dat|2018|11|23||bez}} }}</ref>!!Valsts daļa!!Kantons/Reģions |- | || [[Banoviči]] || ''Бановићи'' || ''Banovići'' || 23431|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Banja Luka.svg|30px]] || [[Baņa Luka]] || ''Бања Лука'' || ''Banja Luka'' || 199 191|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Bihača]] || ''Бихаћ'' || ''Bihać'' || 61 186|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Unas-Sanas kantons]] |- | || [[Bijeļina]] || ''Бијељина'' || ''Bijeljina'' || 114 663|| [[Serbu Republika]] || [[Bijeļinas reģions]] |- | || [[Bileča]] || ''Билећа'' || ''Bileća'' || 11 536|| [[Serbu Republika]] || [[Trebiņes reģions]] |- | || [[Bosanska Grahova]] || ''Босанско Грахово'' || ''Bosansko Grahovo'' || 3091|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Kantons 10]] |- | || [[Bosanska Krupa]] || ''Босанска Крупа'' || ''Bosanska Krupa'' || 29 659|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Unas-Sanas kantons]] |- | || [[Bosanski Petrovaca]] || ''Босански Петровац'' || ''Bosanski Petrovac'' || 7946|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Unas-Sanas kantons]] |- | || [[Bratunaca]] || ''Братунац'' || ''Bratunac'' || 21 619|| [[Serbu Republika]] || [[Vlasenicas reģions]] |- | || [[Brčko]] || ''Брчко'' || ''Brčko'' || 93 028|| [[Brčko apriņķis]] || |- | || [[Breza]] || ''Бреза'' || ''Breza'' || 14 564|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Brod.jpg|30px]] || [[Broda]] || ''Брод'' || ''Brod'' || 17 943|| [[Serbu Republika]] || [[Dobojas reģions]] |- | || [[Bugojna]] || ''Бугојно'' || ''Bugojno'' || 34 559|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Busovača]] || ''Бусовача'' || ''Busovača'' || 18 488|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Cazina]] || ''Цазин'' || ''Cazin'' || 69 411|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Unas-Sanas kantons]] |- | || [[Čajniče]] || ''Чајниче'' || ''Čajniče'' || 5449|| [[Serbu Republika]] || [[Fočas reģions]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Capljina.svg|30px]] || [[Čapļina]] || ''Чапљина'' || ''Čapljina'' || 28 122|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | || [[Čeliča]] || ''Челић'' || ''Čelić'' || 12 083|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Čelinac (grb).svg|30px]] || [[Čelinaca]] || ''Челинац'' || ''Čelinac'' || 16 874|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Čitluka]] || ''Читлук'' || ''Čitluk'' || 18 552|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | || [[Derventa]] || ''Дервента'' || ''Derventa'' || 30 177|| [[Serbu Republika]] || [[Dobojas reģions]] |- | [[Attēls:Grb Doboja.svg|30px]] || [[Doboja]] || ''Добој'' || ''Doboj'' || 77 223|| [[Serbu Republika]] || [[Dobojas reģions]] |- | || [[Doņi Vakufa]] || ''Доњи Вакуф'' || ''Donji Vakuf'' || 14 739|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Drvara]] || ''Дрвар'' || ''Drvar'' || 7506|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Kantons 10]] |- | || [[Dubica]] || ''Босанска Дубица'' || ''Bosanska Dubica'' || 23 074|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Foča]] || ''Фоча'' || ''Foča'' || 19 811|| [[Serbu Republika]] || [[Fočas reģions]] |- | || [[Fojnica]] || ''Фојница'' || ''Fojnica'' || 13 047|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Gacka]] || ''Гацко'' || ''Gacko'' || 9734|| [[Serbu Republika]] || [[Trebiņes reģions]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Glamoč.png|30px]] || [[Glamoča]] || ''Гламоч'' || ''Glamoč'' || 4038|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Kantons 10]] |- | || [[Goražde]] || ''Горажде'' || ''Goražde'' || 22 080|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Bosniešu Podriņes kantons]] |- | || [[Gorņi Vakufa-Uskopļe]] || ''Горњи Вакуф-Ускопље'' || ''Gornji Vakuf-Uskoplje'' || 22 304|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Gračanica]] || ''Грачаница'' || ''Gračanica'' || 48 395|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Gradačac.svg|30px]] || [[Gradačaca]] || ''Градачац'' || ''Gradačac'' || 41 836|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Грб Градишке.svg|30px]] || [[Gradiška]] || ''Градишка'' || ''Gradiška'' || 56 727|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Grude]] || ''Груде'' || ''Grude'' || 17 865|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Rietumhercegovinas kantons]] |- | || [[Hadžiči]] || ''Хаџићи'' || ''Hadžići'' || 24 979|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Sarejavas kantons]] |- | || [[Hana Pijesaka]] || ''Хан Пијесак'' || ''Han Pijesak'' || 3844|| [[Serbu Republika]] || [[Sarajevas-Romanijas reģions]] |- | || [[Ilidža]] || ''Илиџа'' || ''Ilidža'' || 71 892|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Sarejavas kantons]] |- | || [[Ilijaša]] || ''Илијаш'' || ''Ilijaš'' || 20 504|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Sarejavas kantons]] |- | || [[Jablanica]] || ''Јабланица'' || ''Jablanica'' || 10 580|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | [[Attēls:Jajce coat of arms.gif|30px]] || [[Jajce]] || ''Јајце'' || ''Jajce'' || 30 758|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Kakaņa]] || ''Какањ'' || ''Kakanj'' || 38 937|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | || [[Kalesija]] || ''Калесија'' || ''Kalesija'' || 36 748|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | || [[Kalinovika]] || ''Калиновик'' || ''Kalinovik'' || 2240|| [[Serbu Republika]] || [[Fočas reģions]] |- | || [[Kiseļaka]] || ''Кисељак'' || ''Kiseljak'' || 21 919|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Kladaņa]] || ''Кладањ'' || ''Kladanj'' || 13 041|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Grb kljuca.jpg|30px]] || [[Kļuča]] || ''Кључ'' || ''Ključ'' || 18 714|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Unas-Sanas kantons]] |- | [[Attēls:Kneževo (grb).svg|30px]] || [[Kneževa]] || ''Кнежево'' || ''Kneževo'' || 10 428|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | [[Attēls:Konjic Bosnia CoA.png|30px]] || [[Koņica]] || ''Коњиц'' || ''Konjic'' || 26 381|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | || [[Kostajnica]] || ''Koстајница'' || ''Kostajnica'' || 6308|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | [[Attēls:Котор-Варош (грб).svg|30px]] || [[Kotora Varoša]] || ''Котор Варош'' || ''Kotor Varoš'' || 22 001|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Kreševa]] || ''Крешево'' || ''Kreševo'' || 5638|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Kupresa]] || ''Купрес'' || ''Kupres'' || 5573|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Kantons 10]] |- | || [[Laktaši]] || ''Лакташи'' || ''Laktaši'' || 36 848|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | [[Attēls:Livno Wappen.svg|30px]] || [[Livna]] || ''Ливно'' || ''Livno'' || 37 487|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Kantons 10]] |- | || [[Lopare]] || ''Лопаре'' || ''Lopare'' || 16 568|| [[Serbu Republika]] || [[Bijeļinas reģions]] |- | || [[Lukavaca]] || ''Лукавац'' || ''Lukavac'' || 46 731|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | || [[Ļubiņe]] || ''Љубиње'' || ''Ljubinje'' || 3756|| [[Serbu Republika]] || [[Trebiņes reģions]] |- | [[Attēls:Coat of arms (Ljubuski).jpg|30px]] || [[Ļubuški]] || ''Љубушки'' || ''Ljubuški'' || 29 521|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Rietumhercegovinas kantons]] |- | [[Attēls:Emblem of Maglaj.svg|30px]] || [[Maglaja]] || ''Маглај'' || ''Maglaj'' || 24 980|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | || [[Miliči]] || ''Милићи'' || ''Milići'' || 12 272|| [[Serbu Republika]] || [[Vlasenicas reģions]] |- | || [[Modriča]] || ''Модрича'' || ''Modriča'' || 27 799|| [[Serbu Republika]] || [[Dobojas reģions]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mostar.svg|30px]] || [[Mostara]] || ''Мостар'' || ''Mostar'' || 65 286|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | || [[Mrkoņiča Grada]] || ''Мркоњић Град'' || ''Mrkonjić Grad'' || 18 136|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Neuma]] || ''Неум'' || ''Neum'' || 4960|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | || [[Nevesiņe]] || ''Невесиње'' || ''Nevesinje'' || 13 758|| [[Serbu Republika]] || [[Trebiņes reģions]] |- | || [[Novi Grada]] || ''Нови Град'' || ''Novi Grad'' || 28 799|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | [[Attēls:Novi Travnik Coat of Arms.svg|30px]] || [[Novi Travnika]] || ''Нови Травник'' || ''Novi Travnik'' || 25 107|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Odžaka]] || ''Оџак'' || ''Odžak'' || 21 289|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Posavinas kantons]] |- | || [[Olova]] || ''Олово'' || ''Olovo'' || 10 578|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Sarejavas kantons]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Orasje.svg|30px]] || [[Orašje]] || ''Орашје'' || ''Orašje'' || 21 584|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Posavinas kantons]] |- | || [[Pale]] || ''Пале'' || ''Pale'' || 22 282|| [[Serbu Republika]] || [[Sarajevas-Romanijas reģions]] |- | || [[Petrova (Bosnija un Hercegovina)|Petrova]] || ''Петрово'' || ''Petrovo'' || 7010|| [[Serbu Republika]] || [[Dobojas reģions]] |- | || [[Posušje]] || ''Посушје'' || ''Posušje'' || 20 698|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Rietumhercegovinas kantons]] |- | [[Attēls:PRIJEDOR GRB COAT-OF-ARMS WAPPEN 2013.svg|30px]] || [[Prijedora]] || ''Приједор'' || ''Prijedor'' || 97 588|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Prņavora]] || ''Прњавор'' || ''Prnjavor'' || 38 399|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | || [[Prozora]] || ''Прозор'' || ''Prozor'' || 16 297|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | || [[Rogatica]] || ''Рогатица'' || ''Rogatica'' || 11 603|| [[Serbu Republika]] || [[Sarajevas-Romanijas reģions]] |- | || [[Ruda (Bosnija un Hercegovina)|Ruda]] || ''Рудо'' || ''Rudo'' || 8834|| [[Serbu Republika]] || [[Fočas reģions]] |- | || [[Sanski Mosta]] || ''Сански Мост'' || ''Sanski Most'' || 47 359|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Unas-Sanas kantons]] |- | [[Attēls:Sapna grb.jpg|30px]] || [[Sapna]] || ''Сапна'' || ''Sapna'' || 12 136|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Sarajevo.svg|30px]] || [[Sarajeva]] || ''Сарајево'' || ''Sarajevo'' || 369 534|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Sarejavas kantons]] |- | || [[Sokolaca]] || ''Соколац'' || ''Sokolac'' || 12 607|| [[Serbu Republika]] || [[Sarajevas-Romanijas reģions]] |- | || [[Srbaca]] || ''Србац'' || ''Srbac'' || 19 001|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | [[Attēls:Emblem of Srebrenica.svg|30px]] || [[Srebrenica]] || ''Сребреница'' || ''Srebrenica'' || 15 242|| [[Serbu Republika]] || [[Vlasenicas reģions]] |- | || [[Srebrenika]] || ''Сребреник'' || ''Srebrenik'' || 42 762|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Stolac.svg|30px]] || [[Stolaca]] || ''Столац'' || ''Stolac'' || 14 889|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Hercegovinas-Neretvas kantons]] |- | || [[Šamaca]] || ''Шамац'' || ''Bosanski Šamac'' || 19 041|| [[Serbu Republika]] || [[Dobojas reģions]] |- | [[Attēls:Шековићи (грб).svg|30px]] || [[Šekoviči]] || ''Шековићи'' || ''Šekovići'' || 7771|| [[Serbu Republika]] || [[Vlasenicas reģions]] |- | [[Attēls:Šipovo (grb).svg|30px]] || [[Šipova]] || ''Шипово'' || ''Šipovo'' || 10 820|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Siroki Brijeg.svg|30px]] || [[Široki Brijega]] || ''Широки Бријег'' || ''Široki Brijeg'' || 6246|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Rietumhercegovinas kantons]] |- | || [[Teočaka]] || ''Теочак'' || ''Teočak'' || 7607|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Grb Teslica.svg|30px]] || [[Tesliča]] || ''Теслић'' || ''Teslić'' || 41 904|| [[Serbu Republika]] || [[Baņa Lujas reģions]] |- | [[Attēls:Grb Opcine Tešanj.png|30px]] || [[Tešaņa]] || ''Тешањ'' || ''Tešanj'' || 46 135|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | [[Attēls:Tomislavgrad-Grb.gif|30px]] || [[Tomislavgrada]] || ''Томиславград'' || ''Tomislavgrad'' || 33 032|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Kantons 10]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Travnik.png|30px]] || [[Travnika]] || ''Травник'' || ''Travnik'' || 16 534|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Trebiņe]] || ''Требиње'' || ''Trebinje'' || 25 589|| [[Serbu Republika]] || [[Trebiņes reģions]] |- | || [[Trnova]] || ''Трново'' || ''Trnovo'' || 2192|| [[Serbu Republika]] || [[Sarajevas-Romanijas reģions]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Tuzla.svg|30px]] || [[Tuzla]] || ''Тузла'' || ''Tuzla'' || 120 441|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |- | [[Attēls:Grb Ugljevik.png|30px]] || [[Ugļevika]] || ''Угљевик'' || ''Ugljevik'' || 16 538|| [[Serbu Republika]] || [[Bijeļinas reģions]] |- | || [[Vareša]] || ''Вареш'' || ''Vareš'' || 9556|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | || [[Velika Kladuša]] || ''Велика Кладуша'' || ''Velika Kladuša'' || 44770|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Unas-Sanas kantons]] |- | [[Attēls:Visokogrb.png|30px]] || [[Visoka (Bosnija un Hercegovina)|Visoka]] || ''Високо'' || ''Visoko'' || 41 352|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | [[Attēls:Višegrad (grb).svg|30px]] || [[Višegrada]] || ''Вишеград'' || ''Višegrad'' || 11 774|| [[Serbu Republika]] || [[Fočas reģions]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Vitez.svg|30px]] || [[Viteza]] || ''Витез'' || ''Vitez'' || 27 006|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Centrālās Bosnijas kantons]] |- | || [[Vlasenica]] || ''Власеница'' || ''Vlasenica'' || 12 349|| [[Serbu Republika]] || [[Vlasenicas reģions]] |- | || [[Zavidoviči]] || ''Завидовићи'' || ''Zavidovići'' || 40 272|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Zenica.svg|30px]] || [[Zenica]] || ''Зеница'' || ''Zenica'' || 73 751|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | || [[Zvornika]] || ''Зворник'' || ''Zvornik'' || 12 674|| [[Serbu Republika]] || [[Vlasenicas reģions]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Zepce.svg|30px]] || [[Žepče]] || ''Жепче'' || ''Žepče'' || 31 582|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Zenicas-Dobojas kantons]] |- | [[Attēls:Živinice.grb.png|30px]] || [[Živinice]] || ''Живинице'' || ''Živinice'' || 61 201|| [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || [[Tuzlas kantons]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Bosnija un Hercegovina|width=900 |float=center|caption = Bosnijas un Hercegovinas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.4|long=18.533333|position = bottom |label=[[Banoviči]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.766667|long=17.183333|position = top |label=[[Baņa Luka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.816667|long=15.866667|position = top |label=[[Bihača]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.75|long=19.216667|position = top |label=[[Bijeļina]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=42.866667|long=18.433333|position = top |label=[[Bileča]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.179444|long=16.363611|position = top |label=[[Bosanska Grahova]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.883333|long=16.15|position = top |label=[[Bosanska Krupa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.55|long=16.366667|position = top |label=[[Bosanski Petrovaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.183333|long=19.333333|position = top |label=[[Bratunaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.87|long=18.81|position = top |label=[[Brčko]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.021|long=18.261|position = top |label=[[Breza]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.133333|long=17.983333|position = top |label=[[Broda]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.05|long=17.45|position = right |label=[[Bugojna]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.1|long=17.883333|position = bottom |label=[[Busovača]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.966667|long=15.933333|position = top |label=[[Cazina]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.55|long=19.066667|position = top |label=[[Čajniče]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.11|long=17.7|position = left |label=[[Čapļina]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.716667|long=18.816667|position = top |label=[[Čeliča]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.725|long=17.33|position = right |label=[[Čelinaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.2|long=17.7|position = top |label=[[Čitluka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.983333|long=17.9|position = top |label=[[Derventa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.733333|long=18.133333|position = top |label=[[Doboja]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.15|long=17.4|position = left |label=[[Doņi Vakufa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.366667|long=16.383333|position = top |label=[[Drvara]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.183333|long=16.8|position = top |label=[[Dubica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.5|long=18.783333|position = top |label=[[Foča]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.966667|long=17.9|position = left |label=[[Fojnica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.166667|long=18.533333|position = top |label=[[Gacka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.05|long=16.85|position = top |label=[[Glamoča]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.666667|long=18.983333|position = top |label=[[Goražde]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.933333|long=17.583333|position = left |label=[[Gorņi Vakufa-Uskopļe]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.689167|long=18.302222|position = left |label=[[Gračanica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.883333|long=18.433333|position = bottom |label=[[Gradačaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.133333|long=17.25|position = top |label=[[Gradiška]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.3776|long=17.3953|position = left |label=[[Grude]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.823611|long=18.221111|position = bottom |label=[[Hadžiči]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.083333|long=18.95|position = left |label=[[Hana Pijesaka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.833056|long=18.303889|position = left |label=[[Ilidža]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.95|long=18.266667|position = right |label=[[Ilijaša]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.659722|long=17.77|position = top |label=[[Jablanica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.340253|long=17.257233|position = top |label=[[Jajce]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.131111|long=18.097222|position = top |label=[[Kakaņa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.45|long=18.866667|position = top |label=[[Kalesija]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.5|long=18.45|position = top |label=[[Kalinovika]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.95|long=18.083333|position = left |label=[[Kiseļaka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.233333|long=18.683333|position = top |label=[[Kladaņa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.533333|long=16.766667|position = top |label=[[Kļuča]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.471111|long=17.378889|position = top |label=[[Kneževa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.65|long=17.967|position = right |label=[[Koņica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.216667|long=16.533333|position = top |label=[[Kostajnica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.622222|long=17.370278|position = left |label=[[Kotora Varoša|Kotora<br/>Varoša]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.866667|long=18.05|position = left|label=[[Kreševa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.990556|long=17.279444|position = top |label=[[Kupresa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.9|long=17.3|position = top |label=[[Laktaši]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.825278|long=17.005833|position = top |label=[[Livna]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.633333|long=18.85|position = left |label=[[Lopare]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.55|long=18.516667|position = bottom |label=[[Lukavaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=42.95|long=18.083333|position = top |label=[[Ļubiņe]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.2|long=17.55|position = left |label=[[Ļubuški]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.55|long=18.1|position = right |label=[[Maglaja]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.15|long=19.083333|position = right |label=[[Miliči]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.956667|long=18.315|position = left |label=[[Modriča]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.333333|long=17.801|position = right |label=[[Mostara]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.416667|long=17.083333|position = top |label=[[Mrkoņiča Grada]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=42.925|long=17.616667|position = top |label=[[Neuma]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.266667|long=18.116667|position = left |label=[[Nevesiņe]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.048|long=16.377|position = top |label=[[Novi Grada]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.166667|long=17.65|position = left |label=[[Novi Travnika|Novi<br/>Travnika]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.010556|long=18.326389|position = top |label=[[Odžaka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.128611|long=18.581667|position = top |label=[[Olova]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.036111|long=18.693333|position = top |label=[[Orašje]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.816667|long=18.569444|position = bottom |label=[[Pale]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.633333|long=18.366667|position = bottom |label=[[Petrova (Bosnija un Hercegovina)|Petrova]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.466667|long=17.333333|position = top |label=[[Posušje]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.966667|long=16.7|position = top |label=[[Prijedora]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.866667|long=17.65|position = top |label=[[Prņavora]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.82|long=17.61|position = right |label=[[Prozora]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.8|long=19|position = top |label=[[Rogatica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.616667|long=19.366667|position = top |label=[[Ruda (Bosnija un Hercegovina)|Ruda]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.766667|long=16.666667|position = top |label=[[Sanski Mosta]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.515278|long=18.011111|position = left |label=[[Sapna]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.8476|long=18.3564|position = top |label='''[[Sarajeva]]'''}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.9375|long=18.797222|position = top |label=[[Sokolaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.1|long=17.516667|position = top |label=[[Srbaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.1|long=19.3|position = bottom |label=[[Srebrenica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.7|long=18.483333|position = top |label=[[Srebrenika]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.083889|long=17.959167|position = top |label=[[Stolaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.066667|long=18.466667|position = top |label=[[Šamaca]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.3|long=18.85|position = top |label=[[Šekoviči]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.283333|long=17.083333|position = top |label=[[Šipova]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.383333|long=17.592778|position = right |label=[[Široki Brijega]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.6|long=18.983333|position = bottom |label=[[Teočaka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.606667|long=17.86|position = top |label=[[Tesliča]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.616667|long=17.983333|position = right |label=[[Tešaņa]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.716667|long=17.233333|position = top |label=[[Tomislavgrada]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.233333|long=17.666667|position = top |label=[[Travnika]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=42.712|long=18.346|position = top |label=[[Trebiņe]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.666667|long=18.45|position = top |label=[[Trnova]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.538056|long=18.676111|position = top |label=[[Tuzla]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.694444|long=18.997778|position = top |label=[[Ugļevika]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.166667|long=18.333333|position = top |label=[[Vareša]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=45.183333|long=15.8|position = top |label=[[Velika Kladuša]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.9889|long=18.1781|position = left |label=[[Visoka (Bosnija un Hercegovina)|Visoka]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=43.782778|long=19.291111|position = top |label=[[Višegrada]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.1585|long=17.7885|position = top |label=[[Viteza]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.183333|long=18.933333|position = top |label=[[Vlasenica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.45|long=18.15|position = top |label=[[Zavidoviči]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.201389|long=17.906389|position = top |label=[[Zenica]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.383333|long=19.1|position = top |label=[[Zvornika]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.433333|long=18.033333|position = bottom |label=[[Žepče]]}} {{VietasKarte~|Bosnija un Hercegovina|lat=44.45|long=18.65|position = left |label=[[Živinice]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Bosnijas un Hercegovinas 10. lielākās pilsētas pēc iedz.sk. 2013.g. |width=160| height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Bosmal city center.jpg|1. [[Sarajeva]] - [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[galvaspilsēta]] |File:Banja Luka2121.jpg|2. - [[Baņa Luka]] |File:Tuzla View of Tuzla.jpg|3. - [[Tuzla]] |File:Atik bijeljina.jpg|4. - [[Bijeļina]] |File:Glavna ulica Main street.jpg|5. - [[Prijedora]] |File:Brčko noću.jpg|6. - [[Brčko]] |File:Dobojj.jpg|7. - [[Doboja]] |File:Vue de ZENICA depuis la rivière BOSNA.jpg|8. - [[Zenica]] |File:Ilidža.jpg|9. - [[Ilidža]] |File:Cazin - New Square.jpg|10. - [[Cazina]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] dsmhh17m0jfa8fsdzzm4do1lrah7zfg 0 9887 4521306 4156887 2026-09-13T01:20:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521306 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} [[Attēls:Creation of Adam.jpg|thumb|235px|Mikelandželo freska "[[Ādama radīšana]]" Siksta kapelā (aptuveni 1511.g.).]] [[Attēls:IMG 6170 - MI - Sant'Eustorgio - Sottocoro - Restauratrice - Foto Giovanni Dall'Orto - 1-Mar-2007.jpg|thumb|235px|Freskas restaurācija.]] [[Attēls:Museo Pio-Clementino — Sala delle Muse — Ceiling with fresco by Conca, Tommaso.jpg|thumb|235px|Fresku griesti.]] '''Freska''' (no {{val|it|fresco}} — 'svaigs') ir [[glezniecība]]s tehnika vai šajā tehnikā radīts mākslas darbs, kurā ar [[ūdens|ūdenī]] izšķīdinātām [[krāsas|krāsām]] glezno uz svaiga kaļķu apmetuma.<ref name="autogenerated1">http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=glezniec%C4%ABbastehnikas&id=939718&g=1</ref>. [[Eiropa]]s [[māksla|mākslā]] ([[Egeja]]s un antīkajā) izplatīta jau no otrā gadu tūkstoša pirms [[Kristus]].<ref name="autogenerated1" /> Pašu tehniku mēdz dēvēt par ''buon fresco'', kurā krāsas [[pigments|pigmenta]] pulveri sajauc ar ūdeni un glezno uz mitra, nupat uzklāta kaļķu [[apmetums|apmetuma]]. Fresku glezniecība ir īpaši piemērota sausam klimatam, un to kopš vēlīnajiem [[viduslaiki]]em līdz XVII gs. bieži lietoja [[Itālija|Itālijā]]. ''Buon fresco'' atšķiras no ''fresco secco'' ar to, ka pēdējā tiek gleznots uz sausa apmetuma. Šādā glezniecības tehnikā radīti darbi ir krietni mazāk izturīgi, jo pigments neiesūcas apmetumā. Dažkārt gleznotāji izmantoja abas tehnikas, papildinot jau nožuvušu fresku. Tā kā ''buon fresco'' tiek strādāts uz nupat uzklāta apmetuma, izpētot darbu, iespējams redzēt, cik daudz uzgleznots vienā dienā. [[Renesanse]]s Itālijā šo daudzumu dēvēja par ''giornata''. [[Ēģipte|Ēģiptiešu]] [[kapenes|kapeņu]] sienu gleznojumi parasti ir ''fresco secco'' tehnikā, savukārt sienu gleznojumi Pompejos un citur Romā — ''buon fresco''. Freskas tehnikā darināti arī [[Leonardo da Vinči]] "[[Pēdējais vakarēdiens (Leonardo da Vinči glezna)|Pēdējais vakarēdiens]]" un [[Mikelandželo]] [[Siksta kapela]]s griestu gleznojumi. == Tehnoloģija == ''Buon fresco'' [[glezniecība|gleznošanas]] veidā uz pirmā [[apmetums|apmetuma]] slāņa, ko uzklāja visā gleznojuma [[laukums|platībā]], meistars vai kāds pieredzējis līdzstrādnieks ar ''sinopu'' — [[sarkanā krāsa|sarkanu]] pigmentu, izmantojot rūtojumu, pārnesa palielināti meistara [[zīmējums|zīmējumu]], vēlāk varēja sākties darbs pie paša gleznojuma. Katru dienu [[gleznotājs]] uz pirmās apmetuma kārtiņas platības daļas, kādu bija plānots apgleznot, uzklāja ''intonaco'' jeb otro apmetuma kārtiņu , kurai bija jāpaliek mitrai tik ilgu laiku, kamēr meistars glezno. No tā arī ir radies tehnikas nosaukums ''a fresko''. Abas kārtiņas veidoja [[kalcija hidroksīds|dzēsti kaļķi]] un [[smiltis]]. Pigmenti bija [[minerāls|minerālu]] izcelsmes- [[silikāti|silikāta]] un mālainas zemes, kas pretojās kaļķim, tāpēc gleznotājs sajauca ar [[ūdens|ūdeni]]. Apmetumam žūstot, atbrīvojās oglekļa hidrāts, pārklājot virsmu ar caurspīdīgu garoziņu, tādā veidā fiksējot un aizsargājot pigmentu, kā arī padarot gleznojumus matētus. Freskas varēja saglabāties ilgu laiku, bet pie nosacījuma, ja bija labi sagatavota [[siena]] un ja nebija pārāk mitrs. Šis glezniecības tehnikas veids ir sarežģīts. Gleznotājam jāņem vērā, ka, apmetumam žūstot, mainās [[krāsas]], tāpēc īpaši grūti bija veidot pēc iespējas nemanāmākas pārejas starp dažādās [[diena|dienās]] gleznotajām darba daļām. Šis gleznošanas veids atšķiras no ''a secco'' jeb sausās tehnikas, kurai pigmentu neatšķaida ar ūdeni un klāj uz sausa apmetuma. Sausās tehnikas ''a secco'' veiktie pārgleznojumi reti spēj ilgstoši saglabāt savu sākotnējo izskatu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.historicus.ru/211/ Tehnoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101004000230/http://www.historicus.ru/211 |date={{dat|2010|10|04||bez}} }} * [http://www.youtube.com/watch?v=VhEl7wf6USU Video par apmetuma klāšanu] * [http://www.youtube.com/watch?v=JAnZJm_OgqQ&NR=1 Video par freskas glezn. tehniku] * [http://www.youtube.com/watch?v=Cej4Ggq5nQI&NR=1 Video par Mikelandželo freskas glezn. tehniku] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslas tehnika]] [[Kategorija:Glezniecības tehnikas]] m0rt8ru6dsnxvbqgxul3n9jdnm4gp1q 0 13428 4521508 4460327 2026-09-13T09:47:06Z Bendžamins 76862 /* Filmogrāfija */ 4521508 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Roberts De Niro | vārds_orig = ''Robert De Niro'' | attēls = Robert de Niro Cannes Film Festival (3x4 cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Roberts De Niro 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1943|8|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents | darbības gadi = 1959—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = 1974: "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" ("[[Krusttēvs 2]]")<br />1980: "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris]]" ("[[Satrakotais vērsis]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1980: "Labākais aktieris drāmā" ("Satrakotais vērsis") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2020: Mūža ieguldījuma balva | tonijasbalva = | apbalvojumi = 2011: [[Sesila Demilla balva]] | dzimums = V }} '''Roberts Entonijs De Niro''' ({{val|en|Robert Anthony De Niro}}; dzimis {{dat|1943|8|17}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]]. Tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes ievērojamākajiem aktieriem. Pazīstams ar tēlojumu [[Mārtins Skorsēze|Mārtina Skorsēzes]] filmās par noziedznieku pasauli. == Biogrāfija == Dzimis jauktā [[itāļi|itāļu]]-[[Īri|īru]] ģimenē. Tēvs bija [[Abstraktais ekspresionisms|abstraktā ekspresionisma]] gleznotājs. Trīspadsmit gadu vecumā De Niro iesaistījās vietējā itāļu ielu bandā. De Niro pirmā lielā loma bija 1969. gada [[Braiens De Palma|Braiena De Palmas]] filmā ''The Wedding Party'', bet vispārēju atzinību De Niro ieguva ar lomu Skorsēzes filmā "[[Bīstamās ielas]]" (''Mean Streets'', 1973). 1974. gadā saņēma savu pirmo [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par lomu filmā "[[Krusttēvs 2]]", otru saņēma 1980. gadā par lomu filmā "[[Satrakotais vērsis]]" (1980). Vēl šai balvai ticis nominēts par lomām filmās "[[Taksists]]" (1976), "[[Briežu mednieks]]" (1978), "[[Pamošanās]]" (1990), "[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]" (1991) un "[[Optimista stāsts]]" (2012). Par Džimija Konveja lomu 1990. gada filmā "[[Labie puiši]]" De Niro tika nominēts [[BAFTA kino balva]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bafta.org/awards/film/nominations/?year=1990 |title=BAFTA Film Awards: 1990 |access-date={{dat|2013|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110525123715/http://www.bafta.org/awards/film/nominations/?year=1990 }}</ref> Tāpat aktieris četras reizes ticis nominēts [[Zelta globusa balva]]i par lomām filmās "[[Ņujorka, Ņujorka]]" (''New York, New York,'' 1977), "[[Pusnakts skrējiens]]" (1988), "[[Psihoanalīze gangsteru gaumē]]" (1999), "[[Iepazīsties, mani vecāki]]" (2000). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1965 |''[[Three Rooms in Manhattan]]'' |- | rowspan="2" |1968 |''[[The Young Wolves]]'' |- |''[[Greetings]]'' |- | rowspan="2" |1969 |''[[Sam's Song]]'' |- |''[[The Wedding Party]]'' |- | rowspan="2" |1970 |''[[Bloody Mama]]'' |- |''[[Hi, Mom!]]'' |- | rowspan="3" |1971 |''[[Jennifer on My Mind]]'' |- |''[[Born to Win]]'' |- |''[[The Gang That Couldn't Shoot Straight]]'' |- | rowspan="2" |1973 |''[[Bang the Drum Slowly]]'' |- |"[[Ļaunās ielas]]" |- |1974 |"[[Krusttēvs 2]]" |- | rowspan="3" |1976 |"[[Taksists]]" |- |"[[1900 (filma)|1900]]" (''1900'') |- |"[[Pēdējais magnāts]]" (''The Last Tycoon'') |- |1977 |"[[Ņujorka, Ņujorka]]" (''New York, New York'') |- |1978 |"[[Briežu mednieks]]" |- |1980 |"[[Satrakotais vērsis]]" |- |1981 |''[[True Confessions]]'' |- |1983 |"[[Komēdijas karalis]]" |- | rowspan="2" |1984 |"[[Reiz Amerikā]]" |- |"[[Iemīlējušies]]" (''Falling in Love'') |- |1985 |"[[Brazīlija (filma)|Brazīlija]]" |- |1986 |"[[Misija (filma)|Misija]]" (''The Mission'') |- | rowspan="2" |1987 |"[[Eņģeļa sirds]]" |- |"[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]" |- |1988 |"[[Pusnakts skrējiens]]" |- | rowspan="2" |1989 |''[[Jacknife]]'' |- |''[[We're No Angels]]'' |- | rowspan="3" |1990 |"[[Stenlijs un Airisa]]" (''Stanley & Iris'') |- |"[[Labie puiši]]" |- |"[[Pamošanās]]" |- | rowspan="3" |1991 |''[[Guilty by Suspicion]]'' |- |"[[Uguns spēks]]" |- |"[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]" |- | rowspan="2" |1992 |''[[Mistress]]'' |- |''[[Night and the City]]'' |- | rowspan="3" |1993 |"[[Trakais suns un Glorija]]" (''Mad Dog and Glory'') |- |"[[Šī puiša dzīve]]" |- |"[[Bronksas stāsts]]" (''A Bronx Tale'') |- |1994 |"[[Mērijas Šellijas Frankenšteins]]" (''Mary Shelley's Frankenstein'') |- | rowspan="3" |1995 |"[[Kazino (filma)|Kazino]]" |- |"[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]" |- |"[[Simts un viena nakts]]" (''One Hundred and One Nights'') |- | rowspan="3" |1996 |"[[Līdzjutējs]]" (''The Fan'') |- |"[[Slaisti]]" (''Sleepers'') |- |"[[Mārvina istaba]]" |- | rowspan="3" |1997 |"[[Policisti (filma)|Policisti]]" |- |"[[Džekija Brauna]]" |- |"[[Aste luncina suni]]" |- | rowspan="2" |1998 |"[[Lielās cerības (1998. gada filma)|Lielās cerības]]" (''Great Expectations'') |- |"[[Ronins (filma)|Ronins]]" |- | rowspan="2" |1999 |"[[Psihoanalīze gangsteru gaumē]]" |- |''[[Flawless]]'' |- | rowspan="3" |2000 |''[[The Adventures of Rocky and Bullwinkle]]'' |- |"[[Goda vīri]]" (''Men of Honor'') |- |"[[Iepazīsties, mani vecāki]]" |- | rowspan="2" |2001 |"[[15 minūtes]]" (''15 Minutes'') |- |"[[Aplaupīšana (2001. gada filma)|Aplaupīšana]]" (''The Score'') |- | rowspan="3" |2002 |"[[Policistu šovs]]" (''Showtime'') |- |"[[Pilsēta pie jūras]]" |- |"[[Mafijas blūzs]]" (''Analyze That'') |- | rowspan="4" |2004 |"[[Dieva dotais]]" (''Godsend'') |- |"[[Haizivs stāsts]]" |- |"[[Iepazīsties, Fakeri]]" |- |"[[Karaļa Ludviķa Svētā tilts]]" (''The Bridge of San Luis Rey'') |- |2005 |"[[Paslēpes (filma)|Paslēpes]]" (''Hide and Seek'') |- | rowspan="2" |2006 |"[[Labais gans]]" |- |"[[Artūrs un neredzamie]]" (''Arthur and the Invisibles'') |- |2007 |"[[Zvaigžņu putekļi]]" |- | rowspan="2" |2008 |"[[Taisnīgā atmaksa]]" (''Righteous Kill'') |- |"[[Kas tikko notika]]" |- |2009 |"[[Visiem labi]]" (''Everybody's Fine'') |- | rowspan="3" |2010 |"[[Mačete (filma)|Mačete]]" |- |"[[Stouns (filma)|Stouns]]" (''Stone'') |- |"[[Iepazīsties, mazie Fakeri]]" |- | rowspan="4" |2011 |"[[Mīlas gadi]]" (''The Ages of Love'') |- |"[[Killeru elite]]" (''Killer Elite'') |- |"[[Blakusparādības]]" |- |"[[Jaungada nakts (filma)|Jaungada nakts]]" |- | rowspan="4" |2012 |"[[Būt par Flinnu]]" (''Being Flynn'') |- |"[[Sarkanās gaismas]]" |- |''[[Freelancers]]'' |- |"[[Optimista stāsts]]" |- | rowspan="6" |2013 |"[[Lielās kāzas]]" (''The Big Wedding'') |- |"[[Nogalināšanas sezona]]" (''Killing Season'') |- |"[[Ģimene (2013. gada filma)|Ģimene]]" |- |"[[Pēdējā vecpuišu ballīte Vegasā]]" (''Last Vegas'') |- |"[[Amerikāņu afēra]]" |- |"[[Veču revanšs]]" |- |2014 |"[[Motelis (filma)|Motelis]]" (''The Bag Man'') |- | rowspan="3" |2015 |"[[Praktikants]]" |- |"[[Laupīšana (filma)|Laupīšana]]" (''Heist'') |- |"[[Džoja (filma)|Džoja]]" |- | rowspan="3" |2016 |"[[Neķītrais opis]]" |- |''[[Hands of Stone]]'' |- |''[[The Comedian]]'' |- | rowspan="2" |2019 |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- |"[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- | rowspan="2" |2020 |"[[Kariņš ar opi]]" |- |"[[Holivudas blēži]]" (''The Comeback Trail'') |- | rowspan="2" |2022 |"[[Amsterdama (filma)|Amsterdama]]" |- |''[[Savage Salvation]]'' |- | rowspan="3" |2023 |"[[Ziedu mēness slepkavas]]" |- |"[[Mans trakais sencis]]" (''About My Father'') |- |''[[Ezra (filma)|Ezra]]'' |- | rowspan="2" |2025 |''[[The Alto Knights]]'' |- |''[[Tin Soldier]]'' |- |2026 |''[[The Whisper Man]]'' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:De Niro, Roberts}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] ix32rstqu3jk91yhxpk7e0b3fsbj43g 10 15425 4521308 4520810 2026-09-13T02:10:30Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4521308 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 713egt93fhocxgdjc8us3a8x5sqi8im 0 15598 4521490 4474840 2026-09-13T09:34:52Z Lasks 38532 /* Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs */ 4521490 wikitext text/x-wiki [[Attēls:MinistruKabinets.svg|thumb|Ministru kabineta logotips]] {{Latvijas politika}} '''Latvijas Republikas Ministru kabinets''' ir [[Latvija]]s valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka [[Latvijas Republikas Satversme]] un Ministru kabineta iekārtas likums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2019-12-09|language=lv}}</ref> Ministru kabinetu sastāda [[persona]], kurai to uztic darīt [[Latvijas prezidenti|Valsts prezidents]]. Kā pilntiesīgu kabineta locekli [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību. Ministru kabinets savus pienākumus sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi [[Saeima]] uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību. Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu. Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kam tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima. Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, valsts ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība. == Vēsture == Latvijas Republikas Ministru kabineta pirmsākumi saistīti ar Latvijas valsts izveidošanu [[1918. gads|1918. gadā]]. [[Latvijas Tautas padome]] 1918. gada 17. novembrī ievēlēja [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Ministru prezidentu un uzdeva viņam sastādīt valdību. 18. novembrī, proklamējot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], Tautas padome publiski paziņoja par valdības veidošanas uzticēšanu Ulmanim. 19. novembrī tika apstiprināta pirmā [[Latvijas Pagaidu valdība]], kuru vadīja Kārlis Ulmanis. Tās sastāvā darbojās arī [[Zigfrīds Anna Meierovics]], [[Miķelis Valters]] un citi jaunās valsts politiķi. Sākotnējā posmā valdība darbojās kā Pagaidu valdība, jo Latvijas valsts institūcijas vēl tikai veidojās un valsts atradās [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] apstākļos. Pagaidu valdības uzdevumi bija valsts pārvaldes izveide, bruņoto spēku organizēšana, ārpolitiskās atzīšanas panākšana, finanšu sistēmas veidošana un iedzīvotāju apgādes nodrošināšana. No [[1918. gads|1918.]] līdz [[1920. gads|1920. gadam]] darbojās vairākas Kārļa Ulmaņa vadītas pagaidu valdības. Pēc [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulces]] sanākšanas 1920. gada 1. maijā sākās parlamentārās valsts iekārtas nostiprināšana. Satversmes sapulce pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] 1922. gada 15. februārī, un tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Satversmes IV nodaļa noteica Ministru kabineta konstitucionālo statusu, tostarp paredzot, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, un ka Ministru kabinetam nepieciešama [[Saeima|Saeimas]] uzticība. Starpkaru parlamentārās demokrātijas laikā Ministru kabinets bija Latvijas izpildvaras centrālā institūcija. Valdības veidoja politiskās partijas un Saeimas frakcijas, tādēļ kabinetu sastāvs bieži mainījās. Ministru prezidents bija valdības vadītājs, bet ministri vadīja atsevišķas valsts pārvaldes nozares. Šajā laikā tika izveidota arī stabilāka valdības administratīvā apkalpošana — [[Valsts kanceleja]], kas nodrošināja Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību. Nozīmīgs tiesiskais pamats Ministru kabineta darbībai tika nostiprināts ar 1925. gada 1. aprīlī pieņemto likumu ''Ministru kabineta iekārta''. Šis likums noteica Ministru kabineta uzbūvi, valdības locekļu darbības pamatprincipus un Valsts kancelejas juridisko statusu. Likums paredzēja, ka Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību, bet Valsts kancelejas direktors pārvalda Ministru kabineta un Valsts kancelejas budžetu. Ministru kabineta parlamentārā darbība tika pārtraukta pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]], kuru īstenoja Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Pēc apvērsuma tika apturēta [[Saeima|Saeimas]] darbība, ierobežota politisko partiju darbība un faktiski likvidēta parlamentārā kontrole pār valdību. Ulmaņa vadītais Ministru kabinets kļuva par centrālo valsts varas institūciju autoritārā režīma apstākļos. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru kabineta darbība tika pārtraukta. 1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] karaspēks, bet turpmākajās nedēļās tika izveidotas okupācijas varas kontrolētas pārvaldes institūcijas. Latvijas Republikas neatkarīgā valdība zaudēja iespēju īstenot valsts varu Latvijas teritorijā. Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas procesa]] sākuma 1990. gada 4. maijā, kad [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma deklarāciju ''Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu'', izpildvaru pārejas periodā īstenoja Latvijas Republikas Ministru Padome. To vadīja [[Ivars Godmanis]], un tā darbojās pārejas laikā līdz pilnīgai Satversmes darbības atjaunošanai un 5. Saeimas ievēlēšanai. Pēc [[5. Saeima|5. Saeimas]] ievēlēšanas [[1993. gads|1993. gadā]] tika pilnībā atjaunota [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] darbība. 1993. gada 15. jūlijā Saeima pieņēma likumu par 1925. gada 1. aprīļa likuma ''Ministru kabineta iekārta'' atjaunošanu. Likums stājās spēkā 1993. gada 3. augustā, un Latvijas valdība atguva vēsturisko nosaukumu — Ministru kabinets. Pirmais Ministru kabinets pēc Satversmes pilnīgas atjaunošanas bija [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītā valdība. Pēc neatkarības atjaunošanas Ministru kabinets kļuva par centrālo izpildvaras institūciju parlamentārā republikā. Tā darbību noteica Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums un Ministru kabineta kārtības rullis. Valdībai bija jānodrošina pāreja uz tirgus ekonomiku, valsts pārvaldes reforma, starptautiskās integrācijas politika, kā arī sagatavošanās dalībai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Jauns Ministru kabineta iekārtas likums tika pieņemts 2008. gada 15. maijā un stājās spēkā 2008. gada 1. augustā. Tas aizstāja iepriekšējo regulējumu un precizēja Ministru kabineta sastāvu, kompetenci, atbildību, Ministru prezidenta un ministru tiesības un pienākumus, kā arī valdības sēžu organizēšanu. Likums nostiprināja principu, ka Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Mūsdienās Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojas kā valsts augstākā izpildvaras institūcija. Tas īsteno Saeimas pieņemtos likumus, izstrādā valsts politiku, pieņem tiesību aktus savas kompetences ietvaros, koordinē ministriju darbu un pārstāv valsti izpildvaras līmenī. Ministru kabineta vēsturiskā attīstība atspoguļo Latvijas valsts politiskās iekārtas maiņu — no Pagaidu valdības neatkarības kara laikā līdz parlamentārai valdībai Satversmes sistēmā. == Sastāvs == Ministru kabinets sastāv no [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidenta]] un šādiem viņa aicinātiem ministriem: * [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]], * [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], * [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]], * [[Latvijas Republikas Finanšu ministrs|finanšu ministra]], * [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], * [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministra]], * [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], * [[Latvijas Republikas Kultūras ministrs|kultūras ministra]], * [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministra]], * [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrs|satiksmes ministra]], * [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]], * [[Latvijas Republikas Veselības ministrs|veselības ministra]], * [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra]], * [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrs|zemkopības ministra]]. === Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs === {{main|Kulberga Ministru kabinets}} {| class="wikitable" |- ! width=25%|Amats ! width=20%|Ministrs ! width=20%|Laika posms ! Partija |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Andris Kulbergs]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministrs]] | [[Raivis Melnis]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | Bez partijas |- | [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministre]] | [[Baiba Braže]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministrs]] | [[Viktors Valainis]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |- | [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] | [[Māris Kučinskis]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | [[Jānis Dombrava]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- | [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] | [[Ilze Indriksone]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- | [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|Klimata un enerģētikas ministrs]] | [[Jānis Vitenbergs]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- | [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Kultūras ministrs]] | [[Nauris Puntulis]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- | [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Labklājības ministrs]] | [[Uldis Augulis]] (''pienākumu izpildītājs'') | {{Dat|2026|09|13|N|bez}} — pašlaik | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |- | [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] | [[Rihards Kozlovskis]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] | [[Edvards Smiltēns]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Veselības ministrs]] | [[Hosams Abu Meri]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | [[Edgars Tavars]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] | [[Uldis Augulis]] | {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — pašlaik | [[Zaļo un zemnieku savienība]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mk.gov.lv Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa] {{Ministru kabinets}} {{LR ministru kabineti}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabinets|*]] [[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]] [[he:פוליטיקה של לטביה#ממשלת לטביה]] f62y993frgcie6l4nfhu7ddewqf3pdx 0 18617 4521470 4474777 2026-09-13T09:17:11Z Lasks 38532 /* 30px Latvijas Republika (1991 — mūsdienas) 30px */ 4521470 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s labklājības ministri''', kas ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi kopš [[1925]]. gada, kad '''[[Latvijas Republikas darba ministru uzskaitījums|darba ministra]]''' amatu pārveidoja par '''tautas labklājības ministra''' amatu, kurš pastāvēja līdz [[1940]]. gadam. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, līdz [[1991]]. gadam, Labklājības ministra amata nosaukums bija '''[[Latvijas Republikas sociālās nodrošināšanas ministru uzskaitījums|sociālās nodrošināšanas ministrs]]'''. Politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| #6495ED | [[Latgales Zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFF00 | [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #92D050 | [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | colspan="8" | Līdz [[1925]]. gada [[23. decembris|23. decembrim]] Tautas labklājības ministrs pastāvēja kā '''[[Latvijas Republikas darba ministru uzskaitījums|Darba ministrs]]'''. |- | align="center" colspan="8" | '''Tautas labklājības ministrs (1925 — 1940)''' |- | style="background: #6495ED| || rowspan="3"| '''1.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Vladislavs Rubulis.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Vladislavs Rubulis]]''' <br /><small>(1887—1937)</small> || rowspan="3"| [[1925]]. gada [[24. decembris]] — [[1926]]. gada [[18. decembris]] || [[Latgales Zemnieku partija]] <small>(līdz [[1926]]. gada [[3. oktobris|3. oktobrim]])</small> || rowspan="2"| [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets]] || rowspan="3"| |- | rowspan="2" style="background: #7FFF00| || rowspan="2"| [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]] <small>(no [[1926]]. gada [[3. oktobris|3. oktobra]])</small> |- | [[Alberinga Ministru kabinets]] |- | style="background: #FF0000| || '''2.''' || [[Attēls:Ansis Rudevics.png|80px]] || '''[[Ansis Rudevics]]''' <br /><small>(1890—1974)</small> || [[1926]]. gada [[19. decembris]] — [[1928]]. gada [[23. janvāris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="4" style="background: #7FFF00| || rowspan="7"| '''(1.)''' || rowspan="7"| [[Attēls:Vladislavs Rubulis.jpg|80px]] || rowspan="7"| '''[[Vladislavs Rubulis]]''' <br /><small>(1887—1937)</small> || rowspan="7"| [[1928]]. gada [[24. janvāris]] — [[1934]]. gada [[16. marts]] || rowspan="4"| [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]] <small>(līdz [[1931]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnijam]])</small> || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] || rowspan="7"| 2. reize |- | [[Juraševska Ministru kabinets]] |- | [[Celmiņa 2. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2"| [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets]] |- | rowspan="3" style="background: #92D050| || rowspan="3"| [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]] <small>(no [[1931]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnija]])</small> |- | [[Skujenieka 2. Ministru kabinets]] |- | [[Bļodnieka Ministru kabinets]] |- | style="background: #92D050| || '''3.''' || [[Attēls:Juris Pabērzs.jpg|80px]] || '''[[Juris Pabērzs]]''' <br /><small>(1891—1961)</small> || [[1934]]. gada [[17. marts]] — [[15. maijs]] || [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]] || [[Bļodnieka Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''(1.)''' || [[Attēls:Vladislavs Rubulis.jpg|80px]] || '''[[Vladislavs Rubulis]]''' <br /><small>(1887—1937)</small> || [[1934]]. gada [[15. maijs]] — [[1937]]. gada [[26. jūnijs]] || rowspan="4"| Bez partijas || rowspan="3"| [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets]] || 3. reize |- | style="background: #DDDDDD| || '''4.''' || [[Attēls:Hermanis Apsītis.jpg|80px]] || '''[[Hermanis Apsītis]]''' <br /><small>(1893—1942)</small> || [[1937]]. gada [[16. maijs]] — [[31. decembris]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''5.''' || [[Attēls:Jānis Volonts.jpg|80px]] || '''[[Jānis Volonts]]''' <br /><small>(1882—1943)</small> || [[1938]]. gada [[1. janvāris]] — [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[Attēls:Jūlijs Lācis.png|80px]] || '''[[Jūlijs Lācis]]''' <br /><small>(1892—1941)</small> || [[1940]]. gada [[21. jūnijs]] — [[25. augusts]] || [[Kirhenšteina Ministru kabinets]] || |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #258B4C | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #87CEEB | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFB90F | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]]/[[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #c42027 | [[KPV LV|KPV.LV]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #192956 | [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | colspan="8" | Līdz [[1991]]. gada [[13. novembris|13. novembrim]] Labklājības ministrs pastāvēja kā '''[[Latvijas Republikas sociālās nodrošināšanas ministru uzskaitījums|sociālās nodrošināšanas ministrs]]'''. |- | align="center" colspan="8" | '''Labklājības ministrs (1991 — pašlaik)''' |- | style="background: #9E3039| || '''7.''' || [[Attēls:Teodors Eniņš.jpg|80px]] || '''[[Teodors Eniņš]]''' <br /><small>(1934—2008)</small> || [[1991]]. gada [[19. novembris]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || |- | style="background: #258B4C| || '''8.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Ritenis]]''' <br /><small>(1925—2007)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[Birkava Ministru kabinets]] || |- | style="background: #258B4C| || '''9.''' || [[Attēls:10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (5618689561).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]''' <br /><small>(1951)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #C6930A| || rowspan="4"| '''10.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Vladimirs Makarovs]]''' <br /><small>(1957)</small> || rowspan="4"| [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || rowspan="2"| [[Tēvzemei un Brīvībai]] <small>(līdz [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augustam]])</small> || [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || rowspan="4"| |- | [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #FFB90F| || rowspan="2"| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] <small>(no [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augusta]])</small> || [[Krasta Ministru kabinets]] |- | [[Krištopana Ministru kabinets]] |- | style="background: #FFB90F| || '''11.''' || [[Attēls:Roberts Jurdzs.jpg|80px]] || '''[[Roberts Jurdžs]]''' <br /><small>(1963—2002)</small> || [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] — [[2000]]. gada [[5. maijs]] ||rowspan="4"| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #FFB90F| || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Požarnovs]]''' <br /><small>(1962)</small> || [[2000]]. gada [[5. maijs]] — [[2002]]. gada [[2. maijs]] || rowspan="3"| [[Bērziņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: #FFB90F| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Vladimirs Makarovs]] <br /><small>(1957)</small> || [[2002]]. gada [[2. maijs]] — [[22. maijs]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #FFB90F| || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Viktors Jaksons]]''' <br /><small>(1947)</small> || [[2002]]. gada [[22. maijs]] — [[7. novembris]] || |- | rowspan="4" style="background: #647A28| || rowspan="4"| '''14.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Dagnija Stake.jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Dagnija Staķe]]''' <br /><small>(1951)</small> || rowspan="4"| [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2007]]. gada [[31. oktobris]] || rowspan="8"| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība]])</small> || [[Repšes Ministru kabinets]] || rowspan="4"| |- | [[Emša Ministru kabinets]] |- | [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2"| [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #647A28| || rowspan="2"| '''15.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Iveta Purne]]''' <br /><small>(1963)</small> || rowspan="2"| [[2007]]. gada [[20. decembris]] — [[2009]]. gada [[12. marts]] || rowspan="2"| |- | [[Godmaņa Ministru kabinets]] |- | style="background: #647A28| || '''16.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Uldis Augulis.jpg|80px]] || '''[[Uldis Augulis]]''' <br /><small>(1972)</small> || [[2009]]. gada [[12. marts]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #647A28| || '''17.''' || [[Attēls:Ilona Jurševska.jpg|80px]] || '''[[Ilona Jurševska]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2011]]. gada [[25. oktobris]] || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #99CC33| || '''18.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāte Ilze Viņķele.jpg|80px]] || '''[[Ilze Viņķele]]''' <br /><small>(1971)</small> || [[2011]]. gada [[25. oktobris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || [[Vienotība]] || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #647A28| || rowspan="2"| '''(16.)''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Uldis Augulis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Uldis Augulis]]''' <br /><small>(1972)</small> || rowspan="2"| [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[2016]]. gada [[11. februāris]] || rowspan="2"| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība]])</small> || [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| 2. reize |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #99CC33| || '''19.''' || [[Attēls:Jānis Reirs.jpg|80px]] || '''[[Jānis Reirs]]''' <br /><small>(1961)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Vienotība]] || [[Kučinska Ministru kabinets]] || |- | style="background: #c42027| || '''20.''' ||[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701) (cropped).jpg|80px]]|| '''[[Ramona Petraviča]]''' <br /><small>(1967)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2021]]. gada [[3. jūnijs]] || [[KPV LV|KPV.LV]] || rowspan="2"|[[Kariņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: #192956| || '''21.''' ||[[Attēls:Gatis Eglītis 2020.jpg|80px]]|| '''[[Gatis Eglītis]]''' <br /><small>(1978)</small> || [[2021]]. gada [[3. jūnijs]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || [[Jaunā konservatīvā partija]] || |- | style="background: #99CC33| || '''22.''' || [[Attēls:Evika Siliņa - 14.Saeimas deputātu svinīgais solījums (cropped).jpg|80px]] || '''[[Evika Siliņa]]''' <br /><small>(1975)</small> || [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Jaunā Vienotība]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets]]|| |- | style="background: #647A28| || '''(16.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Uldis Augulis.jpg|80px]] || '''[[Uldis Augulis]]''' <br /><small>(1972)</small> || [[2023]]. gada [[15. septembris]] — [[2025]]. gada [[26. februāris]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || rowspan="3" | [[Siliņas Ministru kabinets]] || 3. reize |- | style="background: #647A28| || — || [[Attēls:Diskusija “Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika” (33471200768) (cropped).jpg|80px]] || [[Viktors Valainis]] <br /><small>(1986)</small> || [[2025]]. gada [[26. februāris]] — [[6. marts]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="2" style="background: #647A28| || rowspan="2" | '''23.''' || rowspan="2" | [[Attēls:ReinisUzulnieks.jpg|80px]] || rowspan="2" | '''[[Reinis Uzulnieks]]''' <br /><small>(1986)</small> || rowspan="2" | [[2025]]. gada [[6. marts]] — [[2026]]. gada [[13. septembris]] || rowspan="2" | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || |- | rowspan="2" | [[Kulberga Ministru kabinets]] || |- | style="background: #647A28| || — || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Uldis Augulis.jpg|80px]] || [[Uldis Augulis]] <br /><small>(1972)</small> || [[2026]]. gada [[13. septembris]] — ''pašlaik'' || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || ''pienākumu izpildītājs |- |} == Ārējās saites == * [http://www.lm.gov.lv/ Labklājības ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Labklajibas ministrs]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri| ]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Labklajibas ministrs]] m3zaypmvw8g7vu8hajdrp9ognj00oam 0 24073 4521112 3647885 2026-09-12T14:19:39Z Meistars Joda 781 4521112 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wpdms nasa topo gulf of california.jpg|300px|right|thumb|Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu]] '''Līcis''' ir [[ūdenstilpe]], kuru no trim pusēm ieskauj [[sauszeme]]. Līcis vienmēr ir daļa no lielākas ūdenstilpes — līcis var būt daļa no [[okeāns|okeāna]], [[jūra]]s, [[ezers|ezera]], [[upe]]s, arī mākslīgas [[ūdenskrātuve]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/l%C4%ABcis|title=līcis {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2026-09-12}}</ref> == Līču veidošanās == Līči bieži veidojas ūdenstilpes [[krasts|krastos]] ar nevienmērīgu [[ģeoloģija|ģeoloģisko]] uzbūvi, kur [[ūdens viļņi|viļņu]] un/vai [[straume]]s enerģija ātrāk izskalo mazāk noturīgos iežus un lēnāk — noturīgākos iežus. Līčiem var būt arī cita izcelsme, piemēram [[tektonika|tektoniska]] izcelsme, kad noteikta zemes platība iegrimst un/vai cita paceļas, līčus var veidot arī [[ledājs]], [[Erozija|erodējot]] grunti savā ceļā. Ir arī citi līču veidošanās mehānismi. == Termina robežas == Ne vienmēr skaidri nošķirama robeža starp līčiem un citu veidu ūdenstilpēm, piemēram, jūrām — šeit vairāk balstās uz tradīciju, nevis uz noteiktu ģeogrāfijas definīciju ievērošanu. Piemēram, [[Baltā jūra]] [[ģeomorfoloģija|ģeomorfoloģiski]] būtiski neatšķiras no [[Persijas līcis|Persijas līča]]. Ir gadījumi, kad ūdenstilpe tiek saukta par līci, kaut arī tā nav pilnībā nošķirta no trim pusēm — piemēram, [[Adenas līcis]] ir savienots ar [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]]. Latviski par līčiem dēvē gan ļoti lielus okeāna līčus ([[Bengālijas līcis]]), gan ļoti mazus upju ielokus. Citās valodās atkarībā no izmēra līčus apzīmē ar dažādiem vārdiem. Piemēram [[angļu valoda|angliski]] liels līcis saucas ''bay'', kamēr mazs līcis — ''sound''. Latviski abos gadījumos tiek lietots vārds "līcis". == Pazīstamākie jūras un okeānu līči == * [[Rīgas līcis]] * [[Somu līcis]] * [[Botnijas līcis]] * [[Biskajas līcis]] * [[Bengālijas līcis]] * [[Persijas līcis]] * [[Gvinejas līcis]] * [[Hudzona līcis]] * [[Meksikas līcis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Līči| ]] pl73bo4ypdxc64m0km58ykuzg8p344j 0 27917 4521131 4517730 2026-09-12T15:57:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521131 wikitext text/x-wiki {{Pļaviņas — Gulbene|collapse=no}} [[Attēls:Madona - Cesvaine.JPG|thumb|200px|Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene posmā Madona—Cesvaine 2011. gadā (vēl ar koka gulšņiem)]] '''Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene''' savieno [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un [[Gulbene]]s pilsētas. Līnija iet cauri [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadam]], [[Madonas novads|Madonas novadam]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes novadam]]. Līnijā kursē maršrutu Rīga—Madona un Rīga—Gulbene dīzeļvilcieni. Lielākā stacija līnijā, neskaitot galastacijas, ir [[Madona (stacija)|Madonas stacija]]. == Vēsture == Līnijas pirmsākumi meklējami 1903. gadā, kad tika uzbūvēts [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš]] — 750 mm platumā. Posms Pļaviņas—Gulbene [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915.—1916. gadā tika pārnaglots uz platsliežu — 1524 mm. Līdz ar dzelzceļa līnijas uzbūvēšanu sāka attīstīties arī vairākas apdzīvotas vietas, īpaši strauji auga [[Madona]], kas 1926. gadā ieguva pilsētas tiesības. {{dat|2013|04|20}} [[Āriņa]]s plūdu dēļ līnijas 63. kilometrā (apmēram 4 km no Cesvaines stacijas Gulbenes virzienā) izskalots uzbērums un satiksme posmā Madona—Gulbene uz remontdarbu laiku tika pārtraukta.<ref>[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/dzelzcela-posma-madona-gulbene-palu-udeni-izskalo-sliedes-aculiecinieka-foto-un-video.d?id=43250411 Dzelzceļa posmā Madona — Gulbene palu ūdeņi izskalo sliedes — aculiecinieka foto un video]</ref> Remontdarbu dēļ 4. maijā paredzētais reiss Rīga—Gulbene tika atcelts.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/4maija-nekurses-vilciens-riga-gulbene-riga.d?id=43264223 4.maijā dīzeļvilciens Rīga-Gulbene-Rīga nekursēs]</ref> 2014. gadā starp Elstes pieturu un Gulbenes staciju uzbūvēts dzelzceļa atzars uz jaunuzcelto SIA "LatGran" kokskaidu granulu rūpnīcu. 2018. gada 8. jūlijā posmā Madona—Gulbene pabeigta pēdējo koka [[gulsnis|gulšņu]] nomaiņa pret dzelzsbetona gulšņiem. Šis dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene posms bija pēdējais maģistrālās līnijas posms Latvijā, kur vēl tika izmantoti koka gulšņi. == Vilcienu satiksme == [[Attēls:Spīgana - Pļaviņas.JPG|thumb|200px|Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene posmā Pļaviņas—Spīgana]] Padomju laikos līnijā vienreiz dienā kursēja vilciens Rīga—Pitalova (1993. gadā saīsināts līdz Vecumiem, 2001. gadā līdz Gulbenei), kā arī kravas—pasažieru vilciens Pļaviņas—Gulbene ([[1990. gadi|1990. gados]] kursēja līdz Žīguriem). Pļaviņu—Žīguru vilciens tika atcelts {{Dat|1999|10|01|L}}.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/atcel-plavinu-ziguru-vilcienu-10529989 Atceļ Pļaviņu—Žīguru vilcienu]</ref><br /> No {{Dat|2010|02|15|Ģ}} Gulbenes vilciens kursēja tikai nedēļas nogalēs — piektdienās un svētdienās no Rīgas, bet sestdienās un pirmdienās — no Gulbenes, pārējās dienās tas tika novirzīts uz Krustpili.<ref>[http://staburags.diena.lv/novadu-zinas/izmainas-vilcienu-satiksme-17187 Izmaiņas vilcienu satiksmē]{{Novecojusi saite}}</ref> {{Dat|2011|02|01|L}} vilciens tika saīsināts līdz Madonai, bet ar kursēšanu katru dienu<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/gulbenes-vilciens-no-februara-kurses-tikai-lidz-madonai-bet-katru-dienu.d?id=36101086 Gulbenes vilciens no februāra kursēs tikai līdz Madonai, bet katru dienu]</ref> (Lieldienās vilciens tika pagarināts līdz Gulbenei<ref>{{Youtube|sApvT7irnxk|Video par vilcienu Rīga—Madona}}</ref>) 2011. gada vasarā katru sestdienu tika norīkots dienas vilciens Rīga—Gulbene.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.madona.lv/lat/?ct=vilciens_gulbene_madona |title=Madona.lv — informācija par sestdienu vilcienu Nr.604*/603* Rīga—Gulbene—Rīga |access-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120913170226/http://www.madona.lv/lat/?ct=vilciens_gulbene_madona }}</ref> [[2011]]. gada rudenī un gada nogalē svētku dienās Madonas vilciens tika pagarināts līdz Gulbenei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.madona.lv/lat/box/files/aktualitates/vilcienu_kustibas_saraksts_rigamadonagulbene.xls |title=Dīzeļvilcienu kustības 2011./2012.g. saraksts maršrutā Rīga—Madona—Gulbene—Madona—Rīga |access-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304205100/http://www.madona.lv/lat/box/files/aktualitates/vilcienu_kustibas_saraksts_rigamadonagulbene.xls }}</ref><ref>Vilciens Nr.620/619 Rīga—Madona—Rīga līdz Gulbenei '''pēc atsevišķa rīkojuma''' tika norīkots no Rīgas [[2011]]. gada 2. un 4.septembrī, 17. un 20.novembrī, 23., 26. un 30.decembrī, no Gulbenes 3. un 5.septembrī, 18. un 21.novembrī, 24.,27. un 31.decembrī.</ref> Pēc {{dat|2011|10|01|Ģ}} sestdienas vilciens kursēja pēc atsevišķa rīkojuma.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60224/vilciens-no-rigas-uz-gulbeni-brauks-tikai-reizi-menesi Vilciens no Rīgas uz Gulbeni brauks tikai reizi mēnesī]</ref><ref name="autogenerated1">Vilciens Nr.604*/603* Rīga—Gulbene—Rīga '''pēc atsevišķa rīkojuma''' kursēja {{dat|2011|11|12|L}} un 17. decembrī, {{dat|2012|01|07|L}}, 25. februārī, 17. martā, 7. aprīlī, 17.novembrī, 22. un 29.decembrī, 2013. gada 30. martā, 23.jūnijā, 20.jūlijā, 7.septembrī, 16.novembrī un 21.decembrī, 2014. gada 20. aprīlī, 1. un 21. jūnijā, 19. jūlijā, 6. septembrī, 15. novembrī, 20. decembrī, 2015. gada 4. aprīlī, 23. maijā, 23. jūnijā, 5. un 19. septembrī, 19. decembrī.</ref> No {{Dat|2012|05|19|Ģ}} sestdienas vilciens kursēja katru sestdienu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/nedelas-nogale-stasies-speka-pv-jaunais-pasazieru-vilcienu-kustibas-saraksts.d?id=42373248 Nedēļas nogalē stāsies spēkā PV jaunais pasažieru vilcienu kustības saraksts]</ref> No 2012. gada 13. jūlija sestdienas vilcieni kursē pēc atsevišķa rīkojuma<ref name="autogenerated1" />, bet ikdienas Madonas reiss eksperimentālā kārtā piektdienās un svētdienās tika pagarināts līdz Gulbenei.<ref>[http://dzirkstele.diena.lv/vietejas-zinas/vilciens-riga-gulbene-riga-ir-ertaks-pasazieriem-5179 Vilciens Rīga — Gulbene — Rīga ir ērtāks pasažieriem]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2013. gada 1. janvāra pagarinātie reisi tika atcelti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dzirkstele.diena.lv/vietejas-zinas/atcels-gulbenes-un-siguldas-eksperimentalos-vilcienus-3032 |title=Atcels Gulbenes un Siguldas eksperimentālos vilcienus |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160516094727/http://dzirkstele.diena.lv/vietejas-zinas/atcels-gulbenes-un-siguldas-eksperimentalos-vilcienus-3032 |archivedate={{dat|2016|05|16||bez}} }}</ref> {{Dat|2013|06|15|L}} uz Gulbeni kursēja īpašais [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|Dziesmu un Deju svētku]] ekspresis.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/dziesmu-un-deju-svetki/kultura/dziesmu-svetku-daliibnieki-ar-vilcienu-dodas-ieskandinat-svetkus.a59047/ Dziesmu svētku dalībnieki ar vilcienu dodas ieskandināt svētkus citviet Latvijā]</ref> 2015. gada 14. martā kursēja papildu dīzeļvilciens Rīga—Madona—Rīga saistībā ar pasākumu "Lielais Gaiziņa karnevāls".<ref>[http://www.madona.lv/lat/?ct=aktualitates_novada&fu=read&id=4670 Lielais karnevāls "Gaiziņš" tuvojas!]</ref> No 2015. gada 2. februāra vilciens maršrutā Rīga—Madona kursēja tikai piektdienu un svētdienu vakaros, un maršrutā Madona—Rīga — attiecīgi sestdienu un pirmdienu rītos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_22122014_nr%2018.pdf |title=STP kārtējās sēdes protokols nr. 18, 2014. gada 22. decembrī |access-date=2016. gada 17. Augustsss |archive-date=2019. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20190915143200/http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_22122014_nr%2018.pdf }}</ref> Līdz 2016. gada 1. jūlijam posmā Pļaviņas—Madona satiksmi nodrošināja ar šo vilcienu saskaņots AS "Pasažieru vilciens" organizēts autobuss, bet kopš 1. jūlija Madonas reģionālo maršrutu reisi saskaņoti ar vairākiem vilcieniem no Pļaviņu stacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 6, 2016. gada 10. jūnijā |access-date={{dat|2016|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220523062349/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf }}</ref> Kopš 2019. gada 8. jūnija Madonas virzienā izmainīts kustības saraksts — uz Madonu piektdienu vakaros, atpakaļ uz Rīgu sestdienu rītos, bet svētdienās reiss turp un atpakaļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |title=No 8. jūnija izmaiņas Lielvārdes, Pļaviņu, Krustpils un Madonas virziena vilcienu sarakstos |access-date={{dat|2019|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609055111/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}</ref> 2016. gadā līdz Gulbenei pasažieru vilciens brauca 26. martā (Bānīša Lieldienas), 28. maijā (1. Baltijas cerību kausa 3. posms Latvijas riteņbraukšanas sacensības zēniem un junioriem un 2. Baltijas čempionāta un Latvijas čempionāta 1. posma sacensības ūdens motocikliem), 30. jūlijā (Gulbenes pilsētas svētki), 3. (Bānīša svētki) un 17. septembrī (Starptautiskais mājražojumu un amatniecības gadatirgus “Ražojam paši”), 5. novembrī (Mārtiņdienas pasākums) un 17. decembrī (Bānīša Ziemassvētki)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_29012016_nr%202.pdf |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2016. gada 29. janvārī |access-date=2016. gada 17. Augustsss |archive-date=2019. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20190915135925/http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_29012016_nr%202.pdf }}</ref>. Kravas vilcienu satiksme šajā līnijā nav liela — saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku līnijā ir paredzēti 6 kravas vilcienu pāri dienā — 2 līdz Jaunkalsnavai, 1 līdz Madonai, 3 līdz Gulbenei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/sites/default/files/2016-2017%20tikla_parskats_2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120114749/http://www.ldz.lv/sites/default/files/2016-2017%20tikla_parskats_2.pdf }}</ref> 2017. gadā vilciena uz Gulbeni kursēšana bija paredzēta 7 reizes<ref>[http://www.pv.lv/images/userfiles/articlescontent/2016/Riga%20atiesana%2011.12.2016.pdf Iekšzemes vilcienu atiešanas saraksts no Rīgas pasažieru stacijas], stājas spēkā 2016. gada 11. decembrī</ref>, bet sakarā ar šī vilciena zemo [[Rentabilitāte|rentabilitāti]] (tikai ap 6%) Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika nolemts 2017. gadā atbalstīt 4 reisu izpildi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_03022017_nr2.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2017. gada 3. februārī |access-date=2017. gada 13. Marts |archive-date=2020. gada 4. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204044307/http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_03022017_nr2.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli }}</ref> Vēlāk AS "Pasažieru vilciens" un Gulbenes dome vienojās par vilciena reisiem no Rīgas uz trim pasākumiem: Gulbenes novada un pilsētas svētkiem 2017. gada 29. jūlijā, Bānīša svētkiem 2. septembrī un "Gulbenes tūrisma rudeni" 16. septembrī. 2018. gadā uz Gulbeni notika 2 reisi<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProtokols_05012018%20%28003%29.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 1, 2018. gada 5. janvārī]{{Novecojusi saite}}</ref>, viens no tiem 1. septembrī uz pasākumiem "Bānīša svētki", "Bānītim 115" un izglītojošā un interaktīvā centra "Dzelzceļš un Tvaiks" atvēršana Gulbenes dzelzceļa stacijā. Sākotnēji 31. martā paredzētais reiss norīkots 2018. gada 1. jūlijā, lai atvieglotu nokļūšanu Rīgā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ |title=1. un 2. jūlijā norīkots vilciens Gulbenes virzienā |access-date={{dat|2018|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129142302/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ }}</ref> (atpakaļ uz Gulbeni naktī no 1. uz 2. jūliju). 2019. gadā notika 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 18. maijā, 27. jūlijā un 7. septembrī (uz Bānīša 116. gadadienas svētkiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 4, 2018. gada 14. decembrī |access-date=2018. gada 31. Decembris |archive-date=2020. gada 24. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024034915/http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref> 2020. gadā notika 2 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 25. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem) un 5. septembrī (uz Bānīša 117. gadadienas svētkiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 1, 2020. gada 28. februārī |access-date=2020. gada 9. Marts |archive-date=2020. gada 22. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201022095158/http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf }}</ref> 2021. gadā uz Gulbeni bija paredzēti 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 29. maijā (uz brāļu Kokaru 100. dzimšanas dienas svētkiem), 24. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem), 4. septembrī (uz Bānīša 118. gadadienas svētkiem)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_05022021.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2021. gada 5. februārī |access-date=2021. gada 12. Februāris |archive-date=2021. gada 3. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211203043335/https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_05022021.pdf }}</ref>, tomēr saskaņā ar 2021. gada 16. aprīlī Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemto lēmumu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPProt_16042021_nr.3.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes sēdes protokols Nr.3, 2021. gada 16. aprīlī |access-date=2021. gada 1. Maijs |archive-date=2021. gada 1. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501001311/http://atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPProt_16042021_nr.3.pdf }}</ref>, bija paredzēts nodrošināt tikai reisu 29. maijā (reiss tomēr nenotika, jo koncerts tika atcelts). No 2021. gada 1. jūnija atjaunota regulāra pasažieru satiksme līdz Gulbenei piektdienās, sestdienās un svētdienās, bet atpakaļ uz Rīgu divas reizes sestdienās un vienu svētdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas |title=Sabiedriskā transporta padome tiek iepazīstināta ar rīcības plānu vilcienu kustības apstāšanās gadījumā; lemj par vilcienu reisu pagarināšanu līdz Madonai un Gulbenei |access-date={{dat|2021|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420110402/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens |title=Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs |access-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422203037/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens }}</ref> Pasažieri no Gulbenes var nokļūt Rīgā apmēram tikpat ātri, kā ar autobusu, taču lētāk. Savukārt līdz Madonai satiksme tiek nodrošināta katru dienu, un brauciens ar vilcienu ir ne tikai lētāks, bet arī ātrāks, nekā izmantojot autobusu. == Stacijas un pieturas punkti == [[Attēls:Pļaviņu stacija.jpg|thumb|200px|Pļaviņu dzelzceļa stacija (2007)]] [[Attēls:Cesvaines stacija 1.JPG|thumb|200px|Cesvaines stacija 2011. gadā]] * [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]]. Mezgla stacija, kurā no līnijas [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] nozarojas līnija uz Gulbeni. * [[Spīgana (stacija)|Spīgana]]. Kopš 2015. gada 28. marta pietura netiek izmantota. * [[Jaunkalsnava (stacija)|Jaunkalsnava]]. Stacija [[Jaunkalsnava]]s ciemā, no kuras atzarojas [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|līnija uz Vesetu]]. * [[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]]. Pietura Kalsnavas pagastā. * [[Mārciena (stacija)|Mārciena]]. Kravas punkts un pietura [[Mārciena]]s ciemā. * [[Madona (stacija)|Madona]]. Stacija [[Madona]]s pilsētā, no kuras atzarojās tagad nojauktā [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|līnija uz Lubānu]]. * [[Patkule (stacija)|Patkule]]. Vēsturiska pietura, slēgta 20. gadsimta 50. gados. * [[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]]. Pietura netālu no [[Cesvaine]]s pilsētas. * [[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]]. No [[2013]]. gada 1. janvāra pietura netiek izmantota. * [[Degas]]. No {{Dat|2001|09|10|Ģ}} pietura netiek izmantota. * [[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]]. No [[2013]]. gada 1. janvāra līdz [[2024]]. gada 28. martam pietura netika izmantota, no jauna atklāta pēc rekonstrukcijas. * [[Elste (stacija)|Elste]]. No [[2012]]. gada janvāra pietura netiek izmantota. * [[Gulbene (stacija)|Gulbene]]. Līnijas galastacija [[Gulbene]]s pilsētā. == Seni staciju attēli == <gallery> Stukmaņu (Pļaviņu) stacija.jpg|Stukmaņu (Pļaviņu) stacija (pirms 1910) Mārcienas stacija.jpg|Mārcienas stacija (pēc 1920) Madonas stacija.jpg|Madonas stacija (ap 1910) Cesvaines stacija.jpg|Cesvaines stacija (ap 1910) Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija (ap 1935) Jaungulbenes stacija.jpg|Jaungulbenes stacija (ap 1935) </gallery> == Vēsturiski vilcienu saraksti == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="2"> Attēls:Pljavinjas - Gulbene 1940.jpg|<center><small>Vilcienu saraksts līnijā Pļaviņas—Gulbene 1940. gada vasarā<ref>1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.</ref></small></center> Attēls:Gulbene - Pljavinjas 1979.gif|<center><small>Vilcienu saraksts līnijā Pļaviņas—Gulbene 1979. gadā<ref>Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.</ref></small></center> </gallery> == Ārējās saites == * {{youtube|JF9N1sfUlfA|Pilnā vilciena maršruta video versija, virzienā Rīga—Gulbene}} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}} {{DEFAULTSORT:Pļaviņas—Gulbene, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Pļaviņas]] [[Kategorija:Gulbene]] [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] 3qq6okqd36wcixrszur9b0pq5xxas8u 0 28244 4521305 4473729 2026-09-13T00:05:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521305 wikitext text/x-wiki {{konflikts | konflikts = Filipīniešu-amerikāņu karš | attēls = Men of the 29th volunteer infantry wading ashore on Marinduque 25 April 1900.jpg | paraksts = ASV karavīri kara laikā | sāklaiks = {{dat|1899|8|14|N}} | vieta = [[Filipīnas]] | puse1 = {{flaga|ASV|1896}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | puse2 = {{PHL}} | karavad1 = {{flaga|ASV|1896}} [[Viljams Makinlijs]]<br />{{flaga|ASV|1896}} [[Teodors Rūzvelts]] | karavad2 = {{flaga|Filipīnas}} [[Emilio Agvinaldo]] | zaud1 = 4324 karavīru | zaud2 = 16 000 karavīru, 250 000 līdz 1 000 000 civiliedzīvotāju no kara, bada un slimībām | kaujas = [[Kauja par Manilu]] | beiglaiks = {{dat|1902|7|4|N}} | līgums = - | iznāk = ASV uzvara }} '''Filipīniešu—amerikāņu karš''' ({{val|en|Philippine-American War}}) bija karš mūsdienu [[Filipīnas|Filipīnu]] teritorijā no {{dat|1899|8|14|G}} līdz [[1902]]. gadam (pēc cita traktējuma līdz [[1913]]. gadam) starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Filipīnas|Filipīnām]]. Kara rezultātā ASV anektēja Filipīnu teritoriju. == Kara iemesli == {{dat|1898|12|10}} [[Parīze|Parīzē]] starp [[Spānija|Spāniju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika noslēgts [[Parīzes Miera līgums]], kurā, cita starpā, ASV par 20 miljoniem ASV dolāru iegādājās Filipīnas.<ref>[http://www.loc.gov/rr/hispanic/1898/treaty.html] 1898. gada līgums {{en ikona}}</ref> [[1896]]. gadā Filipīnās organizācijas "[[Katipunan]]" vadībā bija sākusies [[Filipīnu revolūcija|revolūcija]] pret Spānijas koloniālo režīmu. Starp filipīniešiem un spāņu karaspēku sākās karadarbība. Par revolūcijas līderi izvirzījās Kavitas pilsētas mērs [[Emilio Agvinaldo]]. [[1897]]. gada decembrī pamiera sarunās starp Agvinaldo un spāņu gubernatoru Fernando Primo de Riveru, revolūcijas līderis Agvinaldo piekrita, saņemot atlīdzību, doties prom no Filipīnām. Pirms došanās uz jauno apmešanās vietu [[Honkonga|Honkongā]], Agvinaldo aicināja Filipīnu kaujiniekus nolikt ieročus. Tomēr daži filipīniešu grupējumi turpināja cīņu. {{dat|1899|5|1}} ASV kara flote smagi sakāva spāņus [[Manilas līča kauja|Manilas līča kaujā]] un {{dat||5|19}} ar ASV atbalstu Agvinaldo atgriezās Filipīnās. Filipīniešu kaujinieki dažu mēnešu laikā padzina spāņus no Filipīnām, izņemot [[Manila|Manilu]], kura palika spāņu rokās. {{dat||6|12}} Filipīnas deklarēja neatkarību. Filipīnu neatkarību neatzina ne ASV, ne Spānija. Augustā ASV karaspēks iegāja Manilā, bet {{dat|1899|1|1}} Agvinaldo tika pasludināts par Filipīnu prezidentu. ASV karaspēka pavēlniecība jau agrāk deklarēja, ka filipīniešu spēkiem ir aizliegts pietuvoties Manilai. == Kara gaita == === Atklāta karadarbība === {{dat|1899|2|4}} bruņota incidenta dēļ sākās karadarbība. Nekāds kara pieteikums netika paziņots, ASV prezidents [[Viljams Makinlijs]] deklarēja, ka Manilai uzbrukuši bandīti. Šīs un nākamās dienas laikā notika t. s. [[Manilas kauja]], kuras rezultātā filipīnieši tika atspiesti no Manilas. ASV kara gadu laikā palielināja iesaistītā karaspēka daudzumu līdz 126 000 karavīriem. Tā kā filipīniešu spēki bija apmēram 90 000 karavīru un tiem trūka ieroču, tie relatīvi ātri tika sakauti. === Partizānu karš === No [[1900]]. gada filipīnieši pārgāja uz [[partizānu karš|partizānu kara]] taktiku. Iesākumā ievērojami pieauga ASV karaspēka zaudējumi, un prezidents Makinlijs pat izskatīja iespēju pamest Filipīnas. Tomēr turpinot karu daudz nežēlīgāk, — apšaujot filipīniešus, kuri padevušies; nodedzinot veselus ciemus, amerikāņiem izdevās pamazām sakaut pretinieku. {{dat|1901|3|23}} amerikāņi sagūstīja prezidentu Agvinaldo. {{dat|1901|4|1}} Agvinaldo atzina ASV aneksiju un trīs nedēļas vēlāk pubicēja uzsaukumu, kurā aicināja savus sekotājus nolikt ieročus. Tomēr filipīniešu spēki turpināja karot Migela Malvara vadībā. Izmantojot [[izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes taktiku]], amerikāņiem izdevās sakaut filipīniešu kaujiniekus. [[1902]]. gada aprīlī Malvars padevās. == Kara rezultāts == Nelielas filipīniešu daļas turpināja pretošanos līdz [[1913]]. gadam, arī [[Moro sacelšanās|Moro nemiernieki]], kuri darbojās atsevišķi no Akvinaldo karavīriem. Pašā ASV izveidojās spēcīga opozīcija karam, kuras pazīstamākie pārstāvji bija [[Marks Tvens]], [[Endrū Karnegī]] un [[Viljams Džennings Braiens]], kuri uzskatīja, ka ASV nedrīkstētu pārvērsties par [[koloniālisms|koloniālu]] valsti. ASV [[aneksija|anektēja]] Filipīnas, [[1916]]. gadā tai tika piešķirta pašpārvalde, bet [[1946]]. gadā tā kļuva par neatkarīgu valsti. [[Spāņu valoda]]s vietā par valsts valodu kļuva [[angļu valoda]]. == Filipīniešu-amerikāņu kara statistika == {| class="standard sortable" style="text-align: right" |- ! style="text-align: left;" | Karojošā valsts ! Iedzīvotāju skaits (1899. gadā) ! Mobilizētie ! Nogalinātie ! Ievainotie ! Nogalinātie civiliedzīvotāji |- | align="left" |'''[[ASV]]''' ||74 850 000 || 126 000||6165 ||3000 || |- | align="left" |'''[[Filipīnas]]''' ||7 350 000 ||100 000 ||20 000 || ||200 000<ref name="Silbey">{{cite book |author=David Silbey |url=https://books.google.com/books?id=6Vp63xXFh64C&pg=PA200 |title=A War of Frontier and Empire: The Philippine–American War, 1899–1902 |publisher=Farrar, Straus and Giroux |year=2008 |isbn=9780809096619 |pages=200–01}}</ref> |- | align="left" |'''Kopā''' || ''' 82 200 000''' ||'''226 000 '''|| '''26 165 '''|| || '''200 000 ''' |- |} == Galerija == <gallery> First Shot in Filipino–American War PHC historical marker.jpg|thumb|Filipīnu Vēstures komitejas 1941. gadā uzstādītā vēsturiskā zīme, lai pirmo pieminētu šāvienu, kas sāka karu. 20th Kansas Volunteers marching through Caloocan at night.jpg|thumb|20. Kanzasas brīvprātīgo pulka vīri soļo cauri [[Kalookana|Kalookanai]] naktī, 1899. gadā 24th Infantry.jpg|thumb|24. ASV kājnieku pulks (galvenokārt sastāvošs no [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] karavīriem) mācībās Kempvolkerā, [[Sebu (province)|Sebu]], 1902. gadā Filipino casualties on the first day of war.jpg|thumb|Filipīnieši, kas nogalināti pirmajās kara dienās Editorial cartoon about Jacob Smith's retaliation for Balangiga.PNG|thumb|Vienā no slavenajām laikraksta "New York Journal" karikatūrām no Filipīniešu-amerikāņu kara ir attēlota ģenerāļa Džeikoba Smita pavēles "nogalināt visus, kas vecāki par desmit gadiem" izpilde, kas parādījās uz laikraksta vāka 1902. gada 5. maijā. Katipuneros.jpg|thumb|Filipīniešu karotāji no [[Katipunana]]s slepenās organizācijas </gallery> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20061015214308/http://de.geocities.com/hispanofilipino/Articles/Estadisticas03.htm The American Peril – An Examination of the Spanish–American War and the Philippine Insurrection by Dan Carlin] * [https://web.archive.org/web/20170510170131/http://philippineamericanwar.webs.com/Philippine%E2%80%93American War] Arnaldo Dumindin * [https://web.archive.org/web/20060514211411/http://historicaltextarchive.com/sections.php?op=viewarticle&artid=479 Images from the Philippine-United States War] historicaltextarchive.com {{commonscat|Philippine-American War|Filipīniešu-amerikāņu karš}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Filipīnu vēsture]] [[Kategorija:Neatkarības kari]] [[Kategorija:Partizānu kari]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] 5a3c7r3bfrssnxy8yey2acigvpiitec 0 38984 4521103 4496776 2026-09-12T13:19:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521103 wikitext text/x-wiki '''Diskurss''' ({{val|en|discourse}}) [[kognitīvā psiholoģija|kognitīvajā psiholoģijā]] ir saistītu izteikumu, teikumu virkne, teksts ar pabeigtu domu. Termins parasti attiecināms uz "rakstu vai mutvārdu [[Komunikācija|komunikāciju]]".<ref>Compact Oxford Dictionary, Thesaurus and Wordpower Guide [2001], Oxford University Press, New York</ref> Turpinājumā 3 konkrētākas termina definīcijas: * [[Semantika|Semantikā]] un diskursa analīzē: sarunas koncepta vispārinajums attiecībā uz visām modalitātēm un kontekstiem. * „Kodētu [[Lingvistika|lingvistisku]] lietojumu kopums, kas pievienots konkrētam sociālās prakses tipam (t.i., legālais diskurss, medicīniskais diskurss, reliģiskais diskurss).”<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Larry|last=Marks|title=A Little Glossary of Semantics|url=http://www.revue-texto.net/Reperes/Glossaires/Glossaire_en.html#discourse|accessdate=25 Mai 2011|month=June|year=2001|publisher=revue-texto.net|archive-date={{dat|2011|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110724033543/http://www.revue-texto.net/Reperes/Glossaires/Glossaire_en.html#discourse}}</ref> * Pēc [[Mišels Fuko|Mišela Fuko]] un viņa iedvesmotajiem sociālajiem teorētiķiem: diskurss ir „zīmju secību būtība, kurā šīs zīmju secības pārtop par apgalvojumiem (énoncé).” "<ref name=Foucault1969>{{Grāmatas atsauce | author = M. Foucault | year = 1969 | title = L'Archéologie du savoir | location = Paris | publisher = Éditions Gallimard | authorlink = M. Foucault }}</ref> Apgalvojums (l'énoncé — bieži tulkots kā „paziņojums”) nav zīmju kopība, bet gan abstrakta matērija, kas ļauj zīmēm asignēt atkārtojamās attiecības ar objektiem, subjektiem un citiem apgalvojumiem.<ref name=Foucault1969 /> Tādējādi, diskurss veido attiecību secības ar objektiem, subjektiem un citiem apgalvojumiem. Ar diskursīvo veidošanu apzīmē likumsakarības, kas producē diskursus. Fuko izmantoja diskursīvās veidošanas konceptu, analizējot lielas zināšanu jomas, piemēram, [[politiskā ekonomija|politisko ekonomiju]] vai [[dabas vēsture|dabas vēsturi]].<ref name=Foucault1970>{{Grāmatas atsauce | author= M. Foucault | title=The order of things | url= https://archive.org/details/orderofthingsarc00fouc | year=1970 | publisher=[[Pantheon Books|Pantheon]] | isbn= 0415267374 | authorlink= M. Foucault }}</ref> Diskursu, tā pirmajā nozīmē, pēta [[korpusa lingvistika]]. Otrās un trešās nozīmes diskursa analīzēšanu veic visdažādākās tradīcijas, kas pēta attiecības starp valodu, struktūru un starpniecību, ieskaitot [[Socioloģija|socioloģiju]], [[Feminisms|feminismu]], [[Antropoloģija|antropoloģiju]], [[Etnogrāfija|etnogrāfiju]], [[kultūras studijas]], [[Literatūras teorija|literatūras teoriju]] un [[zinātnes filosofija|zinātnes filosofiju]]. Šajās pētīšanas nozarēs „diskursa” jēdziens pats par sevi ir diskursa subjekts, tas ir, tas, kas tiek apspriests, balstoties uz specializētām zināšanām. Diskursu var izskatīt [[multimodalitāte|multimodālajās]] un/vai multimediālajās komunikācijas formās, ieskaitot mutvārdu, rakstu un zīmju valodas izmantošanu dažādos kontekstos, sākot ar mutvārdu vēsturi un beidzot ar īsziņu pastarpinātu sarunu vai mācību grāmatām. Diskursi, būdami komunikācijas tekstu krājumi, veido gan iekšējās attiecības, gan arī ārējās attiecībā uz citiem diskursiem. Tādējādi, diskurss nav lokāli izolēts, drīzāk to sastāda [[interdiskurss]] un [[interdiskursivitāte]]. == Humanitārajās zinātnēs == Humanitārajās zinātnēs un brīžiem sociālajās zinātnēs, “diskurss” ir attiecināms uz formālu domāšanas veidu, ko var izpaust ar valodu. Šo terminu lieto arī lai apzīmētu sociālās normas, kuras nosaka, ko var teikt par konkrētu tēmu, vai, pēc [[Džudīte Butlere|Džudītes Butleres]] formulējuma, “pieļaujamās runas robežas” — vai iespējamo patiesību. Ir apliecināts, ka diskursi ietekmē mūsu uzskatus attiecībā uz visām lietām. Ir neiespējami izvairīties no diskursa. Piemēram, divus atšķirīgus diskursus var izmantot attiecībā uz kādu [[Partizāni|partizānu]] kustību, aprakstot tās dalībniekus vai nu kā “brīvības cīnītājus”, vai arī kā “teroristus”. Citiem vārdiem sakot, izvēlētais diskurss nodrošina ar vārdu krājumu, izteicieniem un, iespējams, arī ar komunikācijai vajadzīgo stilu. Diskursi ir iestrādāti dažādos retoriskajos žanros un [[metažanrs|metažanros]], kas ierobežo un pieļauj diskursus. Tas ir, valoda runā par valodu, piemēram, Amerikāņu psiholoģiskās asociācijas Garīgo traucējumu diagnostiskā un statistiskā rokasgrāmata norāda, kādiem terminiem jābūt izmantotiem, runājot par garīgo veselību, tādējādi pastarpinot nozīmes un diktējot [[psiholoģija]]s un [[psihiatrija]]s profesionāļu darbības normas.<ref>Catherine F. Schryer and Philippa Spoel. Genre Theory, Health-Care Discourse, and Professional Identity Formation. Journal of Business and Technical Communication 2005; 19; 249 http://jbt.sagepub.com/cgi/content/abstract/19/3/249 </ref> Diskurss ir cieši saistīts ar dažādām varas un [[valsts teorija|valsts teorijām]], vismaz tik ilgi, kamēr diskursu definēšana nozīmē realitātes definēšanu. Šī diskursa koncepcija lielākā mērā ir atvasināta no franču filosofa Mišela Fuko darbiem (sk. tālāk). == Modernisms == Modernie teorētiķi fokusējās uz rezultāta sasniegšanu un ticēja dabas un sociālo likumu eksistencei. Pēc viņu domām, šie likumi varētu būt universāli izmantojami, lai radītu zināšanas un tādējādi labāk izprastu sabiedrību.<ref name="Larrain, 1994">{{Laikraksta atsauce | author = J. Larrain | year = 1994 | title = Ideology and cultural identity: Modernity and the third world presence | url = https://archive.org/details/ideologycultural0000larr | location = Cambridge | publisher = [[Polity Press]] }}</ref> [[Modernisms|Modernisma]] teorētiķi bija nodarbināti ar patiesības un realitātes meklējumiem. Viņi tiecās izstrādāt teorijas, kas saturētu drošticamību un paredzamību.<ref name="Best & Kellner, 1991">{{Grāmatas atsauce | author = [[Steven Best]] & [[Douglas Kellner]] | year = 1997 | title = The postmodern turn | publisher = [[The Guilford Press]] | isbn = 1572302216 }}</ref> Tāpēc, modernisma teorētiķi izskatīja diskursu kā radniecīgu runāšanai vai runāšanas veidam, un saprata, ka diskursam piemīt funkcionalitāte.<ref name="Strega, 2005">Strega, 2005</ref> Diskursa un valodas transformācijas tiek piedēvētas progresam vai nepieciešamībai radīt jaunus vai „precīzākus” vārdus, lai aprakstītu jaunus atklājumus, izpratnes vai interešu jomas.<ref name="Strega, 2005"/> Mūsdienās valodu un diskursu nošķir no varas un ideoloģijas. Tie tiek konceptualizēti kā „dabiski” veselā saprāta izmantošanas vai progresa produkti.<ref name="Strega, 2005"/> Turpmāk, modernisms izraisīja liberālo diskursu parādīšanos, piemēram, tiesību, vienlīdzības, brīvības un taisnīguma diskursa. Tomēr, pēc [[Renjērs|Renjēra]], šajā retorikā noslēptajai nevienlīdzībai neizdevās skaidrot atšķirības.<ref>Regnier, 2005</ref> == Strukturālisms == [[Strukturālisms|Strukturālisma]] teorētiķi, tādi kā [[Ferdinands de Sosīrs]] un [[Žaks Lakāns]] apgalvo, ka visas cilvēka darbības un sociālie veidojumi ir saistīti ar valodu un, ka tos var saprast kā saistītu elementu sistēmas.<ref name="Howarth, 2000">{{Grāmatas atsauce | author = D. Howarth | year = 2000 | title = Discourse | url = https://archive.org/details/discourse0000howa | location = Philadelphia, Pa. | publisher = [[Open University Press]] | isbn = 0335200702 }}</ref> Tas nozīmē, ka „sistēmas individuālajiem elementiem ir nozīme tikai tad, kad tos uzskata par saistītiem ar veselu struktūru, un to, ka struktūras ir saprotamas kā patstāvīgas, pašregulējošas un pašpārveidojošas vienības.”<ref>{{Grāmatas atsauce | author = D. Howarth | year = 2000 | title = Discourse | url = https://archive.org/details/discourse0000howa | location = Philadelphia, Pa. | publisher = [[Open University Press]] | isbn = 0335200702 | page =[https://archive.org/details/discourse0000howa/page/17 17]}}</ref> Citiem vārdiem sakot, struktūra pati par sevi nosaka nozīmi, jēgu un sistēmas individuālo elementu funkciju. Strukturālisms ir veicis svarīgu ieguldījumu mūsu izpratnē par valodu un [[sociālā sistēma|sociālajām sistēmām]]. Sosīra [[valodas teorija]] izceļ jēgas un nozīmes izšķirošo lomu plašāk strukturējot cilvēka dzīvi.<ref name="Howarth, 2000"/> == Postmodernisms == Pēc modernisma ēras uztvertām robežām, parādījās [[Postmodernisms|postmodernisma]] teorija.<ref name="Larrain, 1994"/> Postmodernisma teorētiķi noraidīja modernistu pieņēmumus par to, ka ir viena teorētiskā pieeja, kas skaidro visus sabiedrības aspektus.<ref name="Best & Kellner, 1991"/> Postmodernisma teorētiķi drīzāk bija ieinteresēti indivīdu un grupu pieredzes daudzveidības izskatīšanā un uzvēra atšķirības pār līdzībām un kopējo pieredzi.<ref name="Strega, 2005"/> Atšķirībā no modernisma teorijas, postmodernisma teorija ir mainīgāka un pieļauj individuālās atšķirības, noraidot sociālā likuma jēdzienu. Postmodernisma teorētiķi novirzījās prom no patiesības meklējumiem. Tā vietā, viņi meklēja atbildes uz to, kā patiesības tiek veidotas un uzturētas. Postmodernisti apgalvoja, ka patiesības un zināšanas ir daudzveidīgas, kontekstuālas un vēsturiski veidojušās caur diskursiem. Tāpēc, postmodernie pētnieki uzsāka tekstu, valodas, politikas un prakses diskursu analīzi.<ref name="Strega, 2005"/> Franču sociālais teorētiķis Mišels Fuko diskursa jēdzienu izstrādāja savos agrīnajos darbos, sevišķi darbā '' Zināšanu arheoloģija '' (1972). Darbā '' Diskursīvās cīņas sociālajā labklājībā: pusaudžu maternitātes kontrolpārbaude '',<ref>{{Laikraksta atsauce | author = I. Lessa | year = 2006 | title = Discoursive struggles within social welfare: Restaging teen motherhood | url = https://archive.org/details/sim_british-journal-of-social-work_2006-02_36_2/page/283 | journal = [[British Journal of Social Work]] | volume = 36 | issue = 2 | pages = 283–298 | doi = 10.1093/bjsw/bch256 }}</ref> Iara Lesa apkopo Fuko diskursa definīciju kā “domu sistēmas, kas sastāv no idejām, attieksmēm, darbības virziena, pārliecībām un darbībām, kuras sistēmiski konstruē subjektus un pasaules, par kurām tiek runāts.” Fuko seko līdzi diskursa lomai plašākos [[leģitimācija]]s un varas sociālajos procesos, apkopojot esošo patiesību konstrukciju, proti, kā tās tiek uzturētas un kādas varas attiecības šīs patiesības sevī ietver.” Vēlāk Fuko teorizēja, ka diskurss ir [[medijs]], caur kuru varas attiecības producē runas subjektus.<ref name="Strega, 2005"/> Fuko (1977, 1980) apgalvoja, ka vara un zināšanas ir savstarpēji sasistītas, un tāpēc katras cilvēku attiecības ir varas cīņa un varas pārrunas. Turklāt, Fuko apgalvoja, ka vara vienmēr ir klātesoša un var gan producēt, gan apspiest patiesību.<ref name="Strega, 2005"/> Pēc Fuko domām, diskurss ir attiecināms uz varu, kad tas darbojas saskaņā ar izņēmuma noteikumiem. Tāpēc, diskursu kontrolē objekti, par ko var runāt; rituāls, kur un kā kāds var runāt; un previliģētie, kas drīkst runāt.<ref>{{Grāmatas atsauce | author = M. Foucault | year = 1972 | title = Archaeology of knowledge | url = https://archive.org/details/archaeologyofkno0000unse | location = New York | publisher = [[Pantheon Books|Pantheon]] | isbn = 0415287529 | authorlink = M. Foucault }}</ref> Raksturojot varas — zināšanu frāzes, Fuko apgalvoja, ka zināšanas reizē rada varu un ir varas radītas. Objekts kļūst par “tīkla mezglu”. Darbā '' Zināšanu arheoloģija '' Fuko izmanto grāmatas piemēru, lai ilustrētu tīkla mezglu. Grāmata nav izveidota no lappusē saliktajiem individuāliem vārdiem, kur katram ir sava nozīme, bet drīzāk “ir iesaistīta atsauču sistēmā attiecībā uz citām grāmatām, citiem tekstiem, citiem teikumiem.” Šīs grāmatas jēga ir saistīta ar lielāku, visaptverošu zināšanu un ideju tīklu, pie kura tā ir attiecināma. == Feminisms == Feministes izpētīja sarežģītas attiecības, kas eksistē starp varu, [[Ideoloģija|ideoloģiju]], [[Valoda|valodu]] un diskursu.<ref>Strega, 2005.</ref> Feminisma teorija spriež par “dzimtes īstenošanu” un/vai “[[dzimtes pasniegšana|dzimtes pasniegšanu]]”.<ref>Cameron, 2001.</ref> Tiek pieņemts, ka dzimte ir nevis pašu personu pārziņā, bet gan viņu uzvedību pārziņā, kam sabiedrības locekļi piedēvē dzmtes jēgu. “ Būt par vīrieti vai sievieti nozīmē un iekļauj attiecīgu dzimtes uzvedību esamību. Šīs dzimtei attiecīgās uzvedības tiek uzskatītas par daļu no [[paškoncepcija]]s, ko indivīdi atklāj citiem. Regulāri atkārtojoties, šīs uzvedības var internalizēt kā “mani”, tas nozīmē, ka dzimte nejūtas kā pasniedzama vai sasniegums attiecībā uz [[aktors|aktoru]], tā vienkārši jūtas kā viņas vai viņa “dabiskais” uzvedības veids.”<ref>Cameron, 2001, at 171.</ref> Femīnisma teorētiķi ir veikuši mēģinājumus nodalīt subjektu no „subjektivitātes”. [[Kriss Vīdons]], viens no labāk zināmajiem feminisma posstrukturālās tradīcijas ietvaros strādājošajiem zinātniekiem, ir centies integrēt individuālo pieredzi un sociālo varu [[subjektivitātes teorija|subjektivitātes teorijā]].<ref name="Weedon">Weedon, 1987.</ref> Vīdons definē subjektivitāti kā „apzinātas vai neapzinātas indivīda domas un emocijas, viņas pašsajūtu un veidus, kā viņa izprot sevi attiecībā uz pasauli.”<ref name="Weedon" /> Džudite Butlere, vēl viena labi zināma posstrukturālisma feminisma zinātniece, skaidro, ka [[dzimte (socioloģija)|dzimtes]] pasniegšana piedāvā nopietnu ieguldījumu konceptuālajā izjaukšanās procesu izpratnē. Viņa apgalvo, ka apvērsums notiek ar [[identitāte]]s pieņemšanas palīdzību. Turklāt, šī identitāte tiek atkārtota virzienos uz priekšu un atpakaļ, kā rezultātā varas dominējošo formu sākotnējie mērķi tiek nobīdīti.<ref>Lessa, 2006.</ref> == Piezīmes un atsauces == === Atsauces === {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce | author = M. Foucault | year = 1977 | title = Discipline and Punish | url = https://archive.org/details/disciplinepunish0000fouc_j5k6 | location = New York | publisher = [[Pantheon Books|Pantheon]] | isbn = 0394499425 | authorlink = M. Foucault }} * {{Grāmatas atsauce | author = M. Foucault | year = 1980 | title = "Two Lectures," in Colin Gordon, ed., Power/Knowledge: Selected Interviews | location = New York | publisher = [[Pantheon Books|Pantheon]] | authorlink = M. Foucault }} * {{Grāmatas atsauce | author = M. Foucault | year = 2003 | title = Society Must Be Defended | url = https://archive.org/details/societymustbedef0000fouc | location = New York | publisher = [[Picador]] | isbn = 0312422660 | authorlink = M. Foucault }} * {{Grāmatas atsauce | author = [[Alec McHoul|A. McHoul]] & [[Wendy Grace|W. Grace]] | year = 1993 | title = A Foucault primer: Discourse, power, and the subject | location = Melbourne | publisher = [[Melbourne University Press]] | isbn = 0814754805 }} * {{Laikraksta atsauce | author = J. Motion & S. Leitch | year = 2007 | title = A toolbox for public relations: The oeuvre of Michel Foucault | url = https://archive.org/details/sim_public-relations-review_2007-09_33_3/page/263 | journal = [[Public Relations Review]] | volume = 33 | issue = 3 | pages = 263–268 | doi = 10.1016/j.pubrev.2007.05.004 }} * {{Grāmatas atsauce | author = R. Mullaly | year = 1997 | title = Structural social work: Ideology, theory, and practice | url = https://archive.org/details/structuralsocial00mull | edition = 2nd | location = New York | publisher = [[Oxford University Press]] | isbn = 0771066732 | authorlink = Robert Mullaly }} * {{Laikraksta atsauce | author = B. Norton | year = 1997 | title = Language, identity, and the ownership of English | url = https://archive.org/details/sim_tesol-quarterly_autumn-1997_31_3/page/n10 | journal = [[TESOL Quarterly]] | volume = 31 | issue = 3 | pages = 409–429 | doi = 10.2307/3587831 | jstor = 3587831 | publisher = Teachers of English to Speakers of Other Languages, Inc. (TESOL) | authorlink = Bonny Norton }} * Research as resistance: Critical, indigenous and anti-oppressive approaches.(2005). In Brown L. A., Strega S. (Eds.), Toronto: Canadian Scholars' Press. * [[Susan Strega|S. Strega]] (2005). The view from the poststructural margins: Epistemology and methodology reconsidered. In L. Brown, & S. Strega (Eds.), Research as resistance (pp. 199—235). Toronto: Canadian Scholars' Press. * {{Grāmatas atsauce | author = J. Sunderland | year = 2004 | title = Gendered discourses | url = https://archive.org/details/gendereddiscours0000sund | location = New York | publisher = [[PalgraveMacmillan]] }} == Ārējās saites == * [http://www.discourseanalysis.net Interdisciplinary research portal discourse analysis]. Register and get the news in discourse analysis. * [http://www.retrovirology.com/content/3/1/55 Beyond Open Access: Open Discourse, the next great equalizer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081024210234/http://www.retrovirology.com/content/3/1/55 |date={{dat|2008|10|24||bez}} }}, ''Retrovirology'' 2006, 3:55 {{Filo-aizmetnis}} {{psiholoģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sociālā filozofija]] [[Kategorija:Politikas filozofija]] [[Kategorija:Psiholoģija]] 4lgro7stspyr3ivdbqh72fv2eyhbezf 0 41166 4521115 4479578 2026-09-12T15:14:58Z Teatrālis 82063 /* Dzimuši */ 4521115 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2002|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2002]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''' un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | |- | [[7. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Jānis Straume]] (līdz {{dat||11|5|D}}) | |- | [[8. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Ingrīda Ūdre]] (no {{dat||11|5|G}}) | |- |rowspan="2"| [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (līdz {{dat||11|7|D}}) | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | [[Einars Repše]] (no {{dat||11|7|G}}) | [[Repšes Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Larus ridibundus no.JPG|thumb|200px|Gada putns — [[lielais ķīris]]]] * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[lielais torņgliemezis]] (''Ena montana''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[lielais ķīris]] (''Larus ridibundus''),<ref>[https://www.lob.lv/programmas/sugas/gada-putns/gada-putns-arhivs/gada-putns-lielais-kiris/ Lielais ķīris – gada putns 2002] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[mājas circenis]] (''Gryllus domesticus''), * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[paeglis]] jeb kadiķis (''Juniperus communis'').<ref>[https://web.archive.org/web/20210228163704/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2002-gada-koks-paeglis-jeb-kadikis-juniperus-communis/ 2002.gada koks – paeglis jeb kadiķis] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** Darbu sāka vienotais pārtikas aprites valsts uzraudzības dienests — [[Pārtikas un veterinārais dienests]]. ** [[Endrū Rasbašs]] kļuva par Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju.<ref name="arhivi">[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> * [[3. janvāris]]: ** Kārtējā [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada pasaules hokeja čempionāta]] rīcības komitejas sēdē, kurā analizē piedāvātos hokeja haļļu celtniecības vietu variantus, par piemērotāko vietu [[Arēna Rīga|lielajai hallei]] tiek atzīts laukums Rīgā, starp [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas ielu]]. ** Šaursliežu dzelzceļa posmā [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] darbu sāka jauna privātā dzelzceļa kompānija SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis". * [[8. janvāris]] — [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrā]] tika reģistrēts pirmais [[komersants]]. === Februāris === * [[28. februāris]] — [[Brisele|Briselē]] darbu sāka Eiropas Konvents par [[Eiropas Savienība]]s nākotnes jautājumiem, kura sastāvā bija arī ES dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvji.<ref name="arhivi" /> === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Telekomunikācijas un Informāciju tehnoloģijas."<ref name="arhivi" /> === Maijs === * [[22. maijs|22.]]—[[25. maijs]] [[Rīga|Rīgā]] notika Lietuvas dienas, kurās Latvijas iedzīvotāji varēja iepazīties ar [[Lietuva]]s [[Uzņēmums|uzņēmumiem]] un [[Kultūra|kultūru]]. Uz šo pasākumu ieradās arī Lietuvas republikas [[premjerministrs]] [[Aļģirds Brazausks]]. * [[23. maijs]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurā uzvarēja [[Marija Naumova]] no Latvijas. === Jūnijs === * [[11. jūnijs]] — iestāšanās ES sarunu sanāksmē [[Luksemburga|Luksemburgā]] tika slēgtas sarunu sadaļas "Nodokļi", "Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija" un "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".<ref name="arhivi" /> === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[8. Saeimas vēlēšanas]]: lielāko vietu skaitu [[Saeima|Saeimā]] ieguva partijas un apvienības [[Jaunais laiks]] (26), [[Par Cilvēka Tiesībām Vienotā Latvijā]] (25), [[Tautas partija]] (20).<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120417105810/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 |date={{dat|2012|04|17||bez}} }}, cvk.lv</ref> * [[21. oktobris]] — ES dalībvalstu un kandidātvalstu ministru konferencē Luksemburgā tika akceptētas galvenās vadlīnijas jaunajam ES Ziemeļu Dimensijas (ZD) iniciatīvas rīcības plānam [[2004]].—[[2006. gads|2006]]. gadam.<ref name="arhivi" /> === Novembris === [[Attēls:Červený autobus v Rize.jpg|thumb|200px|[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"]], Rīgā]] * [[1. novembris]] — radiostacija [[Super FM]] piedzīvoja formāta izmaiņas, kā rezultātā tās nosaukums tika mainīts uz [[European Hit Radio]] un sauklis uz ''"Eiropā pirktāko dziesmu radio"''.<ref>[http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=735 Tā ir radio nākotne]{{Novecojusi saite}}, Žurnāls "Sakaru Pasaule", 1(29) - 2003</ref> * [[7. novembris]] — [[LR Saeima]] atvēra pastāvīgo biroju Eiropas Parlamentā [[Brisele|Briselē]].<ref name="arhivi" /> === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] izcēlās ugunsgrēks, un tā daļēji nodega.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/cesvaines-pils-aizdegusies-no-nepareizi-izmantotas-krasns-11564045|title=Cesvaines pils aizdegusies no nepareizi izmantotās krāsns|website=www.diena.lv|access-date=2022-12-19}}</ref> * [[9. decembris]] — apvienojot [[Augstkalnes pagasts|Augstkalnes]], [[Bukaišu pagasts|Bukaišu]] un [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagastus]] izveidots [[Tērvetes novads]]. * [[12. decembris]] — Rīgā, [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] tika atklāts [[Tirdzniecības centrs "Olympia"]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro Jaunajā "Maxi Rimi" ieguldīti 3,3 miljoni eiro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100825040524/http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro |date={{dat|2010|08|25||bez}} }}, financenet.lv, {{dat|2002|12|12|SK}}</ref> * [[13. decembris]] — [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] Eiropas Savienības Padome pieņem lēmumu par iestāšanās sarunu pabeigšanu un desmit ES kandidātvalstu — [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s, [[Ungārija]]s, [[Polija]]s, [[Čehija]]s, [[Slovākija]]s, [[Slovēnija]]s, [[Malta]]s un [[Kipra]]s — uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā.<ref name="arhivi" /> == Zinātne == * [[februāris]] — Latvijas [[ģeodēzists|ģeodēzisti]] piedalījās [[Karnakas templis|Karnakas tempļa]] izpētē [[Ēģipte|Ēģiptē]]. * [[aprīlis]] — notika veiksmīga [[sirds]] [[transplantācijas operācija]]. * [[maijs]] — Rīgā notika 2. Latvijas ķirurgu kongress. == Dzimuši == * [[23. janvāris]] — [[Elza Rūta Jordāne]], aktrise * [[16. jūlijs]] — [[Anete Namiķe]], pludmales volejboliste * [[29. jūlijs]] — [[Agate Marija Bukša]], aktrise * [[19. septembris]] — [[Sergejs Smikovs]], aktieris * [[6. novembris]] — [[Dārta Cīrule]], aktrise == Miruši == * [[11. februāris]] — [[Boriss Bērziņš]], gleznotājs un zīmētājs (dzimis 1930. gadā) * [[7. marts]] — [[Valdis Mārtiņš Drinks]], ķīmiķis pedagogs un garīdznieks (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Edgars Dunsdorfs]], vēsturnieks (dzimis 1904. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Imants Daudišs]], politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[14. maijs]] — [[Aina Jaunzeme]], aktrise (dzimusi 1942. gadā) * [[21. maijs]] — [[Arvīds Skalbe]], dzejnieks (dzimis 1922. gadā) * [[28. maijs]] — [[Roberts Emīls Feldmanis]], luterāņu mācītājs (dzimis 1910. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Regīna Ezera]], rakstniece (dzimusi 1930. gadā) * [[25. jūnijs]]: ** [[Andrejs Eizāns]], ārsts un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1936. gadā) ** [[Alfrēds Videnieks]], aktieris (dzimis 1908. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Jānis Labsvīrs]], latviešu tautsaimnieks, vēsturnieks (dzimis 1907. gadā) * [[20. augusts]] — [[Milda Zīlava]], aktrise (dzimusi 1908. gadā) * [[21. augusts]] — [[Uldis Cielēns]], zinātnieks (dzimis 1940. gadā) * [[20. septembris]] — [[Alberts Terpilovskis]], tēlnieks, pedagogs (dzimis 1922. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Gunārs Cīrulis]] (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes Latvijas rakstnieks (dzimis 1923. gadā) * [[9. decembris]] — [[Roberts Jurdžs]], ārsts un politiķis (dzimis 1963. gadā) == Skatīt arī == * [[2002]]. gads * [[2002. gada laikapstākļi Latvijā]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=6pLXYK76jr4 Ķengaragā uzsprāgusi spirta noliktava], ltvpanorama, youtube.com {{dat|2002|9|20|SK}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2002. gads|Latvija]] [[Kategorija:2002. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] lm6psvi45th4ul7e9fbxwk2bglzn9xe 0 42466 4521117 4488967 2026-09-12T15:20:39Z Teatrālis 82063 /* Miruši */ 4521117 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2001|Latvijā|Latvija}} Šeit ir apkopoti '''[[2001. gads|2001]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''' un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | |- | [[7. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Jānis Straume]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Bubo September 2014-5a.jpg|thumb|160px|Gada putns — [[ūpis]]]] * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[ūpis]] (''Bubo bubo''), * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[parkšķis]] (''Psophus stridulus''), * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastais pīlādzis]] (''Sorbus aucuparia'').<ref>[https://web.archive.org/web/20210228151748/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2001-gada-koks-piladzis-sorbus-aucuparia-l/ 2001. gada koks – pīlādzis] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — Darbu sāka jauna valsts iestāde — [[Datu valsts inspekcija]], kuras pienākumus nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums. * [[2. janvāris]] — Tieslietu ministre [[Ingrīda Labucka]] un kultūras ministre [[Kārina Pētersone]] parakstīja pieņemšanas un nodošanas aktu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi no Tieslietu ministrijas pārgāja Kultūras ministrijas pārraudzībā. === Februāris === * [[8. februāris]] — [[TV3 Latvija]] saņēma nacionālās apraides licenci. === Marts === * [[11. marts]] — notika pašvaldību vēlēšanas. * [[27. marts]] — par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas Domes priekšsēdētāju]] tika iecelts [[Gundars Bojārs]]. * [[30. marts]] — iestāšanās [[Eiropas Savienība]]s sarunu vadītāju sanāksmē tika pieņemts lēmums par sarunu uzsākšanu astoņās sadaļās un slēgtas sarunu sadaļas "Brīva preču kustība" un "Kultūra un audiovizuālā politika".<ref name="arhivi">[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> === Maijs === * [[17. maijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana" un atklātas sarunas sadaļās "Nodokļi" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> * [[25. maijs]] — [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]] tika atklāta Tropu māja. === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība".<ref name="arhivi" /> * [[27. jūnijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva personu kustība" un atklātas sarunas sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".<ref name="arhivi" /> * [[29. jūnijs]] — Latvija iesniedza Eiropas Komisijai Nacionālo progresa ziņojumu.<ref name="arhivi" /> === Jūlijs === * [[16. jūlijs|16.]]—[[20. jūlijs]] — Latvijā darba vizītē ieradās [[Ginters Ferhoigens]], Eiropas Komisijas komisārs, kas bija atbildīgs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.<ref name="arhivi" /> * [[24. jūlijs]] — pēc restaurācijas notika [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] atkalatklāšana. === Augusts === * [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[Rīgas 800 gadu jubileja|Rīgas 800 gadu jubilejas]] svinību kulminācijas pasākumi. Pasākumus apmeklēja vairāk, kā 1,5 miljoni cilvēku. === Oktobris === * [[25. oktobris|25.]]—[[26. oktobris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Zivsaimniecība" un "Muitas savienība".<ref name="arhivi" /> === Novembris === * [[8. novembris|8.]]—[[9. novembris]] — Latvijā viesojās [[Čārlzs III Vindzors|Velsas princis Čārlzs]]. * [[28. novembris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Vide", "Konkurences politika" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> === Decembris === * [[7. decembris]] — uz neapsargātas dzelzceļa pārbrauktuves Ogres rajona Jumpravā notika pasažieru vilciena Rīga–Aizkraukle un kravas automašīnas sadursme. Negadījumā gāja bojā divi un cieta vēl divi automašīnā braucošie cilvēki, slimnīcā tika nogādāts arī vilciena mašīnista palīgs. No sliedēm noskrēja divi vilciena vagoni.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/40155/0 Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2005|2|3|SK}}</ref> * [[21. decembris]] — pēc [[Einars Repše|Einara Repšes]] lūguma [[Saeima]] lēma par viņa atbrīvošanu no [[Latvijas Banka]]s prezidenta amata; par LB prezidentu tika ievēlēts [[Ilmārs Rimšēvičs]]. == Dzimuši == * [[29. aprīlis]] — [[Polina Čerņenoka]], aktrise * [[4. maijs]] — [[Krists Jēkabsons]], aktieris * [[12. septembris]] — [[Elizabete Milta]], aktrise == Miruši == * [[23. janvāris]] — [[Alfrēds Spura]], baletdejotājs, pedagogs, horeogrāfs (dzimis 1928. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Ilze Graubiņa]], pianiste (dzimusi 1941. gadā) * [[11. februāris]] — [[Aivars Neibarts]], dzejnieks (dzimis 1939. gadā) * [[4. marts]] — [[Herberts Siliņš]], gleznotājs (dzimis 1926. gadā) * [[6. marts]] — [[Valda Mora|Valda Moora]], dzejniece (dzimusi 1902. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Juris Sinka]], politiķis (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Maiga Mainiece]], aktrise (dzimusi 1925. gadā) * [[29. maijs]] — [[Veronika Janelsiņa]], gleznotāja, rakstniece (dzimusi 1910. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Jānis Lūsēns (aktieris)|Jānis Lūsēns]], aktieris, režisors (dzimis 1905. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Pēteris Zirnītis]], dzejnieks (dzimis 1944. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Hermanis Marģers Majevskis]], dzejnieks (dzimis 1951. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Jānis Laukroze]], tiesnesis (dzimis 1932. gadā) * [[28. oktobris]]: ** [[Viktors Kuničs]], ūdensmotorsportists (dzimis 1963. gadā) ** [[Ģirts Ostenieks]], skeletonists (dzimis 1968. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viktors Baštiks]], komponists, ērģelnieks, diriģents (dzimis 1912. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ervīns Jonass]], autosportists (dzimis 1975. gadā) * [[23. decembris]] — [[Leonīds Vīgners]], diriģents, pedagogs, komponists (dzimis 1906. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=2m4Nm7hYPa0 Intervija ar Imantu Ziedoni (2001.g.)], ltvpanorama, youtube.com {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gads|Latvija]] [[Kategorija:2001. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] mddq4ww3b0geis4gv7d63uq2astvg1o 4521383 4521117 2026-09-13T07:21:28Z Pirags 3757 /* Novembris */ pap 4521383 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2001|Latvijā|Latvija}} Šeit ir apkopoti '''[[2001. gads|2001]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''' un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | |- | [[7. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Jānis Straume]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Bubo September 2014-5a.jpg|thumb|160px|Gada putns — [[ūpis]]]] * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[ūpis]] (''Bubo bubo''), * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[parkšķis]] (''Psophus stridulus''), * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastais pīlādzis]] (''Sorbus aucuparia'').<ref>[https://web.archive.org/web/20210228151748/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2001-gada-koks-piladzis-sorbus-aucuparia-l/ 2001. gada koks – pīlādzis] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — Darbu sāka jauna valsts iestāde — [[Datu valsts inspekcija]], kuras pienākumus nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums. * [[2. janvāris]] — Tieslietu ministre [[Ingrīda Labucka]] un kultūras ministre [[Kārina Pētersone]] parakstīja pieņemšanas un nodošanas aktu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi no Tieslietu ministrijas pārgāja Kultūras ministrijas pārraudzībā. === Februāris === * [[8. februāris]] — [[TV3 Latvija]] saņēma nacionālās apraides licenci. === Marts === * [[11. marts]] — notika pašvaldību vēlēšanas. * [[27. marts]] — par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas Domes priekšsēdētāju]] tika iecelts [[Gundars Bojārs]]. * [[30. marts]] — iestāšanās [[Eiropas Savienība]]s sarunu vadītāju sanāksmē tika pieņemts lēmums par sarunu uzsākšanu astoņās sadaļās un slēgtas sarunu sadaļas "Brīva preču kustība" un "Kultūra un audiovizuālā politika".<ref name="arhivi">[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> === Maijs === * [[17. maijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana" un atklātas sarunas sadaļās "Nodokļi" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> * [[25. maijs]] — [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]] tika atklāta Tropu māja. === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība".<ref name="arhivi" /> * [[27. jūnijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva personu kustība" un atklātas sarunas sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".<ref name="arhivi" /> * [[29. jūnijs]] — Latvija iesniedza Eiropas Komisijai Nacionālo progresa ziņojumu.<ref name="arhivi" /> === Jūlijs === * [[16. jūlijs|16.]]—[[20. jūlijs]] — Latvijā darba vizītē ieradās [[Ginters Ferhoigens]], Eiropas Komisijas komisārs, kas bija atbildīgs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.<ref name="arhivi" /> * [[24. jūlijs]] — pēc restaurācijas notika [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] atkalatklāšana. === Augusts === * [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[Rīgas 800 gadu jubileja|Rīgas 800 gadu jubilejas]] svinību kulminācijas pasākumi. Pasākumus apmeklēja vairāk, kā 1,5 miljoni cilvēku. === Oktobris === * [[25. oktobris|25.]]—[[26. oktobris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Zivsaimniecība" un "Muitas savienība".<ref name="arhivi" /> === Novembris === * [[6. novembris]] pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrasts]] divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] priekšmetu. * [[8. novembris|8.]]—[[9. novembris]] — Latvijā viesojās [[Čārlzs III Vindzors|Velsas princis Čārlzs]]. * [[28. novembris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Vide", "Konkurences politika" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> === Decembris === * [[7. decembris]] — uz neapsargātas dzelzceļa pārbrauktuves Ogres rajona Jumpravā notika pasažieru vilciena Rīga–Aizkraukle un kravas automašīnas sadursme. Negadījumā gāja bojā divi un cieta vēl divi automašīnā braucošie cilvēki, slimnīcā tika nogādāts arī vilciena mašīnista palīgs. No sliedēm noskrēja divi vilciena vagoni.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/40155/0 Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2005|2|3|SK}}</ref> * [[21. decembris]] — pēc [[Einars Repše|Einara Repšes]] lūguma [[Saeima]] lēma par viņa atbrīvošanu no [[Latvijas Banka]]s prezidenta amata; par LB prezidentu tika ievēlēts [[Ilmārs Rimšēvičs]]. == Dzimuši == * [[29. aprīlis]] — [[Polina Čerņenoka]], aktrise * [[4. maijs]] — [[Krists Jēkabsons]], aktieris * [[12. septembris]] — [[Elizabete Milta]], aktrise == Miruši == * [[23. janvāris]] — [[Alfrēds Spura]], baletdejotājs, pedagogs, horeogrāfs (dzimis 1928. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Ilze Graubiņa]], pianiste (dzimusi 1941. gadā) * [[11. februāris]] — [[Aivars Neibarts]], dzejnieks (dzimis 1939. gadā) * [[4. marts]] — [[Herberts Siliņš]], gleznotājs (dzimis 1926. gadā) * [[6. marts]] — [[Valda Mora|Valda Moora]], dzejniece (dzimusi 1902. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Juris Sinka]], politiķis (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Maiga Mainiece]], aktrise (dzimusi 1925. gadā) * [[29. maijs]] — [[Veronika Janelsiņa]], gleznotāja, rakstniece (dzimusi 1910. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Jānis Lūsēns (aktieris)|Jānis Lūsēns]], aktieris, režisors (dzimis 1905. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Pēteris Zirnītis]], dzejnieks (dzimis 1944. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Hermanis Marģers Majevskis]], dzejnieks (dzimis 1951. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Jānis Laukroze]], tiesnesis (dzimis 1932. gadā) * [[28. oktobris]]: ** [[Viktors Kuničs]], ūdensmotorsportists (dzimis 1963. gadā) ** [[Ģirts Ostenieks]], skeletonists (dzimis 1968. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viktors Baštiks]], komponists, ērģelnieks, diriģents (dzimis 1912. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ervīns Jonass]], autosportists (dzimis 1975. gadā) * [[23. decembris]] — [[Leonīds Vīgners]], diriģents, pedagogs, komponists (dzimis 1906. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=2m4Nm7hYPa0 Intervija ar Imantu Ziedoni (2001.g.)], ltvpanorama, youtube.com {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gads|Latvija]] [[Kategorija:2001. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] izcq8p40s5x6mclox0tzvda75np4858 4521385 4521383 2026-09-13T07:22:03Z Pirags 3757 /* Novembris */ 4521385 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2001|Latvijā|Latvija}} Šeit ir apkopoti '''[[2001. gads|2001]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''' un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | |- | [[7. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Jānis Straume]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Bubo September 2014-5a.jpg|thumb|160px|Gada putns — [[ūpis]]]] * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[ūpis]] (''Bubo bubo''), * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[parkšķis]] (''Psophus stridulus''), * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastais pīlādzis]] (''Sorbus aucuparia'').<ref>[https://web.archive.org/web/20210228151748/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2001-gada-koks-piladzis-sorbus-aucuparia-l/ 2001. gada koks – pīlādzis] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — Darbu sāka jauna valsts iestāde — [[Datu valsts inspekcija]], kuras pienākumus nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums. * [[2. janvāris]] — Tieslietu ministre [[Ingrīda Labucka]] un kultūras ministre [[Kārina Pētersone]] parakstīja pieņemšanas un nodošanas aktu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi no Tieslietu ministrijas pārgāja Kultūras ministrijas pārraudzībā. === Februāris === * [[8. februāris]] — [[TV3 Latvija]] saņēma nacionālās apraides licenci. === Marts === * [[11. marts]] — notika pašvaldību vēlēšanas. * [[27. marts]] — par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas Domes priekšsēdētāju]] tika iecelts [[Gundars Bojārs]]. * [[30. marts]] — iestāšanās [[Eiropas Savienība]]s sarunu vadītāju sanāksmē tika pieņemts lēmums par sarunu uzsākšanu astoņās sadaļās un slēgtas sarunu sadaļas "Brīva preču kustība" un "Kultūra un audiovizuālā politika".<ref name="arhivi">[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> === Maijs === * [[17. maijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana" un atklātas sarunas sadaļās "Nodokļi" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> * [[25. maijs]] — [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]] tika atklāta Tropu māja. === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība".<ref name="arhivi" /> * [[27. jūnijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva personu kustība" un atklātas sarunas sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".<ref name="arhivi" /> * [[29. jūnijs]] — Latvija iesniedza Eiropas Komisijai Nacionālo progresa ziņojumu.<ref name="arhivi" /> === Jūlijs === * [[16. jūlijs|16.]]—[[20. jūlijs]] — Latvijā darba vizītē ieradās [[Ginters Ferhoigens]], Eiropas Komisijas komisārs, kas bija atbildīgs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.<ref name="arhivi" /> * [[24. jūlijs]] — pēc restaurācijas notika [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] atkalatklāšana. === Augusts === * [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[Rīgas 800 gadu jubileja|Rīgas 800 gadu jubilejas]] svinību kulminācijas pasākumi. Pasākumus apmeklēja vairāk, kā 1,5 miljoni cilvēku. === Oktobris === * [[25. oktobris|25.]]—[[26. oktobris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Zivsaimniecība" un "Muitas savienība".<ref name="arhivi" /> === Novembris === * [[6. novembris|6. novembrī]] pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrasts]] divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] priekšmetu. * [[8. novembris|8.]]—[[9. novembris]] — Latvijā viesojās [[Čārlzs III Vindzors|Velsas princis Čārlzs]]. * [[28. novembris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Vide", "Konkurences politika" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> === Decembris === * [[7. decembris]] — uz neapsargātas dzelzceļa pārbrauktuves Ogres rajona Jumpravā notika pasažieru vilciena Rīga–Aizkraukle un kravas automašīnas sadursme. Negadījumā gāja bojā divi un cieta vēl divi automašīnā braucošie cilvēki, slimnīcā tika nogādāts arī vilciena mašīnista palīgs. No sliedēm noskrēja divi vilciena vagoni.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/40155/0 Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2005|2|3|SK}}</ref> * [[21. decembris]] — pēc [[Einars Repše|Einara Repšes]] lūguma [[Saeima]] lēma par viņa atbrīvošanu no [[Latvijas Banka]]s prezidenta amata; par LB prezidentu tika ievēlēts [[Ilmārs Rimšēvičs]]. == Dzimuši == * [[29. aprīlis]] — [[Polina Čerņenoka]], aktrise * [[4. maijs]] — [[Krists Jēkabsons]], aktieris * [[12. septembris]] — [[Elizabete Milta]], aktrise == Miruši == * [[23. janvāris]] — [[Alfrēds Spura]], baletdejotājs, pedagogs, horeogrāfs (dzimis 1928. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Ilze Graubiņa]], pianiste (dzimusi 1941. gadā) * [[11. februāris]] — [[Aivars Neibarts]], dzejnieks (dzimis 1939. gadā) * [[4. marts]] — [[Herberts Siliņš]], gleznotājs (dzimis 1926. gadā) * [[6. marts]] — [[Valda Mora|Valda Moora]], dzejniece (dzimusi 1902. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Juris Sinka]], politiķis (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Maiga Mainiece]], aktrise (dzimusi 1925. gadā) * [[29. maijs]] — [[Veronika Janelsiņa]], gleznotāja, rakstniece (dzimusi 1910. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Jānis Lūsēns (aktieris)|Jānis Lūsēns]], aktieris, režisors (dzimis 1905. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Pēteris Zirnītis]], dzejnieks (dzimis 1944. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Hermanis Marģers Majevskis]], dzejnieks (dzimis 1951. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Jānis Laukroze]], tiesnesis (dzimis 1932. gadā) * [[28. oktobris]]: ** [[Viktors Kuničs]], ūdensmotorsportists (dzimis 1963. gadā) ** [[Ģirts Ostenieks]], skeletonists (dzimis 1968. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viktors Baštiks]], komponists, ērģelnieks, diriģents (dzimis 1912. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ervīns Jonass]], autosportists (dzimis 1975. gadā) * [[23. decembris]] — [[Leonīds Vīgners]], diriģents, pedagogs, komponists (dzimis 1906. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=2m4Nm7hYPa0 Intervija ar Imantu Ziedoni (2001.g.)], ltvpanorama, youtube.com {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gads|Latvija]] [[Kategorija:2001. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] od9kxh71jvishv1hva477elo2kt76wi 4521386 4521385 2026-09-13T07:22:27Z Pirags 3757 /* Novembris */ 4521386 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2001|Latvijā|Latvija}} Šeit ir apkopoti '''[[2001. gads|2001]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''' un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | |- | [[7. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Jānis Straume]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Bubo September 2014-5a.jpg|thumb|160px|Gada putns — [[ūpis]]]] * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[ūpis]] (''Bubo bubo''), * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[parkšķis]] (''Psophus stridulus''), * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastais pīlādzis]] (''Sorbus aucuparia'').<ref>[https://web.archive.org/web/20210228151748/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2001-gada-koks-piladzis-sorbus-aucuparia-l/ 2001. gada koks – pīlādzis] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — Darbu sāka jauna valsts iestāde — [[Datu valsts inspekcija]], kuras pienākumus nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums. * [[2. janvāris]] — Tieslietu ministre [[Ingrīda Labucka]] un kultūras ministre [[Kārina Pētersone]] parakstīja pieņemšanas un nodošanas aktu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi no Tieslietu ministrijas pārgāja Kultūras ministrijas pārraudzībā. === Februāris === * [[8. februāris]] — [[TV3 Latvija]] saņēma nacionālās apraides licenci. === Marts === * [[11. marts]] — notika pašvaldību vēlēšanas. * [[27. marts]] — par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas Domes priekšsēdētāju]] tika iecelts [[Gundars Bojārs]]. * [[30. marts]] — iestāšanās [[Eiropas Savienība]]s sarunu vadītāju sanāksmē tika pieņemts lēmums par sarunu uzsākšanu astoņās sadaļās un slēgtas sarunu sadaļas "Brīva preču kustība" un "Kultūra un audiovizuālā politika".<ref name="arhivi">[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> === Maijs === * [[17. maijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana" un atklātas sarunas sadaļās "Nodokļi" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> * [[25. maijs]] — [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]] tika atklāta Tropu māja. === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība".<ref name="arhivi" /> * [[27. jūnijs]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva personu kustība" un atklātas sarunas sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".<ref name="arhivi" /> * [[29. jūnijs]] — Latvija iesniedza Eiropas Komisijai Nacionālo progresa ziņojumu.<ref name="arhivi" /> === Jūlijs === * [[16. jūlijs|16.]]—[[20. jūlijs]] — Latvijā darba vizītē ieradās [[Ginters Ferhoigens]], Eiropas Komisijas komisārs, kas bija atbildīgs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.<ref name="arhivi" /> * [[24. jūlijs]] — pēc restaurācijas notika [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] atkalatklāšana. === Augusts === * [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[Rīgas 800 gadu jubileja|Rīgas 800 gadu jubilejas]] svinību kulminācijas pasākumi. Pasākumus apmeklēja vairāk, kā 1,5 miljoni cilvēku. === Oktobris === * [[25. oktobris|25.]]—[[26. oktobris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Zivsaimniecība" un "Muitas savienība".<ref name="arhivi" /> === Novembris === * [[6. novembris|6. novembrī]] pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrastā]] divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] priekšmetu. * [[8. novembris|8.]]—[[9. novembris]] — Latvijā viesojās [[Čārlzs III Vindzors|Velsas princis Čārlzs]]. * [[28. novembris]] — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Vide", "Konkurences politika" un "Finansu kontrole".<ref name="arhivi" /> === Decembris === * [[7. decembris]] — uz neapsargātas dzelzceļa pārbrauktuves Ogres rajona Jumpravā notika pasažieru vilciena Rīga–Aizkraukle un kravas automašīnas sadursme. Negadījumā gāja bojā divi un cieta vēl divi automašīnā braucošie cilvēki, slimnīcā tika nogādāts arī vilciena mašīnista palīgs. No sliedēm noskrēja divi vilciena vagoni.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/40155/0 Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2005|2|3|SK}}</ref> * [[21. decembris]] — pēc [[Einars Repše|Einara Repšes]] lūguma [[Saeima]] lēma par viņa atbrīvošanu no [[Latvijas Banka]]s prezidenta amata; par LB prezidentu tika ievēlēts [[Ilmārs Rimšēvičs]]. == Dzimuši == * [[29. aprīlis]] — [[Polina Čerņenoka]], aktrise * [[4. maijs]] — [[Krists Jēkabsons]], aktieris * [[12. septembris]] — [[Elizabete Milta]], aktrise == Miruši == * [[23. janvāris]] — [[Alfrēds Spura]], baletdejotājs, pedagogs, horeogrāfs (dzimis 1928. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Ilze Graubiņa]], pianiste (dzimusi 1941. gadā) * [[11. februāris]] — [[Aivars Neibarts]], dzejnieks (dzimis 1939. gadā) * [[4. marts]] — [[Herberts Siliņš]], gleznotājs (dzimis 1926. gadā) * [[6. marts]] — [[Valda Mora|Valda Moora]], dzejniece (dzimusi 1902. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Juris Sinka]], politiķis (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Maiga Mainiece]], aktrise (dzimusi 1925. gadā) * [[29. maijs]] — [[Veronika Janelsiņa]], gleznotāja, rakstniece (dzimusi 1910. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Jānis Lūsēns (aktieris)|Jānis Lūsēns]], aktieris, režisors (dzimis 1905. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Pēteris Zirnītis]], dzejnieks (dzimis 1944. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Hermanis Marģers Majevskis]], dzejnieks (dzimis 1951. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Jānis Laukroze]], tiesnesis (dzimis 1932. gadā) * [[28. oktobris]]: ** [[Viktors Kuničs]], ūdensmotorsportists (dzimis 1963. gadā) ** [[Ģirts Ostenieks]], skeletonists (dzimis 1968. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viktors Baštiks]], komponists, ērģelnieks, diriģents (dzimis 1912. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ervīns Jonass]], autosportists (dzimis 1975. gadā) * [[23. decembris]] — [[Leonīds Vīgners]], diriģents, pedagogs, komponists (dzimis 1906. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=2m4Nm7hYPa0 Intervija ar Imantu Ziedoni (2001.g.)], ltvpanorama, youtube.com {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gads|Latvija]] [[Kategorija:2001. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 01nf2erdcfcmer8gpuygrugdtu8gu9p 0 45394 4521441 4301958 2026-09-13T08:44:24Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Bundesarchiv_Bild_183-R97512,_Berlin,_Geheimes_Staatspolizeihauptamt.jpg" aizvietots ar "Bundesarchiv_Bild_183-R97512,_Berlin,_Geheimes_Staatspolizeiamt.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · The 4521441 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} {{Nepilnīgs}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = ''Schutzstaffel'' | logo = Flag Schutzstaffel.svg | logo_width = 100 | logo_caption = SS karogs | seal = | seal_width = 100 | seal_caption = SS insignia ([[Sig (rune)|Armanen]] runes) | picture = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=2/2/2 |total_width = 300 |image1 = Bundesarchiv Bild 183-H04436, Klagenfurt, Adolf Hitler, Ehrenkompanie.jpg |image2 = Bundesarchiv Bild 101III-Lerche Stereo-046-03, Metz, Sepp Dietrich bei Ordensverleihung.jpg |image3 = Himmler besichtigt die Gefangenenlager in Russland. Heinrich Himmler inspects a prisoner of war camp in Russia, circa... - NARA - 540164.jpg |image4 = Bundesarchiv Bild 183-R97512, Berlin, Geheimes Staatspolizeiamt.jpg |image5 = Majdanek (June 24, 1944).jpg |image6 = Stroop Report - Warsaw Ghetto Uprising BW.jpg }}Pulksteņrādītāja virzienā no augšas pa labi: {{flatlist | * [[Ādolfs Hitlers]] inspicē divīziju''Leibstandarte SS Adolf Hitler'', 1938. gadā * ''[[1st SS Panzer Division Leibstandarte SS Adolf Hitler|Leibstandarte SS Adolf Hitler]]'' karavīri saņem apbalvojumus * SS galvenā mītne [[Berlīne|Berlīnē]] * [[Varšavas geto sacelšanās]] laikā sagūstītie sievietes un bērni [[Sicherheitsdienst|SD]] karavīru apsardzībā, 1943. gads * [[Maidanekas koncentrācijas nometne]], 1944. gads * [[Heinrihs Himlers]] inspicē karagūstekņu nometni [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], 1941. gadā }} | formed = 1925. gada 4. aprīlī | preceding1 = ''[[Sturmabteilung]]'' (SA) | preceding2 = ''[[1st SS Division Leibstandarte SS Adolf Hitler|Stabswache]]'' | dissolved = 1945. gada 8. maijā | jurisdiction = [[Trešais reihs]] un [[Vācu okupētā Eiropa]] | headquarters = [[Niederkirchnerstraße|Prinz-Albrecht-Straße]], [[Berlīne]] | coordinates = {{coord|52|30|25|N|13|22|58|E|type:landmark|display=inline,title}} | employees = 800 000 apmēram (1944) | minister_type = [[SS Reihsfīrers]] | minister1_name = [[Heinrihs Himmlers]] (visilgāk amatā)<br />[[Julius Šreks]] (pirmais)<br />[[Karls Hanke]] (pēdējais) | agency_type = [[Paramilitārā organizācija]] | parent_agency = [[Nacistu partija]]<br />''Sturmabteilung'' (līdz 1934. gada jūlijam) | child1_agency = ''[[Allgemeine SS]]'' | child2_agency = ''[[Waffen-SS]]'' | child3_agency = ''[[SS-Totenkopfverbände]]'' (SS-TV) | child4_agency = ''[[Sicherheitspolizei]]'' (SiPo; līdz 1939. gadam, tad iekļauta [[Reiha drošības ģenerāldirektorāts|RSHA]]) | child5_agency = ''[[Sicherheitsdienst]]'' (SD) | child6_agency = ''[[Ordnungspolizei]]'' (Orpo) }} '''''Schutzstaffel''''' ('''SS'''; no [[vācu valoda]]s — 'aizsardzības vienība') bija [[Elite|elitāra]] [[NSDAP]] iekšēja [[paramilitāra struktūra]] — sākotnēji izveidota kā [[apsardze]]s dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai [[fīrers|fīreram]] — t.s. "melnais ordenis". [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]], kas notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, SS tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju. == Izveide == [[1925]]. gada aprīlī, kad [[Ādolfs Hitlers|Ā.Hitlers]] uzticēja ''[[Sturmabteilung]]'' aktīvistam [[Juliuss Šreks|Juliusam Šrekam]] izveidot īpašu augstāko partijas funkcionāru apsardzes dienestu kā atsevišķu SA struktūru. 21. septembrī J.Šreks izsūtīja apkārtrakstu visām NSDAP nodaļām par SS grupu izveidošanu — katrā nodaļā jānokomplektē 10 cilvēku lielu grupu, bet [[Berlīne|Berlīnē]] 20 cilvēku grupu. Šīs vienības atradās tiešā SA štāba vadītāja Franča Pfefera fon Salomona pakļautībā. Lai atšķirtos no SA, jaunajai struktūrvienībai ieviesa melnas uniformas (sākumā tikai melnus kreklus). Par pirmo SS komandieri kļuva Jozefs Berhtolds. [[1926]]. gadā partijas kongresā [[Veimāra|Veimārā]] Ā.Hitlers pasniedza SS t.s. "asins karogu". 1934. gada 20. jūlijā tika izdota Hitlera pavēle, saskaņā ar kuru SS tika pasludināta par autonomu organizāciju, kura pakļaujas tikai ''fīreram''. [[1927]]. gadā par SS komandieri kļuva [[Erhards Haidens]]. [[1929]]. gada 6. janvārī Haidena vietā par komandieri tika iecelts [[Heinrihs Himlers]]. Viņa vadībā organizācija sāka strauji attīstīties gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi: * [[1929]]. gada janvārī — 280 biedri * [[1930]]. gada decembrī — 2727 biedri * [[1931]]. gada decembrī — 14 964 biedri * [[1932]]. gada jūnijā — 30 000 biedri * [[1933]]. gada maijā — 52 000 biedri * [[1938]]. gada decembrī — 238 159 cilvēki Pēc [[1934]]. gada 30. jūnija sākās SS vienību apbruņošana, pārvēršot to par paramilitāru struktūru. == Struktūra == * Struktūras pamatā bija nodaļa (''Schar'') — 8 cilvēki šarfīrera vadībā. Trīs nodaļas veidoja vienību (''Truppe''). Trīs vienības veidoja triecienvienību (''Sturm'', 70—120 cilvēki) ar oberšturmfīreru vadībā. Trīs triecienvienības veidoja vimpeli (''Sturmbann'', 250—600 cilvēki) ar šturmbanfīreru vadībā. Trīs vai četri vimpeļi veidoja karogu (''Standarte'', 1000—3000 cilvēki) ar štandartenfīreru vadībā. Vairāki karogi veidoja pulku (''Abschnitt'', pēc skaita līdzinājās brigādei). Vairāki pulki veidoja grupu (''Gruppe'', pēc skaita atbilstošu divizijai) ar grupenfīreru vadībā. * [[1933]]. gada martā tika izveidota SS struktūra ''Leibstandarte'', 120 vīri SS grupenfīrera Jozefa (Zepa) Dītriha vadībā — Ā.Hitlera personiskā miesassardze (vienīgā bruņotā SS vienība līdz 1934. gadam). Provincēs sāka veidot jaunas SS struktūrvienības ''Sonderkommando'', kuru uzdevums bija partijas hierarhu apsardze un cīņa ar partijas ienaidniekiem. * [[1934]]. gada aprīlī Himlers iecēla [[Eike Teodors|Teodoru Eiki]] par koncentrācijas nometņu inspektoru, un uzticēja tam formēt īpašas SS vienības ''Totenkopf-SS'' (''SSTV'') ieslodzīto apsargāšanai. * [[1934]]. gada martā tika izveidots SS iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas dienests ''[[Sicherheitsdienst]]'', par kura vadītāju iecēla [[Reinhards Heidrihs|Reinhardu Heidrihu]]. ''De jure'' dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar [[Vilhelms Friks|Vilhelma Frika]] vadīto Iekšlietu ministriju, taču praksē bija autonoms drošības dienests. Rekrutēšanu veica, izmantojot īpaši šim nolūkam no 1933. gada dibinātas skolas, kurās konkursa kārtībā uzņēma rases ziņā īpaši "pilnvērtīgus" pusaudžus 10-18 gadu vecumā. Nevāciešus ordenī neuzņēma ne pie kādiem apstākļiem, un arī vāciešiem bija strikta atlase. Priekšroka tika dota proletāriskai izcelsmei (aristokrātu bērnus praktiski neuzņēma). Šajās internātskolās audzēkņi valkāja īpašas uniformas, tika audzināti "nacionālsociālisma garā". Bez uzsvara uz ideoloģisko audzināšanu, īpaši akcentēja militāro un fizisko sagatavotību — katram audzēknim bija jāparāda spīdoši rezultāti vismaz vienā sporta veidā. 18 gadīgie kandidāti savu pirmo mundieri saņēma 9. novembrī (t.s. [[Alus pučs|''Alus puča'']] gadadienā), pēc tam, 30. janvārī (Hitlera nākšanas pie varas gadadiena) saņēma pagaidu apliecības. 20. aprīlī (Hitlera dzimšanas dienā) kandidāti zvērēja uzticību ''fīreram'' un saņēma apliecības. 25-30 gadu vecumā katram SS biedram obligāti vajadzēja apprecēties (viņa līgava tika pakļauta rasu tīrības medicīniskai un ģenealoģiskai pārbaudei). Laulības notika dzimtsarakstu birojā, vietējās SS organizācijas vadītāju klātbūtnē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā SS izveidoja savas karaspēka daļas, kas piedalījās karadarbībā kopā ar [[Vērmahts|vērmahtu]] — ''Germanische-SS'', bez tam SS juridiskajā pakļautībā atradās kara laikā izveidotās ''[[Waffen-SS]]'' karaspēka daļas. Tā kā kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada [[Hāgas konvencijas]]) nepieļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, Vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tika atrisināta vienkārši: mobilizējamie nevācieši tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā oficiāli nemilitārai struktūrai — izveidojot ''Waffen-SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' [[Vērmahts|Vērmahtam]]). Kā nevācietis, neviens ''Waffen-SS'' karavīrs nevarēja būt SS ordeņa biedrs. == Pakāpes un atšķirības zīmes == {| style="border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;" |align="center"|'''Pakāpes''' |align="center"|'''Atloku zīmotnes (1942—1945)''' |align="center"|'''Latviskās pakāpes''' |align="center"|'''Atbilstība''' | | |- |align="center"|SS virsvadonis <br>(''Oberster Führer der Schutzstaffel'') |align="center"| |align="center"|Augstākais SS vadītājs |align="center"|[[Ādolfs Hitlers]] |- |Augstākie vadītāji <br>(''Generalführer'') |- |align="center"|[[Reihsfīrers]]<br>(''Reichsführer-SS'') |align="center"|[[Attēls:Reichsführer-SS Collar Rank.svg|55px]] |align="center"| |align="center"|[[Heinrihs Himlers]] (1929—1945) |- |align="center"|[[Oberstgrupenfīrers]]<br>(''Oberstgruppenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Oberst-Gruppenführer collar.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālpulkvedis]] |align="center"|<small>[[Pauls Hausers]]</small> |- |align="center"|[[Obergrupenfīrers]]<br>(''Obergruppenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Obergruppenführer collar until 1945.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālis]] |align="center"|<small>[[Kārlis Hermanis Franks]], [[Ernsts Kaltenbrunners]], [[Hanss Lammerss]], [[Fēlikss Šteiners]], [[Vilhelms Bitrihs]]</small> ‎ |- |align="center"|[[Grupenfīrers]]<br>(''Gruppenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Gruppenführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālleitnants]] |align="center"|<small>[[Rūdolfs Bangerskis]], [[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]], [[Meinhards Marnics]], [[Hermanis Fēgeleins]], [[Bruno Štrekenbahs]]</small> |- |align="center"|[[Brigādefīrers]]<br>(''Brigadeführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Brigadeführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālmajors]] |align="center"|<small>[[Kurts Meiers]]</small> |- |Štāba vadītāji<br>(''Stabsführer'') | | |- |align="center"|[[Oberfīrers]]<br>(''Oberführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Oberführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Virspulkvedis |align="center"|<small>[[Valters fon Mēdems]], [[Artūrs Silgailis]], [[Voldemārs Skaistlauks]]</small> |- |align="center"|[[Štandartenfīrers]]<br>(''Standartenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Standartenführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Pulkvedis]] |align="center"|<small>[[Kārlis Aperāts]], [[Augusts Apsītis-Apse]], [[Kārlis Dzenītis-Zeniņš]], [[Vilis Janums]], [[Kārlis Lobe]], [[Voldemārs Veiss]], [[Joahims Peipers]]</small> |- |align="center"|[[Oberšturmbannfīrers]]<br>(''Obersturmbannführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Obersturmbannführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Pulkvežleitnants]] |align="center"|<small>[[Voldemārs Grāvelis]], [[Nikolajs Galdiņš]], [[Rūdolfs Kociņš]], [[Roberts Osis]], [[Osvalds Meija]], [[Juris Taube]], [[Kārlis Mangulis]], [[Alberts Vīksne]], [[Nikolajs Katiševs]]</small> |- |align="center"|[[Šturmbannfīrers]]<br>(''Sturmbannführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Sturmbannführer collar.svg|55px]] |align="center"|[[Majors]] |align="center"|<small>[[Jūlijs Ķīlītis]], [[Ernests Laumanis]], [[Pauls Maitla]], [[Voldemārs Reinholds]], [[Gustavs Praudiņš]], [[Vilis Hāzners]], [[Eduards Stīpnieks]], [[Jānis Ozols (virsnieks)|Jānis Ozols]], [[Pēteris Lapainis]], [[Fridrihs Rubenis]], [[Pēteris Balodis (leģionārs)|Pēteris Balodis]], [[Ernests Šmits]]</small> |- |Militāro vienību vadītāji<br>(''Truppenführer'') | | |- |align="center"|[[Hauptšturmfīrers]]<br>(''Hauptsturmführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Hauptsturmführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] |align="center"| <small>[[Žanis Butkus]], [[Miervaldis Ādamsons]], [[Visvaldis Graumanis]], [[Georgs Šeibelis]], [[Herberts Cukurs]], [[Aleksandrs Mateass]], [[Pēteris Čevers]], [[Jānis Līdums]], [[Roberts Mulka]]</small> |- |align="center"|[[Oberšturmfīrers]]<br>(''Obersturmführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Obersturmführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Virsleitnants]] |align="center"|<small>[[Oskars Perro]], [[Roberts Gaigals]], [[Roberts Ancāns]], [[Miervaldis Ziedainis]], [[Paulis Sprincis]], [[Kārlis Ozols (šahists)|Kārlis Ozols]], [[Andrejs Freimanis]], [[Augusts Biters]], [[Teodors Kalnājs]], [[Rūdolfs Gaitars]], [[Alfrēds-Jānis Bērziņš]]</small> |- |align="center"|[[Unteršturmfīrers]]<br>(''Untersturmführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Untersturmführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Leitnants]] |align="center"|<small>[[Alfons Ķišķis]], [[Jānis Piķelis]], [[Kārlis Mūsiņš]], [[Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)|Alfrēds Riekstiņš]], [[Vilhelms Piterāns]], [[Jānis Dzenis]]</small> |- |Jaunākie vadītāji<br>(''Unterführer'') | | |- |align="center"|[[Šturmšārfīrers]]<br>(''Sturmscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Sturmscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|virsniekvietnieks ar 12 gadu izdienu |align="center"| |- |align="center"|[[Hauptšārfīrers]]<br>(''Hauptscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Hauptscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Virsseržants/Virsniekvietnieks |align="center"|<small>[[Žanis Ansons]]</small> |- |align="center"|[[Oberšārfīrers]]<br>(''Oberscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Oberscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Seržants]] |align="center"| |- |align="center"|[[Šārfīrers]]<br>(''Scharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Scharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Goda [[seržants]] |align="center"| |- |align="center"|[[Unteršārfīrers]]<br>(''Unterscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Unterscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Kaprālis]] |align="center"|<small>[[Kārlis Sensbergs]]</small> |- |Vienības<br>(''Mannschaften'') | | |- |align="center"|[[Rotenfīrers]]<br>(''Rottenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Rottenführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Vicekaprālis |align="center"| |- |align="center"|[[Šturmans]]<br>(''Sturmmann'') |align="center"|[[Attēls:SS-Sturmmann Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Dižkareivis]] |align="center"| |- |align="center"|[[Oberšuce]]<br>(''Oberschütze'') |align="center"|[[Attēls:SSpfcsldr.gif|35px]] |align="center"|Vecākais kareivis |align="center"| |- |align="center"|[[Šucmanis]]<br>(''Mann/Schütze'') |align="center"|[[Attēls:SS-Mann, SS-Schuetze, SS-Oberschuetze collar.svg|55px]] |align="center"|Kareivis |align="center"| |- | |- |align="center"|Kandidāts<br>(''Anwärter'') |align="center"|- |align="center"| |align="center"| |- |align="center"|Meklētājs<br>(''Bewerber'') |align="center"|- |align="center"| |align="center"| |- |} == Rituāli un aksesuāri == Par SS morālo un ētisko paraugu tika ņemti [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Bruņinieks|bruņinieku]] ordeņi, no kuriem tika pārņemta iekšējās hierarhijas sistēma un adaptēti daudzi [[Rituāls|rituāli]]. Organizācijas [[ideoloģija]] mainījās atkarībā no SS biedra ''iesvētības'' līmeņa un statusa iekšējā hierarhijā — ierindas biedriem bija vienas ideoloģiskās nostādnes, augstākajās pakāpēs citas, — līdz ar to [[vēsturnieki]]em ir ļoti grūti rekonstruēt ordeņa ideoloģiju kā sistēmu. Katru gadu izcilnieki neofīti ieradās nodot zvērestu Braunšveigā, pie [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgas]] hercoga kapa, kur SS karaskolu absolventus iesvētīja par virsniekiem. Pie Paderbornas, Vevelsburgas pils pagrabos atradās ordeņa svētnīca, pils lielajā zālē regulāri sapulcējās ordeņa augstākie hierarhi uz rituāliem un meditācijām. Aksesuāri un simbolika pārņemti (taču adaptēti atbilstoši laika prasībām) no viduslaiku bruņinieku ordeņiem un [[brīvmūrnieki]]em: * Sākot ar 1935. gadu piederību ordenim apliecinošs aksesuārs pie uniformas bija duncis. * Pēc 3 gadu dienesta komandieri ieguva tiesības nēsāt sudraba gredzenu ar galvaskausa attēlu. * Par īpašiem nopelniem reihsfīrers pasniedza bruņinieka zobenu. === Zvērests === "Ich schwöre Dir, Adolf Hitler, als Führer und Kanzler des Deutschen Reiches Treue und Tapferkeit. Wir geloben Dir und den von Dir bestimmten Vorgesetzten Gehorsam bis in den Tod. So wahr mir Gott helfe!" === Apģērbs === 1930. gadā [[Hugo Boss|Hugo Bosa]] uzņēmumam draudēja bankrots. 1931. gada aprīlī viņš iestājās [[NSDAP]] (biedra numurs 508 889), iegūstot pasūtījumu ražot formas tērpus SA, SS un Hitlera jaunatnes organizācijai. Formu dizainu veidoja [[Karls Dībičs]]. 1934. gadā Hugo Boss nopirka audumu fabriku un pārcēla uz tās teritoriju modelēšanas darbnīcu. 1937. gadā Hugo Bosa uzņēmumā strādāja gandrīz simts cilvēki. Laika periodā no 1940. līdz 1945. gadam rūpnīcā tika nodarbināti 150 piespiedu strādnieki — galvenokārt no Polijas un Ukrainas, kā arī 30 franču karagūstekņi. == Bibliogrāfija == * Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. {{ISBN|5-320-00069-3}} {{ISBN|5-87214-023-3}} == Ārējās saites == * [https://avalon.law.yale.edu/imt/judorg.asp#ss Judgment of Nuremberg Trials on the SS] * [https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/ss SS] no [[ASV Holokausta muzeja]] * [https://www.chroniclesofterror.pl/dlibra/results?action=AdvancedSearchAction&type=-3&search_attid1=66&search_value1=SS Testimonies concerning SS crimes in occupied Poland in "Chronicles of Terror" testimony database] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Trešais reihs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacistu organizācijas]] [[Kategorija:NSDAP]] [[Kategorija:Noziegumi pret cilvēci]] 59o6a3pn3j02d1gyvgnibb7sfw0h6y8 0 51283 4521437 4421999 2026-09-13T08:36:47Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Seal_Lopburi.png" aizvietots ar "Seal_of_Lopburi_province_(1940).png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · date of the creation of the seal"). 4521437 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Thailand on the globe (Southeast Asia centered).svg|250px|thumbnail|[[Taizeme]]s novietojums]] '''[[Taizeme]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''75 provinces''' un '''1 īpašās pārvaldes apbabals'''<ref>{{Uzziņu atlants}}</ref>. Provinces parasti iedalās piecās [[province|provinču]] grupās - dažreiz Austrumu grupu savieno kopā ar Centrālo provinču grupu. Galvaspilsēta [[Bangkoka]] nav province, bet gan īpašā administratīvā teritorija, bet to parasti ieskaita kā 76. provinci, kurai ir tādas pašas [[tiesības]], kā pārējām provincēm. Provinču nosaukumi ir tieši tādi paši, kā to [[administratīvais centrs|administratīviem centriem]]. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram [[Songhla]]s, [[Čonburi]] un [[Pračuapkhīrīkhana]]s provincēs, administratīvais centrs ir arī lielākā provinces [[pilsēta]]. Provinces sīkāk iedalās '''796 distriktos'''. [[Bangkoka]] ir lielākā province gan pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], gan pēc [[iedzīvotāju blīvums|iedzīvotāju blīvuma]]. Mazākā pēc iedzīvotāju skaita ir [[Ranona]]s province, bet pēc blīvuma [[Mēhonsona]]s province. Pēc [[platība]]s lielākā province ir [[Nakhonratčhasīma]]s province, savukārt mazāka ir [[Samutsonkhrāma]]s province. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis |- | 75 provinces || 796 distrikti || 7255 kopienas || 74944 ciemi |- | [[Bangkoka]] || 50 distrikti || || |- | colspan="4"| ''Alt:'' 5 reģioni |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=600px align=center |- | {{Image label begin|image=Thailand location map.svg|width=600|float=none}} {{Image label small|x=0.37|y=0.80|scale=600|text=[[Bangkoka]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.72|scale=600|text=[[Ajutthajas province|Ajutthaja]]}} {{Image label small|x=0.82|y=0.55|scale=600|text=[[Amnātčaronas province|Amnātčarona]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.70|scale=600|text=[[Ānthonas province|Ānthona]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.28|scale=600|text=[[Bīnkānas province|Bīnkāna]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.68|scale=600|text=[[Burīramas province|Burīrama]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.89|scale=600|text=[[Čanthaburī province|Čanthaburī]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.81|scale=600|text=[[Čhačhonsau province|Čhačhonsau]]}} {{Image label small|x=0.49|y=0.53|scale=600|text=[[Čhaijapūmas province|Čhaijapūma]]}} {{Image label small|x=0.30|y=0.64|scale=600|text=[[Čhajnātas province|Čhajnāta]]}} {{Image label small|x=0.15|y=0.21|scale=600|text=[[Čhīanmai province|Čhīanmai]]}} {{Image label small|x=0.30|y=0.09|scale=600|text=[[Čhīanrāi province|Čhīanrāi]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.86|scale=600|text=[[Čhonburī province|Čhonburī]]}} {{Image label small|x=0.22|y=1.20|scale=600|text=[[Čhumphonas province|Čhumphona]]}} {{Image label small|x=0.45|y=1.65|scale=600|text=[[Jalā province|Jalā]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.53|scale=600|text=[[Jasothonas province|Jasothona]]}} {{Image label small|x=0.71|y=0.47|scale=600|text=[[Kālasinas province|Kālasina]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.50|scale=600|text=[[Kamphēnphetas province|Kamphēnpheta]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.71|scale=600|text=[[Kānčanaburī province|Kānčanaburī]]}} {{Image label small|x=0.59|y=0.47|scale=600|text=[[Khonkēnas province|Khonkēna]]}} {{Image label small|x=0.20|y=1.44|scale=600|text=[[Krabī province|Krabī]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.27|scale=600|text=[[Lampānas province|Lampāna]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.29|scale=600|text=[[Lamphūnas province|Lamphūna]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.38|scale=600|text=[[Loi province|Loi]]}} {{Image label small|x=0.40|y=0.65|scale=600|text=[[Lopburi province|Lopburi]]}} {{Image label small|x=0.64|y=0.53|scale=600|text=[[Mahāsārakhāmas province|Mahāsārakhāma]]}} {{Image label small|x=0.06|y=0.22|scale=600|text=[[Mēhonsonas province|Mēhonsona]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.47|scale=600|text=[[Mukdāhānas province|Mukdāhāna]]}} {{Image label small|x=0.46|y=0.75|scale=600|text=[[Nakhonnājokas province|1]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.78|scale=600|text=[[Nakhonpathomas province|2]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.39|scale=600|text=[[Nakhonphanomas province|Nakhonphanoma]]}} {{Image label small|x=0.49|y=0.66|scale=600|text=[[Nakhonratčhasīmas province|Nakhonratčhasīma]]}} {{Image label small|x=0.30|y=0.57|scale=600|text=[[Nakhonsavanas province|Nakhonsavana]]}} {{Image label small|x=0.26|y=1.43|scale=600|text=[[Nakhonsīthammarātas province|Nakhonsīthammarāta]]}} {{Image label small|x=0.40|y=0.21|scale=600|text=[[Nānas province|Nāna]]}} {{Image label small|x=0.49|y=1.67|scale=600|text=[[Narāthivātas province|Narāthivāta]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.40|scale=600|text=[[Nonbualamphu province|Nonbualamphu]]}} {{Image label small|x=0.64|y=0.31|scale=600|text=[[Nonkhāi province|Nonkhāi]]}} {{Image label small|x=0.38|y=0.78|scale=600|text=[[Nonthaburī province|3]]}} {{Image label small|x=0.46|y=1.61|scale=600|text=[[Patānī province|Patānī]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.76|scale=600|text=[[Pathumthānī province|4]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.16|scale=600|text=[[Phajau province|Phajau]]}} {{Image label small|x=0.13|y=1.40|scale=600|text=[[Phannā province|Phannā]]}} {{Image label small|x=0.30|y=1.53|scale=600|text=[[Phatthalunas province|Phatthaluna]]}} {{Image label small|x=0.40|y=0.51|scale=600|text=[[Phētčhabūnas province|Phētčhabūna]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.89|scale=600|text=[[Phētčhaburī province|Phētčhaburī]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.52|scale=600|text=[[Phičitas province|Phičita]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.45|scale=600|text=[[Phitsanulokas province|Phitsanuloka]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.28|scale=600|text=[[Phrē province|Phrē]]}} {{Image label small|x=0.11|y=1.47|scale=600|text=[[Phūketas province|Phūketa]]}} {{Image label small|x=0.49|y=0.76|scale=600|text=[[Pračīnburī province|Pračīnburī]]}} {{Image label small|x=0.25|y=1.01|scale=600|text=[[Pračuapkhīrīkhanas province|Pračuapkhīrīkhana]]}} {{Image label small|x=0.47|y=0.90|scale=600|text=[[Rajonas province|Rajona]]}} {{Image label small|x=0.16|y=1.21|scale=600|text=[[Ranonas province|Ranona]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.82|scale=600|text=[[Rātčhaburī province|Rātčhaburī]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.56|scale=600|text=[[Rojetas province|Rojeta]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.79|scale=600|text=[[Sakēu province|Sakēu]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.36|scale=600|text=[[Sakonnakhonas province|Sakonnakhona]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.82|scale=600|text=[[Samutprākānas province|5]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.82|scale=600|text=[[Samutsākhonas province|6]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.84|scale=600|text=[[Samutsonkhrāmas province|7]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.69|scale=600|text=[[Saraburī province|Saraburī]]}} {{Image label small|x=0.30|y=1.60|scale=600|text=[[Satūnas province|Satūna]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.665|scale=600|text=[[Sinburī province|8]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.66|scale=600|text=[[Sīsakētas province|Sīsakēta]]}} {{Image label small|x=0.37|y=1.60|scale=600|text=[[Sonkhlas province|Sonkhla]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.38|scale=600|text=[[Sukhothai province|Sukhothai]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.67|scale=600|text=[[Suphanburī province|Suphanburī]]}} {{Image label small|x=0.20|y=1.34|scale=600|text=[[Surātthānī province|Surātthānī]]}} {{Image label small|x=0.72|y=0.69|scale=600|text=[[Surinas province|Surina]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.43|scale=600|text=[[Tākas province|Tāka]]}} {{Image label small|x=0.26|y=1.51|scale=600|text=[[Tranas province|Trana]]}} {{Image label small|x=0.60|y=0.96|scale=600|text=[[Trātas province|Trāta]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.63|scale=600|text=[[Ubonrātčhatānī province|Ubonrātčhatānī]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.37|scale=600|text=[[Udonthānī province|Udonthānī]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.35|scale=600|text=[[Utaraditas province|Utaradita]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.61|scale=600|text=[[Uthajthānī province|Uthajthānī]]}} {{Image label small|x=0.4|y=1.1|scale=600|text=[[Nakhonnājokas province|1 — Nakhonnājokas province]]}} {{Image label small|x=0.4|y=1.12|scale=600|text=[[Nakhonpathomas province|2 — Nakhonpathomas province]]}} {{Image label small|x=0.4|y=1.14|scale=600|text=[[Nonthaburī province|3 — Nonthaburī province]]}} {{Image label small|x=0.4|y=1.16|scale=600|text=[[Pathumthānī province|4 — Pathumthānī province]]}} {{Image label small|x=0.4|y=1.18|scale=600|text=[[Samutprākānas province|5 — Samutprākānas province]]}} {{Image label small|x=0.4|y=1.20|scale=600|text=[[Samutsākhonas province|6 — Samutsākhonas province]]}} {{Image label small|x=0.4|y=1.22|scale=600|text=[[Samutsonkhrāmas province|7 — Samutsonkhrāmas province]]}} {{Image label end}} |} === Īpašās pārvaldes apbabals === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Īpašās pārvaldes apbabals !! Nosaukums<br/>taju valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits (2014) !! Distriktu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- | [[File:Thailand Bangkok locator map.svg|60px]] || [[File:Flag of Bangkok.svg|60px]] || [[File:Seal of Bangkok Metro Authority.png|40px]] || '''[[Bangkoka]]''' || กรุงเทพมหานคร || {{nts|1568.737}} || {{nts|8280925}} || 50 || TH-10 |} === Provinces === {{Pamatraksts|Taizemes provinces}} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Province !! Nosaukums<br/>taju valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits (2014) !! Distriktu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- | [[File:Thailand Ayutthaya locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Ayutthaya.png|40px]] || '''[[Ajutthajas province]]''' || พระนครศรีอยุธยา || [[Ajutthaja]] || {{nts|803599}} || {{nts|2557}} || 16 || TH-14 |- | [[File:Thailand Amnat Charoen locator map.svg|60px]] || || '''[[Amnātčaronas province]]''' || อำนาจเจริญ || [[Amnātčarona]] || {{nts|375380}} || {{nts|3161}} || 7 || TH-37 |- | [[File:Thailand Ang Thong locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Ang Thong.png|40px]] || '''[[Ānthonas province]]''' || อ่างทอง || [[Ānthona]] || {{nts|283568}} || {{nts|968}} || 7 || TH-15 |- | [[File:Thailand Bueng Kan locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Bueng Kan.png|40px]] || '''[[Bīnkānas province]]''' || บึงกาฬ || [[Bīnkāna]] || {{nts|418566}} || {{nts|4306}} || 8 || TH-38 |- | [[File:Thailand Buriram locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Buriram.png|40px]] || '''[[Burīramas province]]''' || บุรีรัมย์ || [[Burīrama]] || {{nts|1579248}} || {{nts|10322}} || 23 || TH-31 |- | [[File:Thailand Chanthaburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Chanthaburi.png|40px]] || '''[[Čanthaburī province]]''' || จันทบุรี || [[Čanthaburī]] || {{nts|527350}} || {{nts|6338}} || 10 || TH-22 |- | [[File:Thailand Chachoengsao locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Chachoengsao.png|40px]] || '''[[Čhačhonsau province]]''' || ฉะเชิงเทรา || [[Čhačhonsau]] || {{nts|695478}} || {{nts|5351}} || 11 || TH-24 |- | [[File:Thailand Chaiyaphum locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Chaiyaphum.png|40px]] || '''[[Čhaijapūmas province]]''' || ชัยภูมิ || [[Čhaijapūma]] || {{nts|1137049}} || {{nts|12778}} || 16 || TH-36 |- | [[File:Thailand Chainat locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Chainat.png|40px]] || '''[[Čhajnātas province]]''' || ชัยนาท || [[Čhajnāta]] || {{nts|332283}} || {{nts|2470}} || 8 || TH-18 |- | [[File:Thailand Chiang Mai locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Chiang Mai.png|40px]] || '''[[Čhīanmai province]]''' || เชียงใหม่ || [[Čhīanmai]] || {{nts|1678284}} || {{nts|20107}} || 25 || TH-50 |- | [[File:Thailand Chiang Rai locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Chiang Rai.svg|40px]] || '''[[Čhīanrāi province]]''' || เชียงราย || [[Čhīanrāi]] || {{nts|1207699}} || {{nts|11678}} || 18 || TH-57 |- | [[File:Thailand Chonburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Chonburi.png|40px]] || '''[[Čhonburī province]]''' || ชลบุรี || [[Čhonburī]] || {{nts|1421425}} || {{nts|4363}} || 11 || TH-20 |- | [[File:Thailand Chumphon locator map.svg|60px]] || [[File:Seal of Chomphon Province.svg|40px]] || '''[[Čhumphonas province]]''' || ชุมพร || [[Čhumphona]] || {{nts|500575}} || {{nts|6009}} || 8 || TH-86 |- | [[File:Thailand Yala locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Yala.png|40px]] || '''[[Jalā province]]''' || ยะลา || [[Jalā]] || {{nts|511911}} || {{nts|4521}} || 8 || TH-95 |- | [[File:Thailand Yasothon locator map.svg|60px]] || || '''[[Jasothonas province]]''' || ยโสธร || [[Jasothona]] || {{nts|540211}} || {{nts|4162}} || 9 || TH-35 |- | [[File:Thailand Kalasin locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Kalasin.png|40px]] || '''[[Kālasinas province]]''' || กาฬสินธุ์ || [[Kālasina]] || {{nts|984907}} || {{nts|6947}} || 18 || TH-46 |- | [[File:Thailand Kamphaeng Phet locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Kamphaeng Phet.png|40px]] || '''[[Kamphēnphetas province]]''' || กำแพงเพชร || [[Kamphēnpheta]] || {{nts|729522}} || {{nts|8607}} || 11 || TH-62 |- | [[File:Thailand Kanchanaburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Kanchanaburi.png|40px]] || '''[[Kānčanaburī province]]''' || กาญจนบุรี || [[Kānčanaburī]] || {{nts|848198}} || {{nts|19483}} || 13 || TH-71 |- | [[File:Thailand Khon Kaen locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Khon Kaen.png|40px]] || '''[[Khonkēnas province]]''' || ขอนแก่น || [[Khonkēna]] || {{nts|1790049}} || {{nts|10886}} || 26 || TH-40 |- | [[File:Thailand Krabi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Krabi.png|40px]] || '''[[Krabī province]]''' || กระบี่ || [[Krabī]] || {{nts|456811}} || {{nts|4709}} || 8 || TH-81 |- | [[File:Thailand Lampang locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Lampang.png|40px]] || '''[[Lampānas province]]''' || ลำปาง || [[Lampāna]] || {{nts|753013}} || {{nts|12534}} || 13 || TH-52 |- | [[File:Thailand Lamphun locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Lamphun.png|40px]] || '''[[Lamphūnas province]]''' || ลำพูน || [[Lamphūna]] || {{nts|405468}} || {{nts|4506}} || 8 || TH-51 |- | [[File:Thailand Loei locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Loei.png|40px]] || '''[[Loi province]]''' || เลย || [[Loi]] || {{nts|634513}} || {{nts|11425}} || 14 || TH-42 |- | [[File:Thailand Lopburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal of Lopburi province (1940).png|40px]] || '''[[Lopburi province]]''' || ลพบุรี || [[Lopburi]] || {{nts|754406}} || {{nts|6200}} || 11 || TH-16 |- | [[File:Thailand Maha Sarakham locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Maha Sarakham.png|40px]] || '''[[Mahāsārakhāmas province]]''' || มหาสารคาม || [[Mahāsārakhāma]] || {{nts|960588}} || {{nts|5292}} || 13 |- || TH-44 |- | [[File:Thailand Mae Hong Son locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Mae Hong Son.png|40px]] || '''[[Mēhonsonas province]]''' || แม่ฮ่องสอน || [[Mēhonsona]] || {{nts|248178}} || {{nts|12681}} || 7 || TH-58 |- | [[File:Thailand Mukdahan locator map.svg|60px]] || || '''[[Mukdāhānas province]]''' || มุกดาหาร || [[Mukdāhāna]] || {{nts|346016}} || {{nts|4340}} || 7 || TH-49 |- | [[File:Thailand Nakhon Nayok locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Nakhon Nayok.png|40px]] || '''[[Nakhonnājokas province]]''' || นครนายก || [[Nakhonnājoka]] || {{nts|257300}} || {{nts|2122}} || 4 || TH-26 |- | [[File:Thailand Nakhon Pathom locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Nakhon Pathom.svg|40px]] || '''[[Nakhonpathomas province]]''' || นครปฐม || [[Nakhonpathoma]] || {{nts|891071}} || {{nts|2168}} || 7 || TH-73 |- | [[File:Thailand Nakhon Phanom locator map.svg|60px]] || [[File:Seal of Nakhon Phanom Province.svg|40px]] || '''[[Nakhonphanomas province]]''' || นครพนม || [[Nakhonphanoma]] || {{nts|713351}} || {{nts|5513}} || 12 || TH-48 |- | [[File:Thailand Nakhon Ratchasima locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Nakhon Ratchasima.png|40px]] || '''[[Nakhonratčhasīmas province]]''' || นครราชสีมา || [[Nakhonratčhasīma]] || {{nts|2620517}} || {{nts|20494}} || 32 || TH-30 |- | [[File:Thailand Nakhon Sawan locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Nakhon Sawan.png|40px]] || '''[[Nakhonsavanas province]]''' || นครสวรรค์ || [[Nakhonsavana]] || {{nts|1072756}} || {{nts|9598}} || 15 || TH-60 |- | [[File:Thailand Nakhon Si Thammarat locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Nakhon Si Thammarat.png|40px]] || '''[[Nakhonsīthammarātas province]]''' || นครศรีธรรมราช || [[Nakhonsīthammarāta]] || {{nts|1544028}} || {{nts|9943}} || 23 || TH-80 |- | [[File:Thailand Nan locator map.svg|60px]] || [[File:Seal of Nan province.svg|40px]] || '''[[Nānas province]]''' || น่าน || [[Nāna]] || {{nts|478264}} || {{nts|11472}} || 15 || TH-55 |- | [[File:Thailand Narathiwat locator map.svg|60px]] || || '''[[Narāthivātas province]]''' || นราธิวาส || [[Narāthivāta]] || {{nts|775799}} || {{nts|4475}} || 13 || TH-96 |- | [[File:Thailand Nongbua Lamphu locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Nong Bua Lamphu.png|40px]] || '''[[Nonbualamphu province]]''' || หนองบัวลำภู || [[Nonbualamphu]] || {{nts|508864}} || {{nts|3859}} || 6 || TH-39 |- | [[File:Thailand Nong Khai locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Nong Khai.png|40px]] || '''[[Nonkhāi province]]''' || หนองคาย || [[Nonkhāi]] || {{nts|517260}} || {{nts|3027}} || 9 || TH-43 |- | [[File:Thailand Nonthaburi locator map.svg|60px]] || [[File:Nonthaburi Province Seal.svg|40px]] || '''[[Nonthaburī province]]''' || นนทบุรี || [[Nonthaburī]] || {{nts|1173870}} || {{nts|622}} || 6 || TH-12 |- | [[File:Thailand Pattani locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Pattani.png|40px]] || '''[[Patānī province]]''' || ปัตตานี || [[Patānī]] || {{nts|686186}} || {{nts|1940}} || 12 || TH-94 |- | [[File:Thailand Pathum Thani locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Pathum Thani.png|40px]] || '''[[Pathumthānī province]]''' || ปทุมธานี || [[Pathumthānī]] || {{nts|1075058}} || {{nts|1526}} || 7 || TH-13 |- | [[File:Thailand Phayao locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phayao.png|40px]] || '''[[Phajau province]]''' || พะเยา || [[Phajau]] || {{nts|484454}} || {{nts|6335}} || 9 || TH-56 |- | [[File:Thailand Phang Nga locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phang Nga.png|40px]] || '''[[Phannā province]]''' || พังงา || [[Phannā]] || {{nts|261370}} || {{nts|4171}} || 8 || TH-82 |- | [[File:Thailand Phatthalung locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phatthalung.png|40px]] || '''[[Phatthalunas province]]''' || พัทลุง || [[Phatthaluna]] || {{nts|520419}} || {{nts|3424}} || 11 || TH-93 |- | [[File:Thailand Phetchabun locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phetchabun.png|40px]] || '''[[Phētčhabūnas province]]''' || เพชรบูรณ์ || [[Phētčhabūna]] || {{nts|995807}} || {{nts|12668}} || 11 || TH-67 |- | [[File:Thailand Phetchaburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phetchaburi.png|40px]] || '''[[Phētčhaburī province]]''' || เพชรบุรี || [[Phētčhaburī]] || {{nts|474192}} || {{nts|6225}} || 8 || TH-76 |- | [[File:Thailand Phichit locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phichit.png|40px]] || '''[[Phičitas province]]''' || พิจิตร || [[Phičita]] || {{nts|547543}} || {{nts|4531}} || 12 || TH-66 |- | [[File:Thailand Phitsanulok locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phitsanulok.png|40px]] || '''[[Phitsanulokas province]]''' || พิษณุโลก || [[Phitsanuloka]] || {{nts|858988}} || {{nts|10816}} || 9 || TH-65 |- | [[File:Thailand Phrae locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phrae.png|40px]] || '''[[Phrē province]]''' || แพร่ || [[Phrē]] || {{nts|454083}} || {{nts|6539}} || 8 || TH-54 |- | [[File:Thailand Phuket locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Phuket.png|40px]] || '''[[Phūketas province]]''' || ภูเก็ต || [[Phūketa]] || {{nts|378364}} || {{nts|543}} || 3 || TH-83 |- | [[File:Thailand Prachinburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Prachinburi.png|40px]] || '''[[Pračīnburī province]]''' || ปราจีนบุรี || [[Pračīnburī]] || {{nts|479314}} || {{nts|4762}} || 9 || TH-25 |- | [[File:Thailand Prachuap Khiri Khan locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Prachuap Khiri Khan.png|40px]] || '''[[Pračuapkhīrīkhanas province]]''' || ประจวบคีรีขันธ์ || [[Pračuapkhīrīkhana]] || {{nts|525107}} || {{nts|6368}} || 8 || TH-77 |- | [[File:Thailand Rayong locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Rayong.png|40px]] || '''[[Rajonas province]]''' || ระยอง || [[Rajona]] || {{nts|674393}} || {{nts|3552}} || 8 || TH-21 |- | [[File:Thailand Ranong locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Ranong.png|40px]] || '''[[Ranonas province]]''' || ระนอง || [[Ranona]] || {{nts|177089}} || {{nts|3298}} || 5 || TH-85 |- | [[File:Thailand Ratchaburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Ratchaburi.png|40px]] || '''[[Rātčhaburī province]]''' || ราชบุรี || [[Rātčhaburī]] || {{nts|853217}} || {{nts|5196}} || 10 || TH-70 |- | [[File:Thailand Roi Et locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Roi Et.png|40px]] || '''[[Rojetas province]]''' || ร้อยเอ็ด || [[Rojeta]] || {{nts|1308318}} || {{nts|8299}} || 20 || TH-45 |- | [[File:Thailand Sa Kaeo locator map.svg|60px]] || || '''[[Sakēu province]]''' || สระแก้ว || [[Sakēu]] || {{nts|552187}} || {{nts|7195}} || 9 || TH-27 |- | [[File:Thailand Sakon Nakhon locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Sakon Nakhon.png|40px]] || '''[[Sakonnakhonas province]]''' || สกลนคร || [[Sakonnakhona]] || {{nts|1138609}} || {{nts|9606}} || 18 || TH-47 |- | [[File:Thailand Samut Prakan locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Samut Prakan.png|40px]] || '''[[Samutprākānas province]]''' || สมุทรปราการ || [[Samutprākāna]] || {{nts|1261530}} || {{nts|1004}} || 6 || TH-11 |- | [[File:Thailand Samut Sakhon locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Samut Sakhon.png|40px]] || '''[[Samutsākhonas province]]''' || สมุทรสาคร || [[Samutsākhona]] || {{nts|531887}} || {{nts|872}} || 3 || TH-74 |- | [[File:Thailand Samut Songkhram locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Samut Songkhram.png|40px]] || '''[[Samutsonkhrāmas province]]''' || สมุทรสงคราม || [[Samutsonkhrāma]] || {{nts|194189}} || {{nts|417}} || 3 || TH-75 |- | [[File:Thailand Saraburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Saraburi.png|40px]] || '''[[Saraburī province]]''' || สระบุรี || [[Saraburī]] || {{nts|633460}} || {{nts|3576}} || 13 || TH-19 |- | [[File:Thailand Satun locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Satun.png|40px]] || '''[[Satūnas province]]''' || สตูล || [[Satūna]] || {{nts|312673}} || {{nts|2479}} || 7 || TH-91 |- | [[File:Thailand Sing Buri locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Sing Buri.png|40px]] || '''[[Sinburī province]]''' || สิงห์บุรี || [[Sinburī]] || {{nts|212158}} || {{nts|822}} || 6 || TH-17 |- | [[File:Thailand Sisaket locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Sisaket.png|40px]] || '''[[Sīsakētas province]]''' || ศรีสะเกษ || [[Sīsakēta]] || {{nts|1465213}} || {{nts|8840}} || 22 || TH-33 |- | [[File:Thailand Songkhla locator map.svg|60px]] || [[Attēls:Seal of Songkhla.svg|40x40px]]|| '''[[Sonkhlas province]]''' || สงขลา || [[Sonkhla]] || {{nts|1401303}} || {{nts|7394}} || 16 || TH-90 |- | [[File:Thailand Sukhothai locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Sukhothai.png|40px]] || '''[[Sukhothai province]]''' || สุโขทัย || [[Sukhothai]] || {{nts|602460}} || {{nts|6596}} || 9 || TH-64 |- | [[File:Thailand Suphanburi locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Suphanburi.png|40px]] || '''[[Suphanburī province]]''' || สุพรรณบุรี || [[Suphanburī]] || {{nts|849053}} || {{nts|5358}} || 10 || TH-72 |- | [[File:Thailand Surat Thani locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Surat Thani.png|40px]] || '''[[Surātthānī province]]''' || สุราษฎร์ธานี || [[Surātthānī]] || {{nts|1040230}} || {{nts|12891}} || 19 || TH-84 |- | [[File:Thailand Surin locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Surin.png|40px]] || '''[[Surinas province]]''' || สุรินทร์ || [[Surina]] || {{nts|1391636}} || {{nts|8124}} || 17 || TH-32 |- | [[File:Thailand Tak locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Tak.png|40px]] || '''[[Tākas province]]''' || ตาก || [[Tāka]] || {{nts|539553}} || {{nts|16407}} || 7 || TH-63 |- | [[File:Thailand Trang locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Trang.png|40px]] || '''[[Tranas province]]''' || ตรัง || [[Trana]] || {{nts|638746}} || {{nts|4918}} || 10 || TH-92 |- | [[File:Thailand Trat locator map.svg|60px]] || || '''[[Trātas province]]''' || ตราด || [[Trāta]] || {{nts|224730}} || {{nts|2819}} || 7 || TH-23 |- | [[File:Thailand Ubon Ratchathani locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Ubon Ratchathani.png|40px]] || '''[[Ubonrātčhatānī province]]''' || อุบลราชธานี || [[Ubonrātčhatānī]] || {{nts|1844669}} || {{nts|15745}} || 25 || TH-34 |- | [[File:Thailand Udon Thani locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Udon Thani.png|40px]] || '''[[Udonthānī province]]''' || อุดรธานี || [[Udonthānī]] || {{nts|1570300}} || {{nts|11730}} || 20 || TH-41 |- | [[File:Thailand Uttaradit locator map.svg|60px]] || [[File:Seal Uttaradit.png|40px]] || '''[[Utaraditas province]]''' || อุตรดิตถ์ || [[Utaradita]] || {{nts|460400}} || {{nts|7839}} || 9 || TH-53 |- | [[File:Thailand Uthai Thani locator map.svg|60px]] || || '''[[Uthajthānī province]]''' || อุทัยธานี || [[Uthajthānī]] || {{nts|330179}} || {{nts|6730}} || 8 || TH-61 |} == Atsauce == {{atsauces}} {{Āzijas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Taizeme|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Taizemes ģeogrāfija]] fl1sw2waxpiazo39rnn0i5gczhvvotr 0 54883 4521221 4089824 2026-09-12T19:27:03Z Votre Provocateur 111653 4521221 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Latīņamerika |image = [[Attēls:Latin America (orthographic projection).svg|235px]]<br />Latīņamerika iekrāsota zaļā krāsā |area = 20 111 457 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 626 747 000 (2018. gadā) |density = 31,9 cilv./km² |demonym = |countries = 20 |list_countries = |dependencies = 13 |unrecognized = |languages = galvenokārt [[spāņu valoda|spāņu]] un [[portugāļu valoda]]s |time = no [[UTC-8]] līdz [[UTC-2]] |internet = |cities = [[Sanpaulu]]<br />[[Mehiko]]<br />[[Buenosairesa]]<br />[[Riodežaneiro]]<br />[[Bogota]]<br />[[Lima]]<br />[[Santjago]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Latīņamerika''' ({{val|pt|América Latina}}, {{val|es|Latinoamérica}} vai ''América Latina'', {{val|fr|Amérique latine}}) ir [[Amerika]]s reģions, kurā dominējošās ir [[romāņu valodas|romāņu]] (latīņu) valodas: [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]] un [[franču valoda|franču]]. Tās kopējā platība ir 20,1 miljoni km² (13% no Zemes sauszemes platības), kopējais iedzīvotāju skaits ir 626 miljoni (2018. gadā), un lielākās aglomerācijas ir [[Sanpaulu]] un [[Mehiko]]. Latīņamerikā ietilpst visa [[Dienvidamerika|Dienvidamerika]], izņemot [[Surinama|Surinamu]] un [[Gajāna|Gajānu]], kurās valsts valodas attiecīgi ir [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un [[angļu valoda]]. Bez Dienvidamerikas ietilpst arī [[Centrālamerika]], [[Meksika]], kā arī [[Karību reģions|Karību reģiona]] valstis un atkarīgās teritorijas ar oficiālo spāņu un franču valodu. == Vēsture == Latīņamerikas vēsture aptver ļoti atšķirīgu sabiedrību attīstību no pirmskolumba civilizācijām līdz mūsdienu nacionālajām valstīm. Reģiona vēsturisko attīstību būtiski ietekmēja Amerikas pamatiedzīvotāju civilizācijas, Eiropas kolonizācija, transatlantiskā vergu tirdzniecība, neatkarības kari, nacionālo valstu veidošanās un Latīņamerikas pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Latin-America|title=History of Latin America|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> === Pirmskolumba laikmets === Pirms eiropiešu ierašanās Latīņamerikas teritorijā pastāvēja simtiem dažādu tautu un politisko veidojumu. [[Mezoamerika|Mezoamerikā]] izveidojās [[Olmeki|olmeku]], [[Maiji|maiju]], [[Tolteki|tolteku]] un vēlāk [[Acteku impērija|acteku]] civilizācijas. [[Andi|Andu]] reģionā attīstījās vairākas sarežģītas sabiedrības, kuru politiskās konsolidācijas kulminācija 15. gadsimtā bija [[Inku impērija]]. Šīm sabiedrībām bija attīstīta lauksaimniecība, pilsētu kultūra, reliģiskās un administratīvās institūcijas un plaši tirdzniecības tīkli. Tomēr politiskā un sociālā organizācija dažādos Amerikas reģionos ievērojami atšķīrās. === Eiropas iekarošana un kolonizācija === Pēc [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ekspedīcijas 1492. gadā sākās ilgstošs Eiropas ekspansijas process Amerikā. 16. gadsimta pirmajā pusē spāņu konkistadori sagrāva divas no lielākajām reģiona valstīm — [[Acteku impērija|Acteku impēriju]] un [[Inku impērija|Inku impēriju]]. [[Ernans Kortess]] 1519.—1521. gadā pakļāva acteku valsti, savukārt [[Fransisko Pisarro]] vadītie spēki 1530. gados pārņēma kontroli pār Inku impērijas galvenajiem centriem. Lielākā daļa Centrālamerikas un Dienvidamerikas nonāca [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] varā, bet mūsdienu [[Brazīlija]] kļuva par [[Portugāles impērija|Portugāles]] koloniju. Spānijas teritorijas tika organizētas vicekaralistēs, kuru nozīmīgākās bija [[Jaunspānijas vicekaraliste]], [[Peru vicekaraliste]], [[Jaungranādas vicekaraliste]] un [[Riolaplatas vicekaraliste]]. Eiropas iekarošanu pavadīja Amerikas pamatiedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums. To izraisīja kari, piespiedu darbs un, galvenokārt, no Eiropas ievestās infekcijas slimības, pret kurām vietējiem iedzīvotājiem nebija izveidojusies imunoloģiskā aizsardzība. Koloniālā ekonomika lielā mērā tika orientēta uz derīgo izrakteņu un lauksaimniecības produkcijas eksportu. Sevišķi nozīmīga bija sudraba ieguve [[Potosi]] un Meksikas raktuvēs. Brazīlijā nozīmīga kļuva cukurniedru plantāciju ekonomika. Darbaspēka pieprasījums veicināja miljoniem paverdzinātu afrikāņu nogādāšanu Amerikā, īpaši Brazīlijā un Karību jūras reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/colonial-latin-america/|title=The Cambridge History of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> === Neatkarības kari === 18. gadsimta beigās koloniālo sistēmu arvien vairāk ietekmēja [[Apgaismība|Apgaismības]] idejas, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]] un [[Franču revolūcija]]. Īpaši nozīmīga bija [[Haiti revolūcija]], kuras rezultātā 1804. gadā izveidojās neatkarīga Haiti valsts. Spānijas kolonijās izšķirošs politiskais satricinājums sākās pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā notikušās Spānijas monarhijas krīzes 1808. gadā. Dažādās Amerikas teritorijās izveidojās vietējās pārvaldes institūcijas, un drīz sākās kari par neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/origins-of-spanish-american-independence/D8914DD7A8B277E3FB2D616615BB3FF0|title=The Origins of Spanish American Independence|author=John Lynch|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Dienvidamerikas neatkarības kustības nozīmīgākie līderi bija [[Simons Bolivars]] un [[Hosē de Sanmartins]]. Bolivara vadītie spēki sekmēja mūsdienu Venecuēlas, Kolumbijas, Ekvadoras un Bolīvijas neatkarību, savukārt Sanmartins spēlēja būtisku lomu Argentīnas, Čīles un Peru neatkarības iegūšanā. [[Meksikas neatkarības karš]] sākās 1810. gadā un noslēdzās ar neatkarīgas Meksikas izveidošanos 1821. gadā. Līdz 1820. gadu vidum gandrīz visa kontinentālā Spānijas Amerika bija kļuvusi neatkarīga. Spānijas kontrolē saglabājās galvenokārt Kuba un Puertoriko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/independence-of-latin-america/2BC09B8C24F217FF4C3509666ABBCABE|title=The Independence of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Brazīlijas neatkarības process būtiski atšķīrās. 1822. gadā Portugāles troņmantnieks [[Pedro I]] pasludināja Brazīlijas neatkarību un kļuva par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] imperatoru. === Nacionālo valstu veidošanās === 19. gadsimta pirmajās desmitgadēs jaunās Latīņamerikas valstis saskārās ar politisko institūciju vājumu, reģionālismu un konfliktiem starp dažādām elites grupām. Vairāki mēģinājumi saglabāt lielākas federācijas bija neveiksmīgi. [[Lielkolumbija]] 1830. gados sadalījās Venecuēlā, Ekvadorā un Jaungranādā, bet [[Centrālamerikas Federatīvā Republika]] sabruka vairākās neatkarīgās valstīs. Daudzās valstīs ievērojamu politisko lomu ieguva militārie līderi jeb ''caudillos''. Politiskie konflikti bieži norisinājās starp liberāļiem, kas atbalstīja federālismu, brīvāku ekonomiku un baznīcas privilēģiju ierobežošanu, un konservatīvajiem spēkiem, kas aizstāvēja centralizētu valsti un tradicionālo sociālo kārtību. 19. gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs nostiprinājās centrālās valdības un eksporta ekonomika. Latīņamerika arvien ciešāk tika integrēta pasaules tirgū, eksportējot kafiju, cukuru, gaļu, graudus, nitrātus, varu un citas izejvielas. Šī attīstība veicināja ekonomisko izaugsmi, bet vienlaikus saglabāja lielu sociālo nevienlīdzību un atkarību no ārējā kapitāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-economic-history-of-the-modern-world/latin-america-17001870/C8AEB15FB4841B919B5827F7847FC0CF|title=Latin America: 1700–1870|author=Regina Grafe|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12|year=2021}}</ref> === 20. gadsimts === 20. gadsimta sākumā vairākās Latīņamerikas valstīs pieauga sociālā mobilizācija un opozīcija tradicionālajām oligarhiskajām politiskajām sistēmām. Viens no nozīmīgākajiem satricinājumiem bija [[Meksikas revolūcija]], kas sākās 1910. gadā un radikāli pārveidoja Meksikas politisko un sociālo sistēmu. Pēc [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] 1930. gados daudzās valstīs samazinājās tradicionālā uz eksportu orientētā ekonomiskā modeļa nozīme. Valdības arvien aktīvāk iesaistījās ekonomikā, bet industrializācija tika veicināta ar importa aizstāšanas politiku. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] šo attīstības modeli teorētiski pamatoja arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Latīņamerikas un Karību ekonomikas komisija, īpaši ekonomista Raula Prebiša darbos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/history-eclac|title=History of ECLAC|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12}}</ref> 20. gadsimta vidū reģionā nostiprinājās gan populistiski politiskie režīmi, gan militāras diktatūras. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos Latīņamerika kļuva par vienu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] ģeopolitiskās konkurences reģioniem. Īpaša nozīme bija 1959. gada [[Kubas revolūcija|Kubas revolūcijai]], pēc kuras [[Fidels Kastro]] izveidoja sociālistisku režīmu un Kuba kļuva par PSRS sabiedroto. 1960.—1980. gados militārie režīmi pārņēma varu vairākās Dienvidamerikas valstīs, tostarp Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Čīlē. Daļa šo režīmu sadarbojās represiju koordinēšanā operācijas „Kondors” ietvaros. 1980. gadi reģiona ekonomikā kļuva pazīstami kā ''zaudētā desmitgade''. Ārējā parāda krīze, augsta inflācija un ekonomiskā stagnācija izraisīja būtiskas ekonomiskās reformas. Vienlaikus 1980. un 1990. gados lielākajā daļā reģiona notika pāreja no militārajām diktatūrām uz demokrātiskām politiskajām sistēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/5398-economic-growth-latin-america-late-20th-century-evidence-and-interpretation|title=Economic growth in Latin America in the late 20th century: evidence and interpretation|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2005}}</ref> === Mūsdienu periods === 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā lielākajā daļā Latīņamerikas nostiprinājās vēlēšanu demokrātija, tomēr saglabājās būtiskas sociālās un ekonomiskās problēmas. Reģionam joprojām raksturīga augsta ienākumu un īpašuma nevienlīdzība, nevienmērīga ekonomiskā attīstība, organizētās noziedzības ietekme un periodiska politiskā nestabilitāte. 21. gadsimta sākumā vairākās valstīs pie varas nāca kreisi orientētas valdības, ko mēdz apzīmēt par „rozā paisumu”. Vienlaikus reģiona ekonomisko attīstību arvien vairāk ietekmēja attiecību paplašināšanās ar [[Ķīna|Ķīnu]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Latīņamerikas izejvielu eksporta tirgiem un investīciju avotiem. Latīņamerikas mūsdienu politiskās un ekonomiskās struktūras lielā mērā turpina atspoguļot vēsturiskos procesus, kas izveidojās koloniālajā laikmetā un 19. gadsimta valstu veidošanās laikā. Vēsturiskajā pētniecībā īpaša uzmanība tiek pievērsta zemes īpašuma koncentrācijai, sociālajai nevienlīdzībai, etniskajām hierarhijām un reģiona atkarībai no izejvielu eksporta kā ilgtermiņa attīstību ietekmējošiem faktoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/11259-eclac-its-historical-setting|title=ECLAC in its historical setting|author=Tulio Halperín Donghi|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2008}}</ref> == Valstis == Latiņamerikā ietilpst valstis, kurās ir izplatītas [[romāņu valodas]]. {| class="sortable wikitable" ! Valsts ! Galvaspilsēta ! Platība<br />(km²) ! Iedzīvotāji<br />(2018. gadā) ! Apakšreģions |- | {{ARG}} | [[Buenosairesa]] | style="text-align:right;"| {{sort|2780400|2 780 400}} | style="text-align:right;"| {{sort|44361150|44 361 150}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BOL}} | [[Sukre]] un [[Lapasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|1098581|1 098 581}} | style="text-align:right;"| {{sort|11353142|11 353 142}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BRA}} | [[Brazilja]] | style="text-align:right;"| {{sort|8515767|8 515 767}} | style="text-align:right;"| {{sort|209469323|209 469 323}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CHL}} | [[Santjago]] | style="text-align:right;"| {{sort|756096|756 096}} | style="text-align:right;"| {{sort|18729160|18 729 160}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{DOM}} |[[Santodomingo]] | style="text-align:right;"| {{sort|48442|48 442}} | style="text-align:right;"| {{sort|10627141|10 627 141}} | [[Karību reģions]] |- | {{ECU}} | [[Kito]] | style="text-align:right;"| {{sort|283560|283 560}} | style="text-align:right;"| {{sort|17084358|17 084 358}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{GLP}}* | [[Bastēra]] | style="text-align:right;"| 1628 | style="text-align:right;"| {{sort|399848|399 848}} | [[Karību reģions]] |- | {{GTM}} | [[Gvatemala (pilsēta)|Gvatemala]] | style="text-align:right;"| {{sort|108889|108 889}} | style="text-align:right;"| {{sort|17247849|17 247 849}} | [[Centrālamerika]] |- | {{GUF}}* | [[Kajenna]] | style="text-align:right;"| {{sort|83534|83 534}} | style="text-align:right;"| {{sort|282938|282 938}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{HTI}} | [[Portoprensa]] | style="text-align:right;"| {{sort|27750|27 750}} | style="text-align:right;"| {{sort|11123178|11 123 178}} | [[Karību reģions]] |- | {{HND}} | [[Tegusigalpa]] | style="text-align:right;"| {{sort|112492|112 492}} | style="text-align:right;"| {{sort|9587522|9 587 522}} | [[Centrālamerika]] |- | {{COL}} | [[Bogota]] | style="text-align:right;"| {{sort|1141748|1 141 748}} | style="text-align:right;"| {{sort|49661048|49 661 048}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CRI}} | [[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]] | style="text-align:right;"| {{sort|51100|51 100}} | style="text-align:right;"| {{sort|4999441|4 999 441}} | [[Centrālamerika]] |- | {{CUB}} | [[Havana]] | style="text-align:right;"| {{sort|109884|109 884}} | style="text-align:right;"| {{sort|11338134|11 338 134}} | [[Karību reģions]] |- | {{MTQ}}* | [[Fordefransa]] | style="text-align:right;"| 1128 | style="text-align:right;"| {{sort|375673|375 673}} | [[Karību reģions]] |- | {{MEX}} | [[Mehiko]] | style="text-align:right;"| {{sort|1964375|1 964 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|126190788|126 190 788}} | [[Ziemeļamerika]] |- | {{NIC}} | [[Managva]] | style="text-align:right;"| {{sort|130375|130 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|6465501|6 465 501}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PAN}} | [[Panama (pilsēta)|Panama]] | style="text-align:right;"| {{sort|75517|75 517}} | style="text-align:right;"| {{sort|4176869|4 176 869}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PRY}} | [[Asunsjona]] | style="text-align:right;"| {{sort|406752|406 752}} | style="text-align:right;"| {{sort|6956066|6 956 066}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PER}} | [[Lima]] | style="text-align:right;"| {{sort|1285216|1 285 216}} | style="text-align:right;"| {{sort|31989260|31 989 260}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PRI}}* | [[Sanhuana]] | style="text-align:right;"| 9104 | style="text-align:right;"| {{sort|3039596|3 039 596}} | [[Karību reģions]] |- | {{SLV}} | [[Sansalvadora]] | style="text-align:right;"| {{sort|21040|21 040}} | style="text-align:right;"| {{sort|6420746|6 420 746}} | [[Centrālamerika]] |- | {{BLM}}* | [[Gustavija]] | style="text-align:right;"| 53,2 | style="text-align:right;"| 9000 | [[Karību reģions]] |- | {{MAF}}* | [[Marigo]] | style="text-align:right;"| 25 | style="text-align:right;"| {{sort|39000|39 000}} | [[Karību reģions]] |- | {{SPM}}* | [[Senpjēra]] | style="text-align:right;"| 242 | style="text-align:right;"| 6080 | [[Ziemeļamerika]] |- | {{URY}} | [[Montevideo]] | style="text-align:right;"| {{sort|176215|176 215}} | style="text-align:right;"| {{sort|3449285|3 449 285}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{VEN}} | [[Karakasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|916445|916 445}} | style="text-align:right;"| {{sort|28887118|28 887 118}} | [[Dienvidamerika]] |- class="sortbottom" style="font-weight:bold | Kopā | | style="text-align:right;"| {{sort|20111699|20 111 699}} | style="text-align:right;"| {{sort|626747000|626 747 000}} | |} <nowiki>*</nowiki>: Nav suverēna valsts == Valodas == [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]] runā lielākajā daļa Latīņamerikas valstu. [[Portugāļu valoda|Portugāļu valodu]] galvenokārt izmanto [[Brazīlija|Brazīlijā]]. [[Franču valoda|Franču valodu]] izmanto [[Karību reģions|Karību reģionā]]: [[Gvadelupa]], [[Martinika]], [[Gviāna]] un [[Haiti]], kā arī [[Gviāna]] Dienvidamerikā. Latīņamerikā izplatītas arī citas indoeiropiešu valodas: [[angļu valoda|angļu valodā]] runā dažviet Argentīnā, Nikaragvā, Panamā un Puertoriko. [[Vācu valoda|Vācu valodu]] bieži izmanto Brazīlijā, Čīlē un Argentīnā. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasaules reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latīņamerika| ]] otwtxd1rfpqtn0d650h58g8id12suyk 4521222 4521221 2026-09-12T19:27:34Z Votre Provocateur 111653 4521222 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Latīņamerika |image = [[Attēls:Latin America (orthographic projection).svg|235px]]<br />Latīņamerika iekrāsota zaļā krāsā |area = 20 111 457 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 626 747 000 (2018. gadā) |density = 31,9 cilv./km² |demonym = |countries = 20 |list_countries = |dependencies = 13 |unrecognized = |languages = galvenokārt [[spāņu valoda|spāņu]] un [[portugāļu valoda]]s |time = no [[UTC-8]] līdz [[UTC-2]] |internet = |cities = [[Sanpaulu]]<br />[[Mehiko]]<br />[[Buenosairesa]]<br />[[Riodežaneiro]]<br />[[Bogota]]<br />[[Lima]]<br />[[Santjago]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Latīņamerika''' ({{val|pt|América Latina}}, {{val|es|Latinoamérica}} vai ''América Latina'', {{val|fr|Amérique latine}}) ir [[Amerika]]s reģions, kurā dominējošās ir [[romāņu valodas|romāņu]] (latīņu) valodas: [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]] un [[franču valoda|franču]]. Tās kopējā platība ir 20,1 miljoni km² (13% no Zemes sauszemes platības), kopējais iedzīvotāju skaits ir 626 miljoni (2018. gadā), un lielākās aglomerācijas ir [[Sanpaulu]] un [[Mehiko]]. Latīņamerikā ietilpst visa [[Dienvidamerika|Dienvidamerika]], izņemot [[Surinama|Surinamu]] un [[Gajāna|Gajānu]], kurās valsts valodas attiecīgi ir [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un [[angļu valoda]]. Bez Dienvidamerikas ietilpst arī [[Centrālamerika]], [[Meksika]], kā arī [[Karību reģions|Karību reģiona]] valstis un atkarīgās teritorijas ar oficiālo spāņu un franču valodu. == Vēsture == Latīņamerikas vēsture aptver ļoti atšķirīgu sabiedrību attīstību no pirmskolumba civilizācijām līdz mūsdienu nacionālajām valstīm. Reģiona vēsturisko attīstību būtiski ietekmēja Amerikas pamatiedzīvotāju civilizācijas, Eiropas kolonizācija, transatlantiskā vergu tirdzniecība, neatkarības kari, nacionālo valstu veidošanās un Latīņamerikas pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Latin-America|title=History of Latin America|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> === Pirmskolumba laikmets === Pirms eiropiešu ierašanās Latīņamerikas teritorijā pastāvēja simtiem dažādu tautu un politisko veidojumu. [[Mezoamerika|Mezoamerikā]] izveidojās [[Olmeki|olmeku]], [[Maiji|maiju]], [[Tolteki|tolteku]] un vēlāk [[Acteku impērija|acteku]] civilizācijas. [[Andi|Andu]] reģionā attīstījās vairākas sarežģītas sabiedrības, kuru politiskās konsolidācijas kulminācija 15. gadsimtā bija [[Inku impērija]]. Šīm sabiedrībām bija attīstīta lauksaimniecība, pilsētu kultūra, reliģiskās un administratīvās institūcijas un plaši tirdzniecības tīkli. Tomēr politiskā un sociālā organizācija dažādos Amerikas reģionos ievērojami atšķīrās. === Eiropas iekarošana un kolonizācija === Pēc [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ekspedīcijas 1492. gadā sākās ilgstošs Eiropas ekspansijas process Amerikā. 16. gadsimta pirmajā pusē spāņu konkistadori sagrāva divas no lielākajām reģiona valstīm — [[Acteku impērija|Acteku impēriju]] un [[Inku impērija|Inku impēriju]]. [[Ernans Kortess]] 1519.—1521. gadā pakļāva acteku valsti, savukārt [[Fransisko Pisarro]] vadītie spēki 1530. gados pārņēma kontroli pār Inku impērijas galvenajiem centriem. Lielākā daļa Centrālamerikas un Dienvidamerikas nonāca [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] varā, bet mūsdienu [[Brazīlija]] kļuva par [[Portugāles impērija|Portugāles]] koloniju. Spānijas teritorijas tika organizētas vicekaralistēs, kuru nozīmīgākās bija [[Jaunspānijas vicekaraliste]], [[Peru vicekaraliste]], [[Jaungranādas vicekaraliste]] un [[Riolaplatas vicekaraliste]]. Eiropas iekarošanu pavadīja Amerikas pamatiedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums. To izraisīja kari, piespiedu darbs un, galvenokārt, no Eiropas ievestās infekcijas slimības, pret kurām vietējiem iedzīvotājiem nebija izveidojusies imunoloģiskā aizsardzība. Koloniālā ekonomika lielā mērā tika orientēta uz derīgo izrakteņu un lauksaimniecības produkcijas eksportu. Sevišķi nozīmīga bija sudraba ieguve [[Potosi]] un Meksikas raktuvēs. Brazīlijā nozīmīga kļuva cukurniedru plantāciju ekonomika. Darbaspēka pieprasījums veicināja miljoniem paverdzinātu afrikāņu nogādāšanu Amerikā, īpaši Brazīlijā un Karību jūras reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/colonial-latin-america/|title=The Cambridge History of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> === Neatkarības kari === 18. gadsimta beigās koloniālo sistēmu arvien vairāk ietekmēja [[Apgaismība|Apgaismības]] idejas, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]] un [[Franču revolūcija]]. Īpaši nozīmīga bija [[Haiti revolūcija]], kuras rezultātā 1804. gadā izveidojās neatkarīga Haiti valsts. Spānijas kolonijās izšķirošs politiskais satricinājums sākās pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā notikušās Spānijas monarhijas krīzes 1808. gadā. Dažādās Amerikas teritorijās izveidojās vietējās pārvaldes institūcijas, un drīz sākās kari par neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/origins-of-spanish-american-independence/D8914DD7A8B277E3FB2D616615BB3FF0|title=The Origins of Spanish American Independence|author=John Lynch|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Dienvidamerikas neatkarības kustības nozīmīgākie līderi bija [[Simons Bolivars]] un [[Hosē de Sanmartins]]. Bolivara vadītie spēki sekmēja mūsdienu Venecuēlas, Kolumbijas, Ekvadoras un Bolīvijas neatkarību, savukārt Sanmartins spēlēja būtisku lomu Argentīnas, Čīles un Peru neatkarības iegūšanā. [[Meksikas neatkarības karš]] sākās 1810. gadā un noslēdzās ar neatkarīgas Meksikas izveidošanos 1821. gadā. Līdz 1820. gadu vidum gandrīz visa kontinentālā Spānijas Amerika bija kļuvusi neatkarīga. Spānijas kontrolē saglabājās galvenokārt Kuba un Puertoriko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/independence-of-latin-america/2BC09B8C24F217FF4C3509666ABBCABE|title=The Independence of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Brazīlijas neatkarības process būtiski atšķīrās. 1822. gadā Portugāles troņmantnieks [[Pedro I]] pasludināja Brazīlijas neatkarību un kļuva par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] imperatoru. === Nacionālo valstu veidošanās === 19. gadsimta pirmajās desmitgadēs jaunās Latīņamerikas valstis saskārās ar politisko institūciju vājumu, reģionālismu un konfliktiem starp dažādām elites grupām. Vairāki mēģinājumi saglabāt lielākas federācijas bija neveiksmīgi. [[Lielkolumbija]] 1830. gados sadalījās Venecuēlā, Ekvadorā un Jaungranādā, bet [[Centrālamerikas Federatīvā Republika]] sabruka vairākās neatkarīgās valstīs. Daudzās valstīs ievērojamu politisko lomu ieguva militārie līderi jeb ''caudillos''. Politiskie konflikti bieži norisinājās starp liberāļiem, kas atbalstīja federālismu, brīvāku ekonomiku un baznīcas privilēģiju ierobežošanu, un konservatīvajiem spēkiem, kas aizstāvēja centralizētu valsti un tradicionālo sociālo kārtību. 19. gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs nostiprinājās centrālās valdības un eksporta ekonomika. Latīņamerika arvien ciešāk tika integrēta pasaules tirgū, eksportējot kafiju, cukuru, gaļu, graudus, nitrātus, varu un citas izejvielas. Šī attīstība veicināja ekonomisko izaugsmi, bet vienlaikus saglabāja lielu sociālo nevienlīdzību un atkarību no ārējā kapitāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-economic-history-of-the-modern-world/latin-america-17001870/C8AEB15FB4841B919B5827F7847FC0CF|title=Latin America: 1700–1870|author=Regina Grafe|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12|year=2021}}</ref> === 20. gadsimts === 20. gadsimta sākumā vairākās Latīņamerikas valstīs pieauga sociālā mobilizācija un opozīcija tradicionālajām oligarhiskajām politiskajām sistēmām. Viens no nozīmīgākajiem satricinājumiem bija [[Meksikas revolūcija]], kas sākās 1910. gadā un radikāli pārveidoja Meksikas politisko un sociālo sistēmu. Pēc [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] 1930. gados daudzās valstīs samazinājās tradicionālā uz eksportu orientētā ekonomiskā modeļa nozīme. Valdības arvien aktīvāk iesaistījās ekonomikā, bet industrializācija tika veicināta ar importa aizstāšanas politiku. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] šo attīstības modeli teorētiski pamatoja arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Latīņamerikas un Karību ekonomikas komisija, īpaši ekonomista Raula Prebiša darbos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/history-eclac|title=History of ECLAC|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12}}</ref> 20. gadsimta vidū reģionā nostiprinājās gan populistiski politiskie režīmi, gan militāras diktatūras. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos Latīņamerika kļuva par vienu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] ģeopolitiskās konkurences reģioniem. Īpaša nozīme bija 1959. gada [[Kubas revolūcija|Kubas revolūcijai]], pēc kuras [[Fidels Kastro]] izveidoja sociālistisku režīmu un Kuba kļuva par PSRS sabiedroto. 1960.—1980. gados militārie režīmi pārņēma varu vairākās Dienvidamerikas valstīs, tostarp Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Čīlē. Daļa šo režīmu sadarbojās represiju koordinēšanā operācijas „Kondors” ietvaros. 1980. gadi reģiona ekonomikā kļuva pazīstami kā ''zaudētā desmitgade''. Ārējā parāda krīze, augsta inflācija un ekonomiskā stagnācija izraisīja būtiskas ekonomiskās reformas. Vienlaikus 1980. un 1990. gados lielākajā daļā reģiona notika pāreja no militārajām diktatūrām uz demokrātiskām politiskajām sistēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/5398-economic-growth-latin-america-late-20th-century-evidence-and-interpretation|title=Economic growth in Latin America in the late 20th century: evidence and interpretation|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2005}}</ref> === Mūsdienu periods === 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā lielākajā daļā Latīņamerikas nostiprinājās vēlēšanu demokrātija, tomēr saglabājās būtiskas sociālās un ekonomiskās problēmas. Reģionam joprojām raksturīga augsta ienākumu un īpašuma nevienlīdzība, nevienmērīga ekonomiskā attīstība, organizētās noziedzības ietekme un periodiska politiskā nestabilitāte. 21. gadsimta sākumā vairākās valstīs pie varas nāca kreisi orientētas valdības, ko mēdz apzīmēt par „rozā paisumu”. Vienlaikus reģiona ekonomisko attīstību arvien vairāk ietekmēja attiecību paplašināšanās ar [[Ķīna|Ķīnu]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Latīņamerikas izejvielu eksporta tirgiem un investīciju avotiem. Latīņamerikas mūsdienu politiskās un ekonomiskās struktūras lielā mērā turpina atspoguļot vēsturiskos procesus, kas izveidojās koloniālajā laikmetā un 19. gadsimta valstu veidošanās laikā. Vēsturiskajā pētniecībā īpaša uzmanība tiek pievērsta zemes īpašuma koncentrācijai, sociālajai nevienlīdzībai, etniskajām hierarhijām un reģiona atkarībai no izejvielu eksporta kā ilgtermiņa attīstību ietekmējošiem faktoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/11259-eclac-its-historical-setting|title=ECLAC in its historical setting|author=Tulio Halperín Donghi|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2008}}</ref> == Valstis == Latiņamerikā ietilpst valstis, kurās ir izplatītas [[romāņu valodas]]. {| class="sortable wikitable" ! Valsts ! Galvaspilsēta ! Platība<br />(km²) ! Iedzīvotāji<br />(2018. gadā) ! Apakšreģions |- | {{ARG}} | [[Buenosairesa]] | style="text-align:right;"| {{sort|2780400|2 780 400}} | style="text-align:right;"| {{sort|44361150|44 361 150}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BOL}} | [[Sukre]] un [[Lapasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|1098581|1 098 581}} | style="text-align:right;"| {{sort|11353142|11 353 142}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BRA}} | [[Brazilja]] | style="text-align:right;"| {{sort|8515767|8 515 767}} | style="text-align:right;"| {{sort|209469323|209 469 323}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CHL}} | [[Santjago]] | style="text-align:right;"| {{sort|756096|756 096}} | style="text-align:right;"| {{sort|18729160|18 729 160}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{DOM}} |[[Santodomingo]] | style="text-align:right;"| {{sort|48442|48 442}} | style="text-align:right;"| {{sort|10627141|10 627 141}} | [[Karību reģions]] |- | {{ECU}} | [[Kito]] | style="text-align:right;"| {{sort|283560|283 560}} | style="text-align:right;"| {{sort|17084358|17 084 358}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{GLP}}* | [[Bastēra]] | style="text-align:right;"| 1628 | style="text-align:right;"| {{sort|399848|399 848}} | [[Karību reģions]] |- | {{GTM}} | [[Gvatemala (pilsēta)|Gvatemala]] | style="text-align:right;"| {{sort|108889|108 889}} | style="text-align:right;"| {{sort|17247849|17 247 849}} | [[Centrālamerika]] |- | {{GUF}}* | [[Kajenna]] | style="text-align:right;"| {{sort|83534|83 534}} | style="text-align:right;"| {{sort|282938|282 938}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{HTI}} | [[Portoprensa]] | style="text-align:right;"| {{sort|27750|27 750}} | style="text-align:right;"| {{sort|11123178|11 123 178}} | [[Karību reģions]] |- | {{HND}} | [[Tegusigalpa]] | style="text-align:right;"| {{sort|112492|112 492}} | style="text-align:right;"| {{sort|9587522|9 587 522}} | [[Centrālamerika]] |- | {{COL}} | [[Bogota]] | style="text-align:right;"| {{sort|1141748|1 141 748}} | style="text-align:right;"| {{sort|49661048|49 661 048}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CRI}} | [[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]] | style="text-align:right;"| {{sort|51100|51 100}} | style="text-align:right;"| {{sort|4999441|4 999 441}} | [[Centrālamerika]] |- | {{CUB}} | [[Havana]] | style="text-align:right;"| {{sort|109884|109 884}} | style="text-align:right;"| {{sort|11338134|11 338 134}} | [[Karību reģions]] |- | {{MTQ}}* | [[Fordefransa]] | style="text-align:right;"| 1128 | style="text-align:right;"| {{sort|375673|375 673}} | [[Karību reģions]] |- | {{MEX}} | [[Mehiko]] | style="text-align:right;"| {{sort|1964375|1 964 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|126190788|126 190 788}} | [[Ziemeļamerika]] |- | {{NIC}} | [[Managva]] | style="text-align:right;"| {{sort|130375|130 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|6465501|6 465 501}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PAN}} | [[Panama (pilsēta)|Panama]] | style="text-align:right;"| {{sort|75517|75 517}} | style="text-align:right;"| {{sort|4176869|4 176 869}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PRY}} | [[Asunsjona]] | style="text-align:right;"| {{sort|406752|406 752}} | style="text-align:right;"| {{sort|6956066|6 956 066}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PER}} | [[Lima]] | style="text-align:right;"| {{sort|1285216|1 285 216}} | style="text-align:right;"| {{sort|31989260|31 989 260}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PRI}}* | [[Sanhuana]] | style="text-align:right;"| 9104 | style="text-align:right;"| {{sort|3039596|3 039 596}} | [[Karību reģions]] |- | {{SLV}} | [[Sansalvadora]] | style="text-align:right;"| {{sort|21040|21 040}} | style="text-align:right;"| {{sort|6420746|6 420 746}} | [[Centrālamerika]] |- | {{BLM}}* | [[Gustavija]] | style="text-align:right;"| 53,2 | style="text-align:right;"| 9000 | [[Karību reģions]] |- | {{MAF}}* | [[Marigo]] | style="text-align:right;"| 25 | style="text-align:right;"| {{sort|39000|39 000}} | [[Karību reģions]] |- | {{SPM}}* | [[Senpjēra]] | style="text-align:right;"| 242 | style="text-align:right;"| 6080 | [[Ziemeļamerika]] |- | {{URY}} | [[Montevideo]] | style="text-align:right;"| {{sort|176215|176 215}} | style="text-align:right;"| {{sort|3449285|3 449 285}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{VEN}} | [[Karakasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|916445|916 445}} | style="text-align:right;"| {{sort|28887118|28 887 118}} | [[Dienvidamerika]] |- class="sortbottom" style="font-weight:bold | Kopā | | style="text-align:right;"| {{sort|20111699|20 111 699}} | style="text-align:right;"| {{sort|626747000|626 747 000}} | |} <nowiki>*</nowiki>: Nav suverēna valsts == Valodas == [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]] runā lielākajā daļa Latīņamerikas valstu. [[Portugāļu valoda|Portugāļu valodu]] galvenokārt izmanto [[Brazīlija|Brazīlijā]]. [[Franču valoda|Franču valodu]] izmanto [[Karību reģions|Karību reģionā]]: [[Gvadelupa]], [[Martinika]], [[Gviāna]] un [[Haiti]], kā arī [[Gviāna]] Dienvidamerikā. Latīņamerikā izplatītas arī citas indoeiropiešu valodas: [[angļu valoda|angļu valodā]] runā dažviet Argentīnā, Nikaragvā, Panamā un Puertoriko. [[Vācu valoda|Vācu valodu]] bieži izmanto Brazīlijā, Čīlē un Argentīnā. == Atsauces == == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasaules reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latīņamerika| ]] 1p5ulkzh22y3b1evxw06hf3xmg1jmql 4521223 4521222 2026-09-12T19:27:54Z Votre Provocateur 111653 4521223 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Latīņamerika |image = [[Attēls:Latin America (orthographic projection).svg|235px]]<br />Latīņamerika iekrāsota zaļā krāsā |area = 20 111 457 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 626 747 000 (2018. gadā) |density = 31,9 cilv./km² |demonym = |countries = 20 |list_countries = |dependencies = 13 |unrecognized = |languages = galvenokārt [[spāņu valoda|spāņu]] un [[portugāļu valoda]]s |time = no [[UTC-8]] līdz [[UTC-2]] |internet = |cities = [[Sanpaulu]]<br />[[Mehiko]]<br />[[Buenosairesa]]<br />[[Riodežaneiro]]<br />[[Bogota]]<br />[[Lima]]<br />[[Santjago]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Latīņamerika''' ({{val|pt|América Latina}}, {{val|es|Latinoamérica}} vai ''América Latina'', {{val|fr|Amérique latine}}) ir [[Amerika]]s reģions, kurā dominējošās ir [[romāņu valodas|romāņu]] (latīņu) valodas: [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]] un [[franču valoda|franču]]. Tās kopējā platība ir 20,1 miljoni km² (13% no Zemes sauszemes platības), kopējais iedzīvotāju skaits ir 626 miljoni (2018. gadā), un lielākās aglomerācijas ir [[Sanpaulu]] un [[Mehiko]]. Latīņamerikā ietilpst visa [[Dienvidamerika|Dienvidamerika]], izņemot [[Surinama|Surinamu]] un [[Gajāna|Gajānu]], kurās valsts valodas attiecīgi ir [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un [[angļu valoda]]. Bez Dienvidamerikas ietilpst arī [[Centrālamerika]], [[Meksika]], kā arī [[Karību reģions|Karību reģiona]] valstis un atkarīgās teritorijas ar oficiālo spāņu un franču valodu. == Vēsture == Latīņamerikas vēsture aptver ļoti atšķirīgu sabiedrību attīstību no pirmskolumba civilizācijām līdz mūsdienu nacionālajām valstīm. Reģiona vēsturisko attīstību būtiski ietekmēja Amerikas pamatiedzīvotāju civilizācijas, Eiropas kolonizācija, transatlantiskā vergu tirdzniecība, neatkarības kari, nacionālo valstu veidošanās un Latīņamerikas pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Latin-America|title=History of Latin America|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> === Pirmskolumba laikmets === Pirms eiropiešu ierašanās Latīņamerikas teritorijā pastāvēja simtiem dažādu tautu un politisko veidojumu. [[Mezoamerika|Mezoamerikā]] izveidojās [[Olmeki|olmeku]], [[Maiji|maiju]], [[Tolteki|tolteku]] un vēlāk [[Acteku impērija|acteku]] civilizācijas. [[Andi|Andu]] reģionā attīstījās vairākas sarežģītas sabiedrības, kuru politiskās konsolidācijas kulminācija 15. gadsimtā bija [[Inku impērija]]. Šīm sabiedrībām bija attīstīta lauksaimniecība, pilsētu kultūra, reliģiskās un administratīvās institūcijas un plaši tirdzniecības tīkli. Tomēr politiskā un sociālā organizācija dažādos Amerikas reģionos ievērojami atšķīrās. === Eiropas iekarošana un kolonizācija === Pēc [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ekspedīcijas 1492. gadā sākās ilgstošs Eiropas ekspansijas process Amerikā. 16. gadsimta pirmajā pusē spāņu konkistadori sagrāva divas no lielākajām reģiona valstīm — [[Acteku impērija|Acteku impēriju]] un [[Inku impērija|Inku impēriju]]. [[Ernans Kortess]] 1519.—1521. gadā pakļāva acteku valsti, savukārt [[Fransisko Pisarro]] vadītie spēki 1530. gados pārņēma kontroli pār Inku impērijas galvenajiem centriem. Lielākā daļa Centrālamerikas un Dienvidamerikas nonāca [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] varā, bet mūsdienu [[Brazīlija]] kļuva par [[Portugāles impērija|Portugāles]] koloniju. Spānijas teritorijas tika organizētas vicekaralistēs, kuru nozīmīgākās bija [[Jaunspānijas vicekaraliste]], [[Peru vicekaraliste]], [[Jaungranādas vicekaraliste]] un [[Riolaplatas vicekaraliste]]. Eiropas iekarošanu pavadīja Amerikas pamatiedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums. To izraisīja kari, piespiedu darbs un, galvenokārt, no Eiropas ievestās infekcijas slimības, pret kurām vietējiem iedzīvotājiem nebija izveidojusies imunoloģiskā aizsardzība. Koloniālā ekonomika lielā mērā tika orientēta uz derīgo izrakteņu un lauksaimniecības produkcijas eksportu. Sevišķi nozīmīga bija sudraba ieguve [[Potosi]] un Meksikas raktuvēs. Brazīlijā nozīmīga kļuva cukurniedru plantāciju ekonomika. Darbaspēka pieprasījums veicināja miljoniem paverdzinātu afrikāņu nogādāšanu Amerikā, īpaši Brazīlijā un Karību jūras reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/colonial-latin-america/|title=The Cambridge History of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> === Neatkarības kari === 18. gadsimta beigās koloniālo sistēmu arvien vairāk ietekmēja [[Apgaismība|Apgaismības]] idejas, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]] un [[Franču revolūcija]]. Īpaši nozīmīga bija [[Haiti revolūcija]], kuras rezultātā 1804. gadā izveidojās neatkarīga Haiti valsts. Spānijas kolonijās izšķirošs politiskais satricinājums sākās pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā notikušās Spānijas monarhijas krīzes 1808. gadā. Dažādās Amerikas teritorijās izveidojās vietējās pārvaldes institūcijas, un drīz sākās kari par neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/origins-of-spanish-american-independence/D8914DD7A8B277E3FB2D616615BB3FF0|title=The Origins of Spanish American Independence|author=John Lynch|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Dienvidamerikas neatkarības kustības nozīmīgākie līderi bija [[Simons Bolivars]] un [[Hosē de Sanmartins]]. Bolivara vadītie spēki sekmēja mūsdienu Venecuēlas, Kolumbijas, Ekvadoras un Bolīvijas neatkarību, savukārt Sanmartins spēlēja būtisku lomu Argentīnas, Čīles un Peru neatkarības iegūšanā. [[Meksikas neatkarības karš]] sākās 1810. gadā un noslēdzās ar neatkarīgas Meksikas izveidošanos 1821. gadā. Līdz 1820. gadu vidum gandrīz visa kontinentālā Spānijas Amerika bija kļuvusi neatkarīga. Spānijas kontrolē saglabājās galvenokārt Kuba un Puertoriko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/independence-of-latin-america/2BC09B8C24F217FF4C3509666ABBCABE|title=The Independence of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Brazīlijas neatkarības process būtiski atšķīrās. 1822. gadā Portugāles troņmantnieks [[Pedro I]] pasludināja Brazīlijas neatkarību un kļuva par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] imperatoru. === Nacionālo valstu veidošanās === 19. gadsimta pirmajās desmitgadēs jaunās Latīņamerikas valstis saskārās ar politisko institūciju vājumu, reģionālismu un konfliktiem starp dažādām elites grupām. Vairāki mēģinājumi saglabāt lielākas federācijas bija neveiksmīgi. [[Lielkolumbija]] 1830. gados sadalījās Venecuēlā, Ekvadorā un Jaungranādā, bet [[Centrālamerikas Federatīvā Republika]] sabruka vairākās neatkarīgās valstīs. Daudzās valstīs ievērojamu politisko lomu ieguva militārie līderi jeb ''caudillos''. Politiskie konflikti bieži norisinājās starp liberāļiem, kas atbalstīja federālismu, brīvāku ekonomiku un baznīcas privilēģiju ierobežošanu, un konservatīvajiem spēkiem, kas aizstāvēja centralizētu valsti un tradicionālo sociālo kārtību. 19. gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs nostiprinājās centrālās valdības un eksporta ekonomika. Latīņamerika arvien ciešāk tika integrēta pasaules tirgū, eksportējot kafiju, cukuru, gaļu, graudus, nitrātus, varu un citas izejvielas. Šī attīstība veicināja ekonomisko izaugsmi, bet vienlaikus saglabāja lielu sociālo nevienlīdzību un atkarību no ārējā kapitāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-economic-history-of-the-modern-world/latin-america-17001870/C8AEB15FB4841B919B5827F7847FC0CF|title=Latin America: 1700–1870|author=Regina Grafe|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12|year=2021}}</ref> === 20. gadsimts === 20. gadsimta sākumā vairākās Latīņamerikas valstīs pieauga sociālā mobilizācija un opozīcija tradicionālajām oligarhiskajām politiskajām sistēmām. Viens no nozīmīgākajiem satricinājumiem bija [[Meksikas revolūcija]], kas sākās 1910. gadā un radikāli pārveidoja Meksikas politisko un sociālo sistēmu. Pēc [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] 1930. gados daudzās valstīs samazinājās tradicionālā uz eksportu orientētā ekonomiskā modeļa nozīme. Valdības arvien aktīvāk iesaistījās ekonomikā, bet industrializācija tika veicināta ar importa aizstāšanas politiku. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] šo attīstības modeli teorētiski pamatoja arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Latīņamerikas un Karību ekonomikas komisija, īpaši ekonomista Raula Prebiša darbos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/history-eclac|title=History of ECLAC|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12}}</ref> 20. gadsimta vidū reģionā nostiprinājās gan populistiski politiskie režīmi, gan militāras diktatūras. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos Latīņamerika kļuva par vienu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] ģeopolitiskās konkurences reģioniem. Īpaša nozīme bija 1959. gada [[Kubas revolūcija|Kubas revolūcijai]], pēc kuras [[Fidels Kastro]] izveidoja sociālistisku režīmu un Kuba kļuva par PSRS sabiedroto. 1960.—1980. gados militārie režīmi pārņēma varu vairākās Dienvidamerikas valstīs, tostarp Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Čīlē. Daļa šo režīmu sadarbojās represiju koordinēšanā operācijas „Kondors” ietvaros. 1980. gadi reģiona ekonomikā kļuva pazīstami kā ''zaudētā desmitgade''. Ārējā parāda krīze, augsta inflācija un ekonomiskā stagnācija izraisīja būtiskas ekonomiskās reformas. Vienlaikus 1980. un 1990. gados lielākajā daļā reģiona notika pāreja no militārajām diktatūrām uz demokrātiskām politiskajām sistēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/5398-economic-growth-latin-america-late-20th-century-evidence-and-interpretation|title=Economic growth in Latin America in the late 20th century: evidence and interpretation|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2005}}</ref> === Mūsdienu periods === 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā lielākajā daļā Latīņamerikas nostiprinājās vēlēšanu demokrātija, tomēr saglabājās būtiskas sociālās un ekonomiskās problēmas. Reģionam joprojām raksturīga augsta ienākumu un īpašuma nevienlīdzība, nevienmērīga ekonomiskā attīstība, organizētās noziedzības ietekme un periodiska politiskā nestabilitāte. 21. gadsimta sākumā vairākās valstīs pie varas nāca kreisi orientētas valdības, ko mēdz apzīmēt par „rozā paisumu”. Vienlaikus reģiona ekonomisko attīstību arvien vairāk ietekmēja attiecību paplašināšanās ar [[Ķīna|Ķīnu]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Latīņamerikas izejvielu eksporta tirgiem un investīciju avotiem. Latīņamerikas mūsdienu politiskās un ekonomiskās struktūras lielā mērā turpina atspoguļot vēsturiskos procesus, kas izveidojās koloniālajā laikmetā un 19. gadsimta valstu veidošanās laikā. Vēsturiskajā pētniecībā īpaša uzmanība tiek pievērsta zemes īpašuma koncentrācijai, sociālajai nevienlīdzībai, etniskajām hierarhijām un reģiona atkarībai no izejvielu eksporta kā ilgtermiņa attīstību ietekmējošiem faktoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/11259-eclac-its-historical-setting|title=ECLAC in its historical setting|author=Tulio Halperín Donghi|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2008}}</ref> == Valstis == Latiņamerikā ietilpst valstis, kurās ir izplatītas [[romāņu valodas]]. {| class="sortable wikitable" ! Valsts ! Galvaspilsēta ! Platība<br />(km²) ! Iedzīvotāji<br />(2018. gadā) ! Apakšreģions |- | {{ARG}} | [[Buenosairesa]] | style="text-align:right;"| {{sort|2780400|2 780 400}} | style="text-align:right;"| {{sort|44361150|44 361 150}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BOL}} | [[Sukre]] un [[Lapasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|1098581|1 098 581}} | style="text-align:right;"| {{sort|11353142|11 353 142}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BRA}} | [[Brazilja]] | style="text-align:right;"| {{sort|8515767|8 515 767}} | style="text-align:right;"| {{sort|209469323|209 469 323}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CHL}} | [[Santjago]] | style="text-align:right;"| {{sort|756096|756 096}} | style="text-align:right;"| {{sort|18729160|18 729 160}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{DOM}} |[[Santodomingo]] | style="text-align:right;"| {{sort|48442|48 442}} | style="text-align:right;"| {{sort|10627141|10 627 141}} | [[Karību reģions]] |- | {{ECU}} | [[Kito]] | style="text-align:right;"| {{sort|283560|283 560}} | style="text-align:right;"| {{sort|17084358|17 084 358}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{GLP}}* | [[Bastēra]] | style="text-align:right;"| 1628 | style="text-align:right;"| {{sort|399848|399 848}} | [[Karību reģions]] |- | {{GTM}} | [[Gvatemala (pilsēta)|Gvatemala]] | style="text-align:right;"| {{sort|108889|108 889}} | style="text-align:right;"| {{sort|17247849|17 247 849}} | [[Centrālamerika]] |- | {{GUF}}* | [[Kajenna]] | style="text-align:right;"| {{sort|83534|83 534}} | style="text-align:right;"| {{sort|282938|282 938}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{HTI}} | [[Portoprensa]] | style="text-align:right;"| {{sort|27750|27 750}} | style="text-align:right;"| {{sort|11123178|11 123 178}} | [[Karību reģions]] |- | {{HND}} | [[Tegusigalpa]] | style="text-align:right;"| {{sort|112492|112 492}} | style="text-align:right;"| {{sort|9587522|9 587 522}} | [[Centrālamerika]] |- | {{COL}} | [[Bogota]] | style="text-align:right;"| {{sort|1141748|1 141 748}} | style="text-align:right;"| {{sort|49661048|49 661 048}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CRI}} | [[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]] | style="text-align:right;"| {{sort|51100|51 100}} | style="text-align:right;"| {{sort|4999441|4 999 441}} | [[Centrālamerika]] |- | {{CUB}} | [[Havana]] | style="text-align:right;"| {{sort|109884|109 884}} | style="text-align:right;"| {{sort|11338134|11 338 134}} | [[Karību reģions]] |- | {{MTQ}}* | [[Fordefransa]] | style="text-align:right;"| 1128 | style="text-align:right;"| {{sort|375673|375 673}} | [[Karību reģions]] |- | {{MEX}} | [[Mehiko]] | style="text-align:right;"| {{sort|1964375|1 964 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|126190788|126 190 788}} | [[Ziemeļamerika]] |- | {{NIC}} | [[Managva]] | style="text-align:right;"| {{sort|130375|130 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|6465501|6 465 501}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PAN}} | [[Panama (pilsēta)|Panama]] | style="text-align:right;"| {{sort|75517|75 517}} | style="text-align:right;"| {{sort|4176869|4 176 869}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PRY}} | [[Asunsjona]] | style="text-align:right;"| {{sort|406752|406 752}} | style="text-align:right;"| {{sort|6956066|6 956 066}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PER}} | [[Lima]] | style="text-align:right;"| {{sort|1285216|1 285 216}} | style="text-align:right;"| {{sort|31989260|31 989 260}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PRI}}* | [[Sanhuana]] | style="text-align:right;"| 9104 | style="text-align:right;"| {{sort|3039596|3 039 596}} | [[Karību reģions]] |- | {{SLV}} | [[Sansalvadora]] | style="text-align:right;"| {{sort|21040|21 040}} | style="text-align:right;"| {{sort|6420746|6 420 746}} | [[Centrālamerika]] |- | {{BLM}}* | [[Gustavija]] | style="text-align:right;"| 53,2 | style="text-align:right;"| 9000 | [[Karību reģions]] |- | {{MAF}}* | [[Marigo]] | style="text-align:right;"| 25 | style="text-align:right;"| {{sort|39000|39 000}} | [[Karību reģions]] |- | {{SPM}}* | [[Senpjēra]] | style="text-align:right;"| 242 | style="text-align:right;"| 6080 | [[Ziemeļamerika]] |- | {{URY}} | [[Montevideo]] | style="text-align:right;"| {{sort|176215|176 215}} | style="text-align:right;"| {{sort|3449285|3 449 285}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{VEN}} | [[Karakasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|916445|916 445}} | style="text-align:right;"| {{sort|28887118|28 887 118}} | [[Dienvidamerika]] |- class="sortbottom" style="font-weight:bold | Kopā | | style="text-align:right;"| {{sort|20111699|20 111 699}} | style="text-align:right;"| {{sort|626747000|626 747 000}} | |} <nowiki>*</nowiki>: Nav suverēna valsts == Valodas == [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]] runā lielākajā daļa Latīņamerikas valstu. [[Portugāļu valoda|Portugāļu valodu]] galvenokārt izmanto [[Brazīlija|Brazīlijā]]. [[Franču valoda|Franču valodu]] izmanto [[Karību reģions|Karību reģionā]]: [[Gvadelupa]], [[Martinika]], [[Gviāna]] un [[Haiti]], kā arī [[Gviāna]] Dienvidamerikā. Latīņamerikā izplatītas arī citas indoeiropiešu valodas: [[angļu valoda|angļu valodā]] runā dažviet Argentīnā, Nikaragvā, Panamā un Puertoriko. [[Vācu valoda|Vācu valodu]] bieži izmanto Brazīlijā, Čīlē un Argentīnā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasaules reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latīņamerika| ]] rgr5m439u8aaokm4bfccrrtvv6moe4x 4521224 4521223 2026-09-12T19:29:06Z Votre Provocateur 111653 /* Neatkarības kari */ 4521224 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Latīņamerika |image = [[Attēls:Latin America (orthographic projection).svg|235px]]<br />Latīņamerika iekrāsota zaļā krāsā |area = 20 111 457 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 626 747 000 (2018. gadā) |density = 31,9 cilv./km² |demonym = |countries = 20 |list_countries = |dependencies = 13 |unrecognized = |languages = galvenokārt [[spāņu valoda|spāņu]] un [[portugāļu valoda]]s |time = no [[UTC-8]] līdz [[UTC-2]] |internet = |cities = [[Sanpaulu]]<br />[[Mehiko]]<br />[[Buenosairesa]]<br />[[Riodežaneiro]]<br />[[Bogota]]<br />[[Lima]]<br />[[Santjago]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Latīņamerika''' ({{val|pt|América Latina}}, {{val|es|Latinoamérica}} vai ''América Latina'', {{val|fr|Amérique latine}}) ir [[Amerika]]s reģions, kurā dominējošās ir [[romāņu valodas|romāņu]] (latīņu) valodas: [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]] un [[franču valoda|franču]]. Tās kopējā platība ir 20,1 miljoni km² (13% no Zemes sauszemes platības), kopējais iedzīvotāju skaits ir 626 miljoni (2018. gadā), un lielākās aglomerācijas ir [[Sanpaulu]] un [[Mehiko]]. Latīņamerikā ietilpst visa [[Dienvidamerika|Dienvidamerika]], izņemot [[Surinama|Surinamu]] un [[Gajāna|Gajānu]], kurās valsts valodas attiecīgi ir [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un [[angļu valoda]]. Bez Dienvidamerikas ietilpst arī [[Centrālamerika]], [[Meksika]], kā arī [[Karību reģions|Karību reģiona]] valstis un atkarīgās teritorijas ar oficiālo spāņu un franču valodu. == Vēsture == Latīņamerikas vēsture aptver ļoti atšķirīgu sabiedrību attīstību no pirmskolumba civilizācijām līdz mūsdienu nacionālajām valstīm. Reģiona vēsturisko attīstību būtiski ietekmēja Amerikas pamatiedzīvotāju civilizācijas, Eiropas kolonizācija, transatlantiskā vergu tirdzniecība, neatkarības kari, nacionālo valstu veidošanās un Latīņamerikas pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Latin-America|title=History of Latin America|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> === Pirmskolumba laikmets === Pirms eiropiešu ierašanās Latīņamerikas teritorijā pastāvēja simtiem dažādu tautu un politisko veidojumu. [[Mezoamerika|Mezoamerikā]] izveidojās [[Olmeki|olmeku]], [[Maiji|maiju]], [[Tolteki|tolteku]] un vēlāk [[Acteku impērija|acteku]] civilizācijas. [[Andi|Andu]] reģionā attīstījās vairākas sarežģītas sabiedrības, kuru politiskās konsolidācijas kulminācija 15. gadsimtā bija [[Inku impērija]]. Šīm sabiedrībām bija attīstīta lauksaimniecība, pilsētu kultūra, reliģiskās un administratīvās institūcijas un plaši tirdzniecības tīkli. Tomēr politiskā un sociālā organizācija dažādos Amerikas reģionos ievērojami atšķīrās. === Eiropas iekarošana un kolonizācija === Pēc [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ekspedīcijas 1492. gadā sākās ilgstošs Eiropas ekspansijas process Amerikā. 16. gadsimta pirmajā pusē spāņu konkistadori sagrāva divas no lielākajām reģiona valstīm — [[Acteku impērija|Acteku impēriju]] un [[Inku impērija|Inku impēriju]]. [[Ernans Kortess]] 1519.—1521. gadā pakļāva acteku valsti, savukārt [[Fransisko Pisarro]] vadītie spēki 1530. gados pārņēma kontroli pār Inku impērijas galvenajiem centriem. Lielākā daļa Centrālamerikas un Dienvidamerikas nonāca [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] varā, bet mūsdienu [[Brazīlija]] kļuva par [[Portugāles impērija|Portugāles]] koloniju. Spānijas teritorijas tika organizētas vicekaralistēs, kuru nozīmīgākās bija [[Jaunspānijas vicekaraliste]], [[Peru vicekaraliste]], [[Jaungranādas vicekaraliste]] un [[Riolaplatas vicekaraliste]]. Eiropas iekarošanu pavadīja Amerikas pamatiedzīvotāju skaita katastrofāls samazinājums. To izraisīja kari, piespiedu darbs un, galvenokārt, no Eiropas ievestās infekcijas slimības, pret kurām vietējiem iedzīvotājiem nebija izveidojusies imunoloģiskā aizsardzība. Koloniālā ekonomika lielā mērā tika orientēta uz derīgo izrakteņu un lauksaimniecības produkcijas eksportu. Sevišķi nozīmīga bija sudraba ieguve [[Potosi]] un Meksikas raktuvēs. Brazīlijā nozīmīga kļuva cukurniedru plantāciju ekonomika. Darbaspēka pieprasījums veicināja miljoniem paverdzinātu afrikāņu nogādāšanu Amerikā, īpaši Brazīlijā un Karību jūras reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/colonial-latin-america/|title=The Cambridge History of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> === Neatkarības kari === 18. gadsimta beigās koloniālo sistēmu arvien vairāk ietekmēja [[Apgaismība|Apgaismības]] idejas, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]] un [[Franču revolūcija]]. Īpaši nozīmīga bija [[Haiti revolūcija]], kuras rezultātā 1804. gadā izveidojās neatkarīga Haiti valsts. Spānijas kolonijās izšķirošs politiskais satricinājums sākās pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā notikušās Spānijas monarhijas krīzes 1808. gadā. Dažādās Amerikas teritorijās izveidojās vietējās pārvaldes institūcijas, un drīz sākās kari par neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/origins-of-spanish-american-independence/D8914DD7A8B277E3FB2D616615BB3FF0|title=The Origins of Spanish American Independence|author=John Lynch|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Dienvidamerikas neatkarības kustības nozīmīgākie līderi bija [[Simons Bolivars]] un [[Hosē de Sanmartins]]. Bolivara vadītie spēki sekmēja mūsdienu Venecuēlas, Kolumbijas, Ekvadoras un Bolīvijas neatkarību, savukārt Sanmartins spēlēja būtisku lomu Argentīnas, Čīles un Peru neatkarības iegūšanā. [[Meksikas neatkarības karš]] sākās 1810. gadā un noslēdzās ar neatkarīgas Meksikas izveidošanos 1821. gadā. Līdz 1820. gadu vidum gandrīz visa kontinentālā Spānijas Amerika bija kļuvusi neatkarīga. Spānijas kontrolē saglabājās galvenokārt Kuba un Puertoriko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-latin-america/independence-of-latin-america/2BC09B8C24F217FF4C3509666ABBCABE|title=The Independence of Latin America|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12}}</ref> Brazīlijas neatkarības process būtiski atšķīrās. 1822. gadā Portugāles troņmantnieks [[Pedru I (Brazīlija)|Pedru I]] pasludināja Brazīlijas neatkarību un kļuva par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] imperatoru. === Nacionālo valstu veidošanās === 19. gadsimta pirmajās desmitgadēs jaunās Latīņamerikas valstis saskārās ar politisko institūciju vājumu, reģionālismu un konfliktiem starp dažādām elites grupām. Vairāki mēģinājumi saglabāt lielākas federācijas bija neveiksmīgi. [[Lielkolumbija]] 1830. gados sadalījās Venecuēlā, Ekvadorā un Jaungranādā, bet [[Centrālamerikas Federatīvā Republika]] sabruka vairākās neatkarīgās valstīs. Daudzās valstīs ievērojamu politisko lomu ieguva militārie līderi jeb ''caudillos''. Politiskie konflikti bieži norisinājās starp liberāļiem, kas atbalstīja federālismu, brīvāku ekonomiku un baznīcas privilēģiju ierobežošanu, un konservatīvajiem spēkiem, kas aizstāvēja centralizētu valsti un tradicionālo sociālo kārtību. 19. gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs nostiprinājās centrālās valdības un eksporta ekonomika. Latīņamerika arvien ciešāk tika integrēta pasaules tirgū, eksportējot kafiju, cukuru, gaļu, graudus, nitrātus, varu un citas izejvielas. Šī attīstība veicināja ekonomisko izaugsmi, bet vienlaikus saglabāja lielu sociālo nevienlīdzību un atkarību no ārējā kapitāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-economic-history-of-the-modern-world/latin-america-17001870/C8AEB15FB4841B919B5827F7847FC0CF|title=Latin America: 1700–1870|author=Regina Grafe|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12|year=2021}}</ref> === 20. gadsimts === 20. gadsimta sākumā vairākās Latīņamerikas valstīs pieauga sociālā mobilizācija un opozīcija tradicionālajām oligarhiskajām politiskajām sistēmām. Viens no nozīmīgākajiem satricinājumiem bija [[Meksikas revolūcija]], kas sākās 1910. gadā un radikāli pārveidoja Meksikas politisko un sociālo sistēmu. Pēc [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] 1930. gados daudzās valstīs samazinājās tradicionālā uz eksportu orientētā ekonomiskā modeļa nozīme. Valdības arvien aktīvāk iesaistījās ekonomikā, bet industrializācija tika veicināta ar importa aizstāšanas politiku. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] šo attīstības modeli teorētiski pamatoja arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Latīņamerikas un Karību ekonomikas komisija, īpaši ekonomista Raula Prebiša darbos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/history-eclac|title=History of ECLAC|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12}}</ref> 20. gadsimta vidū reģionā nostiprinājās gan populistiski politiskie režīmi, gan militāras diktatūras. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos Latīņamerika kļuva par vienu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] ģeopolitiskās konkurences reģioniem. Īpaša nozīme bija 1959. gada [[Kubas revolūcija|Kubas revolūcijai]], pēc kuras [[Fidels Kastro]] izveidoja sociālistisku režīmu un Kuba kļuva par PSRS sabiedroto. 1960.—1980. gados militārie režīmi pārņēma varu vairākās Dienvidamerikas valstīs, tostarp Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Čīlē. Daļa šo režīmu sadarbojās represiju koordinēšanā operācijas „Kondors” ietvaros. 1980. gadi reģiona ekonomikā kļuva pazīstami kā ''zaudētā desmitgade''. Ārējā parāda krīze, augsta inflācija un ekonomiskā stagnācija izraisīja būtiskas ekonomiskās reformas. Vienlaikus 1980. un 1990. gados lielākajā daļā reģiona notika pāreja no militārajām diktatūrām uz demokrātiskām politiskajām sistēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/5398-economic-growth-latin-america-late-20th-century-evidence-and-interpretation|title=Economic growth in Latin America in the late 20th century: evidence and interpretation|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2005}}</ref> === Mūsdienu periods === 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā lielākajā daļā Latīņamerikas nostiprinājās vēlēšanu demokrātija, tomēr saglabājās būtiskas sociālās un ekonomiskās problēmas. Reģionam joprojām raksturīga augsta ienākumu un īpašuma nevienlīdzība, nevienmērīga ekonomiskā attīstība, organizētās noziedzības ietekme un periodiska politiskā nestabilitāte. 21. gadsimta sākumā vairākās valstīs pie varas nāca kreisi orientētas valdības, ko mēdz apzīmēt par „rozā paisumu”. Vienlaikus reģiona ekonomisko attīstību arvien vairāk ietekmēja attiecību paplašināšanās ar [[Ķīna|Ķīnu]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Latīņamerikas izejvielu eksporta tirgiem un investīciju avotiem. Latīņamerikas mūsdienu politiskās un ekonomiskās struktūras lielā mērā turpina atspoguļot vēsturiskos procesus, kas izveidojās koloniālajā laikmetā un 19. gadsimta valstu veidošanās laikā. Vēsturiskajā pētniecībā īpaša uzmanība tiek pievērsta zemes īpašuma koncentrācijai, sociālajai nevienlīdzībai, etniskajām hierarhijām un reģiona atkarībai no izejvielu eksporta kā ilgtermiņa attīstību ietekmējošiem faktoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cepal.org/en/publications/11259-eclac-its-historical-setting|title=ECLAC in its historical setting|author=Tulio Halperín Donghi|publisher=Economic Commission for Latin America and the Caribbean|access-date=2026-09-12|year=2008}}</ref> == Valstis == Latiņamerikā ietilpst valstis, kurās ir izplatītas [[romāņu valodas]]. {| class="sortable wikitable" ! Valsts ! Galvaspilsēta ! Platība<br />(km²) ! Iedzīvotāji<br />(2018. gadā) ! Apakšreģions |- | {{ARG}} | [[Buenosairesa]] | style="text-align:right;"| {{sort|2780400|2 780 400}} | style="text-align:right;"| {{sort|44361150|44 361 150}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BOL}} | [[Sukre]] un [[Lapasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|1098581|1 098 581}} | style="text-align:right;"| {{sort|11353142|11 353 142}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{BRA}} | [[Brazilja]] | style="text-align:right;"| {{sort|8515767|8 515 767}} | style="text-align:right;"| {{sort|209469323|209 469 323}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CHL}} | [[Santjago]] | style="text-align:right;"| {{sort|756096|756 096}} | style="text-align:right;"| {{sort|18729160|18 729 160}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{DOM}} |[[Santodomingo]] | style="text-align:right;"| {{sort|48442|48 442}} | style="text-align:right;"| {{sort|10627141|10 627 141}} | [[Karību reģions]] |- | {{ECU}} | [[Kito]] | style="text-align:right;"| {{sort|283560|283 560}} | style="text-align:right;"| {{sort|17084358|17 084 358}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{GLP}}* | [[Bastēra]] | style="text-align:right;"| 1628 | style="text-align:right;"| {{sort|399848|399 848}} | [[Karību reģions]] |- | {{GTM}} | [[Gvatemala (pilsēta)|Gvatemala]] | style="text-align:right;"| {{sort|108889|108 889}} | style="text-align:right;"| {{sort|17247849|17 247 849}} | [[Centrālamerika]] |- | {{GUF}}* | [[Kajenna]] | style="text-align:right;"| {{sort|83534|83 534}} | style="text-align:right;"| {{sort|282938|282 938}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{HTI}} | [[Portoprensa]] | style="text-align:right;"| {{sort|27750|27 750}} | style="text-align:right;"| {{sort|11123178|11 123 178}} | [[Karību reģions]] |- | {{HND}} | [[Tegusigalpa]] | style="text-align:right;"| {{sort|112492|112 492}} | style="text-align:right;"| {{sort|9587522|9 587 522}} | [[Centrālamerika]] |- | {{COL}} | [[Bogota]] | style="text-align:right;"| {{sort|1141748|1 141 748}} | style="text-align:right;"| {{sort|49661048|49 661 048}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{CRI}} | [[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]] | style="text-align:right;"| {{sort|51100|51 100}} | style="text-align:right;"| {{sort|4999441|4 999 441}} | [[Centrālamerika]] |- | {{CUB}} | [[Havana]] | style="text-align:right;"| {{sort|109884|109 884}} | style="text-align:right;"| {{sort|11338134|11 338 134}} | [[Karību reģions]] |- | {{MTQ}}* | [[Fordefransa]] | style="text-align:right;"| 1128 | style="text-align:right;"| {{sort|375673|375 673}} | [[Karību reģions]] |- | {{MEX}} | [[Mehiko]] | style="text-align:right;"| {{sort|1964375|1 964 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|126190788|126 190 788}} | [[Ziemeļamerika]] |- | {{NIC}} | [[Managva]] | style="text-align:right;"| {{sort|130375|130 375}} | style="text-align:right;"| {{sort|6465501|6 465 501}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PAN}} | [[Panama (pilsēta)|Panama]] | style="text-align:right;"| {{sort|75517|75 517}} | style="text-align:right;"| {{sort|4176869|4 176 869}} | [[Centrālamerika]] |- | {{PRY}} | [[Asunsjona]] | style="text-align:right;"| {{sort|406752|406 752}} | style="text-align:right;"| {{sort|6956066|6 956 066}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PER}} | [[Lima]] | style="text-align:right;"| {{sort|1285216|1 285 216}} | style="text-align:right;"| {{sort|31989260|31 989 260}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{PRI}}* | [[Sanhuana]] | style="text-align:right;"| 9104 | style="text-align:right;"| {{sort|3039596|3 039 596}} | [[Karību reģions]] |- | {{SLV}} | [[Sansalvadora]] | style="text-align:right;"| {{sort|21040|21 040}} | style="text-align:right;"| {{sort|6420746|6 420 746}} | [[Centrālamerika]] |- | {{BLM}}* | [[Gustavija]] | style="text-align:right;"| 53,2 | style="text-align:right;"| 9000 | [[Karību reģions]] |- | {{MAF}}* | [[Marigo]] | style="text-align:right;"| 25 | style="text-align:right;"| {{sort|39000|39 000}} | [[Karību reģions]] |- | {{SPM}}* | [[Senpjēra]] | style="text-align:right;"| 242 | style="text-align:right;"| 6080 | [[Ziemeļamerika]] |- | {{URY}} | [[Montevideo]] | style="text-align:right;"| {{sort|176215|176 215}} | style="text-align:right;"| {{sort|3449285|3 449 285}} | [[Dienvidamerika]] |- | {{VEN}} | [[Karakasa]] | style="text-align:right;"| {{sort|916445|916 445}} | style="text-align:right;"| {{sort|28887118|28 887 118}} | [[Dienvidamerika]] |- class="sortbottom" style="font-weight:bold | Kopā | | style="text-align:right;"| {{sort|20111699|20 111 699}} | style="text-align:right;"| {{sort|626747000|626 747 000}} | |} <nowiki>*</nowiki>: Nav suverēna valsts == Valodas == [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]] runā lielākajā daļa Latīņamerikas valstu. [[Portugāļu valoda|Portugāļu valodu]] galvenokārt izmanto [[Brazīlija|Brazīlijā]]. [[Franču valoda|Franču valodu]] izmanto [[Karību reģions|Karību reģionā]]: [[Gvadelupa]], [[Martinika]], [[Gviāna]] un [[Haiti]], kā arī [[Gviāna]] Dienvidamerikā. Latīņamerikā izplatītas arī citas indoeiropiešu valodas: [[angļu valoda|angļu valodā]] runā dažviet Argentīnā, Nikaragvā, Panamā un Puertoriko. [[Vācu valoda|Vācu valodu]] bieži izmanto Brazīlijā, Čīlē un Argentīnā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasaules reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latīņamerika| ]] 63zewcksko546pqnobc8afhuvfwqxyh 0 57062 4521235 4512758 2026-09-12T19:38:57Z Votre Provocateur 111653 4521235 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Ivrits | nativename = {{lang|he|עִבְרִית}} ''{{lang|he-Latn|'Ivrit}}'' | pronunciation = {{IPA|[ʔivˈrit]}} (standarta Izraēlas), <br />{{IPA|[ʕivˈɾit]}} (Izraēlas [[Sefardi|sefardu]]), <br />{{IPA|[ʕivˈriθ]}} ([[Mizrahi ebreji|mizrahi]]), <br />{{IPA|[ˈivʀis]}} ([[aškenazi]]) | region = [[Izraēla]] un citas zemes, to vidū [[Argentīna]], [[Beļģija]], [[Brazīlija]], [[Čīle]], [[Kanāda]], [[Zviedrija]] [[Francija]], [[Vācija]], [[Irāna]], [[Libāna]], [[Nīderlande]], [[Nigērija]], [[Krievija]], [[Panama]], [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Urugvaja]]. [[Jūdaisms|Jūdaisma]] [[liturģiskā valoda]] vairāk nekā 3500 gadus | speakers = 9 miljoni<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/><br />izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta | familycolor = Afroaziātu | fam1 = [[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] | fam2 = [[Semītu valodas|Semītu]] | fam3 = [[Rietumsemītu valodas|Rietumsemītu]] | fam4 = [[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] | fam5 = [[Ziemeļrietumsemītu valodas|Ziemeļrietumsemītu]] | fam6 = [[Kanaaniešu valodas|Kanaaniešu]] | script = [[ebreju alfabēts]] | nation = {{ISR}} | agency = [[Ebreju valodas akadēmija]]<br />({{val-he|האקדמיה ללשון העברית}}, {{Unicode|''HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit''}}) | iso1 = he | iso2 = heb | lc1= heb | ld1= Mūsdienu ivrits | ll1= Ivrits | lc2= hbo | ld2= Senebreju valoda |image=[[Attēls:1_QIsa_example_of_damage_col_12-13.jpg|214px]]|caption=Fragments no [[Jesajas grāmata|Jesajas grāmata]] 2. gs. p.m.ē. manuskripta}} '''Ivrits'''<ref name="ivrits"/> ({{lang|he|עִבְרִית}}, ''{{lang|he-Latn|‘ivrit}}'') ir [[semītu valodas|semītu]] saimes mūsdienu [[ebreji|ebreju]] [[valoda]], kas ir [[Izraēla]]s valsts valoda. Ivrita senā forma [[senebreju valoda]] ir [[jūdaisms|jūdaisma]] liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, [[sefardi]] to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni [[Izraēla]]s iedzīvotāju<ref name="esl.fis.edu"/><ref name=ucl.ac.uk/> un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/> == Statuss == 2018. gadā pieņemtais Pamatlikums "Izraēla — ebreju tautas valsts" noteica, ka ivrits ir vienīgā Izraēlas [[valsts valoda]] ([[arābu valoda]] zaudēja oficiālās valodas statusu, taču tai ir piešķirts īpašs statuss). == Vēsture == Ivrita vēsture aizsākas senajā Tuvajos Austrumos. Tā senākā forma — [[senebreju valoda]] — bija viena no ziemeļrietumu [[Semītu valodas|semītu valodām]] un bija cieši radniecīga [[Feniķiešu valoda|feniķiešu]] un citām kanaāniešu valodām. Senebreju valodā ir sarakstīta liela daļa [[Ebreju Bībele|Ebreju Bībeles]], un tā bija nozīmīga senās Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāju valoda. Pēc [[Babilonijas trimda|Babilonijas trimdas]] ebreju vidū pakāpeniski pieauga [[Aramiešu valoda|aramiešu valodas]] nozīme. Vēlāk ikdienas saziņā ivritu arvien vairāk aizstāja aramiešu, grieķu un citas valodas. Ap mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem ivrits lielā mērā zaudēja dzimtās sarunvalodas statusu, taču turpināja pastāvēt kā [[Jūdaisms|jūdaisma]] liturģiskā, reliģiskā, juridiskā un literārā valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Hebrew-language|title=Hebrew language|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> Viduslaikos ivrits tika izmantots reliģiskajos tekstos, filozofijā, zinātniskajos darbos, dzejā un ebreju kopienu savstarpējā sarakstē. Dažādos reģionos izveidojās atšķirīgas izrunas tradīcijas, tostarp [[Sefardi|sefardu]] un [[Aškenazi|aškenazu]] tradīcija. === Mūsdienu ivrita atdzimšana === 19. gadsimta beigās ivrita loma būtiski mainījās saistībā ar [[Cionisms|cionisma]] kustības attīstību un ebreju migrāciju uz Palestīnu. Viens no nozīmīgākajiem mūsdienu ivrita atdzimšanas veicinātājiem bija [[Eliezers Ben-Jehuda]], kurš iestājās par ivrita izmantošanu ikdienas saziņā, izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Eliezer-Ben-Yehuda|title=Eliezer Ben-Yehuda|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> Ivrita atdzimšanas laikā tika radīti daudzi jauni termini, standartizēta gramatika un paplašināts vārdu krājums, lai valodu varētu izmantot mūsdienu zinātnē, pārvaldē, izglītībā un ikdienas dzīvē. 20. gadsimta sākumā ivrits arvien vairāk kļuva par kopīgu saziņas valodu Palestīnas ebreju kopienā. Pēc [[Izraēla|Izraēlas]] valsts dibināšanas 1948. gadā ivrits nostiprinājās kā valsts galvenā sabiedriskās saziņas valoda. Mūsdienu ivrits saglabā ciešu saikni ar senebreju valodu, taču tā vārdu krājumu, izrunu un sintaksi ir ietekmējušas arī citas valodas, tostarp [[jidišs]], [[krievu valoda]], [[vācu valoda]], [[angļu valoda]] un arābu valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Hebrew-language|title=Hebrew language|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> Ivrita atdzimšana bieži tiek uzskatīta par vienu no pazīstamākajiem un veiksmīgākajiem [[Valodas revitalizācija|valodas revitalizācijas]] piemēriem, jo valoda, kas ilgstoši galvenokārt tika lietota reliģiskajā un rakstu vidē, atkal kļuva par miljoniem cilvēku dzimto un ikdienas saziņas valodu. == Skatīt arī == * [[Jidišs]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name=israel-hayom-hebrew-speakers>{{ziņu atsauce | last= Klein | first= Zeev | title= A million and a half Israelis struggle with Hebrew | url= http://www.israelhayom.com/site/newsletter_article.php?id=8065 | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | newspaper= Israel Hayom | date= 2013. gada 18. marts | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131104001556/http://www.israelhayom.com/site/newsletter_article.php?id=8065 | archivedate= 2013. gada 4. Novembris }}</ref> <ref name=Behadrey-Haredim>{{tīmekļa atsauce | authors= Nachman Gur, Behadrey Haredim | title= Kometz Aleph – Au• How many Hebrew speakers are there in the world? | url= http://www.bhol.co.il/article_en.aspx?id=52405 | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131104025104/http://www.bhol.co.il/article_en.aspx?id=52405 | archivedate= 2013. gada 4. Novembris }}</ref> <ref name="ivrits">Netiek saukta par ebreju valodu, lai atšķirtu no [[jidišs|jidiša]], [[ladino]] vai citām [[ebreju valodas|ebreju valodām]]</ref> <ref name=esl.fis.edu>{{tīmekļa atsauce | title= The differences between English and Hebrew | url= http://esl.fis.edu/grammar/langdiff/hebrew.htm | work= Frankfurt International School | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131106053751/http://esl.fis.edu/grammar/langdiff/hebrew.htm | archivedate= 2013. gada 6. Novembris }}</ref> <ref name=ucl.ac.uk>{{tīmekļa atsauce | title= Hebrew - UCL | url= http://www.ucl.ac.uk/clie/learning-resources/sac/hebrew | work= University College London | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131106121157/http://www.ucl.ac.uk/clie/learning-resources/sac/hebrew | archivedate= 2013. gada 6. Novembris }}</ref> }} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=he|Ivrita valoda}} * [https://web.archive.org/web/20190901030859/https://www.milingua.com/ Ivrita kursi tiešsaistē] * [https://web.archive.org/web/20071231112738/http://pagesperso-orange.fr/babel-site/ivrit.htm ''Hebrew is Easy''] * [http://www.ancient-hebrew.org/index.html ''Ancient Hebrew Research Center'']es * [https://web.archive.org/web/20080616075855/http://www.dicts.info/dictlist1.php?l=Hebrew Ivrita vārdnīcu kolekcija] * [http://www.adath-shalom.ca/history_of_hebrewtoc.htm Senebreju un mūsdienu ebreju valodas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121222024722/http://www.adath-shalom.ca/history_of_hebrewtoc.htm |date={{dat|2012|12|22||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20190901030900/https://hebrewtoday.com/ ''Learn Hebrew''] * [[Ghil'ad Zuckermann|Zuckermann, Ghil'ad]], 2003. [https://www.palgrave.com/gp/book/9781403917232 ''Language Contact and Lexical Enrichment in Israeli Hebrew'']. Palgrave Macmillan. ({{ISBN|9781403917232}} / {{ISBN|9781403938695}}) {{valoda-aizmetnis}} {{Afroaziātu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ivrits| ]] bx9gbl3uggne3wbgihttuue681mqgmc 0 58566 4521319 4435582 2026-09-13T05:30:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4521319 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dundaga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Dundagas pils.jpg | image_caption = Dundagas panorāma (priekšplānā pils) | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Dundagas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1245. g. | established_title2 = Piešķirts pilsētciemata statuss | established_date2 = 1950. g. | established_title3 = Atņemts pilsētciemata statuss | established_date3 = 1990. g. | area_total_km2 = 6,37 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=3036|title=Dundaga|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate=6 January 2026}}</ref> | population_total = 1431 | population_density_km2 = auto | population_demonym = dundadznieks, dundžiņš<ref>[https://tezaurs.lv/dund%C5%BEi%C5%86i:1 Tēzaurs — dundžiņi]</ref> | latd = 57 | latm = 30 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 58 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 63 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | other_name = {{val-liv|Dūoņig}} }} '''Dundaga''' ({{Val-liv|Dūoņig}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.dundaga.lv/news/34|title=TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS|website=visit.dundaga.lv|access-date=2023-07-30}}</ref> ir lielciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Dundagas pagasta [[pārvaldes centrs]]. Atrodas [[Ziemeļkurzemes augstiene|Ziemeļkurzemes augstienē]] 33,5 km no [[Talsi]]em, 151 km no [[Rīga]]s un 66 km no [[Ventspils]]. Cauri ciemam tek [[Pāce (upe)|Pāce]]; uz upes un tajā ietekošā [[Mācītājmuižas valks|Mācītājmuižas valka]] izveidoti vairāki [[dīķis|dīķi]]: [[Dundagas dīķis]] un [[Zirgu dīķis]]. == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] [[Rīgas domkapituls|Domkapitulam]] dāvināja 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidroja kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], [[Dundagas baptistu baznīca|baptistu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2000!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 2140|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 1ueni92jlj2vard3m7virenrjhf6ium 0 62262 4521349 4107533 2026-09-13T06:38:56Z Kleivas 2704 4521349 wikitext text/x-wiki {{Ūdenspolo 2008 Vasaras OS}} '''2008. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu ūdenspolo turnīra''' rezultāti. == Priekšsacīkstes == 12 izlases tiek sadalītas divās grupās pa 6 izlasēm katrā. Katrā grupā katra komanda izspēlē spēli ar visām pārējām. Abu grupu uzvarētāji automātiski iekļūst pusfinālā, bet grupu otro un trešo vietu ieguvēji cīnīsies ceturtdaļfinālos par iekļūšanu pusfinālā. {| class="infobox bordered" |- |width=10px bgcolor="#afeeee"| ||Komanda kvalificējās pusfinālam |- |width=10px bgcolor="#ccffcc"| ||Komanda kvalificējas ceturtdaļfinālam |- |width=10px bgcolor="#ffe4b5"| ||Komanda spēles par 7.-10. vietu |- |width=10px bgcolor="#ffcccc"| ||Komanda spēles par 7.-12. vietu |} === A grupa === {|class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=175| Komanda !width=40 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=40 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=40 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=40 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=40 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|+/-|Punktu attiecība}} !width=40 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |-bgcolor="#afeeee" |align="left"| {{HUN}} || 5 || 4 || 1 || 0 || 60 || 36 || +24 || '''9''' |-bgcolor="#ccffcc" |align="left"| {{ESP}} || 5 || 4 || 0 || 1 || 52 || 34 || +18 || '''8''' |-bgcolor="#ccffcc" style ="border-bottom:3px solid red;" |align="left"| {{MNE}} || 5 || 2 || 2 || 1 || 43 || 33 || +10 || '''6''' |-bgcolor="#ffe4b5" |align="left"| {{AUS}} || 5 || 2 || 1 || 2 || 45 || 40 || +5 || '''5''' |-bgcolor="#ffcccc" |align="left"| {{GRE}} || 5 || 1 || 0 || 4 || 39 || 56 || -17 || '''2''' |-bgcolor="#ffcccc" |align="left"| {{CAN}} || 5 || 0 || 0 || 5 || 21 || 61 || -40 || '''0''' |- |} {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|10|N}} | laiks = 4:30 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013063042/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A01.shtml#WPM400A01 Informācija] | komanda1 = {{ESP}} | rez1 = 16 | rez2 = 6 | komanda2 = {{CAN}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|10|N}} | laiks = 5:50 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013063047/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A02.shtml#WPM400A02 Informācija] | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 10 | rez2 = 10 | komanda2 = {{MNE}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|10|N}} | laiks = 9:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080916100147/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A03.shtml#WPM400A03 Informācija] | komanda1 = {{AUS}} | rez1 = 12 | rez2 = 8 | komanda2 = {{GRC}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|12|N}} | laiks = 4:30 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080916100152/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A04.shtml#WPM400A04 Informācija] | komanda1 = {{CAN}} | rez1 = 0 | rez2 = 12 | komanda2 = {{MNE}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|12|N}} | laiks = 5:50 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080916173743/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A05.shtml#WPM400A05 Informācija] | komanda1 = {{ESP}} | rez1 = 9 | rez2 = 8 | komanda2 = {{AUS}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|12|N}} | laiks = 9:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080916121445/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A06.shtml#WPM400A06 Informācija] | komanda1 = {{GRC}} | rez1 = 6 | rez2 = 17 | komanda2 = {{HUN}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|14|N}} | laiks = 7:10 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080917042501/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A07.shtml#WPM400A07 Informācija] | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 8 | rez2 = 5 | komanda2 = {{ESP}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|14|N}} | laiks = 9:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013112956/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A08.shtml#WPM400A08 Informācija] | komanda1 = {{MNE}} | rez1 = 10 | rez2 = 6 | komanda2 = {{GRC}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|14|N}} | laiks = 10:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080918071323/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A09.shtml#WPM400A09 Informācija] | komanda1 = {{AUS}} | rez1 = 8 | rez2 = 5 | komanda2 = {{CAN}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|16|N}} | laiks = 10:50 | informacija = [https://web.archive.org/web/20090805092053/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A10.shtml#WPM400A10 Informācija] | komanda1 = {{CAN}} | rez1 = 7 | rez2 = 13 | komanda2 = {{GRC}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|16|N}} | laiks = 9:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013113001/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A11.shtml#WPM400A11 Informācija] | komanda1 = {{ESP}} | rez1 = 12 | rez2 = 6 | komanda2 = {{MNE}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|16|N}} | laiks = 10:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080918053347/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400A12.shtml#WPM400A12 Informācija] | komanda1 = {{AUS}} | rez1 = 12 | rez2 = 13 | komanda2 = {{HUN}} | vieta = | skatitaji = }} --- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|18|N}} | laiks = 5:50 | informacija = | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 12 | rez2 = 3 | komanda2 = {{CAN}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|18|N}} | laiks = 7:10 | informacija = | komanda1 = {{MNE}} | rez1 = 5 | rez2 = 5 | komanda2 = {{AUS}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|18|N}} | laiks = 10:20 | informacija = | komanda1 = {{ESP}} | rez1 = 10 | rez2 = 6 | komanda2 = {{GRC}} | vieta = | skatitaji = }} === B grupa === {|class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=175| Komanda !width=40 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=40 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=40 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=40 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=40 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|+/-|Punktu attiecība}} !width=40 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |-bgcolor="#afeeee" |align="left"| {{USA}} || 5 || 4 || 0 || 1 || 37 || 31 || +6 || '''8''' |-bgcolor="#ccffcc" |align="left"| {{CRO}} || 5 || 4 || 0 || 1 || 56 || 31 || +25 || '''8''' |-bgcolor="#ccffcc" style="border-bottom:3px solid red;" |align="left"| {{SRB}} || 5 || 3 || 0 || 2 || 50 || 38 || +12 || '''6''' |-bgcolor="#ffe4b5" |align="left"| {{GER}} || 5 || 2 || 0 || 3 || 33 || 44 || -11 || '''4''' |-bgcolor="#ffcccc" |align="left"| {{ITA}} || 5 || 2 || 0 || 3 || 57 || 50 || +7 || '''4''' |-bgcolor="#ffcccc" |align="left"| {{CHN}} || 5 || 0 || 0 || 5 || 25 || 64 || -39 || '''0''' |- |} {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|10|N}} | laiks = 7:10 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013113006/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B01.shtml#WPM400B01 Informācija] | komanda1 = {{SRB}} | rez1 = 11 | rez2 = 7 | komanda2 = {{GER}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|10|N}} | laiks = 10:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013124008/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B02.shtml#WPM400B02 Informācija] | komanda1 = {{CRO}} | rez1 = 11 | rez2 = 7 | komanda2 = {{ITA}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|10|N}} | laiks = 11:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013063052/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B03.shtml#WPM400B03 Informācija] | komanda1 = {{USA}} | rez1 = 8 | rez2 = 4 | komanda2 = {{CHN}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|12|N}} | laiks = 7:10 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080917142551/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B04.shtml#WPM400B04 Informācija] | komanda1 = {{ITA}} | rez1 = 11 | rez2 = 12 | komanda2 = {{USA}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|12|N}} | laiks = 10:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013124013/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B05.shtml#WPM400B05 Informācija] | komanda1 = {{SRB}} | rez1 = 8 | rez2 = 11 | komanda2 = {{CRO}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|12|N}} | laiks = 11:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080917222355/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B06.shtml#WPM400B06 Informācija] | komanda1 = {{GER}} | rez1 = 6 | rez2 = 5 | komanda2 = {{CHN}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|14|N}} | laiks = 4:30 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080917181219/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B07.shtml#WPM400B07 Informācija] | komanda1 = {{CRO}} | rez1 = 13 | rez2 = 5 | komanda2 = {{GER}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|14|N}} | laiks = 5:50 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081014070707/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B08.shtml#WPM400B08 Informācija] | komanda1 = {{USA}} | rez1 = 2 | rez2 = 4 | komanda2 = {{SRB}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|14|N}} | laiks = 11:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081014070712/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B09.shtml#WPM400B09 Informācija] | komanda1 = {{CHN}} | rez1 = 7 | rez2 = 19 | komanda2 = {{ITA}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|16|N}} | laiks = 4:30 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080917222359/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B10.shtml#WPM400B10 Informācija] | komanda1 = {{GER}} | rez1 = 8 | rez2 = 7 | komanda2 = {{ITA}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|16|N}} | laiks = 7:10 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013124018/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B11.shtml#WPM400B11 Informācija] | komanda1 = {{CRO}} | rez1 = 5 | rez2 = 7 | komanda2 = {{USA}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|16|N}} | laiks = 11:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080916100202/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPM400B12.shtml#WPM400B12 Informācija] | komanda1 = {{SRB}} | rez1 = 15 | rez2 = 5 | komanda2 = {{CHN}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|18|N}} | laiks = 4:30 | informacija = | komanda1 = {{SRB}} | rez1 = 12 | rez2 = 13 | komanda2 = {{ITA}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|18|N}} | laiks = 9:00 | informacija = | komanda1 = {{USA}} | rez1 = 8 | rez2 = 7 | komanda2 = {{GER}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|18|N}} | laiks = 11:40 | informacija = | komanda1 = {{CHN}} | rez1 = 4 | rez2 = 16 | komanda2 = {{CRO}} | vieta = | skatitaji = }} == Izslēgšanas turnīrs == === Ceturtdaļfināli === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|20|N}} | laiks = 11:00 | informacija = | komanda1 = {{MNE}} | rez1 = 7 | rez2 = 6 | komanda2 = {{CRO}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|20|N}} | laiks = 12:20 | informacija = | komanda1 = {{ESP}} | rez1 = 5 | rez2 = 9 | komanda2 = {{SRB}} | vieta = | skatitaji = }} === Pusfināli === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|22|N}} | laiks = 13:20 | informacija = | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 11 | rez2 = 9 | komanda2 = {{MNE}} | vieta = | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|22|N}} | laiks = 14:40 | informacija = | komanda1 = {{SRB}} | rez1 = 5 | rez2 = 10 | komanda2 = {{USA}} | vieta = | skatitaji = }} === Bronzas medaļas izcīņa === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|24|N}} | laiks = 9:20 | informacija = | komanda1 = {{MNE}} | rez1 = 4 | rez2 = 6 | komanda2 = {{SRB}} | vieta = | skatitaji = }} === Fināls === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|24|N}} | laiks = 10:40 | informacija = | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 14 | rez2 = 10 | komanda2 = {{USA}} | vieta = | skatitaji = }} {{DEFAULTSORT:Udenspolo}} {{Disciplīnas2008VasarasOS}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|vīrieši]] exqpxiqwy6dfkwcjcqksse4wer7qmvx 0 62265 4521416 4494344 2026-09-13T07:54:24Z Vylks 50297 4521416 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Itālijas futbola čempionāta A sērija | aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona | logo = Serie A logo 2022.svg | pikseļi = 120px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = [[1898. gads|1898]]. gadā | moto = | valsts = {{ITA}} | izkr = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]] | viet_turn = [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]<br />[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Konferences līga]] | komandas = 20 | čempions = ''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]''<br /> ([[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025—26]]; 21. tituls) | čempions_visv = ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]''<br />(36 tituli) | mlapa = [http://www.legaseriea.it legaseriea.it] }} '''Itālijas futbola čempionāta A sērija''' jeb '''''Serie A''''' (oficiāli zināma kā '''''Serie A TIM''''') ir augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga [[Itālija|Itālijā]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules spēcīgākajām līgām. Šobrīd (2022) A sērija pēc [[UEFA koeficients|UEFA koeficienta]] <ref>https://www.uefa.com/nationalassociations/uefarankings/country/#/yr/2022</ref> ieņemot trešo vietu Eiropā aiz Spānijas ''[[La Liga]]'', un [[Anglijas Premjerlīga]]s bet atstājot aiz sevis [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]]. [[UEFA Čempionu līga]]s kausu visbiežāk ir izcīnījusi kāda A sērijas komanda. Kopumā itāļu klubi finālu ir sasnieguši 25 reizes un izcīnījuši 11 kausus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=542188.html | publisher = UEFA.com | accessdate = 13.08.2007 | date = 24.05.2007. | author = Kevins Ešbaijs | title = Serie A atgūst zvaigžņu statusu {{en ikona}}}}</ref> == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība !Vieta 2025.—2026. <br />gada sezonā |- |style="text-align:left;"|[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] ||[[Bergamo]] || [[Stadio Atleti Azzurri d'Italia|Bergamo stadions]] || 23 439 || 7. |- |style="text-align:left;"|[[Bologna FC 1909|Bologna]] || [[Boloņa]] || ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' || 38 279 || 8. |- |style="text-align:left;"|[[Cagliari Calcio|Cagliari]] || [[Kaljāri]] || ''[[Unipol Domus]]'' || 16 416 || 14. |- |style="text-align:left;"|[[Como 1907|Como]] || [[Komo (pilsēta)|Komo]] || ''[[Stadio Giuseppe Sinigaglia]]'' || 13 602 || 4. |- |style="text-align:left;"|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] || [[Florence]] || [[Artēmio Franki stadions]] || 43 118 || 15. |- |style="text-align:left;"|[[Frosinone Calcio|Frosinone]] || [[Frozinone]] || ''[[Stadio Benito Stirpe]]'' || 16 227 ||data-sort-value="19"| 2. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[Genoa CFC|Genoa]] || [[Dženova]] || [[Luidži Ferrarisa stadions]] || 33 205 || 16. |- |style="text-align:left;"|[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] ||[[Milāna]] || ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' || 75 710 || '''1.''' |- |style="text-align:left;"|[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] || [[Turīna]] || [[Juventus stadions]] || 41 507 || 6. |- |style="text-align:left;"|[[Romas "Lazio"|Lazio]] || [[Roma]] || ''[[Stadio Olimpico]]'' || 70 634 || 9. |- |style="text-align:left;"|[[US Lecce|Lecce]] || [[Leče]] || ''[[Stadio Via del mare]]'' || 30 354 || 17. |- |style="text-align:left;"|[[AC Milan|Milan]] || [[Milāna]] || ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' || 75 710 || 5. |- |style="text-align:left;"|[[AC Monza|Monza]] || [[Monca]] || ''[[Stadio Brianteo]]'' || 17 102 ||data-sort-value="20"| 3. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[SSC Napoli|Napoli]] || [[Neapole]] || ''[[Stadio Diego Armando Maradona]]'' || 54 732 || 2. |- |style="text-align:left;"|[[Parma Calcio 1913|Parma]] || [[Parma]] || ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' || 22 352 || 13. |- |style="text-align:left;"|[[AS Roma|Roma]] ||[[Roma]] || ''[[Stadio Olimpico]]'' || 70 634 || 3. |- |style="text-align:left;"|[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] || [[Redžo Emīlija]] || ''[[Mapei Stadium|Mapei Stadium – Città del Tricolore]]'' || 21 515 || 11. |- |style="text-align:left;"|[[Torino FC|Torino]] || [[Turīna]] || [[Grande Torino Olimpiskais stadions|''Grande Torino'' Olimpiskais stadions]] || 28 177 || 12. |- |style="text-align:left;"|[[Udinese Calcio|Udinese]] || [[Udīne]] || [[Stadions Friuli|Stadions ''Friuli'']] || 25 132 || 10. |- |style="text-align:left;"|[[Venezia FC|Venezia]] || [[Venēcija]] || ''[[Stadio Pier Luigi Penzo]]'' || 12 048 ||data-sort-value="18"| 1. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija| ]] okteihmeqyb0ja0pxcsm2xnbqf14v1f 0 66676 4521231 4316772 2026-09-12T19:34:13Z Votre Provocateur 111653 4521231 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Krī valoda |nativename=Nēhiyawēwin, Nīhithawīwin, Nēhinawēwin, ᓀᐦᐃᔭᐍᐏᐣ |familycolor=Amerikas |states= [[Kanāda]] |speakers= 117 410<ref name="census">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www12.statcan.ca/english/census06/data/topics/RetrieveProductTable.cfm?ALEVEL=3&APATH=3&CATNO=&DETAIL=0&DIM=&DS=99&FL=0&FREE=0&GAL=0&GC=99&GK=NA&GRP=1&IPS=&METH=0&ORDER=1&PID=89189&PTYPE=88971&RL=0&S=1&ShowAll=No&StartRow=1&SUB=705&Temporal=2006&Theme=70&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= |title=Statistics Canada: 2006 Census |access-date={{dat|2013|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131016163022/http://www12.statcan.ca/english/census06/data/topics/RetrieveProductTable.cfm?ALEVEL=3&APATH=3&CATNO=&DETAIL=0&DIM=&DS=99&FL=0&FREE=0&GAL=0&GC=99&GK=NA&GRP=1&IPS=&METH=0&ORDER=1&PID=89189&PTYPE=88971&RL=0&S=1&ShowAll=No&StartRow=1&SUB=705&Temporal=2006&Theme=70&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= |archivedate={{dat|2013|10|16||bez}} }}</ref> |fam1=[[Algiskās valodas|Algiskās]] |fam2=[[Algonkinu valodas|Algonkinu]] |fam3=[[Centrālās algonkinu valodas|Centrālās algonkinu]] |script=[[Latīņu alfabēts]], [[Krī silabārijs]] |nation=[[Ziemeļrietumu Teritorijas]] ([[Kanāda]]) |iso1=cr|iso2=cre |lc1=cre|ld1=Krī (kopējais)|ll1=none |lc2=nsk|ld2=Naskapi|ll2=Naskapi valoda |lc3=moe|ld3=Innuaimunu<!-- Montagnais -->|ll3=Innuaimunu valoda |lc4=atj|ld4=Atikameku|ll4=Atikameku valoda |lc5=crm|ld5=Aļņu krī|ll5=Aļņu krī valoda |lc6=crl|ld6=Ziemeļu austrumkrī|ll6=Ziemeļu austrumkrī valoda |lc7=crj|ld7=Dienvidu austrumkrī|ll7=Dienvidu austrumkrī valoda |lc8=crw|ld8=Purvu krī|ll8=Purvu krī valoda |lc9=cwd|ld9=Mežu krī|ll9=Mežu krī valoda |lc10=crk|ld10=Līdzenumu krī|ll10=Līdzenumu krī valoda |map=<br><div style="text-align: center;"><small>Krī dialektu areāli</small></div> }} '''Krī valodas''' ir tuvi radniecīgu [[Algonkinu valodas|algonkinu]] [[valoda|valodu]] grupa, kurā runā ap 117 000 [[Kanāda]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] joslā no [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] līdz [[Labradoras pussala|Labradorai]]. Tā ir visplašāk lietotā [[indiāņu valodas|indiāņu valoda]] Kanādā.<ref name="census"/> Lingvistiski krī valodas pieder pie algonkinu valodu saimes austrumu atzara, un tās veido [[Dialektu kontinuums|dialektu kontinuumu]] ar vairākiem savstarpēji saprotamiem, bet fonētiski un morfosintaktiski atšķirīgiem paveidiem, tostarp Plaines krī, Vudlendas krī, ''Moosonee'' krī un ''Atikamekw''. Šīm valodām raksturīga polisintētiska gramatiskā struktūra, kurā vārdi tiek veidoti, apvienojot vairākas morfēmas vienā kompleksā vienībā, ļaujot izteikt sarežģītas nozīmes vienā vārdā. Fonoloģiski krī valodām ir raksturīga vārda sākuma un galotņu redukcija, kā arī degunizācija noteiktos dialektos. Daļai dialektu, piemēram, austrumu krī, piemīt arī raksturīga [[intonācija]] un prozodiskā struktūra, kas ietekmē vārdu nozīmi un uzsvaru. Sociolingvistiski krī valodas saglabā ievērojamu vitalitāti salīdzinājumā ar citām Ziemeļamerikas indiāņu valodām, pateicoties plašai kopienas lietojamībai, mācībām skolās un [[Valodas revitalizācija|valodas revitalizācijas]] programmām, īpaši [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Manitoba|Manitobā]] un [[Saskačevana|Saskačevanā]]. Tajā pašā laikā valodu apdraud paaudžu pārrāvums un pāreja uz angļu vai franču valodu, jo īpaši urbānajās teritorijās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=cr}} * [http://www.atlas-ling.ca/ Krī-inuitu lingvistiskais atlants] * [https://web.archive.org/web/20180804012235/http://giftoflanguageandculture.ca/ ''The Gift of Language and Culture''] * [http://www.nisto.com/cree/ ''Nehinawe: Speak Cree''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20000816223055/http://www.nisto.com/cree/ |date={{dat|2000|08|16||bez}} }} * [http://www.eastcree.org/ Austrumkrī valodas mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20050921042321/http://www.sicc.sk.ca/heritage/sils/ourlanguages/cree.html ''Our Languages: Cree''] * [https://web.archive.org/web/20120204041554/http://www.languagegeek.com/algon/cree/nehiyawewin.html ''Languagegeek: Cree''] ''OpenType'' fonti {{valoda aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņu valodas]] [[Kategorija:Algonkinu valodas]] [[Kategorija:Algonkini]] [[Kategorija:Kanādas valodas]] 7vrzsojtrlstsmvs04g6470m0wnex7f 0 72068 4521530 4472027 2026-09-13T10:37:29Z ~2026-49510-48 150278 /* */ 4521530 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dzeltenie Pastnieki | Attēls = Dzp 2006marts11.jpg | Att_izm = 220 px | Apraksts = ''Dzeltenie Pastnieki'' [[2006. gads|2006]]. gadā. No kreisās: Viesturs Slava, Ilgvars Rišķis, Ingus Baušķenieks. | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[sintpops]]<br />[[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]<br />[[postpanks]] | Gadi = [[1979]] — pašlaik | Izdevējkompānija = [[Ingus Baušķenieka Ieraksti]] | Mlapa = [http://music.draugiem.lv/music/musician.php?mid=4031 music.draugiem.lv] | Dalībnieki = [[Ingus Baušķenieks]]<br />[[Viesturs Slava]]<br />[[Uģis Vītiņš]]<br /> | Bij_dalībnieki = [[Roberts Gobziņš]]<br />Andris Kalniņš<br />Mārtiņš Rutkis<br />Ilgvars Rišķis<br />Zigmunds Streiķis<br />[[Fabiass Nils Sējāns-Īle]] }} '''Dzeltenie Pastnieki''' ir 1979. gadā izveidota latviešu mūzikas grupa, kas tiek uzskatīta par vienu no [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunā viļņa]] un [[regejs|regeja]] pionieriem [[Latvija|Latvijā]] un bijušajā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].<ref>Andris Bernāts [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138154/un-ari-meitenes-vins-izvelas-jaunas-psihodeliskais-dzeltenais-pastnieks-ingus-bauskenieks Pārāk smalks šim rupjajam laikmetam] — „Patiesā Dzīve”</ref> <!-- Pēc ļoti kritiska [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] raksta laikrakstā [[Padomju Jaunatne]], par albumu „Bolderājas dzelzceļš”, grupai koncertdarbība tiek liegta. {{nepieciešama atsauce}} --> == Vēsture == Grupas darbības sākums datējams ar 1981. gadu, kad tapa pirmais albums "Bolderājas dzelzceļš" un par grupas mājvietu kļuva zvejnieku kolhozs "Uzvara". Tomēr grupas oficiālajai darbībai tika likti šķēršļi: padomju laikā rokgrupas tika uzskatītas par pašdarbības kolektīviem, kuriem visas repertuāra dziesmas pirms izpildīšanas jāapstiprina kontroles organizācijā: E. Melngaiļa Tautas mākslas un kultūras un izglītības darba zinātniski metodiskajā centrā. Kā atceras I. Baušķenieks, no albuma "Bolderājas dzelzceļš" akceptu saņēma tikai trīs dziesmu mūzika un vienas dziesmas teksts. Grupas dziesmas atzina par vulgārām, nemākslinieciskām un kaitīgām. Arī nākamā programma "Man ļoti patīk jaunais vilnis" tika noraidīta, tādējādi "Pastnieki" kļuva par pagrīdes grupu, kurai nav tiesību oficiāli uzstāties koncertos. 1983. gadā beidzās sadarbība ar kolhozu "Uzvara" un grupa turpmākos gados pašu spēkiem ierakstīja vairākus albumus, kas izplatās magnetofona lenšu ierakstos.<ref>Ingus Baušķenieks intervijā žurnālam ''Avots'', 1987, Nr. 3, 44. lpp.</ref> Divas dziesmas no "Bolderājas dzelzceļa" ("Nāc ārā no ūdens" un "Sliktā dziesma par Zaķusalu") iekļautas Rietumvācijā izdotajā Latvijas rokgrupu izlasē "Vēl ir laiks" (1984).<ref>[https://www.discogs.com/Various-V%C4%93l-Ir-Laiks-Latvijas-Roks/release/9206017 Various ‎— Vēl Ir Laiks... Latvijas Roks]. Discogs.com.</ref> Grupas trešais albums "Alise" tapa, kad režisors un dramaturgs [[Andris Zeibots]] plānoja iestudēt amatierteātrī L. Kerola grāmatas "Alise Brīnumzemē" dramatizējumu un uzaicināja "Pastniekus" radīt tam mūziku. Šī mūzika tika ierakstīta 1983.-1984. gadā, izmantojot L. Kerola tekstus [[Dagnija Dreika|Dagnijas Dreikas]] un A. Zeibota atdzejojumos.<ref>[https://ingusbauskenieks.bandcamp.com/album/alise Alise by Dzeltenie Pastnieki.] Bandcamp.com.</ref> Paralēli šim albumam tapa arī ceturtais albums "Vienmēr klusi". 80. gadu otrajā pusē Padomju savienībā tika izsludināta "pārkārtošanās" politika, un kultūras nozares kontrole atslāba. Arī "Dzeltenajiem Pastniekiem" kļuva iespējama publiska uzstāšanās: 1986. gadā viņi piedalījās festivalā "[[Bildes (festivāls)|Bildes]]", savukārt 1987. gadā kāpa uz festivāla "[[Liepājas dzintars]]" skatuves. Tika pabeigti vēl divi albumi, "Depresīvā pilsēta" (1986), kas apvieno gan dziesmas, gan instrumentālas kompozīcijas un skices, un "Naktis" (1987), kurā grupa atgriezās pie "dzīvā" sastāva skanējuma ar ģitāru, basģitāru un sitamajiem instrumentiem, papildinot tos ar sintezatoriem un elektroniku. Pēc tam grupas darbība uz laiku apsīka. Ingus Baušķenieks sāka solodarbību, ierakstīdams albumu "[[Mājas dzīve]]", savukārt Viesturs Slava un Ilgvars Rišķis iesaistījās grupā "[[19 gadi pirms sākuma]]". 1989. gadā grupa atjaunoja koncertdarbību, tika izdota labāko dziesmu izlase magnetofona lentes formātā "Sliekutēva vaļasprieks". 90. gados I. Baušķenieks turpināja solodarbību, V. Slava sadarbojās ar Kasparu Rolšteinu albumā "Šūpoles". Nākamais "Pastnieku" albums "Kaķis" iznāca tikai 2003. gadā, un tam sekoja arī 80. gadu albumu izdevumi kompaktdiska formātā. Grupa regulāri uzstājās Latvijas mūzikas festivālos. 2012. gada 28. septembrī grupa sniedza koncertu Rīgā, koncertzālē "Palladium". 2017. gadā ASV mūzikas izdevniecība "Dark Entries" izdeva grupas 80. dziesmu izlasi "Lentu gabaliņi". 2018. gadā iznāca jauns albums "Nepieklājīgā meitene", kurā apkopotas idejas, kas radušās, sākot jau no 80. gadiem.<ref>[http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/100-dzeltenie-pastnieki-albums-nepieklajiga-meitene-2018.a110040/ #100 "Dzeltenie Pastnieki": albums "Nepieklājīgā Meitene" (2018)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181103161221/http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/100-dzeltenie-pastnieki-albums-nepieklajiga-meitene-2018.a110040/ |date={{dat|2018|11|03||bez}} }}. Radio Naba, 2018, 16. oktobris.</ref> == Pašreizējais sastāvs == * [[Ingus Baušķenieks]] — [[vokāls]], [[basģitāra]] * [[Viesturs Slava]] — [[vokāls]], [[ģitāra]] * [[Uģis Vītiņš]] — [[vokāls]], [[klavieres]] == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" !align="left" valign="top" width="40"|Gads !align="left" valign="top"|Albums !align="left" valign="top"|Papildinformācija |- |align="left" valign="top"|1981 |align="left" valign="top"|''[[Bolderājas dzelzceļš (albums)|Bolderājas dzelzceļš]]'' |align="left" valign="top"|Izdots CD formātā 2003. gadā. |- |align="left" valign="top"|1982 |align="left" valign="top"|''[[Man ļoti patīk jaunais vilnis]]'' |align="left" valign="top"|Izdots CD formātā 2003. gadā. |- |align="left" valign="top"|1984 |align="left" valign="top"|''[[Alise (albums)|Alise]]'' |align="left" valign="top"|Izdots CD formātā 2004. gadā. |- |align="left" valign="top"|1984 |align="left" valign="top"|''[[Vienmēr klusi]]'' |align="left" valign="top"|Izdots CD formātā 2004. gadā. |- |align="left" valign="top"|1986 |align="left" valign="top"|''[[Depresīvā pilsēta]]'' |align="left" valign="top"|Izdots CD formātā 2007. gadā. |- |align="left" valign="top"|1987 |align="left" valign="top"|''[[Naktis]]'' |align="left" valign="top"|Izdots CD formātā 2010. gadā. |- |align="left" valign="top"|2003 |align="left" valign="top"|''[[Kaķis (albums)|Kaķis]]'' |align="left" valign="top"|CD |- |align="left" valign="top"|2018 |align="left" valign="top"|''Nepieklājīgā meitene'' |align="left" valign="top"|LP, lejupielāde |} === Citi izdevumi === {| class="wikitable" !align="left" valign="top" width="40"|Gads !align="left" valign="top"|Albums !align="left" valign="top"|Papildinformācija |- |align="left" valign="top"|1981 |align="left" valign="top"|''Madonas galerts'' |align="left" valign="top"|''Demo'' albums. |- |align="left" valign="top"|1989 |align="left" valign="top"|''Sliekutēva vaļasprieks'' |align="left" valign="top"|Dziesmu izlase / dubultalbums. |- |align="left" valign="top"|1995 |align="left" valign="top"|''Mēness dejas'' |align="left" valign="top"|Dziesmu izlase Uģa Vītiņa aranžējumā, pirmais grupas CD. |- |align="left" valign="top"|2017 |align="left" valign="top"|''Lentu gabaliņi'' |align="left" valign="top"|Dziesmu izlase, LP |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Andris Bernāts [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138154/un-ari-meitenes-vins-izvelas-jaunas-psihodeliskais-dzeltenais-pastnieks-ingus-bauskenieks Pārāk smalks šim rupjajam laikmetam] — „Patiesā Dzīve” * Inita Gūtmane [http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2007/04/07/?p=12 Mūziķis, kas ambīciju dēļ cieš elles mokas] — „Kurzemes Vārds” * [http://www.satori.lv/raksts/4792/Sieviete_ir_vistuvakais_cilveks Sieviete ir vistuvākais cilvēks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161117203701/http://www.satori.lv/raksts/4792/Sieviete_ir_vistuvakais_cilveks |date={{dat|2016|11|17||bez}} }} — interneta žurnāls SATORI * Ivars Šteinbergs [http://www.delfi.lv/kultura/news/music/uzregulet-pareizu-atskaites-punktu-saruna-ar-jubilaru-ingu-bauskenieku.d?id=48353539 Uzregulēt pareizu atskaites punktu] — delfi.lv * Daiga Mazvērsīte [http://www.studija.lv/?parent=2062 Reiz bija — nebija? Sadzirdēju. Sajutu.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211208033932/http://www.studija.lv/?parent=2062 |date={{dat|2021|12|08||bez}} }} — vizuālo mākslu žurnāls STUDIJA {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas sintpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas jaunā viļņa grupas]] [[Kategorija:Latvijas postpanka grupas]] q2mul41alvyxaufdpbl6yrlnaqzc5wj 100 80595 4521147 4520257 2026-09-12T16:42:22Z Dainis 876 4521147 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-643]]'' (''USSF-153''). * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. 44dozyh0t4zt4qemkej9kfkku7bvzo7 0 83741 4521133 4489528 2026-09-12T15:58:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521133 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Jelgava posmā Dalbe - Cena (2).jpg|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava posmā Dalbe—Cena]] [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Jelgava posmā Baloži - Tīraine.jpg|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava posmā Baloži—Tīraine]] [[Attēls:ER2T pienāk Cukurfabrikā.JPG|thumb|250px|Elektrovilciens ER2T-7117 pienāk Cukurfabrikas pieturā]] '''Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava''' tika atklāta [[1868|1868. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> un savieno [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]]. Līnija šķērso Rīgas, [[Olaines novads|Olaines novada]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] un Jelgavas pilsētas teritorijas. Līnijas kopējais garums ir 43 km un elektrovilciena brauciena ilgums no Rīgas līdz Jelgavai ir 49 minūtes. Līnija tiek izmantota kā kravas, tā pasažieru satiksmei. Līnijā kursē 24 elektrovilcienu pāri darbdienās un 18 pāri brīvdienās, kā arī Rīgas—Liepājas—Rīgas dīzeļvilciens katru dienu, bet svētdienās divreiz dienā (2024. gadā līnijas kontakttīkla rekonstrukcijas laikā daudzi elektrovilcieni aizstāti ar dīzeļvilcieniem, kas nepietur vairākās pieturās; kopš 2024. gada 15. decembra tādi palikuši tikai divi reisi darbdienās, tomēr no 2025. gada 22. septembra dīzeļvilcienu reisu skaits darbdienās atkal palielināsies līdz pieciem, bet no 2026. gada 6. janvāra kursēs tikai elektrovilcieni). Jelgava ir C biļešu zonas gala stacija. Kopš 2023. gada 27. decembra līnijā kursē starptautiskais vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv|title=Starptautiskais reiss {{!}} LTG Link|access-date={{dat|2023|12|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231225141245/https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv}}</ref> (no 2025. gada 10. februāra brauc līdz Valgai).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}</ref> No 2024. gada 12. jūnija slēgts Atgāzenes pieturas punkts, tai vietā atklāts jaunais Bieriņu/Bērnu slimnīcas pieturas punkts. No 2024. gada 15. decembra slēgts Baložu pieturas punkts, tai vietā atklāts jaunais [[Medemciems (stacija)|Medemciema]] pieturas punkts.<ref>[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava uzbūvēja privāta akciju sabiedrība, to atklāja {{dat|1868|11|21}}, 1872. gadā [[Dzelzceļa līnija Rīga-Jelgava-Mažeiķi|to pagarināja līdz Mažeiķiem]] un savienoja ar [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|dzelzceļa līniju Liepāja—Romni]]. Sākotnēji līnijā bija 4 stacijas: Rīga, Torņakalns, Olaine un Jelgava. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kontroli pār dzelzceļa līniju pārņēma ķeizariskās Vācijas armija, kas to pārbūvēja pēc Rietumeiropas sliežu platuma (1435 mm jeb normālplatumā). No 1919. līdz 1940. gadam līnijā viens līnijas sliežu ceļš bija normālplatumā, bet otrs tagadējā (1524 mm jeb krievu platumā). Vācu okupācijas laikā abi sliežu ceļi bija normālplatumā, pēc tam kara laikā tika iznīcināti, bet 1944. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] armija vienu ceļu atjaunoja krievu platumā. Dzelzceļa līnijas otrs sliežu ceļš tika pilnībā izbūvēts tikai pēc līnijas elektrifikācijas pabeigšanas [[1972]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3901 |title="Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2010|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101227123102/http://ldz.lv/?object_id=3901 }}</ref> No 2012. gada 3. septembra bija norīkots papildu elektrovilciens-ekspresis Jelgava—Rīga ar brauciena ilgumu 39 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olaine.lv/jaunumi/pasazieru-parvadajumu-labakai-nodrosinasanai-papildus-kursejosajiem-elektrovilcieniem-marsruta-jelgava-riga |title=Darba dienās, sākot ar 3.septembri, tiks norīkots elektrovilciens-ekspresis maršrutā Nr.6714* Jelgava-Rīga |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170829122453/http://www.olaine.lv/jaunumi/pasazieru-parvadajumu-labakai-nodrosinasanai-papildus-kursejosajiem-elektrovilcieniem-marsruta-jelgava-riga }}</ref> 2015. gadā tika uzsākta Olaines, Cukurfabrikas un Jelgavas staciju modernizācija, ko pabeidza līdz 2015. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/vas-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-ldz-l%C4%ABdz-gada-beig%C4%81m-pl%C4%81no-pabeigt-visas-16-moderniz%C4%93t%C4%81s-stacijas-jelgavas |title=VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) līdz gada beigām plāno pabeigt visas 16 modernizētās stacijas Jelgavas un Jūrmalas virzienā |access-date={{dat|2015|12|06||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151209050352/http://www.ldz.lv/lv/vas-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-ldz-l%C4%ABdz-gada-beig%C4%81m-pl%C4%81no-pabeigt-visas-16-moderniz%C4%93t%C4%81s-stacijas-jelgavas }}</ref> Kopš 2018. gada 29. septembra līnijā reizi nedēļā kursēja tālsatiksmes vilciens Rīga—Kijiva<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}</ref>, bet kopš 2019. gada 31. janvāra vilciens kursēja vienu reizi 4 dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku |title=Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku |access-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213013/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku }}</ref> Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]], vēlāk [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ vilciens pārtrauca kursēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}</ref> <gallery> Attēls:Rīgas Mītavas stacija 1868.jpg|Rīgas Jelgavas stacija (1868), vēlāk stacija "[[Rīga III]]" (no 1872) Attēls:Torņakalna viadukts.JPG|Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908—1910) pāri Jelgavas (pa kreisi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem Attēls:Rīgas - Jelgavas dzelzceļš ap 1930.jpg|Rīgas - Jelgavas dzelzceļa līnija ar diviem sliežu ceļiem (normālplatuma un "krievu platuma", ap 1930) Paziņojums par Rīgas-Jelgavas dzelzceļa akciju sabiedrības sanāksmi 1872.JPG|Paziņojums par Rīgas-Jelgavas dzelzceļa akciju sabiedrības sanāksmi sakarā ar savienojumu ar Kauņas-Liepājas dzelzceļa līniju (1872) </gallery> == Stacijas == [[Attēls:Cenas stacija 2021 (2).jpg|thumb|250px|Dzelzceļa stacija "Cena" (ēka būvēta 1932.-1933. gadā)]] Mūsdienās līnijā ir 5 stacijas (Rīga, Torņakalns, Olaine, Cena, Jelgava) un 8 pieturas punkti. * [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]. Līnijas galastacija. * [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]]. Stacija Rīgā, no kuras atzarojas līnija uz [[Tukums|Tukumu]]. * [[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]. Jauna pietura Rīgā (kopš 2024. gada 12. jūnija). * [[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]]. Līdz 2024. gada 11. jūnijam izmantota pietura Rīgā. * [[Turība (stacija)|Turība]]. 2003. gada 29. augustā atklāta pietura Rīgā. * [[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)|8. kilometrs]]. Ceļa postenis [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. * [[Tīraine (stacija)|Tīraine]]. Pietura Mārupes novadā. * [[Medemciems (stacija)|Medemciems]]. Jauna pietura [[Olaines novads|Olaines novadā]] (kopš 2024. gada 15. decembra). * [[Baloži (stacija)|Baloži]]. Pietura Olaines novadā, izmantota līdz 2024. gada 14. decembrim. * [[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]]. Pietura Olaines novadā. * [[Olaines pagasta nams]]. No 1928. līdz 1935. gadam pastāvējusi pietura. * [[Olaine (stacija)|Olaine]]. Stacija [[Olaine|Olainē]]. * [[Blukas (stacija)|Blukas]]. Līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi pietura. * [[Dalbe (stacija)|Dalbe]]. Pietura [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. * [[Cena (stacija)|Cena]]. Stacija Jelgavas novadā. * [[Poļi (stacija)|Poļi]]. Līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi pietura. * [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]]. Pietura Jelgavas novadā. * [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]]. Pietura [[Jelgava|Jelgavā]]. * [[Jelgava (stacija)|Jelgava]]. Līnijas galastacija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{youtube|9Nsearai6ww|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Rīga - Jelgava - Rīga}} * {{youtube|xl_PkN_WfJg|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Jelgava - Rīga}} * [https://web.archive.org/web/20190725000138/https://www.ldz.lv/ "Latvijas dzelzceļš"] * [http://www.railwaymuseum.lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} * [http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/55?news_id=22603 Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām]{{Novecojusi saite}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} {{DEFAULTSORT:Rīga—Jelgava, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Jelgava]] d6xx9dgbh7p50apghot3byzfxl6ltb6 0 86588 4521393 4107001 2026-09-13T07:32:40Z Pirags 3757 4521393 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|right|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]] {{Latvijas vēsture}} '''Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā''' ir [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] (aptuveni 1600.-1. gadā [[p.m.ē.]]) [[Latvija]]s iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidus. Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās [[Baltijas somi|Baltijas somu]] un [[Balti|baltu]] etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās [[Švīkātās keramikas kultūra|švīkātās keramikas]] un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu. [[Kurzeme|Kurzemē]] tā ir [[Venta]]s — [[Abava]]s upju līnija, kas sasniedz [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. Savukārt [[Vidzeme|Vidzemē]] šī josla sākas [[Saulkrasti|Saulkrastos]] pie [[Pēterupe (upe)|Pēterupes]] ietekas jūrā, tad gar [[Vidzemes augstiene]]s malu iet virzienā uz [[Lubāns|Lubāna ezera]] dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.<ref>Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.</ref> == Baltu cilšu apmetnes == * [[Altenes pils]] [[Seces pagasts|Seces pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]). Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā. * [[Asotes pilskalns]] un apmetne [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]] netālu no [[Jēkabpils]]. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā [[Elvīra Šnore|Elvīras Šnores]] vadībā. * [[Dievukalna pilskalns]] [[Lielvārde|Lielvārdē]]. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā [[Anna Zariņa|Annas Zariņas]] vadībā. * Dvorčānu apmetne [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]] ([[Krāslavas novads]]) ([[Ilze Loze]], 1984.-1985.) * Jaunlīves apmetne [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastā]] ([[Ķekavas novads]]) ([[Māris Atgāzis]], 1973.-1975.) * [[Jersikas pilskalns]], senpilsēta, kapulauks [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]] ([[Līvānu novads]]) ([[Ēvalds Mugurēvičs]], [[Antonija Vilcāne]], 1990.-2003.) * Jašubovas apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]) (Ilze Loze, 1964., 1968.) * Kerkūzu I apmetne [[Salienas pagasts|Salienas pagastā]] ([[Augšdaugavas novads]]) ([[Andrejs Vasks]], 1985.-1987.) * Kivtu apmetne [[Zvirgzdenes pagasts|Zvirgzdenes pagastā]] ([[Ludzas novads]]) (Elvīra Šnore, 1957.-1958.) * [[Koknese]]s senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) ([[Adolfs Stubavs]], 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966) * [[Ķentes pilskalns]] un apmetne [[Ogres novads|Ogres novadā]] (Adolfs Stubavs, 1954-1958) * [[Ķivutkalna apmetne]] un kapulauks [[Rīgas HES]] ūdenskrātuves dibenā (Jānis Graudonis, 1966-1967) * [[Mūkukalna pilskalns]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) (Jānis Graudonis, 1959-1962) * Padures pilskalns un apmetne [[Padures pagasts|Padures pagastā]] ([[Kuldīgas novads]]) (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007) * Reznu kapulauks [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Jānis Graudonis, 1958, 1969) * [[Tērvetes pilskalns]] [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagastā]] ([[Dobeles novads]]) ([[Emīlija Brīvkalne]], 1954-1959, [[Francis Zagorskis]], 1960) * Vējstūru kapulauks un apmetne [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Anna Zariņa, 1967 - 1968) * Vīnakalna nocietināta apmetne [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastā]] ([[Ogres novads]]) (Jānis Graudonis, 1967) == Baltijas somu cilšu apmetnes == * [[Alūksnes pils]] [[Alūksne]]s pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā. * Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „[[Velna laivas|Velna laiva]]” [[Lubes pagasts|Lubes pagastā]] ([[Talsu novads]]). Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā. * Brikuļu nocietinātā apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā. * Buļļumuižas uzkalniņkapi [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā. * [[Lagažas apmetne]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] ([[Balvu novads]]) (Ilze Loze, 1965-1966, 1968) * Kvāpānu apmetnes [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). (Ilze Loze, 1974, 1976-1979) == Staldzenes depozīts == 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā Staldzenes stāvkrastā divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] priekšmetu. [[Staldzenes depozīts]] ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Avots == * [https://web.archive.org/web/20090320073635/http://www.lvi.lv/lv/visas_datubazes/LVI_AMK_izrakumu_kol_saraksts.doc Latvijas vēstures institūta arheologu veikto izrakumu kolekciju saraksts no 1946. līdz 2006. gadam] == Attēli == * [http://www.vietas.lv/objekts/bilavu_velna_laiva/bilde/1333 Bīlavu "velna laivas" attēli] == Literatūra == * [http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090506144135/http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm |date={{dat|2009|05|06||bez}} }} * Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: 2001. — 463 lpp. * Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga: 1997. — 223 lpp. * [[Vilis Zemgars]]. Kad mostas bronza. Rīga: Liesma, 1984. * Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: 1974. — 374 lpp. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110719071623/http://www.vaidilute.com/books/gimbutas/gimbutas-03.html The Bronze and the Early Iron Age of the Maritime Balts (sadaļa). Marija Gimbutas "The Balts" (1963).] [[Kategorija:Senās apmetnes Latvijā| ]] [[Kategorija:Bronzas laikmets]] r44r7bidexzjmxus2r2g8ov6gz8dfwn 4521394 4521393 2026-09-13T07:33:00Z Pirags 3757 /* Atsauce */ 4521394 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|right|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]] {{Latvijas vēsture}} '''Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā''' ir [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] (aptuveni 1600.-1. gadā [[p.m.ē.]]) [[Latvija]]s iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidus. Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās [[Baltijas somi|Baltijas somu]] un [[Balti|baltu]] etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās [[Švīkātās keramikas kultūra|švīkātās keramikas]] un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu. [[Kurzeme|Kurzemē]] tā ir [[Venta]]s — [[Abava]]s upju līnija, kas sasniedz [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. Savukārt [[Vidzeme|Vidzemē]] šī josla sākas [[Saulkrasti|Saulkrastos]] pie [[Pēterupe (upe)|Pēterupes]] ietekas jūrā, tad gar [[Vidzemes augstiene]]s malu iet virzienā uz [[Lubāns|Lubāna ezera]] dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.<ref>Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.</ref> == Baltu cilšu apmetnes == * [[Altenes pils]] [[Seces pagasts|Seces pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]). Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā. * [[Asotes pilskalns]] un apmetne [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]] netālu no [[Jēkabpils]]. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā [[Elvīra Šnore|Elvīras Šnores]] vadībā. * [[Dievukalna pilskalns]] [[Lielvārde|Lielvārdē]]. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā [[Anna Zariņa|Annas Zariņas]] vadībā. * Dvorčānu apmetne [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]] ([[Krāslavas novads]]) ([[Ilze Loze]], 1984.-1985.) * Jaunlīves apmetne [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastā]] ([[Ķekavas novads]]) ([[Māris Atgāzis]], 1973.-1975.) * [[Jersikas pilskalns]], senpilsēta, kapulauks [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]] ([[Līvānu novads]]) ([[Ēvalds Mugurēvičs]], [[Antonija Vilcāne]], 1990.-2003.) * Jašubovas apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]) (Ilze Loze, 1964., 1968.) * Kerkūzu I apmetne [[Salienas pagasts|Salienas pagastā]] ([[Augšdaugavas novads]]) ([[Andrejs Vasks]], 1985.-1987.) * Kivtu apmetne [[Zvirgzdenes pagasts|Zvirgzdenes pagastā]] ([[Ludzas novads]]) (Elvīra Šnore, 1957.-1958.) * [[Koknese]]s senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) ([[Adolfs Stubavs]], 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966) * [[Ķentes pilskalns]] un apmetne [[Ogres novads|Ogres novadā]] (Adolfs Stubavs, 1954-1958) * [[Ķivutkalna apmetne]] un kapulauks [[Rīgas HES]] ūdenskrātuves dibenā (Jānis Graudonis, 1966-1967) * [[Mūkukalna pilskalns]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) (Jānis Graudonis, 1959-1962) * Padures pilskalns un apmetne [[Padures pagasts|Padures pagastā]] ([[Kuldīgas novads]]) (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007) * Reznu kapulauks [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Jānis Graudonis, 1958, 1969) * [[Tērvetes pilskalns]] [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagastā]] ([[Dobeles novads]]) ([[Emīlija Brīvkalne]], 1954-1959, [[Francis Zagorskis]], 1960) * Vējstūru kapulauks un apmetne [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Anna Zariņa, 1967 - 1968) * Vīnakalna nocietināta apmetne [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastā]] ([[Ogres novads]]) (Jānis Graudonis, 1967) == Baltijas somu cilšu apmetnes == * [[Alūksnes pils]] [[Alūksne]]s pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā. * Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „[[Velna laivas|Velna laiva]]” [[Lubes pagasts|Lubes pagastā]] ([[Talsu novads]]). Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā. * Brikuļu nocietinātā apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā. * Buļļumuižas uzkalniņkapi [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā. * [[Lagažas apmetne]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] ([[Balvu novads]]) (Ilze Loze, 1965-1966, 1968) * Kvāpānu apmetnes [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). (Ilze Loze, 1974, 1976-1979) == Staldzenes depozīts == 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā Staldzenes stāvkrastā divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] priekšmetu. [[Staldzenes depozīts]] ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Avots == * [https://web.archive.org/web/20090320073635/http://www.lvi.lv/lv/visas_datubazes/LVI_AMK_izrakumu_kol_saraksts.doc Latvijas vēstures institūta arheologu veikto izrakumu kolekciju saraksts no 1946. līdz 2006. gadam] == Attēli == * [http://www.vietas.lv/objekts/bilavu_velna_laiva/bilde/1333 Bīlavu "velna laivas" attēli] == Literatūra == * [http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090506144135/http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm |date={{dat|2009|05|06||bez}} }} * Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: 2001. — 463 lpp. * Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga: 1997. — 223 lpp. * [[Vilis Zemgars]]. Kad mostas bronza. Rīga: Liesma, 1984. * Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: 1974. — 374 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110719071623/http://www.vaidilute.com/books/gimbutas/gimbutas-03.html The Bronze and the Early Iron Age of the Maritime Balts (sadaļa). Marija Gimbutas "The Balts" (1963).] [[Kategorija:Senās apmetnes Latvijā| ]] [[Kategorija:Bronzas laikmets]] jvfqjt76se6idjp0ol0ff415odohy06 4521395 4521394 2026-09-13T07:33:32Z Pirags 3757 /* Staldzenes depozīts */ 4521395 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|right|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]] {{Latvijas vēsture}} '''Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā''' ir [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] (aptuveni 1600.-1. gadā [[p.m.ē.]]) [[Latvija]]s iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidus. Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās [[Baltijas somi|Baltijas somu]] un [[Balti|baltu]] etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās [[Švīkātās keramikas kultūra|švīkātās keramikas]] un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu. [[Kurzeme|Kurzemē]] tā ir [[Venta]]s — [[Abava]]s upju līnija, kas sasniedz [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. Savukārt [[Vidzeme|Vidzemē]] šī josla sākas [[Saulkrasti|Saulkrastos]] pie [[Pēterupe (upe)|Pēterupes]] ietekas jūrā, tad gar [[Vidzemes augstiene]]s malu iet virzienā uz [[Lubāns|Lubāna ezera]] dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.<ref>Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.</ref> == Baltu cilšu apmetnes == * [[Altenes pils]] [[Seces pagasts|Seces pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]). Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā. * [[Asotes pilskalns]] un apmetne [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]] netālu no [[Jēkabpils]]. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā [[Elvīra Šnore|Elvīras Šnores]] vadībā. * [[Dievukalna pilskalns]] [[Lielvārde|Lielvārdē]]. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā [[Anna Zariņa|Annas Zariņas]] vadībā. * Dvorčānu apmetne [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]] ([[Krāslavas novads]]) ([[Ilze Loze]], 1984.-1985.) * Jaunlīves apmetne [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastā]] ([[Ķekavas novads]]) ([[Māris Atgāzis]], 1973.-1975.) * [[Jersikas pilskalns]], senpilsēta, kapulauks [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]] ([[Līvānu novads]]) ([[Ēvalds Mugurēvičs]], [[Antonija Vilcāne]], 1990.-2003.) * Jašubovas apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]) (Ilze Loze, 1964., 1968.) * Kerkūzu I apmetne [[Salienas pagasts|Salienas pagastā]] ([[Augšdaugavas novads]]) ([[Andrejs Vasks]], 1985.-1987.) * Kivtu apmetne [[Zvirgzdenes pagasts|Zvirgzdenes pagastā]] ([[Ludzas novads]]) (Elvīra Šnore, 1957.-1958.) * [[Koknese]]s senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) ([[Adolfs Stubavs]], 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966) * [[Ķentes pilskalns]] un apmetne [[Ogres novads|Ogres novadā]] (Adolfs Stubavs, 1954-1958) * [[Ķivutkalna apmetne]] un kapulauks [[Rīgas HES]] ūdenskrātuves dibenā (Jānis Graudonis, 1966-1967) * [[Mūkukalna pilskalns]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) (Jānis Graudonis, 1959-1962) * Padures pilskalns un apmetne [[Padures pagasts|Padures pagastā]] ([[Kuldīgas novads]]) (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007) * Reznu kapulauks [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Jānis Graudonis, 1958, 1969) * [[Tērvetes pilskalns]] [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagastā]] ([[Dobeles novads]]) ([[Emīlija Brīvkalne]], 1954-1959, [[Francis Zagorskis]], 1960) * Vējstūru kapulauks un apmetne [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Anna Zariņa, 1967 - 1968) * Vīnakalna nocietināta apmetne [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastā]] ([[Ogres novads]]) (Jānis Graudonis, 1967) == Baltijas somu cilšu apmetnes == * [[Alūksnes pils]] [[Alūksne]]s pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā. * Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „[[Velna laivas|Velna laiva]]” [[Lubes pagasts|Lubes pagastā]] ([[Talsu novads]]). Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā. * Brikuļu nocietinātā apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā. * Buļļumuižas uzkalniņkapi [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā. * [[Lagažas apmetne]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] ([[Balvu novads]]) (Ilze Loze, 1965-1966, 1968) * Kvāpānu apmetnes [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). (Ilze Loze, 1974, 1976-1979) == Staldzenes depozīts == 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā Staldzenes stāvkrastā divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu Bronzas laikmeta priekšmetu. [[Staldzenes depozīts]] ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Avots == * [https://web.archive.org/web/20090320073635/http://www.lvi.lv/lv/visas_datubazes/LVI_AMK_izrakumu_kol_saraksts.doc Latvijas vēstures institūta arheologu veikto izrakumu kolekciju saraksts no 1946. līdz 2006. gadam] == Attēli == * [http://www.vietas.lv/objekts/bilavu_velna_laiva/bilde/1333 Bīlavu "velna laivas" attēli] == Literatūra == * [http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090506144135/http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm |date={{dat|2009|05|06||bez}} }} * Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: 2001. — 463 lpp. * Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga: 1997. — 223 lpp. * [[Vilis Zemgars]]. Kad mostas bronza. Rīga: Liesma, 1984. * Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: 1974. — 374 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110719071623/http://www.vaidilute.com/books/gimbutas/gimbutas-03.html The Bronze and the Early Iron Age of the Maritime Balts (sadaļa). Marija Gimbutas "The Balts" (1963).] [[Kategorija:Senās apmetnes Latvijā| ]] [[Kategorija:Bronzas laikmets]] l410w0t7al0f3m2f9ya9dza4pnjia0s 4521411 4521395 2026-09-13T07:52:29Z Meistars Joda 781 4521411 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|right|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]] {{Latvijas vēsture}} '''Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā''' ir [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] (aptuveni 1600.-1. gadā [[p.m.ē.]]) [[Latvija]]s iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidus. Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās [[Baltijas somi|Baltijas somu]] un [[Balti|baltu]] etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās [[Švīkātās keramikas kultūra|švīkātās keramikas]] un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu. [[Kurzeme|Kurzemē]] tā ir [[Venta]]s — [[Abava]]s upju līnija, kas sasniedz [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. Savukārt [[Vidzeme|Vidzemē]] šī josla sākas [[Saulkrasti|Saulkrastos]] pie [[Pēterupe (upe)|Pēterupes]] ietekas jūrā, tad gar [[Vidzemes augstiene]]s malu iet virzienā uz [[Lubāns|Lubāna ezera]] dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.<ref>Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.</ref> == Baltu cilšu apmetnes == * [[Altenes pils]] [[Seces pagasts|Seces pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]). Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā. * [[Asotes pilskalns]] un apmetne [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]] netālu no [[Jēkabpils]]. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā [[Elvīra Šnore|Elvīras Šnores]] vadībā. * [[Dievukalna pilskalns]] [[Lielvārde|Lielvārdē]]. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā [[Anna Zariņa|Annas Zariņas]] vadībā. * Dvorčānu apmetne [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]] ([[Krāslavas novads]]) ([[Ilze Loze]], 1984.-1985.) * Jaunlīves apmetne [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastā]] ([[Ķekavas novads]]) ([[Māris Atgāzis]], 1973.-1975.) * [[Jersikas pilskalns]], senpilsēta, kapulauks [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]] ([[Līvānu novads]]) ([[Ēvalds Mugurēvičs]], [[Antonija Vilcāne]], 1990.-2003.) * Jašubovas apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]) (Ilze Loze, 1964., 1968.) * Kerkūzu I apmetne [[Salienas pagasts|Salienas pagastā]] ([[Augšdaugavas novads]]) ([[Andrejs Vasks]], 1985.-1987.) * Kivtu apmetne [[Zvirgzdenes pagasts|Zvirgzdenes pagastā]] ([[Ludzas novads]]) (Elvīra Šnore, 1957.-1958.) * [[Koknese]]s senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) ([[Adolfs Stubavs]], 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966) * [[Ķentes pilskalns]] un apmetne [[Ogres novads|Ogres novadā]] (Adolfs Stubavs, 1954-1958) * [[Ķivutkalna apmetne]] un kapulauks [[Rīgas HES]] ūdenskrātuves dibenā (Jānis Graudonis, 1966-1967) * [[Mūkukalna pilskalns]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] ([[Aizkraukles novads]]) (Jānis Graudonis, 1959-1962) * Padures pilskalns un apmetne [[Padures pagasts|Padures pagastā]] ([[Kuldīgas novads]]) (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007) * Reznu kapulauks [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Jānis Graudonis, 1958, 1969) * [[Tērvetes pilskalns]] [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagastā]] ([[Dobeles novads]]) ([[Emīlija Brīvkalne]], 1954-1959, [[Francis Zagorskis]], 1960) * Vējstūru kapulauks un apmetne [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (Anna Zariņa, 1967 - 1968) * Vīnakalna nocietināta apmetne [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastā]] ([[Ogres novads]]) (Jānis Graudonis, 1967) == Baltijas somu cilšu apmetnes == * [[Alūksnes pils]] [[Alūksne]]s pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā. * Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „[[Velna laivas|Velna laiva]]” [[Lubes pagasts|Lubes pagastā]] ([[Talsu novads]]). Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā. * Brikuļu nocietinātā apmetne [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā. * Buļļumuižas uzkalniņkapi [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā. * [[Lagažas apmetne]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] ([[Balvu novads]]) (Ilze Loze, 1965-1966, 1968) * Kvāpānu apmetnes [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] ([[Rēzeknes novads]]). (Ilze Loze, 1974, 1976-1979) == Staldzenes depozīts == 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā Staldzenes stāvkrastā divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu bronzas laikmeta priekšmetu. [[Staldzenes depozīts]] ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Avots == * [https://web.archive.org/web/20090320073635/http://www.lvi.lv/lv/visas_datubazes/LVI_AMK_izrakumu_kol_saraksts.doc Latvijas vēstures institūta arheologu veikto izrakumu kolekciju saraksts no 1946. līdz 2006. gadam] == Attēli == * [http://www.vietas.lv/objekts/bilavu_velna_laiva/bilde/1333 Bīlavu "velna laivas" attēli] == Literatūra == * [http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090506144135/http://www.lvi.lv/lv/arhnod.htm |date={{dat|2009|05|06||bez}} }} * Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: 2001. — 463 lpp. * Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga: 1997. — 223 lpp. * [[Vilis Zemgars]]. Kad mostas bronza. Rīga: Liesma, 1984. * Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: 1974. — 374 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110719071623/http://www.vaidilute.com/books/gimbutas/gimbutas-03.html The Bronze and the Early Iron Age of the Maritime Balts (sadaļa). Marija Gimbutas "The Balts" (1963).] [[Kategorija:Senās apmetnes Latvijā| ]] [[Kategorija:Bronzas laikmets]] t1amjqr1yc51adkx0jyn9yrxhpek1nx 0 90948 4521237 4106477 2026-09-12T19:44:15Z Votre Provocateur 111653 4521237 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Strenču novads | karte = Strenču novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Strenču novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Strenču novada ģerbonis | karoga_attēls = Strenču novads Flag.png | karoga_nosaukums = Strenču novada karogs | centrs = Strenči | platība = 375,73 | iedzīvotāji = 3610<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 3610 / 375.73 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | teritorijas = [[Jērcēnu pagasts]]<br />[[Plāņu pagasts]]<br />[[Seda|Sedas pilsēta]]<br />[[Strenči|Strenču pilsēta]] | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.strencunovads.lv }} '''Strenču novads''' bija pašvaldība [[Vidzeme]]s ziemeļaustrumos, Robežojās ar [[Valkas novads|Valkas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Beverīnas novads|Beverīnas]] un [[Burtnieku novads|Burtnieku]] novadiem. Novada centrs bija [[Strenči|Strenču]] pilsēta. 2021. gadā Strenču novadu pievienoja [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == Strenču novads tika izveidots 2009. gadā Latvijas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot [[Strenči|Strenču]] un [[Seda|Sedas]] pilsētu, kā arī [[Jērcēnu pagasts|Jērcēnu]] un [[Plāņu pagasts|Plāņu pagastu]]. Pirms reformas šīs teritorijas ietilpa [[Valkas rajons|Valkas rajonā]]. Par novada administratīvo centru kļuva Strenči. Novads atradās [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļu daļā, un tā attīstība vēsturiski bija cieši saistīta ar [[Gauja|Gauju]], mežsaimniecību un dzelzceļa satiksmi. Strenči jau kopš 19. gadsimta beigām bija nozīmīgs mežniecības un kokmateriālu transporta centrs, savukārt Seda 20. gadsimtā izveidojās saistībā ar kūdras ieguvi. Strenču novads pastāvēja līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai. 2021. gada 1. jūlijā tas tika likvidēts, un visa tā teritorija tika iekļauta jaunizveidotajā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā apvienojās [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Strenču pilsēta]], [[Seda|Sedas pilsēta]] ar [[Sedas pilsētas lauku teritorija|lauku teritoriju]], [[Jērcēnu pagasts]] un [[Plāņu pagasts]]. === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Strenču novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Strenču novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&zoom=100,259,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2070) |green|59.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (1084) |red|30.9}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (160) |violet|4.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (43) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (153) |purple|4.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Strenču novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Strenču novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] cxjgxverio258gp6tvjobxgchy2a0g0 4521238 4521237 2026-09-12T19:44:22Z Votre Provocateur 111653 4521238 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Strenču novads | karte = Strenču novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Strenču novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Strenču novada ģerbonis | karoga_attēls = Strenču novads Flag.png | karoga_nosaukums = Strenču novada karogs | centrs = Strenči | platība = 375,73 | iedzīvotāji = 3610<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 3610 / 375.73 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | teritorijas = [[Jērcēnu pagasts]]<br />[[Plāņu pagasts]]<br />[[Seda|Sedas pilsēta]]<br />[[Strenči|Strenču pilsēta]] | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.strencunovads.lv }} '''Strenču novads''' bija pašvaldība [[Vidzeme]]s ziemeļaustrumos, Robežojās ar [[Valkas novads|Valkas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Beverīnas novads|Beverīnas]] un [[Burtnieku novads|Burtnieku]] novadiem. Novada centrs bija [[Strenči|Strenču]] pilsēta. 2021. gadā Strenču novadu pievienoja [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Vēsture == Strenču novads tika izveidots 2009. gadā Latvijas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot [[Strenči|Strenču]] un [[Seda|Sedas]] pilsētu, kā arī [[Jērcēnu pagasts|Jērcēnu]] un [[Plāņu pagasts|Plāņu pagastu]]. Pirms reformas šīs teritorijas ietilpa [[Valkas rajons|Valkas rajonā]]. Par novada administratīvo centru kļuva Strenči. Novads atradās [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļu daļā, un tā attīstība vēsturiski bija cieši saistīta ar [[Gauja|Gauju]], mežsaimniecību un dzelzceļa satiksmi. Strenči jau kopš 19. gadsimta beigām bija nozīmīgs mežniecības un kokmateriālu transporta centrs, savukārt Seda 20. gadsimtā izveidojās saistībā ar kūdras ieguvi. Strenču novads pastāvēja līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai. 2021. gada 1. jūlijā tas tika likvidēts, un visa tā teritorija tika iekļauta jaunizveidotajā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā apvienojās [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Strenču pilsēta]], [[Seda|Sedas pilsēta]] ar [[Sedas pilsētas lauku teritorija|lauku teritoriju]], [[Jērcēnu pagasts]] un [[Plāņu pagasts]]. === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Strenču novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Strenču novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&zoom=100,259,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2070) |green|59.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (1084) |red|30.9}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (160) |violet|4.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (43) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (153) |purple|4.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Strenču novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Strenču novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] nmejx6ohzlf2w6vevm1izm15d0srfgh 4521239 4521238 2026-09-12T19:44:41Z Votre Provocateur 111653 4521239 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Strenču novads | karte = Strenču novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Strenču novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Strenču novada ģerbonis | karoga_attēls = Strenču novads Flag.png | karoga_nosaukums = Strenču novada karogs | centrs = Strenči | platība = 375,73 | iedzīvotāji = 3610<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 3610 / 375.73 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | teritorijas = [[Jērcēnu pagasts]]<br />[[Plāņu pagasts]]<br />[[Seda|Sedas pilsēta]]<br />[[Strenči|Strenču pilsēta]] | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.strencunovads.lv }} '''Strenču novads''' bija pašvaldība [[Vidzeme]]s ziemeļaustrumos, Robežojās ar [[Valkas novads|Valkas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Beverīnas novads|Beverīnas]] un [[Burtnieku novads|Burtnieku]] novadiem. Novada centrs bija [[Strenči|Strenču]] pilsēta. 2021. gadā Strenču novadu pievienoja [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Vēsture == Strenču novads tika izveidots 2009. gadā Latvijas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot [[Strenči|Strenču]] un [[Seda|Sedas]] pilsētu, kā arī [[Jērcēnu pagasts|Jērcēnu]] un [[Plāņu pagasts|Plāņu pagastu]]. Pirms reformas šīs teritorijas ietilpa [[Valkas rajons|Valkas rajonā]]. Par novada administratīvo centru kļuva Strenči. Novads atradās [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļu daļā, un tā attīstība vēsturiski bija cieši saistīta ar [[Gauja|Gauju]], mežsaimniecību un dzelzceļa satiksmi. Strenči jau kopš 19. gadsimta beigām bija nozīmīgs mežniecības un kokmateriālu transporta centrs, savukārt Seda 20. gadsimtā izveidojās saistībā ar kūdras ieguvi. Strenču novads pastāvēja līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai. 2021. gada 1. jūlijā tas tika likvidēts, un visa tā teritorija tika iekļauta jaunizveidotajā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā apvienojās [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Strenču pilsēta]], [[Seda|Sedas pilsēta]] ar [[Sedas pilsētas lauku teritorija|lauku teritoriju]], [[Jērcēnu pagasts]] un [[Plāņu pagasts]]. === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Strenču novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Strenču novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&zoom=100,259,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2070) |green|59.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (1084) |red|30.9}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (160) |violet|4.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (43) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (153) |purple|4.4}} }} {{-}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Strenču novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] igpynn001qhmc89f34ywpc9abufcpmt 0 91994 4521137 4486357 2026-09-12T16:03:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521137 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte 2.jpg|thumb|300px|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Zemitāni—Rīga]] [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Sarkandaugava - Mangaļi.jpg|thumb|300px|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Sarkandaugava—Mangaļi]] '''Zemitāni—Skulte''' (neoficiāls nosaukums – ''Rīga—Skulte'') ir dzelzceļa līnija Latvijā. Līnija no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāniem]] ir 52 km gara (no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] – 56 km). Līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga—Carnikava, Rīga—Saulkrasti, Rīga—Skulte. Brauciena ilgums no [[Rīga]]s līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ar elektrovilcienu ir 1 stunda un 8–9 minūtes (atkarīgs no reisa). Regulāra kravas vilcienu satiksme pastāv līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmai]], aiz Ziemeļblāzmas kravas vilcieni kursē samērā reti. No 2024. gada 15. decembra starp Sarkandaugavas un Mangaļu stacijām tika atklāta jauna pietura — [[Dauderi (stacija)|Dauderi]].<ref>[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[1872]]. gadā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|Mīlgrāvja dzelzceļu]], bet no [[1894]]. gada līnija pārgāja valsts īpašumā. Pēc tam, kad līnijas pagarināšanas plānus izjauca [[Pirmais pasaules karš]], 1923. gadā apstiprināja un [[1929]]. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/7933/|title=Zudusī Latvija - Limbaži. Pirmā vilciena sagaidīšana|website=zudusilatvija.lv}}</ref> Būvi aizkavēja [[Lielā depresija]], un tikai 1933. gada 26. oktobrī līnija sasniedza [[Carnikava|Carnikavu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-stacija-carnikava|title=Foto: Stacija Carnikava {{!}} DZELZCEĻA MUZEJS|website=railwaymuseum.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu - Šī diena vēsturē|website=[[Latvijas Avīze]]|access-date=2025-02-12|date=2023-10-26|language=lv}}</ref> 1934. gadā, pēc 3 gadus ilgiem darbiem, atklāja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai, un līnija sasniedza [[Saulkrasti|Saulkrastus]] un 15. septembrī [[Limbaži|Limbažus]].<ref name="Piejūra" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju-1|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju {{!}} DZELZCEĻA MUZEJS|website=railwaymuseum.lv|access-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250212151938/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju-1}}</ref> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Līnijas turpinājumu līdz Rūjienai]] atklāja {{dat|1937|12|04|L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2511 |title=Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika |access-date={{dat|2025|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131019024510/http://www.ldz.lv/?object_id=2511 }}</ref> [[1957]]. gadā elektrificēja posmu Rīga—Mangaļi, nākamajā gadā elektrifikāciju pabeidza līdz Saulkrastiem.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 187. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> [[1971]]. gadā elektrificēja posmu Saulkrasti—Zvejniekciems, bet [[1991]]. gadā – posmu Zvejniekciems—Skulte.<ref>[http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050427214054/http://www.railwaymuseum.lv/linijas4.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }} — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs</ref> Pēc posma Skulte—Rūjiena slēgšanas to dēvē par līniju Zemitāni—Skulte. == Stacijas == Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 stacijas un pieturas punkti. 8 stacijas vai pieturas atrodas [[Rīga]]s pilsētā (Rīga—Vecāķi), 6 – [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]], 3 – [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]], 2 – [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]] un 1 – [[Saulkrasti|Saulkrastos]]. # [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] ([[Rīga]]) # [[Brasa (stacija)|Brasa]] ([[Rīga]]) # [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] ([[Rīga]]) # [[Dauderi (stacija)|Dauderi]] (Rīga) # [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]] ([[Rīga]]) # [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] ([[Rīga]]) # [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] ([[Rīga]]) # [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] ([[Rīga]]) # [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Garciems (stacija)|Garciems]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Garupe (stacija)|Garupe]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Gauja (stacija)|Gauja]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] ([[Saulkrastu pagasts]]) # [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] ([[Saulkrastu pagasts]]) # [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] ([[Saulkrasti]]) # [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] ([[Saulkrastu pagasts]]) # [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] ([[Skultes pagasts]]) # [[Skulte (stacija)|Skulte]] ([[Skultes pagasts]]) == Attēlu galerija == <gallery> Zemitānu stacija 10.JPG|Zemitānu stacija Brasas stacija 09.JPG|Brasas stacija Sarkandaugava Station.JPG|Sarkandaugavas stacija Mangaļu stacija 04.JPG|Mangaļu stacija Vecdaugavas stacija 07.JPG|Vecdaugavas stacija Vecāķu stacija 03.JPG|Vecāķu stacija </gallery> <gallery> Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Ķīšupe - Zvejniekciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Ķīšupe—Zvejniekciems Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Gauja - Lilaste (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Gauja—Lilaste Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Garupe - Garciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Garupe—Garciems Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Garciems - Kalngale.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Garciems—Kalngale Skulte - Zvejniekciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Skulte—Zvejniekciems Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte.JPG|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Vecdaugava—Ziemeļblāzma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=0UoYpuYgP-4 Elektrovilciens Rīga - Skulte 2011 (video no mašīnista kabīnes) (paātrinājumā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=yZofdMdBLIw Elektrovilciens Rīga - Skulte 2011 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=i3lFZHU-PgU Elektrovilciens Rīga - Skulte 2018 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=14TZAlb-T14 Elektrovilciens Skulte - Rīga 2018 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=0iR9_yyNRg0 Elektrovilciens Rīga - Skulte - Rīga 2012 5x (video no mašīnista kabīnes)] * {{youtube|fQ6mAphVhhM|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Skulte - Rīga}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} {{DEFAULTSORT:Zemitani—Skulte, dzelzcelza linija}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|Zemitāni—Skulte]] evjuoibh2xldo7bw392j1i9lntvrwo7 0 96795 4521525 4518687 2026-09-13T10:32:28Z Verters 85934 Atjaunināts foto 4521525 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Vērdiņš | attēls = Kārlis Vērdiņš 2026. gadā.jpg | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = dzejnieks, literatūrzinātnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1997 | žanri = dzeja | dzimums = V| }} [[Attēls:Karlis-Verdins.jpg|thumb|Kārlis Vērdiņš LU LFMI, 2016 ]] '''Kārlis Vērdiņš''' (dzimis {{dat|1979|7|28}} Rīgā) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks. == Biogrāfija == Beidzis Jelgavas 4. vidusskolu (1997), [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura (2002) un maģistra grādu (2004). 2009. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>{{LAT e|5|754}}</ref> Kopš 2007. gada strādā [[Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā]], no 2010. līdz 2022. gadam tā pētnieks, kopš 2022. gada vadošais pētnieks un Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas vadītājs. No 2016. līdz 2022. gadam studējis Vašingtona Universitātē [[Sentluisa|Sentluisā]], ASV, ieguvis PhD grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Dzeju publicē kopš 1997. gada. No 1999. līdz 2003. gadam jaunās literatūras žurnāla "[[Luna (žurnāls)|Luna]]" redaktors. No 2001. līdz 2009. gadam strādājis V. Belokoņa izdevniecībā, [[Latvijas enciklopēdija]]s redakcijā. Kopš 2007. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. No 2010. līdz 2015. gadam literatūras žurnāla "[[Latvju Teksti]]" kritikas nodaļas redaktors. Kopš 2016. gada piedalās [[Preiļu konceptuālisti|Preiļu konceptuālistu dzejas grupas]] aktivitātēs. Publicē rakstus par literatūru un grāmatu recenzijas. Sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu latviešu dzejas antoloģijai lietuviešu valodā "Pavasaris būs kā vienmēr" (2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190207092138/http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris }}</ref> latviešu dzejas bērniem antoloģijai lietuviešu valodā "Kūst diena kā saldējums" (2023) un latviešu konceptuālās dzejas antoloģijai igauņu valodā "Alfabēta dzimtene" (2024). Sadarbojies ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem — [[Ēriks Ešenvalds|Ēriku Ešenvaldu]], [[Andris Dzenītis|Andri Dzenīti]], [[Līga Celma|Līgu Celmu]], [[Intars Busulis|Intaru Busuli]] un [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]], Lauru Polenci, kā arī grupu "[[Sigma (grupa)|Sigma]]". Atdzejojis Eiropas un ASV 19. un 20. gadsimta dzeju ([[Emilija Dikinsone]], [[Volts Vitmens]], [[Viljams Batlers Jeitss|V. B. Jeitss]], [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]], imažinistu dzeja, [[Čārlzs Simičs]]), kā arī [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]], [[Ļevs Rubinšteins|Ļeva Rubinšteina]] un citu krievu dzejnieku darbus, tai skaitā [[Semjons Haņins|Semjona Haņina]] un citu Latvijas krievu dzejnieku dzeju. == Bibliogrāfija == === Dzejas grāmatas === '''Dzeja pieaugušajiem''' * ''Ledlauži''. Mākslinieks [[Arnis Balčus]]. Rīga: Nordik, 2001; Rīga: Mansards, 2009. * ''Biezpiens ar krējumu''. Rīga: Atēna, 2004. * ''Es''. Māksliniece [[Zane Ernštreite]]. Rīga: Neputns, 2008. * ''Mēs: kopotā dzeja''. Mākslinieks Zigmunds Lapsa. Rīga: Mansards, 2012. * ''[[Pieaugušie (dzejoļu krājums)|Pieaugušie]]''. Māksliniece Zane Ernštreite. Rīga: Neputns, 2015. * ''Gatavā dzeja''. Mākslinieks [[Krišs Salmanis]]. Rīga: Neputns, 2020. * ''Lībiešu balādes / Līvõd balādõd.'' Lībiešu valodā atdzejojis [[Valts Ernštreits]]. Māksliniece Z. Ernštreite. Rīga: Neputns, 2023. * ''Nekas''. Mākslinieks Andris Kaļiņins. Rīga: Neputns, 2026. '''Dzeja bērniem''' * ''Burtiņu zupa''. Otto Zitmaņa ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2007. * ''Mežā'' [dzejolis sērijā "Bikibuks"]. Daigas Krūzes ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2014. * ''Tētis''. [[Reinis Pētersons|Reiņa Pētersona]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2016. * ''Dilles tante'' [poēma]. Rebekas Lukošus ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2018. * ''Jandāliņš''. [[Lote Vilma Vītiņa|Lotes Vilmas Vītiņas]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2023. === Dzejas grāmatas citās valodās === '''Dzeja''' * ''Титры'' ("Titri", latviešu un krievu valodā, atdz. [[Semjons Haņins|Aleksandrs Zapoļs]] u.c.). Maskava/Tvera: Argo-Risk/Kolonna, 2003. * ''Niosłem ci kanapeczkę'' ("Vedu tev siermaizīti", poļu valodā, atdz. Jacek Dehnel). Vroclava: Biuro Literacke, 2009. * ''Ja'' ("Es", čehu valodā, atdz. Pāvels Štolls). Prāga: Dauphin, 2013. * ''Come to Me'' (angļu valodā, atdz. [[Ieva Lešinska]]). Todmorden: Arc Publications, 2015. * ''Papás'' ("Tētis", spāņu valodā, atdz. Lorenss Šimels). Granada: Esdrújula Ediciones, 2017. * ''Adam Panker'' ("Ādams Panks", slovēņu valodā, atdz. Klemen Pisk). Ljubljana: Škuc, 2018. * ''Vidaus tvarkos taisyklės'' ("Iekšējās kārtības noteikumi", lietuviešu valodā, atdz. Erika Drungytė, Laimantas Jonušys, Audrius Musteikis, Artūras Valionis, Arvydas Valionis). Vilnius: Slinktys, 2022. * ''Adultes'' ("Pieaugušie", franču valodā). Traduit par Nicolas Auzanneau. Liège: Le Boustrographe, 2023. * ''Soppaa ja saippuaa'' ("Zupa un ziepes", somu valodā, māksliniece Gundega Muzikante). Suomentanut Mirja Hovila. Salo: Paperiporo, 2024. '''Kopkrājumi''' * ''A Fine Line: New Poetry from Eastern & Central Europe.'' Angļu valodā atdz. Ieva Lešinska, R. Kalniņš, M.O. Beitiks. Todmorden: Arc Publications, 2004. * ''15X poezie lotyšsko''. Čehu val. atdz. Pāvels Štolls. Praha: Agite/Fra, 2006. * ''Ord och steg. Lettland diktar''. Zviedru valodā atdz. [[Juris Kronbergs]]. Stockholm, 2008. * ''За нас'' ("Par mums", latviešu un krievu valodā, atdz. A.Zapoļs): <small>Kārlis Vērdiņš, [[Māris Salējs]], [[Marts Pujāts]], [[Pēteris Draguns]].</small> Rīga: [[Orbita]], 2009. * ''Six Latvian Poets'' ("Seši latviešu dzejnieki", angļu valodā, atdz. I.Lešinska): <small>[[Anna Auziņa]], [[Ingmāra Balode]], [[Agnese Krivade]], [[Marts Pujāts]], [[Māris Salējs]], Kārlis Vērdiņš.</small> Todmorden: Arc Publications, 2011. * ''Pavasaris bus kaip visuomet: šiuolaikinės latvių poezijos antoloģija''. Lietuviešu valodā atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sąjungos leidykla, 2012. * ''Junge Dichtung aus Lettland'' (vācu valodā atdz. K.Grasis). Berlin: hochroth, 2013. * ''Werde zum Gespenst: Gedichte aus Lettland'' (sast. H.Thill). Heidelberg: Wunderhorn, 2016. * ''Grand Tour: Reisen durch die junge Lyrik Europas''. Herausgegeben von Jan Wagner und Federico Italiano. München: Hanser Verlag, 2019. * ''Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu''. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020. * ''Wszystkie ptaki, co we mnie...: antologia współczesnej poezji łotewskiej'' (Visi putni, kas manī...). Poļu valodā atdz. Olga Anna Wiewióra. Lublin: Warsztaty Kultury, 2020. * ''No, Love Is Not Dead: An Anthology of Love Poetry from Around the World.'' Ed. by Chris McCabe. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. London: John Murray Press, 2021. * ''100 Queer Poems.'' Ed. by Andrew McMillan and Mary Jean Chan. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. Vintage, 2022. * ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022. * ''Viisi miestä veneessä'' (Pieci vīri laivā, somu valodā atdz. Mirja Hovila). <small>[[Eduards Aivars]], [[Jānis Elsbergs]], Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Tomašs]], [[Arvis Viguls]], Henriks Eliass Zēgners.</small> Salo: Paperiporo, 2023. * ''Tirpsta diena kaip ledai'' (Diena kūst kā saldējums, latviešu bērnu dzejas antoloģija). Lietuviešu valodā atdz. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2023. * ''Alfabeedi sünnimaa'' (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024. * ''Liberté: visas pour un monde ouvert''. Trans. Nicolas Auzanneau. Anthologie établie par Bruno Doucey et Ariane Lefauconnier. Paris: Éditions Bruno Doucey, 2026. === Pētījumi === * ''The Social and Political Dimensions of the Latvian Prose Poem''. Edizione Plus — Pisa University Press, 2010. * ''Bastarda forma: Latviešu dzejprozas antoloģija. Latviešu dzejprozas vēsture''. Rīga: [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU LFMI]], 2011. * Ieva E. Kalniņa, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Mūsdienu literatūras teorijas''. Rīga: LU LFMI, 2013. * Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]] (sast.) ''Queer Stories of Europe''. Newcastle: Cambridge Scholars Publishing, 2016. * [[Benedikts Kalnačs]], [[Pauls Daija]], [[Eva Eglāja-Kristsone]] un Kārlis Vērdiņš. ''Fin de siècle literārā kultūra Latvijā''. Rīga: LU LFMI, 2017. * Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Latviešu literatūra 2007–2015''. Rīga: LU LFMI, 2018. * [[Artis Ostups]], Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''[[Monta Kroma]]: dzeja un refleksija''. Rīga: LU LFMI, 2022. * [[Ineta Lipša]], Kārlis Vērdiņš un Kaspars Zellis (sast.). ''Klusumā: kvīri, padomju vara un sabiedrība Latvijā, 1954–1991.'' Rīga: Frīdriha Eberta fonds, 2024. === Atdzeja un tulkojumi === * [[Dž.T. Līrojs]]. ''Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu''. Rīga: Atēna, 2006. * [[Georgs Trākls]]. ''Sebastiāns sapnī''. Rīga: Jaunā Daugava, 2006 (līdzautors). * [[Konstantins Bībls]]. ''Jaunais Ikars''. Rīga: Tapals, 2006 (kopā ar A. Veckalni). * [[Viljams Šekspīrs]]. ''Soneti''. Rīga: Neputns, 2007 (līdzautors). * [[Terijs Īgltons]]. ''[[Marksisms]] un literatūras kritika''. Rīga: 1/4 Satori, 2008. * [[Josifs Brodskis]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2009, 2. izdevums 2015 (līdzautors). * [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri''. Rīga: Neputns, 2011 (līdzautors). * [[Čārlzs Simičs]]. ''Nav gala pasaulei''. Rīga: Dienas grāmata, 2013. * [[Viljams Batlers Jeitss]]. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors). * [[Semjons Haņins]]. ''Bet ne ar to''. Rīga: Neputns, 2017 (līdzautors). * [[Emilija Dikinsone]]. ''Āboliņš un bite''. Rīga: Neputns, 2017. * [[Mihails Kuzmins]]. ''Tīkli''. Rīga: Neputns, 2019 (kopā ar [[Einārs Pelšs|E. Pelšu]]). * [[Daniils Harmss]]. ''Ļoti briesmīgs notikums'' [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2020. * [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2022 (sastādītājs, kopā ar [[Ieva Lešinska|I. Lešinsku]], līdzautors). * [[Ļevs Rubinšteins]]. ''Tas esmu es''. Rīga: Orbīta, 2026. === Sastādītās grāmatas === * ''Dzejas diena 2000'' (kopā ar [[Māris Salējs|Māri Salēju]]). Rīga: Daugava, 2000. * [[Zemgaliešu Biruta]]. ''Sārtais skūpsts''. Rīga: Pils, 2005. * [[Gunars Saliņš]]. ''Raksti''. 1. sējums. Rīga: Valters un Rapa, 2006. * [[Linards Tauns]]. ''Dzeja''. Rīga: Mansards, 2011. * [[Pēteris Zirnītis]]. ''Bez komentāriem''. Rīga: Mansards, 2014. * [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]]. ''150 epitafu jeb kapuzrakstu''. Rīga: LU LFMI, 2016 (kopā ar E. Eglāju-Kristsoni un S. Raudivi). * Gunars Saliņš. ''Raksti''. 2. sējums. Rīga: LU LFMI, 2023. * [[Mudīte Austriņa]]. ''Saules spēles''. Rīga: LU LFMI, 2024. * Gunars Saliņš. ''Apmežosim Ņujorku''. Rīga: Neputns, 2024. === Pētnieciskie raksti angļu valodā === * Kārlis Vērdiņš. [https://ojs.utlib.ee/index.php/IL/article/view/IL.2015.20.1.17 Queer Male (Post)Soviet Narratives in Interviews by Rita Ruduša and Fiktion by Klāvs Smilgzieds]. ''Interlitteraria'', 2015, Vol. 20, No. 1, 228–237. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://brill.com/display/book/edcoll/9781848883178/BP000010.xml Queer Narratives in Contemporary Latvian Short Fiction.] Ed. Anna Pilińska and Harmony Siganporia. ''All Equally Real: Femininities and Masculinities Today''. 2nd edition. Leiden: Brill, 2019, 79–87. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-20401-3_10 The Latvian LGBT Movement and Narratives of Normalization.] Ed. Radzhana Buyantueva, Maryna Shevtsova. ''LGBTQ+ Activism in Central and Eastern Europe: Resistance, Representation and Identity''. Cham: Palgrave Macmillan, 2020, 239–264. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.bloomsburycollections.com/monograph-detail?docid=b-9781666989595&tocid=b-9781666989595-chapter8 “Pugacheva For The People”: Two Portraits of Non-Urban Post-Soviet Queer Performers]. ''Decolonizing Queer Experience: LGBT+ Narratives from Eastern Europe and Eurasia''. Lanham: Lexington Books, 2020, 155-171. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/01629778.2020.1850486?journalCode=rbal20 History, trauma, and narrative perspective in A Woman in Amber by Agate Nesaule.] ''Journal of Baltic Studies'', 2021, Vol. 52, No. 2, 179-191. * Kārlis Vērdiņš. [https://seej.org/issues/67.1.html The Unspeakable Race of Roma and Peripheral Leftist Feminist Modernism.] ''Slavic and East European Journal'', 2023, Vol. 67, No. 1, 66-84. * Mark Allen Svede, Kārlis Vērdiņš. [https://academic.oup.com/edited-volume/34707/chapter-abstract/410895409?redirectedFrom=fulltext&login=true Nearly Underground in the Near-Abroad: Outliers in Soviet Baltic Culture.] Ed. Mark Lipovetsky et al. ''The Oxford Handbook of Soviet Underground Culture''. Oxford University Press, 2024, 303–331. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/01629778.2024.2424257?src=exp-la Melancholic sons and dying mothers: queerness in (post-)Soviet Baltic fiction]. ''Journal of Baltic Studies'', Vol. 56, No. 2, June 2025, 385-400. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.taylorfrancis.com/chapters/edit/10.4324/9781003373056-8/shameless-old-men-k%C4%81rlis-v%C4%93rdi%C5%86%C5%A1?context=ubx&refId=66a5d7af-7f0e-46b8-be1d-18c23d211d2e “Shameless Old Men”: Home, Domesticity, Queerness, and the Latvian American Writer Anšlavs Eglītis]. ''Multidisciplinary Representations of Home and Homeland in Diaspora''. Edited by Jean Amato and Kyunghee Pyun. Routledge, 2025, 100-114. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.nebraskapress.unl.edu/nebraska/9781496242648/the-postcolonial-bildungsroman-and-the-character-of-place/ A Fan of Doom Metal, a Descendant of French Kings: Postcoloniality in ''Doom 94'' by Jānis Joņevs]. ''The Postcolonial Bildungsroman and the Character of Place''. Edited by Arnab Dutta Roy, Paul Ugor and Simone Maria Puleo. Lincoln: University of Nebraska Press, 2026, 255-272. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.manchesterhive.com/display/9781526191021/9781526191021.00015.xml Haunted in desolation: Queering the post-Soviet Latvian Gothic.] ''Russo-Soviet Imperialist Hauntings: Neo-Gothic geographies in Central and Eastern Europe since 1989.'' Edited by Svitlana Krys and Maryna Romanets. Manchester: Manchester University Press, 2026, 105-127. * Eva Eglāja-Kristsone and Kārlis Vērdiņš. [https://www.routledge.com/The-Flaneuse-in-Literature-and-Culture-Women-Wandering-Purposefully/Gendelman-Birkenstein/p/book/9781041223016 Flâneuses' Performances Abroad, Peripheral Literature, and a New Nation-State]. ''The Flâneuse in Literature and Culture: Women Wandering Purposefully.'' Ed. by Irina Gendelman and Jeff Birkenstein. London - New York: Routledge, 2026, 69-81. == Apbalvojumi == {| class="wikitable" |- ! style="background:#B0C4DE;" | Gads ! style="background:#B0C4DE;" | Nominētais darbs ! style="background:#B0C4DE;" | Balva ! style="background:#B0C4DE;" | Rezultāts |- |rowspan="1"|2001 |rowspan="1"|''Ledlauži'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Diena (laikraksts)|"Dienas"]] gada balva kultūrā |{{won}} |- |rowspan="1"|2005 |rowspan="2"|''Prego'' — "Melanholiskais valsis" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada radio hits | {{nom}} |- |rowspan="2"|2006 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[AKKA/LAA]] Autortiesību bezgalības balva | {{won}} |- |rowspan="1"|Konstantins Bībls, ''Jaunais Ikars'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Literatūras gada balva]] (Tulkojums) | {{nom}} |- |rowspan="2"|2007 |rowspan="1"|Dzejolis "Karavīri" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Olivereto balva | {{won}} |- |rowspan="3"|''Burtiņu zupa'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{won}} |- |rowspan="4"|2008 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Bērnu žūrija", 5.—7. klašu grupa | 3. vieta |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{nom}} |- |rowspan="2"|''Es'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Dzejas dienu balva]] | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Dienas" gada balva kultūrā |{{won}} |- |rowspan="1"|2011 |rowspan="1"|Kārļa Lāča, Kārļa Vērdiņa ''[[Lāču tēta dziesmas]]'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada labākais albums bērniem | {{won}} |- |rowspan="1"|2014 |rowspan="1"|Dzejolis "Come to Me"' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Londonas “Southbank Centre” ekspertu saraksts ''50 greatest modern love poems'' (50 labākie mūsdienu mīlas dzejoļi) | iekļauts |- |rowspan="2"|2015 |rowspan="4"|''Pieaugušie'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Dienas" gada balva kultūrā |{{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{won}} |- |rowspan="4"|2016 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autora balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Lauku bibliotēku atbalsta biedrības „Lielā lasītāju balva" — populārākā dzejas grāmata bibliotēkās | {{won}} |- |rowspan="5"|''Tētis'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{nom}} |- |rowspan="2"|2017 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Bērnu žūrija", 15+ grupa. | 3. vieta |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts "White Ravens 2017". | iekļauta |- |rowspan="2"|2018 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|IBBY Honour List 2018 (Starptautiskās bērnu literatūras organizācijas IBBY Goda saraksts) | iekļauta |- |rowspan="1"|Emīlija Dikinsone, ''Āboliņš un bite'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Tulkojums) | {{won}} |- |rowspan="3"|2019 |rowspan="4"|''Dilles tante'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Pastariņa prēmija]] | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts "White Ravens 2019". | iekļauta |- |rowspan="2"|2021 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva | {{won}} |- |rowspan="1"|''Gatavā dzeja'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{nom}} |- |rowspan="1"|2022 |rowspan="1"|2021. gada publikācijas portālos "Satori" un "Punctum" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Normunds Naumanis|Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā]] | {{won}} |- |rowspan="1"|2023 |rowspan="1"|T. S. Eliots, ''Dzejas izlase'' (kopā ar Ievu Lešinsku) | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Atdzeja) | {{nom}} |- |rowspan="6"|2024 |rowspan="2"|''Jandāliņš'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{nom}} |- |rowspan="4"|''Lībiešu balādes'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Kilograms kultūras 2023" fināls — Literatūra | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Aleksandra Pelēča literārā prēmija | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Žurnāla "Domuzīme" balva | {{nom}} |- |rowspan="3"|2026 |rowspan="2"|''Nekas'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Kilograms kultūras 2026" pavasara balsojums — Literatūra | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Dzejas dienu balva | {{nom}} |- |rowspan="1"|Ļevs Rubinšteins, ''Tas esmu es'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Knuta Skujenieka balva atdzejā | {{nom}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vērdiņš, Kārlis}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] t2j6ev931w2zbekhlyw918n73ukomx1 0 100724 4521204 4491284 2026-09-12T18:34:04Z ZANDMANIS 91184 4521204 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = ASV | valsts_angl = the United States | att_izm = | logo = Usa basketball 2012.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[USA Basketball]] | iest gads = | iest kom = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] | konfederācija = [[FIBA Americas]] | vieta rangā = {{Nft rank|1|steady||date=2026. gada 18. marts}}<ref>https://www.fiba.basketball/rankingwomen</ref> | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = Team USA<br />USBWNT | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|ASV}} [[Kara Lousone]] | kapteinis = | visv spēles = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 12 | OS medaļas = {{ubl |Zelts: 1984, 1988, 1996, 2000, 2004, 2008, 2012, 2016, 2020, 2024 |Sudrabs: 1976 |Bronza: 1992 }} | OS lab sasn = 1. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]] | PČ reizes = 19 | PČ medaļas = {{ubl |Zelts: 1953, 1957, 1979, 1986, 1990, 1998, 2002, 2010, 2014, 2018 |Sudrabs: 1983 |Bronza: 1994, 2006 }} | PČ lab sasn = 1. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm|Amerikas čempionāts]] | zona reizes = 6 | zona medaļas = {{ubl |Zelts: 1993, 2007, 2019, 2021 |Sudrabs: 1997 }} | zona lab sasn = 1. vieta <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = }} '''ASV sieviešu basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]] un [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm|Amerikas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir uzvara deviņās Olimpiskajās spēlēs. Pašlaik (2026. gada marts) ASV izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 1. vietu.<ref name="FIBA rangs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/1000/selNodeID/1000/rankWome.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|7|20||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija|archive-date={{dat|2012|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120418115138/http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/1000/selNodeID/1000/rankWome.html}} {{en ikona}}</ref> == Sasniegumi == {{OSBs tabula | dzimums = S | 1976 = 2 | 1980 = ''nepiedalījās'' | 1984 = 1 | 1988 = 1 | 1992 = 3 | 1996 = 1 | 2000 = 1 | 2004 = 1 | 2008 = 1 | 2012 = 1 | 2016 = 1 | 2020 = 1 | 2024 = 1 }} {{PČBs tabula | dzimums = S | 1953 = 1 | 1957 = 1 | 1959 = ''nepiedalījās'' | 1964 = 4 | 1967 = 11 | 1971 = 8 | 1975 = 8 | 1979 = 1 | 1983 = 2 | 1986 = 1 | 1990 = 1 | 1994 = 3 | 1998 = 1 | 2002 = 1 | 2006 = 3 | 2010 = 1 | 2014 = }} {{AČBs tabula | dzimums = S | 1989 = 4 | 1993 = 1 | 1995 = ''nepiedalījās'' | 1997 = 2 | 1999 = ''nepiedalījās'' | 2001 = ''nepiedalījās'' | 2003 = ''nepiedalījās'' | 2005 = ''nepiedalījās'' | 2007 = 1 | 2009 = ''nepiedalījās'' | 2011 = ''nepiedalījās'' | 2013 = }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons}} *{{Official website}} *[https://about.fiba.basketball/en/national-federations/154-usa FIBA profile] {{Basketbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu basketbola izlases]] [[Kategorija:Basketbols ASV]] shxubalstvuvii8zed4r8i46v2o50pc 4521205 4521204 2026-09-12T18:35:17Z ZANDMANIS 91184 4521205 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = ASV | valsts_angl = the United States | att_izm = | logo = Usa basketball 2012.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[USA Basketball]] | iest gads = | iest kom = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] | konfederācija = [[FIBA Americas]] | vieta rangā = {{Nft rank|1|steady||date=2026. gada 18. marts}}<ref>https://www.fiba.basketball/rankingwomen</ref> | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = Team USA<br />USBWNT | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|ASV}} [[Kara Lousone]] | kapteinis = | visv spēles = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 13 | OS medaļas = {{ubl |Zelts: 1984, 1988, 1996, 2000, 2004, 2008, 2012, 2016, 2020, 2024 |Sudrabs: 1976 |Bronza: 1992 }} | OS lab sasn = 1. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]] | PČ reizes = 19 | PČ medaļas = {{ubl |Zelts: 1953, 1957, 1979, 1986, 1990, 1998, 2002, 2010, 2014, 2018, 2022 |Sudrabs: 1983 |Bronza: 1994, 2006 }} | PČ lab sasn = 1. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm|Amerikas čempionāts]] | zona reizes = 6 | zona medaļas = {{ubl |Zelts: 1993, 2007, 2019, 2021 |Sudrabs: 1997 }} | zona lab sasn = 1. vieta <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = }} '''ASV sieviešu basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]] un [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm|Amerikas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir uzvara deviņās Olimpiskajās spēlēs. Pašlaik (2026. gada marts) ASV izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 1. vietu.<ref name="FIBA rangs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/1000/selNodeID/1000/rankWome.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|7|20||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija|archive-date={{dat|2012|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120418115138/http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/openNodeIDs/1000/selNodeID/1000/rankWome.html}} {{en ikona}}</ref> == Sasniegumi == {{OSBs tabula | dzimums = S | 1976 = 2 | 1980 = ''nepiedalījās'' | 1984 = 1 | 1988 = 1 | 1992 = 3 | 1996 = 1 | 2000 = 1 | 2004 = 1 | 2008 = 1 | 2012 = 1 | 2016 = 1 | 2020 = 1 | 2024 = 1 }} {{PČBs tabula | dzimums = S | 1953 = 1 | 1957 = 1 | 1959 = ''nepiedalījās'' | 1964 = 4 | 1967 = 11 | 1971 = 8 | 1975 = 8 | 1979 = 1 | 1983 = 2 | 1986 = 1 | 1990 = 1 | 1994 = 3 | 1998 = 1 | 2002 = 1 | 2006 = 3 | 2010 = 1 | 2014 = }} {{AČBs tabula | dzimums = S | 1989 = 4 | 1993 = 1 | 1995 = ''nepiedalījās'' | 1997 = 2 | 1999 = ''nepiedalījās'' | 2001 = ''nepiedalījās'' | 2003 = ''nepiedalījās'' | 2005 = ''nepiedalījās'' | 2007 = 1 | 2009 = ''nepiedalījās'' | 2011 = ''nepiedalījās'' | 2013 = }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons}} *{{Official website}} *[https://about.fiba.basketball/en/national-federations/154-usa FIBA profile] {{Basketbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu basketbola izlases]] [[Kategorija:Basketbols ASV]] bolmawxetii00gjdq751c0685d1ka3v 0 105566 4521145 4454967 2026-09-12T16:37:20Z Meistars Joda 781 4521145 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Moravian mission.jpg|thumb|300px|Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV]] '''Brāļu draudze''' jeb '''hernhūtieši''' ({{val|la|Unitas Fratrum}}, {{val|de|Herrnhuter Brüdergemeine}}, ''Erneuerte Brüder-Unität'', {{val|en|Moravian Church}}) ir uz [[piētisms|piētisma]] pamatiem balstīts kristīgā [[protestantisms|protestantisma]] novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai. == Izcelsme == [[Attēls:USVAMoravianChurch.svg|thumb|left|Brāļu draudzes senais simbols — Dieva jērs]] Brāļu draudzes priekšgājēji bija sena reliģiska kustība, kas tagadējās [[Čehija]]s teritorijā pastāvēja kopš 14. gadsimta. Pēc [[Jans Huss|Jana Husa]] [[sadedzināšana]]s uz sārta un [[Husīti|husītu]] sacelšanās apspiešanas viņa reliģiskie sekotāji 1457. gadā Kunvaldē nodibināja neatkarīgu draudzi, ko dēvēja par "Bohēmijas brāļiem" (čehiski: ''Čeští bratři'') jeb "Brāļu savienību" (latīniski: ''Unitas Fratrum''). Pēc pirmo kristiešu parauga viņi viens otru sauca par brāļiem un māsām, tomēr pieņēma katoļu [[Sakraments|sakramentus]] un pakļāvās savam bīskapam. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[kontrreformācija]]s dēļ pēc 1620. gada vairums brāļu savienības locekļu bīskapa [[Jans Amoss Komenskis|Jana Amosa Komenska]] vadībā bija spiesti emigrēt uz citām Eiropas valstīm. == Atdzimšana == [[Attēls:Nikolaus_Ludwig_von_Zinzendorf_(portrait_by_Balthasar_Denner).jpg|thumb|Atjaunotās brāļu draudzes bīskaps Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs (1700—1760)]] Brāļu draudzes atdzimšana sākās pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām 1722. gadā, kad grāfs [[Nikolauss Cincendorfs|Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs]] savos zemes īpašumos [[Saksija]]s austrumos atļāva apmesties vajātajiem brāļu draudzes locekļiem no dažādām zemēm un nodibināt [[Hernhūte]]s koloniju. Nosaukums ''Herrnhut'' cēlies no vārdu savienojuma ''Herrn Hut'', kas nozīmē "Dieva (tā Kunga) aizsardzība". Pats grāfs ar ģimeni dzīvoja netālajā Bertelsdorfas pilī un aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Pārvarot uzskatu pretišķības, Cincendorfam līdz 1727. gadam izdevās saliedēt bēgļus vienotā draudzē ar iekšējās un ārējās dzīves statūtiem, kas balstījās idejā par draudzi kā lielu ģimeni. No Hernhūtes brāļu draudzes locekļi sāka doties sludināšanas misijās. Pirmā misija 1729. gadā bija uz Vidzemi, kur vēlāk tika uzcelts lūgšanu nams [[Valmiermuiža]]s Jēra kalnā. 1732. gadā brāļi devās uz [[Barbadosa|Barbadosu]] salu [[Karību jūra]]s salās, 1733. gadā — uz [[Grenlande|Grenlandi]], 1734. gadā — uz Ziemeļameriku, kur [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] tika izveidota Bētlemes kolonija, 1735. gadā — uz [[Surinama|Surinamu]] Dienvidamerikā, 1736. gadā — uz Dienvidāfriku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219785380 |title=Roberts Feldmanis. Brāļu draudze |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005907/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219785380 }}</ref> Neraugoties uz īpatnējo iekšējo disciplīnu un dievkalpojumu kārtību, ko viņi uzskatīja par senās brāļu draudzes rituālu atjaunošanu, Hernhūtes draudze piederēja Saksijas luterāņu baznīcai. Attiecības ar luterāņu baznīcu pasliktinājās un 1735. gadā Hernhūtes brāļu draudze kļuva neatkarīga un tika ievēlēts savs bīskaps. Grāfs Cincendorfs 1736. gadā tika izraidīts no Saksijas un 1737. gadā Berlīnē tika iesvētīts par atjaunotās brāļu draudzes bīskapu. Brāļu draudzes locekļi izceļoja no Hernhūtes un dibināja jaunas brāļu draudzes [[Prūsija]]s teritorijā, kur brāļu draudzes tika oficiāli atzītas 1742. gadā un [[Anglija|Anglijā]], kur tās tika atzītas 1749. gadā.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējums, 2766.—2768. slejas. Rīga, 1928.—1929. gads</ref> Pēc Cincendorfa nāves brāļu draudzes 1764. gadā saņēma mantojumā Bertelsdorfas pili un muižu. Tika izstrādāta brāļu draudzu satversme un 1779. gadā nokārtotas attiecības ar evaņģēliski luterisko baznīcu. == Mūsdienās == Patlaban kopējo brāļu draudzes locekļu skaitu 19 patstāvīgās baznīcās lēš uz 825 000, no kuriem lielākā daļa ir Āfrikā (ap 600 000), bet arī Ziemeļamerikā ([[Pensilvānija]]s un [[Ziemeļkarolīna]]s štatos) un Dienvidamerikā. Eiropā ir tikai 22 500 brāļu draudzes locekļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vef.info/herrnhut.phtml |title=Vereinigung Evangelischer Freikirchen: ''Evangelische Brüder-Unität, Herrnhuter Brüdergemeine.'' |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100224065727/http://www.vef.info/herrnhut.phtml |archivedate={{dat|2010|02|24||bez}} }}</ref> Starptautiskie centri atrodas Hernhūtē un Badbolā Vācijā. Katrus septiņus gadus notiek brāļu draudzes baznīcu [[sinode]]. == Brāļu draudze Latvijā == === Sākotne (1729—1736) === Atjaunotās brāļu draudzes vēsture Latvijas teritorijā aizsākās [[1729. gads Latvijā|1729]]. gadā, kad [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un [[Mēris|mēra]] izpostītajā Vidzemē izplatījās piētisma uzskati. [[Halles universitāte|Halles Universitātē]] studējušais [[Krimulda]]s luterāņu mācītājs Johans Grīners 1728. gadā bija sastapies ar grāfu Cincendorfu un aicinājis no Hernhūtes uz Vidzemi brāļu draudzes misionārus. 1729. gada novembrī Rīgā no Hernhūtes ieradās brāļu draudzes vadītājs namdaris [[Kristiāns Dāvids]] (1690—1751) un divi audēji — Timotejs Fīdlers un J.Grasmanis, kas pēc ģenerāļa fon Hallarta atraitnes [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte|Magdalēnas Elizabetes Hallartes]] aicinājuma devās uz [[Valmiermuiža|Valmiermuižu]], lai veidotu kopienu pēc Hernhūtes draudzes paraugiem. Pirmo brāļu draudzi Rīgā dibināja un līdz savai nāvei 1734. gadā vadīja mastu šķirotāju amata vecākais [[Šteinhaueru dzimta|Matīss Šteinhauers]], draudzes saieti notika viņa mājā. 1735. gadā M. E. fon Hallarte sūtīja vēstuli Cincendorfam un aicināja sūtīt no Hernhūtes papildus brāļus evaņģēlija sludināšanai. No Saksijas izraidītais grāfs Cincendorfs izlēma pats doties uz Valmieru. 1736. gada septembrī viņš ieradās Rīgā un ar lieliem panākumiem sprediķoja gan Rīgas, gan Valmieras un Tallinas baznīcās, gūstot daudz draugu un atbalstītāju, ieskaitot Vidzemes ģenerālsuperintendentu Fišeru. Viņš ieguva atļauju sūtīt uz Vidzemi brāļus un māsas, kas varētu veicināt tautas tikumību. Valmiermuižā notika plašākas apspriedes par mācību iestādes dibināšanu. Vidzemē otrreiz ieradās Kristiāns Dāvids ar apmēram 50 brāļiem amatniekiem, kas sadalījās pa muižām latviešu un igauņu daļā. === Straujais uzplaukums (1738—1743) === 1738. gadā ar [[Vidzemes ģenerālsuperintendents|Vidzemes ģenerālsuperintendenta]] [[Johans Benjamins Fišers (1684-1744)|Johana Benjamina Fišera (1684—1744)]] atļauju M. E. fon Hallarte ar Vidzemes landrāta [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] atbalstu Valmierā atvēra skolotāju sagatavošanas skolu. Tika uzcelta jauna māja Valmieras draudzes palīgmācītāju diakonāta vajadzībām. Tā tika uzcelta plašāka, lai varētu būt telpas ne tikai mācītāja dzīvoklim, bet arī semināram. Par semināra vadītāju izraudzījās Magnusu Fridrichu Buntebartu (1717—1750), kurš ātri apguva latviešu valodu. 1739. gadā seminārā bija 15 audzēkņu, bet 1740. gada rudenī jau bija ap 100, nākamajos gados skaits vēl pieauga. Semināram bija liela piekrišana, un tas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. Semināra pirmie beidzēji bijuši Šķesteru Pēteris, Ķīšu Pēteris un citi, kas veidoja jaunas brāļu draudzes grupas un organizējās draudzes dažādos novados. Brāļu draudze izdeva otro latviešu Bībeles izdevumu un dziesmu grāmatu. 1741. gadā Rīgas namnieks un brāļu draudzes vadītājs [[Jānis Šteinhauers]] vadīja ap 50 brāļu lielās draudzes saietus savā [[Zasulauks|Zasulauka]] muižiņā. Viņš atjaunoja [[Zāļu vakars|Zāļu vakara]] svinēšanu, kas kļuva par vienu no Rīgas tradīcijām. Blakus diakonātam Valmieras Jēra kalnā uzcēla mazāku saiešanas namu atmodināto latviešu sapulcēm, pēc tam pēc Hernhūtes parauga lielāku ar divām lielām zālēm sapulcēm vācu un latviešu valodās. Kopā ar saimniecības ēkām un netālo riju izveidojās vesels ēku puduris pakalnā upes krastā, ko nosauca par Jēra kalnu. Valmieras saiešanas nams noderēja par paraugu citiem saiešanas namiem jeb kambariem Latvijā. Plaša, gaiša telpa — zāle ar vienkāršiem koka soliem un ar sacītāju galdiem priekšā. Gar sienām — zaru lukturi, pie griestiem — kroņlukturi. Vīrieši sēdēja vienā telpas pusē un sievietes — otrā. Sacītāju sols atradās priekšā aiz sacītāju galda, kas stāvēja pret plašāku, nereti arī saulainu logu. Jēra kalnā strādāja abi Valmieras mācītāji un septiņi brāļu draudzes locekļi. 1742. gadā tika izdota brāļu draudzes dziesmu grāmata ar 234 dziesmām. Līdz 1742. gada vasarai pēc Valmieras draudzes parauga tika nodibinātas vēl trīs brāļu draudzes [[Straupe|Straupē]], [[Liepa|Liepā]] un [[Mārsnēni|Mārsnēnos]]. 1743. gadā Valmierā bija 700, Straupē — 800, Liepā — 800, Mārsnēnos — 400 brāļu draudzes locekļu. Vēlāk draudzes tika izveidotas [[Smiltene|Smiltenē]] un [[Trikāta|Trikātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219785419 |title=Roberts Feldmanis. Brāļu draudzes vēsture Latvijā |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305004820/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219785419 }}</ref> Visas Vidzemes brāļu draudzes priekšgalā bija [[Prezbiteriānisms|prezbiters]], tautā saukts "lielais tētiņš" ar 12 palīgiem [[Diakons|diakoniem]] jeb "sacītāju tētiņiem". Katrai draudzei bija savi ievēlēti vecākie, darbinieki un palīgi, tajās noturēja mācības stundas, Bībeles stundas, draudzes stundas, kārtu jeb koru stundas. Liela loma bija nelielajām grupām jeb pulciņiem, kas noturēja pārrunas ar katru grupas dalībnieku atsevišķi, tā sauktās “caurrunas”. Brāļu draudzes ietekmē mazinājās žūpība, māņticība un noziedzība, tomēr brāļu draudzēs sāka arvien vairāk parādīties arī parādību redzēšana un nonākšana ekstāzē. Līdztekus mazinājās luterāņu baznīcu apmeklēšana un zemnieki ieguva nacionālo pašapziņu. === "Klusais gājiens" (1743—1770) === 1743. gadā Vidzemes landtāga rosināta evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorija izveidoja izmeklēšanas komisiju hernhūtiešu brāļu draudzes lietā. Muižnieku un mācītāju sūdzību rezultātā 1743. gada 16. aprīlī Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Romanova]] pavēlēja slēgt lūgšanu namus un aizliedza sapulces Krievijas Impērijā. Laikmets no 1744. gada līdz 1770. gadam pazīstams kā brāļu draudzes "klusais gājiens". Tika slēgts un aizzīmogts Jērakalns u. c. brāļu draudzes saiešanu vietas, atņemtas grāmatas, vajāti nepakļāvīgie. 1744. gada pavasarī grāfiene Cincendorfa personīgi ieradās Pēterburgā un bez panākumiem centās pārliecināt ķeizarieni atcelt rīkojumu. 1744. gada decembrī Rīgā ieradies arī grāfs Cincendorfs, taču ticis ieslodzīts [[Rīgas citadele]]s cietumā un izraidīts no Vidzemes. [[Attēls:Sassenhof.jpg|thumb|400px|right|Zasumuiža (''Sassenhof'') ar papīrfabriku — Rīgas brāļu draudzes nelegālo saiešanu vieta 18. gadsimta vidū ([[Johans Kristofs Broce]], 1795)]] 1744. gadā slēdza Valmieras diakoniju, tomēr tā audzēkņi turpināja darboties Vidzemē un Igaunijā. Brāļu draudzes vadība pārcēlās uz J. B. Kampenhauzenam piederošo Lenču muižu, kurā līdz 1750. gadam darbojās skolotāju seminārs. 1745. gadā izraidīja visus hernhūtiešu vācbrāļus, kuriem līdzi devās arī nedaudz latviešu, kas apmetās uz dzīvi Eiropas un Ziemeļamerikas brāļu draudzēs. Izveidojās nelegālo brāļu draudzes sarakste ar Eiropas brāļiem un tika stimulēta pašizglītība. 1746. gadā brāļu draudžu sinodē Holandē nolēma, ka latviešiem un igauņiem pašiem jāuzņemas savu draudžu vadība. 1747. gadā Rīgas brāļu draudzes vadītājs Jānis Šteinhauers iesniedza prasību Rīgas rātei atcelt diskriminējošos Lielās ģildes statūtus, kas aizliedza dzimtcilvēku izcelsmes latviešiem iegādāties īpašumus un nodarboties ar tirdzniecību. Pēc šīs prasības noraidīšanas viņš vērsās pie [[Vidzemes guberņa|Vidzemes ģenerālgubernatora]] Dolgorukija un 1757. gadā piespieda Lielo ģildi atcelt iepriekšējos ierobežojumus. Jānis Šteinhauers 1754. gadā nopirka 4000 akru zemes Ziemeļamerikā, lai tur nodibinātu Vahovijas brāļu draudzi (tagad Vinstona-Salema [[Ziemeļkarolīna]]s štatā).<ref>Martha Helen Haywood, Hubert Haywood, Mary Hilliard Hinton, E. E. Moffitt, General Society of the Daughters of the Revolution North Carolina Society, The North Carolina Booklet: Great Events in North Carolina History V 9-10 (Capital Printing Company, 1909), Volume IX April 1910 Nr. 4, Page 204-205; Der north Carolina Land und Colonie Establissement; http://books.google.com/books?id=84MUAAAAYAAJ&printsec=toc#PPA203,M1." Strangely enough, almost all the contracts and certificates issued by the Society are preserved in the Herrnhut Archives, and after the lapse of more than a century it is possible to compile a complete list of the original shareholders, to note their places of residence, and the order in which they subscribed : ...5. 1754. Johann Steinhauer, Riga"</ref> 1750. gadā pēc M.E. fon Hallartes nāves Jēra kalna ēkas nonāca citu īpašnieku rokās un 1753. gada 14. martā sākās ēku nojaukšana. No 1755. gada sākās regulāras bērnu saiešanas un mērķtiecīgs darbs ar bērnu vecākiem. No 1756. gada zināmas saiešanas slepus mežā Doles salā un citviet. 1761. gadā kā mērķis izvirzītas «caurrunas» ar katru un visiem par sevi. 1762. gada septembrī notika pirmie laulāto kārtas svētki un bērnu svētki kopā ar dziedāšanas stundām. === Darbības atjaunošana (1770—1861) === [[Attēls:Brāļu draudžu meiteņu skola un diakonāts Jaunveļķos.jpg|thumb|300px|Baltijas brāļu draudzes centrs ar meiteņu skolu un diakonātu Jaunveļķos (uz [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Veļķu muižas]] zemes, 1814)]] 1770. gadā pēc [[Vidzemes superintendents|Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendenta]] J. A. Cimmermaņa nāves mazinājās spiediens pret brāļu draudzēm Vidzemē un Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] atļāva atjaunot brāļu draudžu darbību Krievijas Impērijā. 1776.—1777. gadā Vidzemes brāļu draudzes novados notika zemnieku nemieri. 1777. gada rudenī divi [[Vidzemes guberņa]]s zemnieki — Žagatas Lauris un Bisnieka Pēteris — nokļuva [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], lai iesniegtu [[Ķikuļu Jēkabs|Ķikuļu Jēkaba]] sacerētus lūgumrakstus [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]]. Viņus apcietināja un sodīja, bet aizvestie iesniegumi ir saglabājušies, tie ir divi sūdzību raksti un divas dziesmas. 1782. gadā par Vidzemes brāļu draudzes presbitera palīgu sāka strādāt kurzemnieks [[Georgs Heinrihs Loskīls]], kas bija beidzis Barbijas brāļu draudzes mācītāju semināru Vācijā un jaunā līmenī pacēla garīgās dziedāšanas un meditācijas kultūru. No 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes presbiters Vidzemē, bet pēc tam devās dibināt brāļu draudzi Pēterburgā. Pēc 1790. gada sākās jauns Vidzemes atmodas vilnis. 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], par to cēloni valdības izmeklēšanas komisija uzskatīja brāļu draudzei piederīgos. Pēc Vidzemes zemnieku brīvlaišanas 1817. gadā brāļu draudžu kustība sasniedza savas darbības virsotni. Kustība aptvēra vairāk nekā 30 draudzes, bija uzcelti apmēram 100 saiešanas nami un dalībnieku skaits Vidzemē sasniedza 20 000 cilvēku.<ref>Kristietības vēsture. Zvaigzne ABC. Rīga. 2005. {{ISBN|9984-22-821-5}} 440.lpp.</ref> 1819. gadā J. Ēvalds tika apstiprināts par pirmo Baltijas Brāļu draudzes diasporas vadītāju ar sēdekli [[Vaidavas pagasts|Vaidavā]], [[Rubenes draudzes novads|Rubenes draudzes novadā]]. 1827. gadā ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] oficiāli atzina [[Vidzemes guberņa]]s un [[Igaunijas guberņa]]s brāļu draudžu apvienības par patstāvīgu [[Konfesija|konfesiju]]. Šajā laikā šajās guberņās bija reģistrētas 144 draudzes ar 31 000 locekļu. 1830. gada 5. jūnijā iesvētīja Rīgas Brāļu draudzes namu [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā]] 8. Vidzemes evaņģēliski luteriskā baznīca centās mazināt brāļu draudzes ietekmi, ko sekmēja arī [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšana]] un turīgo zemnieku slāņa veidošanās. 1839. gadā brāļu draudzei aizliedza uzņemt jaunus dalībniekus, tētiņi drīkstēja lasīt tikai mācītāju apstiprinātus tekstus, tika noteiktas atļautās dziesmas. 1840. gadā no savām mājām [[Madliena|Madlienā]] izliktais sacītājs [[Dāvids Balodis]] sāka sludināt Brāļu draudzes idejas Rīgas [[Vidzemes priekšpilsēta|Pēterburgas priekšpilsētā]] dzīvojošajiem strādniekiem. Kad šīs sapulces aizliedza, Rīgas pareizticīgo bīskaps [[Irinarhs]] atļāva saietus noturēt [[Pokrova kapi|Rīgas Dievmātes patvēruma (Pokrova) kapsētas]] baznīcā. Kad vēlāk D. Balodim paziņoja, ka saieti vai nu japārtrauc, vai arī draudzei jāpāriet [[Pareizticība|pareizticībā]], viņš izvēlējās pēdējo. 1845. gada sākumā pareizticībā uzņēma veselu Rīgas brāļu draudzi. 1861. gadā lielākā daļa brāļu draudžu pievienojās luterāņu baznīcai, daļa pārgāja [[Latvijas pareizticīgā baznīca|krievu ortodoksajā ticībā]], tomēr brāļu draudzes turpināja darboties. [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā brāļu draudzi izveidot neatļāva, tomēr tās vietumis tika nodibinātas kā [[baptisti|baptistu]] draudzes. === Brāļu draudze Latvijas Republikā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gadā par Vidzemes brāļu draudzes diakonu ("tētiņu") tika iecelts [[Jānis Malvess]], kas pēc Latvijas Republikas dibināšanas nodeva savas pilnvaras Latvijas evaņģēliskās brāļu sadraudzības biedrībai. 1928. gadā Vidzemē vēl bija ap 50 saiešanas namiem, kuros darbojās brāļu draudzes ar 3000 locekļiem.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējums, 2768-2774 slejas. Rīga, 1928.-1929. gads</ref> No 1929. līdz 1940. gadam reizi mēnesī iznāca laikraksts "Brāļu Draudzes Vēstnesis". Pēc Otrā pasaules kara PSRS okupācijas laikā saiešanu namus likvidēja, bet nodibinoties [[kolhozs|kolhoziem]] un [[padomju saimniecība|padomju saimniecībām]], tos pārveidoja par dzīvojamām mājām, bet reizēm arī cūku kūtīm vai krogiem (piemēram, [[Cepļi (Vecpiebalgas pagasts)|Cepļu]] saiešanas namu [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]]). Brāļu draudzes sadraudzības kustība Latvijā tika atjaunota 1997. gadā, kad Straupē notika pirmā konference par Brāļu draudzes kustību Latvijā. Brāļu draudzes dienas notika arī Krimuldā, Cēsīs, Burtniekos, Smiltenē, Mūrmuižā, Cēsīs, Dalbē, Dzērbenē, Raunā, Cimzā, Grostonā un citur. Dažviet tika atjaunoti vīru vakari (parasti piektdienās), kuros notika lūgšanas, Bībeles lasījumi un dziesmu dziedāšana, kam sekoja sadraudzības mielasts. Misijas darbā tika iesaistītas divas skolas un vairākas luterāņu draudzes. Brāļu draudžu sadraudzības sinode 2006. gadā uzņēma Latvijas brāļu draudzes kontinentālās Eiropas Brāļu draudžu savienībā. 2007. gada aprīlī Valmierā notika starptautiska zinātniskā konference "Vidzeme. Baznīca. Sabiedrība." par Brāļu draudzes kustības vēsturi Vidzemē, ko organizēja Valmieras Novadpētniecības muzejs un Vidzemes augstskola sadarbībā ar Helsinku Universitāti un Valmieras pilsētas pašvaldību. 2009. gada 26.—29. maijā Hernhūtē (Vācijā) notika starptautiska zinātniskā konference "Latviešu kultūra un Hernhūtes brāļu draudze" (''Lettische Kultur und Herrnhuter Brüdergemeine''), kurā uzstājās arī vairāki runātāji no Latvijas.<ref>[http://www.leuenberg.net/side.php?news_id=9693&part_id=0&navi=10 Eine internationale Tagung vom 26. bis 29. Mai in Herrnhut.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Saiešanu nami == [[Attēls:Saiešanas nams Spalvās.jpg|thumb|280px|1863. gada iesvētītais brāļu draudzes saiešanas nams [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagasta]] "Spalvās" (1931. gada foto)]] Vecākais Vidzemes saiešanu nams kopš 1738. gada atradās Jērakalnā pie Valmieras, kur atradās arī skolotāju seminārs. Senākie latviešu zemnieku būvētie saiešanu nami bija [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] "Gaidēs" (1765) un [[Plāņu pagasts|Plāņu pagasta]] "Mežuļos" (1769). Reizēm tie saukti arī par lūgšanu namiem, saiešanas kambariem, ciemakambariem vai draudzībām. Saiešanu nami atradās uz zemnieku sētu zemes un tika saukti to vārdos, tomēr tos cēla visi draudzes locekļi, rīkojot brīvprātīgas talkas un ziedojot gan naudu, gan būvmateriālus. Celtnes bija orientētas austrumu-rietumu virzienā un ap tām stādīja ozolus un liepas. Namu plašākā telpa bija Dieva vārdu zāle, kuras austrumu galā atradās sacītāja galdiņš ar soliņu, aiz kura mēdza novietot ierāmētu Svēto rakstu citātu. Zāli aizpildīja divas solu rindas, uz kuriem labajā puse sēdēja vīrieši, bet kreisajā sievietes. Sacītājtētiņa istaba atradās ēkas rietumu galā, kur atradās arī vīriešu un sieviešu priekšnami jeb "pieejas" ar vadžiem drēbju uzkāršanai. Līdz 1933. gadam Aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā bija uzņemti šādi Vidzemes brāļu draudzes saiešanu nami, kas pasargāja tos no patvaļīgas pārbūves vai nojaukšanas:<ref>Gundars Ceipe. Latvijas Brāļu draudzes vēsture 1918—1940. — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2010. — 199. lpp.</ref> === Cēsu apriņķī === * [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] "Tirzieši" * [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]] "Doles" un "Jaunītes" * [[Gatartas pagasts|Gatartas pagasta]] "Ješkas" un "Viļumi" * [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagasta]] "Augstāri" * [[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]] "Liedulieši" * [[Lielstraupes pagasts|Lielstraupes pagasta]] "Līņi" * [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] "Pinderi" * [[Sērmūkšu pagasts|Sērmūkšu pagasta]] "Šukāti" * [[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]] "Gulbji" * [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] "Greiveri", "Cepļi" un "Prīzēni" === Valkas apriņķī === * [[Bilskas pagasts|Bilskas pagasta]] "Baltači" un "Liepiņas" * [[Blomes pagasts|Blomes pagasta]] "Riņģi" * [[Plāņu pagasts|Plāņu pagasta]] "Knapes" un "Mežuļi" (tagad Brīvdabas muzejā) * [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] "Macuļi" * [[Trapenes pagasts|Trapenes pagasta]] "Mikuži" * [[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]] "Ķepīši" * [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagasta]] "Vistiņas" un "Ādiņas" * [[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]] "Kalējiņi" === Valmieras apriņķī === * [[Brenguļu pagasts|Brenguļu pagasta]] "Daudži" * [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] "Gaides" === Madonas apriņķī === * [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagasta]] "Spalvas" === Rīgas apriņķī === * [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] "Krastiņi" un "Zīvarti" == Literatūra == * [[Matīss Kaudzītis]]. Brāļu draudzes Vidzemē. Rīga, 1878 * [[Gvido Straube]], Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. — Rīga: SIA “N.I.M.S.”, 2000. — 317 lpp. * Gundars Ceipe. Latvijas Brāļu draudzes vēsture 1918—1940. — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2010. — 320. lpp. * [http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē "Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005."]{{Novecojusi saite}} * Ludwig, Ralph. Der Herrnhuter. Wie Nikolaus von Zinzendorf die Losungen erfand. Berlin: Wichern Verlag 2009 (vāciski) * Meyer, Dietrich. Zinzendorf und die Herrnhuter Brüdergemeine. 1700-2000. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht 2009 (vāciski) * Richter, Hedwig. Pietismus im Sozialismus. Die Herrnhuter Brüdergemeine in der DDR. Göttingen 2009 (vāciski) == Ārējās saites == * [http://www.apollo.lv/portal/life/1664/articles/61627 Lelde Stumbre. Brāļu draudzes — pirmā garīgās atmodas kustība Latvijā. Apollo.lv portāls]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes&fu=i&id=137 Liepājas brāļu draudzes mājas lapa] * [http://www.ebu.de/ Evangelische Brüder-Unität] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100209045931/http://www.ebu.de/ |date={{dat|2010|02|09||bez}} }} {{de ikona}} * [http://www.herrnhuter.ch/ Herrnhuter Brüdergemeine in der Schweiz] * [http://www.losungen.de Die Losungen] {{de ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090202135322/http://zinzendorfschloss.de/ff/geschichte/1721.html Zur Geschichte des Schlosses des Grafen von Zinzendorf] {{de ikona}} * [http://www.zeit.de/2007/52/Lsp-Herrnhuter?page=all Mit Jesus an die Front, Die Zeit Nr. 52 vom 19. Dezember 2007] {{de ikona}} === Video === * [https://web.archive.org/web/20141002104310/http://www.vissnotiek.lv/bralu-draudzu-kulturvesturiskas-nozimes-isais-kurss/ Brāļu draudžu kultūrvēsturiskās nozīmes īsais kurss] Viss Notiek == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Protestantisms]] expksotuuhla1o355y4ou0bemih0s7k 0 113775 4521136 3871919 2026-09-12T16:00:07Z ~2026-49185-90 150238 4521136 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ATP-3D-vdW.png|thumbnail|235px|[[Adenozīntrifosforskābe|Adenozīntrifosfāta]] molekulas modelis. Šis [[koferments]] ir vielmaiņas starpnieks un galvenais [[enerģija]]s pārnesējs [[šūna|šūnā]]]] ({{val|el|μεταβολή}}, ''metabolē'' — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir [[Bioķīmija|bioķīmisku]] reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā [[dzīvība]]s uzturēšanai. Šie procesi ļauj ķermenim augt, atjaunoties, saglabāt savu struktūru un atsaukties uz ārējās vides iedarbību. Vielmaiņas ķīmiskie procesi ir nepārtraukti un dinamiski. Vielmaiņa iedalās [[katabolisms|katabolismā]] (enerģētiskajā vielmaiņā) un [[anabolisms|anabolismā]] (plastiskajā vielmaiņā). Katabolismā noārdās organiskās vielas uz vienkāršākiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|CO₂]], [[ūdens|H₂O]], [[amonjaks|NH₃]]), lai iegūtu enerģiju. Anabolismā enerģija tiek izmantota, lai veidotu tādas šūnām nepieciešamas vielas kā [[olbaltumvielas]], [[nukleīnskābes]] un citas. == Katabolisms == {{pamatraksts|katabolisms}} Katabolisms ir sarežģītāku molekulu sadalīšana vienkāršākās. Katabolismu iedala trīs posmos: sagatavošanās posmā, anaerobās šķelšanās posmā un aerobās šķelšanās posmā. Sagatavošanās posmā ar enerģiju bagātās [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ([[polisaharīdi|polisaharīdu]]), [[tauki|tauku]], [[olbaltumvielas]] un [[nukleīnskābes|nukleīnskābju]] molekulas hidrolītiskie [[ferments|fermenti]] noārda līdz [[monomēri|monomēru]] savienojumiem, piemēram, [[tauki]] noārdās līdz [[glicerīns|glicerīnam]], [[ciete]] — līdz [[glikoze]]i. Anaerobās (bezskābekļa) šķelšanās jeb glikolīzes posmā monomērie savienojumi šķeļas daļēji. Viens no galvenajiem enerģijas devējiem [[adenozīntrifosforskābe]]s sintēzei ir [[glikoze]], savukārt tā rodas [[glikolīze]]s rezultātā. Glikolīzes procesā iesaistīti 13 [[ferments|fermenti]], kas glikozi pakāpeniski sašķel līdz [[pienskābe]]i. Aerobās (skābekļa) šķelšanās posmā notiek pilnīga noārdīšanās. Šo posmu sauc arī par šūnas elpošanu. Šajā posmā anaerobās šķelšanās posmā radusies pienskābe noārdās pavisam, atbrīvojot ļoti daudz enerģijas. Mazliet vairāk par pusi no visas enerģijas saglabājas šūnā [[adenozīntrifosforskābe]]s veidā, bet pārējā enerģija izkliedējas [[siltums|siltuma]] veidā. == Anabolisms == {{pamatraksts|anabolisms}} Anabolisms ir sarežģītāku molekulu iegūšana no vienkāršākām. Anabolismā šūna izmanto [[organiska viela|organiskās vielas]], [[minerālvielas]] un papildvielas, no kurām daļa aiziet [[biosintēze]]s reakcijās, bet pārējās sašķeltas enerģijas ieguvei. Ļoti nozīmīga enerģētiskā nozīme ir [[glikoze]]s katalītiskās šķelšanās procesam: :<math>\mathrm{C_6H_{12}O_6 + 6\ O_2 \longrightarrow 6\ CO_2 + 6\ H_2O + 2800\ kJ/mol}</math> Tā kā atbrīvojas ļoti liels enerģijas daudzums, tad to nevar izmantot uzreiz un tiek noglabāts šūnas akumulācijas sistēmā, kur lielu loma ir [[adenozīntrifosforskābe]]i (ATF). Vēlāk jebkuram procesam ar enerģijas saistīšanu šūnā enerģija tiek iegūta sašķeļot adenozīntrifosforskābi. == Amfiboliskais ceļš == Amfiboliskais ceļš ir bioķīmisku reakciju secība, kurā ir gan kataboliskas, gan anaboliskas reakcijas. == Organismu klasifikācija pēc to vielmaiņas == {| class="wikitable float-right" style="text-align:center" width="50%" |+Organismu klasifikācija pēc to vielmaiņas |- | rowspan=2 bgcolor="#FFFF00" |Enerģijas avots || bgcolor="#FFFF00" | saules gaisma || bgcolor="#FFFF00" | [[fototrofi]] || rowspan=2 colspan=2 | &nbsp; |- | bgcolor="#FFFF00" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FFFF00" | [[hemotrofi]] |- | rowspan=2 bgcolor="#FFB300" | Elektronu devējs || bgcolor="#FFB300" | organiski savienojumi || rowspan=2 | &nbsp; || bgcolor="#FFB300" | [[organotrofi]] || rowspan=2 | &nbsp; |- | bgcolor="#FFB300" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FFB300" | [[litotrofi]] |- | rowspan=2 bgcolor="#FB805F" | Oglekļa avots || bgcolor="#FB805F" | organiski savienojumi || rowspan=2 colspan=2 | &nbsp; || bgcolor="#FB805F" | [[heterotrofi]] |- | bgcolor="#FB805F" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FB805F" | [[autotrofi]] |} == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=vielmaina | title= Vielmaiņa | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv) | access-date= {{dat|2015|11|28||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305060129/http://www.neslimo.lv/pme/?name=vielmaina | archivedate= {{dat|2016|03|05||bez}} }} {{bioķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vielmaiņa| ]] jmzxxuavwqoc54x4zchenoe5uekn6ns 4521139 4521136 2026-09-12T16:07:10Z ~2026-49185-90 150238 4521139 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ATP-3D-vdW.png|thumbnail|235px|[[Adenozīntrifosforskābe|Adenozīntrifosfāta]] molekulas modelis. Šis [[koferments]] ir vielmaiņas starpnieks un galvenais [[enerģija]]s pārnesējs [[šūna|šūnā]]]] Vielmaiņa -({{val|el|μεταβολή}}, ''metabolē'' — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir [[Bioķīmija|bioķīmisku]] reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā [[dzīvība]]s uzturēšanai. Šie procesi ļauj ķermenim augt, atjaunoties, saglabāt savu struktūru un atsaukties uz ārējās vides iedarbību. Vielmaiņas ķīmiskie procesi ir nepārtraukti un dinamiski. Vielmaiņa iedalās [[katabolisms|katabolismā]] (enerģētiskajā vielmaiņā) un [[anabolisms|anabolismā]] (plastiskajā vielmaiņā). Katabolismā noārdās organiskās vielas uz vienkāršākiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|CO₂]], [[ūdens|H₂O]], [[amonjaks|NH₃]]), lai iegūtu enerģiju. Anabolismā enerģija tiek izmantota, lai veidotu tādas šūnām nepieciešamas vielas kā [[olbaltumvielas]], [[nukleīnskābes]] un citas. == Katabolisms == {{pamatraksts|katabolisms}} Katabolisms ir sarežģītāku molekulu sadalīšana vienkāršākās. Katabolismu iedala trīs posmos: sagatavošanās posmā, anaerobās šķelšanās posmā un aerobās šķelšanās posmā. Sagatavošanās posmā ar enerģiju bagātās [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ([[polisaharīdi|polisaharīdu]]), [[tauki|tauku]], [[olbaltumvielas]] un [[nukleīnskābes|nukleīnskābju]] molekulas hidrolītiskie [[ferments|fermenti]] noārda līdz [[monomēri|monomēru]] savienojumiem, piemēram, [[tauki]] noārdās līdz [[glicerīns|glicerīnam]], [[ciete]] — līdz [[glikoze]]i. Anaerobās (bezskābekļa) šķelšanās jeb glikolīzes posmā monomērie savienojumi šķeļas daļēji. Viens no galvenajiem enerģijas devējiem [[adenozīntrifosforskābe]]s sintēzei ir [[glikoze]], savukārt tā rodas [[glikolīze]]s rezultātā. Glikolīzes procesā iesaistīti 13 [[ferments|fermenti]], kas glikozi pakāpeniski sašķel līdz [[pienskābe]]i. Aerobās (skābekļa) šķelšanās posmā notiek pilnīga noārdīšanās. Šo posmu sauc arī par šūnas elpošanu. Šajā posmā anaerobās šķelšanās posmā radusies pienskābe noārdās pavisam, atbrīvojot ļoti daudz enerģijas. Mazliet vairāk par pusi no visas enerģijas saglabājas šūnā [[adenozīntrifosforskābe]]s veidā, bet pārējā enerģija izkliedējas [[siltums|siltuma]] veidā. == Anabolisms == {{pamatraksts|anabolisms}} Anabolisms ir sarežģītāku molekulu iegūšana no vienkāršākām. Anabolismā šūna izmanto [[organiska viela|organiskās vielas]], [[minerālvielas]] un papildvielas, no kurām daļa aiziet [[biosintēze]]s reakcijās, bet pārējās sašķeltas enerģijas ieguvei. Ļoti nozīmīga enerģētiskā nozīme ir [[glikoze]]s katalītiskās šķelšanās procesam: :<math>\mathrm{C_6H_{12}O_6 + 6\ O_2 \longrightarrow 6\ CO_2 + 6\ H_2O + 2800\ kJ/mol}</math> Tā kā atbrīvojas ļoti liels enerģijas daudzums, tad to nevar izmantot uzreiz un tiek noglabāts šūnas akumulācijas sistēmā, kur lielu loma ir [[adenozīntrifosforskābe]]i (ATF). Vēlāk jebkuram procesam ar enerģijas saistīšanu šūnā enerģija tiek iegūta sašķeļot adenozīntrifosforskābi. == Amfiboliskais ceļš == Amfiboliskais ceļš ir bioķīmisku reakciju secība, kurā ir gan kataboliskas, gan anaboliskas reakcijas. == Organismu klasifikācija pēc to vielmaiņas == {| class="wikitable float-right" style="text-align:center" width="50%" |+Organismu klasifikācija pēc to vielmaiņas |- | rowspan=2 bgcolor="#FFFF00" |Enerģijas avots || bgcolor="#FFFF00" | saules gaisma || bgcolor="#FFFF00" | [[fototrofi]] || rowspan=2 colspan=2 | &nbsp; |- | bgcolor="#FFFF00" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FFFF00" | [[hemotrofi]] |- | rowspan=2 bgcolor="#FFB300" | Elektronu devējs || bgcolor="#FFB300" | organiski savienojumi || rowspan=2 | &nbsp; || bgcolor="#FFB300" | [[organotrofi]] || rowspan=2 | &nbsp; |- | bgcolor="#FFB300" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FFB300" | [[litotrofi]] |- | rowspan=2 bgcolor="#FB805F" | Oglekļa avots || bgcolor="#FB805F" | organiski savienojumi || rowspan=2 colspan=2 | &nbsp; || bgcolor="#FB805F" | [[heterotrofi]] |- | bgcolor="#FB805F" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FB805F" | [[autotrofi]] |} == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=vielmaina | title= Vielmaiņa | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv) | access-date= {{dat|2015|11|28||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305060129/http://www.neslimo.lv/pme/?name=vielmaina | archivedate= {{dat|2016|03|05||bez}} }} {{bioķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vielmaiņa| ]] 26fumx8cfdofz79srn9beu7x3uvoq6h 4521144 4521139 2026-09-12T16:33:54Z Lasks 38532 4521144 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ATP-3D-vdW.png|thumbnail|235px|[[Adenozīntrifosforskābe|Adenozīntrifosfāta]] molekulas modelis. Šis [[koferments]] ir vielmaiņas starpnieks un galvenais [[enerģija]]s pārnesējs [[šūna|šūnā]]]] '''Vielmaiņa''' jeb '''metabolisms''' ({{val|el|μεταβολή}}, ''metabolē'' — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir [[Bioķīmija|bioķīmisku]] reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā [[dzīvība]]s uzturēšanai. Šie procesi ļauj ķermenim augt, atjaunoties, saglabāt savu struktūru un atsaukties uz ārējās vides iedarbību. Vielmaiņas ķīmiskie procesi ir nepārtraukti un dinamiski. Vielmaiņa iedalās [[katabolisms|katabolismā]] (enerģētiskajā vielmaiņā) un [[anabolisms|anabolismā]] (plastiskajā vielmaiņā). Katabolismā noārdās organiskās vielas uz vienkāršākiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|CO₂]], [[ūdens|H₂O]], [[amonjaks|NH₃]]), lai iegūtu enerģiju. Anabolismā enerģija tiek izmantota, lai veidotu tādas šūnām nepieciešamas vielas kā [[olbaltumvielas]], [[nukleīnskābes]] un citas. == Katabolisms == {{pamatraksts|katabolisms}} Katabolisms ir sarežģītāku molekulu sadalīšana vienkāršākās. Katabolismu iedala trīs posmos: sagatavošanās posmā, anaerobās šķelšanās posmā un aerobās šķelšanās posmā. Sagatavošanās posmā ar enerģiju bagātās [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ([[polisaharīdi|polisaharīdu]]), [[tauki|tauku]], [[olbaltumvielas]] un [[nukleīnskābes|nukleīnskābju]] molekulas hidrolītiskie [[ferments|fermenti]] noārda līdz [[monomēri|monomēru]] savienojumiem, piemēram, [[tauki]] noārdās līdz [[glicerīns|glicerīnam]], [[ciete]] — līdz [[glikoze]]i. Anaerobās (bezskābekļa) šķelšanās jeb glikolīzes posmā monomērie savienojumi šķeļas daļēji. Viens no galvenajiem enerģijas devējiem [[adenozīntrifosforskābe]]s sintēzei ir [[glikoze]], savukārt tā rodas [[glikolīze]]s rezultātā. Glikolīzes procesā iesaistīti 13 [[ferments|fermenti]], kas glikozi pakāpeniski sašķel līdz [[pienskābe]]i. Aerobās (skābekļa) šķelšanās posmā notiek pilnīga noārdīšanās. Šo posmu sauc arī par šūnas elpošanu. Šajā posmā anaerobās šķelšanās posmā radusies pienskābe noārdās pavisam, atbrīvojot ļoti daudz enerģijas. Mazliet vairāk par pusi no visas enerģijas saglabājas šūnā [[adenozīntrifosforskābe]]s veidā, bet pārējā enerģija izkliedējas [[siltums|siltuma]] veidā. == Anabolisms == {{pamatraksts|anabolisms}} Anabolisms ir sarežģītāku molekulu iegūšana no vienkāršākām. Anabolismā šūna izmanto [[organiska viela|organiskās vielas]], [[minerālvielas]] un papildvielas, no kurām daļa aiziet [[biosintēze]]s reakcijās, bet pārējās sašķeltas enerģijas ieguvei. Ļoti nozīmīga enerģētiskā nozīme ir [[glikoze]]s katalītiskās šķelšanās procesam: :<math>\mathrm{C_6H_{12}O_6 + 6\ O_2 \longrightarrow 6\ CO_2 + 6\ H_2O + 2800\ kJ/mol}</math> Tā kā atbrīvojas ļoti liels enerģijas daudzums, tad to nevar izmantot uzreiz un tiek noglabāts šūnas akumulācijas sistēmā, kur lielu loma ir [[adenozīntrifosforskābe]]i (ATF). Vēlāk jebkuram procesam ar enerģijas saistīšanu šūnā enerģija tiek iegūta sašķeļot adenozīntrifosforskābi. == Amfiboliskais ceļš == Amfiboliskais ceļš ir bioķīmisku reakciju secība, kurā ir gan kataboliskas, gan anaboliskas reakcijas. == Organismu klasifikācija pēc to vielmaiņas == {| class="wikitable float-right" style="text-align:center" width="50%" |+Organismu klasifikācija pēc to vielmaiņas |- | rowspan=2 bgcolor="#FFFF00" |Enerģijas avots || bgcolor="#FFFF00" | saules gaisma || bgcolor="#FFFF00" | [[fototrofi]] || rowspan=2 colspan=2 | &nbsp; |- | bgcolor="#FFFF00" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FFFF00" | [[hemotrofi]] |- | rowspan=2 bgcolor="#FFB300" | Elektronu devējs || bgcolor="#FFB300" | organiski savienojumi || rowspan=2 | &nbsp; || bgcolor="#FFB300" | [[organotrofi]] || rowspan=2 | &nbsp; |- | bgcolor="#FFB300" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FFB300" | [[litotrofi]] |- | rowspan=2 bgcolor="#FB805F" | Oglekļa avots || bgcolor="#FB805F" | organiski savienojumi || rowspan=2 colspan=2 | &nbsp; || bgcolor="#FB805F" | [[heterotrofi]] |- | bgcolor="#FB805F" | neorganiski savienojumi || bgcolor="#FB805F" | [[autotrofi]] |} == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=vielmaina | title= Vielmaiņa | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv) | access-date= {{dat|2015|11|28||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305060129/http://www.neslimo.lv/pme/?name=vielmaina | archivedate= {{dat|2016|03|05||bez}} }} {{bioķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vielmaiņa| ]] jlo4zuvdchpplawz01kme8mr96seeo5 0 114521 4521135 4517732 2026-09-12T15:58:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521135 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Valga posmā Jugla - Čiekurkalns.jpg|thumb|200px|Dzelzceļa līnija Rīga—Valga posmā Čiekurkalns—Jugla (2021)]] [[Attēls:Čiekurkalns - Jugla.jpg|thumb|200px|Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla (2008)]] [[Attēls:DR1A-267 pie Jaunciema gatves pārvada.JPG|thumb|200px|Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers (2010)]] [[Attēls:DR1 Valka - Riiga.JPG|thumb|200px|Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši (2009)]] '''Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža'''<ref>{{LDZ pārskats}}</ref> jeb '''Rīga—Valga''' ir 168 km gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Līnijā Rīga—Valga kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Cēsis, Rīga—Valmiera, Rīga—Valga, kā arī starptautiskie maršruti Viļņa—Rīga—Valga un Rīga—Tallina. == Vēsture == [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] būvniecība tika sākta 1886. gadā un tā tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu]]) stacija. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1918. gadā vācu armija līnijas Rīgas—Ieriķu posmu pielāgoja [[normālplatums|normālplatumam]]. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Latvijas Dzelzceļu virsvalde, atjaunojot sliežu ceļu 1524 mm platumā. Pēc [[Latvijas—Igaunijas robeža|valsts robežas]] [[demarkācija|demarkāciju]] Valkas/Valgas platsliežu stacija atradās Igaunijas teritorijā, bet Latvijas teritorijā tuvākā stacija ''Saule'' bija 14 km attālumā no robežas. Lai pilnvērtīgi veiktu ar robežas šķērsošanu saistītās procedūras, 1920. gadā no sākotnējās ''Pleskavas — Rīgas'' dzelzceļa līnijas uzbūvēja divus platsliežu atzarojumi (pa vienam, attiecīgi, no Latvijas un Igaunijas puses) uz [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valkas—Rūjienas—Pērnavas šaursliežu dzelzceļa līnijas]] gala staciju. Tādēļ dzelzceļa garums līdz Valgas stacijai palielinājās par 2 kilometriem, un līnijas kopgarums no Zemitāniem līdz valsts robežai bija 164 kilometri. Otrā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija kalpoja Vācijas armijai kā galvenā Ļeņingradas frontes apgādes artērija. 1980. gados iecirknī Rīga — Sigulda (izņemot posmu Krievupe — Vangaži) pabeidza otrā sliežu ceļa būvi. Divus ceļus uzbūvēja arī stāvākajā līnijas posmā starp Cēsu un Jāņamuižas staciju. 2014. gadā brauciens no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] līdz [[Valga (stacija)|Valgai]] ar dīzeļvilcienu atkarībā no reisa ilga 2 stundas 55 minūtes vai 2 stundas 33 minūtes (ekspresreiss). <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā no 2020. gada 17. marta līdz 15. maijam Rīgas—Valgas maršruta dīzeļvilcieni kursēja līdz [[Lugaži (stacija)|Lugažiem]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=313191|title=Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu|website=LIKUMI.LV}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12358/no-17-marta-valgas-vilcieni-kurses-nolidz-lugaziem/|title=No 17. marta Valgas vilcieni kursēs no/līdz Lugažiem|website=AS Pasažieru vilciens}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12388/no-16-maija-tiek-atjaunota-vilcienu-kustiba-lidz-valgai/|title=No 16.05. atjaunota vilcienu kustība līdz Valgai; drošības nosacījumi Igaunijā|website=AS Pasažieru vilciens}}</ref> 2024. gada 15. decembrī starp Čiekurkalna un Juglas stacijām atklāja jaunu pieturu — [[Šmerlis (stacija)|Šmerlis]].<ref>[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]{{Novecojusi saite}}</ref> === Vilcienu maršruta Viļņa–Rīga–Valga atjaunošana === No 2024. gada 15. decembra Latvijas "Vivi" dīzeļvilciena Rīga–Valga atiešanas laiku pielāgoja Lietuvas "LTG Link" dīzeļvilciena Viļņa–Rīga pienākšanai Rīgas stacijā. Savukārt no 2025. gada 6. janvāra dīzeļvilciena Rīga–Valga pienākšanas laiku Valgas stacijā salāgoja ar Igaunijas "Elron" dīzeļvilciena Valga–Tartu–Tallina attiešanas laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.12.2024-janvari-plano-atklat-pasazieru-vilcienu-satiksmes-savienojumu-vilna-riga-tallina.a579513/ Janvārī plāno atklāt pasažieru vilcienu satiksmes savienojumu Viļņa–Rīga–Tallina] lsm.lv 2024. gada 9. decembrī</ref> Kopš 2025. gada 10. februāra dzelzceļa līnijā Rīga-Valga kursē no “LTG Link” nomātais dīzeļvilciens “[[PESA 730 ML]]”, Rīgas Centrālajā stacijā ar savu vilciena salona apkalpojošo personālu pārņems “Vivi”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}</ref> Vilciens atiet no Rīgas Centrālās stacijas 11ː16 un, pieturot stacijās Zemitāni, Jugla, Inčukalns, Sigulda, Līgatne, Ieriķi, Cēsis, Lode, Valmiera, Strenči, Lugaži, pienāk Valgas stacijā 13ː51, kur pasažieriem iespējama pārsēšanās Igaunijas pārvadātāja “Elron” dīzeļvilcienā, turpinot braucienu posmā Valga (14ː10) – Tallina (17ː34). Vilciens no Valgas stacijas atiet 14ː11 un, pieturot stacijās Lugaži, Strenči, Valmiera, Lode, Cēsis, Līgatne, Sigulda, Inčukalns, Garkalne, Jugla, Zemitāni, pienāk Rīgas Centrālajā stacijā 16ː37, kur tā operēšanu pārņem Lietuvas pārvadātājs “LTG Link”, turpinot tālāko ceļu posmā Rīga (16ː55) – Viļņa (21ː03).<ref>[https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/ Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu] vivi.lv 10.02.2025</ref> === Vilcienu maršruta Rīga—Tartu—Tallina atjaunošana === 2024. gada februārī Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "''Elron''" ("Eesti Liinirongid") plānoja pasažieru vilcienu satiksmi starp Tartu un Rīgu sākt 2024. gada septembrī vai oktobrī. Plāns paredzēja pagarināt vilciena maršrutu Tallina – Tapa – Jegeva – Tartu – Valga līdz Rīgai. Vilciens Rīgā ierastos vakarā un ceļu atpakaļ uz Igauniju sāktu nākamajā rītā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2024-laikraksts-pasazieru-vilcieni-starp-rigu-un-tartu-varetu-sakt-kurset-ne-agrak-ka-rudeni.a541981/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Laikraksts: Pasažieru vilcieni starp Rīgu un Tartu varētu sākt kursēt ne agrāk kā rudenī] lsm.lv 2024. gada 7. februārī</ref> <ref>[https://tartu.postimees.ee/7894408/lati-transpordiministeerium-olime-ammu-tartu-riia-rongiks-valmis Läti transpordiministeerium: olime ammu Tartu-Riia rongiks valmis] tartu.postimees.ee 2023. gada 10. novembrī</ref> Tomēr testa braucienus maršrutā Tartu—Rīga uzsāka tikai 2025. gada 4. februārī.<ref>[https://www.1188.lv/zinas/sak-testet-vilcienus-pasazieru-parvadajumiem-starp-tartu-un-rigu/43703 Sāk testēt vilcienus pasažieru pārvadājumiem starp Tartu un Rīgu]</ref> 2026. gada 5. janvārī atjaunoja starptautiskā vilciena Tallina–Tartu–Rīga satiksmi. No 12. janvāra vilciens no Tallinas izbrauks katru dienu 14:50, no Tartu 17:05, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 20:46. Vilciens no Rīgas uz Tartu un Tallinu katru dienu aties 7:38, no Tartu 11:45, sasniedzot Tallinu 13:57, Latvijā vilciens pieturēs Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Vilciena maršruts Tallina–Tartu–Rīga sāks kursēt 12. janvāri]</ref> <ref>[https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/atklata-pasazieru-vilcienu-satiksme-starp-rigu-un-tartu.36398/ Atklāta pasažieru vilcienu satiksme starp Rīgu un Tartu]</ref> == Stacijas == Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 darbojošās stacijas un pieturas punkti. 5 stacijas vai pieturas atrodas [[Rīga]]s pilsētā (posmā Rīga — Jugla), 2 — [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]], 2 — [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], 1 — [[Allažu pagasts|Allažu pagastā]], 1 — [[Sigulda|Siguldā]], 1 — [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Līgatnes pagasts|Līgatnes pagastā]], 3 — [[Amatas pagasts|Amatas pagastā]], 1 — [[Cēsis|Cēsīs]], 1 — [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]], 1 — [[Liepas pagasts|Liepas pagastā]], 1 — [[Valmiera|Valmierā]], 1 — [[Strenči|Strenčos]], un 1 — [[Valkas novads|Valkas novadā]]. No 2019. gada decembra ir slēgta [[Baltezers (stacija)|Baltezera]], [[Silciems (stacija)|Silciema]] un [[Seda (stacija)|Sedas]] pietura, kā arī pasažieru vilcieni vairs nepietur [[Bāle (stacija)|Bāles]], [[Brenguļi (stacija)|Brenguļu]] un [[Saule (stacija)|Saules]] stacijās, bet [[Melturi (stacija)|Melturu]] pieturā samazināts pieturošo reisu skaits<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi|title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī|access-date=2019. gada 4. Oktobris|archive-date=2022. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas|title=No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās|date=2019. gada 4. okt.|website=TVNET}}</ref> (pretēji [[Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums|satiksmes ministra]] [[Tālis Linkaits|Tāļa Linkaita]] iepriekš teiktajam, ka šajā dzelzceļa līnijā tiks slēgta vienīgi [[Krievupe (stacija)|Krievupes stacija]] un samazināts pieturošo reisu skaits [[Baltezers (stacija)|Baltezera stacijā]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/satiksmes-ministrs-talis-linkaits-viesojoties-valmiera-mudina-rekonstruet-dzelzcela-staciju/|title=Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viesojoties Valmierā, mudina rekonstruēt dzelzceļa staciju|date=2019. gada 11. febr.|website=Valmieras Ziņas}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/linkaits-latvija-ir-pazudusi-tiltu-buvnieki/|title=Linkaits: Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki|website=skaties.lv|access-date={{dat|2019|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190730131349/https://skaties.lv/zinas/latvija/linkaits-latvija-ir-pazudusi-tiltu-buvnieki/}}</ref>). Krievupes staciju izmaiņas neskāra. * [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]. Līnijas galastacija. * [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]. Vēsturiskā līnijas galastacija. * [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]]. Stacija Rīgā. * [[Šmerlis (stacija)|Šmerlis]]. No jauna uzbūvēts pieturas punkts Rīgā. * [[Jugla (stacija)|Jugla]]. Stacija Rīgā. * [[Baltezers (stacija)|''Baltezers'']]. Neizmantots pieturas punkts Ropažu novadā. * [[Garkalne (stacija)|Garkalne]]. Stacija Ropažu novadā. Līdz 2011. gadam — Ropažu stacija. * [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]. Stacija Ropažu novadā. * [[Vangaži (stacija)|Vangaži]]. Stacija Siguldas novadā. * [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]]. Stacija Siguldas novadā. * [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. Pieturas punkts Siguldas novadā. * [[Silciems (stacija)|''Silciems'']]. Neizmantots pieturas punkts Siguldas novadā. * [[Sigulda (stacija)|Sigulda]]. Stacija [[Sigulda|Siguldā]]. * [[Vildoga (stacija)|''Vildoga'']]. Vēsturiska pietura Cēsu novadā. * [[Līgatne (stacija)|Līgatne]]. Stacija Cēsu novadā. * [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]]. Stacija Cēsu novadā, bijusī mezgla stacija. * [[Melturi (stacija)|Melturi]]. Pieturas punkts Cēsu novadā. * [[Āraiši (stacija)|Āraiši]]. Stacija Cēsu novadā. * [[Cēsis (stacija)|Cēsis]]. Stacija [[Cēsis|Cēsīs]]. * [[Jāņamuiža]]. Ceļa postenis un pieturas punkts Cēsu novadā. * [[Lode (stacija)|Lode]]. Stacija Cēsu novadā. * ''[[Bāle]]''. Neliela stacija Valmieras novadā. Pasažieru vilcieni nepietur. * [[Valmiera (stacija)|Valmiera]]. Stacija [[Valmiera|Valmierā]]. * [[Brenguļi (stacija)|''Brenguļi'']]. Neliela stacija Brenguļu pagastā. Pasažieru vilcieni nepietur. * [[Strenči (stacija)|Strenči]]. Stacija [[Strenči|Strenčos]]. * [[Seda (stacija)|''Seda'']]. Neizmantota pietura [[Seda|Sedā]]. * [[Saule (stacija)|''Saule'']]. Stacija Valkas novadā. Pasažieru vilcieni nepietur. * [[Lugaži (stacija)|Lugaži]]. Stacija Valkas novadā. * [[Valga (stacija)|Valga]]. Stacija [[Valga]]s pilsētā [[Igaunija|Igaunijā]], līnijas turpinājumā. * [[Valka (stacija)|Valka]]. Bijusī stacija, tagad kravas punkts [[Valka]]s pilsētā, kur var nokļūt tikai, braucot caur Igauniju. <gallery> Zemitānu stacija.JPG|Zemitānu dzelzceļa stacija Čiekurkalna stacija.JPG|Čiekurkalna dzelzceļa stacija Krievupes stacija.JPG|Krievupes dzelzceļa stacija Melturi.JPG|Melturu pieturas punkts </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{youtube|HBXqEwz2ZC0|Pilnā dīzeļvilciena maršruta video versija, virzienā Sigulda - Rīga}} * {{youtube|r8cInRhUDRM|Pilnā dīzeļvilciena maršruta video versija, virzienā Sigulda - gandrīz Rīga}} * {{youtube|CdjzqW1eL7I|Dīzeļvilciens maršrutā Rīga - Lugaži (video)}} * {{youtube|m5Wa4xc1wpk|Dīzeļvilciens maršrutā Lugaži - Rīga (video)}} * [https://web.archive.org/web/20190725000138/https://www.ldz.lv/ "Latvijas dzelzceļš"] * [http://www.railwaymuseum.lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{DEFAULTSORT:Riga—Lugazzi, dzelzcelza linija}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] 8uey1k5oofiiutdpbyezz7exm7089fo 0 116913 4521439 4520115 2026-09-13T08:41:11Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ 4521439 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara | Logo = 1904summerolympicsposter.jpg | Izmērs = 200px | Nosaukums = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts | Apraksts = | Dalībvalstis = 10<ref>Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.</ref> | Sportisti = 650<ref>Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.</ref> | Notikumi = 94 (18 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 1904. gada 14. maijs (atklāšanas ceremonija) <br/> 1904. gada 1. jūlijs (oficiālais spēļu sākums) | Noslēguma ceremonija = 1904. gada 23. novembris | Oficiāli atklāja = [[Deivids Frānsiss]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]''' | Nākamās = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]''' }} '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frānsiss]].<ref>{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}</ref> Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās.<ref name="Olympedia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}</ref><ref name="SportReference">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts |archive-date=2012. gada 22. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20120822080103/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ }}</ref> Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frānsisa Olimpiskais laukums]]. Spēles notika līdztekus [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]]. [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai aptuveni 60 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests tieši 1904. gada olimpiskajās spēlēs.<ref name="athletes_number">{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}</ref> == Rīkotājpilsētas izvēle == Jau 1894. gadā, kad Parīzē notika pirmais [[Olimpiskais kongress]], Pjēra de Kubertēns lika saprast, ka 1904. gada Olimpiskās spēles notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, lai uzsvērtu spēļu universālo un globālo raksturu. 1904. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] (SOK) sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietnā pretendente. Tika apsvērtas arī trīs citas ASV pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]], [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Pēc tam, kad Čikāga atteicās no iespējas uzņemt 1904. gada olimpiskās spēles, balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.<ref name=Olympedia/> == Spēļu organizēšana == Par sporta pasākumiem [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] laikā bija atbildīga Luiziānas izstādes organizācijas komitejas P nodaļa ("Fiziskā kultūra"), kuru vadīja [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] (AAU) kasieris [[Džeimss Edvards Salivens]]. Salivens bija arī Olimpisko spēļu un Olimpisko spēļu komitejas direktors. ASV prezidents [[Teodors Rūzvelts]] bija Olimpisko spēļu komitejas prezidents, savukārt Alfrēds G. Šeplijs, [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona universitātes Sentluisā]] viceprezidents, bija patrons. Valdē bija vairāki AAU un Amerikas Paukošanas federācijas locekļi. Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi nebija pārstāvēti. {{Galerija |width=150 | height=160 |perrow=3 |align=center |Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|[[Teodors Rūzvelts]] — Olimpisko spēļu komitejas prezidents. |Attēls:DRFrancis.jpg|[[Deivids Frānsiss]] — 1904. gada Pasaules izstādes prezidents. |Attēls:James Edward Sullivan (cropped).jpg|[[Džeimss Edvards Salivens]] — Olimpisko spēļu direktors. }} Sacensību organizēšana bija nacionālo sporta federāciju un dažādu universitāšu un sporta klubu pārstāvju atbildība. Starptautiskās sporta federācijas 20. gadsimta sākumā joprojām bija retums un netika ņemtas vērā. Atšķirīgās noteikumu interpretācijas Atlantijas okeāna abās pusēs izraisīja skaitliski daudzus pārpratumus starp sacensību tiesnešiem (kas visi bija ASV pārstāvji) un sportistiem. Tika novērota labvēlīgāka attieksme pret rīkotājvalsts atlētiem, ko tā laika novērotāji interpretēja kā reakciju uz līdzīgu ASV sportistu diskrimināciju četrus gadus iepriekš notikušajās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]]. Pretēji mūsdienu Olimpiskās hartas prasībām, kas uzliek par pienākumu Olimpisko spēļu organizācijas komitejām sagatavot oficiālo pārskatu, 1904. gada spēļu rīkotāji šādu dokumentu neizstrādāja. Šādos ziņojumos parasti tiek apkopota visaptveroša informācija par spēļu piešķiršanas gaitu, organizatorisko procesu, norisi un sporta sacensību rezultātiem. Neraugoties uz to, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un sporta vēsturnieki par 1904. gada spēļu oficiālajiem ziņojumiem atzīst divus 1905. gadā [[angļu valoda|angļu valodā]] izdotus darbus. Par nozīmīgāko no tiem tiek uzskatīts [[Alberts Spaldings|Alberta Spaldinga]] rediģētais un Džeimsa E. Salivena sarakstītais "Spaldinga oficiālais sporta almanahs 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''). Otrs darbs ir Čārlza Dž. P. Lūkasa publikācija "1904. gada olimpiskās spēles" (''The Olympic Games 1904'').<ref name=athletes_number/> == Spēļu programma == Sporta sacensības tika izstieptas vairāku mēnešu garumā, pielāgojot tās Pasaules izstādes norises grafikam. Olimpisko spēļu organizācijas komiteja iesniedza Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) sākotnējo sacensību programmu, ko organizācija apstiprināja un publicēja žurnāla ''Olympic Review'' 1903. gada oktobra numurā.<ref>{{cite web|title=General program of the third Olympiad Saint-Louis 1904|url=http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1903/ROLE12/ROLE12d.pdf|publisher=''Olympic Review''|access-date=2026. gada 21. augusts}}</ref> III Olimpisko spēļu atklāšana tika pasludināta 1904. gada 1. maijā. Pasākumu programma tika iekļauta arī "Spaldinga oficiālajā sporta almanahā 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''), tomēr tā nedaudz atšķīrās no ''Olympic Review'' sākotnēji publicētās versijas. Mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja par oficiālās olimpiskās programmas daļu atzīst tikai atsevišķas sacensības, kas norisinājās laika posmā no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Taču pastāv neskaidrības par precīzu olimpisko disciplīnu loku, jo spēļu galvenais organizators [[Džeimss Edvards Salivens]] centās par "olimpiskām" pasludināt visas Pasaules izstādes ietvaros rīkotās sporta sacensības. Mūsdienu sporta vēsturnieki sacensību statusa precizēšanai izmanto vairākus kritērijus. Lai pasākumu atzītu par olimpisku, tam bija jābūt atvērtam visu valstu pārstāvjiem, bez handikapa (priekšrocību) piešķiršanas, kā arī paredzētam tikai amatieriem. Vienīgais izņēmums tajā periodā bija [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]], kurā atsevišķā disciplīnā drīkstēja sacensties arī profesionāli meistari. Tā kā Sentluisā šāds izņēmums paukošanā netika nodrošināts, visas par olimpiskajām atzītās sacensības notika vienīgi starp amatieriem. === 1904. gada Sentluisas Olimpisko spēļu un 1904. gada Pasaules izstādes ietvaros organizēto sporta sacensību pasākumu grafiks === {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- |bgcolor="#CED8F6"| [[olimpiskie sporta veidi|Olimpiskais sporta veids (sacensības)]] ||bgcolor="#F6D8CE"| daļēji olimpiskais sporta veids (sacensības) ||bgcolor="#F5F6CE"| Demonstrācijas sporta veids |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- ! Datums !! Sacensības/sporta veidi !! Dalībnieku skaits |- | 14. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Sentluisas || 136 |- | 21. maijs || align=left|Vieglatlētikas sacensības sportistiem ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 28. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Luiziānas || 122 |- | 30. maijs || align=left|Pamatskolu čempionāts || 68 |- | 2. jūnijs || align=left|[[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) priekšrocības (handikapa) spēles || 195 |- | 3. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) junioru spēles || 187 |- | 4. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) senioru spēles || 183 |- | 11. jūnijs || align=left|Rietumkrasta universitāšu čempionāts || 124 |- | 20.—25. jūnijs || align=left|Universitāšu beisbola turnīrs || 99 |- | 23. jūnijs || align=left|Tērneru masu demonstrējumi || 3500 |- | 25. jūnijs || align=left|Starptautiskais olimpiskais universitāšu čempionāts || 110 |- | 29.–30.jūnijs || align=left|Starpskolu čempionāts || 258 |- | 1.—2. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrošanas]] individuālais un komandu čempionāts || 789 |- | 4. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|Amatieru sporta savienības (AAU) [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņa]] || 7 |- | 5.—7. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lakrosa turnīrs]] || 39 |- | 11.—12. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|[[Basketbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskais basketbola čempionāts]] || 44 |- | 13.—14. jūlijs || align=left|Universitāšu basketbola čempionāts || 15 |- | 20.—23. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|Gēlu (ķeltu) sporta veidu čempionāts: [[hērlings 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|hērlings]] un [[gēlu futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|gēlu futbols]] || 140 |- | 29.—30. jūlijs || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskā olimpiskā regate ([[airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšana]]) || 131 |- | 29. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju vieglatlētikas sacensības ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 30. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju čempionātā || 100 |- | 1.—6. augusts || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Riteņbraukšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 124 |- | 1.—12. augusts || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Rokē 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē]] || 3 |- | 15.—20. augusts || align=left|Jauno vīriešu kristīgās apvienības (''Young Men's Christian Association''; YMCA) čempionāts || 393 |- | 29. augusts—2.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 545 |- | 29. augusts—3.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 92 |- | 5.—7. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] un [[ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] čempionāts || 308 |- | 6.—8. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s čempionāts || 42 |- | 19.—21. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Olimpiskais [[golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] turnīrs || 74 |- | 19.—24. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šaušana]] || 35 |- | 21.—23. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|Starptautiskais [[bokss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa]] čempionāts || 28 |- | 14.—15. oktobris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]] čempionāts || 62 |- | 28. oktobris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] čempionāts || 38 |- | 12. novembris || align=left| Universitāšu futbola turnīrs || 340 |- | 16.–17.novembris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Olimpiskais [[futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbola]] turnīrs || 50 |} === Antropoloģijas dienas === [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] organizatori 12. un 13. augustā sarīkoja tā dēvētās "[[Koloniālisms Olimpiskajās spēlēs|Antropoloģijas dienas]]". Sākot no [[1889. gada Pasaules izstāde|1889. gada Parīzes izstādes]], tā laika pasaules izstāžu raksturīga iezīme bija tā sauktie "cilvēku zoodārzi", kuru mērķis bija praktiski demonstrēt tā brīža antropoloģiskos konceptus par [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasi]], progresu un [[civilizācija]]s attīstību. Šiem principiem sekoja arī 1904. gada izstāde Sentluisā. Antropoloģiskajās ekspozīcijās tika demonstrēti aptuveni 1400 pamatiedzīvotāji no [[Dienvidaustrumāzija]]s, [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām, [[Austrumāzija]]s, [[Āfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s, kas tika izvietoti viņu tradicionālajam dzīvesveidam pielāgotā vidē. Vēl aptuveni 1600 pamatiedzīvotāju prezentēja savu kultūru citos izstādes sektoros, tostarp paraugskolā, kurā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] internātskolu audzēkņi demonstrēja [[Pārtautošana|asimilācija]]s procesa rezultātus.<ref>{{cite web|url=https://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/|title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been the Strangest Ever|publisher=[[Smithsonian Magazine]]|author=Karen Abbott|date=August 7, 2012}}</ref> Pašās "Antropoloģijas dienu" sporta sacensībās piedalījās aptuveni 100 piesaistīti pamatiedzīvotāju vīrieši. Aptuveni 10 000 skatītāju klātbūtnē norisinājās sacensības [[beisbols|beisbola]] bumbas mešanā, [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], [[skriešana|skriešanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], [[svarcelšana|svarcelšanā]], kāpšanā stabā un [[virves vilkšana|virves vilkšanā]]. Šajās dienās sievietes nepiedalījās, lai gan atsevišķas pārstāves, tostarp Fortšovas Indēniešu skolas meiteņu basketbola komanda, startēja citos izstādes ietvaros rīkotajos sporta pasākumos. Zinātniece [[Sjūzena Braunela]] norāda, ka pasaules izstāžu un olimpisko spēļu pārklāšanās šajā periodā bija likumsakarīga, jo abas parādības balstījās kopīgā kultūras loģikā, kas tām piešķīra dabisku radniecību. Turklāt viens no "Antropoloģijas dienu" sākotnējiem mērķiem bija papildu uzmanības piesaistīšana oficiālajai olimpisko spēļu programmai. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} 1904. gada vasaras olimpisko spēļu programmā bija iekļauti 18 sporta veidi ar 95 disciplīnām. 2021. gada jūlijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par to, kuri sporta veidi un sacensības būtu uzskatāmi par olimpiskajām sacensībā.<ref name="Analysis and Summaries">{{Cite web | title=1904 Olympic Games — Analysis and Summaries | url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf | archive-url=https://web.archive.org/web/20110708103043/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf |archivedate=July 8, 2011}}</ref><ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Šajās Olimpisko spēļu sacensībās pirmo reizi debitēja [[bokss olimpiskajās spēlēs|bokss]], [[daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšana]], [[lakross olimpiskajās spēlēs|lakross]] un [[raketes olimpiskajās spēlēs|raketes]]. Savukārt [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]] un [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] atkal tika iekļauti programmā, jo pēc debijas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēs]] tie netika pārstāvēti [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]]. Gandrīz visos sporta veidos sacensības tika rīkotas tikai vīriešiem. Vienīgais izņēmums bija loka šaušana, kurā norisinājās disciplīnas gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Kā neoficiāli paraugdemostrējumu sporta veidi tika pārstāvēti [[basketbols]], [[hērlings]], [[amerikāņu futbols]] un [[gēlu futbols]]. Tāpat norisinājās paraugcīņa sieviešu boksā.<ref>{{cite web|url=http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |title=Women's Boxing |work=[[GB Boxing]] |access-date=2020-07-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160824180308/http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |archive-date=2016-08-24}}</ref> [[Pasaules Beisbola un Softbola konfederācija]] (WBSC) norāda, ka spēļu ietvaros tika rīkotas arī [[beisbols|beisbola]] sacensības, tomēr tās nav iekļautas olimpiskā vēsturnieka Bila Malona sastādītajā oficiālajā reģistrā, un ziņas par to rezultātiem nav saglabājušās.<ref name="WBSC">{{cite web | title=Baseball in the Olympics: A sport with an Olympic history that starts with Royals trying to play with an orange | website=World Baseball Softball Confederation | date=2022-07-14 | url=https://www.wbsc.org/en/news/baseball-in-the-olympics-a-sport-with-an-olympic-history-that-starts-with-royals-trying-to-play-with-an-orange | access-date=2024-01-27}}</ref><ref name="Analysis and Summaries"/> ''Iekavās norādīts disciplīnu skaits sporta veidā.'' {{colbegin|3}} * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} (6) * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} (5) * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} (9) * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} (25) * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (11) * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) ''Demonstrāciju sporta veidi:'' * ''{{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Hērlings|1904|vasaras}}'' {{colend}} == Norises vietas == {{pamatraksts|1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|300px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu, kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.]] 1904. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas piecās norises vietās. Starp tām bija [[Gleneho golfa klubs]] — pirmais golfa laukums, kas tika uzbūvēts uz rietumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes un tika atvērts 1901. gadā.<ref name=gecc>{{cite web|url=http://golfclubatlas.com/in-my-opinion/glen-echo-country-club|last=Healey|first=Jim|title=Glen Echo County Club|website=golfclubatlas.com|date=19 March 2009 |access-date=November 23, 2018}}</ref> [[Foresta parks|Foresta parkā]], kas bija galvenā [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] norises vieta, tika rīkoti trīs olimpisko sporta veidu pasākumi — daiļlēkšana, peldēšana un ūdenspolo.<ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |title=Diving at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Springboard |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125526/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |title=Swimming at the 1904 St. Louis Summer Games |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044731/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |archive-date=April 17, 2020}}</ref><ref name=wp>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125222/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref> [[Krīvkēras ezers|Krīvkēras ezerā]] tika aizvadītas airēšanas sacensības. Savukārt par Olimpisko spēļu galveno norises vietu kļuva [[Frānsisa Olimpiskais laukums]], kur tika aizvadītas cīņas sporta, futbola, lakrosa, loka šaušanas, riteņbraukšamas, rokē, svarcelšanas, tenisa, vieglatlētikas, vingrošanas un virves vilkšanas sacensības. Tūlīt pēc izstādes ārpus stadiona tika uzbūvēti dekoratīvi vārti, pieminot 1904. gada Olimpiskās spēles.<ref name=field>[http://www.wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html Washington University in St. Louis profile of Francis Field.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227054543/http://wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html |date=27 December 2010}}.</ref> [[Frānsisa sporta zāle|Frānsisa sporta zālē]] tika aizvadītas boksa un paukošanas sacensības. {| class="wikitable" ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] || {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras}}, {{osv|Futbols|1904|vasaras}}, {{osv|Lakross|1904|vasaras}}, {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras}}, {{osv|Rokē|1904|vasaras}}, {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras}}, {{osv|Teniss|1904|vasaras}}, {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras}}, {{osv|Vingrošana|1904|vasaras}} un {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras}} |- | [[Frānsisa sporta zāle]] || {{osv|Bokss|1904|vasaras}} un {{osv|Paukošana|1904|vasaras}} |- | [[Foresta parks]] || {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1904|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras}} |- | [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] || {{osv|Airēšana|1904|vasaras}} |- | [[Gleneho lauku golfa klubs]] || {{osv|Golfs|1904|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == Šajās olimpiskajās spēlēs startēja 10 valstis ar 650 sportistiem (644 vīrieši un 6 sievietes). Sakarā ar grūtībām nokļūt Sentluisā un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas-Japānas kara]] izraisīto spriedzi Eiropā, Olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai aptuveni 60 sportisti no ārpus Ziemeļamerikas.<ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Taču atsevišķos avotos norādīts atšķirīgs sportistu un arī pārstāvošo valstu skaits. Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs startēja [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] (pirmā [[Āfrika]]s kontinenta valsts Olimpiskajās spēlēs). Šajās olimpiskajās spēlēs nebija pārstāvēta neviena [[Āzija]]s un [[Dienvidamerika]]s valsts. Spēļu ietvarā tika izveidota [[Jauktā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kura pēc SOK oficiālās informācijas startējusi tikai paukošanas sacensībās. Sportisti un pārstāvēto valstus skaitliskās neatbilstības dažādos avotos izriet no tā, ka ne visas sacensības, kas notika [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] ietveros tiek uzskatīti par olimpiskajiem. Atsevišķos vēsturiskajos avotos minēts, ka 1904. gada spēlēs piedalījās arī [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]], tomēr mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo valstu oficiālo dalību vairs neatzīst. Piemēram, Francijas dalības iekļaušana ir pretrunīga, jo [[Francijas Olimpiskā komiteja]] uz šīm spēlēm nesūtīja nevienu sportistu. [[Alberts Korijs]], Amerikas iedzīvotājs ar Francijas pilsonību, ir reģistrēts kā individuāls dalībnieks, un viņa sudraba medaļa tiks ieskaitīta ASV sastāvā. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]], oficālajā olimpisko spēļu programmā sievietes (6 ASV sportistes) bija pārstāvētas tikai [[loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]]. Lielākā daļa no sportistiem, 526 sportisti, bija no spēļu rīkotājvalsts — [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Maratona skrējēji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], abi no Dienvidāfrikas, bija pirmie melnādainie afrikāņi, kas piedalījās Olimpiskajās spēlēs. [[Attēls:1904 Summer olympics team numbers.png|400px|thumb|Sportistu sadalījuma pa pārstāvētajām spēlēm.]] ; Pārtstāvētās valstis ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|543}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|8}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|ITA|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|54}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|22}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' ; Diskutabli pārstāvētās valstis * {{ValstsOS|AUT|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|FRA|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|NOR|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|SUI|1904. gada vasaras}} {{colend}} ; Pārstāvēto valstu un sportistu sadalījums pa sporta veidiem {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! style="width:6em;|Kopā !! style="width:6em;|Vīrieši !! style="width:6em;|Sievietes |- | align=left|{{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 42 || 42 || – || ''[[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Futbols|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Golfs|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 5 || 5 || – || ''[[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 36 || 36 || – || ''[[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 21 || 21 || – || ''[[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Vingrošana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} || |} == Interesanti fakti == * Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē. * SOK prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā. * ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā). * Uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā. * Franks Kuglers ir vienīgais sportists, kurš vienās Olimpiskajās spēlēs ieguvis medaļu trīs dažādos sporta veidos. == Medaļu kopvērtējums == {|class="wikitable" style="text-align:center" !Vieta!!width="160"|Valsts!!width="95"|{{Zelta medaļa}}!!width="95"|{{Sudraba medaļa}}!!width="95"|{{Bronzas medaļa}}!!width="95"|Kopā |-bgcolor=ccccff | 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239 |- | 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13 |- | 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9 |- | 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6 |- | 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4 |- |rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2 |- |align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2 |- |rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2 |- |align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2 |- | 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1 |} == Skatīt arī == {{col-begin}} {{col-2}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas ASV: ** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]; ** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]; ** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]; ** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]''; {{col-2}} * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas ASV: ** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]; ** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]''; {{col-end}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} * [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}} * [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis (Universalis.fr)'' {{en ikona}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] <br/> II Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br/> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br/> {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 <br/> III Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] <br/> IV Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]] [[Kategorija:1904. gads]] 71kwwp1tpbr1lhhitfndkse4hlj57g8 0 121064 4521097 4521094 2026-09-12T12:36:55Z Votre Provocateur 111653 4521097 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Murats Jakins | image = [[Attēls:Spartak-Zrvena_(3).jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1974|9|15}} | cityofbirth = {{vieta|Šveice|Bāzele}} | height = 186 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{fb|Šveice}} (galvenais treneris) | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Concordia Basel|Concordia Basel]] | youthyears1 = | years1 = 1992—1997 | years2 = 1997—1999 | years3 = 1999—2000 | years4 = 2000 | years5 = 2000—2001 | years6 = 2001—2006 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper-Club Zürich|Grasshopper]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern|Kaiserslautern]] | clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps1 = 101 | caps2 = 23 | caps3 = 26 | caps4 = 23 | caps5 = 9 | caps6 = 91 | goals1 = 17 | goals2 = 2 | goals3 = 3 | goals4 = 2 | goals5 = 0 | goals6 = 24 | totalcaps = 273 | totalgoals = 48 | nationalyears1 = 1994–2004 | nationalteam1 = {{fb|SUI}} | nationalcaps1 = 49 | nationalgoals1 = 4 | manageryears1 = 2006—2007 | manageryears2 = 2007—2009 | manageryears3 = 2009—2011 | manageryears4 = 2011—2012 | manageryears5 = 2012—2014 | manageryears6 = 2014—2015 | manageryears7 = 2016—2017 | manageryears8 = 2017—2018 | manageryears9 = 2018—2019 | manageryears10 = 2019—2021 | manageryears11 = 2021—pašlaik | managerclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Concordia Basel|Concordia Basel]] | managerclubs2 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper-Club Zürich|Grasshopper]] (asistents) | managerclubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Thun]] | managerclubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern]] | managerclubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]] | managerclubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Spartak" (futbols)|Maskavas "Spartak"]] | managerclubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Schaffhausen]] | managerclubs8 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]] | managerclubs9 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion]] | managerclubs10 = {{flaga|Šveice}} [[FC Schaffhausen]] | managerclubs11 = {{fb|Šveice}} }} '''Murats Jakins''' ({{val|tr|Murat Yakin}}; dzimis {{dat|1974|9|15}} [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]]) ir turku izcelsmes Šveices [[Futbols|futbola]] treneris, bijušais futbolists, [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Savas profesionālā futbolista karjeras laikā spēlējis vairākos Šveices, [[Vācija]]s un [[Turcija]]s klubos. Tāpat 49 spēles ir aizvadījis [[Šveices futbola izlase]]s sastāvā. Pašlaik (2024) ir Šveices izlases galvenais treneris. Viņa jaunākais brālis [[Hakans Jakins]] arī ir bijis profesionāls futbolists. == Karjeras statistika == {{Football player statistics 1|NN}} {{Football player statistics 2|SUI|NN}} |- |1992—93||rowspan="5"|[[Grasshopper-Club Zürich|Grasshopper Zürich]]||rowspan="5"|[[Šveices Superlīga]]||18||1|||||||| |- |1993—94||29||3|||||||| |- |1994—95||18||2|||||||| |- |1995—96||8||3|||||||| |- |1996—97||28||8|||||||| {{Football player statistics 2|GER|NN}} |- |1997—98||[[VfB Stuttgart|Stuttgart]]||[[Fußball-Bundesliga|Bundeslīga]]||23||2|||||||| {{Football player statistics 2|TUR|NN}} |- |1998—99||rowspan="2"|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]||rowspan="2"|[[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]||23||3|||||||| |- |1999—00||3||0|||||||| {{Football player statistics 2|SUI|NN}} |- |1999—00||[[FC Basel|Basel]]||[[Šveices Superlīga]]||12||1|||||||| {{Football player statistics 2|GER|NN}} |- |2000—01||[[1. FC Kaiserslautern|Kaiserslautern]]||[[Fußball-Bundesliga|Bundeslīga]]||9||0|||||||| {{Football player statistics 2|SUI|NN}} |- |2000—01||rowspan="6"|[[FC Basel|Basel]]||rowspan="6"|[[Šveices Superlīga]]||11||1|||||||| |- |2001—02||32||7|||||||| |- |2002—03||26||6|||||||| |- |2003—04||20||7|||||||| |- |2004—05||13||3|||||||| |- |2005—06||1||0|||||||| {{Football player statistics 3|3|SUI}}216||42|||||||| {{Football player statistics 4|GER}}32||2|||||||| {{Football player statistics 4|TUR}}26||3|||||||| {{Football player statistics 5}}274||47|||||||| |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20060222135723/http://www.yakinsworld.ch/ Oficiālā brāļu Jakinu mājaslapa] {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Jakins Murats}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices futbola treneri]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] kjvq6rkjh5uuskfwqfusk21131rpdyj 0 122273 4521335 3743817 2026-09-13T06:32:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521335 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Disks 1 - Hannah Montana 2'' | Izpildītājs = [[Hanna Montana|Hannas Montanas]] skaņu celiņš | Vāks = Hannah Montana 2.png | Background = #C4C2C2 | Izdots = {{dat|2007|6|26|N}} | Ierakstīts = 2006-2007 | Žanrs = | Garums = 35:02<br />41:49 <small>(Rock Star Edition)</small> | Skaits = | Valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Walt Disney Records]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Hanna Montana|Hannas Montanas]] albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Hannah Montana (skaņu celiņš)|Hannah Montana]]''<br />(2006) | Šis albums = '''''Hannah Montana 2'''''<br />(2007) | Nākamais albums = ''[[Hannah Montana 2: Non-Stop Dance Party]]''<br />(2008) {{Papildu albuma vāks | Virsraksts = ''Hannah Montana 2'' | Fons = #C4C2C2 | Attēls = Hannah Montana 2 RockstarEdition.jpg | Attēla izmērs = 220px | Alt = | Paraksts = Rockstar Edition albuma vāks | Rāmis = yes }} | Singls1 = [[Nobody's Perfect]] | Singls2 = [[Make Some Noise]] | Singls3 = [[Life's What You Make It]] | Singls4 = [[True Friend]] | Singls5 = [[One in a Million]] | Singls6 = [[We Got the Party]] | Singls7 = [[Bigger Than Us]] | Singls8 = [[Rock Star (dziesma)|Rock Star]] }} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Disks 2 - Meet Miley Cyrus'' | Izpildītājs = [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] 1. albums | Vāks = Meet Miley Cyrus.png | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2007|6|26|N}} | Ierakstīts = 2006-2007 | Žanrs = | Garums = 33:10 | Skaits = | Valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Hollywood Records|Hollywood]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] albumu | Iepriekšējais albums = | Šis albums = '''''Meet Miley Cyrus'''''<br />(2007) | Nākamais albums = ''[[Breakout]]''<br />(2008) | Singls1 = [[See You Again]] | Singls2 = [[Start All Over]] }} '''''Hannah Montana 2/Meet Miley Cyrus''''' ir otrais [[Disney Channel]] TV seriāla "[[Hanna Montana: Dubultā dzīve]]" skaņu celiņš un [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] debijas studijas albums. Albums tika izdots {{dat|2007|6|26}}. Albums sastāv no diviem diskiem — pirmajā ir 10 Hannas Montanas dziesmas no TV seriāla otrās sezonas, otrajā diskā ir Mailijas Sairusas izpildītās 10 dziesmas. == ''Hannah Montana 2'' dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | writing_credits = no | title1 = We Got the Party | length1 = 3:37 | writer1 = Greg Wells, [[Kara DioGuardi]] | title2 = [[Nobody's Perfect]] | length2 = 3:20 | writer2 = [[Matthew Gerrard]], [[Robbie Nevil]] | title3 = [[Make Some Noise]] | length3 = 4:48 | writer3 = Andy Dodd, Adam Watts | title4 = [[Rock Star (dziesma)|Rock Star]] | length4 = 2:59 | writer4 = Aristedis Archoritis, Jeannie Lurie, Chen Neeman | title5 = Old Blue Jeans | length5 = 3:23 | writer5 = Michael Bradford, Pam Sheyne | title6 = [[Life's What You Make It]] | length6 = 3:11 | writer6 = Gerrard, Nevil | title7 = [[One in a Million]] | length7 = 3:56 | writer7 = Toby Gad, Negin Djafari | title8 = Bigger Than Us | length8 = 2:57 | writer8 = [[Antonina Armato]], Tim James | title9 = You and Me Together | length9 = 3:48 | writer9 = Jamie Houston | title10 = [[True Friend]] | length10 = 3:09 | writer10 = Lurie }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Rockstar Edition | writing_credits = no | title11 = One in a Million | note11 = [[Acoustic music|acoustic]] version | length11 = 3:55 | writer11 = Negin Djafari, Toby Gad | title12 = We Got the Party | note12 = [[featuring]] [[Jonas Brothers]] | length12 = 3:36 | writer12 = Kara DioGuardi, Greg Wells }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Rockstar Edition DVD | writing_credits = no | title1 = [[Life's What You Make It]] | length1 = 3:11 | note1 = live | title2 = Old Blue Jeans | note2 = live | length2 = | title3 = [[One in a Million]] | note3 = live | length3 = | title4 = [[Make Some Noise]] | note4 = live | length4 = | title5 = [[True Friend]] | note5 = live | length5 = | title6 = [[Nobody's Perfect]] | note6 = live | length6 = | title7 = Bigger Than Us | note7 = live | length7 = | title8 = [[One in a Million (acoustic version)]] | note8 = live | length8 = }} == ''Meet Miley Cyrus'' dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | writing_credits = no | title1 = [[See You Again]] | length1 = 3:10 | writer1 = [[Miley Cyrus]], Armato, James | title2 = East Northumberland High | length2 = 3:24 | writer2 = Armato, James, Samantha Jo Moore | title3 = Let's Dance | length3 = 3:02 | writer3 = Cyrus, Armato, James | title4 = G.N.O. (Girl's Night Out) | length4 = 3:38 | writer4 = Cyrus, [[Matthew Wilder]], Tamara Dunn | title5 = Right Here | length5 = 2:44 | writer5 = Cyrus, Armato, James | title6 = As I Am | length6 = 3:45 | writer6 = Cyrus, Shelley Peiken, Xandy Barry | title7 = [[Start All Over]] | length7 = 3:27 | writer7 = Scott Cutler, Anne Preven, [[Fefe Dobson]] | title8 = Clear | length8 = 3:03 | writer8 = Cyrus, Peiken, Barry | title9 = Good and Broken | length9 = 2:56 | writer9 = Cyrus, Armato, James | title10 = [[I Miss You]] | length10 = 3:58 | writer10 = Cyrus, Wendi Foy Green, Brian Green }} == Albuma pārdošanas rādītāji == {|class="wikitable" !align="left"|Tops (2008) !align="left"|Augstākā<br />pozīcija !align="left"|Pārdotās<br />kopijas !align="left"|Sertifikācija |- |align="left"|{{flaga|ASV}} [[Billboard 200|''Billboard'' 200]] |align="center"|1 |align="left"|3 226 000 |[[Attēls:Triple platinum record icon.svg|20px]] 3x Platīns |- |align="left"|{{flag|Lielbritānija}}s albumu tops |align="center"|9 |align="left"|200 000 |[[Attēls:Platinum record icon.svg|20px]] Platīns |- |align="left"|{{flag|Brazīlija}}s albumu tops |align="center"|- |align="left"|50 000 |[[Attēls:Gold record icon.svg|20px]] Zelts |- |align="left"|{{flag|Jaunzēlande}}s albumu tops |align="center"|6 |align="left"|7 500 |[[Attēls:Gold record icon.svg|20px]] Zelts |- |align="left"|{{flag|Zviedrija}}s albumu tops |align="center"|50 |align="left"|10 000 | |- |align="left"|{{flag|Austrālija}}s albumu tops |align="center"|20 |align="left"|70 000 |[[Attēls:Platinum record icon.svg|20px]] Platīns |- |align="left"|{{flag|Vācija}}s albumu tops |align="center"|47 |align="left"|10 000 | |- |align="left"|{{flag|Austrija}}s albumu tops |align="center"|13 |align="left"|25 000 |[[Attēls:Platinum record icon.svg|20px]] Platīns |- |align="left"|{{flag|Šveice}}s albumu tops |align="center"|91 |align="left"|7 000 |- |align="left"|{{flag|Meksika}}s albumu tops |align="center"|18 |align="left"|50 000 |[[Attēls:Gold record icon.svg|20px]] Zelts |- |align="left"|{{flag|Norvēģija}}s albumu tops |align="center"|8 |align="left"|20 000 |[[Attēls:Gold record icon.svg|20px]] Zelts |- |align="left"|{{flag|Polija}}s albumu tops |align="center"|12<ref>[http://olis.onyx.pl/listy/index.asp?idlisty=443&lang=pl Olis.ony.pl]</ref> |align="left"|20 000 |[[Attēls:Gold record icon.svg|20px]] Zelts |- |align="left"|{{flag|Portugāle}}s albumu tops |align="center"|12 |align="left"|20 000 |[[Attēls:Platinum record icon.svg|20px]] Platīns |- |align="left"|{{flag|Dānija}}s albumu tops |align="center"|23 |align="left"|20 000 |[[Attēls:Gold record icon.svg|20px]] Zelts |- |align="left"|{{flag|Spānija}}s albumu tops |align="center"|46 |align="left"|10 000 | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mileycyrus.com/ Mailijas Sairusas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091009113132/http://www.mileycyrus.com/ |date={{dat|2009|10|09||bez}} }} {{en ikona}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} {{Mailija Sairusa}} [[Kategorija:2007. gada albumi]] [[Kategorija:Mailijas Sairusas albumi]] [[Kategorija:Hannas Montanas albumi]] mil1qxomd1fhkiya6btztm4sl2t5npl 0 123229 4521334 3948647 2026-09-13T06:32:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521334 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Hannah Montana'' | Izpildītājs = [[Hanna Montana|Hannas Montanas]] skaņu celiņš | Vāks = Hannah Montana soundtrack.png | Background = #C4C2C2 | Izdots = {{dat|2006|10|24|N}} | Ierakstīts = 2005—2006 | Žanrs = [[Poproks]], [[kantripops]], ''[[teen pop]]''<ref>[http://www.allmusic.com/album/hannah-montana-r946682 Allmusic.com review and evaluation]</ref> | Garums = 42:26 </small><br />44:48<small> (Holiday Edition)</small><br />45:52 <small>(Special Edition)</small> | Skaits = | Valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = | Producents = | Izpildītājsģen = [[Hanna Montana|Hannas Montanas]] albumu | Iepriekšējais albums = | Šis albums = '''''Hannah Montana''''' <br />(2006) | Nākamais albums = ''[[Hannah Montana 2/Meet Miley Cyrus|Hannah Montana 2/ Meet Miley Cyrus]]'' <br />(2007) | Singls1 = [[The Best of Both Worlds (dziesma)|The Best of Both Worlds]] (2006) | Singls2 = [[Who Said]] (2006) | Singls3 = This Is The Life (2006) | Singls4 = [[Pumpin' Up the Party]] (2006) | Singls5 = The Other Side of Me (2006) | Singls6 = Just Like You (2006) | Singls7 = [[I Got Nerve]] (2006) | Singls8 = [[If We Were A Movie]] (2006) }} '''''Hannah Montana''''' ir pirmais [[Disney Channel]] TV seriāla "[[Hanna Montana: Dubultā dzīve]]" skaņu celiņš. Albums tika izdots {{dat|2006|10|24}}. Albums tika sertificēts pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas ar trīskāršo platīna disku.<ref name=RIAA>[http://riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=Hannah%20Montana&artist=Various&format=ALBUM&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=&before=&startMonth=1&endMonth=1&startYear=1958&endYear=2008&sort=Artist&perPage=25 RIAA Gold and Platinum Searchable Database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924151606/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1 |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}, retrieved 30-March-2008.</ref> == Dziesmyu saraksti == === Disc 1 (Audio CD) === {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = | writing_credits = no | title1 = [[The Best of Both Worlds (dziesma)|The Best of Both Worlds]] | note1 = | extra1 = [[Hannah Montana]] | writer1 = [[Matthew Gerrard]], [[Robbie Nevil]] | length1 = 2:56 | title2 = [[Who Said]] | note2 = | extra2 = [[Hannah Montana]] | writer2 = Gerrard, Nevil, J. Landers | length2 = 3:15 | title3 = [[Just Like You]] | note3 = | extra3 = [[Hannah Montana]] | writer3 = Adam Watts, Andy Dodd | length3 = 3:14 | title4 = [[Pumpin' Up the Party]] | note4 = | extra4 = [[Hannah Montana]] | writer4 = Jamie Houston | length4 = 3:10 | title5 = [[If We Were A Movie]] | note5 = [[Hannah Montana]] | writer5 = Jennie Lurie, Holly Mathis | length5 = 3:04 | title6 = [[I Got Nerve]] | note6 = [[Hannah Montana]] | writer6 = Lurie, Ken Hauptman, Aruna Abrams | length6 = 3:06 | title7 = [[The Other Side of Me]] | note7 = [[Hannah Montana]] | writer7 = Gerrard, Nevil | length7 = 3:08 | title8 = [[This Is the Life]] | note8 = [[Hannah Montana]] | writer8 = Lurie, Shari Short | length8 = 2:59 | title9 = [[Greetings from Imrie House|Pop Princess]] | note9 = performed by [[The Click Five]] | writer9 = B. Romans | length9 = 4:24 | title10 = [[She's No You]] | note10 = performed by [[Džesijs Makartnijs|Jesse McCartney]] | writer10 = Gerrard, McCartney, Nevil | length10 = 3:33 | title11 = [[Find Yourself in You]] | note11 = performed by [[Everlife]] | writer11 = Gerrard, A. Hezlep, J. Ross, S. Ross | length11 = 3:35 | title13 = [[I Learned from You]] | note13 = performed by [[Miley Cyrus]] & [[Billy Ray Cyrus]] | writer13 = S. Diamond, Gerrard | length13 = 3:26 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Holiday Edition Bonus Tracks | writing_credits = no | title14 = [[Rockin' Around the Christmas Tree]] | note14 = | writer14 = [[Johnny Marks]] | length14 = 2:22 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = 2-Disc Special Edition Bonus Tracks | writing_credits = no | title14 = [[Nobody's Perfect (song)|Nobody's Perfect]] | note14 = | writer14 = Gerrard, Nevil | length14 = 3:20 }} === Disc 2 (DVD) === {{Skaņdarbu saraksts | writing_credits = no | lengths = | title1 = [[The Best of Both Worlds (dziesma)|The Best of Both Worlds]] | note1 = | length1 = 2:54 | writer1 = [[Matthew Gerrard]], [[Robbie Nevil]] | title2 = [[Who Said]] | note2 = | length2 = 3:15 | writer2 = Matthew Gerrard, Robbie Nevil | title3 = Just Like You | note3 = | length3 = 3:14 | writer3 = Adam Watts, Andy Dodd | title4 = [[Pumpin' Up the Party]] | note4 = | length4 = 3:10 | writer4 = Jamie Houston | title5 = The Other Side of Me | writer5 = Matthew Gerrard, Robbie Nevil | length5 = 3:08 }} {{Skaņdarbu saraksts | writing_credits = no | collapsed = | headline = Special Edition Bonus DVD | all_lyrics = | all_music = | title6 = Nobody's Perfect | note6 = Live | length6 = 3:20 | writer6 = | title7 = Backstage Secrets | note7 = | length7 = 30:00 | writer7 = | title8 = ''Hannah Montana: Pop Star Profile'' DVD Trailer | note8 = | length8 = | writer8 = }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mileycyrus.com/ Mailijas Sairusas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091009113132/http://www.mileycyrus.com/ |date={{dat|2009|10|09||bez}} }} {{en ikona}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} {{Mailija Sairusa}} [[Kategorija:2006. gada albumi]] [[Kategorija:Hannas Montanas albumi]] fyg535wu99neyalh2t8ue9zixy9q45e 0 125868 4521336 4490253 2026-09-13T06:32:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521336 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Hannah Montana 3'' | Izpildītājs = [[Hanna Montana|Hannas Montanas]] skaņu celiņš | Vāks = Hannah Montana 3.png | Background = #C4C2C2 | Izdots = {{dat|2009|7|7}} | Ierakstīts = 2008 — 2009 | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[poproks]], [[kantripops]] | Garums = 45:11 | Skaits = | Valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = ''[[Walt Disney Records]]'' | Producents = | Izpildītājsģen = [[Hanna Montana|Hannas Montanas]] albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Hannah Montana: The Movie (skaņu celiņš)|Hannah Montana: The Movie]]''<br />(2009) | Šis albums = '''''Hannah Montana 3'''''<br />(2009) | Nākamais albums = ''[[Hannah Montana Forever (skaņu celiņš)|Hannah Montana Forever]]''<br />(2010) | Singls1 = ''[[It's All Right Here]]'' | Singls2 = ''[[Let's Do This]]'' | Singls3 = ''[[Let's Get Crazy]]'' | Singls4 = ''[[I Wanna Know You]]'' | Singls5 = ''[[Ice Cream Freeze (Let's Chill)]]'' | Singls6 = ''[[He Could Be the One]]'' | Singls7 = ''[[Supergirl (singls)|Supergirl]]'' | Singls8 = ''[[Just a Girl]]'' }} '''''Hannah Montana 3''''' ir trešais ''[[Disney Channel]]'' televīzijas seriāla "[[Hanna Montana]]" skaņu celiņš, ko izpilda [[Mailija Sairusa|Hanna Montana]]. Albumu izdeva {{dat|2009|7|7||bez}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju ''[[Walt Disney Records]]''. Albumu bija plānots izdot 2009. gada 14. jūlijā, taču nezināmu iemeslu dēļ albuma izdošanu pārcēla. Jau pirmajā nedēļā pēc albuma izdošanas tas ierindojās ''[[Billboard 200]]'' topa otrajā vietā. == Dziesmu saraksti == {{Skaņdarbu saraksts | total_length = 45:11 | writing_credits = no | headline = Standarta izdevums | title1 = It's All Right Here | note1 = | writer1 = [[Antonina Armato]], [[Tim James]] | length1 = 3:49 | title2 = Let's Do This | note2 = | writer2 = Derek George, [[Tim Owens]], Adam Tefteller, Ali Theodore | length2 = 3:32 | title3 = Mixed Up | note3 = | writer3 = [[Kara DioGuardi]], [[Marti Frederiksen]] | length3 = 3:52 | title4 = [[He Could Be the One]] | note4 = | writer4 = DioGuardi, [[Mitch Allan]] | length4 = 3:00 | title5 = Just a Girl | note5 = | writer5 = [[Toby Gad]], Arama Brown | length5 = 3:35 | title6 = I Wanna Know You | note6 = featuring [[Deivids Arčuleta|David Archuleta]] | writer6 = Chen Neeman, Jeannie Lurie, Aris Archontis | length6 = 2:47 | title7 = [[Supergirl (singls)|Supergirl]] | note7 = | writer7 = Dan James, DioGuardi | length7 = 2:54 | title8 = Every Part of Me | note8 = | writer8 = Adam Watts, Andy Dodd | length8 = 3:30 | title9 = [[Ice Cream Freeze (Let's Chill)]] | note9 = | writer9 = [[Matthew Gerrard]], [[Robbie Nevil]] | length9 = 3:07 | title10 = Don't Wanna Be Torn | note10 = | writer10 = DioGuardi, Allan | length10 = 3:28 | title11 = [[Let's Get Crazy]] | note11 = | writer11 = [[Vitamin C (artist)|Colleen Fitzpatrick]], Michael Kotch, Dave Derby, Michael "Smidi" Smith, Stefanie Ridel, Mim Nervo, Liv Nervo | length11 = 2:35 | title12 = I Wanna Know You | note12 = [[Solo (music)|solo]] version | writer12 = Chen Neeman, Lurie, Aris Archontis | length12 = 2:46 | title13 = [[Mitchel Musso (albums)|Let's Make This Last 4Ever]] | note13 = performed by [[Mitchel Musso]] | writer13 = Justin Gray, Michael Raphael, Sam Musso, [[Mitchel Musso]] | length13 = 3:12 | title14 = [[If We Were a Movie]] | note14 = with [[Korbins Blū|Corbin Bleu]] | writer14 = Lurie, Holly Mathis | length14 = 3:04 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | writing_credits = no | headline = iTunes Deluxe izdevums<ref name=iTunes>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?id=321327339&s=143441|title=Hannah Montana 3 (Deluxe Edition)|publisher=Apple|accessdate=2009-07-08}}</ref> | title15 = It's All Right Here | note15 = live music video | writer15 = | length15 = 3:49 | title16 = Let's Do This | note16 = live music video | writer16 = | length16 = 3:35 | title17 = Every Part of Me | note17 = live music video | writer17 = | length17 = 3:31 | title18 = Ice Cream Freeze (Let's Chill) | note18 = live music video | writer18 = | length18 = 3:01 | title19 = Mixed Up | note19 = live music video | writer19 = | length19 = 3:51 | title20 = Supergirl | note20 = live music video | writer20 = | length20 = 2:55 | title21 = Just a Girl | note21 = live music video | writer21 = | length21 = 3:38 | title22 = Let's Get Crazy | note22 = live music video | writer22 = | length22 = 2:39 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | writing_credits = no | headline = Double CD Editions: DVD disc | title1 = It's All Right Here | note1 = live music video | writer1 = | length1 = 3:49 | title2 = Let's Do This | note2 = live music video | writer2 = | length2 = 3:35 | title3 = Every Part of Me | note3 = Live Music Video | writer3 = | length3 = 3:31 | title4 = Ice Cream Freeze (Let's Chill) | note4 = live music video | writer4 = | length4 = 3:01 | title5 = Mixed Up | note5 = live music video | writer5 = | length5 = 3:51 | title6 = Supergirl | note6 = live music video | writer6 = | length6 = 2:55 | title7 = Just a Girl | note7 = live music video | writer7 = | length7 = 3:38 | title8 = Let's Get Crazy | note8 = live music video | writer8 = | length8 = 2:39 }} == Pozīcijas topos == {|class="wikitable sortable" !align="left"|Tops (2009) !align="left"|Augstākā<br />pozīcija |- |align="left"|{{flag|Austrālija}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ariacharts.com.au/pages/charts_display_album.asp?chart=1G50|title=Top 50 Albums Chart - Australian Recording Industry Association|publisher=[[Australian Recording Industry Association|ARIA]]|accessdate=2009-08-30}}</ref> |align="center"|27 |- |align="left"|{{flag|Beļģija}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hitparade.ch/showitem.asp?interpret=Soundtrack+%2F+Miley+Cyrus&titel=Hannah+Montana+3&cat=a|title=Soundtrack/Miley Cyrus - Hannah Montana 3|publisher=hitparade.ch|accessdate=2009-08-28}}</ref> |align="center"|61 |- |align="left"|{{flag|Kanāda}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jam.canoe.ca/Music/Charts/ALBUMS.html|title=Canadian Albums Chart|publisher=Jam.Canoe.ca|accessdate=2009-07-18}}</ref> |align="center"|2 |- |align="left"|{{flag|Francija}}s albumu tops |align="center"|84 |- |align="left"|{{flag|Vācija}}s albumu tops |align="center"|6 |- |align="left"|{{flag|Ungārija}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mahasz.hu/m/?menu=slagerlistak&menu2=archivum&lista=top40&ev=2009&het=41&submit_=Keres%C3%A9sl|title=Hungarian Albums Chart|publisher=Mahasz.hu|accessdate=2009-12-03|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304200052/http://www.mahasz.hu/}}</ref> |align="center"|17 |- |align="left"|{{flag|Īrija}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chart-track.co.uk/index.jsp?c=p/musicvideo/music/archive/index_test.jsp&ct=240003&arch=t&lyr=2009&year=2009&week=28|title=Irish Compilations Album Chart|publisher=Chart Track|accessdate=2009-07-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110928235145/http://www.chart-track.co.uk/index.jsp?c=p%2Fmusicvideo%2Fmusic%2Farchive%2Findex_test.jsp&ct=240003&arch=t&lyr=2009&year=2009&week=28|archivedate=2011-09-28}}</ref> |align="center"|2 |- |align="left"|{{flag|Meksika}}s albumu tops<ref name=charts>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/album/45441|title=Soundtrack - Hannah Montana 3 - Music Charts|publisher=aCharts.us|accessdate=2009-07-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|26 |- |align="left"|{{flag|Jaunzēlande}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/album/46967|title=Various Artists - Hannah Montana 3 - Music Charts|publisher=aCharts|accessdate=2009-08-31}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|16 |- |align="left"|{{flag|Norvēģija}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/album/46967|title=Various Artists - Hannah Montana 3 - Music Charts|publisher=aCharts|accessdate=2009-07-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|40 |- |align="left"|{{flag|Polija}}s albumu tops<ref>[http://acharts.us/album/49119 Hannah Montana and Soundtrack - Hannah Montana 3 - Music Charts]</ref> |align="center"|4 |- |align="left"|{{flag|Portugāle}}s albumu tops<ref>http://portuguesecharts.com/showitem.asp?interpret=Soundtrack+%2F+Miley+Cyrus&titel=Hannah+Montana+3&cat=a{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|5 |- |align="left"|{{flag|Spānija}}s albumu tops<ref name=charts /> |align="center"|6 |- |align="left"|{{flag|Lielbritānija}}s albumu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/radio1/chart/compilations.shtml|title=UK Compilations Album Chart|publisher=BBC Radio 1|accessdate=2009-07-14}}</ref> |align="center"|5 |- |align="left"|{{flaga|ASV}} [[Billboard 200|''Billboard'' 200]]<ref name=billboard>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/bbcom/news/maxwell-tops-billboard-200-1003993668.story|title=Maxwell Tops Billboard 200|publisher=Billboard|accessdate=2009-07-14|archive-date=2009-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20090719081859/http://www.billboard.com/bbcom/news/maxwell-tops-billboard-200-1003993668.story}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=305&cfgn=Albums&cfn=The+Billboard+200&ci=3109936&cdi=10248435&cid=07%2F25%2F2009|title=The Billboard 200 - Hannah Montana 3|publisher=Billboard|accessdate=2009-07-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|2 |- |align="left"|{{flaga|ASV}} [[Billboard Comprehensive Albums|''Billboard'' Comprehensive Albums]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=292&cfgn=Albums&cfn=Billboard+Comprehensive+Albums&ci=3109928&cdi=10248153&cid=07%2F25%2F2009|title=Billboard Comprehensive Alums - Hannah Montana 3|publisher=Billboard|accessdate=2009-07-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|5 |- |align="left"|{{flaga|ASV}} [[Kid Albums]]<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=329&cfgn=Albums&cfn=Top+Kid+Audio&ci=3109887&cdi=10246999&cid=07%2F25%2F2009|title=Top Kid Audio - Hannah Montana 3|publisher=Billboard|accessdate=2009-07-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|1 |- |align="left"|{{flaga|ASV}} [[Top Soundtracks|Soundtracks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=337&cfgn=Albums&cfn=Top+Soundtracks&ci=3110026&cdi=10251524&cid=07%2F25%2F2009|title=Top Soundtracks - Hannah Montana 3|publisher=Billboard|accessdate=2009-07-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|1 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mileycyrus.com/ Mailijas Sairusas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091009113132/http://www.mileycyrus.com/ |date={{dat|2009|10|09||bez}} }} {{en ikona}} {{Mūzikas albums-aizmetnis}} {{Mailija Sairusa}} [[Kategorija:2009. gada albumi]] [[Kategorija:Hannas Montanas albumi]] 6kha7xv8vr4kmnngjvwjoek5lr5gua3 0 144107 4521315 4518269 2026-09-13T05:14:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521315 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Gulbene}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gulbene | tips = stacija | attēls = Gulbenes dzelzcela stacija 2.jpg | attēla_apraksts = Gulbenes stacija 2018. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]<br /> [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]<br />[[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] (slēgta) | atvērta = 1903 | slēgta = | citi_nosaukumi = Švanenburga, Vecgulbene | stacijas_tips = saskares, kravas, pasažieru | arhitekts = Pēteris Feders | platformas = 4 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 5 (platsliežu), 1 (šaursliežu);<br /> depo ceļi un strupceļi | adrese = Dzelzceļa 8, Gulbene, Gulbenes n., LV-4401<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=2&QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&SaktQ_x=0&SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630151633/http://meklesana.mama.lv/?p=2 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 58 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 57 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Madona (stacija)|Madona]] (53 km) <br /> [[Alūksne (stacija)|Alūksne]] (33 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Elste (stacija)|Elste]] (10 km) <br /> [[Birze (šaursliežu stacija)|Birze]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 210 | attālums_ref =<ref>Ieriķu—Abrenes dzelzceļa pastāvēšanas laikā, braucot caur [[Ieriķi (stacija)|Ieriķiem]], attālums bija 179 km</ref> }} {{Gulbene — Alūksne|collapse=yes}} {{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}} '''Gulbene''' ir platsliežu dzelzceļa līnijas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] un šaursliežu līnijas [[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] [[dzelzceļa stacija|galastacija]], tā atrodas [[Gulbene]]s pilsētas ziemeļaustrumu nomalē. Agrāk Gulbene bija nozīmīga mezgla stacija, bet mūsdienās, pēc līniju [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Gulbene]] un Gulbene—Abrene (Pitalova) slēgšanas, tās nozīme ir neliela. Gulbenē pastāv mazintensīva kravas satiksme, bet pasažieru vilciens no [[Rīga]]s kursē nedēļas nogalēs. Notiek regulāra dzelzceļa satiksme ar [[Alūksne|Alūksni]] — divi šaursliežu pasažieru vilcienu pāri dienā. No 2021. gada 1. jūnija atjaunota regulāra pasažieru satiksme no Rīgas līdz Gulbenei piektdienās, sestdienās un svētdienās, bet atpakaļ uz Rīgu ir divi reisi sestdienās un viens svētdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas |title=Sabiedriskā transporta padome tiek iepazīstināta ar rīcības plānu vilcienu kustības apstāšanās gadījumā; lemj par vilcienu reisu pagarināšanu līdz Madonai un Gulbenei |access-date={{dat|2021|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420110402/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens |title=Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs |access-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422203037/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens }}</ref> Pasažieri no Gulbenes var nokļūt Rīgā apmēram tikpat ātri, kā ar autobusu, taču lētāk. == Vēsture == Pirmā (šaursliežu) stacijas ēka celta [[1903]]. gadā [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|līnijas Pļaviņas—Valka]] vajadzībām<ref>[http://www.ltg.lv/gulbenes.veca.stacija Gulbenes vecā stacija un tējas namiņš ]{{Novecojusi saite}}</ref>, bet pēc platsliežu līniju uzbūvēšanas šaursliežu stacija darbojusies vienlaicīgi ar jauno platsliežu staciju, līdz šaursliežu līnija pārcelta pie jaunās stacijas (mūsdienās tā kalpo kā dzīvojamā māja). Pirmā pasaules kara laikā (1916.—1917. gadā) šaursliežu līnija uz Pļaviņām pārbūvēta 1524 mm platumā, lai kalpotu kā savienotāja līnija ar [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils līniju]]. Uzbūvēta arī līnija uz [[Ieriķi]]em, kā arī līdz [[Sita]]i, izveidojot savienojumu ar [[Pitalova|Pitalovu]]. Tādējādi Gulbene kļuva par dzelzceļa mezglu.<ref>[http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/vesture/krievi.html Krievijas impērija]</ref> Tagadējā stacijas ēka celta [[1926]]. gadā, sapostīta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ([[1944]]. gadā), bet pēc kara atjaunota iepriekšējā izskatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.banitis.lv/line.htm |title=Gulbenes stacija (0. km) |access-date={{dat|2012|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121102110819/http://www.banitis.lv/line.htm |archivedate={{dat|2012|11|02||bez}} }}</ref> Stacijas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mammai-piedzimu-vilciena-stacijas-eka-uzaugu-un-joprojam-dzivoju-ka-latviesi-censas-glabt-brukosas-stacijas-kur-vilciens-vairs-nepiestav|title=“Mammai piedzimu vilcienā, stacijas ēkā uzaugu un joprojām dzīvoju!” Kā latvieši cenšas glābt brūkošās stacijas, kur vilciens vairs nepiestāv|last=Vivanta|first=Volkova|website=LA.LV|access-date=2022-07-15|date=2021-07-15|language=lv}}</ref> Padomju laikā caur Gulbeni veda divi vilciena Rīga—Pitalova maršruti (caur Ieriķiem un caur Pļaviņām). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas maršruts tika saīsināts līdz Vecumiem (Žīguriem), bet pēc Abrenes un Ieriķu virziena līniju slēgšanas [[1999]]. gadā<ref>[http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/tirdznieciba_sakari/dzelzcels.html Tirdzniecība un sakari. Dzelzceļš]</ref> pasažieru satiksme tajās pārtraukta. Regulāra pasažieru satiksme uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]] pārtraukta no {{Dat|2011|02|01|Ģ}}<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/gulbenes-vilciens-no-februara-kurses-tikai-lidz-madonai-bet-katru-dienu.d?id=36101086 Gulbenes vilciens no februāra kursēs tikai līdz Madonai, bet katru dienu]</ref>, tomēr atsevišķos gadījumos (dažās svētku dienās un, lai piegādātu pasažierus Gulbenes—Alūksnes šaursliežu vilcienam) 2011. gadā dīzeļvilciens kursēja no Rīgas līdz Gulbenei.<ref>[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/219_vilciens_rigagulbene_ar_parsesanas_iespeju_baniti_marsruta_g/ Vilciens Rīga-Gulbene ar pārsēšanās iespēju Bānītī maršrutā Gulbene-Alūksne-Gulbene]</ref> No 2012. gada 19. maija vilciens uz Gulbeni tika norīkots atsevišķās sestdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/images/userfiles/vilcienu_saraksti/rigagulbene.pdf |title=2012./ 2013.gada vilcienu kustības saraksts |access-date={{dat|2012|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121018125208/http://www.pv.lv/images/userfiles/vilcienu_saraksti/rigagulbene.pdf |archivedate={{dat|2012|10|18||bez}} }}</ref> No 2012. gada 13. jūlija sestdienas vilcieni atcelti, bet piektdienu un svētdienu vakaros ikdienas Madonas reiss pagarināts līdz Gulbenei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/281206 |title=Vilciens Rīga-Gulbene-Rīga būs vēl ērtāks pasažieriem |access-date={{dat|2012|07|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120715213908/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/281206 |archivedate={{dat|2012|07|15||bez}} }}</ref><ref>[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/428_dizelvilciens_nr620619_riga__madona__riga_piektdienas_un_sve Dīzeļvilciens Nr.620/619 Rīga - Madona - Rīga piektdienās un svētdienās kursēs līdz Gulbenei]</ref> 2012. gada nogales pirmssvētku dienās uz Gulbeni norīkoti sestdienas vilcieni.<ref>[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/489__pirmssvetku_dienas_norikos_papildus_vilcienu_uz_gulbeni/ Pirmssvētku dienās norīkos papildus vilcienu uz Gulbeni]</ref> 2013. gadā pagarinātie reisi līdz Gulbenei nebija norīkoti<ref>[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/525_no_2013gada_2janvara_noteiktas_izmainas_dizelvilcienu_saraks/ No 2013.gada 2.janvāra noteiktas izmaiņas dīzeļvilcienu sarakstā]</ref><ref>[http://www.dzirkstele.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=39424 Atcels Gulbenes un Siguldas eksperimentālos vilcienus]{{Novecojusi saite}}</ref>, bija norīkoti reisi 2013. gada 23. jūnijā, 20. jūlijā, 7. septembrī, 16. novembrī un 21. decembrī.<ref>[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/579_23junija_20julija_7septembri_16novembri_un_21decembri_kurses/ 23.jūnijā, 20.jūlijā, 7.septembrī, 16.novembrī un 21.decembrī kursēs dīzeļvilciens Rīga-Gulbene-Rīga]</ref> 2014. gadā pasažieru vilciens uz Gulbeni kursēja 20. aprīlī<ref>[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/770_20aprili_kurses_dizelvilciens_rigagulbeneriga/ http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/770_20aprili_kurses_dizelvilciens_rigagulbeneriga/]</ref>, 1. un 21. jūnijā, 19. jūlijā, 6. septembrī, 15. novembrī un 20. decembrī.<ref>[http://www.pv.lv/lv/kopejais_iekszemes_vilcienu_kustibas_saraksts/ 2014./2015.gada vilcienu kustības saraksts, kas stāsies spēkā no 1.jūnija]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/902_no_13oktobra_noteiktas_izmainas_vilcienu_nr6243_aizkraukleri/%C2%A0 |title=No 13.oktobra noteiktas izmaiņas vilcienu Nr.6243 Aizkraukle-Rīga un Nr.809 Daugavpils-Rīga sarakstos |access-date={{dat|2014|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310083205/http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/902_no_13oktobra_noteiktas_izmainas_vilcienu_nr6243_aizkraukleri/%C2%A0 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref><ref>[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/952_20decembri_kurses_dizelvilciens_rigagulbeneriga 20. decembrī kursēs dīzeļvilciens Rīga-Gulbene-Rīga]</ref>. 2015. gadā vilciena Rīga—Gulbene kursēja pēc speciāla rīkojuma 2015. gada 4. aprīlī, 23. maijā, 23. jūnijā, 5. un 19. septembrī, 19. decembrī; 2016. gadā — 26. martā (Bānīša Lieldienas), 28. maijā (1. Baltijas cerību kausa 3. posms Latvijas riteņbraukšanas sacensības zēniem un junioriem un 2. Baltijas čempionāta un Latvijas čempionāta 1. posma sacensības ūdens motocikliem), 30. jūlijā (Gulbenes pilsētas svētki), 3. (Bānīša svētki) un 17. septembrī (Starptautiskais mājražojumu un amatniecības gadatirgus “Ražojam paši”), 5. novembrī (Mārtiņdienas pasākums) un 17. decembrī (Bānīša Ziemassvētki)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_29012016_nr%202.pdf |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2016. gada 29. janvārī |access-date=2016. gada 3. Decembris |archive-date=2019. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20190915135925/http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_29012016_nr%202.pdf }}</ref>. 2017. gadā vilciena uz Gulbeni kursēšana bija paredzēta 7 reizes<ref>[http://www.pv.lv/images/userfiles/articlescontent/2016/Riga%20atiesana%2011.12.2016.pdf Iekšzemes vilcienu atiešanas saraksts no Rīgas pasažieru stacijas], stājas spēkā 2016. gada 11. decembrī</ref>, bet sakarā ar šī vilciena zemo [[Rentabilitāte|rentabilitāti]] (tikai ap 6%) Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika nolemts 2017. gadā atbalstīt 4 reisu izpildi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_03022017_nr2.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2017. gada 3. februārī |access-date=2017. gada 13. Marts |archive-date=2020. gada 4. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204044307/http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_03022017_nr2.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli }}</ref> Vēlāk AS "Pasažieru vilciens" un Gulbenes dome vienojās par vilciena reisiem no Rīgas uz trim pasākumiem: Gulbenes novada un pilsētas svētkiem 2017. gada 29. jūlijā, Bānīša svētkiem 2. septembrī un "Gulbenes tūrisma rudeni" 16. septembrī. 2018. gadā uz Gulbeni notika 2 reisi<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProtokols_05012018%20%28003%29.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 1, 2018. gada 5. janvārī]{{Novecojusi saite}}</ref>, viens no tiem 1. septembrī uz pasākumiem "Bānīša svētki", "Bānītim 115" un izglītojošā un interaktīvā centra "Dzelzceļš un Tvaiks" atvēršana Gulbenes dzelzceļa stacijā. Sākotnēji 31. martā paredzēto reisu norīkoja 2018. gada 1. jūlijā, lai atvieglotu nokļūšanu Rīgā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ |title=1. un 2. jūlijā norīkots vilciens Gulbenes virzienā |access-date={{dat|2018|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129142302/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ }}</ref> (atpakaļ uz Gulbeni vilciens devās naktī no 1. uz 2. jūliju). 2018. gadā Gulbenes stacijas ēkā izveidoja izglītojošu un interaktīvu centru "Dzelzceļš un Tvaiks", lai atdzīvinātu gandrīz neizmantoto ēku un radītu papildu tūrisma piedāvājumu. Centru atklāja 2018. gada 1. septembrī.<ref>[http://www.visitgulbene.lv/ar-tvaiku-preti-latvijas-simtgadei/ Ar tvaiku pretī Latvijas simtgadei!]</ref> 2019. gadā notika 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 18. maijā, 27. jūlijā un 7. septembrī (uz Bānīša 116. gadadienas svētkiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 4, 2018. gada 14. decembrī |access-date=2018. gada 31. Decembris |archive-date=2020. gada 24. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024034915/http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref> 2020. gadā uz Gulbeni notika 2 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 25. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem) un 5. septembrī (uz Bānīša 117. gadadienas svētkiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 1, 2020. gada 28. februārī |access-date=2020. gada 9. Marts |archive-date=2020. gada 22. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201022095158/http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf }}</ref> 2021. gadā uz Gulbeni sākumā bija paredzēti 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 29. maijā (uz brāļu Kokaru 100. dzimšanas dienas svētkiem), 24. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem), 4. septembrī (uz Bānīša 118. gadadienas svētkiem)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_05022021.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2021. gada 5. februārī |access-date=2021. gada 12. Februāris |archive-date=2021. gada 3. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211203043335/https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_05022021.pdf }}</ref>, tomēr 2021. gada 16. aprīlī Sabiedriskā transporta padomes sēdē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPProt_16042021_nr.3.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes sēdes protokols Nr.3, 2021. gada 16. aprīlī |access-date=2021. gada 1. Maijs |archive-date=2021. gada 1. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501001311/http://atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPProt_16042021_nr.3.pdf }}</ref> nolēma nodrošināt tikai reisu 29. maijā (sakarā ar koncerta atcelšanu reiss tomēr nenotika). No 2021. gada jūnija atjaunota regulāra vilcienu satiksme no Rīgas uz Gulbeni nedēļas nogalēs. == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Gulbenes - Alūksnes bānītis" |Gulbene - Alūksne |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Alūksne - Gulbene |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Pasažieru Vilciens" |Rīga - Gulbene |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,5,6,7 |- |Gulbene - Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,-,6,7 |} == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="4"> Attēls:GulbeneBahnhofHauptgebaeude.png|<center><small>Stacijas ēka 2006. gadā</small></center> Attēls:Gulbenes stacija1.JPG|<center><small>Gulbenes stacija ar pasažieru dīzeļvilcienu priekšplānā</small></center> Attēls:DR1A Gulbenes stacijā.JPG|<center><small>Dīzeļvilciens DR1A Gulbenes stacijā</small></center> Attēls:Šaursliežu un platsliežu vilcieni Gulbenes stacijā.JPG|<center><small>Šaursliežu un platsliežu vilcieni Gulbenes stacijā</small></center> Attēls:Gulbenes stacijas sliedes Alūksnes virzienā.JPG|<center><small>Sliežu ceļu izvērsums Alūksnes virzienā</small></center> Attēls:Tvaika lokomotīve Gulbenes stacijā.JPG|<center><small>Tvaika lokomotīve Gulbenes stacijā</small></center> Attēls:Gulbenes depo.JPG|<center><small>Depo ēka</small></center> Attēls:Gulbenes stacija 2.JPG|<center><small>Pasažieru vagons un dīzeļvilciens</small></center> Attēls:Pārmija Gulbenes stacijā.JPG|<center><small>Vecie vagoni un šaursliežu pārmija</small></center> Attēls:Griezulis Gulbenes stacijā.JPG|<center><small>Lokomotīvju griezulis ar gabarīta vārtiem</small></center> Attēls:Griezulis Gulbenes stacijā 2.JPG|<center><small>Griezulis un vēdekļveida depo ceļi</small></center> Attēls:Šaursliežu un platsliežu vilcieni Gulbenes stacijā 2.JPG|<center><small>Pasažieru vilcieni Gulbenes stacijā</small></center> Attēls:Šaursliežu un platsliežu ceļu krustojums.JPG|<center><small>Šaursliežu un platsliežu sliežu ceļu krustojums</small></center> Attēls:Šaursliežu sniegtīris.JPG|<center><small>Šaursliežu sniegtīris</small></center> Attēls:Bānītis Gulbenes stacijā.JPG|<center><small>Šaursliežu pasažieru vilciens ar bagāžas vagonu</small></center> Attēls:GulbeneBahnhofsgebaeudeInnenansicht.png|<center><small>Pasažieru stacijas ēkas uzgaidāmā telpa</small></center> Attēls:Gulbenes stacijas pasažieru ēka.JPG|<center><small>Pasažieru stacijas ēka 2010. gadā</small></center> </gallery> == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 113. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=57.1829&lon=26.77082&layers=000B00000000TTT Gulbenes dzelzceļa mezgls PSRS ģenerālštāba kartē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210523193128/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=57.1829&lon=26.77082&layers=000B00000000TTT |date={{dat|2021|05|23||bez}} }} * [http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/pilsetas-un-vietas/gulbene/index.php?cmd=get&cid=1726&p=e51bb43b11a7550fef5a447847ab81f6&a=1 Vecgulbenes stacijas un sliežu ceļu panorāma] * [http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/pilsetas-un-vietas/gulbene/index.php?cmd=get&cid=1726&p=ddfea0381e8d47330ff5630b603fedd5&a=1 Vecgulbenes stacijas foto] * [https://web.archive.org/web/20120610023055/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/883/ Gulbenes vecā stacija] * {{youtube|0N_YVRsGk1A|Gulbenes dzelzceļa stacija}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}} {{Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne}} {{Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Gulbene—Alūksne stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Gulbene]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Gulbenē]] fj9aip9sp7asj3uuebwq93wrkuwiywk 0 146631 4521358 4520926 2026-09-13T06:53:57Z Pirags 3757 4521358 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notiek 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiek [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris=== * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) <gallery> Astrid de Norvège (cropped).png|[[Princese Astrīda]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] tndc4bg7kx5nk9j2n35ye6tz1zk23wp 0 152994 4521382 4520946 2026-09-13T07:21:09Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4521382 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Martin van Maele - La Comtesse au fouet 01.jpg|thumb|Martina van Mēles zīmējumi. Ilustrācija Pjēra Makorlāna darbam ''La Comtesse au fouet'', Jean Fort izdevums, Parīze, 1926]] '''Seksuālā novirze''' jeb '''parafilija''' ir biomedicīnisks termins, ar kuru apzīmē tāda veida [[dzimumdziņa|dzimumtieksmi]], kuras praktizēšana neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem cilvēka [[sekss|seksuālās dzīves]] standartiem. Par seksuālām novirzēm tiek uzskatītas arī visas tās indivīda apzinātās dzimumtieksmes veicinātās darbības, kas apdraud viņa vai to apkārtējo cilvēku veselību vai dzīvību. Lielākā daļa seksuālo noviržu tiek klasificēta [[Diagnostikas un statistikas rokasgrāmata|Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā]], tomēr ne visas no tām tiek saistītas ar [[psihiski traucējumi|garīgām slimībām]], izņemot gadījumus, kad tās var ļoti negatīvi ietekmēt ar parafiliju esošā cilvēka un tam apkārtējo cilvēku dzīvi.<ref name=dsm5>[http://www.dsm5.org/ProposedRevisions/Pages/proposedrevision.aspx?rid=186 U 03 Pedohebephilic Disorder] (skatīt ''Rationale'' cilni). {{en ikona}}</ref> Tas, kas tiek uzskatīts par seksuālu novirzi, laika gaitā var mainīties. Piemēram, agrāk [[homoseksualitāte|homoseksualitāti]] pasaulē plaši pieskaitīja pie seksuālajām novirzēm, tomēr tagad tā ir normalizēta tāpat kā citi [[seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] veidi.<ref name="kafka1996">{{publikācijas atsauce | author = Kafka MP | year = 1996 | title = Therapy for Sexual Impulsivity: The Paraphilias and Paraphilia-Related Disorders | url = | journal = Psychiatric Times | volume = 13 | issue = | page = 6}} {{en ikona}}</ref> == Veidi == Parafilijas var iedalīt pēc tā, uz kādu objektu, situāciju vai darbību ir vērsts seksuālais uzbudinājums. Mūsdienu [[Psihiatrija|psihiatrijā]] tiek nošķirta pati parafilija no parafiliem traucējumiem: ne katra neparasta seksuālā interese tiek uzskatīta par psihiskiem traucējumiem. Par traucējumiem parasti runā tad, ja šī interese izraisa cilvēkam izteiktas ciešanas vai funkcionēšanas traucējumus, vai arī tās realizācija ietver kaitējumu vai risku citām personām. Pie biežāk aprakstītajām parafilijām pieder: * [[Ekshibicionisms]] — seksuāls uzbudinājums, kas saistīts ar savu dzimumorgānu demonstrēšanu nepiekritušai personai; * [[Vuajērisms]] — seksuāls uzbudinājums, slepeni novērojot kailus cilvēkus vai personas seksuālas aktivitātes laikā bez viņu piekrišanas; * [[Seksuālais fetišisms|Fetišisms]] — seksuāla interese par nedzīviem priekšmetiem vai noteiktām ķermeņa daļām, kuras parasti netiek uzskatītas par primāri seksuālām; * [[Pedofilija]] — ilgstoša seksuāla interese par pirmspubertātes vecuma bērniem; tās realizācija attiecībā uz bērnu ir seksuāla vardarbība un krimināli sodāma darbība; * [[Nekrofilija]] — seksuāla interese par miruša cilvēka ķermeni; * [[Zoofilija]] — seksuāla interese par dzīvniekiem; * [[Frotērisms]] — seksuāls uzbudinājums, kas saistīts ar pieskaršanos vai berzēšanos pret nepiekritušu personu; * [[Transvestiskais fetišisms]] — seksuāls uzbudinājums, kas saistīts ar pretējam dzimumam tradicionāli piedēvēta apģērba valkāšanu; tas nav tas pats, kas [[Transdzimums|transdzimuma identitāte]]; * [[Seksuālais sadisms]] — seksuāls uzbudinājums, kas saistīts ar citas personas ciešanām, pazemošanu vai sāpēm; * [[Seksuālais mazohisms]] — seksuāls uzbudinājums, kas saistīts ar paša piedzīvotām sāpēm, pazemošanu vai pakļaušanos. Daļa parafiliju nav izdalīta kā atsevišķas diagnozes, bet var tikt iekļauta citās vai neprecizētās parafīlo traucējumu kategorijās. DSM-5-TR atsevišķi apraksta vairākus parafīlos traucējumus, tostarp vuāristiskos, ekshibicionistiskos, frotēristiskos, seksuālā mazohisma, seksuālā sadisma, pedofiliskos, fetišistiskos un transvestiskos traucējumus. Savukārt [[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|SSK-11]] uzsver atšķirību starp neparastām seksuālām interesēm un klīniskiem traucējumiem. Seksuālā interese pati par sevi netiek uzskatīta par slimību, ja vien tā nav saistīta ar izteiktām ciešanām, būtiskiem funkcionēšanas traucējumiem vai tādu personu iesaistīšanu, kuras nevar vai nav devušas piekrišanu. Svarīgs kritērijs parafiliju izvērtēšanā ir piekrišana. Konsensuālas seksuālas prakses starp pieaugušajiem, pat ja tās ir neparastas vai sociāli mazāk izplatītas, mūsdienu medicīniskajā klasifikācijā pašas par sevi netiek uzskatītas par psihiskiem traucējumiem. == Izcelsme == Parafiliju izcelsme nav pilnībā noskaidrota, un mūsdienu [[Psihiatrija|psihiatrijā]] un [[Seksoloģija|seksoloģijā]] parasti tiek uzskatīts, ka tās var veidoties vairāku bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru mijiedarbības rezultātā. Vienots mehānisms, kas izskaidrotu visu parafiliju rašanos, nav noteikts. Viena no pieejām parafiliju rašanos skaidro ar seksuālās attīstības īpatnībām un agrīni izveidojušām asociācijām starp seksuālu uzbudinājumu un noteiktiem objektiem, situācijām vai uzvedības modeļiem. Šādas asociācijas var nostiprināties [[nosacījuma refleksi|nosacījuma refleksu]] un [[mācīšanās]] procesu rezultātā. Psiholoģiskajās teorijās tiek aplūkota arī agrīnas pieredzes, fantāziju, personības īpatnību un atkārtotu seksuālu scenāriju nozīme. Dažiem indivīdiem noteikts uzbudinājuma modelis var kļūt stabils un atkārtoties ilgstoši. Neirobioloģiskajos pētījumos tiek analizēta [[Smadzenes|smadzeņu]] struktūru, [[Neirotransmiters|neirotransmiteru]], [[hormoni|hormonu]] un impulsu kontroles mehānismu iespējamā nozīme. Tomēr līdz šim nav identificēts viens specifisks bioloģisks marķieris, kas būtu raksturīgs visām parafilijām. Atsevišķos gadījumos parafilas intereses var būt saistītas ar citiem psihiskiem vai uzvedības traucējumiem, tomēr šāda saistība nav obligāta. Parafilija pati par sevi nenozīmē [[Psihiski traucējumi|psihisku slimību]], ja vien tā neizraisa izteiktas ciešanas, būtiskus funkcionēšanas traucējumus vai nav saistīta ar kaitējumu citām personām. Vēsturiski parafiliju izcelsmi skaidroja arī ar [[Psihoanalīze|psihoanalītiskām]] teorijām, kas tās saistīja ar bērnības psihoseksuālās attīstības konfliktiem vai fiksācijām. Mūsdienu klīniskajā praksē šie skaidrojumi tiek uzskatīti par tikai vienu no vēsturiskajām interpretācijām, jo empīriski pierādījumi tiem ir ierobežoti. Pašlaik dominē daudzfaktoru pieeja, saskaņā ar kuru parafiliju attīstībā var piedalīties gan individuāla bioloģiskā nosliece, gan agrīnā pieredze, mācīšanās procesi, personības iezīmes un sociālā vide. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sekss-aizmetnis}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālās novirzes]] [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] j2j4tz0a3vircz608imz81be8yz3ryf 0 161857 4521443 2040072 2026-09-13T08:46:48Z Meistars Joda 781 4521443 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1442}} {{Gads citos kalendāros|1442}} '''1442. gads''' ({{Rom sk gadam|1442}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[17. maijs]] — dibināta [[Somija]]s pilsēta [[Rauma]]. * [[12. jūnijs]] — [[Aragona]]s karalis [[Alfonso V]] tika kronēts par [[Neapole]]s karali. === Nezināms datums === * Aragonas karalis Alfonso V ieņēma Neapoli. == Dzimuši == * [[28. aprīlis]] — [[Eduards IV Jorks|Eduards IV]], Anglijas karalis (miris [[1483]].) * [[3. jūlijs]] — [[Go-Cučimikado]], [[Japāna]]s imperators (miris [[1500]].) == Miruši == * [[19. decembris]] — [[Elizabete Luksemburga]], [[Ungārija]]s un [[Bohēmija]]s karaliene (dzimusi [[1409. gads|1409]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1442. gads| ]] 46f4arg00ufh443dzdu1v0vsemouzrf 0 189744 4521489 3593065 2026-09-13T09:34:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521489 wikitext text/x-wiki '''Zinātniskā žurnāla ietekmes koeficients''' ({{val|en|Journal Impact Factor (JIF)}}) ir [[bibliometrija]]s instruments, kas parāda kāda periodiska [[zinātniskais izdevums|zinātniskā izdevuma]] vidējo citējamību. Tas ir viens no žurnāla nozares prestiža rādītājiem.<ref>[http://arxiv.org/abs/0912.4141 The SJR indicator: A new indicator of journals' scientific prestige]</ref><ref>[http://www.elsevier.com/wps/find/editorshome.editors/biblio Elsevier: ''BIBLIOMETRIJA''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120818141048/http://www.elsevier.com/wps/find/editorshome.editors/biblio |date={{dat|2012|08|18||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Aprēķināšana == Zinātnisko žurnālu ietekmes koeficientus katru gadu aprēķina tikai tiem žurnāliem, kas indeksēti datubāzē ''Thomson Reuters Journal Citation Reports''. To aprēķina šādi<ref>[http://www.neuro24.de/show_glossar.php?id=814 Žurnāla impaktfaktora aprēķināšana] {{de ikona}}</ref>: <center><math>\frac{\text{Atsauču skaits uz iepriekšējos divos gados žurnāla publicētajiem rakstiem}} {\text{Rakstu skaits žurnālā divos iepriekšējos gados}}</math></center> Piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Jaunanglija]]s medicīnas žurnāls ''New England Journal of Medicine'' 2002. gadā publicēja 378 "citējamus" rakstus, bet 2003. gadā 366 "citējamus" rakstus. Visā pasaulē 2004. gadā iznākušajos zinātniskajos žurnālos bija atrodamas 28 696 atsauces uz ''New England Journal of Medicine'' 2002. un 2003. gadā publicētajiem rakstiem. Tādēļ 2004. gadā šī žurnāla ietekmes koeficients bija: <center><math>\frac{\text{28 696}} {\text{378 + 366}} = 38,6</math></center> Tiek lietots arī piecu gadu ietekmes koeficients. == Skatīt arī == * [[Hirša indekss]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://impactfactor.weebly.com/ Medical Journal Impact Factors 2012] {{angliski}} * [http://www.bio-diglib.com/content/2/1/7 P.Dong, M.Loh, A.Mondry. The „impact factor“ revisited. ''Biomedical Digital Libraries'' 2005, 2:7] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120514080959/http://www.bio-diglib.com/content/2/1/7 |date={{dat|2012|05|14||bez}} }} {{angliski}} * [http://scientific.thomsonreuters.com/citationimpactforum/ Citation Impact Forum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080821031416/http://scientific.thomsonreuters.com/citationimpactforum/ |date={{dat|2008|08|21||bez}} }} {{angliski}} * [http://www.sciencemag.org/cgi/content/summary/322/5899/165 Editorial in "Science"] {{angliski}} [[Kategorija:Zinātne]] c9vsczzk663eao6eaa63iljvfgpgs2h 0 190382 4521560 4006275 2026-09-13T11:15:33Z Bendžamins 76862 4521560 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Gaels Klišī | image = Gael Clichy, Premier League parade 11-12 (cropped).jpg | caption = | fullname = | birth_date = | birth_place = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|7|26}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Tulūza}} | height = 176 | position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|Caen]] | years1 = 2002—2003 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Association sportive de Cannes Football|Cannes]] | caps1 = 15 | goals1 = 0 | years2 = 2003—2011 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps2 = 187 | goals2 = 1 | years3 = 2011—2017 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps3 = 138 | goals3 = 2 | nationalyears1 = 2008—2014 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 0 | caps4 = 87 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"]] | goals4 = 3 | years4 = 2017—2020 | caps5 = 79 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC|Servette]] | goals5 = 1 | years5 = 2020—2023 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|Caen]] | manageryears1 = 2026— | totalcaps = 506 | totalgoals = 7 }} '''Gaels Klišī''' ({{val-fr|Gaël Clichy}}, {{izrunā|ɡaɛl kliʃi}}, dzimis {{dat|1985|7|26}}) ir bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Klišī ir Francijas komandas [[SM Caen|Caen]] galvenais treneris. Profesionāļa karjeru Gaels Klišī sāka Francijas futbola klubā ''[[Association sportive de Cannes Football|Cannes]]''. 2003. gadā par 250 tūkstošiem [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] viņu iegādājās angļu klubs ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', ar kuru vienreiz izcīnīja Anglijas Premjerlīgas čempionu titulu. 2007.—2008. gada sezonā Klišī tika iekļauts Premjerlīgas sezonas simboliskajā komandā. 2011. gadā par 7 miljoniem sterliņu mārciņu Klišī iegādājās ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', ar kuru arī izcīnīja vienu Anglijas Premjerlīgas čempionu titulu. Francijas futbola izlasē Klišī debitēja {{dat|2008|9|10}} spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlasi]]. Klišī bija [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra Francijas izlases pieteikumā. Viņš spēlēja arī [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2003—04 * [[FA Community Shield]]: 2004 '''Manchester City''' * Anglijas Premjerlīga: 2011—12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013—14]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14, 2015—16 * FA Community Shield: 2012 '''Istanbul Basaksehir''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2019—20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kliszi, Gaels}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Augšgaronnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:Servette FC spēlētāji]] m5xthravo91gro4yadz7fhn2kgde6xu 0 191076 4521576 4486660 2026-09-13T11:30:09Z Bendžamins 76862 4521576 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | image = 2020-03-10 Fußball, Männer, UEFA Champions League Achtelfinale, RB Leipzig - Tottenham Hotspur 1DX 3687 by Stepro.jpg | dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1986|12|26}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Nica}} | height = 188 | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] | clubnumber = 1 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 1993—1997 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} CEDAC Cimiez | youthyears2 = 1997—2005 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years1 = 2005—2008 | years2 = 2008—2012 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | caps1 = 72 | goals1 = 0 | caps2 = 146 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2004 | nationalyears2 = 2004—2005 | nationalyears3 = 2006 | nationalyears4 = 2006—2008 | nationalyears5 = 2008—2022 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 14 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 145 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | club-update = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | caps3 = 361 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals3 = 0 | years3 = 2012—2023 | name = | caption = Loriss 2020. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] | years4 = 2024— | caps4 = 87 | goals4 = 0 }} '''Igo Loriss''' ({{val|fr|Hugo Lloris}}; dzimis {{dat|1986|12|26}}) ir franču [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Loriss pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] klubu ''[[Los Angeles FC]]''. Visu profesionāļa karjeru aizvadījis Francijas klubu sastāvos. ''[[Lionas "Olympique"|Lyon]]'' sastāvā izcīnījis uzvaru 2011.—2012. gada Francijas kausa izcīņā. Trīs reizes ticis atzīts par Francijas čempionāta labāko vārtsargu, tāpat trīs reizes iekļauts čempionāta simboliskajā izlasē. Francijas izlases sastāvā spēlē kopš 2008. gada. Pārstāvējis izlasi {{futbPK|2010}}. gada un {{futbPK|2022}}. gada Pasaules kausa sacensībās un {{futbEU|2012}}. un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] gada Eiropas čempionātos. 9. janvārī Loriss, būdams valstsvienības vēsturē visvairāk spēles aizvadījušais spēlētājs, paziņoja par aiziešanu no Francijas izlases 36 gadu vecumā.<ref>{{Cite web|url=https://www.fff.fr/article/9254-lloris-tire-sa-reverence.html|title=Lloris tire sa révérence|website=www.fff.fr|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109190258/https://www.fff.fr/article/9254-lloris-tire-sa-reverence.html}}</ref> == Sasniegumi == '''Lyon''' * [[Coupe de France]]: 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2012 '''Tottenham Hotspur''' * [[UEFA Čempionu līga]] finālists:2018—19<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/48368443|title=Liverpool beat Spurs 2-0 to win Champions League final in Madrid|date=2019. gada 31. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]; finālists:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://bnn.lv/argentina-izcina-uzvaru-pasaules-kausa-futbola-7476|title=Argentīna izcīna uzvaru Pasaules kausā futbolā|date=2022. gada 19. dec.|access-date=2023. gada 9. Janvāris|archive-date=2023. gada 9. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109205923/https://bnn.lv/argentina-izcina-uzvaru-pasaules-kausa-futbola-7476}}</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020—21 UEFA Nations League|2020—21]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2030761--spain-vs-france/ |title=France beat Spain to win Nations League |date=10 October 2021|access-date=10 October 2021 |website=UEFA.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] sezonas labākais vārtsargs: 2008—09, 2009—10, 2011—12 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Loriss, Igo}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Los Angeles FC spēlētāji]] lkaww37nlzvlracthjp8j8pql523zq0 0 196772 4521241 4510214 2026-09-12T19:48:31Z Votre Provocateur 111653 4521241 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Arveds Bergs | vārds_orģ = | attēls = Arveds Bergs.jpg | apraksts = | amats = Latvijas [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1919|12|9|N}} | term_beigas = {{dat|1921|6|18|N}} | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Kārlis Ulmanis]] | priekštecis = [[Alfrēds Birznieks]] | pēctecis = [[Alberts Kviesis]] | dzim_dati = {{dat|1875|09|13}} | dzim_vieta = [[Rīga]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1941|12|19|1875|09|13}} | mir_vieta = [[Čkalova]], [[Krievijas PFSR]] (tagad {{RUS}}) | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latviešu nacionālā apvienība|Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība)]] | dinastija = | tēvs = [[Kristaps Bergs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[advokāts]] | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kārlis Kristaps Arveds Bergs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.am.gov.lv/data/Izstades/Diplomatija-un-maksla/07_05.jpg |title=Ieraksts Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Lielbritānijā pasu reģistrācijas žurnālā par pases Nr.191 izsniegšanu Arvedam Bergam (Londonā, 1919. gada 2. jūnijā) |access-date={{dat|2012|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140309215912/http://www.am.gov.lv/data/Izstades/Diplomatija-un-maksla/07_05.jpg |archivedate={{dat|2014|03|09||bez}} }}</ref> (1875—1941) bija latviešu [[jurists]] un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja [[Kristaps Bergs|Kristapa Berga]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1888-1892). Pēc tieslietu studijām [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1892-1896) strādāja par zvērinātu [[advokāts|advokātu]]. Vadīja laikrakstu "[[Baltijas Vēstnesis]]", darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] (kā tās priekšnieka vietnieks. Studiju laikā uzņemts latviešu [[Studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Lettonia]]''. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā A. Bergs nodibināja [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu Demokrātisko partiju]]. 1907. gadā viņu izraidīja no [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]]. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā klubā un izglītības biedrībā. Bijis [[Rīgas Liberālais klubs|Rīgas Liberālā kluba]] biedrs un [[Rīgas Izglītības biedrība|Rīgas Izglītības biedrības]] priekšnieka biedrs, kā arī pastāvīgs šķīrējtiesnesis no Latvijas puses Latvijas–Zviedrijas, Latvijas–Igaunijas– Somijas–Polijas un no Igaunijas puses Igaunijas–Zviedrijas šķīrējtiesā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Karlis-Bergs-13.09.1875|title=Arveds Bergs|website=timenote.info|access-date=2026-05-08|language=lv|archive-date=2023-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230531164427/https://timenote.info/lv/Karlis-Bergs-13.09.1875}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā A. Bergs bija [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s vadītājs, [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]s loceklis, izdeva avīzi "Baltija", pēc [[Februāra revolūcija]]s piedalījās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] dibināšanā (1917). [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā bija [[Latvijas Pagaidu valdība]]s un pirmās vēlētās [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] valdības [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] (1919-1921). 1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja [[Latviešu nacionālā apvienība|Bezpartejisko Nacionālo centru]] (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība), bija [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]], kā arī [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts. 1928.–31. g. [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domes]] loceklis no [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālās apvienības]] saraksta.<ref name=":0" /> Arveds Bergs bija laikraksta "[[Latvis (laikraksts)|Latvis]]" galvenais redaktors līdz 1934. gada vidum, kad to slēdza [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīms]] sakarā ar Berga pausto K. Ulmaņa varas kritiku. == Apcietināšana un nogalināšana == [[Attēls:Arveds Bergs pirms nāves 1941.jpg|thumb|left|150px|Arveds Bergs pēc deportācijas uz Krieviju (1941)]] Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1941. gada 3. februārī apcietināja [[NKVD]] un pratināja līdz 1941. gada jūnijam. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS A. Bergu deportēja uz [[PSRS]], pratināšanu turpināja [[Orenburga|Čkalovas]] cietumā līdz 1941. gada 4. septembrim. 29. septembrī Čkalovas apgabaltiesas kolēģija viņu notiesāja pēc [[Krievijas PFSR]] Kriminālkodeksa 56-4., 10., 13. panta, cita starpā apsūdzēts palīdzības sniegšanā starptautiskajai buržuāzijai, aģitācijā un dienestā cara slepenpolicijā, piespriežot nāvessodu nošaujot. 7. oktobrī A. Bergs iesniedza kasācijas sūdzību Krievijas PFSR Augstākajai tiesai, atgādinot 1920. gada 11. augusta [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] pantus, uz kuru pamata{{Nepieciešama atsauce}}: ''…iekšlietu ministra kvalitātē man bija jāvadās no Latvijas – un tikai Latvijas – likumiem un rīkojumiem, jāpilda šīs varas rīkojumi. Tādēļ man bija ne tikai tiesības, bet kā ministram man pat bija pienākums vest cīņu ar komunistisko partiju un aizstāvēt sociālo iekārtu Latvijā. Es esmu atbildīgs tikai Latvijas likumu priekšā. Mana saukšana pie atbildības KPFSR instancēs ir minētā miera līguma pārkāpums.''<ref>[http://m.la.lv/cinitajs-pret-sarkano-katlu-arveda-berga-naves-75-gadadienu-pieminot/hidehead/3/ Cīnītājs pret “sarkano katlu”. Arveda Berga nāves 75. gadadienu pieminot] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170118053734/http://m.la.lv/cinitajs-pret-sarkano-katlu-arveda-berga-naves-75-gadadienu-pieminot/hidehead/3/ |date={{dat|2017|01|18||bez}} }} Uldis Lasmanis, 2016. gada 19. decembrī</ref> Nāves spriedumu izpildīja 1941. gada 19. decembrī.<ref>Uzraudzības lietā rakstīts: ''Spriedums attiecībā pret notiesāto Bergs Arvedu Kristapa d. izpildīts 19. XII 1941. gadā. Pilsēta Čkalova, 22.XII, 1941. g. 1. specdaļas priekšnieks, Valsts drošības leitnants Glotovs.''</ref><!-- Nezinu, no kurienes citēts uzraudzības lietas ieraksts, bet 2. avotā (atsaucē, arhivēta) rakstīts: "(..) izpildīts 19. XII 194.. gadā", tātad gadam nav pēdējā cipara --> == Ģimene == 1901. g. Arveds Bergs apprecēja ar Irmu Balodi, taču viņa tā paša gada oktobrī mira. Otrreiz precējies 1905. gadā ar Martu Balodi (mirusi 1928. g. 9. janvārī). Abas sievas bija [[Bolderāja|Bolderājas]] kokrūpnieka Andreja Baloža meitas. A. Berga bērni bija: dēls Janis Bergs (zvērināta advokāta palīgs, 1940–1956 apcietinājumā un padomju izsūtījumā), meitas Ilga (1906.–?, pēc kāzām Ilga Ezīte), Gundega (1910.–1981., juriste), Ligita (1916.–?, pēc kāzām Ligita Igale).<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Bergs-5e610afe0d27a|title=Jānis Bergs|website=timenote.info|access-date=2026-05-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] * [[Polijas Polonia Restituta ordenis]], 1. šķira<ref name=":0" /> == Literatūra == * [[Uldis Lasmanis]]. ''Arveds Bergs. Sabiedriski politiska biogrāfija'' 4 daļās. Rīga: 1997. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergs, Arveds}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] rsi33b4amxxvy9il7pvg5efhz2flee0 0 200883 4521476 4459911 2026-09-13T09:21:45Z Lasks 38532 4521476 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = Latvijas Republikas Labklājības ministrija | logo = | logo_width = | logo_caption = | seal = | seal_width = | seal_caption = | image = RigaSkolasIela28.jpg | image_size = | image_caption = Labklājības ministrijas ēka | agency_type = Ministrijas | formed = 1920. gadā | date1 = | date1_name = | date2 = | date2_name = | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | superseding = | jurisdiction = | headquarters = [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela 28]], [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56.9591|24.1212|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} | employees = 188<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/labklajibas-ministrija/atalgojums|title=2019. gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Labklājības ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-15|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415224758/https://visasalgas.com/valsts-iestades/labklajibas-ministrija/atalgojums}}</ref> | budget = | minister1_name = [[Uldis Augulis]] ''(p.i.)'' | minister1_pfo = [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] | chief2_name = | chief2_position = | chief3_name = | chief3_position = | parent_agency = | child1_agency = | child2_agency = | website = {{URL|lm.gov.lv}} | footnotes = }} '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Labklājības ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. Labklājības ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]]. Labklājības ministrija tika izveidota 1920. gadā kā '''Darba ministrija''', kas savukārt tika izveidota uz Sociālā departamenta bāzes. {{dat|1925|4|1||bez}} ministrija tika pārdēvēta par '''Tautas labklājības ministriju''', 1991. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu. == Darbības mērķi == Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Labklājības ministrijas nolikums - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-04-02|language=lv}}</ref> Ministrijas darbu vada arī [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. === Ministrijas funkcijas === ** izstrādāt [[Strādāšana|darba]], sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politiku; * organizēt un koordinēt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu; * veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. * Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: ** darba jomā: *** izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā; *** piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanā; *** izstrādā valsts politiku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā; *** izstrādā valsts politiku minimālās darba algas noteikšanā; *** izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā; ** sociālajā aizsardzībā: ** izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā; ** izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā; ** nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tīkla kvalitatīvu attīstību; ** izstrādā vienotu valsts politiku sociālās atstumtības mazināšanai; ** izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā; ** ir Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL vadošā iestāde; ** veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. == Padotībā esošās iestādes == * Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nva.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Nodarbinātības valsts aģentūra|website=www.nva.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref> — tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā. * Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.siva.gov.lv/lv/par-mums|title=Par mums {{!}} Sociālās integrācijas valsts aģentūra|website=www.siva.gov.lv|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=253732|title=Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> — mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un iegūt profesionālo vidējo vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. * [[Valsts darba inspekcija|Valsts darba inspekcija (VDI)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vdi.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Valsts darba inspekcija|website=www.vdi.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref> — tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. * Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra * Valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme" * Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale" * Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga" * [[Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/317159-par-valsts-socialas-aprupes-centra-vidzeme-un-valsts-socialas-aprupes-centra-zemgale-reorganizaciju-un-valsts-socialas-aprupes-centra-zemgale-izveidosanu|title=Par valsts sociālās aprūpes centra "Vidzeme" un valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" reorganizāciju un valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" izveidošanu|website=m.likumi.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> * Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) ==== Kapitālsabiedrības ==== * VSIA Šampētera nams (ŠN) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lm.gov.lv Latvijas Republikas Labklājības ministrijas oficiālā mājaslapa] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Labklajibas ministrija]] 2iknwwo5r9zupe6mfs1cvl3f6tvzlli 0 206445 4521126 4083371 2026-09-12T15:52:21Z Meistars Joda 781 4521126 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pēdējais Lāčplēsis | oriģinālnos = | attēls = PedejaisLacplesis.jpg | att_izm = | paraksts = "Pēdējais Lāčplēsis" plakāts | žanrs = | režisors = [[Jānis Vingris]] | producents = Jānis Vingris | scenārijs = Jānis Vingris | aktieri = * [[Guntis Pilsums]] * [[Mārtiņš Eihe]] * [[Indra Burkovska]] * [[Aleksandrs Radzēvičs]] * [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeisters]] * [[Dana Dombrovska]] * [[Agris Māsēns]] * [[Dace Eversa]] * [[Juris Strenga]] | mūzika = [[Andris Vilcāns]] | operators = [[Uldis Jancis]] | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 23 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Pēdējais Lāčplēsis"''' ir 2010. gadā tapusi, pretrunīgi vērtēta<ref name="Intervija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/294605-jvingra_pedejais_lacplesis_filma_kas_graujot_valsts_telu_video |title=J.Vingra "Pēdējais Lāčplēsis" - filma, kas graujot valsts tēlu? /video/ |author=Mārtiņš Otto |date=2008. gada 27. maijs |publisher=[[tvnet.lv]] |accessdate=2012. gada 23. novembrī |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051823/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/294605-jvingra_pedejais_lacplesis_filma_kas_graujot_valsts_telu_video }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irir.lv/2010/9/6/lattelecom-tv-aizliedz-filmu-pedejais-lacplesis |title=“Lattelecom” TV liedz pieeju filmai “Pēdējais Lāčplēsis” |author=Indra Sprance |date=2010. gada 6. septembris |publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]] |accessdate=2012. gada 23. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/kd/kino/pedejais-lacplesis-13896419|title=Pēdējais Lāčplēsis |author=Normunds Naumanis |date=2010. gada 29. marts |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate=2012. gada 4. decembrī}}</ref> 23 minūšu gara groteska īsfilma, kas kariķē toreizējo politisko vidi Latvijā. Filmas režisors un producents ir [[Jānis Vingris]]. == Sižets == {{filmas satura brīdinājums}} Pār Latviju nolaidusies drūma nakts. Pie varas nācis alkatīgais un izvirtušais doktors Šņukurs, kam rūp tikai vara un personiskās neķītrās izklaides. Daudzi latvju tautas varoņi ir sagūstīti un pakļauti sadistiskiem pazemojumiem, bet citi — izsludināti meklēšanā kā noziedznieki. Tomēr varenākais no tiem visiem — leģendārais [[Lāčplēsis]], kurš reiz divkaujā ar Melno bruņinieku nogrima likteņupē [[Daugava|Daugavā]], iznirst no dzelmes, lai mainītu Latvijas likteni. Kopā ar „labajiem” varoņiem — Antiņu un Maiju — Lāčplēsis no „sliktajiem” glābj princesi Zeltīti, mazo vīriņu [[Sprīdītis|Sprīdīti]] un dzejnieku [[Rainis|Raini]]. Tas nokaitina vareno doktoru Šņukuru, un viņš tos visus izaicina uz boksa maču. Pieveikt Šņukuru pa vienam neizdodas. Vai kopīgi izcīnītā uzvara ir īsta? == Ažiotāža == Vēl pirms filmas pabeigšanas tā sacēla lielu ažiotāžu, toreizējiem Saeimas deputātiem un [[Tautas partija]]s politiķiem [[Aigars Kalvītis|Aigaram Kalvītim]] un [[Māris Kučinskis|Mārim Kučinskim]] publiski paužot sašutumu filmas par „Latvijas tēla graušanu”.<ref name="Intervija"/> Kritizēta tika arī iespējamā politiskā cenzūra, filmai liedzot saņemt turpmāko finansējumu no Nacionālā kino centra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/neraugoties-uz-cenzuru-filma-pedejais-lacplesis-sagaida-pirmizradi/442781|title=Neraugoties uz cenzūru, filma «Pēdējais Lāčplēsis» sagaida pirmizrādi| |date=2010. gada 6. septembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |accessdate=2012. gada 23. novembrī}}</ref> Šādu viedokli pauda filmas režisors, kā arī Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Žurnālisti bez robežām” (''Reporters Sans Frontieres'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.rsf.org/latvia-satirical-film-censored-on-the-eve-30-09-2010,38476.html |title=Satirical film censored on the eve of national elections |date=2010. gada 1. oktobris |publisher=rsf.org |accessdate=2012. gada 23. novembrī |language=angliski |archive-date=2013. gada 22. Janvāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20130122162351/http://en.rsf.org/latvia-satirical-film-censored-on-the-eve-30-09-2010,38476.html }}</ref> un ASV Valsts departaments.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/asv-valsts-departaments-galvenas-cilvektiesibu-problemas-latvija-rada-ieslodzito-stavoklis-un-amatpersonu-korumpetiba.d?id=37908447 |title=ASV Valsts departaments: galvenās cilvēktiesību problēmas Latvijā rada ieslodzīto stāvoklis un amatpersonu korumpētība |date=2011. gada 8. aprīlis |author=[[LETA]] |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate=2012. gada 23. novembrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=0Tny8QMLGlg „Pēdējais Lāčplēsis” fragments — Stadiona aina] * [http://www.youtube.com/watch?v=YwZp5bImXNg „Pēdējais Lāčplēsis” reklāmas rullītis] * [https://web.archive.org/web/20101013085743/http://latvia.onlinefilm.org/lv_LV/film/40549 „Pēdējais Lāčplēsis” Onlinefilm portālā] * [http://www.draugiem.tv/movies/movie/?1030 „Pēdējais Lāčplēsis” Draugiem.tv]{{Novecojusi saite}} * [http://soundcloud.com/janis-vingris/andris-vilc-ns-doktors-ukurs „Filmas tituldziesma: Andris Vilcāns — „Doktors Šņukurs”] {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2010. gada Latvijas filmas]] 9i1wo004coso5yk79rz1hw77un7q4ws 0 210273 4521123 4421000 2026-09-12T15:46:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521123 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Krauja - Naujene 1.jpg|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra posmā Krauja—Naujene]] '''Daugavpils—Indra''' ir 76 kilometrus gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija no [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]] līdz valsts robežai (no [[Indra (stacija)|Indras]] stacijas līdz robežai ir 7 km; 2 km no robežas esošais [[Robežnieki (stacija)|Robežnieku]] pieturas punkts netiek izmantots). Līnija iet caur [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]], tālāk turpinās [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] [[Polocka]]s virzienā. Līnijā pastāv intensīva kravas vilcienu satiksme. Kursē arī pasažieru dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Daugavpils—Krāslava un Rīga—Daugavpils—Indra. Starptautiskais vilciens Rīga—Minska vairs nekursē kopš 2020. gada [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ; pārvadājumi nav atjaunoti sakarā ar starptautisko situāciju. Līnijā ir viens sliežu ceļš ([[2009]]. gadā no Indras līdz robežai izbūvēts otrs sliežu ceļš<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/8907/ |title=Latvijas dzelzceļš uzbūvēja otro ceļu uz Baltkrieviju |access-date={{dat|2012|12|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151208062732/http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/8907/ |archivedate={{dat|2015|12|08||bez}} }}</ref>). == Vēsture == [[Attēls:Krāslavas stacija.JPG|thumb|250px|Krāslavas stacijas ēka]] [[Attēls:Indras stacija.JPG|thumb|250px|Indras stacijas ēka Valsts svētku rotājumā (pirms 1940. gada)]] Līniju [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] uzbūvēja Daugavpils—Vitebskas Dzelzceļa sabiedrība. Posmu Daugavpils—Polocka atklāja {{dat|1866|05|24}}.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 42. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pēc [[Rīgas—Orlas dzelzceļš|Rīgas—Orlas dzelzceļa]] izveidošanas līnijā uzbūvēja otru sliežu ceļu, kuru vēlāk nojauca, lai atjaunotu citas [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] sapostītās līnijas. [[Latvijas PSR]] laikā, neskaitot tālsatiksmes vilcienus, līnijā kursēja vietējie vilcieni maršrutos Rīga—[[Bihosava|Bigosova]] un Daugavpils—Bigosova. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dīzeļvilcieni kursēja līdz Indrai (īsu laiku 1992.-1993. gadā pastāvēja maršruts Rīga—Robežnieki). [[2000]]. gadā vietējā pasažieru satiksme no Daugavpils uz Indru tika pārtraukta. [[2002]]. gada jūnijā atcēla arī dīzeļvilcienu Rīga—Daugavpils—Indra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/3/21/13048 |title=Indras iedzīvotāji cīnās ne tikai par vilcienu, bet arī par drošību |access-date={{dat|2013|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151208065757/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/3/21/13048 }}</ref> [[2007]]. gadā pasažieru satiksme līnijā tika pilnīgi pārtraukta līdz ar vilciena Rīga—Gomeļa atcelšanu, bet {{dat|2011|06|01}} līnijā no jauna sāka kursēt vilciens Rīga—Minska.<ref>[http://nra.lv/latvija/48781-izveido-jaunu-pasazieru-vilciena-marsrutu-riga-minska.htm Izveido jaunu pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska]</ref> {{dat|2012|01|08}} līnijā notika nopietna dzelzceļa avārija — [[401. kilometrs|401. kilometra]] ceļa postenī no sliedēm nogāja 17 [[dzelzceļa cisterna]]s, no tām apgāzās 16, pie kam no 5 cisternām izlija to saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf |title=Dzelzceļa nopietna negadījuma izmeklēšanas nobeiguma pārskats Nr.5-02/1-12-(1/2012); Kravas vilciena nobraukšana no sliedēm 2012.gada 8.janvārī Ceļa postenī 401.km |access-date={{dat|2014|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151208100913/http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf }}</ref> 2013. gadā pasažieru vilciena Nr. 864 Rīga—Daugavpils maršruts bija pagarināts līdz Krāslavai pēc atsevišķa rīkojuma (reāli netika norīkots).<ref>[https://disk.yandex.com/public/?hash=NC9bfaXM9%2BIGIaHHwujiVxgIy9LqiqRTQbqUaCT/xLA%3D Pasažieru vilcienu kustības dienesta saraksts. Rīga 2013. g.]</ref> No 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 10. decembrim<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/marsrutu-karte |title=LDz Cargo vilcienu kustības saraksts |access-date={{dat|2017|11|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191016182448/https://travel.ldz.lv/lv/marsrutu-karte }}</ref> starptautiskie vilcieni Rīga—Minska un Minska—Rīga pieturēja arī Krāslavas stacijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/sakot-ar-2016.gada-11.decembri-starptautiskajam-pasazieru-vilcienam-nr.87-88-minska-rga-minska-abos |title=Sākot ar 2016.gada 11.decembri, starptautiskajiem pasažieru vilcieniem Minska-Rīga un Rīga-Minska paredzēta pietura Krāslavas stacijā |access-date={{dat|2017|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170717095346/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/sakot-ar-2016.gada-11.decembri-starptautiskajam-pasazieru-vilcienam-nr.87-88-minska-rga-minska-abos }}</ref> No 2020. gada 13. decembra dīzeļvilciena reiss Nr. 704/703 Rīga—Daugavpils—Rīga tika pagarināts līdz Krāslavai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_02102020_nr.6.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli |title=Sabiedriskā transporta padomes sēdes protokols Nr. 6 |access-date={{dat|2020|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220818144023/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_02102020_nr.6.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli }}</ref> No 2021. gada 12. decembra dīzeļvilciena reiss Nr. 704KR/703KR Rīga—Krāslava—Rīga divreiz nedēļā tika pagarināts līdz Indrai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/latgales-re%C4%A3ion%C4%81-un-pier%C4%ABg%C4%81-tiks-atkl%C4%81ti-papildu-autobusu-un-vilcienu-reisi-gaid%C4%81mas|title=Latgales reģionā un Pierīgā tiks atklāti papildu autobusu un vilcienu reisi; gaidāmas izmaiņas komerciālajā maršrutā Rīga–Olaine|access-date={{dat|2021|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211029104734/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/latgales-re%C4%A3ion%C4%81-un-pier%C4%ABg%C4%81-tiks-atkl%C4%81ti-papildu-autobusu-un-vilcienu-reisi-gaid%C4%81mas}}</ref> === Vēsturiski vilcienu saraksti === <gallery widths="250px" perrow="2"> Attēls:Daugavpils - Bigosova 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Bigosova 1979. gadā<ref>Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.</ref> Attēls:Krustpils - Daugavpils - Indra 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Krustpils—Daugavpils—Indra 1940. gada vasarā<ref>1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.</ref> </gallery> == Stacijas un pieturas punkti == Neskaitot Daugavpili, mūsdienās līnijā ir astoņas stacijas un divi neizmantoti pieturas punkti. * [[Daugavpils Pasažieru parks]]. Tagadējais oficiālais līnijas sākums.<ref>{{LDZ pārskats}}</ref> * Stropi. No 1927. līdz 1937. gadam pastāvējis pieturas punkts. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā šeit bijis [[izmaiņas punkts]]. * [[Krauja (stacija)|Krauja]]. Atklāta kā pieturas punkts pēc Stropu slēgšanas; padomju laikā šeit ierīkota stacija. * [[401. kilometrs]]. [[Ceļa postenis]] [[Daugavpils apvedceļa līnija]]s atzarošanās vietā. * [[Naujene (stacija)|Naujene]]. Ierīkota līdz ar līnijas uzbūvēšanu. * [[Putāni (stacija)|Putāni]]. Pieturas punkts atvērts 1929. gadā ar nosaukumu "Spruksti", 1935. gadā pārdēvēts par Putāniem. Padomju laikā šeit bijis izmaiņas punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=55.93922&lon=26.8459&layers=0B0000000FFFFFFFTTT |title=Putānu izmaiņas punkts PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē |access-date={{dat|2013|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924195357/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=55.93922&lon=26.8459&layers=0B0000000FFFFFFFTTT }}</ref> Mūsdienās šeit ir neizmantots pieturas punkts. * [[Izvalda]]. Pirmo reizi sarakstos parādās 1869. gadā ar nosaukumu "Maļinovka", vēlāk saukta par Maļinovu un Uzvaldiem. Saglabājies neizmantots atzars no Izvaldas uz naftas bāzi. * [[Silava (stacija)|Silava]]. Ierīkota 1930. gadā kā pieturas punkts, mūsdienās šeit ir stacija. * [[Krāslava (stacija)|Krāslava]]. Nozīmīga stacija, kaut arī atrodas samērā tālu no [[Krāslava]]s pilsētas. * Baltene. No 1942. līdz 1968. gadam pastāvējis izmaiņas punkts. * [[Skaista (stacija)|Skaista]]. Pastāv no 1869. gada ar sākotnējo nosaukumu "Baltiņi". * [[Niedrica]]. Ierīkota 1935. gadā kā pieturas punkts ar nosaukumu "Kurpnieki", mūsdienās šeit ir stacija. * [[Indra (stacija)|Indra]]. Ierīkota līdz ar līnijas uzbūvēšanu; sākotnējais nosaukums "Baļbinova". Mūsdienās Indra ir Latvijas robežstacija. * [[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]]. Izmaiņas punkts atvērts 1952. gadā; padomju laikā tajā pieturēja vietējie vilcieni. Mūsdienās tas ir neizmantots pieturas punkts. * {{Starpviki saite|lv=Vjerhņadzvinska (stacija)|lv_text=Drisa|val=d|val_title=Q28380448}}. Latvijas iecirkņa galastacija līdz robežas demarkācijai 1920. gadā. Mūsdienās tā ir Baltkrievijas teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Daugavpils]] 55ut658btqdy4vfa7j4ksla9vdn7j9l 0 222696 4521170 4378836 2026-09-12T17:27:11Z Tankists 100139 4521170 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} {{noformējums}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jūlijs Eduards Balodis | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Attēls:Livonian_colours.svg|23px|border]] „Baloži”, [[Valmieras pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1940 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Rieteklis | nodarbošanās = dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Še, kur līgo priežu meži" (dziesma) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rieteklis''', īstajā vārdā '''Jūlijs Eduards Balodis''' (dzimis 1856. gada 14. februārī [[Valmieras pagasts|Valmieras pagasta]] Baložos, miris 1940. gada 11. augustā [[Valmiera|Valmierā]]) bija latviešu dzejnieks. Rieteklis dzejojis par mīlestību un dabu, apdzejojis [[Gauja|Gauju]] un Valmieru. Populārs kļuva viņa dzejolis — dziesma "[[Še, kur līgo priežu meži|Pie Gaujas]]", kas pazīstama arī ar nosaukumu "[[Še, kur līgo priežu meži]]" (publicēts 1890. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/158 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080629010357/http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/literati/158# |archivedate={{dat|2008|06|29||bez}} }}</ref> == Rietekļa dzimtās mājas== Dzejnieka Rietekļa dzimtās mājas ”Baloži” atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novadā]], Valmieras pagastā aptuveni 9 km attālumā no Valmieras pilsētas. Pašlaik šo māju apdzīvo divas ģimenes. Senākās ziņas par Rietekļa dzimtajām mājām „Baloži” atrodamas [[Hermanis Enzeliņš|Hernaņa Enzeliņa]] veidotajā 1932. gada izdevumā „Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”. Izdevumā minēts: „Ciema kambari Valmieras pagasta Baložos cēlis Jēkabs Balodis, D. V. Baloža un Rietekļa vectēvs, 1817. gadā no muižas īpašnieka fon Lōvensterna dāvātiem kokiem”.<ref>H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 159. lpp.</ref> Neskatoties uz kara laikiem, kā norāda H. Enzeliņš, tad par „Baložu” mājām līdz par 19. gs sākumam vēl joprojām saglabājas liecības:„1811. gadā izdarītā dvēseļu revīzija sniedz sekojošas ziņas par valmieriešu mājām un saimniekiem [...]''Baloža Jēkabs ienācis ko Ķeldera'' [...].<ref>H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 175. lpp.</ref> H. Enzeliņš grāmatā „Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” norāda, ka „Baložu” saimniecības vārds minēts jau 1624. gadā: „''Visvecākās pieejamās ziņas par valmieriešu stāvokli mums ir no 1624. gada. Ļoti jānožēlo tas, ka par latviešu zemnieku stāvokli, par zemnieku māju stāvokli mums nav nekādu ziņu no ordeņa laikiem, it sevišķi no 16. gadu simteņa vidus, kad Vidzemē pēc 50 miera gadiem vēl nebija cietusi no cara [[Jānis Briesmīgais|Jāņa Briesmīgā]] kara pulku iebrukumiem. 1624. gadā, zviedru valdības sākumā, toreiz Valmieras muižas padoto Valmieras pilsnovadu zemnieku sastāvs [[Mellupe]]s vakā [...] Minētās Mellupes vakā ir vesela rinda neapdzīvotu, izmirušu ciematu [..] Čakste, Upmacis, Plepis, Balodis [...]”'' .<ref>H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 168. lpp.</ref> ''„Beidzot kara vētras rimst, mitās niknais mēris. Krievu nodedzinātās ēkas muižā un mājās atjaunotas. Jau valda krievi. 1712. gadā valmieriešu māju un saimnieku saraksts šāds: (iekavās norādīts mēŗi mirušo cilvēku skaits) [...]Baloža Pēteris (7), Kannenieka Pēteris (9) izmiris'' [...] .<ref>H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 172-173. lpp.</ref> Mūsdienās „Baložu” māja ir mainījusies un kā vienīgo liecību par kādreiz tajā dzīvojošo dzejnieku Rietekli vēsta 1978. gadā uz mājas sienas uzliktā plāksne.<ref>A. Briedis, Literārā Valmiera, Rieteklim 150 gadu jubileja, 2006. gada 14. februāris, pieejams: Vidzemes integrēta bibliotēka, novadpētniecība/ Rieteklis.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rietekļa paeglis]] {{literatūra-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] tjdxd8cml5k39kr8hjph7fdxz88uuqe 0 228800 4521438 4515655 2026-09-13T08:40:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521438 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Humpi Koneru | vārds_orig = ''కోనేరు హంపీ'' | attēls = Koneru Humpy.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Humpi Koneru 2006. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Humpi Koneru''' ({{val-te|కోనేరు హంపీ}}; {{val-en|Humpy Koneru}}; dzimusi {{dat|1987|03|31|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]], [[Indija|Indijā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM 2002). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. Savas šahistes karjeras sākumā četras reizes uzvarējusi Pasaules junioru čempionātos šahā: U10 (1997), U12 (1998), U14 (2000) un U20 (2001) vecuma grupās. 2000. gadā uzvarējusi arī [[Āzija]]s junioru šaha čempionātos. 2002. gadā turnīrā [[Budapešta|Budapeštā]] izpildījusi vīriešu lielmeistara normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kurai piešķirts lielmeistara (GM) nosaukums.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=333 Humpy beats Judit Polgar by three months]</ref>. 2003. gadā [[Kalkuta|Kalkutā]] izcīnījusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempiones nosaukumu šahā]]. 2004. gadā [[Elista|Elistē]] piedalījusies [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur tikusi līdz pusfinālam, kurā zaudējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinai Kovaļevskai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> Lielu panākumu guvusi 2005. gadā prestižajā [[FIDE]] turnīrā «Ziemeļu [[Urāli|Urālu]] kauss», kur apsteigusi tādas pazīstamas šahistes kā [[Sjui Juihua]], [[Aleksandra Kosteņuka]] un [[Antoaneta Stefanova]] un izcīnījusi 1. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |title=North Urals Cup 2005: Humpy wins, Xu Yuhua second |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109015505/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkal iekļuvusi [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta]] pusfinālā, kur zaudējusi [[Hou Jifaņa|Hou Jifaņai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> 2009. gadā uzvarējusi FIDE Grand Prix turnīru ciklā un izcīnījusi tiesības sacensties [[2011. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules čempiones nosaukumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |title=Istanbul: Humpy wins Women Grand Prix |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109191121/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> Šis mačs notika 2011. gadā [[Tirāna|Tirānā]] un beidzās ar toreizējās Pasaules čempiones Hou Jifaņas pārliecinošu uzvaru 5½ : 2½ (+3 -0 =5).<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7700 WWCC R08: Draw, Hou Yifan retains World Championship title]</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] Humpi Koneru bija reitingfavorīte, tomēr ceturtdaļfinālā zaudēja [[Ukraina]]s šahistei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 1½:2½. Šajā pašā gadā Indijas izlases sastāvā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] [[Čendu]] pie 1. galdiņa izcīnījusi 5½ punktus no 9 iespējamajiem (+4, =3, -2). 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Hajata Toubala|Hajatu Toubalu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Jolanta Zavadzka|Jolantai Zavadzkai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2019. gada decembrī [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi Pasaules sieviešu ātrā šaha čempionātā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/world_rapid_blitz_ch19 ChessPro. Чемпионат мира по рапиду и блицу. Москва 2019. Все о турнире]</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> 2022. gada oktobrī [[Monako]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]] ar rezultātu 3½:4½.<ref>[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[http://chess-results.com/tnr706384.aspx?lan=1&art=4&fed=KAZ&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Blitz Women]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] ieņēmusi 6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies [[Bela Hotenašvili|Belai Hotenašvili]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr864424.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES 2023 World Rapid Womens]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] dalījusi 2.-4. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] (pēc papildu rādītājiem bijusi otrā).<ref>[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]</ref> 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzvarējusi Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1074691.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women’s World Rapid Championships 2024]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> 2025. gada jūlijā [[Batumi]] izcīnījusi 2. vietu FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm un iekļuvusi Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā.<ref>[https://womenscup2025.fide.com/results/ Results &#8211; FIDE Women&#039;s World Cup 2025 &#8211; Batumi, Georgia]</ref> 2025. gada decembrī [[Doha|Dohā]] izcīnījusi 3. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1313075.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Women’s World Rapid Championship 2025]</ref> 2026. gada augustā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 8. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://saintlouischessclub.org/event/2026-cairns-cup/ One of the strongest female super-tournaments in the world returns in 2026 with the sixth edition of the Cairns Cup!]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5008123 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=49497 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.365chess.com/players/Koneru_Humpy | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | nopp=false | accessdate={{dat|2013|07|10||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024175123/https://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | archivedate={{dat|2019|10|24||bez}} }} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersw/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersv/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Koneru, Humpi}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] chipnpidpmc1kgzkn4kdfrbo73mzfm5 0 229592 4521516 4510592 2026-09-13T10:19:06Z Bendžamins 76862 /* Filmogrāfija */ 4521516 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maikls Kītons | vārds_orig = ''Michael Keaton'' | attēls = Michael Keaton-63916 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Maikls Kītons 2024. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|9|5}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Koraopolisa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents, komiķis | darbības gadi = 1975—pašlaik | dzīvesbiedrs = * [[Kerolaina Makviljamsa]] (1982–90) * [[Kortnija Koksa]] (partnerattiecības, 1989–95) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Maikls Džons Daglass''' ({{val|en|Michael John Douglas}}; dzimis {{dat|1951|9|5}}), pazīstams kā '''Maikls Kītons''' (''Michael Keaton''), ir amerikāņu aktieris, režisors, producents un komiķis. Pseidonīms "Kītons" aizgūts no izcilākā mēmā kino komiķa [[Basters Kītons|Bastera Kītona]] (īstajā vārdā Džozefs Frenks Kītons). Kītons izvēlējās pseidonīmu, lai izvairītos no sajaukšanas ar aktieri [[Maikls Daglass|Maiklu Daglasu]], kas bieži vien traucēja kādas lomas iegūšanai jaunos kino projektos. Viņš kļuva pazīstams ar karjeras sākumā attēlotajiem tēliem komēdijās, tai skaitā [[Tims Bērtons|Tima Bērtona]] režisētajā filmā "[[Bītldžūss]]" (1988), kur attēloja galveno lomu. Pēc tam Kītons attēloja [[Betmens|Betmenu / Brūsu Veinu]] Bērtona režisētajās filmās "[[Betmens (1989. gada filma)|Betmens]]" (''Batman''; 1989) un "[[Betmens atgriežas]]" (''Batman Returns''; 1992). Tēlojis tādās filmās kā ''[[Night Shift]]'' (1982), ''[[Mr. Mom]]'' (1983), ''[[Clean and Sober]]'' (1988), ''[[Pacific Heights]]'' (1990), ''[[My Life]]'' (1993), "[[Džekija Brauna]]" (1997), "[[Hērbijs: Pilnā aprīkojumā]]" (2005) un "[[Rezerves policisti]]" (2010), ieskaņojis tēlus ''[[Pixar]]'' animācijas filmās "[[Vāģi]]" un "[[Rotaļlietu stāsts 3]]", kā arī animācijas filmai "[[Minioni]]" (2015). Kā režisors un galvenās lomas tēlotājs piedalījies filmas ''[[The Merry Gentleman]]'' (2008) tapšanā. Par galveno lomu TV filmā ''[[Live from Baghdad]]'' (2002) tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i. Lielākos panākumus guvis ar galvenās lomas tēlojumu filmā "[[Putncilvēks]]" (2014), par ko saņēma Zelta globusa balvu un vairākas citas balvas, kā arī tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i. Vēlāk piedalījies filmās "[[Uzmanības centrā]]" (2015), "[[Dibinātājs]]" (2016), ''[[Worth]]'' (2020) un ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' (2020). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |1978 |''[[Rabbit Test]]'' | |- |''A Different Approach'' |īsfilma |- |1982 |''[[Night Shift]]'' | |- |1983 |''[[Mr. Mom]]'' | |- |1984 |''[[Johnny Dangerously]]'' | |- | rowspan="2" |1986 |''[[Gung Ho]]'' | |- |''[[Touch and Go]]'' | |- |1987 |''[[The Squeeze]]'' | |- | rowspan="3" |1988 |''[[She's Having a Baby]]'' |epizodiska loma; titros nav minēts |- |"[[Bītldžūss]]" (''Beetlejuice'') | |- |''[[Clean and Sober]]'' | |- | rowspan="2" |1989 |''[[The Dream Team]]'' | |- |"[[Betmens (1989. gada filma)|Betmens]]" (''Batman'') | |- |1990 |''[[Pacific Heights]]'' | |- |1991 |''[[One Good Cop]]'' | |- |1992 |"[[Betmens atgriežas]]" (''Batman Returns'') | |- | rowspan="2" |1993 |"[[Liela brēka, maza vilna (1993. gada filma)|Liela brēka, maza vilna]]" (''Much Ado About Nothing'') | |- |"[[Mana dzīve]]" (''My Life'') | |- | rowspan="2" |1994 |''[[The Paper]]'' | |- |''[[Speechless]]'' | |- |1996 |''[[Multiplicity]]'' | |- | rowspan="2" |1997 |''[[Inventing the Abbotts]]'' |titros nav minēts |- |"[[Džekija Brauna]]" (''Jackie Brown'') | |- | rowspan="3" |1998 |''[[Desperate Measures]]'' | |- |"[[Ārpus redzesloka]]" (''Out of Sight'') |titros nav minēts |- |''[[Jack Frost]]'' | |- |1999 |''[[Body Shots]]'' |tikai izpildproducents |- |2002 |''[[A Shot at Glory]]'' | |- | rowspan="2" |2004 |''[[Quicksand]]'' | |- |"[[Prezidenta meita]]" (''First Daughter'') | |- | rowspan="3" |2005 |"[[Baltais troksnis]]" (''White Noise'') | |- |''[[Porco Rosso]]'' |balss |- |"[[Hērbijs: Pilnā aprīkojumā]]" (''Herbie: Fully Loaded'') | |- | rowspan="2" |2006 |''[[Game 6]]'' | |- |"[[Vāģi]]" (''Cars'') |balss |- |2007 |''[[The Last Time]]'' |arī izpildproducents |- | rowspan="2" |2009 |''[[The Merry Gentleman]]'' |arī režisors |- |''[[Post Grad]]'' | |- | rowspan="2" |2010 |"[[Rotaļlietu stāsts 3]]" (''Toy Story 3'') |balss |- |"[[Rezerves policisti]]" (''The Other Guys'') | |- |2012 |''[[Noah's Ark: The New Beginning]]'' |balss |- |2013 |''[[Blindsided]]'' |arī izpildproducents |- | rowspan="3" |2014 |"[[Robokops]]" (''RoboCop'') | |- |"[[Need For Speed: Ātruma slāpes]]" (''Need for Speed'') | |- |"[[Putncilvēks]]" (''Birdman or (The Unexpected Virtue of Ignorance)'') | |- | rowspan="2" |2015 |"[[Minioni]]" (''Minions'') |balss |- |"[[Uzmanības centrā]]" (''Spotlight'') | |- |2016 |"[[Dibinātājs]]" (''The Founder'') | |- | rowspan="2" |2017 |"[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (''Spider-Man: Homecoming'') | |- |"[[Mācīts nogalināt]]" (''American Assassin'') | |- |2019 |"[[Dambo (2019. gada filma)|Dambo]]" (''Dumbo'') | |- | rowspan="2" |2020 |''[[Worth]]'' | |- |''[[The Trial of the Chicago 7]]'' | |- |2021 |"[[Slepkavas kodekss]]" (''The Protégé'') | |- | rowspan="2" |2022 |"[[Morbiuss]]" (''Morbius'') |epizodiska loma |- |''[[Batgirl]]'' |filmas izdošana atcelta |- | rowspan="2" |2023 |"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]" (''The Flash'') | |- |''[[Knox Goes Away]]'' |arī režisors |- | rowspan="2" |2024 |"[[Bītldžūss Bītldžūss]]" (''Beetlejuice Beetlejuice'') | |- |"[[Vislabākais tētis]]" (''Goodrich'') | |- |2026 |''[[The Whisper Man]]'' | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kītons, Maikls}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] d4shcqcv1w3wrcq6v2nr5dya9mfwu73 0 231882 4521132 4486346 2026-09-12T15:57:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521132 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aglona - Krāce.JPG|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils divceļu posmā Krāce—Aglona pie Aglonas stacijas]] '''Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils''' ir dzelzceļa līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savieno [[Rēzekne]]s un [[Daugavpils]] (stacija [[Daugavpils-Šķirotava]]) pilsētas. Šī ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Līnijas garums ir 84 km, tajā ir viens sliežu ceļš (izņemot posmus Rēzekne I—Pūpoli un Krāce—Aglona) un tajā kursē pārsvarā tikai kravas vilcieni. Līnijā nav regulāras pasažieru satiksmes. Piepilsētas pasažieru vilcienu satiksme līnijā pārtraukta [[1999]]. gadā. Reizi gadā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā augusta vidū kopš 1995. gada<ref>Rīgas Balss, 14.08.1995</ref> kursē pasažieru vilciens Rīga—Aglona. == Vēsture == Dzelzceļa līnija tika uzbūvēta [[1860]]. gadā, reizē ar posma Rītupe (tolaik ''Schogowa'')—Daugavpils uzbūvēšanu (kas ir senākā dzelzceļa līnija Latvijā), kas bija daļa no [[Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm |title=Latvijas dzelzceļu vēsture |access-date={{dat|2013|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120509163941/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm }}</ref> Līdz 1990. gadam pa to kursēja tālsatiksmes pasažieru vilcieni Ļeņingrada–Berlīne (ātrvilciens "Ļeņingradas ekspresis" (Nr. 25/26), vagoni uz Varšavu, Drēzdeni, Ķelni), Ļeņingrada–Varšava (Nr. 57/58), Ļeņingrada–Kaļiņingrada ("Dzintarkrasts", Nr. 79/80), Ļeņingrada–[[Černivci]] (Nr. 81/82, vagoni uz Budapeštu, Bukaresti-Sofiju), Ļeņingrada–[[Truskaveca]] (Nr. 113/114), Ļeņingrada–Ļviva (Nr. (Nr. 183/184, 189/190, vagoni uz Prāgu un Budapeštu), Ļeņingrada–Viļņa (Nr. 191/192).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1986 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1990 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf }}</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] pa dzelzceļu kursēja starptautiskais vilciens Sanktpēterburga—Viļņa.<ref>[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}</ref> [[1999]]. gada jūnijā nolēma pārtraukt pasažieru vilciena Daugavpils—Rēzekne kustību,<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/vilciens-tomer-nekurses-10463282 Vilciens tomēr nekursēs]</ref> kaut gan vilciens pārstāja kursēt jau kopš 15. aprīļa, kad posmā Krāce—Aglona nogruva dzelzceļa uzbērums.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/nobrucis-dzelzcela-uzberums-10431843 Nobrucis dzelzceļa uzbērums]</ref>. 2015. gada jūnijā pārtrauca kursēt vilciens Viļņa—Sanktpēterburga<ref>[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}</ref>, bet kopš 2015. gada oktobra šeit nekursē arī vilciens Rīga—Sanktpēterburga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |title=Vilcienu kustības saraksts spēkā no 25.10.2015. |access-date=02.05.2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160426025106/http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |archivedate=26.04.2016 }}</ref> 2018. gada 24. septembrī sakarā ar [[Pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs|Romas pāvesta vizīti]] Aglonas bazilikā līnijā bija norīkoti 3 reisi no Rīgas uz Aglonu — viens pagarināts parastais Rīga—Daugavpils reiss un 2 papildu reisi no Rīgas caur Rēzekni un Daugavpili.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STP_lemumi_02082018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.6, 2018.gada 2.augustā |access-date={{dat|2018|08|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200922102015/http://atd.lv/sites/default/files/STP_lemumi_02082018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |title=Pāvesta Franciska vizītes laikā norīkoti vairāki vilcieni uz Aglonu |access-date={{dat|2018|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181206120028/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |archivedate={{dat|2018|12|06||bez}} }}</ref> 2020. un 2021. gadā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ vilciens uz Aglonu netika norīkots, bet tika norīkots 2022. gadā.<ref>[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12257/14-un-15-augusta-norikots-vilciens-aglonas-virziena/ 14. un 15. augustā norīkots vilciens Aglonas virzienā]</ref> === Vēsturiski vilcienu saraksti === <gallery widths="250px" perrow="2"> Attēls:Daugavpils - Rezekne - Ritupe 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Rēzekne—Rītupe 1940. gada vasarā<ref>1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.</ref> Attēls:Daugavpils - Pitalova 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Pitalova 1979. gadā<ref>Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.</ref> </gallery> == Stacijas == # [[Rēzekne I]] # [[Pūpoli (stacija)|Pūpoli]] # [[Malta (stacija)|Malta]] # [[Vainava]] # [[Krāce (stacija)|Krāce]] # [[Zalvezers]] # [[Apsāni]] # [[Aglona (stacija)|Aglona]] # [[Ārdava (stacija)|Ārdava]] # [[Vīganti (stacija)|Vīganti]] # [[Višķi (stacija)|Višķi]] # [[Medupe]] # [[Zaļumi (stacija)|Zaļumi]] # [[Kūdraine]] # [[524. kilometrs|524. km]] # [[525. kilometrs|525. km]] # [[Daugavpils Šķirošanas parks]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://railwayz.info/photolines/line/78 Dzelzceļa līnijas Rēzekne—Daugavpils staciju fotogrāfijas] {{krieviski}} * {{youtube|Q0C_2FCBBMw|Pirmajam dzelzceļa iecirknim Latvijas teritorijā - 160}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rēzekne I—Daugavpils}} {{DEFAULTSORT:Rēzekne—Daugavpils, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Rēzekne]] [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] nyam2f9npod0qd2pmddyvanpc25p4b3 0 232894 4521141 3444796 2026-09-12T16:19:14Z Meistars Joda 781 4521141 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nīski | image_skyline = Niesky - Zinzendorfplatz-Bautzener Straße-Görlitzer Straße 01 ies.jpg | imagesize = | image_caption = Centra apbūve | image_flag = | image_shield = Wappen Niesky (Sachsen).svg | pushpin_map = Germany | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GER}} | subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] | subdivision_name1 = [[Saksija]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Gerlicas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1935 | area_total_km2 = 53.6 | population_as_of = 2014 | population_total = 9526 | population_footnotes = <ref>{{tīmekļa atsauce|title=Bevölkerung des Freistaates Sachsen jeweils am Mona tsende ausgewählter Berichtsmonate nach Gemeinden|url=http://www.statistik.sachsen.de/download/010_GB-Bev/Bev_Z_Gemeinde_akt.pdf}}</ref> | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 51 | latm = 17 | lats = 34 | latNS = N | longd = 14 | longm = 49 | longs = 22 | longEW = E | elevation_m = 172 | website = http://www.niesky.de/ }} '''Nīski''' ({{val-de|Niesky}}, {{val-hsb|Niska}}) ir pilsēta Vācijā, [[Saksija]]s zemē, [[Gerlicas apriņķis|Gerlicas apriņķī]]. == Vēsture == Pilsētu 1742. gadā dibinājuši iebraucēji [[Brāļu draudze|Morāvijas brāļi]]. <!--==Ekonomika==--> <!--==Izglītība, kultūra, tūrisms un sports==--> == Cilvēki == Vietējā skolā savulaik mācījies filozofs [[Frīdrihs Šleiermahers]] (''Friedrich Schleiermacher'', 1768-1836). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saksijas pilsētas]] 2axufcber44lf6nhgndixu5jdsw86xy 0 233057 4521588 4519581 2026-09-13T11:52:24Z OskarsC 38216 /* Filmogrāfija */ https://www.kinobize.lv/lv/repertuars/klasikas-kino-vakari/sirds-cuksti/707 4521588 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hajao Mijadzaki | vārds_orig = 宮崎 駿 | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = Hajao Mijadzaki 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1941|1|5}} | dz. vieta = {{vieta|Japāna|Bunkjo}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, animators, scenārists, mangas mākslinieks | darbības gadi = 1963—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[87. Kinoakadēmijas balva|2014]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hajao Mijadzaki''' ({{val|ja|宮崎 駿}}, ''Miyazaki Hayao''; dzimis {{dat|1941|1|5}}) ir japāņu [[kinorežisors]], [[animators]], [[scenārists]] un [[manga]]s mākslinieks. Pārsvarā darbojies [[anime]] filmu veidošanā. Karjeru sācis 1961. gadā ''[[Toei Animation]]'' studijā. Vairāk nekā 50 gadu ilgās karjeras laikā guvis starptautisku atzinību kā anime filmu veidotājs un kā viens no filmu un animācijas studijas ''[[Studio Ghibli]]'' dibinātājiem. Filmu panākumu dēļ Mijadzaki salīdzināts ar amerikāņu animatoru [[Volts Disnejs|Voltu Disneju]], britu animatoru [[Niks Parks|Niku Parku]] un amerikāņu režisoru [[Roberts Zemekis|Robertu Zemeki]].<ref name="timeasia">{{ziņu atsauce|url= http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archiveurl= https://web.archive.org/web/20061122014634/http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archivedate= 2006-11-22|title= Hayao Miyazaki: In an era of high-tech wizardry, the anime auteur makes magic the old way|first= Tim|last= Morrison|date= 2006-11-13|accessdate= 2007-02-19|publisher= [[Time Asia]]}}</ref> Viņa filmas guva panākumus [[Japāna|Japānā]], tomēr rietumos tās popularitāti ieguva vien tad, kad ''[[Miramax|Miramax Films]]'' sāka translēt filmu "[[Princese Mononoke]]" (1997). Divas Mijadzaki veidotās anime filmas "[[Gariem līdzi]]" (2001) un "[[Zēns un gārnis]]" (2023) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". Vēl divas viņa filmas nominētas šajā kategorijā — "[[Ceļojošā pils]]" (2004) un "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (2013). 2014. gadā Mijadzaki apbalvots ar [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]]. == Filmogrāfija == {|class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Gads!! Nosaukums !! Režisors !! Producents !! Scenārists |- | 1979 | style="text-align:left"| ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (ルパン三世 カリオストロの城, ''Rupan Sansei: Kariosutoro no Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1984 | style="text-align:left"| "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (風の谷のナウシカ, ''Kaze no Tani no Naushika'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Laputa: Debesu pils]]" (天空の城ラピュタ, ''Tenkū no Shiro Rapyuta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1988 | style="text-align:left"| "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (となりのトトロ, ''Tonari no Totoro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1989 | style="text-align:left"| "[[Kikī piegādes dienests]]" (魔女の宅急便, ''Majo no Takkyūbin'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1991 | style="text-align:left"| ''[[Only Yesterday]]'' (おもひでぽろぽろ, ''Omoide Poro Poro'') | | {{jā}} |- | 1992 | style="text-align:left"| "[[Porko Rosso]]" ( 紅の豚, ''Kurenai no Buta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1994 | style="text-align:left"| ''[[Pom Poko]]'' (平成狸合戦ぽんぽこ, ''Heisei Tanuki Gassen Ponpoko'') | | {{jā}} | |- | 1995 | style="text-align:left"| "[[Sirds čuksti]]" (耳をすませば, ''Mimi o Sumaseba'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Princese Mononoke]]" (もののけ姫, ''Mononoke Hime'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2001 | style="text-align:left"| "[[Gariem līdzi]]" (千と千尋の神隠し, ''Sen to Chihiro no Kamikakushi'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Ceļojošā pils]]" (ハウルの動く城, ''Hauru no Ugoku Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2008 | style="text-align:left"| "[[Ponjo]]" (崖の上のポニョ, ''Gake no Ue no Ponyo'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Arieti no liliputu zemes]]" (借りぐらしのアリエッティ, ''Kari-gurashi no Arietti'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2011 | style="text-align:left"| ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (コクリコ坂から, ''Kokuriko-zaka Kara'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2013 | style="text-align:left"| "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (風立ちぬ, ''Kaze Tachinu'') | {{jā}} | | {{jā}} |- |2023 | style="text-align:left"| "[[Zēns un gārnis]]" (君たちはどう生きるか, ''Kimitachi wa Dō Ikiru ka'') |{{jā}} | |{{jā}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{ann|people|51}} {{Režisors-aizmetnis}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mijadzaki, Hajao}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas cilvēki]] [[Kategorija:Japāņu animatori]] [[Kategorija:Japānas kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] 1k7sfl1jf552oqhkm3hywig1tppwvqf 0 239076 4521369 4326439 2026-09-13T07:00:33Z Vylks 50297 4521369 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Itālijas futbola čempionāta B sērija | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1929 | moto = | komandas = 20 | valsts = {{ITA}} | kvalif = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] | izkr = [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|C sērija]] | čempions = ''[[Venezia FC|Venezia]]''<br />(2025—26; 3. tituls) | čempions_visv = ''[[Atalanta B.C.|Atalanta]]<br />[[Genoa_C.F.C.|Genoa]]'' (6 tituli) | mlapa = [http://www.legaserieb.it/ Oficiālā vietne] }} '''Itālijas futbola čempionāta B sērija''' jeb '''''Serie B''''' (oficiāli '''''Lega Calcio Serie B''''') ir otra spēcīgākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga [[Itālija|Itālijā]]. Kopumā, šajā līgā spēlē 20 komandas. Nereti šo līgu sauc arī par ''"cadetti"'', kas tulkojumā nozīmē "juniori". == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {|class="wikitable sortable" |- ! Komanda ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | ''[[SS Arezzo|Arezzo]]'' | [[Areco]] | ''[[Stadio Città di Arezzo]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|13128}} |- | ''[[Ascoli Calcio 1898 FC|Ascoli]]'' | [[Askoli Pičēno]] | ''[[Stadio Cino e Lillo Del Duca]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|12461}} |- | ''[[US Avellino 1912|Avellino]]'' | [[Avellīno]] | ''[[Stadio Partenio-Adriano Lombardi]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|26000}} |- | ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' | [[Benevento]] | ''[[Stadio Ciro Vigorito]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|16867}} |- | ''[[Carrarese Calcio 1908|Carrarese]]'' | [[Karrāra]] | ''[[Stadio dei Marmi (Carrara)|Stadio dei Marmi]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|4194}} |- | ''[[US Catanzaro 1929|Catanzaro]]'' | [[Katandzāro]] | ''[[Stadio Nicola Ceravolo]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|14650}} |- | ''[[Cesena FC|Cesena]]'' | [[Čezēna]] | ''[[Stadio Dino Manuzzi|Orogel Stadium - Dino Manuzzi]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|20194}} |- | ''[[US Cremonese|Cremonese]]'' | [[Kremona]] | ''[[Stadio Giovanni Zini]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|20641}} |- | ''[[Empoli FC|Empoli]]'' | [[Empoli]] | ''[[Stadio Carlo Castellani|Stadio Carlo Castellani – Computer Gross Arena]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|16284}} |- | ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]'' | [[Verona]] | ''[[Stadio Marcantonio Bentegodi]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|39211}} |- | ''[[SS Juve Stabia|Juve Stabia]]'' | [[Kastellammāre di Stabija]] | ''[[Stadio Romeo Menti (Castellammare di Stabia)|Stadio Comunale Romeo Menti]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|7642}} |- | ''[[Mantova 1911|Mantova]]'' | [[Mantuja]] | ''[[Stadio Danilo Martelli|Stadio Danilo Martelli – Pata Stadium]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|14884}} |- | ''[[Modena FC 2018|Modena]]'' | [[Modēna]] | ''[[Stadio Alberto Braglia]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|21151}} |- | ''[[Calcio Padova|Padova]]'' | [[Paduja]] | ''[[Stadio Euganeo|Stadio Comunale Euganeo]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|32420}} |- | ''[[Palermo FC|Palermo]]'' | [[Palermo]] | ''[[Stadio Renzo Barbera]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|36365}} |- | ''[[Pisa SC|Pisa]]'' | [[Piza]] | ''[[Arena Garibaldi – Stadio Romeo Anconetani|Arena Garibaldi]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|12508}} |- | ''[[UC Sampdoria|Sampdoria]]'' | [[Dženova]] | ''[[Stadio Luigi Ferraris]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|33205}} |- | ''[[FC Südtirol|Südtirol]]'' | [[Bolcāno]] | ''[[Stadio Druso]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|5539}} |- | ''[[LR Vicenza|Vicenza]]'' | [[Vičenca]] | ''[[Stadio Romeo Menti]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|12000}} |- | ''[[Virtus Entella]]'' | [[Kjavāri]] | ''[[Stadio Comunale (Kjavāri)|Stadio Enrico Sannazzari]]'' | style="text-align:center;"| {{Nts|5535}} |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130815060643/http://www.legaserieb.it/it Oficiālā vietne] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbols Itālijā]] [[Kategorija:Futbola līgas]] kxlcybp9q8uz0legdkbyzxwzfjyu53y 0 241047 4521396 4503311 2026-09-13T07:34:07Z Luvigas36437 87875 4521396 wikitext text/x-wiki {{coord|56|56|45.68|N|24|6|58.19|E|display=title}} {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Forum-Cinemas-logo.svg|alt=Forum Cinemas logo|thumb|220x220px|''Forum Cinemas'' logo]] '''''Forum Cinemas''''' ir [[Latvija]]s daudzzāļu [[kinoteātris]] [[Rīga|Rīgā]], tirdzniecības kompleksā ''[[Stockmann]]'' [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]] 8. (''Centrs''), un kopš 2026. gada arī iepirkšanās un izklaides centrā "[[AKROPOLE Alfa]]", [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] 372 (''Alfa'') Tā operators ''Forum Cinemas Latvia OÜ'' filiāle Latvijā pieder uzņēmumam SIA ''Kemplake Investments (LV1)'', kas pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam ''Stichting Administratiekantoor Kemplake''. <mapframe latitude="56.94602222222222" longitude="24.11616388888889" zoom="14" width="220" height="193" text="13. janvāra iela 8, Rīga, LV-1050"> { "type": "Feature", "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [24.11616388888889, 56.94602222222222] }, "properties": { "name": "Forum Cinemas", "icon": "https://wiki.openstreetmap.org/wiki/File:2020_stBN_amenity_cinema.svg" } }</mapframe> Kinoteātrī (''Centrs'') ir 14 auditorijas ar 2702 skatītāju vietām.<ref>[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/auditoriju-plani Auditoriju plāni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140122103938/http://www.forumcinemas.lv/Cinema/AuditoriumLayouts/|date={{dat|2014|01|22||bez}}}}, forumcinemas.lv</ref> Kinoteātra ''Pepsi'' auditorijas (602 vietas) ekrāna izmērs ir 242 m², tas ir platākais ekrāns [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].{{nepieciešama atsauce}} Tāpat kinoteātrī atvērtas divas ''premium'' klases kino auditorijas (''Delfi LUX'' un ''4 LUX''). Kinoteātris aprīkots ar ''[[Dolby Digital]]'' skaņu sistēmu (''Pepsi'' auditorijā — ''[[Dolby Atmos]]''), ''Barco'' un ''Christie 3D'' digitālajiem projektoriem un ''Barco Laser3D'', ''Dolby 3D'' un ''XpanD 3D'' sistēmām.<ref name="kino" /> ''Forum Cinemas Centrs'' 6. stāvā izvietots jumta bārs ''Vertigo''. == Vēsture == 2001. gada janvārī Somijas uzņēmumi ''[[Stockmann]]'' un ''[[Sanoma|Rautakirja]]'' (tam piederošajam ''Finnkino Oy'' bija 90 % kapitāldaļu Latvijas uzņēmumā SIA ''Baltic Cinema'') vienojās Rīgā uzcelt tirdzniecības kompleksu ar 14 kino zālēm. Kinoteātra projektu izstrādāja arhitektu birojs "Postform Projekts Rīga" sadarbībā ar Somijas arhitektu biroju ''Atkkitehtikonttori Petri Pussinen Oy''.<ref>[http://www.a4d.lv/lv/projekti/stockmann_projekti/ Stockmann projekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305043623/http://www.a4d.lv/lv/projekti/stockmann_projekti/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, a4d.lv, {{dat|2003|12|2|}}</ref> Ēkas pamatus ielika 2002. gada 19. jūnijā. Universālveikala izveidē tika ieguldīti 40 miljoni eiro. 2003. gada 17. oktobrī tika atklāts četru stāvu universālveikals ''Stockmann'' un izklaides komplekss ar Latvijā pirmo daudzzāļu kinoteātri '''''Coca Cola Plaza''''', ko apsaimniekoja kinoteātru grupa ''Baltic Cinema'' (tagad ''Forum Cinemas''). Skatītājiem kinoteātris kļuva pieejams kopš 2003. gada 31. oktobra.<ref name="kino">[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/forum-cinemas Forum Cinemas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209090714/http://forumcinemas.lv/Cinema/KinoCitadele/|date={{dat|2014|02|09||bez}}}}, forumcinemas.lv</ref> [[Attēls:SCAPE.jpg|alt=SCAPE auditorija|thumb|''Pepsi'' auditorija]] 2006. gada 21. martā SIA ''Baltic Cinema'' pārdēvēja par SIA ''Forum Cinemas''. 2008. gada 1. novembrī kinoteātri pārdēvēja par '''''Parex Plaza'''''. 2010. gada 16. septembrim kinoteātri pārdēvēja par '''"Kino Citadele"'''. 2019. gadā kinoteātris pārgāja ''Forum Cinemas OÜ'' filiāles Latvijā pārvaldībā, bet SIA ''Forum Cinemas'' tika likvidēts; reorganizācija tika pabeigta oktobrī.<ref name="DB 2019.10" /> 2020. gada 31. augustā tika paziņots, ka ''Finnkino'' kinoteātra operatoru ''Forum Cinemas'' pārdos Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētajam investīciju uzņēmuma ''UP Invest'' (vēlāk tas apvienojās ar ''[[MM Grupp]]''). Darījumu bija plānots pabeigt līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam.<ref name="db 2020.08.31" /> 2021. gada februārī Igaunijas Konkurences padome ''MM Grupp'' neatļāva ''Forum Cinemas'' Igaunijas biznesa iegādi,<ref name="db 2021.02.22" /> bet darījums par Latvijas un Lietuvas biznesu iegādi saglabājās spēkā. 2023. gada janvārī Igaunijas ''Forum Cinemas'' pārdeva Latvijas "Kino Citadele" un Lietuvas kinoteātri uzņēmumam SIA ''Kemplake Investments (LV1)'', kas pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam ''Stichting Administratiekantoor Kemplake''. 2023. gada 17. februārī "Kino Citadele" pārdēvēja par '''''Forum Cinemas'''''. == Slepkavība kinoteātrī == 2011. gada 19. februārī filmas "[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" seansa laikā izvērsās konflikts par nepieklājīgu uzvedību. Konflikta rezultātā [[jurisprudence]]s doktorants [[Nikolajs Zikovs]] ar 4 šāvieniem no personīgā ieroča nogalināja bankas darbinieku Aigaru Egli.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366727-kino_citadele_navejosi_sasauj_virieti "Kino Citadele" nāvējoši sašauj vīrieti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052820/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366727-kino_citadele_navejosi_sasauj_virieti |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|19|}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422642-zikovam_par_slepkavibu_kinoteatri_piespriez_17_gadu_cietumsodu Zikovam par slepkavību kinoteātrī piespriež 17 gadu cietumsodu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120626105948/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422642-zikovam_par_slepkavibu_kinoteatri_piespriez_17_gadu_cietumsodu |date={{dat|2012|06|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|22|}}</ref> Reaģējot uz notikumu, ''Forum Cinemas'' ieviesa iespēju skatītājiem ziņot kinoteātra personālam par nekārtībām zālē, sūtot bezmaksas īsziņu uz numuru 1189 (tagad — 1838).<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/370139-slepkaviba_kinoteatri_liek_uztraukties_par_drosibu/ Slepkavība kinoteātrī liek uztraukties par drošību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307051808/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/370139-slepkaviba_kinoteatri_liek_uztraukties_par_drosibu/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|3|20}}</ref><ref>[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/ieksejas-kartibas-noteikumi Kinoteātra "Forum Cinemas" klientu iekšējās kārtības noteikumi]</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2019.10">[http://www.db.lv/zinas/forum-cinemas-pabeidzis-latvijas-un-lietuvas-uznemumu-pievienosanu-igaunijas-kompanijai-491751 Forum Cinemas pabeidzis Latvijas un Lietuvas uzņēmumu pievienošanu Igaunijas kompānijai] LETA--BNS, 2019. gada 02. oktobris</ref> <ref name="db 2020.08.31">[https://www.db.lv/zinas/igaunijas-up-invest-pirks-forum-cinemas-498379 Igaunijas UP Invest pirks Forum Cinemas] LETA--BNS, 31.08.2020</ref> <ref name="db 2021.02.22">[https://www.db.lv/zinas/atcel-forum-cinemas-iegades-planus-501289 Atceļ Forum Cinemas iegādes plānus] LETA--BNS, 22.02.2021</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Kinoteātri Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] jpdra4bbhqlg6p1zg2enhez3kzc9m45 4521397 4521396 2026-09-13T07:34:39Z Luvigas36437 87875 4521397 wikitext text/x-wiki {{coord|56|56|45.68|N|24|6|58.19|E|display=title}} {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Forum-Cinemas-logo.svg|alt=Forum Cinemas logo|thumb|220x220px|''Forum Cinemas'' logo]] '''''Forum Cinemas''''' ir [[Latvija]]s daudzzāļu [[kinoteātris]] [[Rīga|Rīgā]], tirdzniecības kompleksā ''[[Stockmann]]'' [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]] 8. (''Centrs''), un kopš 2026. gada arī iepirkšanās un izklaides centrā "[[AKROPOLE Alfa]]", [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] 372 (''Alfa''). Tā operators ''Forum Cinemas Latvia OÜ'' filiāle Latvijā pieder uzņēmumam SIA ''Kemplake Investments (LV1)'', kas pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam ''Stichting Administratiekantoor Kemplake''. <mapframe latitude="56.94602222222222" longitude="24.11616388888889" zoom="14" width="220" height="193" text="13. janvāra iela 8, Rīga, LV-1050"> { "type": "Feature", "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [24.11616388888889, 56.94602222222222] }, "properties": { "name": "Forum Cinemas", "icon": "https://wiki.openstreetmap.org/wiki/File:2020_stBN_amenity_cinema.svg" } }</mapframe> Kinoteātrī (''Centrs'') ir 14 auditorijas ar 2702 skatītāju vietām.<ref>[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/auditoriju-plani Auditoriju plāni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140122103938/http://www.forumcinemas.lv/Cinema/AuditoriumLayouts/|date={{dat|2014|01|22||bez}}}}, forumcinemas.lv</ref> Kinoteātra ''Pepsi'' auditorijas (602 vietas) ekrāna izmērs ir 242 m², tas ir platākais ekrāns [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].{{nepieciešama atsauce}} Tāpat kinoteātrī atvērtas divas ''premium'' klases kino auditorijas (''Delfi LUX'' un ''4 LUX''). Kinoteātris aprīkots ar ''[[Dolby Digital]]'' skaņu sistēmu (''Pepsi'' auditorijā — ''[[Dolby Atmos]]''), ''Barco'' un ''Christie 3D'' digitālajiem projektoriem un ''Barco Laser3D'', ''Dolby 3D'' un ''XpanD 3D'' sistēmām.<ref name="kino" /> ''Forum Cinemas Centrs'' 6. stāvā izvietots jumta bārs ''Vertigo''. == Vēsture == 2001. gada janvārī Somijas uzņēmumi ''[[Stockmann]]'' un ''[[Sanoma|Rautakirja]]'' (tam piederošajam ''Finnkino Oy'' bija 90 % kapitāldaļu Latvijas uzņēmumā SIA ''Baltic Cinema'') vienojās Rīgā uzcelt tirdzniecības kompleksu ar 14 kino zālēm. Kinoteātra projektu izstrādāja arhitektu birojs "Postform Projekts Rīga" sadarbībā ar Somijas arhitektu biroju ''Atkkitehtikonttori Petri Pussinen Oy''.<ref>[http://www.a4d.lv/lv/projekti/stockmann_projekti/ Stockmann projekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305043623/http://www.a4d.lv/lv/projekti/stockmann_projekti/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, a4d.lv, {{dat|2003|12|2|}}</ref> Ēkas pamatus ielika 2002. gada 19. jūnijā. Universālveikala izveidē tika ieguldīti 40 miljoni eiro. 2003. gada 17. oktobrī tika atklāts četru stāvu universālveikals ''Stockmann'' un izklaides komplekss ar Latvijā pirmo daudzzāļu kinoteātri '''''Coca Cola Plaza''''', ko apsaimniekoja kinoteātru grupa ''Baltic Cinema'' (tagad ''Forum Cinemas''). Skatītājiem kinoteātris kļuva pieejams kopš 2003. gada 31. oktobra.<ref name="kino">[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/forum-cinemas Forum Cinemas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209090714/http://forumcinemas.lv/Cinema/KinoCitadele/|date={{dat|2014|02|09||bez}}}}, forumcinemas.lv</ref> [[Attēls:SCAPE.jpg|alt=SCAPE auditorija|thumb|''Pepsi'' auditorija]] 2006. gada 21. martā SIA ''Baltic Cinema'' pārdēvēja par SIA ''Forum Cinemas''. 2008. gada 1. novembrī kinoteātri pārdēvēja par '''''Parex Plaza'''''. 2010. gada 16. septembrim kinoteātri pārdēvēja par '''"Kino Citadele"'''. 2019. gadā kinoteātris pārgāja ''Forum Cinemas OÜ'' filiāles Latvijā pārvaldībā, bet SIA ''Forum Cinemas'' tika likvidēts; reorganizācija tika pabeigta oktobrī.<ref name="DB 2019.10" /> 2020. gada 31. augustā tika paziņots, ka ''Finnkino'' kinoteātra operatoru ''Forum Cinemas'' pārdos Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētajam investīciju uzņēmuma ''UP Invest'' (vēlāk tas apvienojās ar ''[[MM Grupp]]''). Darījumu bija plānots pabeigt līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam.<ref name="db 2020.08.31" /> 2021. gada februārī Igaunijas Konkurences padome ''MM Grupp'' neatļāva ''Forum Cinemas'' Igaunijas biznesa iegādi,<ref name="db 2021.02.22" /> bet darījums par Latvijas un Lietuvas biznesu iegādi saglabājās spēkā. 2023. gada janvārī Igaunijas ''Forum Cinemas'' pārdeva Latvijas "Kino Citadele" un Lietuvas kinoteātri uzņēmumam SIA ''Kemplake Investments (LV1)'', kas pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam ''Stichting Administratiekantoor Kemplake''. 2023. gada 17. februārī "Kino Citadele" pārdēvēja par '''''Forum Cinemas'''''. == Slepkavība kinoteātrī == 2011. gada 19. februārī filmas "[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" seansa laikā izvērsās konflikts par nepieklājīgu uzvedību. Konflikta rezultātā [[jurisprudence]]s doktorants [[Nikolajs Zikovs]] ar 4 šāvieniem no personīgā ieroča nogalināja bankas darbinieku Aigaru Egli.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366727-kino_citadele_navejosi_sasauj_virieti "Kino Citadele" nāvējoši sašauj vīrieti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052820/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366727-kino_citadele_navejosi_sasauj_virieti |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|19|}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422642-zikovam_par_slepkavibu_kinoteatri_piespriez_17_gadu_cietumsodu Zikovam par slepkavību kinoteātrī piespriež 17 gadu cietumsodu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120626105948/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422642-zikovam_par_slepkavibu_kinoteatri_piespriez_17_gadu_cietumsodu |date={{dat|2012|06|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|22|}}</ref> Reaģējot uz notikumu, ''Forum Cinemas'' ieviesa iespēju skatītājiem ziņot kinoteātra personālam par nekārtībām zālē, sūtot bezmaksas īsziņu uz numuru 1189 (tagad — 1838).<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/370139-slepkaviba_kinoteatri_liek_uztraukties_par_drosibu/ Slepkavība kinoteātrī liek uztraukties par drošību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307051808/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/370139-slepkaviba_kinoteatri_liek_uztraukties_par_drosibu/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|3|20}}</ref><ref>[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/ieksejas-kartibas-noteikumi Kinoteātra "Forum Cinemas" klientu iekšējās kārtības noteikumi]</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2019.10">[http://www.db.lv/zinas/forum-cinemas-pabeidzis-latvijas-un-lietuvas-uznemumu-pievienosanu-igaunijas-kompanijai-491751 Forum Cinemas pabeidzis Latvijas un Lietuvas uzņēmumu pievienošanu Igaunijas kompānijai] LETA--BNS, 2019. gada 02. oktobris</ref> <ref name="db 2020.08.31">[https://www.db.lv/zinas/igaunijas-up-invest-pirks-forum-cinemas-498379 Igaunijas UP Invest pirks Forum Cinemas] LETA--BNS, 31.08.2020</ref> <ref name="db 2021.02.22">[https://www.db.lv/zinas/atcel-forum-cinemas-iegades-planus-501289 Atceļ Forum Cinemas iegādes plānus] LETA--BNS, 22.02.2021</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Kinoteātri Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] c2mdg8vdm251rdq9xayspx3yy7bop8c 4521399 4521397 2026-09-13T07:35:17Z Luvigas36437 87875 4521399 wikitext text/x-wiki {{coord|56|56|45.68|N|24|6|58.19|E|display=title}} {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Forum-Cinemas-logo.svg|alt=Forum Cinemas logo|thumb|220x220px|''Forum Cinemas'' logo]] '''''Forum Cinemas''''' ir [[Latvija]]s daudzzāļu [[kinoteātris]] [[Rīga|Rīgā]], tirdzniecības kompleksā ''[[Stockmann]]'' [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]] 8 (''Centrs''), un kopš 2026. gada arī iepirkšanās un izklaides centrā "[[AKROPOLE Alfa]]", [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] 372 (''Alfa''). Tā operators ''Forum Cinemas Latvia OÜ'' filiāle Latvijā pieder uzņēmumam SIA ''Kemplake Investments (LV1)'', kas pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam ''Stichting Administratiekantoor Kemplake''. <mapframe latitude="56.94602222222222" longitude="24.11616388888889" zoom="14" width="220" height="193" text="13. janvāra iela 8, Rīga, LV-1050"> { "type": "Feature", "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [24.11616388888889, 56.94602222222222] }, "properties": { "name": "Forum Cinemas", "icon": "https://wiki.openstreetmap.org/wiki/File:2020_stBN_amenity_cinema.svg" } }</mapframe> Kinoteātrī (''Centrs'') ir 14 auditorijas ar 2702 skatītāju vietām.<ref>[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/auditoriju-plani Auditoriju plāni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140122103938/http://www.forumcinemas.lv/Cinema/AuditoriumLayouts/|date={{dat|2014|01|22||bez}}}}, forumcinemas.lv</ref> Kinoteātra ''Pepsi'' auditorijas (602 vietas) ekrāna izmērs ir 242 m², tas ir platākais ekrāns [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].{{nepieciešama atsauce}} Tāpat kinoteātrī atvērtas divas ''premium'' klases kino auditorijas (''Delfi LUX'' un ''4 LUX''). Kinoteātris aprīkots ar ''[[Dolby Digital]]'' skaņu sistēmu (''Pepsi'' auditorijā — ''[[Dolby Atmos]]''), ''Barco'' un ''Christie 3D'' digitālajiem projektoriem un ''Barco Laser3D'', ''Dolby 3D'' un ''XpanD 3D'' sistēmām.<ref name="kino" /> ''Forum Cinemas Centrs'' 6. stāvā izvietots jumta bārs ''Vertigo''. == Vēsture == 2001. gada janvārī Somijas uzņēmumi ''[[Stockmann]]'' un ''[[Sanoma|Rautakirja]]'' (tam piederošajam ''Finnkino Oy'' bija 90 % kapitāldaļu Latvijas uzņēmumā SIA ''Baltic Cinema'') vienojās Rīgā uzcelt tirdzniecības kompleksu ar 14 kino zālēm. Kinoteātra projektu izstrādāja arhitektu birojs "Postform Projekts Rīga" sadarbībā ar Somijas arhitektu biroju ''Atkkitehtikonttori Petri Pussinen Oy''.<ref>[http://www.a4d.lv/lv/projekti/stockmann_projekti/ Stockmann projekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305043623/http://www.a4d.lv/lv/projekti/stockmann_projekti/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, a4d.lv, {{dat|2003|12|2|}}</ref> Ēkas pamatus ielika 2002. gada 19. jūnijā. Universālveikala izveidē tika ieguldīti 40 miljoni eiro. 2003. gada 17. oktobrī tika atklāts četru stāvu universālveikals ''Stockmann'' un izklaides komplekss ar Latvijā pirmo daudzzāļu kinoteātri '''''Coca Cola Plaza''''', ko apsaimniekoja kinoteātru grupa ''Baltic Cinema'' (tagad ''Forum Cinemas''). Skatītājiem kinoteātris kļuva pieejams kopš 2003. gada 31. oktobra.<ref name="kino">[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/forum-cinemas Forum Cinemas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209090714/http://forumcinemas.lv/Cinema/KinoCitadele/|date={{dat|2014|02|09||bez}}}}, forumcinemas.lv</ref> [[Attēls:SCAPE.jpg|alt=SCAPE auditorija|thumb|''Pepsi'' auditorija]] 2006. gada 21. martā SIA ''Baltic Cinema'' pārdēvēja par SIA ''Forum Cinemas''. 2008. gada 1. novembrī kinoteātri pārdēvēja par '''''Parex Plaza'''''. 2010. gada 16. septembrim kinoteātri pārdēvēja par '''"Kino Citadele"'''. 2019. gadā kinoteātris pārgāja ''Forum Cinemas OÜ'' filiāles Latvijā pārvaldībā, bet SIA ''Forum Cinemas'' tika likvidēts; reorganizācija tika pabeigta oktobrī.<ref name="DB 2019.10" /> 2020. gada 31. augustā tika paziņots, ka ''Finnkino'' kinoteātra operatoru ''Forum Cinemas'' pārdos Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētajam investīciju uzņēmuma ''UP Invest'' (vēlāk tas apvienojās ar ''[[MM Grupp]]''). Darījumu bija plānots pabeigt līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam.<ref name="db 2020.08.31" /> 2021. gada februārī Igaunijas Konkurences padome ''MM Grupp'' neatļāva ''Forum Cinemas'' Igaunijas biznesa iegādi,<ref name="db 2021.02.22" /> bet darījums par Latvijas un Lietuvas biznesu iegādi saglabājās spēkā. 2023. gada janvārī Igaunijas ''Forum Cinemas'' pārdeva Latvijas "Kino Citadele" un Lietuvas kinoteātri uzņēmumam SIA ''Kemplake Investments (LV1)'', kas pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam ''Stichting Administratiekantoor Kemplake''. 2023. gada 17. februārī "Kino Citadele" pārdēvēja par '''''Forum Cinemas'''''. == Slepkavība kinoteātrī == 2011. gada 19. februārī filmas "[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" seansa laikā izvērsās konflikts par nepieklājīgu uzvedību. Konflikta rezultātā [[jurisprudence]]s doktorants [[Nikolajs Zikovs]] ar 4 šāvieniem no personīgā ieroča nogalināja bankas darbinieku Aigaru Egli.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366727-kino_citadele_navejosi_sasauj_virieti "Kino Citadele" nāvējoši sašauj vīrieti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052820/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/366727-kino_citadele_navejosi_sasauj_virieti |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|19|}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422642-zikovam_par_slepkavibu_kinoteatri_piespriez_17_gadu_cietumsodu Zikovam par slepkavību kinoteātrī piespriež 17 gadu cietumsodu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120626105948/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422642-zikovam_par_slepkavibu_kinoteatri_piespriez_17_gadu_cietumsodu |date={{dat|2012|06|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|22|}}</ref> Reaģējot uz notikumu, ''Forum Cinemas'' ieviesa iespēju skatītājiem ziņot kinoteātra personālam par nekārtībām zālē, sūtot bezmaksas īsziņu uz numuru 1189 (tagad — 1838).<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/370139-slepkaviba_kinoteatri_liek_uztraukties_par_drosibu/ Slepkavība kinoteātrī liek uztraukties par drošību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307051808/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/370139-slepkaviba_kinoteatri_liek_uztraukties_par_drosibu/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|3|20}}</ref><ref>[https://www.forumcinemas.lv/kinoteatris/ieksejas-kartibas-noteikumi Kinoteātra "Forum Cinemas" klientu iekšējās kārtības noteikumi]</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2019.10">[http://www.db.lv/zinas/forum-cinemas-pabeidzis-latvijas-un-lietuvas-uznemumu-pievienosanu-igaunijas-kompanijai-491751 Forum Cinemas pabeidzis Latvijas un Lietuvas uzņēmumu pievienošanu Igaunijas kompānijai] LETA--BNS, 2019. gada 02. oktobris</ref> <ref name="db 2020.08.31">[https://www.db.lv/zinas/igaunijas-up-invest-pirks-forum-cinemas-498379 Igaunijas UP Invest pirks Forum Cinemas] LETA--BNS, 31.08.2020</ref> <ref name="db 2021.02.22">[https://www.db.lv/zinas/atcel-forum-cinemas-iegades-planus-501289 Atceļ Forum Cinemas iegādes plānus] LETA--BNS, 22.02.2021</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Kinoteātri Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 85gc7x2xdu36a5vpi8zy2z0djq2b46u 0 244167 4521107 4519230 2026-09-12T13:56:09Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4521107 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97230394}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565727 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q45897746 | label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]'' | name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā | lat = 57.187321097254 | long = 25.211191445951 | p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}} | vaid = 380 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897762 | label = [[Doļu pilskalns]] | name = Doļu pilskalns | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā | lat = 57.131060021539 | long = 25.434663999047 | p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}} | image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg | vaid = 381 | wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897779 | label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunkauļiem | lat = 57.17224481948 | long = 25.300356495959 | p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}} | vaid = 382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897794 | label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]'' | name = Kaikūņu senkapi | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaikūņiem | lat = 57.138187715512 | long = 25.28978085406 | p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}} | vaid = 383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897806 | label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]'' | name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.181690091236 | long = 25.425570050459 | p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}} | vaid = 384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897822 | label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]'' | name = Rēveļu senkapi un kulta vieta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.144180958284 | long = 25.286074077883 | p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}} | vaid = 385 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897842 | label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kurmjiem | lat = 57.178289026355 | long = 25.218498277919 | p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}} | vaid = 386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897860 | label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Olnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Olniekiem | lat = 57.166751168198 | long = 25.332275256539 | p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}} | vaid = 387 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897872 | label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Palmēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Palmēniem | lat = 57.139682575327 | long = 25.329425571889 | p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}} | vaid = 388 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897886 | label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rencēnu muižas parkā | lat = 57.185542835111 | long = 25.328804739044 | p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}} | vaid = 389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879784 | label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Auciema viduslaiku kapsēta | municipality = Auciems | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē | lat = 57.336952120207 | long = 25.148055656948 | p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}} | vaid = 506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Auciems }} {{monument | qid = Q2512369 | label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]] | name = Cēsu viduslaiku pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/ | locality = Pils parkā | lat = 57.313333333333 | long = 25.27 | p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}} | image = Cesis%20Burgruine1.jpg | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 392 | wikipediauri = C%C4%93su_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q4505041 | label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | lat = 57.31222222 | long = 25.27194444 | p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis | vaid = 6214 | wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1281. -1284., 1853. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q16353960 | label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]'' | name = Cēsu Jaunā pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 9 | lat = 57.313255 | long = 25.271424 | p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}} | image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg | commonscat = Cēsis New Castle | vaid = 6205 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q19756361 | label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | name = Ruckas muižas apbūve | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.309392 | long = 25.282089 | p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | vaid = 6199 | year = 18. gs. - 20. gs. 60. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ruckas muiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725208 | label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]'' | name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie dzelzceļa stacijas | lat = 57.313936226256 | long = 25.281491349529 | p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg | vaid = 390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725249 | label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]'' | name = Siļķu viduslaiku apmetne | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Siļķēm | lat = 57.316355843346 | long = 25.232882951862 | p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}} | image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg | vaid = 391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725319 | label = [[Riekstu kalns]] | name = Riekstu kalns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Pils parkā | lat = 57.313722260367 | long = 25.268674457464 | p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}} | image = Riekstu%20kalns.PNG<br/>Riekstu%20kalns2.JPG | commonscat = Riekstu mound | vaid = 393 | wikipediauri = Riekstu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725346 | label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]'' | name = Cēsu senpilsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pilsētas vēsturiskajā centrā | lat = 57.313074654232 | long = 25.270448104908 | p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG | vaid = 394 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725388 | label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]'' | name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela | lat = 57.312584945862 | long = 25.274443108611 | p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}} | image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg | commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis | vaid = 6197 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725434 | label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.313053108833 | long = 25.270264589593 | p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg | commonscat = Historic Centre of Cēsis | vaid = 7426 | year = 13.- 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725533 | label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 6 | lat = 57.3104031 | long = 25.2664018 | p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}} | image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis) | vaid = 6198 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725594 | label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]'' | name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40 | lat = 57.318050896743 | long = 25.230758766647 | p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}} | image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg | vaid = 8673 | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725627 | label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Līvu iela 9 | lat = 57.3116139 | long = 25.2683859 | p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}} | image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Lielā Līvu iela 9 | vaid = 3066 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725678 | label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 11 | year = 19.gs.s.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725741 | label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725791 | label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg | vaid = 3077 | year = 1858. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725850 | label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3078 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725907 | label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg | vaid = 3079 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725971 | label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kancele.JPG | vaid = 3083 | year = 1754. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726029 | label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]'' | name = Kapa piemineklis J.Nideckim | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG | vaid = 3084 | year = 1587. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726082 | label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.19) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3085 | year = 1470. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726139 | label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.20) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3086 | year = 1482. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726196 | label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.25) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3087 | year = 1415. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726261 | label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]'' | name = Kapa plāksne A.Pjenacekai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3088 | year = 1591. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726313 | label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]'' | name = Kapa plāksne D.Lodem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Dietrich Lode | vaid = 3089 | year = 1518. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726373 | label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]'' | name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3090 | year = 1549. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726429 | label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]'' | name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3091 | year = 1494. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726484 | label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]'' | name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3092 | year = 1441. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726550 | label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]'' | name = Kapa plāksne O.Šenkingam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Otto Schenking | vaid = 3093 | year = ap 1593. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726600 | label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]'' | name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg | commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone | vaid = 3094 | year = 1535. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726657 | label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]'' | name = Kapenes fasāde | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3095 | year = 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726713 | label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]'' | name = Piemineklis V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Plettenberg.JPG | vaid = 3098 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726772 | label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]'' | name = Portāls ar pūķu figūrām (2) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = CesisChurchDetail.jpg | vaid = 3099 | year = 15.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726820 | label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Vitraza.JPG | vaid = 3103 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726882 | label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3104 | year = 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726934 | label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3105 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727019 | label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Muižas iela 5 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30921 | long = 25.28302 | p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg | vaid = 6202 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727080 | label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Palasta iela 22 | lat = 57.3138845 | long = 25.266837 | p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | vaid = 395 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727175 | label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30941 | long = 25.28205 | p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Rucka manor house | vaid = 6200 | year = 18. gs. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727236 | label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.3102 | long = 25.2814 | p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}} | image = Rucka%20park%20%281%29.jpg | commonscat = Rucka park | vaid = 6201 | year = 18. gs. -20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727306 | label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils iela 9 | lat = 57.313351 | long = 25.2724884 | p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}} | image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park | vaid = 6203 | year = 1207., 13. - 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Cēsu pilsmuiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727358 | label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]'' | name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 11 | locality = Pils parkā | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 6206 | year = 1207., 13. -15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727413 | label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 15 | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Barn | vaid = 6207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727465 | label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]'' | name = Ratnīca - stallis | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 3 | lat = 57.3137302 | long = 25.2723989 | p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}} | image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable | vaid = 6204 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727555 | label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]'' | name = Panno | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Priedes iela 5/7 | lat = 57.3167122 | long = 25.2464598 | p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}} | vaid = 3067 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727609 | label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3068 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727652 | label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3069 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727696 | label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3070 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727750 | label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]'' | name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 14 | lat = 57.31336 | long = 25.27526 | p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg | commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis) | vaid = 396 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727795 | label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg | vaid = 3073 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727834 | label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | name = Tirgotāja nams | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Merchant's House in Cēsis | vaid = 6210 | year = 1788. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727889 | label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]'' | name = Sienas gleznojums | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 19 | lat = 57.3115645 | long = 25.2721412 | p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}} | vaid = 3074 | year = 20.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727939 | label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]'' | name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 10 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727985 | label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības "Harmonija" ēka]]'' | name = Kultūras biedrības "Harmonija" ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 6211 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728040 | label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg | vaid = 3075 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728090 | label = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | name = "Princešu nams", dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Princesses' House in Cēsis | vaid = 6212 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728141 | label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]'' | name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 7 | lat = 57.3121713 | long = 25.2738833 | p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg | commonscat = Cēsis Old Town Hall | vaid = 6208 | year = 1767. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728193 | label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Torņa iela 2a | lat = 57.312079438048 | long = 25.271953435971 | p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg | vaid = 397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q45898361 | label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281386 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}} | vaid = 3115 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898383 | label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253511 | long = 25.281376 | p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}} | vaid = 3116 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898419 | label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281365 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6219 | year = 1783. -1786. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898445 | label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]'' | name = Mācību māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253133 | long = 25.282019 | p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6220 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898469 | label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253621 | long = 25.28188 | p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}} | vaid = 6221 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898490 | label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]'' | name = Ledus pagrabs | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253215 | long = 25.281644 | p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg | vaid = 6222 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898508 | label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]'' | name = Stallis un vāgūzis | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253035 | long = 25.282572 | p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6223 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898529 | label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]'' | name = Lopu kūts ar gubeni | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253302 | long = 25.282395 | p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}} | vaid = 6224 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898545 | label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]'' | name = Brušu pusmuižas apbūve | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Brušos | lat = 57.253055356029 | long = 25.302417693324 | p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}} | vaid = 6225 | year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q3743271 | label = [[Āraišu ezerpils]] | name = Āraišu ezerpils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera saliņa | lat = 57.251554756834 | long = 25.285300448177 | p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg | commonscat = Āraiši lake dwelling site | vaid = 398 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Gaujas nacionālais parks]] | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15220158 | label = [[Āraišu vējdzirnavas]] | name = Āraišu vējdzirnavas | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.2475 | long = 25.27111111 | p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}} | image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG | commonscat = Āraiši Windmill | vaid = 6231 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas | year = 1852.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q20828803 | label = [[Āraišu ordeņa pils]] | name = Āraišu ordeņa pils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera krastā | lat = 57.250447 | long = 25.283688 | p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg | commonscat = Āraiši Castle ruins | vaid = 401 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897904 | label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243881 | long = 25.279455 | p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}} | vaid = 3107 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897919 | label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243861000049 | long = 25.279548999319 | p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}} | vaid = 3108 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897943 | label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 300 m ZA Krustkalniem | lat = 57.257589764667 | long = 25.171282693364 | p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}} | vaid = 399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897960 | label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]'' | name = Lejaspeļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Lejaspeļiem | lat = 57.266330998535 | long = 25.262778779734 | p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}} | vaid = 400 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897979 | label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]'' | name = Ainavu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ainavām | lat = 57.236736098409 | long = 25.194746786319 | p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}} | vaid = 402 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897990 | label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]'' | name = Uplantu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261267517677 | long = 25.265726686645 | p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}} | vaid = 403 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898004 | label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]'' | name = Uplantu krustakmens | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261210188824 | long = 25.270850626688 | p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}} | vaid = 404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898020 | label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Uplantu viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261874923926 | long = 25.269352188308 | p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}} | vaid = 405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898039 | label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]'' | name = Kalnaastīšu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaastītēm | lat = 57.263656039536 | long = 25.248155586107 | p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}} | vaid = 406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898052 | label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]'' | name = Kalnamežiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamežiņiem | lat = 57.279854445358 | long = 25.211226278101 | p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}} | vaid = 407 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898066 | label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepiņiem | lat = 57.254007555765 | long = 25.294711439026 | p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}} | vaid = 408 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898087 | label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazruku viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazrukiem | lat = 57.220869243555 | long = 25.309257577402 | p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}} | vaid = 409 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898103 | label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]'' | name = Rakstu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstiem | lat = 57.274270225645 | long = 25.19905573585 | p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}} | vaid = 410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898116 | label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]'' | name = Rakstu krustakmeņi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem | lat = 57.274463996497 | long = 25.198600387557 | p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}} | vaid = 411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898134 | label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]'' | name = Simtēnu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Simtēniem | lat = 57.269876897511 | long = 25.178634140839 | p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}} | vaid = 412 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898153 | label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]'' | name = Vāļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vāļiem | lat = 57.282661775306 | long = 25.217737664122 | p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}} | vaid = 413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898170 | label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veclauču viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclaučiem | lat = 57.261070578785 | long = 25.136200682052 | p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}} | vaid = 414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898185 | label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]'' | name = Dzirnavnieka māja | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.248008 | long = 25.270561 | p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}} | vaid = 6230 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898404 | label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253458 | long = 25.280882 | p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6218 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15218607 | label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]] | name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.19305556 | long = 25.67944444 | p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}} | image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg | commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | vaid = 432 | wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q55424478 | label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | name = Dzērbenes luterāņu baznīca | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.191448 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Dzērbene | vaid = 6246 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1839. -1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q16413267 | label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]] | name = Dzērbenes viduslaiku pils | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes muižā | lat = 57.194444444444 | long = 25.668333333333 | p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg | commonscat = Dzērbene Castle | vaid = 434 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424444 | label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191344 | long = 25.677967 | p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}} | vaid = 3120 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424447 | label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191425 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}} | vaid = 3121 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424449 | label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191413 | long = 25.678074 | p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene | vaid = 3122 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424451 | label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes mācītājmuižā | lat = 57.19228 | long = 25.676476 | p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}} | image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg | commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža | vaid = 3123 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424456 | label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.191587259033 | long = 25.678556300646 | p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}} | commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 433 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424460 | label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]'' | name = Elku kalna senkapi | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Elkiem | lat = 57.217503443445 | long = 25.60691134385 | p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}} | vaid = 435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424464 | label = [[Ķētu pilskalns]] | name = Ķētu pilskalns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķētiem | lat = 57.213628809717 | long = 25.719327167432 | p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}} | vaid = 436 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424466 | label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvepriem | lat = 57.20118148389 | long = 25.581901556266 | p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}} | vaid = 437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424470 | label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]'' | name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Krustiņiem | lat = 57.184482903636 | long = 25.620649166883 | p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}} | image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 438 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424474 | label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]] | name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pavēņiem | lat = 57.221832430346 | long = 25.610261826356 | p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}} | vaid = 439 | wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424476 | label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirguļiem | lat = 57.202431675668 | long = 25.605879696129 | p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}} | image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg | commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424560 | label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | name = Vecpiebalgas muižas apbūve | municipality = Ineši | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.0194 | long = 25.8306 | p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg | vaid = 6247 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecpiebalgas muiža]] | munwiki = Ine%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55424479 | label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]'' | name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem | lat = 57.040018812008 | long = 25.795683113099 | p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}} | vaid = 441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424482 | label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]'' | name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Akmentiņiem | lat = 57.038124977925 | long = 25.856442347838 | p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}} | vaid = 442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424486 | label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baldiešēniem | lat = 57.006181592613 | long = 25.815770499578 | p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}} | vaid = 443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424488 | label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]'' | name = Ezēnu apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezēniem | lat = 56.972589158892 | long = 25.922843196344 | p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}} | vaid = 444 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424491 | label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ļavēniem | lat = 57.003884273458 | long = 25.907790883833 | p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}} | vaid = 445 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424495 | label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķemeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķemeriem | lat = 57.014782142258 | long = 25.793669701911 | p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}} | vaid = 446 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424496 | label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.043378260104 | long = 25.788566762475 | p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}} | vaid = 447 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424501 | label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.03485833502 | long = 25.745749209208 | p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}} | vaid = 448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424508 | label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]'' | name = Pīļupītes apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā | lat = 57.04512547328 | long = 25.785576607942 | p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}} | vaid = 449 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424512 | label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Kaibēniem | lat = 57.031623483326 | long = 25.736982223058 | p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}} | vaid = 450 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424515 | label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasbeķeriem | lat = 57.010940640521 | long = 25.764694827257 | p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}} | vaid = 451 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424517 | label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]'' | name = Lejasburkānu pilskalns | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasburkāniem | lat = 56.988400863396 | long = 25.911923433495 | p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}} | vaid = 452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424523 | label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]'' | name = Lodēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lodēniem | lat = 57.041004112438 | long = 25.877997984014 | p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}} | vaid = 453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424524 | label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]'' | name = Orizoru senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Orizoriem | lat = 57.024153214625 | long = 25.831220915438 | p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}} | vaid = 454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424527 | label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]'' | name = Paulēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Paulēniem | lat = 57.017782163506 | long = 25.760862262735 | p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}} | vaid = 455 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424531 | label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]'' | name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Spietēniem | lat = 57.035779511191 | long = 25.847308503148 | p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}} | vaid = 456 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424532 | label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]'' | name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tožiņiem | lat = 57.028112171213 | long = 25.73910907508 | p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}} | vaid = 457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424536 | label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vaišļu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vaišļiem | lat = 56.998233099496 | long = 25.921295878756 | p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}} | vaid = 458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424540 | label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]'' | name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.015761986032 | long = 25.777664237027 | p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}} | vaid = 459 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424541 | label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.016340781366 | long = 25.782518577022 | p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}} | vaid = 460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424543 | label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]'' | name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā | lat = 57.045287763541 | long = 25.799042873798 | p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}} | vaid = 461 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424544 | label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]'' | name = Gaigalu apmetne I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem | lat = 57.022751350185 | long = 25.779757809294 | p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}} | vaid = 462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424548 | label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]'' | name = Vecpiebalgas muižas pils | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019174 | long = 25.830638 | p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG | commonscat = Vecpiebalga Manor House | vaid = 6248 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424551 | label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019018208699 | long = 25.832389572179 | p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}} | image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor | vaid = 6251 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424552 | label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.020143 | long = 25.832033 | p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}} | image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor | vaid = 6252 | year = 1810.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424554 | label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019051362778 | long = 25.828980143485 | p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}} | image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Manor Park | vaid = 6254 | year = 18. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424556 | label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]'' | name = Leduspagrabs | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019641 | long = 25.830295 | p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}} | image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor | vaid = 6256 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424558 | label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta "Vectūļi - 1"]]'' | name = Zemnieku sēta "Vectūļi - 1" | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vectūļi - 1 | lat = 57.041293100211 | long = 25.858244564263 | p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}} | vaid = 8899 | year = 19.gs.s., ap 1830. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15219024 | label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 23 | lat = 57.17666667 | long = 26.03583333 | p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}} | image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 8751 | wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1801.-1804., 1871.-1873. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392814 | label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]'' | name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu | lat = 57.169482494185 | long = 26.06776278674 | p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}} | vaid = 465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392820 | label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas | lat = 57.169655361369 | long = 26.065908248665 | p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}} | vaid = 469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392830 | label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]'' | name = Jaunpiebalgas kroga apbūve | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 21 | lat = 57.1771293 | long = 26.0418271 | p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}} | vaid = 9140 | year = 1800.,1840., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392851 | label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035151 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}} | image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3124 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392856 | label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176726 | long = 26.03528 | p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3125 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392862 | label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035473 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3127 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392731 | label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]'' | name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņskolā | lat = 57.111237 | long = 25.931554 | p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg | vaid = 12 | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392738 | label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecviņķos | lat = 57.150768 | long = 26.068386 | p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}} | vaid = 13 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392745 | label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija]]'' | name = Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Lejas Niklavas" | lat = 57.207574450732 | long = 26.022283887257 | p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}} | vaid = 9042 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392751 | label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]'' | name = Bricu ezera mītne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā | lat = 57.114578486825 | long = 25.872710143803 | p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}} | vaid = 463 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392755 | label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]'' | name = Bricu apmetne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei | lat = 57.113998014409 | long = 25.873967170788 | p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}} | vaid = 464 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392760 | label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezerbriciem | lat = 57.118036341492 | long = 25.871284044631 | p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}} | vaid = 466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392765 | label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.109783871473 | long = 25.90367706067 | p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}} | vaid = 467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392770 | label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]'' | name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunģeistiem | lat = 57.123698485071 | long = 25.869714717808 | p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}} | vaid = 468 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392774 | label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnalielmežiem | lat = 57.105953534548 | long = 26.007909176551 | p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}} | vaid = 470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392778 | label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]'' | name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazķūģiem | lat = 57.177639738684 | long = 25.955237330199 | p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}} | vaid = 471 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392783 | label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]'' | name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160468758022 | long = 26.086951065488 | p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}} | vaid = 472 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392787 | label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160745138815 | long = 26.089049880904 | p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}} | vaid = 473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392791 | label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]'' | name = Tirznieku senkapi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tirzniekiem | lat = 57.10159544532 | long = 25.991673226363 | p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}} | vaid = 474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392799 | label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]'' | name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecviekšeļiem | lat = 57.109583010445 | long = 26.108598600751 | p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}} | vaid = 475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392807 | label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]'' | name = Tūlijas pilskalns | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem | lat = 57.108959809037 | long = 25.899997828179 | p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}} | vaid = 476 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886125 | label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332348 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}} | vaid = 3136 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886126 | label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332541 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}} | vaid = 3137 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886127 | label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]'' | name = Mansarda logu apdare | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.354798 | long = 25.33281 | p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}} | vaid = 3138 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886130 | label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.355319 | long = 25.332735 | p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg | commonscat = Jāņmuiža manor house | vaid = 6258 | year = 18. gs. b.,19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55424563 | label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]'' | name = Bumbu senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bumbām | lat = 57.06656351483 | long = 25.637337983356 | p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}} | vaid = 477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424566 | label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]'' | name = Šinku senkapi (Akmens kapi) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šinkām | lat = 57.097699464045 | long = 25.615369426417 | p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}} | vaid = 478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424568 | label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]'' | name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķizēniem | lat = 57.049562185122 | long = 25.672174791458 | p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}} | vaid = 479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424572 | label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]'' | name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaļķēniem | lat = 57.036943050614 | long = 25.650337959829 | p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}} | vaid = 480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424574 | label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]'' | name = Urbju senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Urbjiem | lat = 57.087282169136 | long = 25.646946034163 | p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}} | vaid = 481 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424576 | label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]'' | name = Jaunantēnu rija | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunantēni | lat = 57.00743 | long = 25.715427 | p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}} | image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg | commonscat = Jaunantēnu rija | vaid = 8748 | year = 18.gs., 2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q51886139 | label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]'' | name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps | municipality = Leukādijas | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.364046 | long = 25.364674 | p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}} | image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg | vaid = 16 | year = 1866.-1950. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Leuk%C4%81dijas }} {{monument | qid = Q51886117 | label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]'' | name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta | municipality = Liepa | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepas pagastnama ēkas | lat = 57.384258737989 | long = 25.427718676147 | p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}} | image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg | commonscat = Lielā Ellīte Cave | vaid = 484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219087 | label = ''[[:d:Q15219087|E. Veidenbauma dzīves vieta]]'' | name = E. Veidenbauma dzīves vieta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalāčos | lat = 57.39638889 | long = 25.48138889 | p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 14 | year = 1867.-1892. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886113 | label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalāči" | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Kalāči" | lat = 57.3959 | long = 25.4782 | p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 8949 | year = 19.gs., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886114 | label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Liepas viduslaiku kapsēta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Liepas muižā | lat = 57.370989677973 | long = 25.439047550333 | p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}} | vaid = 482 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886115 | label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]'' | name = Brasliņu senkapi | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Braslām | lat = 57.439243475087 | long = 25.440301907569 | p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}} | vaid = 483 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483776 | label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]'' | name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \"Lielās Ellītes\" | image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish | vaid = 9260 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424631 | label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lodesmuiža | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.13065 | long = 25.646274 | p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}} | vaid = 3180 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Lodesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q30219457 | label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]] | name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.237443864623 | long = 25.042275396249 | p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg | commonscat = Historic Centre of Līgatne | vaid = 7427 | wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366469 | label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Centra kapu kapličā | lat = 57.232978 | long = 25.048614 | p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}} | vaid = 3130 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366501 | label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kultūras namā | lat = 57.232502 | long = 25.043077 | p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg | vaid = 3131 | year = 20.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366523 | label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]'' | name = Līgatnes pilskalns | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Cēsu ielas | lat = 57.242808072817 | long = 25.056267642195 | p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}} | vaid = 485 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366553 | label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]'' | name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 7 | lat = 57.2390267 | long = 25.0390594 | p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}} | image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg | commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director | vaid = 8812 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366581 | label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]'' | name = Zanderu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas | lat = 57.225499334163 | long = 25.043046627878 | p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}} | vaid = 486 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366601 | label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]'' | name = Ratnieku senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Briņķiem | lat = 57.167867482486 | long = 25.0351062638 | p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}} | vaid = 487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366624 | label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamuižniekiem | lat = 57.240833053599 | long = 24.969964130621 | p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}} | vaid = 488 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366646 | label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]'' | name = Kalnatītmaņu pilskalns | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnatītmaņiem | lat = 57.23836119502 | long = 24.976091303295 | p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}} | vaid = 489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366663 | label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš) | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielincēniem | lat = 57.227641747473 | long = 25.143507074689 | p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}} | image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg | commonscat = Incēni Medieval Cemetery | vaid = 490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366680 | label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]'' | name = Vecsprinkšļu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā | lat = 57.147267758779 | long = 25.135104605459 | p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}} | vaid = 491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366699 | label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Upesmuižniekiem | lat = 57.2420175435 | long = 24.967664101844 | p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}} | vaid = 492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898570 | label = ''[[:d:Q45898570|"Melturu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Melturu" dzīvojamā rija | municipality = Melturi | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.222153 | long = 25.23124 | p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}} | vaid = 6226 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Melturi }} {{monument | qid = Q51886118 | label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]'' | name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Austriņiem | lat = 57.412933113263 | long = 25.558682971079 | p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}} | vaid = 493 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886119 | label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dambjiem | lat = 57.434422778984 | long = 25.579816268436 | p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}} | vaid = 494 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886120 | label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]'' | name = Plēpju senkapi | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Plēpjiem | lat = 57.427939380248 | long = 25.5264706439 | p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}} | vaid = 495 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886121 | label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Salu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Salām | lat = 57.39384764531 | long = 25.584395468011 | p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}} | vaid = 496 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q20828811 | label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]] | name = Nītaures viduslaiku pils | municipality = Nītaure | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.072579858803 | long = 25.188356168383 | p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}} | image = LV2014-8362.jpg | commonscat = Nītaure Castle | vaid = 499 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaure }} {{monument | qid = Q45898586 | label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]] | name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā | lat = 57.075329475606 | long = 25.198318601144 | p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}} | image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 497 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898609 | label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]'' | name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem | lat = 57.114667738584 | long = 25.137688795433 | p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}} | vaid = 498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898634 | label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]'' | name = Asaru senkapi | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Asaru ezera | lat = 57.147569195959 | long = 25.192138886719 | p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}} | vaid = 500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898649 | label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]'' | name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mergupjiem | lat = 57.077499657044 | long = 25.199144557758 | p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}} | vaid = 501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898668 | label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]'' | name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecsārtēniem | lat = 57.05936805323 | long = 25.250211868168 | p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}} | vaid = 502 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898686 | label = [[Ķēču pilskalns]] | name = Ķēču pilskalns | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieļavu fermas | lat = 57.088903394826 | long = 25.298787785426 | p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}} | vaid = 503 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q51886140 | label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]'' | name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni | municipality = Priekuļi | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Selekcijas iela 3 | lat = 57.3170768 | long = 25.3415376 | p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}} | vaid = 8938 | year = 1922.–1934. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51886134 | label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā | lat = 57.33061 | long = 25.468873 | p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}} | vaid = 3139 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886136 | label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rubeņu viduslaiku kapsēta | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rubeņiem | lat = 57.325112145357 | long = 25.428012081986 | p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}} | vaid = 504 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886138 | label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]'' | name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem | lat = 57.30139896586 | long = 25.408393678756 | p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}} | image = Senkapi38.jpg | commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone | vaid = 505 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q21481201 | label = [[Ureles pilskalns]] | name = Ureles pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rozēm | lat = 57.35388889 | long = 25.07305556 | p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}} | vaid = 522 | wikipediauri = Ureles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879711 | label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.33373171768 | long = 25.148948570272 | p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}} | vaid = 507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879715 | label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baķu viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baķiem | lat = 57.359540438194 | long = 25.228813902956 | p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}} | vaid = 508 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879716 | label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]'' | name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām | lat = 57.417005848405 | long = 25.229089557755 | p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}} | vaid = 509 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879717 | label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]'' | name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cēsniekiem | lat = 57.406400973756 | long = 25.120866095411 | p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}} | vaid = 510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879720 | label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dimdām | lat = 57.318076829344 | long = 25.195679147779 | p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}} | vaid = 511 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879721 | label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]'' | name = Dumpju senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dumpjiem | lat = 57.323220773793 | long = 25.154573992053 | p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}} | vaid = 512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879723 | label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]'' | name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Emerķiem | lat = 57.406842034439 | long = 25.099033205401 | p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}} | vaid = 513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879725 | label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]'' | name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gailonēm | lat = 57.324881887843 | long = 25.095473913268 | p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}} | vaid = 514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879726 | label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]'' | name = Gribžu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gribžām | lat = 57.377952937791 | long = 25.192820846467 | p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}} | vaid = 515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879729 | label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm | lat = 57.3913665909 | long = 25.350443073501 | p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}} | vaid = 516 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879730 | label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunrūjām | lat = 57.348132185566 | long = 25.116463528652 | p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}} | vaid = 517 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879731 | label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]'' | name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skasteru mežs | vaid = 9174 | year = 2.–9. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879732 | label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]'' | name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunteņņiem | lat = 57.285065488935 | long = 25.128646337639 | p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}} | vaid = 518 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879733 | label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]'' | name = Kvēpenes pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kvēpeniem | lat = 57.276646895042 | long = 25.183602044092 | p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}} | vaid = 519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879734 | label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]'' | name = Laiviņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Laiviņiem | lat = 57.363768814118 | long = 25.233708358997 | p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}} | vaid = 520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879736 | label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]'' | name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rideļiem | lat = 57.397398493057 | long = 25.123500025101 | p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}} | vaid = 521 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879738 | label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]'' | name = Strīķupītes senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā | lat = 57.363677664514 | long = 25.239804334741 | p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}} | vaid = 523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879740 | label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.350739122082 | long = 25.073451722403 | p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}} | vaid = 524 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879741 | label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]'' | name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Bundēm un Mežciemiem | lat = 57.377711263369 | long = 25.334919135136 | p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}} | vaid = 525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879742 | label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]'' | name = Sveķu Sila senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Sveķu silā | lat = 57.329474104943 | long = 25.180090288611 | p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}} | vaid = 526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879744 | label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362483 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG | commonscat = Ungurmuiža Manor House | vaid = 6261 | year = 1732., 18. gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879745 | label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362547 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Residential Building | vaid = 6262 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879746 | label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361395 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg | commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor | vaid = 6263 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879747 | label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]'' | name = Stallis - vāgūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuiža | lat = 57.362845497817 | long = 25.086263248845 | p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}} | vaid = 6264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879748 | label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362777692122 | long = 25.088118995195 | p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg | vaid = 6265 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879750 | label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.363201 | long = 25.090349 | p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor | vaid = 6266 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879752 | label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362699059832 | long = 25.087078653434 | p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg | vaid = 6267 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879753 | label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.353745 | long = 25.094082 | p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}} | image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Pub | vaid = 6268 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879756 | label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362795159575 | long = 25.086569361949 | p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}} | vaid = 6269 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879757 | label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]'' | name = Dzirnavu māja | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362862652648 | long = 25.086192979037 | p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}} | vaid = 6270 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879762 | label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.365133 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg | vaid = 6271 | year = 1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879763 | label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361384 | long = 25.088761 | p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Park | vaid = 6272 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879764 | label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]'' | name = Durvju vērtnes - vārti | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365122 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}} | vaid = 3140 | year = 1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879765 | label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365168 | long = 25.082345 | p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}} | vaid = 3141 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879767 | label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365145 | long = 25.082431 | p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}} | vaid = 3142 | year = 18.gs.90.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879768 | label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362547 | long = 25.08845 | p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}} | vaid = 3143 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879770 | label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362564 | long = 25.088568 | p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}} | vaid = 3144 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879773 | label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.36253 | long = 25.088557 | p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg | vaid = 3145 | year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879775 | label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362518 | long = 25.088654 | p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg | vaid = 3146 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879776 | label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362535 | long = 25.088589 | p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg | vaid = 3147 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879779 | label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088696 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg | vaid = 3148 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879781 | label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088643 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg | vaid = 3149 | year = 18.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q138427357 | label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Ungurmuižas apbūve ar parku | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.3625 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}} | vaid = 6260 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ungurmuiža]] | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879785 | label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]'' | name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku | municipality = Raiskums | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.311737 | long = 25.183733 | p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}} | vaid = 6259 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Raiskums }} {{monument | qid = Q19896860 | label = [[Rozbeķu pils]] | name = Rozbeķu pils | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmuižniekiem | lat = 57.41861111 | long = 24.97861111 | p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}} | image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg | commonscat = Rozbeķi Castle ruins | vaid = 559 | wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q51879823 | label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]'' | name = Īvantu senkapi | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Elles purva malā pie Īvantiem | lat = 57.414778703804 | long = 24.880331080876 | p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}} | vaid = 560 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q20829091 | label = [[Skujenes pils]] | name = Skujenes pils | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā pie luterāņu baznīcas | lat = 57.093657 | long = 25.47461 | p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}} | image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg | commonscat = Skujene Castle ruins | vaid = 550 | wikipediauri = Skujenes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898888 | label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | name = Skujenes luterāņu baznīca | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes baznīca | lat = 57.093939826907 | long = 25.472818224756 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg | commonscat = Lutheran church in Skujene | vaid = 9102 | year = 1841.,1901.. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898915 | label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes luterāņu baznīcā | lat = 57.093939826 | long = 25.472818224 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg | vaid = 3161 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898715 | label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Drapmaņiem | lat = 57.111075076595 | long = 25.356263288056 | p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}} | vaid = 543 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898730 | label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]'' | name = Ģībēnu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ģībēniem | lat = 57.083898882988 | long = 25.593933317714 | p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}} | vaid = 544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898746 | label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]'' | name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš) | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķiberēm | lat = 57.018274044922 | long = 25.462626912938 | p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}} | vaid = 545 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898763 | label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Māļu viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Māļiem | lat = 57.089962584789 | long = 25.600773626681 | p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}} | vaid = 546 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898781 | label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]'' | name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Māļu baznīca | lat = 57.088651 | long = 25.600914 | p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg | commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi | vaid = 9169 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898805 | label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]'' | name = Sišu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sišiem | lat = 57.087797373532 | long = 25.356331677197 | p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}} | vaid = 547 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898822 | label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas | lat = 57.093562907696 | long = 25.475896027071 | p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}} | vaid = 548 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898842 | label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]'' | name = Taurupju senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vidustaurupēm | lat = 57.081714052778 | long = 25.551558862352 | p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}} | vaid = 549 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898855 | label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]'' | name = Drapmaņu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru | lat = 57.110865344776 | long = 25.359347827931 | p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}} | vaid = 551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879786 | label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]'' | name = Pulles senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazā Unguru ezera R krastā | lat = 57.334701380067 | long = 25.057245764682 | p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}} | vaid = 552 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879787 | label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Cīruļu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cīruļiem | lat = 57.44419966603 | long = 25.072761632649 | p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}} | vaid = 553 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879791 | label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Īvantu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Īvantiem | lat = 57.413554591571 | long = 24.883425753118 | p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}} | vaid = 554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879793 | label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunsīmanēniem | lat = 57.489497244651 | long = 25.074819776279 | p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}} | vaid = 555 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879796 | label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]'' | name = Lapaiņu senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.484251846779 | long = 25.061692547882 | p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}} | vaid = 556 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879797 | label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Līņu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Līņiem | lat = 57.417381555235 | long = 24.898889129618 | p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}} | vaid = 557 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879798 | label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muskariem un Žagariem | lat = 57.414303093924 | long = 24.905419002329 | p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}} | vaid = 558 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879816 | label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā | lat = 57.433330062594 | long = 24.998354613099 | p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}} | vaid = 562 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219821 | label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg | commonscat = Lutheran church in Straupe | vaid = 6278 | wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 13. gs.g., 1723. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879872 | label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Mazstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.354443878247 | long = 24.951934236913 | p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879874 | label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]'' | name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.348165 | long = 24.949071 | p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}} | image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 6276 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879877 | label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Lielstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.347428675212 | long = 24.947631974508 | p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}} | image = Lielstraupe%20loss.JPG | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879882 | label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pilī | lat = 57.347372 | long = 24.947323 | p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}} | vaid = 3177 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879885 | label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielstraupes pils | lat = 57.347745343956 | long = 24.94965401505 | p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}} | image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg | commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe | vaid = 6277 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879892 | label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg | vaid = 3165 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879896 | label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg | vaid = 3166 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879901 | label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (7) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe | vaid = 3167 | year = 1739. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879905 | label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]'' | name = Kapa plāksne G.Rozenam | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg | vaid = 3168 | year = 1590. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879910 | label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]'' | name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg | vaid = 3169 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879914 | label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]'' | name = Siju apgleznojums | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3171 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879918 | label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža "Golgāta"]]'' | name = Vitrāža "Golgāta" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3172 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879920 | label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3173 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q17291536 | label = [[Mazstraupes pils]] | name = Mazstraupes pils | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazstraupes muižā | lat = 57.354343 | long = 24.951557 | p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 6215 | wikipediauri = Mazstraupes_pils | year = 15. gs., 18. gs., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879826 | label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes mācītājmuižā | lat = 57.354648 | long = 24.959028 | p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}} | vaid = 3174 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879829 | label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]] | name = Batarejas kalns - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.358851261136 | long = 24.959811163888 | p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}} | vaid = 563 | wikipediauri = Batarejas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879832 | label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]] | name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm | lat = 57.350013244547 | long = 24.921299665476 | p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}} | vaid = 564 | wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879836 | label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pils parkā | lat = 57.347424241238 | long = 24.948776786639 | p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}} | vaid = 565 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879838 | label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Batarejas kalna - pilskalna | lat = 57.360003621495 | long = 24.9642606787 | p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}} | vaid = 567 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879840 | label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Eiķēnu ezera | lat = 57.376052846184 | long = 24.962856380269 | p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}} | vaid = 568 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879841 | label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gaujmaļiem | lat = 57.250769781176 | long = 24.969508071153 | p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}} | vaid = 569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879844 | label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Imakām | lat = 57.396459516096 | long = 24.883212669331 | p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}} | vaid = 570 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879846 | label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]'' | name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.293467182046 | long = 24.976081198946 | p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}} | vaid = 571 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879849 | label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]'' | name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jātniekiem | lat = 57.286856998807 | long = 25.102256553033 | p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}} | vaid = 572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879853 | label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.332083362447 | long = 24.917254225122 | p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}} | vaid = 573 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879855 | label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]'' | name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūricām | lat = 57.325888491789 | long = 25.01130761603 | p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}} | vaid = 574 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879858 | label = [[Vējiņu pilskalns]] | name = Vējiņu pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vējiņiem | lat = 57.343218034261 | long = 24.907321185746 | p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}} | vaid = 575 | wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879860 | label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]'' | name = Zvejnieku senkapi | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.377795072442 | long = 24.96521653673 | p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}} | vaid = 576 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879862 | label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]'' | name = Ērgļu kalni - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem | lat = 57.378161041989 | long = 24.958070293828 | p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}} | vaid = 577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879863 | label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]'' | name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem | lat = 57.362178994757 | long = 24.974460239132 | p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}} | vaid = 578 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879868 | label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]'' | name = Lielstraupes zirgu pasta stacija | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpastā | lat = 57.325328 | long = 24.919803 | p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}} | image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Vecpasts | vaid = 6274 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424579 | label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Apšu luterāņu baznīcā | lat = 57.139453 | long = 25.608058 | p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg | vaid = 3178 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424583 | label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]'' | name = Bānūžu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera | lat = 57.15298693419 | long = 25.574079972582 | p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}} | vaid = 580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424584 | label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]'' | name = Nēķina senkapi | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā | lat = 57.16512984286 | long = 25.66808495115 | p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}} | image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg | commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground) | vaid = 581 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424589 | label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu | lat = 57.152304488332 | long = 25.570691721224 | p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}} | image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg | commonscat = Bānūžu svētavots | vaid = 582 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424592 | label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andrupu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Andrupiem | lat = 57.105222359108 | long = 25.61224888166 | p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}} | vaid = 583 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424595 | label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērcēniem | lat = 57.167395705572 | long = 25.681183618552 | p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}} | image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg | commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 584 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424599 | label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]'' | name = Lejstupu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem | lat = 57.15067032721 | long = 25.647165806245 | p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}} | vaid = 585 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424603 | label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gambām | lat = 57.110266409689 | long = 25.695028803873 | p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}} | image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424607 | label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie grantsbedrēm | lat = 57.105523022225 | long = 25.728990908767 | p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}} | vaid = 587 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424609 | label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]'' | name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Lībiešiem | lat = 57.148489218057 | long = 25.598966541419 | p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}} | vaid = 588 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424613 | label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]'' | name = Lībiešu apmetne | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lībiešiem | lat = 57.143851247316 | long = 25.597933252849 | p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}} | vaid = 589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424617 | label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]'' | name = Silenieku pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.14357461371 | long = 25.731453613424 | p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}} | vaid = 590 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424621 | label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]'' | name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejruntēm | lat = 57.124527074615 | long = 25.750087688508 | p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}} | vaid = 591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424622 | label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.143632841106 | long = 25.667403039313 | p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}} | image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg | commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish | vaid = 592 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424626 | label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodē | lat = 57.139476 | long = 25.608037 | p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Lutheran church in Apši | vaid = 6279 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219855 | label = [[Sārumkalns]] | name = Sārumkalns | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā | lat = 57.28722222 | long = 25.37166667 | p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}} | image = S%C4%81rumkalns.jpg | vaid = 599 | wikipediauri = S%C4%81rumkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728234 | label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]'' | name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šķesteriem | lat = 57.257824697785 | long = 25.373393824666 | p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}} | vaid = 593 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728272 | label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunītes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunītēm | lat = 57.192799524869 | long = 25.453267670737 | p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}} | vaid = 594 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728309 | label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]'' | name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalauzām | lat = 57.264540819381 | long = 25.372508695065 | p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}} | vaid = 595 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728349 | label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]'' | name = Kalauzu senkapi | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnakalauzām | lat = 57.261999571704 | long = 25.367476870764 | p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}} | vaid = 596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728386 | label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]'' | name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamieriņiem | lat = 57.178591558565 | long = 25.532011918433 | p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}} | vaid = 597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728424 | label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]'' | name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūtējiem | lat = 57.185403133091 | long = 25.535708026492 | p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}} | vaid = 598 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728472 | label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejas Daudziešiem | lat = 57.257498399663 | long = 25.352577804987 | p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}} | vaid = 600 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728507 | label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]'' | name = Veitu senkapi I, II, III | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veitiem | lat = 57.19210270601 | long = 25.492719584903 | p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}} | vaid = 601 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728543 | label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vengāru viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vengārēm | lat = 57.262591613336 | long = 25.490598588585 | p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}} | vaid = 628 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728628 | label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295672 | long = 25.355265 | p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}} | image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Veismaņi manor house | vaid = 6281 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728678 | label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]'' | name = Muižkunga māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295312 | long = 25.351499 | p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}} | vaid = 6282 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728727 | label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295237 | long = 25.354578 | p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 6284 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728781 | label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295208 | long = 25.35224 | p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}} | vaid = 6285 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728819 | label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295591 | long = 25.349418 | p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}} | image = Magaz%C4%ABna.jpg | vaid = 6287 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728867 | label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295231 | long = 25.353452 | p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}} | vaid = 6289 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728912 | label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295707 | long = 25.352207 | p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}} | image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg | vaid = 6291 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728955 | label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]'' | name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.296605 | long = 25.355587 | p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}} | vaid = 6292 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728996 | label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]'' | name = Kūtis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.29573 | long = 25.353709 | p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}} | vaid = 6293 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46729044 | label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295052 | long = 25.355244 | p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}} | vaid = 6294 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q138510508 | label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | name = Veismaņu muižas apbūve | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.29611111 | long = 25.35555556 | p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}} | vaid = 6280 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q15286177 | label = [[Piebalgas pils]] | name = Piebalgas pils | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.055012 | long = 25.820634 | p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}} | image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG<br/>Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Castle ruins | vaid = 624 | wikipediauri = Piebalgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424741 | label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kaikaši | lat = 57.05863 | long = 25.801145 | p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}} | image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg | commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum) | vaid = 17 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424745 | label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]] | name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns) | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.059116 | long = 25.825818 | p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg | commonscat = Vecpiebalga hillfort | vaid = 623 | wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424749 | label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā ap baznīcu | lat = 57.057498538856 | long = 25.82140467165 | p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg | commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church | vaid = 625 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424635 | label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Raskumu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem) | lat = 57.088862118085 | long = 25.815643364614 | p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}} | image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 602 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424637 | label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]'' | name = Cepļu apmetne I, II | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā | lat = 57.093331081698 | long = 25.74048038201 | p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}} | image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg | commonscat = Cepļi settlement | vaid = 603 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424640 | label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]'' | name = Ļūdiņu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunļūdiņiem | lat = 57.068329261308 | long = 25.89322886848 | p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}} | vaid = 604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424644 | label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]'' | name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmietiņiem | lat = 57.056323048785 | long = 25.84442073358 | p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}} | image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 605 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424648 | label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.094552243535 | long = 25.686103318561 | p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}} | vaid = 606 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424649 | label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.092180994072 | long = 25.686362495645 | p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}} | vaid = 607 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424652 | label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]'' | name = Viduskaibēnu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalna Kaibēniem | lat = 57.027913934219 | long = 25.728643243814 | p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}} | vaid = 608 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424653 | label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunvēveros | lat = 57.11397 | long = 25.844243 | p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}} | image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Jaunvēveri | vaid = 6096 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424656 | label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalnavēveros | lat = 57.11650827172 | long = 25.847142806705 | p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}} | image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Kalnvēveri | vaid = 6097 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424658 | label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lejasvēveros | lat = 57.114203 | long = 25.846206 | p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}} | image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg | commonscat = Lejasvēveri | vaid = 6098 | year = 19. gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424661 | label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielvēveros | lat = 57.114342 | long = 25.846807 | p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}} | image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Lielvēveri | vaid = 6099 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424666 | label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]'' | name = Kalnaraskumu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaraskumiem | lat = 57.084544114847 | long = 25.81043734376 | p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}} | image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg | commonscat = Kalna Raskumi settlement | vaid = 609 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424670 | label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri"]]'' | name = Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazvēveros | lat = 57.114884 | long = 25.843138 | p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}} | image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Mazvēveri | vaid = 6100 | year = 20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424674 | label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Streinvēveros | lat = 57.113952 | long = 25.845487 | p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}} | image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Streinvēveri | vaid = 6101 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424677 | label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecvēveri | lat = 57.114441 | long = 25.84391 | p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}} | image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Vecvēveri | vaid = 6102 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424681 | label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Virolvēveros | lat = 57.115094 | long = 25.844082 | p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}} | image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Virolvēveri | vaid = 6103 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424685 | label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]'' | name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasģibuļiem | lat = 57.067959558982 | long = 25.695680187268 | p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}} | vaid = 611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424689 | label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejaskaupēniem | lat = 57.062109428293 | long = 25.743604740705 | p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}} | vaid = 612 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424691 | label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]'' | name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasraskumiem | lat = 57.087990138529 | long = 25.804911200312 | p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}} | vaid = 613 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424695 | label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mietiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mietiņiem | lat = 57.060180365202 | long = 25.855405090632 | p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}} | vaid = 614 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424700 | label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.07145813318 | long = 25.789775782896 | p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}} | image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 615 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424705 | label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]'' | name = Tauna apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.067186877444 | long = 25.785387076077 | p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}} | vaid = 616 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424709 | label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ragaiņiem | lat = 57.085297489461 | long = 25.675837471485 | p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}} | vaid = 617 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424715 | label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]'' | name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.088279593096 | long = 25.695721949154 | p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}} | vaid = 618 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424716 | label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]'' | name = Tašķēnu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.107729974353 | long = 25.837515939543 | p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}} | image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg | commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 619 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424720 | label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]'' | name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.050669684566 | long = 25.849977631793 | p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}} | vaid = 620 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424722 | label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]'' | name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zēniņiem | lat = 57.051189974711 | long = 25.850806182203 | p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}} | vaid = 621 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424724 | label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirbuļiem | lat = 57.08711658516 | long = 25.734990235617 | p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}} | vaid = 622 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424726 | label = ''[[:d:Q55424726|"Jauncelmu" dzīvojamā māja]]'' | name = "Jauncelmu" dzīvojamā māja | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jauncelmos | lat = 57.035599 | long = 25.751181 | p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}} | vaid = 6295 | year = 19. gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424730 | label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]'' | name = Silakrogs | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Silakrogs" | lat = 57.075911033813 | long = 25.763119126654 | p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}} | image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg | commonscat = Silakrogs | vaid = 8716 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424733 | label = ''[[:d:Q55424733|Saulrieti]]'' | name = Saulrieti | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842204 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8718 | year = 1922., 1934.-1944. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424737 | label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842108 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}} | image = Saulrieti%2004.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8719 | year = 1926.-1944. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424739 | label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams "Cepļos"]]'' | name = Saiešanas nams "Cepļos" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Cepļi" | lat = 57.093434093579 | long = 25.738470576266 | p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}} | image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg | commonscat = Meetinghouse in Cepļi | vaid = 8935 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886146 | label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]'' | name = Veselavas muižas kungu māja | municipality = Veselava | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Viesturi" | lat = 57.290118353512 | long = 25.477430950793 | p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}} | image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Veselava Manor | vaid = 8903 | year = 1766., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]'' | munwiki = Veselava }} {{monument | qid = Q51886141 | label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]'' | name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš) | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām) | lat = 57.309174703443 | long = 25.558170864197 | p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}} | vaid = 626 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886142 | label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Silabulēm | lat = 57.306732424179 | long = 25.503693631713 | p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}} | vaid = 627 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886143 | label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veselavas viduslaiku kapsēta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veselavas kapsētas | lat = 57.293366959203 | long = 25.479276710406 | p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}} | vaid = 629 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424751 | label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]'' | name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems | municipality = Vēveri | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.114587 | long = 25.846174 | p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}} | image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg | commonscat = Vēveru ciems | vaid = 6297 | year = 19., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts) }} {{monument | qid = Q18623455 | label = [[Zaubes pils]] | name = Zaubes pils | municipality = Zaube | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 56.994853 | long = 25.261362 | p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}} | image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg | commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins | vaid = 635 | wikipediauri = Zaubes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaube }} {{monument | qid = Q45898933 | label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]'' | name = Ļūkānu ezera mītne | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ļūkānu ezera ZA daļā | lat = 57.021113582039 | long = 25.274015503285 | p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}} | vaid = 630 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898952 | label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]'' | name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem | lat = 57.030727216512 | long = 25.342557956627 | p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}} | vaid = 631 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898973 | label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]'' | name = Ozolkalna senkapi | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem | lat = 57.019260704582 | long = 25.268648377358 | p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}} | vaid = 632 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898989 | label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaundzintariem | lat = 56.956644880877 | long = 25.196067502883 | p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}} | vaid = 633 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898997 | label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]'' | name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Roķēniem | lat = 56.994062715476 | long = 25.211295686065 | p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}} | vaid = 634 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q50392867 | label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem | lat = 57.142825007514 | long = 25.921077578771 | p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}} | vaid = 636 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392873 | label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]'' | name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā | lat = 57.144805722996 | long = 25.927191731967 | p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}} | vaid = 637 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392877 | label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muciņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muciņām | lat = 57.130010691745 | long = 25.827374046484 | p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}} | vaid = 638 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392882 | label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Oļiem | lat = 57.141187995858 | long = 25.919413404785 | p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}} | vaid = 639 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392887 | label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ormaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ormaņiem | lat = 57.167692460954 | long = 25.819432372033 | p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}} | vaid = 640 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392893 | label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Stepeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Stepeļiem | lat = 57.137488718347 | long = 25.898589794348 | p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}} | vaid = 641 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392898 | label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]'' | name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmigļiem | lat = 57.160205206165 | long = 25.877555857594 | p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}} | vaid = 642 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392902 | label = [[Vieķu pilskalns]] | name = Vieķu pilskalns | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieķiem | lat = 57.155465171568 | long = 25.877962151287 | p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}} | vaid = 643 | wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392906 | label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeikaru viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zeikariem | lat = 57.149745489982 | long = 25.788280133601 | p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}} | vaid = 644 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q45898213 | label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280464 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg | vaid = 3109 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898232 | label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280592 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg | vaid = 3112 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898253 | label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.253287501663 | long = 25.280401110115 | p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}} | vaid = 416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898267 | label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]'' | name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.251845 | long = 25.282567 | p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}} | image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg | commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | vaid = 6216 | year = 13. -20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898281 | label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | name = Āraišu luterāņu baznīca | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.253841 | long = 25.280582 | p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}} | image = Araisu%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church in Āraiši | vaid = 6217 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898304 | label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]'' | name = Vāveres kroga apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23371 | long = 25.272009 | p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg | commonscat = Vāverkrogs | vaid = 6227 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898327 | label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]'' | name = Kalēja mājiņa | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.233225 | long = 25.272101 | p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}} | vaid = 6228 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898344 | label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]'' | name = Kroga ēka | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23364 | long = 25.272567 | p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6229 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Cēsu novads]] 8h7a6cri2olpsailbipdupt24qaiupt 0 244189 4521169 4519283 2026-09-12T17:26:54Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4521169 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] 7lfbsicv5no49si2hwkzc7sbxnw8idd 0 252973 4521151 4268123 2026-09-12T16:55:16Z Meistars Joda 781 4521151 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Smoking (6307374507).jpg|thumb|[[Nikotīns|Nikotīna]] atkarība ir viena no pasaulē visizplatītākajām un sabiedrībā pieņemtajām atkarībām]] '''Kaitīgs ieradums''' jeb '''atkarība''' ir atkārtota darbības veikšana, neskatoties uz nelabvēlīgajām sekām, vai arī neiroloģiski traucējumi, kas noved pie šādas uzvedības. Pie kaitīgajiem ieradumiem pieskaita [[narkomānija|narkomāniju]], atkarību no pārtikas, datoratkarību un [[Azartspēļu atkarība|atkarību no azartspēlēm]]. Klasiska atkarības iezīme ir kontroles samazināšanās pār vielu vai uzvedību, ilgstoša lietošana, neskatoties uz sekām, noliegums, kā arī tas, ka [[persona]]s galvenās rūpes ir saistītas ar attiecīgo vielu vai uzvedību. == Atkarības veidi == Galvenokārt atkarības iedala divās kategorijās – [[Viela|vielu]] atkarībās un [[Uzvedība|uzvedības]] atkarībās. Abiem atkarību veidiem raksturīga līdzīga psiholoģiskā un neirobioloģiskā iedarbība uz cilvēka [[Smadzenes|smadzenēm]], taču atšķiras atkarību izraisošais faktors un ar to saistītās sekas. === Vielu atkarības === Vielu atkarības jeb ķīmiskās atkarības ir neiropsihiski traucējumi, kam raksturīga atkārtota vēlme turpināt lietot kādu vielu vai vielas, neskatoties uz kaitīgām sekām un iespējamiem riskiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zou|first=Zhiling|last2=Wang|first2=Huijun|last3=d'Oleire Uquillas|first3=Federico|last4=Wang|first4=Xiaomei|last5=Ding|first5=Jianrui|last6=Chen|first6=Hong|date=2017|title=Definition of Substance and Non-substance Addiction|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/29098666|journal=Advances in Experimental Medicine and Biology|volume=1010|pages=21–41|doi=10.1007/978-981-10-5562-1_2|issn=0065-2598|pmid=29098666}}</ref> Tās var būt legālas vai nelegālas vielas, un to lietošana var izraisīt gan fizisku, gan psiholoģisku atkarību. ==== Alkohola atkarība ==== {{Pamatraksts|Alkoholisms}} [[Attēls:Alcoholism and Depression in Women.jpg|thumb|Personas, kuras sirgst ar alkoholismu, var censties apslēpt savus dzeršanas paradumus [[Kauns|kauna]] un citu sociālo faktoru dēļ<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.columbusrecoverycenter.com/alcohol-addiction/hiding-places/|title=Concealing Alcohol Use: Common Hiding Spots, Risks & Signs {{!}} The Recovery Village Columbus Drug and Alcohol Rehab|website=www.columbusrecoverycenter.com|access-date=2025-04-24|date=2024-02-07|language=en-US}}</ref>]] [[Alkoholiskie dzērieni|Alkohola]] atkarība (arī alkoholisms, alkohola lietošanas traucējumi) ir viena no izplatītākajām atkarībām pasaulē, kuru raksturo alkoholisku dzērienu uzņemšana ar mērķi [[Alkohola reibums|apreibt]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.addictioncenter.com/addiction/10-most-common-addictions/|title=10 Most Common Addictions|website=Addiction Center|access-date=2025-04-24|language=en-US}}</ref> Alkohola atkarību raksturo vairākas pazīmes, tostarp [[Tolerance (farmakoloģija)|tolerances]] attīstība (vajadzība patērēt lielākus daudzumus alkohola, lai sasniegtu vēlamo efektu), [[Abstinences sindroms|abstinences simptomi]] (piemēram, [[Nemiers|trauksme]], [[svīšana]], [[trīce]] pēc lietošanas pārtraukšanas), vēlmes vai mēģinājumi samazināt lietošanu bez panākumiem, kā arī būtisku laika un resursu veltīšana alkohola iegūšanai un lietošanai. ==== Nikotīna atkarība ==== [[Nikotīns|Nikotīna]] atkarība ir hroniska vielu atkarības forma, kas attīstās, regulāri lietojot [[Tabaka|tabakas]] un citus nikotīna izstrādājumus, visbiežāk — [[Cigarete|cigaretes]]. Nikotīns iedarbojas uz [[Centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]] un izraisa spēcīgu bioloģisku un psiholoģisku atkarību. Tā kā tabakas lietošana ir legāla un kultūrā daudzviet normalizēta, nikotīna atkarība ir viena no visizplatītākajām atkarības formām pasaulē.<ref name=":2" /> Tabakas [[smēķēšana]] ir saistīta ar vairāk nekā 20 dažādām slimībām, tostarp [[Plaušu vēzis|plaušu vēzi]], [[sirds]] un [[Asinsvadi|asinsvadu]] slimībām, hronisku obstruktīvu plaušu slimību un citām [[Elpceļi|elpceļu]] patoloģijām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollohospitals.com/lv/diseases-and-conditions/nicotine-dependence|title=Nikotīna atkarība — cēloņi simptomi un ārstēšana {{!}} Apollo slimnīcas|website=www.apollohospitals.com|access-date=2025-04-24}}</ref> Nikotīna atkarības ārstēšana ir iespējama, taču bieži vien sarežģīta, jo smēķēšana apvieno gan ķīmisko atkarību, gan [[Uzvedība|uzvedības]] ieradumus. Efektīvā ārstēšanā tiek izmantotas gan medikamentozas metodes (piemēram, [[nikotīna aizstājterapija]], [[vareniklīns]], [[bupropions]]), gan psiholoģiska atbalsta veidi — uzvedības terapija, motivācijas intervences un atbalsta grupas. Svarīga ir arī sabiedrības līmeņa profilakse, tai skaitā reklāmas ierobežošana, smēķēšanas aizliegumi publiskās vietās un izglītošana par smēķēšanas kaitīgumu.<ref name=":3" /> ==== Narkomānija ==== {{Pamatraksts|Narkomānija}} Narkomānija jeb [[Narkotiska viela|narkotisko vielu]] atkarība ir hronisks, progresējošs psihiski-fizisks traucējums, kas izpaužas kā neatvairāma tieksme lietot [[Psihoaktīvās vielas|psihoaktīvas vielas]], neskatoties uz to kaitīgo ietekmi uz indivīda veselību, sociālo dzīvi un funkcionēšanu. Termins "narkomānija" tradicionāli tiek lietots kā apzīmējums atkarībai no nelegālām vai neregulētām vielām, taču mūsdienās speciālisti biežāk lieto plašāku un neitrālāku jēdzienu — vielu lietošanas traucējumi.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nida.nih.gov/publications/drugs-brains-behavior-science-addiction/drug-misuse-addiction|title=Drug Misuse and Addiction {{!}} National Institute on Drug Abuse (NIDA)|last=Abuse|first=National Institute on Drug|website=nida.nih.gov|access-date=2025-04-24|date=2020-07-06|language=en}}</ref> Narkotiskās vielas, kuras var izraisīt atkarību, ietver gan dabiskas izcelsmes vielas (piemēram, [[opiāti]], [[kanabinoīdi]], [[kokaīns]]), gan sintētiskas vai pus-sintētiskas vielas (piemēram, [[Amfetamīns|amfetamīni]], [[LSD]], [[fentanils]]).<ref name=":4" /> Šīs vielas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot [[Eiforija|eiforiju]], nomierinošu efektu vai [[halucinācijas]], taču atkārtota to lietošana var izmainīt smadzeņu ķīmiju un izraisīt gan psiholoģisku, gan fizisku atkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nida.nih.gov/research-topics/drugs-a-to-z|title=Drugs A to Z {{!}} National Institute on Drug Abuse (NIDA)|last=Abuse|first=National Institute on Drug|website=nida.nih.gov|access-date=2025-04-24|date=--|language=en}}</ref> ==== Zāļu atkarība ==== [[Attēls:Jordan Peterson by Gage Skidmore (cropped).jpg|thumb|Kanādiešu klīniskais psihologs [[Džordans Pītersons]] ir publiski runājis par savu atkarību no [[Benzodiazepīni|benzodiazepīna]], kas viņam tika izrakstīts, lai mazinātu [[Trauksmes traucējumi|trauksmes]] simptomus un [[Bezmiegs|bezmiegu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalpost.com/health/jordan-peterson-benzodiazepines|title=Why was Jordan Peterson placed in a medically induced coma? What we know about benzodiazepines and treatment|last=Donnelly|first=Aileen|website=''National Post''|access-date=24.04.2025|date=11.02.2024}}</ref> |243x243px]] Zāļu atkarība ir atkarības forma, kas attīstās regulāri un nekontrolēti lietojot [[Recepšu medikamenti|recepšu]] vai [[Bezrecepšu medikamenti|bezrecepšu medikamentus]] ar psihoaktīvu iedarbību. Šī atkarība var attīstīties gan tad, ja zāles lietotas atbilstoši ārsta norādījumiem, bet ilgstoši, gan arī tad, ja tās tiek lietotas nepareizi — lielākās devās, biežāk nekā paredzēts vai ar citu mērķi, piemēram, eiforijas izraisīšanai. Zāļu atkarība visbiežāk saistīta ar šādām medikamentu grupām: * [[Pretsāpju līdzekļi]] (opiāti un [[opioīdi]]) – piemēram, [[morfīns]], [[oksikodons]], fentanils; lietoti [[Hroniskas sāpes|hronisku sāpju]] ārstēšanā, bet augsta atkarības riska dēļ rada nopietnus sabiedrības veselības izaicinājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nida.nih.gov/research-topics/opioids|title=Opioids {{!}} National Institute on Drug Abuse (NIDA)|last=Abuse|first=National Institute on Drug|website=nida.nih.gov|access-date=2025-04-24|date=--|language=en}}</ref> * Nomierinoši un miega līdzekļi ([[benzodiazepīni]], [[barbiturāti]]) – piemēram, [[diazepāms]], [[lorazepāms]]; var izraisīt gan fizisku, gan psiholoģisku atkarību jau pēc salīdzinoši īsa lietošanas perioda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/treatments/15308-sleeping-pills|title=Sleeping Pills|publisher=''Cleveland Clinic''|access-date=24.04.2025|date=22.06.2024}}</ref> * [[Stimulanti]] (piemēram, medikamenti [[Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma]] ārstēšanai) – tādi kā [[metilfenidāts]] vai [[Amfetamīns|amfetamīna]] preparāti, kurus lieto ar mērķi izraisīt eiforiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://americanaddictioncenters.org/stimulants|title=Stimulant Abuse: Signs, Effects, and Treatment Options|website=American Addiction Centers|access-date=2025-04-24|language=en}}</ref> Zāļu atkarības attīstību veicina dažādi faktori, tostarp [[Hroniska slimība|hroniskas saslimšanas]], trauksme, [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]], nepietiekama medicīniskā uzraudzība, kā arī sabiedrības attieksme pret noteiktu zāļu lietošanu. Šāda atkarība var izpausties ar abstinences simptomiem, spēcīgu tieksmi pēc medikamenta, lietošanas slēpšanu un nespēju pārtraukt medikamentu lietošanu, neskatoties uz negatīvajām sekām. === Uzvedības atkarības === Uzvedības atkarības jeb procesu atkarības<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/media/1540/download|title=Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem|last=Putniņa|first=Aivita|last2=Pokšāns|first2=Artūrs|publisher=[[Latvijas Republikas Veselības ministrija]]|last3=Brants|first3=Māris}}</ref> ir tādas atkarības, kas nav saistītas ar [[Viela|vielu]] lietošanu, bet gan ar noteiktām [[Darbība|darbībām]], kuras indivīds atkārtoti veic, neskatoties uz to negatīvajām sekām. Šīs atkarības būtība ir saistīta ar nekontrolējamu [[Uzvedība|uzvedību]], kas sākotnēji sniedz īslaicīgu [[Gandarījums|gandarījumu]] vai emocionālu atvieglojumu, bet ilgtermiņā noved pie psiholoģiskiem, sociāliem un dažkārt arī fiziskiem traucējumiem. [[Attēls:Riga Fenikss casino Ķengarags district 2020-03.jpg|thumb|[[Azartspēles Latvijā|Latvijā azartspēļu]] atkarības problēmas ir apmēram 70 000 jeb 6% iedzīvotāju, tostarp nopietnas azartspēļu atkarības problēmas ir apmēram 16 000 jeb 1,3% [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Attēlā: [[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]] kazino [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]].]] Biežākās uzvedības atkarības ietver [[Azartspēļu atkarība|azartspēļu atkarību]], kur cilvēks nekontrolēti spēlē [[azartspēles]] ar cerību uz laimestu, zaudējot lielas [[Nauda|naudas]] summas un izjaucot personīgās un profesionālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.addictionhelp.com/gambling/statistics/|title=Gambling Addiction - Gambling Prevalence & Demographics (2025)|website=AddictionHelp.com|access-date=2025-04-26|date=2025-01-01|language=en-US}}</ref> Tāpat izplatīta ir interneta un [[datorspēļu atkarība]], kas izpaužas kā pārmērīga un bieži nekontrolēta laika pavadīšana tiešsaistē vai spēlējot [[Videospēle|videospēles]], kas var novest pie sociālās izolācijas, [[Miega traucējumi|miega traucējumiem]] un darba vai [[Mācības|mācību]] rezultātu pasliktināšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychiatry.org/patients-families/internet-gaming|title=Internet Gaming|website=www.psychiatry.org|access-date=2025-04-26|language=en}}</ref> Cita būtiska uzvedības atkarības forma ir [[iepirkšanās atkarība]] (šopaholisms), kuras gadījumā indivīdi izjūt nepieciešamību veikt impulsīvus un bieži vien nepārdomātus pirkumus, meklējot emocionālu piepildījumu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Marris|first=Emma|date=2025-03-04|title=The science of shopping addiction: what makes people buy loads of stuff?|url=https://www.nature.com/articles/d41586-025-00615-0|journal=Nature|language=en|volume=639|issue=8053|pages=26–28|doi=10.1038/d41586-025-00615-0|issn=1476-4687}}</ref> Bieži tiek minēta arī [[seksuālā atkarība]], kas izpaužas kā kompulsīva [[Sekss|seksuāla uzvedība]] vai pārmērīga aizraušanās ar dažādām seksuāla rakstura aktivitātēm, kas traucē ikdienas dzīvei un starppersonu attiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/addiction/sex|title=Sex Addiction: Symptoms, Treatment, and Outlook|website=Healthline|access-date=2025-04-26|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sexaddict.com/six-types-of-sex-addicts/|title=Six Types of Sex Addicts - 6 Types of Addictive Sexual Behavior|website=SEX ADDICTION|access-date=2025-04-26|language=en-US}}</ref> Uzvedības atkarību vidū pētnieki arvien lielāku uzmanību pievērš arī pārmērīgai ēdiena lietošanai jeb [[Atkarība no ēdiena|atkarībai no ēdiena]], kur raksturīga kompulsīva [[pārēšanās]] un nespēja kontrolēt [[Pārtika|pārtikas]] patēriņu, pat ja tas izraisa nopietnas veselības problēmas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adams|first=Rachel C.|last2=Sedgmond|first2=Jemma|last3=Maizey|first3=Leah|last4=Chambers|first4=Christopher D.|last5=Lawrence|first5=Natalia S.|date=2019-09-04|title=Food Addiction: Implications for the Diagnosis and Treatment of Overeating|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6770567/|journal=Nutrients|volume=11|issue=9|pages=2086|doi=10.3390/nu11092086|issn=2072-6643|pmc=6770567|pmid=31487791}}</ref> Tāpat tiek atzīta arī [[darba atkarība]] (darbaholisms), kam raksturīga pārspīlēta vēlme nepārtraukti nodarboties ar darba pienākumiem, bieži vien upurējot atpūtu, ģimenes dzīvi un [[Veselība|veselību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/addiction/work|title=Work Addiction: Symptoms, Diagnosis, and Treatment|website=Healthline|access-date=2025-04-26|date=2014-08-14|language=en}}</ref> Vēl viena uzvedības atkarības forma ir fizisko aktivitāšu atkarība, kur indivīdi piedzīvo spēcīgu vajadzību pēc intensīvām fiziskām nodarbēm, pat tad, ja tas kaitē viņu veselībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mind.org.uk/information-support/tips-for-everyday-living/physical-activity-exercise-and-mental-health/over-exercising-and-exercise-addiction/|title=Over-exercising and exercise addiction - Mind|website=www.mind.org.uk|access-date=2025-04-26}}</ref> Uzvedības atkarībām ir daudz kopīgu iezīmju ar vielu atkarībām, piemēram, spēcīga tieksme, kontroles zudums, tolerances attīstība un abstinences simptomi, kad attiecīgā uzvedība tiek ierobežota vai pārtraukta. Šādu traucējumu ārstēšana parasti ietver [[Psihoterapija|psihoterapiju]], [[Uzvedības terapija|uzvedības terapiju]], kā arī dažkārt medikamentozu atbalstu, īpaši gadījumos, kad pastāv vienlaicīgas [[Psihiska slimība|psihiskas slimības]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Behavioral addictions: criteria, evidence, and treatment|url=https://www.worldcat.org/title/869776951|publisher=Academic Press|date=2014|location=London ; Waltham, MA|isbn=978-0-12-407724-9|oclc=869776951}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alavi|first=Seyyed Salman|last2=Ferdosi|first2=Masoud|last3=Jannatifard|first3=Fereshte|last4=Eslami|first4=Mehdi|last5=Alaghemandan|first5=Hamed|last6=Setare|first6=Mehrdad|date=2012-04|title=Behavioral Addiction versus Substance Addiction: Correspondence of Psychiatric and Psychological Views|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3354400/|journal=International Journal of Preventive Medicine|volume=3|issue=4|pages=290–294|issn=2008-8213|pmc=3354400|pmid=22624087}}</ref> === Jaukta tipa atkarības === Dažkārt indivīdiem vienlaikus ir gan vielu, gan uzvedības atkarības, kas savstarpēji pastiprina viena otras ietekmi. Šādas komorbiditātes (līdzāspastāvēšanas) formas apgrūtina diagnostiku un ārstēšanu, un prasa visaptverošu pieeju. == Cēloņi un riska faktori == Atkarības rašanos ietekmē daudzi savstarpēji saistīti [[Bioloģija|bioloģiski]], [[Psiholoģija|psiholoģiski]] un [[Sabiedrība|sociāli]] faktori. Šo faktoru kopums nosaka gan indivīda uzņēmību pret atkarību, gan atkarības attīstības gaitu un smagumu. Riska faktori var būt [[Iedzimtība|iedzimti]], iegūti vai vides ietekmē veidojušies, un to iedarbība var būt dažāda atkarībā no indivīda [[Vecums|vecuma]], [[Dzimums|dzimuma]], veselības stāvokļa un dzīves apstākļiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/6407-addiction|title=Addiction|publisher=''Cleveland Clinic''|access-date=23.04.2025|date=16.03.2023}}</ref> === Bioloģiskie faktori === Personas [[Gēns|gēniem]] ir nozīmīga loma atkarību attīstībā. Cilvēkiem, kuriem ģimenes locekļiem ir bijušas atkarības, ir augstāka varbūtība pašiem kļūt atkarīgiem.<ref name=":0" /> [[Neirobioloģija|Neirobioloģiski]] atkarība saistīta ar izmaiņām [[Smadzenes|smadzeņu]] darbībā, īpaši [[Dopamīns|dopamīna]] regulācijā, kas ietekmē [[Bauda|baudas]] sajūtu un [[Motivācija|motivāciju]]. Vielu lietošana vai noteikta uzvedība var izraisīt neironu struktūras izmaiņas, kas veicina kompulsīvu uzvedību un līdz ar to — samazina spēju sevi kontrolēt. === Psiholoģiskie faktori === Indivīda psiholoģiskais stāvoklis būtiski ietekmē atkarības risku. Faktori, kas saistīti ar paaugstinātu uzņēmību pret atkarību, ir [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]], [[Nemiers|trauksme]], [[personības traucējumi]], [[posttraumatiskā stresa sindroms]] un [[zems pašvērtējums]]. Atkarību veicinoša uzvedība bieži tiek izmantota kā pašregulācijas mehānisms psiholoģiska [[Diskomforts|diskomforta]] mazināšanai, piemēram, [[Stress|stresa]], [[Skumjas|skumju]] vai [[Vientulība|vientulības]] gadījumā.<ref name=":0" /> === Sociālie un vides faktori === Arī vide un dažādi sociālie faktori ietekmē atkarības risku. Ir zināms, ka negatīvas pieredzes un notikumi [[Bērnība|bērnībā]], piemēram, [[vardarbība]], vecāku atkarības, emocionāla nolaidība, var veicināt atkarību attīstību nākotnē (it sevišķi, ja negatīvās pieredzes rezultātā personai attīstās, piemēram, personības traucējumi, kas arī pastiprina atkarības risku).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blueknot.org.au/newsletters/is-there-a-link-between-childhood-trauma-and-addiction/|title=Is There A Link Between Childhood Trauma And Addiction?|website=Blue Knot Foundation|access-date=2025-04-23|language=en-AU}}</ref> Personām, kuras nav [[Izglītība|izglītotas]] par atkarībām un ar tām saistītajiem riskiem, arī ir paaugstināts atkarību risks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://michaelshouse.com/drug-addiction/impact-education-addiction/|title=The Impact of Education on Addiction|website=Michael's House|access-date=2025-04-23|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://showme.missouri.edu/2021/lack-of-educational-opportunities-influence-drug-use-for-rural-youth/|title=Lack of educational opportunities influence drug use for rural youth // Show Me Mizzou // University of Missouri|website=showme.missouri.edu|access-date=2025-04-23|date=2021-04-27|language=en-US}}</ref> Papildus šiem faktoriem, ja personai ir ierobežota pieeja kvalitatīvai [[Veselības aprūpe|veselības aprūpei]], tad arī pastāv risks, ka persona var pieņemt lēmumu sākt ārstēt esošas veselības problēmas ar sev pieejamiem, atkarību radošiem līdzekļiem, piemēram, ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] palīdzību. Personām, kurām nav pieeja veselības aprūpei vai atbalsta programmām, var būt grūtāk atradināties no atkarībām. Pastāv maldīgs uzskats, ka [[nabadzība]] var veicināt atkarību risku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stjosephinstitute.com/blog/understanding-the-relationship-between-poverty-and-addiction/|title=Understanding the Relationship Between Poverty and Addiction|last=Institute|first=St Joseph|website=St. Joseph Institute for Addiction|access-date=2025-04-23|date=2025-01-28|language=en-US}}</ref> un taču patiesībā nav pierādījumu, ka nabadzība izraisītu atkarības, bet gan — nabadzībai un atkarībām bieži vien ir kopīgi vai savstarpēji saistīti cēloņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/research-starters/consumer-health/poverty-and-substance-abuse|title=Poverty and substance abuse {{!}} EBSCO Research Starters|website=www.ebsco.com|access-date=2025-04-23|language=en}}</ref> Liela nozīme ir arī vienaudžu ietekmei un sociālajām normām — piemēram, vide, kurā vielu lietošana tiek uzskatīta par normu vai pieņemamu uzvedību, var veicināt riskantu izvēli. [[Mediji|Mediju]] ietekme un atkarību izraisošu vielu vai pakalpojumu pieejamība (piemēram, alkohols, azartspēles, digitālās tehnoloģijas) var arī palielināt atkarības risku.<ref name=":0" /> === Aizsargfaktori === Pretēji riska faktoriem, pastāv arī aizsargfaktori, kas samazina atkarības attīstības iespējamību. Tādi faktori ir, piemēram, spēcīgas [[Draudzība|draudzības]] un atbalstoša [[ģimene]], pozitīvas attiecības ar vienaudžiem un [[Skolotājs|skolotājiem]], stabila dzīves vide, [[emocionālais intelekts]] un spējas tikt galā ar stresu, kā arī pieeja preventīviem un izglītojošiem resursiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nida.nih.gov/research-topics/prevention|title=Prevention {{!}} National Institute on Drug Abuse (NIDA)|last=Abuse|first=National Institute on Drug|website=nida.nih.gov|access-date=2025-04-23|date=2014-03-31|language=en}}</ref><ref name=":0" /> Šo faktoru līdzsvars ietekmē to, vai un kā indivīds saskarsies ar atkarību dzīves laikā. == Simptomi un pazīmes == Atkarībām raksturīgas uzvedības, psiholoģiskas un fizioloģiskas pazīmes, kas parādās vielas lietošanas vai noteiktas [[Uzvedība|uzvedības]] atkārtotas īstenošanas rezultātā. [[Simptoms|Simptomi]] var atšķirties atkarībā no atkarības veida, tās intensitātes un personas individuālajām īpašībām, taču pastāv vairākas kopīgas iezīmes, kas ļauj identificēt atkarību. === Galvenās pazīmes === Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Amerikas Psihiatru asociācijas izstrādātajiem kritērijiem, atkarību raksturo šādas pazīmes:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/drug-addiction/symptoms-causes/syc-20365112|title=Drug addiction (substance use disorder) - Symptoms and causes|website=Mayo Clinic|access-date=2025-04-23|language=en}}</ref> [[Attēls:Crystal methamphetamine.jpg|thumb|Kristāla [[Amfetamīns|amfetamīni]]]] * Spēcīga [[vēlme]] vai tieksme lietot vielu vai veikt konkrētu darbību. * Kontroles zudums pār [[Uzvedība|uzvedību]] — nespēja, piemēram, ierobežot lietošanas biežumu, daudzumu vai ilgumu. * Abstinences simptomi — psihiski vai fiziski traucējumi (piemēram, trauksme, [[svīšana]], [[bezmiegs]], [[drebuļi]]), kas rodas, pārtraucot vielas lietošanu vai uzvedības īstenošanu. * [[Tolerance (farmakoloģija)|Tolerance]] — nepieciešamība pēc aizvien lielākām devām vai intensīvākas darbības, lai panāktu agrāk panākto efektu. * Interešu zudums citās dzīves jomās — samazināta iesaiste darbā, ģimenes dzīvē, [[Vaļasprieks|vaļaspriekos]]. * Turpināta lietošana vai uzvedība neskatoties uz kaitīgām sekām veselībai, attiecībām vai sociālajam stāvoklim. === Fizioloģiskās pazīmes === Vielu atkarību gadījumos bieži ir novērojamas fizioloģiskas izmaiņas, piemēram, krasas [[Svars|svara]] izmaiņas vai svārstības, acu zīlīšu izmaiņas (paplašinātas vai sašaurinātas), trīce, svīšana, izmaiņas ādā, miega traucējumi, [[Apetīte|apetītes]] izmaiņas, fizisks [[nespēks]] vai hronisks [[nogurums]], u.c. izmaiņas, kurām nav cita izskaidrojuma.<ref name=":1" /> === Psiholoģiskās un uzvedības izmaiņas === Atkarību pavada arī emocionālās un uzvedības pazīmes, piemēram:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://veseligsridzinieks.lv/kas-ir-atkariba/|title=Kas ir atkarība?|website=Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā|access-date=2025-04-23|language=lv-LV}}</ref><ref name=":1" /> * noslēgšanās un [[izolācija]], * [[Garastāvoklis|garastāvokļa]] svārstības (trauksme, [[aizkaitināmība]], depresija), * [[Melošana|melīgums]] vai izvairīšanās no atklātības par savām darbībām, * impulsīva vai riskanta uzvedība, * grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. === Diagnostiskie kritēriji === Atkarības traucējumu [[Diagnosticēšana|diagnosticēšanai]] tiek izmantotas starptautiski atzītas klasifikācijas sistēmas, tostarp '''[[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|ICD-11]]''' (Starptautiskā slimību klasifikācija) un '''[[DSM-5]]''' (Amerikas Psihiatru asociācijas izdotais Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas piektais izdevums). Diagnostika tiek veikta, izvērtējot simptomu ilgumu, to ietekmi uz cilvēka [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]] un uzvedību. == Diagnostika un ārstēšana == Atkarību [[diagnostika]] un [[ārstēšana]] ir sarežģīts daudzpakāpju process, kas prasa gan profesionālu medicīnisko novērtējumu, gan individualizētu terapijas pieeju. Diagnostikā svarīga loma ir klīniskajām intervijām, psiholoģiskajiem testiem un starptautiski atzītiem diagnostikas kritērijiem, piemēram, [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizācijas]] Starptautiskās slimību klasifikācijas ([[SSK 10|SSK-11]]) vai [[Amerikas Psihiatru asociācija|Amerikas Psihiatru asociācijas]] izstrādātā Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas ([[DSM-5]]) vadlīnijām. Diagnoze tiek noteikta, izvērtējot vairākus aspektus: vai indivīdam ir spēcīga tieksme lietot vielu vai veikt konkrētu uzvedību, vai viņš zaudē kontroli pār lietošanas vai uzvedības biežumu un intensitāti, vai pastāv [[Abstinences sindroms|abstinences]] simptomi, kad vielas lietošana vai uzvedība tiek pārtraukta, kā arī vai turpinās lietošana neskatoties uz zināmām kaitīgām sekām. Diagnostikas procesā tiek ņemts vērā arī tolerances attīstības fakts, kad indivīdam nepieciešamas arvien lielākas devas vai intensīvāka [[uzvedība]], lai sasniegtu vēlamo efektu. Atkarības ārstēšanā tiek izmantota integrēta pieeja, kas ietver gan medicīnisku, gan psiholoģisku palīdzību. Medikamentozā terapija var būt nepieciešama, lai mazinātu abstinences simptomus, samazinātu vielas lietošanas vēlmi vai ārstētu blakus esošus psihiskus traucējumus, piemēram, [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] vai [[Trauksmes traucējumi|trauksmi]]. Bieži lietotās [[zāles]] ietver opioīdu aizvietošanas terapijas līdzekļus, nikotīna aizstājējterapiju un medikamentus alkohola lietošanas traucējumu mazināšanai. Īpaši nozīmīga ir psihoterapija, tai skaitā [[kognitīvi biheiviorālā terapija]] (KBT), [[motivācijas pastiprināšanas terapija]], [[grupu terapija]] un [[ģimenes terapija]]. Šīs pieejas palīdz pacientiem attīstīt veselīgākas uzvedības stratēģijas, apzināties atkarības iemeslus, kā arī stiprināt spēju tikt galā ar [[Kārdinājums|kārdinājumiem]] un [[Stress|stresa]] situācijām. Efektīvā ārstēšanā būtiska ir arī sociālā atbalsta sistēma — atbalsta grupas, [[Rehabilitācija|rehabilitācijas]] programmas un ilgtermiņa aprūpes iespējas, kas veicina atveseļošanās procesu un samazina [[Recidīvs (medicīna)|recidīva]] risku. Daudzos gadījumos ārstēšana prasa ilgstošu darbu, pacietību un regulāru sekošanu līdzi pacientu stāvoklim. Mūsdienu pieejas atkarību ārstēšanā uzsver individualizāciju, pielāgojot terapijas plānu katra pacienta specifiskajām vajadzībām un dzīves situācijai. == Sabiedrības un kultūras aspekts == Atkarību rašanās, uztvere un ārstēšana ir cieši saistīta ar [[Sabiedrība|sabiedrības]] un [[Kultūra|kultūras]] kontekstu. Dažādās sabiedrībās ir atšķirīga attieksme pret vielu lietošanu un uzvedības atkarībām, kas ietekmē gan [[Indivīds|indivīdu]] uzvedību, gan sabiedrības spēju risināt atkarību problēmas. [[Kultūras normas]] nosaka, kuras vielas vai uzvedības tiek sociāli pieņemtas un kuras — stigmatizētas. Piemēram, daudzās sabiedrībās [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošana tiek uzskatīta par pieņemamu, savukārt [[Narkotikas|narkotiku]] lietošana — nosodāmu. Dažās kultūrās arī uzvedības formas, piemēram, [[azartspēles]] vai pārmērīgs darbs, tiek atbalstītas, neskatoties uz atkarības risku. Stigmatizācija būtiski ietekmē cilvēku vēlmi meklēt palīdzību. Sabiedrībās, kur atkarība tiek uzskatīta par personisku vājumu, cilvēki biežāk slēpj problēmu, kamēr veselības problēmas izpratnes gadījumā palīdzības meklēšana ir izplatītāka. Arī [[Plašsaziņas līdzekļi|mediji]] ietekmē sabiedrības priekšstatus par atkarību, veidojot gan izpratni, gan dažkārt pastiprinot [[Stereotips|stereotipus]]. Svarīgu lomu spēlē [[Tiesību zinātne|tiesiskā]] vide un [[Politika|politiskās]] iniciatīvas, kas nosaka ārstēšanas pieejamību, [[Profilakse|profilakses]] pasākumus un vielu lietošanas regulējumu. Daudzas valstis īsteno politiku, kas veicina sabiedrības izglītošanu un stigmas mazināšanu, piemēram, ar reklāmas ierobežojumiem vai rehabilitācijas atbalstu. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Medicīnas ētika]] [[Kategorija:Neirozinātne]] 4njnaytc4lpnlyy33popwfkpy07jj2y 0 261054 4521405 4517031 2026-09-13T07:48:56Z Pirags 3757 /* Mūsdienās */ 4521405 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg|thumb|300px|Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās]] [[Attēls:Ventspils pils plāns.JPG|thumb|300px|Ventspils komtura pils plāns]] '''Ventspils viduslaiku pils''' ({{val-de|Schloß Windau}}) ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] celta pils [[Venta|Ventas upe]]s kreisajā krastā pirms tās ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], kurā [[viduslaiki|viduslaikos]] atradās [[Ventspils komturi|Ventspils komtura]] mītne (ap 1290-1562). Tā ir vienīgā no Livonijas ordeņa pilīm [[Kurzeme|Kurzemē]], kas saglabājusies līdz mūsu dienām. == Vēsture == Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa [[Lamekins|Lamekina]] valsts sastāvā ar nosaukumu ''Saggara''. [[1253]]. gada [[4. aprīlis|4. aprīļa]] latīniski uzrakstītajā līgumā par [[Kurzeme]]s ziemeļu daļas sadalīšanu, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs, tā pieminēta kā apdzīvota vieta [[Ventava]]s zemē ''Sagare ex ultraque Winda'' (Sagare abās Ventas pusēs). 1242. gada 19. aprīlī pāvesta legāts Vilhelms no Modenas atļāva Livonijas ordenim pie Ventas būvēt pili vai cietoksni vai pilsētu (''buwene eyn borgh oder eyn Vestunge oder eyn Stat''), domājams, ka šī atļauja saņemta [[Kuldīgas pils]] celtniecībai. 1253. gada kuršu zemju dalīšanas līgumā noteikts, ka zemes ap Ventas grīvu būs ordeņa īpašums. ''Winda'' kā Livonijas ordeņa pils nosaukums Ventas grīvā pirmoreiz minēts [[1290]]. gadā,<ref>{{LATpils}}</ref> kad ordeņa mestrs [[Baltazars Holte]] dokumentā par [[Kursa (valsts)|Kursas]] komtureju ienākumiem norāda, ka Ventspils komturs pakļauts [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komturam]] un liek sūtīt divus ordeņbrāļus no Ventspils pils uz [[Embūtes pilskalns|Embūtes pili]]. 14. gadsimtā pakāpeniski uzcelta regulāra kastela ar iekšējo pagalmu, no 1369. gada saglabājies pirmais Ventspils zīmogs un ģerbonis. 1451. gada vizitācijas aktā minēts, ka Ventspils pilī ir tikai septiņi brāļi bruņinieki, 1448. gada vizitācijā konstatēts, ka Ventspilī ir par vienu desmito daļu vairāk pārtikas un bruņojuma nekā Kuldīgā. Līdz 16. gadsimta sākumam paaugstināja pils torni, pirmā un otrā stāva telpās izbūvēja velvju pārsegumus, lielākajās telpās un kapelā apgleznoja sienas un griestus. Pie pils atradās priekšpils ar mūra un koka apbūvi. 16. gadsimtā pils sienas bija zilpelēkā krāsā ar uzkrāsotu rustojumu, pils torņa stūru kvadras bija iezīmētas ar krāsotām savienojuma vietām.<ref name="ambermarks.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/Ventspils/Ventspils_vid_pils.htm |title=ambermarks.com |access-date={{dat|2014|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150725023541/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/Ventspils/Ventspils_vid_pils.htm |archivedate={{dat|2015|07|25||bez}} }}</ref> Pēc 1617. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme]]s (''Formula regiminis'' — "Valdības formula") pieņemšanas pilī tiesu sprieda Ventspils pilskungs (''Hauptmann''). [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1659. gadā pili nopostīja zviedru karaspēks, bet drīz tā tika atjaunota, mūrēto velvju vietā daļēji izbūvējot koka siju pārsegumus. == Pils uzbūve == Pēc arheoloģisko izrakumu datiem kā pirmo 13. gadsimta beigās uzcēla pils torni ar ārsienu garumu 10x10 metri, ap kuru sākotnēji izveidojās nocietināta apmetne. Līdz 14. gadsimta sākumam nocietinātās apmetnes vietā tika uzcelts kastelas tipa cietoksnis - kvadrātisks četru korpusu bloks (32,5x33,5 metri) ar iekšējo pagalmu. 15. gadsimtā tornis izbūvēts stipri augstāks un kopš šī laika kalpojis arī kā orientieris jūras braucējiem. Vēlāk pils četriem korpusiem iekšpusē izbūvētas sienas līdz trešā stāva līmenim, izbūvēts divslīpju jumts. Tornim līdzās atradās vārti, kas bijuši ap 3 metrus plati. No 14. līdz 16. gadsimtam pils pirmajā stāvā atradās saimniecības telpas - virtuve, noliktava, staļļi. Otrajā stāvā atradās kapela, kapitula zāle, dormitorijs (mūku guļamtelpas), remteris (mūku ēdamzāle), komtura dzīvojamā telpa un viesu istaba. Trešais stāvs kalpoja par ieroču galeriju. Pils sienas ir mūrētas no lieliem ķieģeļiem vendu sējumā. Visi, arī iekšējie torņa stūri ir mūrēti no dolomītakmens kvadriem. Pils un torņa ārsienu biezums ir ap 2 metri, pret pagalmu vērsto sienu biezums - ap 1,5 metri.<ref name="ambermarks.com"/> Pilī saglabājusies arī kapela - vecākā saglabājusies baznīca Kurzemē. Vēlāk tur darbojās evaņģēliski luteriskā baznīca (1706–1835) un [[Krievijas Impērija]]s armijas garnizona pareizticīgo baznīca (1845–1901). <gallery> Ventspils ordeņa pils novietojums.jpg|Ventspils ordeņa pils novietojums (B. Schmid, 1921) Ventspils ordeņa pils pamatstāva shēma.jpg|Ventspils ordeņa pils pamatstāva shēma (B. Schmid, 1921) Ventspils ordeņa pils pirmā stāva shēma.jpg|Ventspils ordeņa pils pirmā stāva shēma (B. Schmid, 1921) Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg|Ventspils ordeņa pils (ap 1900) </gallery> == Mūsdienās == Padomju armijas daļas pili atstāja 1983. gadā. 1997. gadā tika restaurētas pils fasādes un labiekārtota teritorija. Izpētes un restaurācijas gaitā zem vairākiem apmetuma slāņiem atklāti unikāli 15. līdz 17. gadsimta sienu gleznojumu fragmenti, arheoloģiskajos izrakumos iegūtas daudzveidīgas liecības par pili un tās iedzīvotājiem. 2001. gada septembra sākumā pēc restaurācijas darbu pirmās kārtas pabeigšanas atklāta [[Ventspils muzejs|Ventspils muzeja]] pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta pils, pilsētas, ostas un Ventspils novada vēsturei, [[Staldzenes depozīts]] un digitālā ekspozīcija "Dzīvā vēsture". 2011. gadā notika pils restaurācijas otrā kārta, kuras laikā atjaunotas otrā stāva telpas – kapela, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kapitula zāle, virsvārtu telpa, kur atklāta ekspozīcija "Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/ |title=muzejs.ventspils |access-date={{dat|2014|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141207130254/http://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/ |archivedate={{dat|2014|12|07||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Ventspilī]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Ventspils vēsture]] 6i1x10jhpr68n4qs0ssi0qan5yqf94k 0 261351 4521284 4098337 2026-09-12T21:56:37Z Egilus 27634 4521284 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |attēls = |image_caption = Igbo tradicionālajos tērpos bēru ceremonijā |tauta=Igbo |native_name = ''ndị Igbo'' |skaits=ap 27 mlj. |vieta={{NGR}} |valoda=[[igbo valoda]]<br />[[angļu valoda]] |reliģija=[[kristieši]] |grupas= |radi= [[ibibio]], [[efiki]] }} '''Igbo''' (pašnosaukums: ''ndị Igbo''), agrāk arī '''ibo''', ir viena no [[Nigērija]]s tautām.<ref>{{PZT|266|Ibo}}</ref> Kompakti apdzīvo valsts dienvidaustrumus, tā saukto [[Igbolenda|Igbolendu]] [[Nigēras Delta]]s reģionā. Igbo ir dominējošā tauta deviņos valsts štatos: [[Abija|Abijā]], [[Anambra|Anambrā]], [[Benue|Benuē]], [[Eboņi]], [[Edo]], [[Enugu (štats)|Enugu]], [[Imo]], [[Delta (štats)|Deltā]] un [[Riversa (štats)|Riversā]]. [[Enugu]] pilsēta tiek uzskatīta par neformālo igbo galvaspilsētu. 1960. gados, pēc Nigērijas neatkarības pasludināšanas, igbo centās izveidot savu neatkarīgo [[Biafra]]s valsti, kas izraisīja Nigērijas—Biafras karu (1967-1970). Lielākā daļa igbo ir lauku iedzīvotāji un to tradicionālā nodarbošanās ir zemkopība, lopkopība, amatniecība un tirdzniecība. Tradicionālā zemkopības kultūra ir [[jamss]]. Igbo kopā ar tai tuvu radniecīgajām tautām veido 18% no Nigērijas iedzīvotājiem. Tradicionāli igbo iedalās etniskās grupās, kas veidojušās no cilšu klaniem: anioma, aro, eda, ekpeje, eče, eza, ika, ikverre, ikvo, išielu, izi, mbaise, mgbo, ngva, nkalu, nri-igbo, ogba, ohafija, ohuhu, omuma, oniča, orata, ubani un ukvuani. Sadzīvē igbo lieto [[igbo valoda|igbo valodu]] vai kādu no tās dialektiem, bet lielākā daļa ir bilingvāli [[angļu valoda|angļu valodā]]. Igbo parasti ir [[kristieši]], taču viņu ticībā ir spēcīga [[Jūdaisms|jūdaisma]] tradīciju ietekme un daļa uzskata, ka viņi ir [[Ebreji|jūdu cilšu]] pēcteči, kā savulaik domāja arī britu misionāri.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isrageo.com/2026/08/16/igbo1685/|title=Ибо игбо|last=Редакция "Исрагео"|website=ИСРАГЕО|access-date=2026-09-12|date=2026-08-16|language=ru-RU}}</ref> [[Izraēla|Izraēlā]] tika apspriests jautājums par viņu atzīšanu par ebrejiem uz ticības pamata, taču igbo kopskaits Izraēlai likās pārmērīgs un ideja izdzisa.<ref name=":1" /> Tomēr Nigērijā turpina darboties 26 [[Sinagoga|sinagogas]], kuras apmeklē galvenokārt igbo. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Igbo|Igbo}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nigērijas tautas]] 2qyfs6ft85puvabc0cw9y86uab0i7bv 4521286 4521284 2026-09-12T22:03:04Z Egilus 27634 4521286 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |attēls = |image_caption = Igbo tradicionālajos tērpos bēru ceremonijā |tauta=Igbo |native_name = ''ndị Igbo'' |skaits=ap 27 mlj. |vieta={{NGR}} |valoda=[[igbo valoda]]<br />[[angļu valoda]] |reliģija=[[kristieši]] |grupas= |radi= [[ibibio]], [[efiki]] }} '''Igbo''' (pašnosaukums: ''ndị Igbo''), agrāk arī '''ibo''', ir viena no [[Nigērija]]s tautām.<ref>{{PZT|266|Ibo}}</ref> Kompakti apdzīvo valsts dienvidaustrumus, tā saukto [[Igbolenda|Igbolendu]] [[Nigēras Delta]]s reģionā. Igbo ir dominējošā tauta deviņos valsts štatos: [[Abija|Abijā]], [[Anambra|Anambrā]], [[Benue|Benuē]], [[Eboņi]], [[Edo]], [[Enugu (štats)|Enugu]], [[Imo]], [[Delta (štats)|Deltā]] un [[Riversa (štats)|Riversā]]. [[Enugu]] pilsēta tiek uzskatīta par neformālo igbo galvaspilsētu. 1960. gados, pēc Nigērijas neatkarības pasludināšanas, igbo centās izveidot savu neatkarīgo [[Biafra]]s valsti, kas izraisīja Nigērijas—Biafras karu (1967-1970). Lielākā daļa igbo ir lauku iedzīvotāji un to tradicionālā nodarbošanās ir zemkopība, lopkopība, amatniecība un tirdzniecība. Tradicionālā zemkopības kultūra ir [[jamss]]. Igbo kopā ar tai tuvu radniecīgajām tautām veido 18% no Nigērijas iedzīvotājiem. Tradicionāli igbo iedalās etniskās grupās, kas veidojušās no cilšu klaniem: anioma, aro, eda, ekpeje, eče, eza, ika, ikverre, ikvo, išielu, izi, mbaise, mgbo, ngva, nkalu, nri-igbo, ogba, ohafija, ohuhu, omuma, oniča, orata, ubani un ukvuani. Sadzīvē igbo lieto [[igbo valoda|igbo valodu]] vai kādu no tās dialektiem, bet lielākā daļa ir bilingvāli [[angļu valoda|angļu valodā]]. Igbo parasti ir [[kristieši]], taču viņu ticībā ir spēcīga [[Jūdaisms|jūdaisma]] tradīciju ietekme un daļa uzskata, ka viņi ir [[Ebreji|jūdu cilšu]] pēcteči, kā savulaik domāja arī britu misionāri.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isrageo.com/2026/08/16/igbo1685/|title=Ибо игбо|last=Редакция "Исрагео"|website=ИСРАГЕО|access-date=2026-09-12|date=2026-08-16|language=ru-RU}}</ref> [[Izraēla|Izraēlā]] tika apspriests jautājums par viņu atzīšanu par ebrejiem uz ticības līdzības pamata, taču potenciālo igboebreju kopskaits Izraēlai likās pārmērīgs un ideja izdzisa.<ref name=":1" /> Tomēr Nigērijā turpina darboties 26 [[Sinagoga|sinagogas]], kuras apmeklē galvenokārt igbo. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Igbo|Igbo}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nigērijas tautas]] a0zbj3ll3yhcokeyg8o5tfy0r4fnmpz 0 273086 4521271 4501639 2026-09-12T21:12:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521271 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elmārs Seņkovs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = kopš 2009 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Elmārs Seņkovs''' (dzimis {{dat|1984|10|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra režisors. == Biogrāfija == Mācījies [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|Friča Brīvzemnieka pamatskolā]] un [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]]. [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā (2007). Studējis režiju [[Krakova|Krakovā]], PWST skolā (2009). [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu dramatiskā teātra režijā (2005) un maģistra grādu teātra mākslā (2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs|title=Latvijas Nacionālais teātris|website=teatris.lv|access-date=2019-10-03|archive-date=2019-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191003074152/https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs}}</ref> Iestudējis izrādes teātrī "[[Dirty Deal Teatro]]", [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|M. Čehova Rīgas Krievu teātrī]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] un [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. Vairākkārt sadarbojies ar scenogrāfiem [[Reinis Dzudzilo|Reini Dzudzilo]] un [[Reinis Suhanovs|Reini Suhanovu]], kostīmu mākslinieci [[Krista Dzudzilo|Kristu Dzudzilo]], dramaturģēm [[Rasa Bugavičute-Pēce|Rasu Bugavičuti-Pēci]] un [[Justīne Kļava|Justīni Kļavu]], komponistiem [[Edgars Mākens|Edgaru Mākenu]] un ''[[Goran Gora]]'' un gaismu mākslinieku Oskaru Pauliņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/senkovs-elmars|title=Valmieras drāmas teātris {{!}} Elmārs Seņkovs|website=vdt.lv|access-date=2019-10-03}}</ref> Saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvas nominācijā [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|"Gada režisors"]] 2014. gadā par izrādēm "Ezeriņš" un "Vasarnieki", 2019. gadā par izrādi "Pūt, vējiņi!" un 2023. gadā par izrādi "Nelabie. Pēc Dostojevska". 2015. gadā viņa iestudētā izrāde "Antigone" saņēma balvu [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|"Gada mazās formas izrāde"]]. 2020. gadā E. Seņkova tīmekļa izrāde "Irānas konference" ieguva balvu "Gada notikums digitālajā vidē". 2021. gadā saņēmis [[Eduarda Smiļģa balva|Eduarda Smiļģa balvu]]. No 2022. gada augusta līdz 2023. gada augustam bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] mākslinieciskais vadītājs. Amatu pameta pēc tam, kad par teātra direktoru [[Jānis Vimba|Jāņa Vimbas]] vietā kļuva bijušais politiķis [[Māris Vītols]]. == Iestudējumi == {{div col}} * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Klusā daba"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2009-2010/dirty-deal-teatro/klusa-daba|title=Dirty Deal Teatro - Klusā daba|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-26|language=lv}}</ref> ''[[Dirty Deal Teatro]]'' (2009.10.17.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], Klāvs Knuts Sukurs, [[Toms Auniņš]] "Bikts"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2009-2010/smulitis/bikts|title=Dirty Deal Teatro - Bikts|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-26|language=lv|archive-date=2025-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20250328155615/https://izrades.lv/2009-2010/smulitis/bikts}}</ref> ''Dirty Deal Teatro'' (2010.05.05.); * [[Dītrihs Bukstehūde]] "Mūsu miesa" ("Membra Jesu Nostri") LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (2010.09.17.); * "Graņonka"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2010-2011/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/granonka|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Graņonka|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-26|language=lv}}</ref> [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2011.04.07.); * [[Henriks Ibsens]] "Heda"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2010-2011/skatuves-makslas-producentu-fonds/heda|title=Skatuves mākslas producentu fonds - Heda|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-26|language=lv}}</ref> Hedas mājā Andrejostā (2011.06.02.) (kopā ar [[Jurijs Djakonovs|Juriju Djakonovu]]); * "Kucēni"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2011-2012/dirty-deal-teatro/kuceni|title=Dirty Deal Teatro - Kucēni|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-26|language=lv}}</ref> (pēc Bilanas Srbļanovičas lugas "Ģimenes stāsti" motīviem) ''Dirty Deal Teatro'' (2011.09.02.); * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Edgars Niklasons]] "Izrāde "Gals""<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2011-2012/latvijas-nacionalais-teatris/izrade-gals|title=Latvijas Nacionālais teātris - Izrāde "Gals"|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-26|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2011.11.10.); * Laikmetīgās dejas izrāde "Ursus maritimus"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2011-2012/olgas-zitluhinas-dejas-kompanija/ursus-maritimus|title=Olgas Žitluhinas dejas kompānija - Ursus maritimus|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-26|language=lv}}</ref> Olgas Žitluhinas dejas kompānijā (2011.12.16.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2011-2012/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/indrani-krievu|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Indrāni|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-29|language=lv}}</ref> Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2012.06.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Makbets. Mono" Hedas mājā Andrejostā (2012.08.31.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/purva-bridejs|title=Latvijas Nacionālais teātris - Purva bridējs|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-29|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālajā teātrī (2012.09.15.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], Elmārs Seņkovs, [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/dailes-teatris/es-par-reziju|title=Dailes teātris - Es par Rēziju|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-29|language=lv}}</ref> [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2012.11.16.); * Rūdolfs Blaumanis "[[Raudupiete]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/valmieras-dramas-teatris/raudupiete-val-12|title=Valmieras Drāmas teātris - Raudupiete|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-29|language=lv}}</ref> [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2013.02.07.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/meitenes|title=Latvijas Nacionālais teātris - Meitenes|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-29|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.05.14.); * [[Brāļi Grimmi]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Sarkangalvīte un vilks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/sarkangalvite-un-vilks-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Sarkangalvīte un vilks|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-29|language=lv}}</ref> Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.10.18.); * Kustību izrāde "Viesis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/ansa-rutentala-kustibu-teatris/viesis|title=Anša Rūtentāla kustību teātris - Viesis|website=Izrades.lv|access-date=2025-09-29|language=lv}}</ref> Anša Rūtentāla kustību teātrī (2013.10.26.); * [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2014.02.15.); * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.04.30.); * [[Agnese Rutkēviča]] "Mans nabaga tēvs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.09.11.); * [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja" Valmieras Drāmas teātrī (2015.01.23.); * [[Žans Anuijs]] "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī (2015.04.23.); * "Mii Mii paaudze" festivālā "Homo Novus" (2015.09.05.); * Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts" (studentu kursa darbs) (2015.10.04.); * Huans Majorga "Zēns" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.01.14.); * [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.04.21.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" Latvijas Kultūras akadēmijas studentu diplomdarbs (2016.09.19.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.01.05.); * [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuānas" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2017.02.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.05.11.); * Larss Nurēns "Dēmoni" Maskavas Gogoļa centrā (2017.09.30.); * [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.03.08.); * [[Bertolts Brehts]] "Māte Drosme" ("Kuražas māte un viņas bērni") Klaipēdas Drāmas teātrī (2018.05.30.); * [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.09.13.); * [[Moljērs]] "Mizantrops" Maskavas Gogoļa centrā (2018.12.04.); * "Par tēviem" Latvijas Nacionālajā teātrī (2019.02.03.); * Pēc [[Aleksandrs Vampilovs|Aleksandra Vampilova]] "Medības" LKA teātra mājā "Zirgu pasts" (studentu diplomdarbs) (2019.04.26.); * [[Viljams Šekspīrs]] / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Šekspīrs" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2019.11.16.); * "Pēdējās stundas" teātra apvienībā "esARTE" (2020.01.02.); * Ivans Viripajevs "Irānas konference" (virtuāla izrāde) (2020.05.08.); * "α Sapiensi" Valmieras vasaras teātra festivālā (2020.08.07.); * "Divas garāžas" Tallinā (teātra apvienības "Esarte" un Igaunijas teātra "Vaba lava" kopražojums) (2021.02.20.); * "Dzinēji" (pēc [[Tomass Vinterbergs|Tomasa Vintenberga]] filmas "Medības") Klaipēdas Drāmas teātrī (2021.09.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" Latvijas Nacionālajā teātrī (2021.09.30.); * "Otello" (pēc Viljama Šekspīra lugas) Lielajā Ģildē (teātra apvienības "Esarte" un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kopražojums) (2022.01.16.); * [[Brāļi Grimmi]] "Grimmi" Liepājas teātrī (2022.04.23.); * Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni") [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2022.09.16.); * [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2023.03.16.); * [[Sengrieķu mitoloģija|Grieķu mīti]] "Grieķi" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2023.06.10.); * [[Rainis]] / [[Justīne Kļava]] "Spēlēju, dancoju" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2023.09.14.); * Mariuss fon Maienburgs "Moceklis/Māceklis" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts" (2024.05.03. un 05.04.); * "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā (2024.08.02); * "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts" (2024.10.01.); * Mihails Durņenkovs "Dziedināšana" Igaunijas teātrī "Vaba Lava" (2024.12.03.); * [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc" Klaipēdas Drāmas teātrī (2025.02.14.); * [[Artūrs Dīcis]] "Baltijas teļš" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2025.04.12.); * "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] Miera ielā (2025.12.07.); * Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] (2026.01.30.); * Justīne Kļava "Bolderāja" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2026.02.27.); * "Caurums" Fēru salu Nacionālajā teātrī "Tjóðpallur Føroya" (2026.04.14.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] (2026.06.12.) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/elmars-senkovs-7830 Elmārs Seņkovs] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seņkovs, Elmārs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Režisoru iestudēto teātra izrāžu saraksti]] jhg7xl344geoylqmpr4j6les8b38vcv 0 275569 4521506 4496880 2026-09-13T09:45:48Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Coat_of_arms_of_Burkina_Faso.svg" aizvietots ar "Coat_of_arms_of_Burkina_Faso_(1984-2025).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · The arms have changed"). 4521506 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|vairāki no ģerboņiem ir fikcijas vai nav ģerboņi}} Šajā '''[[Valsts|Valstu]] [[ģerbonis|ģerboņu]] galerijā''' ir attēli visu [[Suverēnu valstu uzskaitījums|suverēno]] valstu ģerboņi. __NOTOC__ {| class="wikitable" style="text-align:left;" |- ! Satura rādītājs |- | [[#A|A]] • [[#B|B]] • [[#C un Č|C un Č]] • [[#D|D]] • [[#E un Ē|E un Ē]] • [[#F|F]] • [[#G|G]] • [[#H|H]] • [[#I un Ī|I un Ī]] • [[#J|J]] • [[#K un Ķ|K un Ķ]] • [[#L|L]]• [[#M|M]]• [[#N|N]]• [[#O|O]]• [[#P|P]]• [[#R|R]]• [[#S un Š|S un Š]]• [[#T|T]]• [[#U|U]]• [[#V|V]]• [[#Z|Z]]• [[#Pašpasludinātās valstis|Pašpasludinātās valstis]] |} == A == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Emblem of the Islamic Emirate of Afghanistan.svg.png | [[Afganistāna]]s [[Afganistānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Albania.svg | [[Albānija]]s [[Albānijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Algeria.svg | [[Alžīrija]]s [[Alžīrijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Andorra.svg | [[Andora]]s [[Andoras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Angola.svg | [[Angola]]s [[Angolas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Antigua and Barbuda.svg | [[Antigva un Barbuda|Antigvas un Barbudas]] [[Antigvas un Barbudas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the United Arab Emirates.svg | [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] [[Apvienoto Arābu Emirātu ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the United Kingdom (2022, variant 2).svg| [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (Lielbritānijas) [[Apvienotās Karalistes ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Argentina.svg | [[Argentīna]]s [[Argentīnas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Great Seal of the United States (obverse).svg | [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Armenia.svg | [[Armēnija]]s [[Armēnijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Commonwealth of Australia.svg| [[Austrālija]]s [[Austrālijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Austria.svg | [[Austrija]]s [[Austrijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of East Timor.svg | [[Austrumtimora]]s [[Austrumtimoras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Azerbaijan.svg | [[Azerbaidžāna]]s [[Azerbaidžānas ģerbonis|ģerbonis]] }} == B == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=6 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Bahamas.svg | [[Bahamu Salas|Bahamu Salu]] [[Bahamas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Bahrain.svg | [[Bahreina]]s [[Bahreinas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Belarus (2020–present).svg | [[Baltkrievija]]s [[Baltkrievijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Bangladesh.svg | [[Bangladeša]]s [[Bangladešas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Barbados Coat of Arms.svg | [[Barbadosa]]s [[Barbadosas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Great coat of arms of Belgium.svg | [[Beļģija]]s [[Beļģijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Belize.svg | [[Beliza]]s [[Belizas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Benin.svg | [[Benina]]s [[Beninas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Bolivia.svg| [[Bolīvija]]s [[Bolīvijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Bosnia and Herzegovina.svg | [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Botswana.svg | [[Botsvāna]]s [[Botsvānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Brazil.svg | [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Brunei.svg | [[Bruneja]]s [[Brunejas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Bulgaria.svg | [[Bulgārija]]s [[Bulgārijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Burkina Faso (1984-2025).svg | [[Burkinafaso]] [[Burkinafaso ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Burundi.svg | [[Burundi]] [[Burundi ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Bhutan.svg | [[Butāna]]s [[Butānas ģerbonis|ģerbonis]] }} == C un Č == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=4 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Chad.svg | [[Čada]]s [[Čadas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Czech Republic.svg | [[Čehija]]s [[Čehijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Central African Republic.svg | [[Centrālāfrikas Republika]]s [[Centrālāfrikas Republikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Chile.svg | [[Čīle]]s [[Čīles ģerbonis|ģerbonis]] }} == D == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=4 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Denmark.svg | [[Dānija]]s [[Dānijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of South Africa.svg | [[Dienvidāfrika]]s [[Dienvidāfrikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of South Korea.svg | [[Dienvidkoreja]]s [[Dienvidkorejas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of South Sudan.svg | [[Dienvidsudāna]]s [[Dienvidsudānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat-of-arms-of-Dominica.svg | [[Dominika]]s [[Dominikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Dominican Republic.svg | [[Dominikāna]]s [[Dominikānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Djibouti.svg | [[Džibutija]]s [[Džibutijas ģerbonis|ģerbonis]] }} == E un Ē == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Egypt.svg | [[Ēģipte]]s [[Ēģiptes ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Ecuador.svg | [[Ekvadora]]s [[Ekvadoras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Equatorial Guinea.svg | [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] [[Ekvatoriālās Gvinejas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Eritrea (or argent azur).svg | [[Eritreja]]s [[Eritrejas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Ethiopia.svg | [[Etiopija]]s [[Etiopijas ģerbonis|ģerbonis]] }} == F == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=3 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Fiji.svg | [[Fidži]] [[Fidži ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Philippines.svg | [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu ģerbonis|ģerbonis]] |File:Armoiries république française.svg | [[Francija]]s [[Francijas ģerbonis|ģerbonis]] }} == G == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Gabon.svg | [[Gabona]]s [[Gabonas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Guyana.svg | [[Gajāna]]s [[Gajānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Gambia.svg | [[Gambija]]s [[Gambijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Ghana.svg | [[Gana]]s [[Ganas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Grenada.svg| [[Grenāda]]s [[Grenādas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Greece.svg | [[Grieķija]]s [[Grieķijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Georgia.svg | [[Gruzija]]s [[Gruzijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Guatemala.svg | [[Gvatemala]]s [[Gruzijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Guinea.svg | [[Gvineja]]s [[Gvinejas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Guinea-Bissau.svg | [[Gvineja-Bisava|Gvinejas-Bisavas]] [[Gvinejas-Bisavas ģerbonis|ģerbonis]] }} == H == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=3 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Haiti.svg | [[Haiti]] [[Haiti ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Croatia.svg | [[Horvātija]]s [[Horvātijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Honduras.svg | [[Hondurasa]]s [[Hondurasas ģerbonis|ģerbonis]] }} == I un Ī == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Estonia.svg | [[Igaunija]]s [[Igaunijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of India.svg | [[Indija]]s [[Indijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:National emblem of Indonesia Garuda Pancasila.svg | [[Indonēzija]]s [[Indonēzijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Iraq.svg | [[Irāka]]s [[Irākas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Iran.svg | [[Irāna]]s [[Irānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Ireland.svg | [[Īrija]]s [[Īrijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Iceland.svg | [[Islande]]s [[Islandes ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Israel.svg | [[Izraēla]]s [[Izraēlas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Italy.svg | [[Itālija]]s [[Itālijas ģerbonis|ģerbonis]] }} == J == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Jamaica.svg | [[Jamaika]]s [[Jamaikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Imperial Seal of Japan.svg | [[Japāna]]s [[Japānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of New Zealand.svg | [[Jaunzēlande]]s [[Jaunzēlandes ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Yemen.svg | [[Jemena]]s [[Jemenas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Jordan.svg | [[Jordānija]]s [[Jordānijas ģerbonis|ģerbonis]] }} == K un Ķ == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=6 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Cape Verde.svg | [[Kaboverde]]s [[Kanādas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Cambodia.svg | [[Kambodža]]s [[Kambodžas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Cameroon.svg | [[Kamerūna]]s [[Kamerūnas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Canada.svg | [[Kanāda]]s [[Kanādas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Qatar (1976–2022).svg | [[Katara]]s [[Kataras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Kazakhstan.svg | [[Kazahstāna]]s [[Kazahstānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Alternate Coat of arms of Kenya.svg | [[Kenija]]s [[Kenijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Cyprus (2006).svg | [[Kipra]]s [[Kipras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Kiribati.svg | [[Kiribati]] [[Kiribati ģerbonis|ģerbonis]] |File:National emblem of Kyrgyzstan.svg | [[Kirgizstāna]]s [[Kirgizstānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Colombia.svg | [[Kolumbija]]s [[Kanādas ģerbonis|ģerbonis]] |File:中華人民共和國國徽.svg | [[Ķīnas Tautas Republika]]s [[Ķīnas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Republic of China National Emblem.svg | [[Ķīnas Republika]]s [[Ķīnas Republikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Comoros.svg | [[Komoras|Komoru]] [[Komoru ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Democratic Republic of the Congo.svg | [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] [[Kongo Demokrātiskās republikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Republic of the Congo.svg | [[Kongo Republika]]s [[Kongo Republikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Kosovo.svg | [[Kosova]]s [[Kosovas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Costa Rica.svg | [[Kostarika]]s [[Kostarikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Côte d'Ivoire.svg | [[Kotdivuāra]]s [[Kotdivuāras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of Arms of the Russian Federation.svg | [[Krievija]]s [[Krievijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Cuba.svg | [[Kuba]]s [[Kubas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Kuwait.svg | [[Kuveita]]s [[Kuveitas ģerbonis|ģerbonis]] }} == L == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Laos.svg | [[Laosa]]s [[Laosas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Latvia.svg | [[Latvija]]s [[Latvijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Lesotho.svg | [[Lesoto]] [[Lesoto ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Lebanon.svg | [[Libāna]]s [[Libānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Liberia.svg | [[Libērija]]s [[Libērijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Liechtenstein.svg | [[Lihtenšteina]]s [[Lihtenšteinas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Lithuania.svg | [[Lietuva]]s [[Lietuvas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Seal of the Government of National Unity (Libya).svg | [[Lībija]]s [[Lībijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Greater coat of arms of the grand-duchy of Luxembourg.svg | [[Luksemburga]]s [[Luksemburgas ģerbonis|ģerbonis]] }} == M == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Madagascar.svg | [[Madagaskara]]s [[Madagaskaras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Malaysia.svg | [[Malaizija]]s [[Malaizijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Malawi.svg | [[Malāvija]]s [[Malāvijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Maldives.svg | [[Maldīvija]]s [[Maldīvijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Mali.svg | [[Mali]] [[Mali ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Malta.svg | [[Malta]]s [[Maltas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Morocco.svg | [[Maroka]]s [[Marokas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Seal of Mauritania.svg | [[Mauritānija]]s [[Mauritānijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Mauritius.svg | [[Maurīcija]]s [[Maurīcijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Seal of the Marshall Islands.svg | [[Māršala Salas|Māršala Salu]] [[Māršala Salu ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Mexico.svg | [[Meksika]]s [[Meksikas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Montenegro.svg | [[Melnkalne]]s [[Melnkalnes ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Federated States of Micronesia.svg | [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijas]] [[Mikronēzijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Myanmar.svg | [[Mjanma]]s [[Mjanmas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Moldova.svg | [[Moldova]]s [[Moldovas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Monaco.svg | [[Monako]] [[Monako ģerbonis|ģerbonis]] |File:State emblem of Mongolia.svg | [[Mongolija]]s [[Mongolijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Mozambique.svg | [[Mozambika]]s [[Mozambikas ģerbonis|ģerbonis]] }} == N == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=4 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Namibia.svg | [[Namībija]]s [[Namībijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Nauru.svg | [[Nauru]] [[Nauru ģerbonis|ģerbonis]] |File:Royal coat of arms of the Netherlands.svg | [[Nīderlande]]s [[Nīderlandes ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Nicaragua.svg | [[Nikaragva]]s [[Nikaragvas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Niger.svg | [[Nigēra]]s [[Nigēras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Nigeria.svg | [[Nigērija]]s [[Nigērijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Norway.svg | [[Norvēģija]]s [[Norvēģijas ģerbonis|ģerbonis]] }} == O == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Oman.svg | [[Omāna]]s [[Omānas ģerbonis|ģerbonis]] }} == P == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Pakistan.svg | [[Pakistāna]]s [[Pakistānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Seal of Palau.svg | [[Palau]] [[Palau ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Palestine.svg | [[Palestīna]]s [[Palestīnas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Panama.svg | [[Panama]]s [[Panamas ģerbonis|ģerbonis]] |File:National Emblem of Papua New Guinea.svg | [[Papua-Jaungvineja]]s [[Papua-Jaungvinejas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Paraguay.svg | [[Paragvaja]]s [[Paragvajas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Escudo nacional del Perú.svg | [[Peru]] [[Peru ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Poland-official.svg | [[Polija]]s [[Polijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Portugal.svg | [[Portugāle]]s [[Portugāles ģerbonis|ģerbonis]] }} == R == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Romania.svg | [[Rumānija]]s [[Rumānijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Rwanda.svg | [[Ruanda]]s [[Ruandas ģerbonis|ģerbonis]] }} == S un Š == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=6 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of El Salvador.svg | [[Salvadora]]s [[Salvadoras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Public Seal of Samoa.svg | [[Samoa]] [[Samoa ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of San Marino.svg | [[Sanmarīno]] [[Sanmarīno ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of São Tomé and Príncipe.svg | [[Santome un Prinsipi|Santomes un Prinsipi]] [[Santomes un Prinsipi ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Saudi Arabia.svg | [[Saūda Arābija]]s [[Saūda Arābijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Seychelles.svg | [[Seišelas|Seišelu]] [[Seišelu ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Senegal.svg | [[Senegāla]]s [[Senegālas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Serbia.svg | [[Serbija]]s [[Serbijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Saint Kitts and Nevis.svg | [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] [[Sentkitsas un Nevisas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Saint Lucia.svg | [[Sentlūsija]]s [[Sentlūsijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Saint Vincent and the Grenadines.svg | [[Sentvinsenta un Grenadīnas|Sentvinsentas un Grenadīnas]] [[Sentvinsentas un Grenadīnas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Sierra Leone.svg| [[Sjerraleone]]s [[Sjerraleones ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Singapore.svg| [[Singapūra]]s [[Singapūras ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem_of_Syria_(2025–present).svg| [[Sīrija]]s [[Sīrijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Slovakia.svg| [[Slovākija]]s [[Slovākijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Slovenia.svg| [[Slovēnija]]s [[Slovēnijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Somalia.svg | [[Somālija]]s [[Somālijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Finland.svg | [[Somija]]s [[Somijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Escudo de España (colores THV).svg | [[Spānija]]s [[Spānijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Sri Lanka.svg | [[Šrilanka]]s [[Šrilankas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Sudan.svg | [[Sudāna]]s [[Sudānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Suriname.svg | [[Surinama]]s [[Surinamas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Swaziland.svg | [[Svatini]] [[Svatini ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Switzerland.svg | [[Šveice]]s [[Šveices ģerbonis|ģerbonis]] }} == T == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Tajikistan.svg | [[Tadžikistāna]]s [[Tadžikistānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Garuda Emblem of Thailand.svg | [[Taizeme]]s [[Taizemes ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Tanzania.svg | [[Tanzānija]]s [[Tanzānijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Togo.svg | [[Togo]] [[Togo ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Tonga.svg | [[Tonga]]s [[Tongas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Trinidad and Tobago (2025).svg | [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[Trinidādas un Tobāgo ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Tunisia.svg | [[Tunisija]]s [[Tunisijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Turkey.svg | [[Turcija]]s [[Turcijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of Turkmenistan.svg | [[Turkmenistāna]]s [[Turkmenistānas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Tuvalu.svg | [[Tuvalu]] [[Tuvalu ģerbonis|ģerbonis]] }} == U == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Uganda.svg | [[Uganda]]s [[Ugandas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Ukraine.svg | [[Ukraina]]s [[Ukrainas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Hungary.svg | [[Ungārija]]s [[Ungārijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Uruguay.svg | [[Urugvaja]]s [[Urugvajas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Uzbekistan.svg | [[Uzbekistāna]]s [[Uzbekistānas ģerbonis|ģerbonis]] }} == V == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Vanuatu.svg | [[Vanuatu]] [[Vanuatu ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Vatican City.svg | [[Vatikāns|Vatikāna]] [[Vatikāna ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Germany.svg | [[Vācija]]s [[Vācijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Venezuela.svg| [[Venecuēla]]s [[Venecuēlas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Vietnam.svg | [[Vjetnama]]s [[Vjetnamas ģerbonis|ģerbonis]] }} == Z == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Coat of arms of Zambia.svg | [[Zambija]]s [[Zambijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of the Solomon Islands.svg | [[Zālamana Salas|Zālamana Salu]] [[Zālamanu Salu ģerbonis|ģerbonis]] |File:Emblem of North Korea.svg | [[Ziemeļkoreja]]s [[Ziemeļkorejas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Macedonia.svg | [[Ziemeļmaķedonija]]s [[Ziemeļmaķedonijas ģerbonis|ģerbonis]] |File:Coat of arms of Zimbabwe.svg | [[Zimbabve]]s [[Zimbabves ģerbonis|ģerbonis]] |File:Lilla riksvapnet - Riksarkivet Sverige.png | [[Zviedrija]]s [[Zviedrijas ģerbonis|ģerbonis]] }} == Pašpasludinātās valstis == {{Galerija |width=160 | height=170 |perrow=4 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Coat of arms of Abkhazia.svg | [[Abhāzija]]s [[Abhāzijas ģerbonis|ģerbonis]] |Attēls:Coat of arms of Nagorno-Karabakh.svg | [[Arcahas Republika|Arcahas]] [[Arcahas ģerbonis|ģerbonis]] |Attēls:Coat of arms of South Ossetia.svg | [[Dienvidosetija]]s [[Dienvidosetijas ģerbonis|ģerbonis]] |Attēls:Государственный герб Приднестровской Молдавской Республики цветной.svg | [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s [[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|ģerbonis]] |Attēls:Coat of arms of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg | [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] [[Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas ģerbonis|ģerbonis]] |Attēls:Emblem of Somaliland.svg | [[Somālilenda]]s [[Somālilendas ģerbonis|ģerbonis]] |Attēls:Coat of arms of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg | [[Ziemeļkipra]]s [[Ziemeļkipras ģerbonis|ģerbonis]] }} == Skatīt arī == * [[Valstu karogu galerija]] {{Valstu karogi un ģerboņi}} [[Kategorija:Valstu ģerboņi|*]] tt3iaq9bz5hjwhv8fgfu2bch1nctj57 0 279036 4521387 4520965 2026-09-13T07:26:35Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4521387 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wiki-fellatio02.png|thumb|Sievietes veikta felācija]] '''Felācija''' (''fellatio'', cēlies no {{val|la|fellāre}} — ‘sūkt, zīst’), arī '''minets''', ir [[orālais sekss|orālā seksa]] veids, kurā ar [[mute|muti]], [[lūpas|lūpām]], [[mēle|mēli]] tiek kairināts [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumloceklis]]. To var izpildīt citam cilvēkam vai pašam sev,<ref name="Carroll">{{grāmatas atsauce|author =Janell L. Carroll|title =Sexuality Now: Embracing Diversity|isbn = 978-0-495-60274-3|publisher=[[Cengage Learning]]|year=2009|pages=265–267|accessdate=August 29, 2013|url=http://books.google.com/books?id=5f8mQx7ULs4C&pg=PA265}}</ref><ref name="Weiten">{{grāmatas atsauce|authors = Wayne Weiten, Margaret A. Lloyd, Dana S. Dunn, Elizabeth Yost Hammer|title=Psychology Applied to Modern Life: Adjustment in the 21st century|isbn = 978-0-495-55339-7|publisher=Cengage Learning|year=2008|page=422|accessdate=February 26, 2011|url=http://books.google.com/books?id=Y6QRJb40C84C&pg=PA422&lpg=PA422}}</ref> kas ir iespējams, ja cilvēkam ir pietiekama [[elastība]], dzimumlocekļa izmērs vai abi divi.<ref name="DS">Savage, Dan. ''[http://books.google.com/books?id=iWmsV0n0mNYC&pg=PA242&dq=autofellation+and+really&ei=hUEgSvU-hYrKBOq01eYC Savage Love]'', page 242 (Plume 1998).</ref> Pie felācijas var tikt pieskaitīta arī [[Sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņa]] orālā kairināšana.<ref name="Kar">{{grāmatas atsauce|authors=Nilamadhab Kar, Gopal Chandra Kar|title=Comprehensive Textbook of Sexual Medicine|publisher=[[Jaypee Brothers| Jaypee Brothers Publishers]]|pages=106|isbn=8180614050|year=2005|accessdate=September 12, 2013|url=http://books.google.com/books?id=YxcjMPbGHQIC&pg=PA106|archive-date={{dat|2015|03|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150318133120/http://books.google.com/books?id=YxcjMPbGHQIC&pg=PA106}}</ref><ref name="Crooks">{{grāmatas atsauce| authors = Robert Crooks, Karla Baur | title = Our Sexuality | publisher = [[Cengage Learning]] | year = 2010 | page = 241 | accessdate = September 12, 2013 |isbn = 0495812943| url = http://books.google.com/books?id=MpRnPtmdRVwC&dq=&source=gbs_navlinks_s|quote=Fellatio (fuh-LAY-shee-oh) is oral stimulation of the penis and scrotum.}}</ref> Felācija var beigties ar [[orgasms|orgasmu]] vai [[sperma]]s [[ejakulācija|ejakulāciju]] vīriešiem.<ref name="Carroll"/><ref name="Weiten"/> To var izpildīt kā [[seksuāla priekšspēle|priekšspēli]] pirms citām seksuālajām aktivitātēm, piemēram, [[Dzimumakts|dzimumakta]] vai [[Anālais sekss|anālā seksa]],<ref name="Carroll"/><ref name="NHS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nhs.uk/chq/Pages/1685.aspx?CategoryID=118&SubCategoryID=119|title=What is oral sex?|date=2009-01-15|publisher=[[National Health Service (England)|NHS]]|work=[[NHS Choices]]|archiveurl=https://www.webcitation.org/5stJKU5zL?url=http://www.nhs.uk/chq/Pages/1685.aspx?CategoryID=118|archivedate=2010-09-20|access-date=2015-03-29}}</ref> vai kā atsevišķu erotisku un fiziski intīmu aktu.<ref name="Carroll"/><ref name="Weiten"/> Felācijas laikā ir iespējams gūt kādu no [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvajām slimībām]], taču risks ir daudz mazāks nekā dzimumakta vai anālā seksa laikā.<ref name="WHO">{{Tīmekļa atsauce| title = Global strategy for the prevention and control of sexually transmitted infections: 2006–2015. Breaking the chain of transmission| publisher = [[World Health Organization]]| year = 2007| accessdate = November 26, 2011| url = http://whqlibdoc.who.int/publications/2007/9789241563475_eng.pdf| archive-date = {{dat|2014|03|23||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20140323122753/http://whqlibdoc.who.int/publications/2007/9789241563475_eng.pdf}}</ref><ref name="Hales">{{grāmatas atsauce|author=Dianne Hales|title=An Invitation to Health Brief 2010-2011| publisher = [[Cengage Learning]]|year = 2008|accessdate=August 29, 2013|pages =269–271| isbn = 0495391921|url=http://books.google.com/books?id=oP91HVIMPRIC&pg=PA269}}</ref><ref name="Alexander">{{grāmatas atsauce|authors=William Alexander, Helaine Bader, Judith H. LaRosa|title=New Dimensions in Women's Health|isbn =1449683754|publisher=[[Jones & Bartlett Learning|Jones & Bartlett Publishers]]|year=2011|page=211|accessdate=August 29, 2013|url=http://books.google.com/books?id=GVPHhIM3IZ0C&pg=PA211}}</ref> Orālais sekss dažās kultūrās tiek uzskatīts par [[tabu]],<ref name="Carroll"/> taču lielākajā daļā valstu nepastāv likumi, kas to aizliegtu. == Vēsture == Felācija un citas [[Orālais sekss|orālā seksa]] formas ir zināmas daudzās vēsturiskās kultūrās, tomēr attieksme pret tām dažādos laikmetos un sabiedrībās ievērojami atšķīrusies. Vēsturiskajos avotos orālais sekss bieži nav aplūkots kā atsevišķa seksuālās uzvedības kategorija mūsdienu izpratnē, tādēļ par tā izplatību un sociālo nozīmi iespējams spriest galvenokārt pēc literāriem tekstiem, mākslas darbiem un medicīniskiem vai juridiskiem avotiem. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] seksuālo uzvedību vērtēja ne tikai pēc partneru dzimuma, bet arī pēc viņu sociālā statusa, vecuma un ieņemtās lomas seksuālajās attiecībās. Atsevišķas orālā seksa formas bija pazīstamas, taču to sociālais vērtējums varēja būt negatīvs, īpaši attiecībā uz brīvi dzimušiem vīriešiem, kuri ieņēma sabiedrībā par necienīgu uzskatītu seksuālo lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/548936066|title=homosexuality, male|publisher=Oxford Classical Dictionary|access-date=2026-09-12}}</ref> Īpaši daudz rakstisku liecību par felāciju saglabājies no [[Senā Roma|Senās Romas]]. Latīņu valodā pastāvēja īpaši termini dažādu orālā seksa darbību apzīmēšanai, tostarp ''fellatio'', ''irrumatio'' un ''cunnilingus''. Romiešu sabiedrībā šīm darbībām bija izteikta sociāla simbolika: seksuālā akta dalībnieku statuss un aktīvā vai pasīvā loma varēja būt nozīmīgāka par partneru dzimumu. Orālā seksa veikšanu noteiktos kontekstos uzskatīja par sociāli pazemojošu, un romiešu satīriskajā literatūrā to nereti izmantoja kā apvainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.persee.fr/doc/ktema_0221-5896_2016_num_41_1_1502|title=Le thème de la bouche souillée par le sexe oral à la fin de la République romaine et au début de l’Empire|publisher=Persée|access-date=2026-09-12}}</ref> Par orālā seksa praksēm liecina arī antīkā erotiska rakstura māksla, tostarp freskas, keramikas gleznojumi un citi attēlojumi. Tomēr mūsdienu pētnieki norāda, ka šādus avotus nevar automātiski interpretēt kā precīzu ikdienas seksuālās uzvedības atspoguļojumu, jo tiem varēja būt satīriska, simboliska vai izklaidējoša funkcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://doi.org/10.1017/9781108896016.006|title=Discourses of Desire in Ancient Greece and Rome|publisher=Cambridge University Press|access-date=2026-09-12|date=2024}}</ref> Viduslaiku un agrīno jauno laiku Eiropā kristīgās morāles ietekmē seksuālas darbības, kuru mērķis nebija pēcnācēju radīšana, bieži vērtēja negatīvi. Teoloģiskajos un juridiskajos tekstos dažādas seksuālās prakses varēja tikt ietvertas plašākās kategorijās, piemēram, kā „nedabiskas” seksuālas darbības. Tādēļ felāciju avotos bieži neaplūkoja atsevišķi. 19. gadsimtā līdz ar [[seksoloģija]]s un medicīniskās psihiatrijas attīstību cilvēka seksuālā uzvedība kļuva par sistemātiskas zinātniskas izpētes objektu. Daudzas seksuālās prakses, kas neatbilda tālaika priekšstatiem par reproduktīvu heteroseksuālu dzimumaktu, medicīniskajā literatūrā sākotnēji bija aprakstītas kā novirzes vai patoloģijas. 20. gadsimtā, īpaši pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] 1960. un 1970. gados, attieksme pret orālo seksu daudzās Rietumu sabiedrībās kļuva ievērojami liberālāka. Seksoloģiskie pētījumi un sabiedrības normu pārmaiņas sekmēja felācijas uztveri kā vienu no iespējamiem seksuālās aktivitātes veidiem starp pieaugušiem partneriem. Mūsdienās felācija medicīniskajā un seksoloģiskajā literatūrā parasti tiek aplūkota kā viena no [[Orālais sekss|orālā seksa]] formām. Tās sociālā pieņemamība dažādās valstīs, reliģiskajās kopienās un kultūrās joprojām atšķiras. == Varianti == Felācija var atšķirties pēc tās norises, partneru savstarpējā stāvokļa un tā, vai tā tiek veikta kā atsevišķa seksuāla darbība vai kā daļa no plašākas seksuālās aktivitātes. Viens no iedalījumiem balstās uz partneru lomu. Felāciju var veikt viens partneris otram, savukārt savstarpējas orālās stimulācijas gadījumā abi partneri vienlaikus veic orālu stimulāciju viens otram. Šāds seksuālās aktivitātes veids bieži tiek apzīmēts ar terminu [[69 (seksa poza)|„69”]]. Atsevišķi tiek minēta autofelācija — felācija, ko cilvēks veic pats sev. Tā anatomisku un fizioloģisku iemeslu dēļ ir iespējama tikai nelielai daļai cilvēku un prasa ļoti lielu ķermeņa lokanību. Felācija var būt daļa no seksuālās priekšspēles, notikt pirms vai pēc citām seksuālām darbībām vai arī būt patstāvīga seksuāla aktivitāte. Tās norise un ilgums ir atkarīgi no partneru individuālajām vēlmēm un savstarpējas piekrišanas. == Felācija pornogrāfijā == [[Attēls:AviLove.webp|thumb|Pornogrāfiskā aktrise [[Evi Lava]], kas filmējusies arī felācijas ainās]] Felācija ir bieži attēlota [[Pornogrāfija|pornogrāfijā]] un erotiskajos materiālos. Tā sastopama gan fotogrāfijā, gan kino, gan digitālajā pornogrāfijā, un laika gaitā kļuvusi par vienu no izplatītākajiem pornogrāfiskās reprezentācijas motīviem. Pornogrāfijā felācija nereti tiek attēlota stilizētā, pārspīlētā vai skatītājam vizuāli pielāgotā veidā. Tādēļ pornogrāfisks attēlojums ne vienmēr atspoguļo tipisku seksuālo uzvedību vai partneru savstarpējo komunikāciju reālās attiecībās. [[Seksoloģija|Seksologi]] un seksuālās veselības pētnieki norāda, ka pornogrāfiska satura uztveršana kā praktiska seksuālās uzvedības parauga var radīt nereālistiskas gaidas par ķermeni, seksualitāti, partneru reakcijām un seksuālās aktivitātes norisi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017212/psihologija/120056774/ka-pornografija-ietekme-partneru-romantiskas-attiecibas|title=Kā pornogrāfija ietekmē partneru romantiskās attiecības|website=Delfi|access-date=2026-09-12|date=2025-01-10|language=lv}}</ref> Pornogrāfijas industrijā felācija var tikt izmantota gan kā atsevišķa aina, gan kā daļa no plašākas seksuālas darbības attēlojuma. Tās reprezentācija var atšķirties atkarībā no pornogrāfijas žanra, mērķauditorijas, kultūras konteksta un konkrētā producenta estētikas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sekss-aizmetnis}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sekss]] 3tdpa16148f9ppaacaipgov666kiz6c 0 279420 4521114 4336487 2026-09-12T14:43:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521114 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dronavalli Hārika | vārds_orig = ద్రోణవల్లి హారిక | attēls = Harika Dronavalli 2012.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Dronavalli Hārika 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Dronavalli Hārika''' ({{val-te|ద్రోణవల్లి హారిక}}; dzimusi {{dat|1991|1|12|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM, 2011). == Šahistes karjera == Šahu iemācījusies spēlēt agrā bērnībā. Vairākkārt pārstāvējusi Indiju Pasaules junioru čempionātos, kur dažādās vecuma grupās izcīnījusi 3 zelta medaļas (2004. - U14, 2006. - U18, 2008. - U20), 2 sudraba medaļas (2000. - U10, 2001. - U12) un 1 bronzas medaļu (2002. - U12). 2003. gadā Āzijas individuālajā sieviešu šaha čempionātā izcīnījusi 2. vietu aiz savas tautietes [[Humpi Koneru]]. 2004. gadā kļuvusi par sieviešu lielmeistari (WGM). 2010. gadā ieguvusi Āzijas spēļu bronzas medaļu šaha sacensībās. 2010. gadā piedalījusies [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Ķīna]]s šahistei [[Žuaņa Lufei|Žuaņai Lufei]] ar 1½:2½.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wwcc2010.tsf.org.tr/en/component/content/article/1-news/113-interview-with-dronavalli-harika |title=Interview With Dronavalli Harika |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150403050829/http://wwcc2010.tsf.org.tr/en/component/content/article/1-news/113-interview-with-dronavalli-harika }}</ref> 2011. gadā kļuvusi par [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempioni šahā]] un par otro Indijas šahisti pēc Humpi Koneru, kas ieguvusi vīriešu lielmeistara (GM) titulu. 2012. gadā piedalījusies [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur pusfinālā zaudējusi [[Bulgārija]]s šahistei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]] ar ½:1½.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/6598-anna-ushenina-is-a-new-womens-world-chess-champion.html |title=Anna Ushenina is a new Women's World Chess Champion |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150403020611/http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/6598-anna-ushenina-is-a-new-womens-world-chess-champion.html |archivedate={{dat|2015|04|03||bez}} }}</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] atkal tika līdz pusfinālam, kur zaudēja [[Ukraina]]s lielmeistarei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 2½:3½. 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Āktāra Liza Šāmīma|Āktāru Lizu Šāmīmu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Dinara Saduakasova|Dinaru Saduakasovu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Sopiko Guramišvili]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Nana Dzagnidze|Nanu Dzagnidzi]], bet pusfinālā jau trešo reizi pēc kārtas zaudējusi - šoreiz [[Ķīna]]s lielmeistarei [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]] ar 4:5.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sopiko Huhašvili]], 2. kārtā uzvarējusi [[Bela Hotenašvili|Belu Hotenašvili]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) ieņēmusi 7. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 5.-6. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 6.-8. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 5. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] dalījusi 7.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada maijā [[Nikosija|Nikosijā]] dalījusi 2.-4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā (turnīrā uzvarēja [[Dinara Vāgnere]]).<ref>[https://womengrandprix.fide.com/standings Standings — FIDE Grand prix 2023]</ref> 2023. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 6.-7. vietu sieviešu lielmeistaru starptautiskajā šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-cairns-cup-recap/2023-cairns-cup-day-9 2023 Cairns Cup - Day 9 | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā ceturtdaļfinālā piekāpusies turnīra uzvarētējai [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandrai Gorjačkinai]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 19. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 3.-6. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] ierindojusies 8. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]</ref> 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 14. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> Vairākkārt pārstāvējusi Indijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 9 reizes (2004-2016, 2022-2024). [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] izcīnījusi zelta medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2009-2011, 2015). Izcīnījusi 2 individuālās sudraba (2011, 2015) medaļas. * Āzijas komandu šaha čempionātos piedalījusies 5 reizes (2003, 2008-2014). Komandu vērtējumā izcīnījusi 4 sudraba (2008-2014) un 1 bronzas (2003) medaļu. Individuālā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2003, 2009, 2014) un sudraba (2008) medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5015197 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=54964 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.365chess.com/players/Dronavalli_Harika | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/83294 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playersw/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playersv/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playerss/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Āzijas komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Hārika, Dronavalli}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] 40yl46g1ghhjw883g9mlc2ha79mkfqh 0 284668 4521353 4520597 2026-09-13T06:48:45Z Lasks 38532 4521353 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalās šajā pusfinālā un [[Itālija]], [[Lielbritānija]] un [[Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Šajā pusfinālā balsos dalībvalstis, kas piedalās šajā pusfiālā un [[Francija]], [[Ukraina]] un [[Vācija]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]]<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu [[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = #FFCC33 | teksts_1 = Uzvarētājs | krāsa_2 = #CCCCCC | teksts_2 = Otrā vieta | krāsa_3 = #cc9966 | teksts_3 = Trešā vieta | krāsa_4 = #FE8080 | teksts_4 = Pēdējā vieta }} === Fināls === Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |-style="font-weight:bold; background:#cc9966;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]]<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FE8080;" |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |-style="font-weight:bold; background:#CCCCCC;" |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] eu052cj9z2cx8fq8liu9ch60cm5ejxn 4521361 4521353 2026-09-13T06:55:14Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4521361 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls notika 2017. gada 9. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalijās šajā pusfinālā un "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Šajā pusfinālā balsos dalībvalstis, kas piedalās šajā pusfiālā un [[Francija]], [[Ukraina]] un [[Vācija]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]]<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu [[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = #FFCC33 | teksts_1 = Uzvarētājs | krāsa_2 = #CCCCCC | teksts_2 = Otrā vieta | krāsa_3 = #cc9966 | teksts_3 = Trešā vieta | krāsa_4 = #FE8080 | teksts_4 = Pēdējā vieta }} === Fināls === Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |-style="font-weight:bold; background:#cc9966;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]]<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FE8080;" |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |-style="font-weight:bold; background:#CCCCCC;" |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 8qh2cpl839yazmhuwss1k379j8dchgt 4521365 4521361 2026-09-13T06:58:17Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4521365 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls notika 2017. gada 9. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalijās šajā pusfinālā un "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Otrais pusfināls notika 2017. gada 11. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedaljās šajā pusfinālā, "Lielais piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un rīkotājvalsts [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]],<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} === Fināls === Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |-style="font-weight:bold; background:#cc9966;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]]<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FE8080;" |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |-style="font-weight:bold; background:#CCCCCC;" |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 82wu2ch0ijtxhew7rxdlh2qxfk94mzn 4521370 4521365 2026-09-13T07:01:02Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4521370 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls notika 2017. gada 9. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalijās šajā pusfinālā un "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Otrais pusfināls notika 2017. gada 11. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedaljās šajā pusfinālā, "Lielais piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un rīkotājvalsts [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]],<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika 2017. gada 13. maijā. Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |- |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |- |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |- |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 3u0223g4d2qkubp0xxx30idpxs7e92i 4521372 4521370 2026-09-13T07:02:11Z Lasks 38532 4521372 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2017 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls notika 2017. gada 9. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalijās šajā pusfinālā un "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Otrais pusfināls notika 2017. gada 11. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedaljās šajā pusfinālā, "Lielais piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un rīkotājvalsts [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]],<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika 2017. gada 13. maijā. Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |- |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |- |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |- |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 5euovtexu53vqpi5c6xwkd00u9tq1ok 4521374 4521372 2026-09-13T07:02:58Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis */ 4521374 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === [[Attēls:ESC 2017 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls notika 2017. gada 9. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalijās šajā pusfinālā un "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Otrais pusfināls notika 2017. gada 11. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedaljās šajā pusfinālā, "Lielais piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un rīkotājvalsts [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]],<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika 2017. gada 13. maijā. Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |- |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |- |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |- |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] aafqrr2vcemepsfg8i9gan8iodtsq1x 10 286204 4521307 4520773 2026-09-13T02:10:29Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4521307 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par '''[[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]]'''? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? |2026-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s, gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? |2026-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>}}? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? |2026-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>}}? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 8nfdlvf0ksgu1dzwrflm7vmbtqhek7w 0 286701 4521404 3233165 2026-09-13T07:48:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521404 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Johans Hermanis Treijs | vārds_orig = ''Johannes Hermann Trey'' | attēls = Hermanis Treijs.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = 1829. gadā | dz_gads = 1794 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]<br />({{LAT}}) | m_gads = 1849 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | vecāki = tēvs Johans Bruno Treijs (1750-1803), māte Helēna, dzimusi Meijere (1761-1808) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marianna, dzimusi fon Fromholde (1799-1865) | bērni = Ditmars Fromholds-Treijs (1827-1873), Johaness Fromholds-Treijs; Ditmars Kārlis Fromholds Fromholds-Treijs; Jozefs Fromholds-Treijs; Valters Fromholds-Treijs u.c. | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Johans Hermanis Treijs''' (1794–1849, {{val-de|Johannes Hermann Trey}}, vēlāk ''Treu'') bija luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs. [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Jāņa latviešu draudzes]] virsmācītājs. Avīzes "[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]" izdevējs (1832-1846). == Dzīvesgājums == Dzimis 1794. gada 27. oktobrī Rīgā muitas direktora Johana Bruno Treija un viņa sievas Helēnas, dzimušas Meijeres, ģimenē.<ref>{{BBLD}}</ref> Mācījās [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolā]] (1806-1810), pēc tam [[Vidzemes guberņas ģimnāzija|Vidzemes guberņas ģimnāzijā]] (1810-1813). Studēja teoloģiju [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]] (1814-1816). Bija luterāņu mācītājs Biķernieku draudzē (1819), Rīgas Jāņa latviešu draudzes diakons (1819-1822), virsmācītājs (1822-1846). 1824. gadā iegādājās [[Liborijs fon Bergmanis|Liborija fon Bergmaņa]] bibliotēku. Piedalījās Vidzemes kalendāra sastādīšanā. Izdeva nedēļas avīzi "[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]" (1832-1846), piedalījās Baltijas vēstures un senatnes biedrības dibināšanā (1834), bija [[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības]] direktors (1844-1846). H. Treija apgādātās grāmatas un avīzi sākumā iespieda V. F. Hekera , vēlāk J. K. D. Millera spiestuve Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/700/ |title=A. Apīnis. Raksts datubāzē „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam” |access-date={{dat|2015|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190115234329/http://lgdb.lnb.lv/index/person/700/ |archivedate={{dat|2019|01|15||bez}} }}</ref> Laikraksta "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" izdošana tika apturēta 1846. gadā sakarā ar tā vēršanos pret [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|latviešu pāreju pareizticībā]]. 1847. gadā H. Treiju uz pieciem gadiem izsūtīja no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]],<ref>[http://www.latvijasluteranis.lv/2012/09/27/pirma-rigas-kristiga-avize/ PIRMĀ RĪGAS KRISTĪGĀ AVĪZE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190116045905/http://www.latvijasluteranis.lv/2012/09/27/pirma-rigas-kristiga-avize/ |date={{dat|2019|01|16||bez}} }} Lilija Limane "Latvijas luterānis"</ref> Viņš bija spiests uzturēties [[Kauņa|Kauņā]], kur viņš kalpoja luterāņu draudzē. Miris 1849. gada 21. janvārī, viesojoties pie radiem Rīgā. == Darbi == * "Kā dieva kalpošana iekš latviešu baznīcām svētdienās un svētkos jātur" (1834), * rakstu krājums "Dieva vārdu mīļotājiem" (1835-1839, 3 “sējas”, katrā 10 “saujas”), * H. Braunšveiga "Svētu lūgšanu grāmata priekš zaldātiem" (1837, 1838), * A. Dēbnera "Ziņas pār sātības biedrībām" (1837, 1838), * "Bībeles katķisms" (1838), * M. Lutera "Mazais katķisms" (1838), * T. Vilkoksa "Dārga medus lāsīte" (1839), * A. Dēbnera “Svēti stāsti” (1-2, 1840), * G. F. Zeilera katehisms "Svētas gudrības grāmata" (1841), * "Kā gājis pasaulē ar kristīgu ticību" paša tulkojumā (1847). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Treijs, Hermanis}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 5w12r9lf6by8f5vusaiyc8zdekzaxz3 0 296001 4521320 4476198 2026-09-13T05:37:00Z Pirags 3757 4521320 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dabas liegumu|Ģipka (dabas liegums)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ģipka | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Ģipkas baznīca 2002-06-24.jpg | image_caption = Ģipkas baznīca | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Rojas pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 1,05 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3116&p_back=100015598*4*1 LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 100 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 34 | lats = 12 | latNS = N | longd = 22 | longm = 39 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | other_name = {{val-liv|Gipk}} }} '''Ģipka''' ({{val-liv|Gipk}}),<ref>[http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Gipk&lang=li Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca]</ref> agrāk arī '''Ģibka''' un '''Ģibk(a)s ciems''', ir vidējciems [[Latvija|Latvijā]], [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Rojas pagasts|Rojas pagastā]], [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas]] līča un [[Ģipkas Vecupe|Vecupes]] krastā, autoceļu [[P131]] ([[Tukums]]—[[Ķesterciems]]—[[Mērsrags]]—[[Kolka]]) un [[V1368]] ([[Dundaga]]—Ģipka) krustojumā. Ciemā atrodas [[Ģipkas bāka]] un [[Ģipkas luterāņu baznīca]]. == Vēsture == Ģipkā atklātas [[Neolīts|Vidējā neolīta]] laikmeta (4100.–2900. gadā p.m.ē.) iedzīvotāju apmetnes paliekas.<ref>[[Ilze Loze]]. Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses</ref> Līdz 13. ɡadsimtam Ģipkas ciems atradās [[Lībieši|lībiešu]] apdzīvotās [[Vanema]]s , pēc [[Kursas dalīšanas līgums|Kursas dalīšanas līguma]] 1248. gadā [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]], no 1439. gada [[Kurzemes bīskapija]]s, tad [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] teritorijā. [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novadā]] izveidojās [[Dundagas muiža]]s Ģipkas pusmuiža. 1862. gadā nodibināja Ģipkas skolu, 1869. ɡadā [[Dundagas jūrskola|jūrskolu]], ko 1893. gadā pārcēla uz [[Mazirbe|Mazirbi]]. 1929. gadā ciemā atradās Ģipkas sešklasīgā skola.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu konversācijas vārdnīca, 3. sējums|last=Švābe|first=Arveds|publisher=A. Gulbja apgāds|year=1929|location=Rīga|last2=Būmanis|first2=Aleksandrs|last3=Dišlers|first3=Kārlis}}</ref> 1934. ɡadā Ģipkas I pakāpes pamatskolas pārzine bija S. Grīvāne.<ref>[https://www.redzidzirdilatviju.lv/en/collections/170556/65/photo/364093 Ventspils apriņķa Ģipkas un Ģibzdes skolu albums (1934)] </ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|292 |1979|230 |1989|109 |2000|104 |2011|83 |2021|68 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rojas pagasta ciemi}} la029e1yfmqdirrypmmxnsgdp8ze57s 4521321 4521320 2026-09-13T05:37:27Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4521321 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dabas liegumu|Ģipka (dabas liegums)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ģipka | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Ģipkas baznīca 2002-06-24.jpg | image_caption = Ģipkas baznīca | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Rojas pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 1,05 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3116&p_back=100015598*4*1 LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 100 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 34 | lats = 12 | latNS = N | longd = 22 | longm = 39 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | other_name = {{val-liv|Gipk}} }} '''Ģipka''' ({{val-liv|Gipk}}),<ref>[http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Gipk&lang=li Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca]</ref> agrāk arī '''Ģibka''' un '''Ģibk(a)s ciems''', ir vidējciems [[Latvija|Latvijā]], [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Rojas pagasts|Rojas pagastā]], [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas]] līča un [[Ģipkas Vecupe|Vecupes]] krastā, autoceļu [[P131]] ([[Tukums]]—[[Ķesterciems]]—[[Mērsrags]]—[[Kolka]]) un [[V1368]] ([[Dundaga]]—Ģipka) krustojumā. Ciemā atrodas [[Ģipkas bāka]] un [[Ģipkas luterāņu baznīca]]. == Vēsture == Ģipkā atklātas [[Neolīts|Vidējā neolīta]] laikmeta (4100.–2900. gadā p.m.ē.) iedzīvotāju apmetnes paliekas.<ref>[[Ilze Loze]]. Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses</ref> Līdz 13. ɡadsimtam Ģipkas ciems atradās [[Lībieši|lībiešu]] apdzīvotās [[Vanema]]s, pēc [[Kursas dalīšanas līgums|Kursas dalīšanas līguma]] 1248. gadā [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]], no 1439. gada [[Kurzemes bīskapija]]s, tad [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] teritorijā. [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novadā]] izveidojās [[Dundagas muiža]]s Ģipkas pusmuiža. 1862. gadā nodibināja Ģipkas skolu, 1869. ɡadā [[Dundagas jūrskola|jūrskolu]], ko 1893. gadā pārcēla uz [[Mazirbe|Mazirbi]]. 1929. gadā ciemā atradās Ģipkas sešklasīgā skola.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu konversācijas vārdnīca, 3. sējums|last=Švābe|first=Arveds|publisher=A. Gulbja apgāds|year=1929|location=Rīga|last2=Būmanis|first2=Aleksandrs|last3=Dišlers|first3=Kārlis}}</ref> 1934. ɡadā Ģipkas I pakāpes pamatskolas pārzine bija S. Grīvāne.<ref>[https://www.redzidzirdilatviju.lv/en/collections/170556/65/photo/364093 Ventspils apriņķa Ģipkas un Ģibzdes skolu albums (1934)] </ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|292 |1979|230 |1989|109 |2000|104 |2011|83 |2021|68 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rojas pagasta ciemi}} hqn207t62qxueb49u4muribmkbc6db5 0 296202 4521466 4268386 2026-09-13T09:15:09Z Votre Provocateur 111653 4521466 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Bosnia-Herzegovina Europe.png|thumbnail|[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] novietojums]] '''[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] administratīvo iedalījumu''' veido '''2 vienības''' un '''1 apgabals'''. [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] sīkāk sadalās '''10 kantonos''' (''kantona''), kuri sīkāk iedalās '''79 pašvaldībās''' (''općine''). [[Serbu Republika]] sīkāk tiek iedalīta '''63 pašvaldībās''' (''opštine''). == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis |- | {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || 10 kantoni || 79 pašvaldības |- | [[Attēls:Flag of Republika Srpska.svg|25px]] [[Serbu Republika]] || 7 reģioni || 62 pašvaldības |- | colspan="3"| [[Brčko apgabals]] |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=400px align=center |- | {{Image label begin|image=Bosnia and Herzegovina location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.3|y=0.35|scale=400|text='''[[Bosnijas un Hercegovinas federācija|Bosnijas un<br />Hercegovinas<br />federācija]]'''}} {{Image label small|x=0.28|y=0.15|scale=400|text='''[[Serbu Republika|Serbu<br />Republika]]'''}} {{Image label small|x=0.53|y=0.35|scale=400|text='''[[Serbu Republika|Serbu<br />Republika]]'''}} {{Image label small|x=0.52|y=0.13|scale=400|text='''[[Brčko apgabals|Brčko<br />apgabals]]'''}} {{Image label end}} |} === Vienības === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Apgabals !! Nosaukums<br />serbu/horvātu un<br />bosniešu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011) !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Federation of Bosnia and Herzegovina in Bosnia and Herzegovina.svg|90px]] || || || '''[[Bosnijas un Hercegovinas federācija]]''' || ''Федерација Босне и Херцеговине'' || [[Sarajeva]] || {{nts|26110.5}} || {{nts|2371603}} || 10 kantoni || BA-BIH |- | [[Attēls:Republika Srpska in Bosnia and Herzegovina.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Republika Srpska.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of Republika Srpska.svg|50px]] || '''[[Serbu Republika]]''' || ''Република Српска'' || [[Baņa Luka]] || {{nts|24811}} || {{nts|1439673}} || 79 pašvaldības || BA-SRP |} === Apgabals === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Apgabals !! Nosaukums<br />serbu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2013) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Brcko District in Bosnia and Herzegovina.svg|90px]] || '''[[Brčko apgabals]]''' || ''Брчко дистрикт'' || [[Brčko]] || {{nts|493}} || {{nts|93028}} || BA-BRC |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == {{Pamatraksts|Bosnijas un Hercegovinas kantoni}} === Kantoni (Bosnijas un Hercegovinas federācija)=== {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Kantons !! Nosaukums bosniešu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2013)<ref name=FZS>{{tīmekļa atsauce|publisher=Federal Office of Statistics, Federation of Bosnia and Herzegovina|url=http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|title=First release|date=June 30, 2011|access-date={{dat|2011|08|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|archivedate={{dat|2013|05|11||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf |date={{dat|2013|05|11||bez}} }}</ref> !! Pašvaldību<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Bosnian Podrinje in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Bosnian Podrinje.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Bosnian Podrinje.svg|50px]] || '''[[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]]''' || ''Bosansko-podrinjski kanton Goražde'' || [[Goražde]] || {{nts|504.6}} || {{nts|25336}} || 3 || BA-05 |- | [[Attēls:Central Bosnia in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Central Bosnia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Central Bosnia.svg|50px]] || '''[[Centrālās Bosnijas kantons]]''' || ''Srednjobosanski kanton'' || [[Travnika]] || {{nts|3189}} || {{nts|273149}} || 11 || BA-06 |- | [[Attēls:Herzegovina-Neretva in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Herzegovina-Neretva.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Herzegovina-Neretva.svg|50px]] || '''[[Hercegovinas-Neretvas kantons]]''' || ''Hercegovačko-neretvanski kanton'' || [[Mostara]] || {{nts|4401}} || {{nts|236278}} || || BA-07 |- | [[Attēls:Canton 10 in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || || || '''[[Kantons 10]]''' || ''Kanton 10'' || [[Livna]]/[[Tomislavgrada]] || {{nts|4934.1}} || {{nts|90727}} || 6 || BA-10 |- | [[Attēls:Posavina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Posavina.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Posavina.svg|50px]] || '''[[Posavinas kantons]]''' || ''Posavski kanton'' || [[Orašje]] || {{nts|325}} || {{nts|48089}} || || BA-02 |- | [[Attēls:West Herzegovina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|50px]] || '''[[Rietumhercegovinas kantons]]''' || ''Zapadnohercegovački kanton'' || [[Široki Brijega]] || {{nts|1362}} || {{nts|97893}} || 4 || BA-08 |- | [[Attēls:Sarajevo in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sarajevo Canton.png|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Sarajevo Canton.svg|50px]] || '''[[Sarejavas kantons]]''' || ''Kanton Sarajevo'' || [[Sarajeva]] || {{nts|1276.9}} || {{nts|438443}} || 9 || BA-09 |- | [[Attēls:Tuzla in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Tuzla Canton.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tuzla Canton.svg|50px]] || '''[[Tuzlas kantons]]''' || ''Tuzlanski kanton'' || [[Tuzla]] || {{nts|2649.0}} || {{nts|477278}} || 13 || BA-03 |- | [[Attēls:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Una-Sana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Una-Sana.svg|50px]] || '''[[Unas-Sanas kantons]]''' || ''Unsko-sanski kanton'' || [[Bihača]] || {{nts|4125}} || {{nts|299343}} || 8 || BA-01 |- | [[Attēls:Zenica-Doboj in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Zenica-Doboj Canton.gif|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zenica-Doboj.svg|50px]] || '''[[Zenicas-Dobojas kantons]]''' || ''Zeničko-dobojski kanto'' || [[Zenica]] || {{nts|3415.3}} || {{nts|385067}} || 12 || BA-04 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] ho1zniszv57d3j9ygt3oa11ej62on7b 0 297416 4521207 4366327 2026-09-12T18:45:55Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:Pontevedra 13 Praza da leña retouched.jpg]] → [[File:Pontevedra 13 Praza da leña modified.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Pontevedra 13 Praza da leña modified.jpg]] 4521207 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pontevedra | official_name = ''Pontevedra'' | settlement_type = [[Spānijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = {{Multiple image | perrow = 2/2/2 | border = infobox | total_width = 280 | caption_align = center | image1 = Pontevedra 13 Praza da leña modified.jpg | image2 = Capilla de la Virgen Peregrina 2021.jpg | image4 = Santa Maria a Maior de Pontevedra 02 retouched.jpg | image3 = Pontevedra - Monumento aos heroes de Pontesampaio - 01.jpg | image5 = Town Hall of Pontevedra.jpg | image6 = Pontevedra - Sede Afundación Pontevedra 5.JPG }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Spānija#Galisija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Spānija}} | subdivision_type1 = [[Spānijas autonomie apgabali|Autonomais novads]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Galicia.svg|23px]] [[Galisija]] | subdivision_type2 = [[Spānijas provinces|Province]] | subdivision_name2 = [[Pontevedras province]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 118.3 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 82946 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =42 | latm =26 | lats = | latNS = N | longd =8 | longm =38 | longs = | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 20 | website = {{URL|http://www.pontevedra.gal/}} | footnotes = }} '''Pontevedra''' ({{val|es|Pontevedra}}) ir pilsēta [[Spānija|Spānijā]] pilsēta, kas atrodas [[Pireneju pussala]]s ziemeļrietumu daļā, pie Tomezas un Lerezas upes. Pilsēta atrodas [[Galisija|Galisijas autonomajā novadā]] un [[Pontevedras province|Pontevedras provincē]], 614 km attālumā no Spānijas galvaspilsētas [[Madride]]s. Tā ir Pontevedras provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta, tā ir arī sestā lielākā Galisijas autonomā novada pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Pilsētas kopējā platība ir 118,3 km², pēc 2014. gada datiem pilsētā dzīvo 82 946 iedzīvotāji. Pilsētas vēsturiskajā centrā un lielā daļā pārējās pilsētas ir aizliegta autosatiksme, ierobežojumi pastāv arī pārējā pilsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/pontevedra-city-pioneer-europe-car-free-future/|title=The city that pioneered Europe’s car-free future|website=POLITICO|access-date=2022-07-28|date=2022-07-27|language=en-US}}</ref> Pontevedra ir atzīta par vienu no pasaulē pieejamākajām pilsētām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Galisijas pilsētas]] by00xg18teotcffb7fhidby8tkc8lld 0 297514 4521551 4189061 2026-09-13T11:07:20Z ~2026-49539-09 150281 /* Radošais darbs */ 4521551 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Zigfrīds fon Fēgezaks | vārds_orig = ''Siegfried von Vegesack'' | attēls = Zigfrīds Fēgezaks.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = studiju gados | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Lobērģi]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1974 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rēgene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācbaltieši|vācbaltietis]] | vecāki = Oto Gothards fon Fēgezaks, Žanete Konstance Klementīne fon Kampenhauzena | brāļi = [[Manfrēds fon Fēgezaks]] | māsas = | dzīvesbiedrs = Klāra Nordstrēma, Gabriela Ebermaijere | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[tulkotājs]] | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda|vācu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = tetraloģija "Baltiešu traģēdija", "Rijīgā māja", "Senči un pēcteči" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas]], [[Heidelbergas universitāte|Heidelbergas]], [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes]], Minhenes Universitātes | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Zigfrīds fon Fēgezaks''' ({{val|de|Siegfried von Vegesack}}, {{dat|1888|03|20|N|bez}} — {{dat|1974|01|26|N|bez}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs. Viņš ir viens no populārākajiem 20. gadsimta vācbaltiešu rakstniekiem. Fēgezaks ir atstājis daudzus dzeju un stāstu krājumus, romānus, dokumentālus aprakstus par Baltijas sadzīvi, kultūru un vēsturi.<ref>Ojārs Spārītis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Viņa vēsturiskie un biogrāfiskie romāni sniedz unikālu ieskatu [[Baltija]]s vāciešu gadsimtiem ilgajā vēsturē.<ref name=pauls/> == Dzīvesgājums == Dzimis 1888. gada 20. martā [[Loberģu muiža|Loberģu muižā]] [[Valmiera]]s prefekta Oto Gotharda fon Fēgezaka un viņa sievas Žanetes Konstances Klementīnes, dzimušas [[Kampenhauzeni|fon Kampenhauzenas]], deviņu bērnu ģimenē. Viens no viņa vecākajiem brāļiem [[Manfrēds fon Fēgezaks]] (1879—1966) kļuva par juristu un [[1. Saeima]]s deputātu. No 1901. gada līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]], kuru pabeidza ar sudraba medaļu. No 1907. gada līdz 1912. gadam Fēgezaks studēja [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] vēsturi. Viņš studiju laikā darbojās korporācijā [[Livonia (korporācija)|Livonia]], [[menzūra]]s cīņā zaudēja kreiso aci, tādēļ vēlāk viņu atlaida no [[karaklausība]]s [[Krievijas Impērija]]s armijā. Pēc Tērbatas, laikā no 1912. gada līdz 1914. gadam, Fēgezaks turpināja žurnālistikas studijas [[Heidelbergas universitāte|Heidelberga]]s, [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīne]]s un Minhenes universitātēs. Paralēli studijām Fēgezaks strādāja par žurnālistu. 1914. gadā Fēgezaks [[Minhene|Minhenē]] iepazinās ar savu pirmo sievu [[Klāra Nordstrēma|Klāru Nordstrēmu]] (1886—1962), zviedru ārsta meitu un arī rakstnieci. Tieši viņa mudināja Fēgezaku pievērsties rakstniecībai.<ref name=pet/> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada 16. februārī viņi [[Stokholma|Stokholmā]] apprecējās. [[Zviedrija|Zviedrijā]] Fēgezaks strādāja par žurnālistu kādā zviedru avīzē. Pēc gada viņš kopā ar sievu devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur strādāja Ārlietu ministrijas preses birojā [[Berlīne|Berlīnē]]. Darbodamies Vācu austrumu politikas komisijā, Fēgezaks sagatavoja informāciju un rakstīja vēstules un grāmatas par Baltijas jautājumu un Vācijas — Krievijas attiecībām. Jau no paša sākuma Fēgezaks atbalstīja sadarbības politiku ar [[igauņi]]em un [[latvieši]]em, par ko savās aprindās tika kritizēts. Līdz ar pirmajiem politiska rakstura rakstiem Fēgezaks publicēja arī savus pirmos dzejoļus.<ref name=pet/> 1917. gadā piedzima meita Izabella (mirusi 2005. gadā). Tajā pašā gadā Fēgezaka jaunā ģimene nepietiekamā uztura dēļ pameta Berlīni un devās uz [[Bavārija|Bavāriju]]. Kā raksta pats Zigfrīds: "pēc tam, kad manas kājas kļuva zilganas un asinsvadi sāka plīst, mēs kopā ar sievu un sešus mēnešus veco meitiņu aizbēgām uz Bavārijas mežiem. Te mēs atradām senu laupītāju baronu torni ar spokiem un rēgiem, kas jau gadiem ilgi nebija apdzīvots un tādēļ nopērkams par sviestmaizi. Senie laupītāju baroni mums vienīgi bija atstājuši septiņdesmit četrus alus kausus, sešas akmens lielgabala lodes un vienu milzīgu, apaļu galdu...mēs nopirkām kazu un pēc tam govi. Es iemācījos pļaut, mana sieva slaukt. Mēs ēdām sēnes, meža ogas, nātres un izveseļojāmies". [[Rēgene]]s pilsētiņas tuvumā Fēgezaki 1918. gadā nopirka Veisenšteinas cietokšņa torni par 1800 reihsmarkām, kuras viņiem uzdāvināja sievasmāte. Tornī Fēgezaks nodzīvoja gandrīz piecdesmit gadu un sarakstīja lielāko daļu savu darbu.<ref name=pet>Pēteris Bolšaitis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1920. gadā piedzima otrā meita Karīna, kas pēc dažām dienām nomira, bet 1923. gadā piedzima dēls Gotfrīds, kurš gāja bojā 1944. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Bavārijā pirmos gadus Fēgezaks iztiku pelnīja tulkojot, galvenokārt no [[krievu valoda]]s ([[Gogolis|Gogoli]], [[Nabokovs|Nabokovu]], [[Turgeņevs|Turgeņevu]]), kā arī no [[zviedru valoda]]s [[Strindbergs|Strindberga]] dzejas.<ref name=pet/> 1923. gadā nomira sievasmāte, kas līdz šim ģimeni visu laiku finansiāli atbalstīja. Lai papildinātu ienākumus, tornī tika atvērta mākslinieku un rakstnieku rezidence. Zigfrīda draugi, kas bieži pie viņa ciemojās, bija [[Verners Bergengrīns]], [[Alfrēds Kubins]] un [[Reinhards Keppels]]. 1920. gados viņš tika izslēgts no dižciltīgo savienības, jo savā dzejā "Firstu dzejoļi" ''("Fürstengedichte")'' vērsās pret dižciltīgo privilēģijām. 1929. gadā ģimene īslaicīgi aizbrauca uz [[Šveice|Šveici]], bet drīz pēc tam Klāra pameta Zigfrīdu un ar bērniem aizbrauca uz [[Štutgarte|Štutgarti]]. 1935. gadā pēc Zigfrīda pieprasījuma laulība tika šķirta. 1933. gadā Fēgezaks uz īsu brīdi tika arestēts par aizvainojošiem izteicieniem par [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideoloģiju un [[kāškrusts|kāškrusta]] karoga noņemšanu no Veisenšteinas cietokšņa, kur to bija pakāruši Rēgenes aktīvisti. 1935. gadā, pēc šķiršanās no sievas, viņš devās uz Zviedriju, bet no 1936. līdz 1938. gadam ceļoja pa [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], rakstīdams reportāžas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma viņš atgriezies Vācijā un 1940. gadā apprecējās otro reizi ar Gabrielu Ebermaijeri. Abu laulībā piedzima dēls Kristofs. 1941. gadā Fēgezaks brīvprātīgi pieteicās kļūt par [[Vērmahts|Vērmahta]] tulku [[Baltija|Baltijā]]. Pēc kara beigām 1945. gadā viņš atgriezās savā tornī. Šajā gadā Veisenšteinas tornī uz dzīvi pārcēlās arī viņa brālis [[Manfrēds fon Fēgezaks|Manfrēds]], kurš mira 1966. gadā.<ref>[https://bbld.de/Vegesack-Manfred-Balthasar-Heinrich-Theophil-v.-1879-1966 Vegesack, Manfred Balthasar Heinrich Theophil v.]{{Novecojusi saite}}</ref> Zigfrīds Fēgezaks dzīvoja tornī līdz savai nāvei 1974. gada 26. janvārī. Apglabāts netālu no "rijīgās mājas".<ref name=word>[https://veraiconica.wordpress.com/tag/siegfried-von-vegesack/ Siegfried von Vegesack. Every star wants to twinkle]</ref> == "Rijīgā māja" == [[Attēls:Fresshaus.jpg|thumb|200px|Veisenšteinas cietokšņa tornis ("Rijīgā māja"), kurā Fēgezaks nodzīvojis gandrīz 50 gadu]] Veisenšteinas tornim tika veltīta liela enerģija un līdzekļi, lai to piemērotu dzīvošanai. Kad Fēgezaki to nopirka, tajā nebija [[elektrība]]s, un 1924. gadā Zigfrīds sāka būvēt leģendāro vēja [[ģenerators|ģeneratora]] spēkstaciju, uzņemdamies lielus parādus. Lai arī Veisenšteinas ļaudis nesaprata šo ideju un Fēgezaku neatbalstīja, vēlākos gados Fēgezaka cietoksnis kļuva par patstāvīgas saimniecības paraugu. Tikai 1966. gadā Zigfrīds var rakstīt savam draugam: "Tornis tagad ir silts, visos stāvos silts ūdens." Vienā no saviem romāniem Fēgezaks torni nosauca par "rijīgo māju" ''(fressendes Haus)''. Šajā vārdā tas tiek saukts arī mūsdienās. Tornis ir kļuvis par Rēgenes pilsētas kultūras pieminekli, un tajā joprojām glabājas Fēgezaka bibliotēka un personīgie piederumi, apakšējā stāvā saglabāta rakstnieku istaba Fēgezaka un Klāras Nordstrēmas piemiņai.<ref name=pet/> == Radošais darbs == Zigfrīds fon Fēgezaks ir vairāk nekā 30 romānu, ceļojumu aprakstu un rakstu krājumu autors.<ref name=pauls>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme |title=Pauls Bankovskis: Svešinieki svešā zemē |access-date={{dat|2015|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304202938/http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme }}</ref> Pirmie lielākie Fēgezaka darbi ir 1923. gadā sarakstītā luga "Mirusī pilsēta" ''("Die tote Stadt")'', 1925. gadā izdotais dzejas krājums "Skats no torņa uz mazo pasauli" ''("Die kleine Welt vom Turm gesehen")'' un 1926. gadā sarakstītā luga "Cilvēks krātiņā" ''("Der Mensch im Käfig")'', kas tiek iestudēta, un uzvedumam ir ievērojami panākumi.<ref name=pet/> Atzinību gūst arī 1929. gadā izdotais izklaides romāns "Mīla pie slīdošās lentes" ''("Liebe am laufenden Band")''. Savu cīņu ar torni, kura atjaunošanā un labiekārtošanā aiziet gandrīz visi Fēgezaka ienākumi, rakstnieks attēlo romānā "Rijīgā māja" ''("Das fressende Haus")''. Fēgezaka redaktors Verners Illings raksta: "Cīņa ar māju turpinājās ilgus gadus, līdz kamēr dzejnieks to pārvarēja ar to, ka to padarīja par literāra darba sižetu." Romānu izdod atkārtoti sešās izdevniecībās, viena no tām [[Anglija|Anglijā]] (1936. gadā). Pēdējo reizi "Rijīgā māja" izdota 1978. gadā. Tas ir nākamais sekmīgākais romāns aiz tetraloģijas "Baltiešu traģēdija" ''("Baltische Tragödie")''.<ref name=pet/> 1933. gadā iznāk Fēgezaka pazīstamākā romāna — tetroloģijas "Baltiešu traģēdija" (otrs nosaukums "Baltiešu gredzens") pirmā daļa — "Loberģi" ''("Blumberghof")'', kuru viņš saraksta, sēdēdams cietumā, 43 dienu laikā. Otrā grāmata "Valdnieki bez Valkīrām" ''("Herren ohne Heer")'' iznāk 1934. gadā, trešā grāmata "Aurels nav Zigfrīds" ''("Todestanz un Livland")'' 1935. gadā, bet ceturtā grāmata "Pēdējais cēliens" ''("Der letzte Akt")'' 1957. gadā. 1935. gadā tiek izdotas pirmās trīs daļas triloģijā "Baltiešu traģēdija". Šis izdevums piedzīvo vairāk nekā 30 izdevumus un ir nodrukāts 200 000 eksemplāros. Pēdējo reizi romāns izdots 2004. gadā. 1936. gadā Zigfrīds kopā ar savu dēlu Gotfrīdu vasaras brīvdienas pavada pie [[Baltijas jūra]]s. Šajās brīvdienās abi kopīgi saraksta bērnu grāmatu "Dzīvnieku stāsti no Bavārijas meža" ''("Tiergeschichten aus dem Bayerischen Wald")''.<ref name=pet/> 1960. gadā tiek izdots kultūrvēsturiskais, autora dzimtas vēstulēs un dokumentos balstītais romāns "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689–1887" ''("Vorfahren und Nachkommen. Aufzeichnungen aus einer altlivländischen Brieflade 1689–1887")''. Šis romāns 2011. gadā tiek izdots [[latviešu valoda|latviešu valodā]] (no vācu valodas tulkojis [[Pēteris Bolšaitis]]).<ref name=pauls/> == Apbalvojumi == 1956. gadā Fēgezaks kļūst par Vācu valodas un dzejas akadēmijas biedru. 1961. gadā iegūst Rakstniecības biedrības balvu, bet 1963. gadā Eslingenas mākslinieku ģildes Literatūras balvu. 1973. gadā viņam tiek piešķirts goda biedra nosaukums Rakstniecības biedrībā.<ref>[http://www.literaturportal-bayern.de/autorenlexikon?task=lpbauthor.default&pnd=118626361 Literaturportal: Siegfried von Vegesack]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/fegezaka-senci-un-pecteci-divi-skati-13932051 Fēgezaka Senči un pēcteči: Divi skati] *{{BBLD}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fegezaks, Zigfrids}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas publicisti]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Bilskas pagasts]] [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] isrndhxgd0k6cuy7p78v3k5wis2ak0h 4521554 4521551 2026-09-13T11:09:27Z ~2026-49539-09 150281 /* Apbalvojumi */ 4521554 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Zigfrīds fon Fēgezaks | vārds_orig = ''Siegfried von Vegesack'' | attēls = Zigfrīds Fēgezaks.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = studiju gados | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Lobērģi]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1974 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rēgene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācbaltieši|vācbaltietis]] | vecāki = Oto Gothards fon Fēgezaks, Žanete Konstance Klementīne fon Kampenhauzena | brāļi = [[Manfrēds fon Fēgezaks]] | māsas = | dzīvesbiedrs = Klāra Nordstrēma, Gabriela Ebermaijere | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[tulkotājs]] | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda|vācu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = tetraloģija "Baltiešu traģēdija", "Rijīgā māja", "Senči un pēcteči" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas]], [[Heidelbergas universitāte|Heidelbergas]], [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes]], Minhenes Universitātes | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Zigfrīds fon Fēgezaks''' ({{val|de|Siegfried von Vegesack}}, {{dat|1888|03|20|N|bez}} — {{dat|1974|01|26|N|bez}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs. Viņš ir viens no populārākajiem 20. gadsimta vācbaltiešu rakstniekiem. Fēgezaks ir atstājis daudzus dzeju un stāstu krājumus, romānus, dokumentālus aprakstus par Baltijas sadzīvi, kultūru un vēsturi.<ref>Ojārs Spārītis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Viņa vēsturiskie un biogrāfiskie romāni sniedz unikālu ieskatu [[Baltija]]s vāciešu gadsimtiem ilgajā vēsturē.<ref name=pauls/> == Dzīvesgājums == Dzimis 1888. gada 20. martā [[Loberģu muiža|Loberģu muižā]] [[Valmiera]]s prefekta Oto Gotharda fon Fēgezaka un viņa sievas Žanetes Konstances Klementīnes, dzimušas [[Kampenhauzeni|fon Kampenhauzenas]], deviņu bērnu ģimenē. Viens no viņa vecākajiem brāļiem [[Manfrēds fon Fēgezaks]] (1879—1966) kļuva par juristu un [[1. Saeima]]s deputātu. No 1901. gada līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]], kuru pabeidza ar sudraba medaļu. No 1907. gada līdz 1912. gadam Fēgezaks studēja [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] vēsturi. Viņš studiju laikā darbojās korporācijā [[Livonia (korporācija)|Livonia]], [[menzūra]]s cīņā zaudēja kreiso aci, tādēļ vēlāk viņu atlaida no [[karaklausība]]s [[Krievijas Impērija]]s armijā. Pēc Tērbatas, laikā no 1912. gada līdz 1914. gadam, Fēgezaks turpināja žurnālistikas studijas [[Heidelbergas universitāte|Heidelberga]]s, [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīne]]s un Minhenes universitātēs. Paralēli studijām Fēgezaks strādāja par žurnālistu. 1914. gadā Fēgezaks [[Minhene|Minhenē]] iepazinās ar savu pirmo sievu [[Klāra Nordstrēma|Klāru Nordstrēmu]] (1886—1962), zviedru ārsta meitu un arī rakstnieci. Tieši viņa mudināja Fēgezaku pievērsties rakstniecībai.<ref name=pet/> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada 16. februārī viņi [[Stokholma|Stokholmā]] apprecējās. [[Zviedrija|Zviedrijā]] Fēgezaks strādāja par žurnālistu kādā zviedru avīzē. Pēc gada viņš kopā ar sievu devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur strādāja Ārlietu ministrijas preses birojā [[Berlīne|Berlīnē]]. Darbodamies Vācu austrumu politikas komisijā, Fēgezaks sagatavoja informāciju un rakstīja vēstules un grāmatas par Baltijas jautājumu un Vācijas — Krievijas attiecībām. Jau no paša sākuma Fēgezaks atbalstīja sadarbības politiku ar [[igauņi]]em un [[latvieši]]em, par ko savās aprindās tika kritizēts. Līdz ar pirmajiem politiska rakstura rakstiem Fēgezaks publicēja arī savus pirmos dzejoļus.<ref name=pet/> 1917. gadā piedzima meita Izabella (mirusi 2005. gadā). Tajā pašā gadā Fēgezaka jaunā ģimene nepietiekamā uztura dēļ pameta Berlīni un devās uz [[Bavārija|Bavāriju]]. Kā raksta pats Zigfrīds: "pēc tam, kad manas kājas kļuva zilganas un asinsvadi sāka plīst, mēs kopā ar sievu un sešus mēnešus veco meitiņu aizbēgām uz Bavārijas mežiem. Te mēs atradām senu laupītāju baronu torni ar spokiem un rēgiem, kas jau gadiem ilgi nebija apdzīvots un tādēļ nopērkams par sviestmaizi. Senie laupītāju baroni mums vienīgi bija atstājuši septiņdesmit četrus alus kausus, sešas akmens lielgabala lodes un vienu milzīgu, apaļu galdu...mēs nopirkām kazu un pēc tam govi. Es iemācījos pļaut, mana sieva slaukt. Mēs ēdām sēnes, meža ogas, nātres un izveseļojāmies". [[Rēgene]]s pilsētiņas tuvumā Fēgezaki 1918. gadā nopirka Veisenšteinas cietokšņa torni par 1800 reihsmarkām, kuras viņiem uzdāvināja sievasmāte. Tornī Fēgezaks nodzīvoja gandrīz piecdesmit gadu un sarakstīja lielāko daļu savu darbu.<ref name=pet>Pēteris Bolšaitis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1920. gadā piedzima otrā meita Karīna, kas pēc dažām dienām nomira, bet 1923. gadā piedzima dēls Gotfrīds, kurš gāja bojā 1944. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Bavārijā pirmos gadus Fēgezaks iztiku pelnīja tulkojot, galvenokārt no [[krievu valoda]]s ([[Gogolis|Gogoli]], [[Nabokovs|Nabokovu]], [[Turgeņevs|Turgeņevu]]), kā arī no [[zviedru valoda]]s [[Strindbergs|Strindberga]] dzejas.<ref name=pet/> 1923. gadā nomira sievasmāte, kas līdz šim ģimeni visu laiku finansiāli atbalstīja. Lai papildinātu ienākumus, tornī tika atvērta mākslinieku un rakstnieku rezidence. Zigfrīda draugi, kas bieži pie viņa ciemojās, bija [[Verners Bergengrīns]], [[Alfrēds Kubins]] un [[Reinhards Keppels]]. 1920. gados viņš tika izslēgts no dižciltīgo savienības, jo savā dzejā "Firstu dzejoļi" ''("Fürstengedichte")'' vērsās pret dižciltīgo privilēģijām. 1929. gadā ģimene īslaicīgi aizbrauca uz [[Šveice|Šveici]], bet drīz pēc tam Klāra pameta Zigfrīdu un ar bērniem aizbrauca uz [[Štutgarte|Štutgarti]]. 1935. gadā pēc Zigfrīda pieprasījuma laulība tika šķirta. 1933. gadā Fēgezaks uz īsu brīdi tika arestēts par aizvainojošiem izteicieniem par [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideoloģiju un [[kāškrusts|kāškrusta]] karoga noņemšanu no Veisenšteinas cietokšņa, kur to bija pakāruši Rēgenes aktīvisti. 1935. gadā, pēc šķiršanās no sievas, viņš devās uz Zviedriju, bet no 1936. līdz 1938. gadam ceļoja pa [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], rakstīdams reportāžas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma viņš atgriezies Vācijā un 1940. gadā apprecējās otro reizi ar Gabrielu Ebermaijeri. Abu laulībā piedzima dēls Kristofs. 1941. gadā Fēgezaks brīvprātīgi pieteicās kļūt par [[Vērmahts|Vērmahta]] tulku [[Baltija|Baltijā]]. Pēc kara beigām 1945. gadā viņš atgriezās savā tornī. Šajā gadā Veisenšteinas tornī uz dzīvi pārcēlās arī viņa brālis [[Manfrēds fon Fēgezaks|Manfrēds]], kurš mira 1966. gadā.<ref>[https://bbld.de/Vegesack-Manfred-Balthasar-Heinrich-Theophil-v.-1879-1966 Vegesack, Manfred Balthasar Heinrich Theophil v.]{{Novecojusi saite}}</ref> Zigfrīds Fēgezaks dzīvoja tornī līdz savai nāvei 1974. gada 26. janvārī. Apglabāts netālu no "rijīgās mājas".<ref name=word>[https://veraiconica.wordpress.com/tag/siegfried-von-vegesack/ Siegfried von Vegesack. Every star wants to twinkle]</ref> == "Rijīgā māja" == [[Attēls:Fresshaus.jpg|thumb|200px|Veisenšteinas cietokšņa tornis ("Rijīgā māja"), kurā Fēgezaks nodzīvojis gandrīz 50 gadu]] Veisenšteinas tornim tika veltīta liela enerģija un līdzekļi, lai to piemērotu dzīvošanai. Kad Fēgezaki to nopirka, tajā nebija [[elektrība]]s, un 1924. gadā Zigfrīds sāka būvēt leģendāro vēja [[ģenerators|ģeneratora]] spēkstaciju, uzņemdamies lielus parādus. Lai arī Veisenšteinas ļaudis nesaprata šo ideju un Fēgezaku neatbalstīja, vēlākos gados Fēgezaka cietoksnis kļuva par patstāvīgas saimniecības paraugu. Tikai 1966. gadā Zigfrīds var rakstīt savam draugam: "Tornis tagad ir silts, visos stāvos silts ūdens." Vienā no saviem romāniem Fēgezaks torni nosauca par "rijīgo māju" ''(fressendes Haus)''. Šajā vārdā tas tiek saukts arī mūsdienās. Tornis ir kļuvis par Rēgenes pilsētas kultūras pieminekli, un tajā joprojām glabājas Fēgezaka bibliotēka un personīgie piederumi, apakšējā stāvā saglabāta rakstnieku istaba Fēgezaka un Klāras Nordstrēmas piemiņai.<ref name=pet/> == Radošais darbs == Zigfrīds fon Fēgezaks ir vairāk nekā 30 romānu, ceļojumu aprakstu un rakstu krājumu autors.<ref name=pauls>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme |title=Pauls Bankovskis: Svešinieki svešā zemē |access-date={{dat|2015|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304202938/http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme }}</ref> Pirmie lielākie Fēgezaka darbi ir 1923. gadā sarakstītā luga "Mirusī pilsēta" ''("Die tote Stadt")'', 1925. gadā izdotais dzejas krājums "Skats no torņa uz mazo pasauli" ''("Die kleine Welt vom Turm gesehen")'' un 1926. gadā sarakstītā luga "Cilvēks krātiņā" ''("Der Mensch im Käfig")'', kas tiek iestudēta, un uzvedumam ir ievērojami panākumi.<ref name=pet/> Atzinību gūst arī 1929. gadā izdotais izklaides romāns "Mīla pie slīdošās lentes" ''("Liebe am laufenden Band")''. Savu cīņu ar torni, kura atjaunošanā un labiekārtošanā aiziet gandrīz visi Fēgezaka ienākumi, rakstnieks attēlo romānā "Rijīgā māja" ''("Das fressende Haus")''. Fēgezaka redaktors Verners Illings raksta: "Cīņa ar māju turpinājās ilgus gadus, līdz kamēr dzejnieks to pārvarēja ar to, ka to padarīja par literāra darba sižetu." Romānu izdod atkārtoti sešās izdevniecībās, viena no tām [[Anglija|Anglijā]] (1936. gadā). Pēdējo reizi "Rijīgā māja" izdota 1978. gadā. Tas ir nākamais sekmīgākais romāns aiz tetraloģijas "Baltiešu traģēdija" ''("Baltische Tragödie")''.<ref name=pet/> 1933. gadā iznāk Fēgezaka pazīstamākā romāna — tetroloģijas "Baltiešu traģēdija" (otrs nosaukums "Baltiešu gredzens") pirmā daļa — "Loberģi" ''("Blumberghof")'', kuru viņš saraksta, sēdēdams cietumā, 43 dienu laikā. Otrā grāmata "Valdnieki bez Valkīrām" ''("Herren ohne Heer")'' iznāk 1934. gadā, trešā grāmata "Aurels nav Zigfrīds" ''("Todestanz un Livland")'' 1935. gadā, bet ceturtā grāmata "Pēdējais cēliens" ''("Der letzte Akt")'' 1957. gadā. 1935. gadā tiek izdotas pirmās trīs daļas triloģijā "Baltiešu traģēdija". Šis izdevums piedzīvo vairāk nekā 30 izdevumus un ir nodrukāts 200 000 eksemplāros. Pēdējo reizi romāns izdots 2004. gadā. 1936. gadā Zigfrīds kopā ar savu dēlu Gotfrīdu vasaras brīvdienas pavada pie [[Baltijas jūra]]s. Šajās brīvdienās abi kopīgi saraksta bērnu grāmatu "Dzīvnieku stāsti no Bavārijas meža" ''("Tiergeschichten aus dem Bayerischen Wald")''.<ref name=pet/> 1960. gadā tiek izdots kultūrvēsturiskais, autora dzimtas vēstulēs un dokumentos balstītais romāns "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689–1887" ''("Vorfahren und Nachkommen. Aufzeichnungen aus einer altlivländischen Brieflade 1689–1887")''. Šis romāns 2011. gadā tiek izdots [[latviešu valoda|latviešu valodā]] (no vācu valodas tulkojis [[Pēteris Bolšaitis]]).<ref name=pauls/> == Apbalvojumi == 1956. gadā Fēgezaku ievēlēja par Vācu valodas un dzejas akadēmijas biedru. 1961. gadā viņš ieguva Rakstniecības biedrības balvu, bet 1963. gadā Eslingenas mākslinieku ģildes Literatūras balvu. 1973. gadā viņš kļuva par Rakstniecības biedrības goda biedru.<ref>[http://www.literaturportal-bayern.de/autorenlexikon?task=lpbauthor.default&pnd=118626361 Literaturportal: Siegfried von Vegesack]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/fegezaka-senci-un-pecteci-divi-skati-13932051 Fēgezaka Senči un pēcteči: Divi skati] *{{BBLD}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fegezaks, Zigfrids}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas publicisti]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Bilskas pagasts]] [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] 65a8b0trrou9w077r1mw2tkcxhn7emo 0 298605 4521381 4515141 2026-09-13T07:20:57Z Luvigas36437 87875 4521381 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{coord|56|58|59.72|N|24|12|14.51|E|display=title}} [[Attēls:Tirdzniecības centrs Alfa 2.JPG|thumb|250px|''Cinamon'' kinoteātra ieeja]] '''''Cinamon''''' bija astoņu zāļu [[kinoteātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Atradās iepirkšanās un izklaides centrā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.akropolealfa.lv/lv/alfa/apmekletajiem/par-akropole-alfa|title=Iepirkšanās un izklaides centrs "AKROPOLE"|website=www.akropolealfa.lv|access-date=2022-03-10}}</ref> "[[AKROPOLE Alfa]]", [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] 372, darbojās līdz 2026. gada 6. septembrim, kad kinoteātri pārņema ''[[Forum Cinemas]]'', kuru [[Konkurences padome]] (KP) atļāva pārņem šā gada jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/cinamon-sledz-durvis-akropole-alfa-katram-stastam-reiz-pienak-noslegums|title=“Cinamon” slēdz durvis Rīgā: “Katram stāstam reiz pienāk noslēgums”|website=la.lv|access-date=2026-08-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.07.2026-forum-cinemas-parnems-kinoteatra-cinamon-telpas-tirdzniecibas-centra-akropole-alfa.a656729/|title=«Forum Cinemas» pārņems kinoteātra «Cinamon» telpas tirdzniecības centrā «Akropole Alfa»|website=[[LSM.LV]]|access-date=2026-07-29}}</ref> ''Cinamon'' pieder Igaunijas uzņēmumam ''Cinamon Group'', kura sastāvā ir ''Cinamon'' Baltijas kinoteātru tīkls. Latvijas teritorijā ''Cinamon Group'' kinoteātris darbojas Liepājā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cinamonkino.com/balle/lv|title=Kino Liepājā {{!}} Kinoteātris {{!}} Cinamon Liepaja Balle|website=cinamonkino.com|access-date=2022-03-10|archive-date=2022-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220519021703/https://cinamonkino.com/balle/lv}}</ref> (vienīgais Latvijā) bet ārpus Baltijā ''Cinamon Group'' kinoteātri darbojas arī Igaunijā — Tallinā, kā arī Lietuvā — Kauņā. == Vēsture == Kino būvniecība sākās 2007. gada novembrī, kad tirdzniecības parkam "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" sāka piebūvēt ēkas paplašinājumu. 2007. gada nogalē par kino ēkas celtniecību attīstītājs ''Linstow Center Management'' noslēdza līgumu ar būvkompāniju SIA "Bukoteks". Būvnieks tika izvēlēts slēgtā konkursā pēc septiņu iesniegto pieteikumu izvērtēšanas. Šo kinoteātri būvēja līdz 2008. gada novembrim, tas tika atvērts 2008. gada 7. novembrī. Tajā ir 8 zāles ar kopējo vietu skaitu 1360 skatītājiem. Kinoteātris ik nedēļu nodrošina 12 līdz 16 jaunākās filmas, tas piedāvā ko vairāk kā tikai filmu skatīšanos, sniedzot dažādas papildu izklaides iespējas (neazartspēļu zāle bērniem un pieaugušajiem, restorāni, kafejnīca). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://cinamonkino.com ''Cinamon'' kino mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200329130550/https://cinamonkino.com/ |date={{dat|2020|03|29||bez}} }} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Kinoteātri Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 25asv7m6mtg0ydun1kyqep2u84bkgv1 4521384 4521381 2026-09-13T07:21:43Z Luvigas36437 87875 4521384 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{coord|56|58|59.72|N|24|12|14.51|E|display=title}} [[Attēls:Tirdzniecības centrs Alfa 2.JPG|thumb|250px|''Cinamon'' kinoteātra ieeja]] '''''Cinamon''''' bija astoņu zāļu [[kinoteātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Atradās iepirkšanās un izklaides centrā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.akropolealfa.lv/lv/alfa/apmekletajiem/par-akropole-alfa|title=Iepirkšanās un izklaides centrs "AKROPOLE"|website=www.akropolealfa.lv|access-date=2022-03-10}}</ref> "[[AKROPOLE Alfa]]", [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] 372, darbojās līdz 2026. gada 6. septembrim, kad kinoteātri pārņema ''[[Forum Cinemas]]'', kuru [[Konkurences padome]] (KP) atļāva pārņem šā gada jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/cinamon-sledz-durvis-akropole-alfa-katram-stastam-reiz-pienak-noslegums|title=“Cinamon” slēdz durvis Rīgā: “Katram stāstam reiz pienāk noslēgums”|website=la.lv|access-date=2026-08-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.07.2026-forum-cinemas-parnems-kinoteatra-cinamon-telpas-tirdzniecibas-centra-akropole-alfa.a656729/|title=«Forum Cinemas» pārņems kinoteātra «Cinamon» telpas tirdzniecības centrā «Akropole Alfa»|website=[[LSM.LV]]|access-date=2026-07-29}}</ref> ''Cinamon'' pieder Igaunijas uzņēmumam ''Cinamon Group'', kura sastāvā ir ''Cinamon'' Baltijas kinoteātru tīkls. Latvijas teritorijā ''Cinamon Group'' kinoteātris darbojas Liepājā (vienīgais Latvijā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cinamonkino.com/balle/lv|title=Kino Liepājā {{!}} Kinoteātris {{!}} Cinamon Liepaja Balle|website=cinamonkino.com|access-date=2022-03-10|archive-date=2022-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220519021703/https://cinamonkino.com/balle/lv}}</ref> bet ārpus Baltijā ''Cinamon Group'' kinoteātri darbojas arī Igaunijā — Tallinā, kā arī Lietuvā — Kauņā. == Vēsture == Kino būvniecība sākās 2007. gada novembrī, kad tirdzniecības parkam "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" sāka piebūvēt ēkas paplašinājumu. 2007. gada nogalē par kino ēkas celtniecību attīstītājs ''Linstow Center Management'' noslēdza līgumu ar būvkompāniju SIA "Bukoteks". Būvnieks tika izvēlēts slēgtā konkursā pēc septiņu iesniegto pieteikumu izvērtēšanas. Šo kinoteātri būvēja līdz 2008. gada novembrim, tas tika atvērts 2008. gada 7. novembrī. Tajā ir 8 zāles ar kopējo vietu skaitu 1360 skatītājiem. Kinoteātris ik nedēļu nodrošina 12 līdz 16 jaunākās filmas, tas piedāvā ko vairāk kā tikai filmu skatīšanos, sniedzot dažādas papildu izklaides iespējas (neazartspēļu zāle bērniem un pieaugušajiem, restorāni, kafejnīca). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://cinamonkino.com ''Cinamon'' kino mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200329130550/https://cinamonkino.com/ |date={{dat|2020|03|29||bez}} }} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Kinoteātri Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 8dkxi1dskg8h1qumhmuaxrwljtlqifk 0 304111 4521505 4496861 2026-09-13T09:45:43Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Coat_of_arms_of_Burkina_Faso.svg" aizvietots ar "Coat_of_arms_of_Burkina_Faso_(1984-2025).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · The arms have changed"). 4521505 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|200px|thumbnail|[[Āfrika]]]] Šajā sarakstā apkopotas visas '''[[Āfrika]]s valstis un atkarīgās teritorijas'''. Āfrikā kopumā ir 54 suverēnas [[valsts|valstis]] un 10 nesuverēnas teritorijas. [[Malta]] un daļa [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Portugāle]]s un [[Spānija]]s atrodas uz [[Āfrikas plātne|Āfrikas kontinentālās plātne]]s, tomēr politiski tās tiek uzskatītas par [[Eiropa]]s sastāvdaļu. Tāpat arī [[Sokotra]] atrodas uz Āfrikas kontinentālās plātnes, taču politiski tā tiek ieskaitīta [[Āzija|Āzijā]], jo ir daļa no [[Jemena]]s. [[Ēģipte]]s [[Sīnāja pussala]]s daļa atrodas Āzijā, tomēr pati Ēģipte tiek uzskatīta par Āfrikas valsti. == Suverēnās valstis == === Atzītās valstis === Tabulā apkopotas visas 54 pilnībā atzītās [[ANO]] valstis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/en/members/ |title=Dalībvalstis|publisher=ANO |accessdate=2011.g. 28. jūlijs}}</ref> un visas [[Āfrikas Savienība]]s valstis (izņemot [[Maroka|Maroku]], kas nav dalībvalsts).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.au.int/en/member_states/countryprofiles |title=Dalībvalstis |publisher=Āfrikas Savienība |accessdate=2011.g. 15. jūlijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150109054331/http://www.au.int/en/member_states/countryprofiles |archivedate={{dat|2015|01|09||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.starafrica.com/en/news/detail-news/view/african-union-welcomes-south-sudan-as-th-180441.html |title=Āfrikas Savienība Dienvidsudānu atzīst kā 54. dalībvalsti |publisher=StarAfrica.com |date=2011.g. 27. jūlijs |accessdate=2011.g. 28. jūlijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111223204621/http://www.starafrica.com/en/news/detail-news/view/african-union-welcomes-south-sudan-as-th-180441.html |archivedate={{dat|2011|12|23||bez}} }}</ref> {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Valsts<br />(Oficiālais nosaukums) !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts iekārta<ref>{{Uzziņu atlants}}</ref>!! Valsts<br />valoda (-s) !! Naudas<br />vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu<br />kods |- | [[Attēls:Algeria in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Algeria.svg|70px]] || || '''[[Alžīrija]]'''<br /><small>(Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika)</small> || [[Alžīra]] || {{nts|2381741}} || {{nts|39500000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ons.dz/-Demographie-.html |title=Algeria — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120306220607/http://www.ons.dz/-Demographie-.html }}</ref> || prezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Alžīrijas dinārs]] (DZD) || DZA / DZ || +213 |- | [[Attēls:Angola in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Angola.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Angola.svg|50px]] || '''[[Angola]]'''<br /><small>(Angolas Republika)</small> || [[Luanda]] || {{nts|1246700}} || {{nts|24383301}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.gov.ao/ |title=Angola - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2019|02|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151126193220/http://www.ine.gov.ao/ |archivedate={{dat|2015|11|26||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Kvanza]] (AOA) || AGO / AO || +244 |- | [[Attēls:Benin in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Benin.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Benin.svg|50px]] || '''[[Benina]]'''<br /><small>(Beninas Republika)</small> || [[Portonovo]] || {{nts|114763}} || {{nts|10315244}} (2015)<ref>[http://www.insae-bj.org/Migration.html?file=files/stats-demographiques/STATISTIQUES%20DEMOGRAPHIQUES.xlsx Benin — Official projection]</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || BEN / BJ || +229 |- | [[Attēls:Botswana in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Botswana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Botswana.svg|50px]] || '''[[Botsvāna]]'''<br /><small>(Botsvānas Republika)</small> || [[Gaborone]] || {{nts|581730}} || {{nts|2155784}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Botswana |work=The World Factbook |publisher=Central Intelligence Agency |year=2014 |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/bc.html |accessdate=16 April 2014 |archive-date={{dat|2015|10|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151015203531/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/bc.html }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]],<br />[[secvana]] || [[Pula (naidas vienība)|Pula]] (BWP) || BWA / BW || +267 |- | [[Attēls:Burkina Faso in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Burkina Faso.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Burkina Faso (1984-2025).svg|50px]] || '''[[Burkinafaso]]''' || [[Vagadugu]] || {{nts|274200}} || {{nts|18450494}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.insd.bf/n/ |title=Burkina Faso - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160105082447/http://www.insd.bf/n/ |archivedate={{dat|2016|01|05||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || BFA / BF || +226 |- | [[Attēls:Burundi in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Burundi.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Burundi.svg|50px]] || '''[[Burundi]]'''<br /><small>(Burundi Republika)</small> || [[Gitega]] || {{nts|27834}} || {{nts|9823827}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf |title=Burundi — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190403071528/http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf }}</ref> || prezidentāla republika || [[kirundi]],<br />[[franču valoda|franču]] || [[Burundi franks]] (BIF) || BDI / BI || +257 |- | [[Attēls:Central African Republic in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Central African Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Central African Republic.svg|50px]] || '''[[Centrālāfrikas Republika]]''' || [[Bangi]] || {{nts|622984}} || {{nts|4900000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Central African Republic) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[sango valoda|sango]],<br />[[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || CAF / CF || +236 |- | [[Attēls:Chad in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Chad.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Chad.svg|50px]] || '''[[Čada]]'''<br /><small>(Čadas Republika)</small> || [[Ndžamena]] || {{nts|1284000}} || {{nts|14037000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Chad) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || TCD / TD || +235 |- | [[Attēls:South Africa in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Africa.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Africa.svg|50px]] || '''[[Dienvidāfrika]]'''<br /><small>(Dienvidāfrikas Republika)</small> || [[Pretorija]] <small>(administratīvā)</small>;<br />[[Blumfonteina]] <small>(tiesu varas)</small>;<br />[[Keiptauna]] <small>(likumdošanas)</small> || {{nts|1221037}} || {{nts|54956900}} (2015)<ref>[http://www.statssa.gov.za/publications/P0302/P03022015.pdf South Africa — Annual official estimate]</ref> || federatīva parlamentāra republika || [[angļu valoda|angļu]], [[afrikandu valoda|afrikaneru]], [[isindebele]], [[isiķhosa]], [[isizulu]], [[sisvati]], [[ziemeļsoto]], [[sesoto]], [[secvana]], [[šiconga]], [[čivenda]] || [[Dienvidāfrikas rands]] (ZAR) || ZAF / ZA || +27 |- | [[Attēls:South Sudan in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Sudan.svg|50px]] || '''[[Dienvidsudāna]]''' || [[Džūba]] || {{nts|619745}} || {{nts|11892934}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ssnbs.org/storage/South%20Sudan%20Statistical%20Yearbook%202011%20FINAL.pdf |title=South Sudan - Official annual projection |access-date={{dat|2014|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140423042347/http://ssnbs.org/storage/South%20Sudan%20Statistical%20Yearbook%202011%20FINAL.pdf |archivedate={{dat|2014|04|23||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Dienvidsudānas mārciņa]] (SSP) || SSD / SS || +211 |- | [[Attēls:Djibouti in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Djibouti.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Djibouti.svg|50px]] || '''[[Džibutija]]'''<br /><small>(Džibutijas Republika)</small> || [[Džibuti]] || {{nts|23200}} || {{nts|888000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Djibouti) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Džibutijas franks]] (DJF) || DJI / DJ || +253 |- | [[Attēls:Equatorial Guinea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Equatorial Guinea.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Equatorial Guinea.svg|50px]] || '''[[Ekvatoriālā Gvineja]]'''<br /><small>(Ekvatoriālās Gvinejas Republika)</small> || [[Malabo]] || {{nts|28050}} || {{nts|1222442}} (2015)<ref>[http://www.citypopulation.de/EquatorialGuinea.html Equatorial Guinea — Preliminary 2015 census result]</ref> || prezidentāla republika || [[spāņu valoda|spāņu]],<br />[[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || GNQ / GQ || +240 |- | [[Attēls:Eritrea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Eritrea (or argent azur).svg|50px]] || '''[[Eritreja]]'''<br /><small>(Eritrejas Valsts)</small> || [[Asmera]] || {{nts|117600}} || {{nts|5228000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Eritrea) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[tigraju valoda|tigraju]],<br />[[arābu valoda|arābu]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Eritrejas nakfa]] (ERN) || ERI / ER || +291 |- | [[Attēls:Ethiopia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ethiopia.svg|50px]] || '''[[Etiopija]]'''<br /><small>(Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika)</small> || [[Adisabeba]] || {{nts|1104300}} || {{nts|90076012}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csa.gov.et/images/general/news/pop_pro_wer_2014-2017 |title=Ethiopia - Official Projection |access-date={{dat|2015|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151017033609/http://www.csa.gov.et/images/general/news/pop_pro_wer_2014-2017 |archivedate={{dat|2015|10|17||bez}} }}</ref> || federāla parlamentāra republika || [[Amharu valoda|amharu]] || [[Birra]] (ETB) || ETH / ET || +251 |- | [[Attēls:Egypt in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Egypt.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Egypt (Official).svg|50px]] || '''[[Ēģipte]]'''<br /><small>(Ēģiptes Arābu Republika)</small> || [[Kaira]] || {{nts|1010407}} || {{nts|90020200}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capmas.gov.eg/ |title=Egypt — Official population clock |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230907025744/https://www.capmas.gov.eg/ }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Ēģiptes mārciņa]] (EGP) || EGY / EG || +20 |- | [[Attēls:Gabon in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Gabon.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Gabon.svg|50px]] || '''[[Gabona]]'''<br /><small>(Gabonas Republika)</small> || [[Librevila]] || {{nts|267667}} || {{nts|1802278}} (2013)<ref>[http://www.stat-gabon.com Preliminary 2013 census result]</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || GAB / GA || +241 |- | [[Attēls:Gambia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of The Gambia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|50px]] || '''[[Gambija]]'''<br /><small>(Gambijas Islāma Republika)</small> || [[Bandžula]] || {{nts|10689}} || {{nts|1882450}} (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citypopulation.de/Gambia.html |title=Gambia - Preliminary 2013 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317221120/http://citypopulation.de/Gambia.html |archivedate={{dat|2015|03|17||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Dalasi]] (GMD) || GMB / GM || +220 |- | [[Attēls:Ghana in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ghana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ghana.svg|50px]] || '''[[Gana]]'''<br /><small>(Ganas Republika)</small> || [[Akra]] || {{nts|238535}} || {{nts|27043093}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statsghana.gov.gh/docfiles/2010phc/National%20Population%20Projection_2010%20to%202014.pdf |title=Ghana - Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6RYzdFjNi?url=http://www.statsghana.gov.gh/docfiles/2010phc/National%20Population%20Projection_2010%20to%202014.pdf |archivedate={{dat|2014|08|04||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Ganas sedi]] (GHS) || GHA / GH || +233 |- | [[Attēls:Guinea in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Guinea.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Guinea.svg|50px]] || '''[[Gvineja]]'''<br /><small>(Gvinejas Republika)</small> || [[Konakri]] || {{nts|245836}} || {{nts|12609000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Guinea) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Gvinejas franks]] (GNF) || GHA / GN || +224 |- | [[Attēls:Guinea-Bissau in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Guinea-Bissau.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Guinea-Bissau.svg|50px]] || '''[[Gvineja-Bisava]]'''<br /><small>(Gvinejas-Bisavas Republika)</small> || [[Bisava]] || {{nts|36125}} || {{nts|1530673}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat-guinebissau.com/ |title=Guinea-Bissau — Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110203014233/http://www.stat-guinebissau.com/ }}</ref> || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || GNB / GW || +245 |- | [[Attēls:Cape Verde in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Cape Verde.svg|50px]] || '''[[Kaboverde]]'''<br /><small>(Kaboverdes Republika)</small> || [[Praja]] || {{nts|4033}} || {{nts|524833}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.cv/actualise/publicacao/files/615430153152013Retro-Projeccao%202000-2010%20e%20Projeccoes%20Demograficas%20%20CABO%20VERDE%202010-2030.pdf |title=Cape Verde - Official annual projection |access-date={{dat|2014|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140910131550/http://www.ine.cv/actualise/publicacao/files/615430153152013Retro-Projeccao%202000-2010%20e%20Projeccoes%20Demograficas%20%20CABO%20VERDE%202010-2030.pdf |archivedate={{dat|2014|09|10||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Kaboverdes eskudo]] (CVE) || CPV / CV || +238 |- | [[Attēls:Cameroon in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Cameroon.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Cameroon.svg|50px]] || '''[[Kamerūna]]'''<br /><small>(Kamerūnas Republika)</small> || [[Jaunde]] || {{nts|475442}} || {{nts|23344000}} (2015)<ref name="UN projection">{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || CMR / CM || +237 |- | [[Attēls:Kenya in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Kenya.svg|70px]] || [[Attēls:Alternate Coat of arms of Kenya.svg|50px]] || '''[[Kenija]]'''<br /><small>(Kenijas Republika)</small> || [[Nairobi]] || {{nts|581309}} || {{nts|46050000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Kenya) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[svahili]] || [[Kenijas šiliņš]] (KES) || KEN / KE || +254 |- | [[Attēls:Comoros in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Comoros.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Comoros.svg|50px]] || '''[[Komoras]]'''<br /><small>(Komoru Savienība)</small> || [[Moroni]] || {{nts|2235}} || {{nts|784745}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://comoros.africadata.org/fr/DataAnalysis |title=Comoros - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160111213747/http://comoros.africadata.org/fr/DataAnalysis |archivedate={{dat|2016|01|11||bez}} }}</ref> || federatīva prezidentāla republika || [[komoriešu valoda|komoriešu]],<br />[[franču valoda|franču]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Komoru franks]] (KMF) || COM / KM || +269 |- | [[Attēls:Democratic Republic of the Congo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Democratic Republic of the Congo.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Democratic Republic of the Congo.svg|50px]] || '''[[Kongo Demokrātiskā Republika]]''' || [[Kinšasa]] || {{nts|2345409}} || {{nts|85026000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ins-rdc.org/sites/default/files/Montage%20AnnuStat%20FINAL%202%20From%20VEROUILLE%20_0.pdf |title=Democratic Republic of the Congo - Official projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114103852/http://www.ins-rdc.org/sites/default/files/Montage%20AnnuStat%20FINAL%202%20From%20VEROUILLE%20_0.pdf |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Kongo franks]] (CDF) || COD / CD || +243 |- | [[Attēls:Republic of the Congo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Republic of the Congo.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Republic of the Congo.svg|50px]] || '''[[Kongo Republika]]''' || [[Brazavila]] || {{nts|342000}} || {{nts|4620000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Republic of the Congo) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Centrālāfrikas CFA franks]] (XAF) || COG / CG || +242 |- | [[Attēls:Cote d Ivoire in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ivory Coast.svg|50px]] || '''[[Kotdivuāra]]'''<br /><small>(Kotdivuāras Republika)</small> || [[Jamusukro]] <small>(de iure)</small>,<br />[[Abidžana]] <small>(valdības mītne)</small> || {{nts|322463}} || {{nts|22671331}} (2014)<ref>[http://www.ins.ci/n/index.php?option=com_content&view=article&id=19&Itemid=27 Ivory Coast — Preliminary 2014 Census Result]</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || CIV / CI || +225 |- | [[Attēls:Lesotho in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Lesotho.svg|50px]] || '''[[Lesoto]]'''<br /><small>(Lesoto Karaliste)</small> || [[Maseru]] || {{nts|30355}} || {{nts|2135000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Lesotho) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || konstitucionālā monarhija || [[soto valoda|soto]],<br /> [[angļu valoda|angļu]] || [[Loti]] (LSL) || LSO / LS || +266 |- | [[Attēls:Liberia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Liberia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Liberia.svg|50px]] || '''[[Libērija]]'''<br /><small>(Libērijas Republika)</small> || [[Monrovija]] || {{nts|111369}} || {{nts|4503000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Liberia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Libērijas dolārs]] (LRD) || LBR / LR || +231 |- | [[Attēls:Libya in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Libya.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of the Government of National Unity (Libya).svg|50px]] || '''[[Lībija]]'''<br /><small>(Lībijas Valsts)</small> || [[Tripole]] || {{nts|1759541}} || {{nts|6278000}} (2015)<ref name="UN projection"/> || || [[arābu valoda|arābu]] || [[Lībijas dinārs]] (LYD) || LBY / LY || +218 |- | [[Attēls:Madagascar in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Madagascar.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of Madagascar.svg|50px]] || '''[[Madagaskara]]'''<br /><small>(Madagaskaras Republika)</small> || [[Antananarivu]] || {{nts|587041}} || {{nts|22434363}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://instat.mg/madagascar-en-chiffres/ |title=Madagascar - Annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160116040245/http://instat.mg/madagascar-en-chiffres/#demographie |archivedate={{dat|2016|01|16||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[malgašu valoda|malgašu]],<br /> [[franču valoda|franču]] || Ariari (MGA) || MDG / MG || +261 |- | [[Attēls:Malawi in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Malawi.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Malawi.svg|50px]] || '''[[Malāvija]]'''<br /><small>(Malāvijas Republika)</small> || [[Lilongve]] || {{nts|118484}} || {{nts|16310431}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2008/Main%20Report/ThematicReports/Population%20Projections%20Malawi.pdf |title=Malawi — Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215254/http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2008/Main%20Report/ThematicReports/Population%20Projections%20Malawi.pdf }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Malāvijas kvača]] (MWK) || MWI / MW || +265 |- | [[Attēls:Mali in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mali.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Mali.svg|50px]] || '''[[Mali]]'''<br /><small>(Mali Republika)</small> || [[Bamako]] || {{nts|1240192}} || {{nts|17600000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Mali) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || MLI / ML || +223 |- | [[Attēls:Morocco in Africa (claimed).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Morocco.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Morocco.svg|50px]] || '''[[Maroka]]'''<br /><small>(Marokas Karaliste)</small> || [[Rabāta]] || {{nts|446550}} || {{nts|510713}} (2014)<ref>[http://www.citypopulation.de/WesternSahara.html Morocco — Preliminary 2014 census result]</ref> || konstitucionālā monarhija || [[arābu valoda|arābu]],<br />[[berberu valoda|berberu]] || [[Marokas dirhems]] (MAD) || MAR / MA || +212 |- | [[Attēls:Mauritius in Africa (+dependencies).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mauritius.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Mauritius (Original version).svg|50px]] || '''[[Maurīcija]]'''<br /><small>(Maurīcijas Republika)</small> || [[Portluī]] || {{nts|2040}} || {{nts|1261208}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://statsmauritius.gov.mu/English/StatsbySubj/Pages/Population-Jan-June-2014.aspx |title=Mauritius - Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20140827165459/http://statsmauritius.gov.mu/English/StatsbySubj/Pages/Population-Jan-June-2014.aspx |archivedate={{dat|2014|08|27||bez}} }}</ref> || parlamentāra republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Maurīcijas rūpija]] (MUR) || MUS / MU || +230 |- | [[Attēls:Mauritania in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mauritania.svg|70px]] || [[Attēls:Seal of Mauritania.svg|50px]] || '''[[Mauritānija]]'''<br /><small>(Mauritānijas Islāma Republika)</small> || [[Nuakšota]] || {{nts|1030700}} || {{nts|3631775}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ons.mr/doc/publication/Projectionpopulation.pdf |title=Mauritania - Annual official estimate |access-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150925151255/http://www.ons.mr/doc/publication/Projectionpopulation.pdf |archivedate={{dat|2015|09|25||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Ugija]] (MRO) || MRT / MR || +222 |- | [[Attēls:Mozambique in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Mozambique.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Mozambique.svg|50px]] || '''[[Mozambika]]'''<br /><small>(Mozambikas Republika)</small> || [[Maputu]] || {{nts|801590}} || {{nts|25727911}} (2015)<ref>[http://www.ine.gov.mz/estatisticas/estatisticas-demograficas-e-indicadores-sociais/projeccoes-da-populacao/populacao-projectada-por-distritos-maputo-cidade-2007_2040.xls/at_download/file Mozambique — Annual official projection]</ref> || prezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Mozambikas metikals]] (MZN) || MOZ / MZ || +258 |- | [[Attēls:Namibia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Namibia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Namibia.svg|50px]] || '''[[Namībija]]'''<br /><small>(Namībijas Republika)</small> || [[Vindhuka]] || {{nts|825615}} || {{nts|2459000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Namibia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Namībijas dolārs]] (NAD) || NAM / NA || +264 |- | [[Attēls:Niger in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Niger.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Niger.svg|50px]] || '''[[Nigēra]]'''<br /><small>(Nigēras Republika)</small> || [[Niameja]] || {{nts|1267000}} || {{nts|19899000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Niger) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || NER / NE || +227 |- | [[Attēls:Nigeria in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nigeria.svg|50px]] || '''[[Nigērija]]'''<br /><small>(Nigērijas Federālā Republika)</small> || [[Abudža]] || {{nts|923768}} || {{nts|182202000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Nigeria) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Naira]] (NGN) || NER / NG || +234 |- | [[Attēls:Rwanda in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Rwanda.svg|50px]] || '''[[Ruanda]]'''<br /><small>(Ruandas Republika)</small> || [[Kigali]] || {{nts|26338}} || {{nts|11262564}} (2015)<ref>[http://statistics.gov.rw/ Rwanda — Annual official estimate]</ref> || pusprezidentāla republika || [[kiņaruanda]],<br />[[franču valoda|franču]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Ruandas franks]] (RWF) || RWA / RW || +250 |- | [[Attēls:Sao Tome and Principe in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sao Tome and Principe.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of São Tomé and Príncipe.svg|50px]] || '''[[Santome un Prinsipi]]'''<br /><small>(Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika)</small> || [[Santome]] || {{nts|1001}} || {{nts|187356}} (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.st/Documentacao/InformacoesEstatisticas/Demograficas/22.pdf |title=São Tomé and Príncipe - 2012 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303180641/http://www.ine.st/Documentacao/InformacoesEstatisticas/Demograficas/22.pdf |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Dobra]] (STD) || STP / ST || +239 |- | [[Attēls:Seychelles in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Seychelles.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Seychelles.svg|50px]] || '''[[Seišelas]]'''<br /><small>(Seišelu Republika)</small> || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || {{nts|459}} || {{nts|91400}} (2014)<ref>[http://www.nsb.gov.sc/wp-content/uploads/2015/12/Seychelles-in-Figures-2015-edition1.pdf Seychelles — Annual official estimate]</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]],<br />[[angļu valoda|angļu]],<br />[[Seišelu kreolu valoda|Seišelu kreolu]] || [[Seišelu rūpija]] (SCR) || SYC / SC || +248 |- | [[Attēls:Senegal in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Senegal.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Senegal.svg|50px]] || '''[[Senegāla]]'''<br /><small>(Senegālas Republika)</small> || [[Dakara]] || {{nts|196712}} || {{nts|13508715}} (2013)<ref>[http://www.ansd.sn/index.php?option=com_content&view=article&id=172:publication-des-resultats-definitifs-du-rgphae&catid=59:evenements&Itemid=267 Senegal — 2013 census result]</ref> || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumafrikas CFA franks]] (XOF) || SEN / SN || +221 |- | [[Attēls:Sierra Leone in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sierra Leone.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Sierra Leone.svg|50px]] || '''[[Sjerraleone]]'''<br /><small>(Sjerraleones Republika)</small> || [[Frītauna]] || {{nts|71740}} || {{nts|6453000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Sierra Leone) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Sjerraleones leone]] (SLL) || SLE / SL || +232 |- | [[Attēls:Somalia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Somalia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Somalia.svg|50px]] || '''[[Somālija]]'''<br /><small>(Somālijas Federālā Republika)</small> || [[Mogadīšo]] || {{nts|637657}} || {{nts|3900000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Somalia) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || parlamentāra republika || [[somāliešu valoda|somāliešu]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Somālijas šiliņš]] (SOS) || SOM / SO || +252 |- | [[Attēls:Sudan in Africa (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sudan.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Sudan.svg|50px]] || '''[[Sudāna]]'''<br /><small>(Sudānas Republika)</small> || [[Hartūma]] || {{nts|1886068}} || {{nts|38435252}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cbs.gov.sd/en/files.php?id=7 |title=Sudan - Official annual projection |access-date={{dat|2014|11|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141113142840/http://cbs.gov.sd/en/files.php?id=7#&panel1-1 |archivedate={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]],<br />[[angļu valoda|angļu]] || [[Sudānas mārciņa]] (SDG) || SDN / SD || +249 |- | [[Attēls:Eswatini in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Swaziland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Swaziland.svg|50px]] || '''[[Svatini]]'''<br /><small>(Svatini Karaliste)</small> || [[Mbabane]] || {{nts|17364}} || {{nts|1119375}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ccm.org.sz/documents/reports/hiv/Population-Projections-Report-2007-2030.pdf |title=Swaziland - Official projection |access-date={{dat|2015|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150723224521/http://ccm.org.sz/documents/reports/hiv/Population-Projections-Report-2007-2030.pdf |archivedate={{dat|2015|07|23||bez}} }}</ref> || parlamentāra monarhija || [[angļu valoda|angļu]],<br />[[sisvati]] || [[Lilangeni]] (SZL) || SWZ / SZ || +268 |- | [[Attēls:Tanzania in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Tanzania.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of tanzania.svg|50px]] || '''[[Tanzānija]]'''<br /><small>(Tanzānijas Apvienotā Republika)</small> || [[Dodoma]] <small>(oficiālā)</small>,<br />[[Dāresalāma]] <small>(faktiskā)</small> || {{nts|947303}} || {{nts|53470000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Tanzania) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[svahili]], [[angļu valoda|angļu]] || [[Tanzānijas šiliņš]] (TZS) || TZA / TZ || +255 |- | [[Attēls:Togo in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Togo (3-2).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Togo.svg|50px]] || '''[[Togo]]'''<br /><small>(Togo Republika)</small> || [[Lome]] || {{nts|56785}} || {{nts|6974000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat-togo.org/index.php/thematiques/statistiques-demographiques/32-thematiques/statistiques-demographiques/etat-structure/79-perspectives-demo |title=Togo — Official estimate |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150908020603/http://www.stat-togo.org/index.php/thematiques/statistiques-demographiques/32-thematiques/statistiques-demographiques/etat-structure/79-perspectives-demo |archivedate={{dat|2015|09|08||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Rietumāfrikas CFA franks]] (XOF) || TGO / TG || +228 |- | [[Attēls:Tunisia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tunisia.svg|50px]] || '''[[Tunisija]]'''<br /><small>(Tunisijas Republika)</small> || [[Tunisa]] || {{nts|163610}} || {{nts|10982754}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ins.tn/rgph/depliant-rgph2014_v2.pdf |title=Tunisia - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924035126/http://www.ins.tn/rgph/depliant-rgph2014_v2.pdf |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> || parlamentāra republika || [[arābu valoda|arābu]] || [[Tunisijas dinārs]] (TND) || TUN / TN || +216 |- | [[Attēls:Uganda in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Uganda.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Uganda.svg|50px]] || '''[[Uganda]]'''<br /><small>(Ugandas Republika)</small> || [[Kampala]] || {{nts|241038}} || {{nts|34856813}} (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/NPHC/NPHC%202014%20PROVISIONAL%20RESULTS%20REPORT.pdf |title=Uganda - Preliminary 2014 census result |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170110115940/http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/NPHC/NPHC%202014%20PROVISIONAL%20RESULTS%20REPORT.pdf |archivedate={{dat|2017|01|10||bez}} }}</ref> || pusprezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]], [[svahili]] || [[Ugandas šiliņš]] (UGX) || UGA / UG || +256 |- | [[Attēls:Zambia in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Zambia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zambia.svg|50px]] || '''[[Zambija]]'''<br /><small>(Zambijas Republika)</small> || [[Lusaka]] || {{nts|752618}} || {{nts|15473905}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zamstats.gov.zm/report/Monthly/Vol%20129%202014%20The%20Monthly%20January.pdf |title=Zambia - Official annual projection |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141113144848/http://www.zamstats.gov.zm/report/Monthly/Vol%20129%202014%20The%20Monthly%20January.pdf |archivedate={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[angļu valoda|angļu]] || [[Zambijas kvanča]] (ZMK) || ZMB / ZM || +260 |- | [[Attēls:Zimbabwe in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Zimbabwe.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zimbabwe.svg|50px]] || '''[[Zimbabve]]'''<br /><small>(Zimbabves Republika)</small> || [[Harare]] || {{nts|390757}} || {{nts|13061239}} (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zimstat.co.zw/ |title=Zimbabwe - 2012 Census Result |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160409164051/http://www.zimstat.co.zw/ |archivedate={{dat|2016|04|09||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[čevu valoda|čevu]], [[senas valoda|sena]], [[angļu valoda|angļu]], [[kalangu valoda|kalangu]], [[tsoa valoda|tsoa]], [[ndau valoda|ndau]], [[ziemeļndebelu valoda|ziemeļndebelu]], [[šangani valoda|šangani]], [[šonu valoda|šonu]], [[soto valoda|soto]], [[tongu valoda|tongu]], [[tsvanas valoda|tsvanas]], [[vendu valoda|vendu]], [[isiķhosa]] || [[ASV dolārs]] (USD) || ZWE / ZW || +263 |} === Neatzītās valstis === Šajā sadaļā ir apkopotas tās valstis, kas Āfrikā ir izveidojušās kā suverēnas valstis, taču tām ir ierobežota starptautiska atzīšana un nav [[ANO]] locekles. Savukārt [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]] ir [[Āfrikas Savienība]]s locekle. {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums<br />(Oficiālais nosaukums) !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts iekārta !! Valsts<br />valoda (-s) !! Naudas<br />vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu<br />kods |- | [[Attēls:Sahrawi Arab Democratic Republic in Africa (claimed).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg|40px]] || '''[[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]''' || [[Ajūna]]<small> (proklamētā)</small><br />[[Tifariti]]<small> (faktiskā)</small> || {{nts|266000}} || {{nts|507160}} (2011) || pusprezidentāla republika || [[arābu valoda|arābu]],<br />[[spāņu valoda|spāņu]] || [[Sahāras peseta]] (EHP) || EH || +213 |- | [[Attēls:Somaliland in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Somaliland.svg|40px]] || '''[[Somālilenda]]''' || [[Hargeisa]] || {{nts|137600}} || {{nts|3500000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Somaliland) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || prezidentāla republika || [[somāliešu valoda|somāliešu]],<br />[[arābu valoda|arābu]] || [[Somālilendas šiliņš]] (SLSH) || SO || +252 |} == Nesuverēnas teritorijas == === Atkarīgās teritorijas === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts valoda !! Naudas<br />vienība !! ISO 3166-1 |- | [[Attēls:French Southern and Antarctic Lands in Africa (Scattered islands in the Indian Ocean only).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the French Southern and Antarctic Lands.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries des Terres australes et antarctiques françaises.svg|40px]] || '''[[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]''' || [[Francija]]s aizjūras teritorija || [[Portofransē]] || {{nts|439781}} || {{nts|140}} (2013) || [[franču valoda|franču]] || [[Eiro]] (EUR) || TF |- | [[Attēls:Saint Helena, Ascension, Tristan da Cunha in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|70px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|40px]] || '''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]''' || [[Lielbritānija]]s aizjūras teritorija || [[Džeimstauna]] || {{nts|394}} || {{nts|4000}} (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf |title=UN projection (Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha) |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140320035709/http://esa.un.org/unpd/wpp/unpp/panel_population.htm |archivedate={{dat|2014|03|20||bez}} }}</ref> || [[angļu valoda|angļu]] || [[Svētās Helēnas salas mārciņa]] (SHP)<br />[[Sterliņu mārciņa]] (GBP) || SH |} === Citas teritorijas === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība <br />(km²) !! Iedz.sk.<br />(gads) !! Valsts valoda !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Canary Islands in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Canary Islands.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of the Canary Islands.svg|40px]] || '''[[Kanāriju Salas]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonoms apgabals]] || [[Santakrusa de Tenerife]]<br />[[Laspalmasa de Grankanārija]] || {{nts|7493}} || {{nts|2117519}} (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prensa/np551.pdf|title=Official Population Figures of Spain. Population on the 1 January 2009|publisher=Instituto Nacional de Estadística de España|accessdate=2009-06-03}}</ref> || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-CN |- | [[Attēls:Madeira in Africa (-mini map -rivers).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Madeira.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Madeira.svg|40px]] || '''[[Madeira]]''' || [[Portugāles administratīvais iedalījums|Portugāles autonomais reģions]] || [[Funšala]] || {{nts|801}} || {{nts|267785}} (2011) || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || PT-30 |- | [[Attēls:Mayotte in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mayotte.svg|40px]] || '''[[Majota]]''' || [[Francijas administratīvais iedalījums|Francijas Aizjūras reģions]] || [[Mamudzu]] || {{nts|374}} || {{nts|212645}} (2014) || [[franču valoda|franču]] || FR-YT |- | [[Attēls:Melilla in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag Melilla.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Melilla.svg|40px]] || '''[[Melilja]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonomā pilsēta]] || Melilja || {{nts|12.3}} || {{nts|78476}} (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |title=Decision Spain |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304033411/http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-ML |- | [[Attēls:Reunion in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries Réunion.svg|40px]] || '''[[Reinjona]]''' || [[Francijas administratīvais iedalījums|Francijas Aizjūras reģions]] || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|2511}} || {{nts|844994}} (2014) || [[franču valoda|franču]] || FR-RE |- | [[Attēls:Ceuta in Africa.svg|80px]] || [[Attēls:Flag Ceuta.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ceuta.svg|40px]] || '''[[Seuta]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|autonomā pilsēta]] || Seuta || {{nts|18.5}} || {{nts|82376}} (2011)<ref name=census>{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304033411/http://old.e-decision.org/English/MWT-CeutaMelilla.htm# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> || [[spāņu valoda|spāņu]] || ES-CE |- | [[Attēls:Plazas de soberania in Africa.svg|80px]] || || || '''[[Suverēnie apgabali]]''' || [[Spānija]]s [[Spānijas administratīvais iedalījums|aizjūras teritorija]] || || {{nts|31.61}} || || [[spāņu valoda|spāņu]] || |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Āfrika}} {{Valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījumi pa kontinentiem}} [[Kategorija:Valstis|Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Āfrikas valstis|*]] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] 7lxn9ypri8aayicagadepefex4wst30 0 310126 4521322 4358985 2026-09-13T06:11:19Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4521322 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Līvu zeme |nosaukums_latv_val = Līvzeme |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em | |gads_sākums = pirms 10. gadsimta |gads_beigas = 13. gadsimts | |event_start = Vikingu laikā izveidojās līvu pilsnovadi |date_start = |event_end = Tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]], vēlāk līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = M. Siliņa Senās Lībiešu zemes karte 1890.jpg |image_map_caption = Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890). | |galvaspilsēta = | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Anno]], [[Kaupo]], [[Dabrelis]], [[Ninnus]], [[Vesiķis]] (Gaujas līvu vecākie) |leader2 = [[Ako]], [[Aso]], [[Uldevene]], [[Vievaldis]] (Daugavas līvu vecākie) |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} [[Attēls:M. Siliņa Senās Latvijas karte 1890.jpg|thumb|280px|Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).]] [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|270px|Vidzemes līvu zemes (''VEINALA, THOREDA, METSEPOLE'') un Kursas līvu zemes (''SAGGARA, WANEMA'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Latvijas vēsture}} '''Līvu zemes'''<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. "... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb "zeme", jeb valsts."</ref> vai '''Līvzeme''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}}) bija atsevišķas [[lībieši|līvu]] pilsnovadu apvienības [[viduslaiki|viduslaikos]], kas pirmo reizi pieminētas 11. gadsimta [[vikingi|vikingu]] rūnakmeņu uzrakstos. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], vēlāk Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] pakāpeniski pakļāva un [[Līvzemes dalīšanas līgums|sadalīja Gaujas līvu un Metsepoles zemes]] (1207), vēlāk arī [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] (1211) zemes. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] pārsvarā līvu apdzīvotās zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]]) noslēdza miera līgumus ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]] (t. s. [[Miera Kursa]] 1230. gadā) un Romas pāvesta vietvaldi [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] 1231. gadā. Tikai pēc [[latgaļi|letgaļu]], [[igauņi|igauņu]], [[kurši|kuršu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] pilnīgas pakļaušanas 13. gadsimta beigās Līvzemes nosaukumu pakāpeniski sāka lietot kā apzīmējumu daudz plašākam ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā ([[Livonijas Konfederācija]]i), kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai. == Vēsture == Kurzemes ziemeļos [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] ieplūda [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] runājošas ciltis, kurām bija cieši kultūras sakari ar [[Sāmsala]s, Rietumigaunijas ([[Ridala]]) un [[Somija]]s dienvidrietumu daļas iedzīvotājiem. Iespējams, ka šo cilšu senais pašnosaukums bija "sāmi", no kā cēlies gan Sāmsalas, gan Somijas nosaukumi. 11. gadsimta līvi pēc neveiksmīgiem kariem ar [[kurši]]em pārcēlās no [[Vanema]]s (līvu: ''vecā zeme'') pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] uz Vidzemes rietumu krastu, apmezdamies arī tālāk uz austrumiem zemes iekšienē, Gaujas un Daugavas baseina rietumu daļās. Šī pārcelšanās izraisīja ilgstošus konfliktus ar [[zemgaļi]]em, kas pirms tam bija dzīvojuši šajā teritorijā. Rakstītajos vēstures avotos līvi pieminēti [[Vikingu laiki|vikingu laiku]] [[sāgas|sāgās]] un [[Pagājušo gadu vēsture|senkrievu hronikās]]. Teiksmainajā 8. gadsimta [[Brovallas kauja|Brovallas kaujā]] līvi cīnījušies [[Dānijas karaļu uzskaitījums|dāņu ķēniņa]] pusē sava karavadoņa Gēra ({{val|la|Ger Livicus}}) vadībā. Savukārt senākais zināmais Līvzemes nosaukums ''Iflanti'' atrasts uz [[Trosas rūnu akmens]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalnā]] un citur liecina, ka Daugavas un Gaujas lejteces līvu etnoģenēzē piedalījušies [[zemgaļi]] un [[skandināvi]]. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākuma līvi kļuva par vācu krustnešu galvenajiem sabiedrotajiem. 13. gadsimta sākumā līvu apdzīvotajā teritorijā Daugavas lejtecē tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]] ar Rīgu kā galveno pilsētu, kurai 1204. gadā uzbruka [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu sabiedrotie Aizkraukles un Lielvārdes līvi]]. Jau 1202. gadā līvu zemju iekarošanai tika izveidots [[Zobenbrāļu ordenis]], kura karagājienos vēlāk piedalījās arī kristītie līvu karavīri. Igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]] iespaidā arī līvi 1345. gadā ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]]. Leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> === Galvenās līvu zemes krusta karu laikā === * [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zeme]] (''Veinala''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Meinards]], kas uzcēla Ikšķiles un Salaspils baznīcas # [[Ikšķile]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis [[Konrāds no Meiendorpas]], vēlāk arī znots [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, kurš viņam dāvāja daļu no savas valsts # [[Salaspils|Salas]] līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Ako]]. Katoļu priesteris līdz 1206. gadam bija [[Johans]]. # [[Rīga]]s līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Aso]], kristīts 1200. gadā # [[Lielvārde]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis Daniēls, bet līvu vecākais bija [[Uldevene]]. # [[Aizkraukle]]s līvu pilsnovads, kurā valdīja līvu vecākais [[Vievaldis]] 1219. gadā * [[Turaida (zeme)|Turaidas]] zeme (''Thoreda''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Teoderihs no Turaidas]], pēc tam [[Alebrands]] kas uzcēla [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] baznīcu # [[Gauja]]s labā krasta pilsnovads ar Turaidas, [[Krimulda]]s pilīm, kuru pārvaldīja līvu vecākie [[Anno]], [[Kaupo]], vēlāk [[Vesiķis]] # [[Lēdurga]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s zemes robežas (tagadējais [[Lēdurgas pagasts]]) # [[Satezele]]s zeme jeb Dabreļa zeme — Gaujas kreisā krasta pilsnovadi, kuru pārvaldīja vecākie [[Dabrelis]] un [[Ninnus]] * [[Metsepole]]s zeme (''Metsepole''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Aleksandrs (Metsepole)|Aleksandrs]] * [[Idumeja]]s zeme. Tās iedzīvotāji idumieši bija radušies līvu un baltu cilšu sajaukšanās rezultātā. Pirmais katoļu priesteris šajā zemē bija [[Alebrands]], kas uzcēla [[Straupe]]s baznīcu # [[Rozula]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s un [[Imera]]s robežām (tagadējais [[Stalbes pagasts]]). * [[Vanema]]s zeme (''Wanema'' — "senā zeme") Kurzemes ziemeļaustrumos jeb [[Miera Kursa]], kuras kultūrā bija stipra [[Sāmsala]]s iedzīvotāju un vikingu ietekme # [[Usma]]s zeme ("jaunā zeme") pie Usmas ezera (tagadējais [[Usmas pagasts]]) * [[Ventava]]s zeme (''Saggara'') Kurzemes ziemeļrietumos [[Venta]]s upes lejtecē, kur līdz 12. gadsimtam mita [[Vendi (Livonija)|vendi]]. == Līvzemes iekarošana un sadalīšana == {{pamatraksts|Līvzemes dalīšanas līgums}} Pēc [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] noslēgšanas [[Līvu gals|Gaujas līvu zemes]] 1207. gadā sadalīja trijās daļās: [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] paņēma Turaidu ([[Kaupo]] pārvaldīto daļu) un Metsepoli, bet Zobenbrāļu ordenis [[Satesele]]s pilsnovadu ([[Dabrelis|Dabreļa]] pārvaldīto daļu). Savukārt [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzeme]]s dalīšanas laikā 1211. gadā Zobenbrāļu ordenis ieguva [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]] un [[Doles pilis|Doles pilsnovadiem]], bet pārējā zeme palika [[Livonijas bīskapija]]s teritorijā. == Vēsturiskās Līvzemes novadi mūsdienās == Vēsturiskajā Līvzemē pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas ietilpst šādi novadi: * Daugavas līvu zemēs izvietojas [[Rīga]]s pilsēta, [[Salaspils novads]], [[Ropažu novads]], [[Ogres novads]] (daļēji), [[Aizkraukles novads]] (daļēji); * Gaujas līvu zemēs izvietojas [[Saulkrastu novads]], [[Ādažu novads]], [[Siguldas novads]], [[Cēsu novads]] (daļēji); * Metsepoles līvu zemēs izvietojas [[Limbažu novads]], [[Valmieras novads]] (daļēji). == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180 — 1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}} == Skatīt arī == * [[Līvi]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonija]] {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] jb8s8si7xk7vgqgedv7edn47afzog13 4521323 4521322 2026-09-13T06:11:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4521323 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Līvu zeme |nosaukums_latv_val = Līvzeme |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em | |gads_sākums = pirms 10. gadsimta |gads_beigas = 13. gadsimts | |event_start = Vikingu laikā izveidojās līvu pilsnovadi |date_start = |event_end = Tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]], vēlāk līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = M. Siliņa Senās Lībiešu zemes karte 1890.jpg |image_map_caption = Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890). | |galvaspilsēta = | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Anno]], [[Kaupo]], [[Dabrelis]], [[Ninnus]], [[Vesiķis]] (Gaujas līvu vecākie) |leader2 = [[Ako]], [[Aso]], [[Uldevene]], [[Vievaldis]] (Daugavas līvu vecākie) |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} [[Attēls:M. Siliņa Senās Latvijas karte 1890.jpg|thumb|280px|Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).]] [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|270px|Vidzemes līvu zemes (''VEINALA, THOREDA, METSEPOLE'') un Kursas līvu zemes (''SAGGARA, WANEMA'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Latvijas vēsture}} '''Līvu zemes'''<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. "... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb "zeme", jeb valsts."</ref> vai '''Līvzeme''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}}) bija atsevišķas [[lībieši|līvu]] pilsnovadu apvienības [[viduslaiki|viduslaikos]], kas pirmo reizi pieminētas 11. gadsimta [[vikingi|vikingu]] rūnakmeņu uzrakstos. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], vēlāk Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] pakāpeniski pakļāva un [[Līvzemes dalīšanas līgums|sadalīja Gaujas līvu un Metsepoles zemes]] (1207), vēlāk arī [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] (1211) zemes. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] pārsvarā līvu apdzīvotās zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]]) noslēdza miera līgumus ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]] (t. s. [[Miera Kursa]] 1230. gadā) un Romas pāvesta vietvaldi [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] 1231. gadā. Tikai pēc [[latgaļi|letgaļu]], [[igauņi|igauņu]], [[kurši|kuršu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] pilnīgas pakļaušanas 13. gadsimta beigās Līvzemes nosaukumu pakāpeniski sāka lietot kā apzīmējumu daudz plašākam ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā ([[Livonijas Konfederācija]]i), kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai. == Vēsture == Kurzemes ziemeļos [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] ieplūda [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] runājošas ciltis, kurām bija cieši kultūras sakari ar [[Sāmsala]]s, Rietumigaunijas ([[Ridala]]) un [[Somija]]s dienvidrietumu daļas iedzīvotājiem. Iespējams, ka šo cilšu senais pašnosaukums bija "sāmi", no kā cēlies gan Sāmsalas, gan Somijas nosaukumi. 11. gadsimta līvi pēc neveiksmīgiem kariem ar [[kurši]]em pārcēlās no [[Vanema]]s (līvu: ''vecā zeme'') pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] uz Vidzemes rietumu krastu, apmezdamies arī tālāk uz austrumiem zemes iekšienē, Gaujas un Daugavas baseina rietumu daļās. Šī pārcelšanās izraisīja ilgstošus konfliktus ar [[zemgaļi]]em, kas pirms tam bija dzīvojuši šajā teritorijā. Rakstītajos vēstures avotos līvi pieminēti [[Vikingu laiki|vikingu laiku]] [[sāgas|sāgās]] un [[Pagājušo gadu vēsture|senkrievu hronikās]]. Teiksmainajā 8. gadsimta [[Brovallas kauja|Brovallas kaujā]] līvi cīnījušies [[Dānijas karaļu uzskaitījums|dāņu ķēniņa]] pusē sava karavadoņa Gēra ({{val|la|Ger Livicus}}) vadībā. Savukārt senākais zināmais Līvzemes nosaukums ''Iflanti'' atrasts uz [[Trosas rūnu akmens]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalnā]] un citur liecina, ka Daugavas un Gaujas lejteces līvu etnoģenēzē piedalījušies [[zemgaļi]] un [[skandināvi]]. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākuma līvi kļuva par vācu krustnešu galvenajiem sabiedrotajiem. 13. gadsimta sākumā līvu apdzīvotajā teritorijā Daugavas lejtecē tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]] ar Rīgu kā galveno pilsētu, kurai 1204. gadā uzbruka [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu sabiedrotie Aizkraukles un Lielvārdes līvi]]. Jau 1202. gadā līvu zemju iekarošanai tika izveidots [[Zobenbrāļu ordenis]], kura karagājienos vēlāk piedalījās arī kristītie līvu karavīri. Igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]] iespaidā arī līvi 1345. gadā ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]]. Leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> === Galvenās līvu zemes krusta karu laikā === * [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zeme]] (''Veinala''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Meinards]], kas uzcēla Ikšķiles un Salaspils baznīcas # [[Ikšķile]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis [[Konrāds no Meiendorpas]], vēlāk arī znots [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, kurš viņam dāvāja daļu no savas valsts # [[Salaspils|Salas]] līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Ako]]. Katoļu priesteris līdz 1206. gadam bija [[Johans]]. # [[Rīga]]s līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Aso]], kristīts 1200. gadā # [[Lielvārde]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis Daniēls, bet līvu vecākais bija [[Uldevene]]. # [[Aizkraukle]]s līvu pilsnovads, kurā valdīja līvu vecākais [[Vievaldis]] 1219. gadā * [[Turaida (zeme)|Turaidas]] zeme (''Thoreda''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Teoderihs no Turaidas]], pēc tam [[Alebrands]] kas uzcēla [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] baznīcu # [[Gauja]]s labā krasta pilsnovads ar Turaidas, [[Krimulda]]s pilīm, kuru pārvaldīja līvu vecākie [[Anno]], [[Kaupo]], vēlāk [[Vesiķis]] # [[Lēdurga]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s zemes robežas (tagadējais [[Lēdurgas pagasts]]) # [[Satezele]]s zeme jeb Dabreļa zeme — Gaujas kreisā krasta pilsnovadi, kuru pārvaldīja vecākie [[Dabrelis]] un [[Ninnus]] * [[Metsepole]]s zeme (''Metsepole''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Aleksandrs (Metsepole)|Aleksandrs]] * [[Idumeja]]s zeme. Tās iedzīvotāji idumieši bija radušies līvu un baltu cilšu sajaukšanās rezultātā. Pirmais katoļu priesteris šajā zemē bija [[Alebrands]], kas uzcēla [[Straupe]]s baznīcu # [[Rozula]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s un [[Imera]]s robežām (tagadējais [[Stalbes pagasts]]). * [[Vanema]]s zeme (''Wanema'' — "senā zeme") Kurzemes ziemeļaustrumos jeb [[Miera Kursa]], kuras kultūrā bija stipra [[Sāmsala]]s iedzīvotāju un vikingu ietekme # [[Usma]]s zeme ("jaunā zeme") pie Usmas ezera (tagadējais [[Usmas pagasts]]) * [[Ventava]]s zeme (''Saggara'') Kurzemes ziemeļrietumos [[Venta]]s upes lejtecē, kur līdz 12. gadsimtam mita [[Vendi (Livonija)|vendi]]. == Līvzemes iekarošana un sadalīšana == {{pamatraksts|Līvzemes dalīšanas līgums}} Pēc [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] noslēgšanas [[Līvu gals|Gaujas līvu zemes]] 1207. gadā sadalīja trijās daļās: [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] paņēma Turaidu ([[Kaupo]] pārvaldīto daļu) un Metsepoli, bet Zobenbrāļu ordenis [[Satesele]]s pilsnovadu ([[Dabrelis|Dabreļa]] pārvaldīto daļu). Savukārt [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzeme]]s dalīšanas laikā 1211. gadā Zobenbrāļu ordenis ieguva [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]] un [[Doles pilis|Doles pilsnovadiem]], bet pārējā zeme palika [[Livonijas bīskapija]]s teritorijā. == Vēsturiskās Līvzemes novadi mūsdienās == Vēsturiskajā Līvzemē pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas ietilpst šādi novadi: * Daugavas līvu zemēs izvietojas [[Rīga]]s pilsēta, [[Salaspils novads]], [[Ropažu novads]], [[Ogres novads]] (daļēji), [[Aizkraukles novads]] (daļēji); * Gaujas līvu zemēs izvietojas [[Saulkrastu novads]], [[Ādažu novads]], [[Siguldas novads]], [[Cēsu novads]] (daļēji); * Metsepoles līvu zemēs izvietojas [[Limbažu novads]], [[Valmieras novads]] (daļēji). == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180 — 1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}} == Skatīt arī == * [[Līvi]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonija]] {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] 3rib67wbrcglsu706mufik1fa5wx4kw 4521331 4521323 2026-09-13T06:21:39Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4521331 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Līvu zeme |nosaukums_latv_val = Līvzeme |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em | |gads_sākums = pirms 10. gadsimta |gads_beigas = 13. gadsimts | |event_start = Vikingu laikā izveidojās līvu pilsnovadi |date_start = |event_end = Tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]], vēlāk līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = M. Siliņa Senās Lībiešu zemes karte 1890.jpg |image_map_caption = Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890). | |galvaspilsēta = | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Anno]], [[Kaupo]], [[Dabrelis]], [[Ninnus]], [[Vesiķis]] (Gaujas līvu vecākie) |leader2 = [[Ako]], [[Aso]], [[Uldevene]], [[Vievaldis]] (Daugavas līvu vecākie) |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} [[Attēls:M. Siliņa Senās Latvijas karte 1890.jpg|thumb|280px|Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).]] [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|270px|Vidzemes līvu zemes (''VEINALA, THOREDA, METSEPOLE'') un Kursas līvu zemes (''SAGGARA, WANEMA'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Latvijas vēsture}} '''Līvu zemes'''<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. "... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb "zeme", jeb valsts."</ref> vai '''Līvzeme''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}}) bija atsevišķas [[lībieši|līvu]] pilsnovadu apvienības [[viduslaiki|viduslaikos]], kas pirmo reizi pieminētas 11. gadsimta [[vikingi|vikingu]] rūnakmeņu uzrakstos. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], vēlāk Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] pakāpeniski pakļāva un [[Līvzemes dalīšanas līgums|sadalīja Gaujas līvu un Metsepoles zemes]] (1207), vēlāk arī [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] (1211) zemes. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] pārsvarā līvu apdzīvotās zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]]) noslēdza miera līgumus ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]] (t. s. [[Miera Kursa]] 1230. gadā) un Romas pāvesta vietvaldi [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] 1231. gadā. Tikai pēc [[latgaļi|letgaļu]], [[igauņi|igauņu]], [[kurši|kuršu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] pilnīgas pakļaušanas 13. gadsimta beigās Līvzemes nosaukumu pakāpeniski sāka lietot kā apzīmējumu daudz plašākam ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā ([[Livonijas Konfederācija]]i), kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai. == Vēsture == [[Kurzeme]]s ziemeļos [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] ieplūda [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] runājošas ciltis, kurām bija cieši kultūras sakari ar [[Sāmsala]]s, Rietumigaunijas ([[Ridala]]) un [[Somija]]s dienvidrietumu daļas iedzīvotājiem. Iespējams, ka šo cilšu senais pašnosaukums bija "sāmi", no kā cēlies gan Sāmsalas, gan Somijas nosaukumi. 11. gadsimta līvi pēc neveiksmīgiem kariem ar [[kurši]]em pārcēlās no [[Vanema]]s (līvu: ''vecā zeme'') pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] uz Vidzemes rietumu krastu, apmezdamies arī tālāk uz austrumiem zemes iekšienē, Gaujas un Daugavas baseina rietumu daļās. Šī pārcelšanās izraisīja ilgstošus konfliktus ar [[zemgaļi]]em, kas pirms tam bija dzīvojuši šajā teritorijā. Rakstītajos vēstures avotos līvi pieminēti [[Vikingu laiki|vikingu laiku]] [[sāgas|sāgās]] un [[Pagājušo gadu vēsture|senkrievu hronikās]]. Teiksmainajā 8. gadsimta [[Brovallas kauja|Brovallas kaujā]] līvi cīnījušies [[Dānijas karaļu uzskaitījums|dāņu ķēniņa]] pusē sava karavadoņa Gēra ({{val|la|Ger Livicus}}) vadībā. Savukārt senākais zināmais Līvzemes nosaukums ''Iflanti'' atrasts uz [[Trosas rūnu akmens]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalnā]] un citur liecina, ka Daugavas un Gaujas lejteces līvu etnoģenēzē piedalījušies [[zemgaļi]] un [[skandināvi]]. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākuma līvi kļuva par vācu krustnešu galvenajiem sabiedrotajiem. 13. gadsimta sākumā līvu apdzīvotajā teritorijā Daugavas lejtecē tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]] ar Rīgu kā galveno pilsētu, kurai 1204. gadā uzbruka [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu sabiedrotie Aizkraukles un Lielvārdes līvi]]. Jau 1202. gadā līvu zemju iekarošanai tika izveidots [[Zobenbrāļu ordenis]], kura karagājienos vēlāk piedalījās arī kristītie līvu karavīri. Igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]] iespaidā arī līvi 1345. gadā ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]]. Leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> === Galvenās līvu zemes krusta karu laikā === * [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zeme]] (''Veinala''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Meinards]], kas uzcēla Ikšķiles un Salaspils baznīcas # [[Ikšķile]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis [[Konrāds no Meiendorpas]], vēlāk arī znots [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, kurš viņam dāvāja daļu no savas valsts # [[Salaspils|Salas]] līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Ako]]. Katoļu priesteris līdz 1206. gadam bija [[Johans]]. # [[Rīga]]s līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Aso]], kristīts 1200. gadā # [[Lielvārde]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis Daniēls, bet līvu vecākais bija [[Uldevene]]. # [[Aizkraukle]]s līvu pilsnovads, kurā valdīja līvu vecākais [[Vievaldis]] 1219. gadā * [[Turaida (zeme)|Turaidas]] zeme (''Thoreda''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Teoderihs no Turaidas]], pēc tam [[Alebrands]] kas uzcēla [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] baznīcu # [[Gauja]]s labā krasta pilsnovads ar Turaidas, [[Krimulda]]s pilīm, kuru pārvaldīja līvu vecākie [[Anno]], [[Kaupo]], vēlāk [[Vesiķis]] # [[Lēdurga]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s zemes robežas (tagadējais [[Lēdurgas pagasts]]) # [[Satezele]]s zeme jeb Dabreļa zeme — Gaujas kreisā krasta pilsnovadi, kuru pārvaldīja vecākie [[Dabrelis]] un [[Ninnus]] * [[Metsepole]]s zeme (''Metsepole''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Aleksandrs (Metsepole)|Aleksandrs]] * [[Idumeja]]s zeme. Tās iedzīvotāji idumieši bija radušies līvu un baltu cilšu sajaukšanās rezultātā. Pirmais katoļu priesteris šajā zemē bija [[Alebrands]], kas uzcēla [[Straupe]]s baznīcu # [[Rozula]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s un [[Imera]]s robežām (tagadējais [[Stalbes pagasts]]). * [[Vanema]]s zeme (''Wanema'' — "senā zeme") Kurzemes ziemeļaustrumos jeb [[Miera Kursa]], kuras kultūrā bija stipra [[Sāmsala]]s iedzīvotāju un vikingu ietekme # [[Usma]]s zeme ("jaunā zeme") pie Usmas ezera (tagadējais [[Usmas pagasts]]) * [[Ventava]]s zeme (''Saggara'') Kurzemes ziemeļrietumos [[Venta]]s upes lejtecē, kur līdz 12. gadsimtam mita [[Vendi (Livonija)|vendi]]. == Līvzemes iekarošana un sadalīšana == {{pamatraksts|Līvzemes dalīšanas līgums}} Pēc [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] noslēgšanas [[Līvu gals|Gaujas līvu zemes]] 1207. gadā sadalīja trijās daļās: [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] paņēma Turaidu ([[Kaupo]] pārvaldīto daļu) un Metsepoli, bet Zobenbrāļu ordenis [[Satesele]]s pilsnovadu ([[Dabrelis|Dabreļa]] pārvaldīto daļu). Savukārt [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzeme]]s dalīšanas laikā 1211. gadā Zobenbrāļu ordenis ieguva [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]] un [[Doles pilis|Doles pilsnovadiem]], bet pārējā zeme palika [[Livonijas bīskapija]]s teritorijā. == Vēsturiskās Līvzemes novadi mūsdienās == Vēsturiskajā Līvzemē pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas ietilpst šādi novadi: * Daugavas līvu zemēs izvietojas [[Rīga]]s pilsēta, [[Salaspils novads]], [[Ropažu novads]], [[Ogres novads]] (daļēji), [[Aizkraukles novads]] (daļēji); * Gaujas līvu zemēs izvietojas [[Saulkrastu novads]], [[Ādažu novads]], [[Siguldas novads]], [[Cēsu novads]] (daļēji); * Metsepoles līvu zemēs izvietojas [[Limbažu novads]], [[Valmieras novads]] (daļēji). == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180 — 1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}} == Skatīt arī == * [[Līvi]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonija]] {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] 9asycu3hsl7u1zencux3a83p5xj2n08 0 316596 4521261 4493275 2026-09-12T20:00:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521261 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Istanbul Convention (2011) participation map, current.svg|thumb|{{legend|#039|EP valstis, kas ratificējušas SK}} {{legend|#a050ff|Parakstījušas, bet nav ratificējušas}} {{legend|#F29527|Neparakstījušās EP valstis}} {{legend|#da2131ff|EP valstis, kas atsaukušas konvencijas ratifikāciju}} {{legend|#c0c1c5|Nav EP valstis}}]] '''Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu''', zināma arī kā '''Stambulas konvencija,''' ir [[Eiropas Padome]]s konvencija, deklarēta kā vērsta pret [[Vardarbība pret sievietēm|vardarbību pret sievietēm]] un [[Vardarbība ģimenē|vardarbību ģimenē.]] Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un "vainīgo nesodāmības izbeigšana". == Parakstīšanas un ratificēšanas vēsture == Stambulas konvenciju pieņēma 2011. gada 11. maija [[Eiropas Padome]]s (EP) sēdē. EP Ministru Komitejas lēmumā CM/De/Dec(2011) 1111 norādīts, ka Ministru Komiteja Konvenciju pieņēma un piekrita to atvērt parakstīšanai bez balsošanas. 2012. gada 12. martā to ratificēja [[Turcija]], tai no 2013. līdz 2016. gadam sekoja vēl 20 valstis.<ref name="Liste complète">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list|title=Full list - Treaty Office - www.coe.int|website=Treaty Office|access-date=2023-10-09|language=en-GB}}</ref> Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā, kad to bija ratificējušas 10 valstis, tai skaitā 8 EP dalībvalstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://conventions.coe.int/Treaty/Commun/ChercheSig.asp?NT=210&CM=1&DF=&CL=ENG|title=Signatures and ratifications|work=Council of Europe|accessdate=1 July 2013|date=1 July 2013|archive-date={{dat|2015|08|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150818153518/http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ChercheSig.asp?NT=210&CM=1&DF=&CL=ENG}}</ref> 2016. gada maijā to bija parakstījusi 41 valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list|title=Full list - Treaty Office - publi.coe.int|website=Treaty Office|access-date=2023-02-16|language=en-GB}}</ref> Latvijas vārdā to 2016. gada 18. maijā parakstīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Jānis Reirs]],<ref>{{ziņu atsauce|title=Reirs Latvijas vārdā paraksta Stambulas konvenciju|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/reirs-latvijas-varda-paraksta-stambulas-konvenciju.a183442/|accessdate={{dat|2016|5|18||bez}}|agency=LETA|date={{dat|2016|5|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160519141554/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/reirs-latvijas-varda-paraksta-stambulas-konvenciju.a183442/|archivedate={{dat|2016|05|19||bez}}}}</ref> taču, lai konvencija stātos spēkā, tā bija jāratificē arī [[Saeima|Saeimā]]. Līdz 2019. gada 28. novembrim septiņas [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis ([[Apvienotā Karaliste]], [[Bulgārija]], [[Čehija]], [[Ungārija]], Latvija, [[Lietuva]], [[Slovākija]]) parakstīja, bet neratificēja konvenciju.<ref>{{ziņu atsauce|title=Eiropas Parlaments mudina arī Latviju nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-mudina-ari-latviju-nekavejoties-ratificet-stambulas-konvenciju.a339941/|accessdate=2019.gada 3.decembrī|agency=LSM.lv Ziņu redakcija|date=2019.gada 28.novembrī}}</ref> 2020. gadā [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesa]] pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ierosināja lietu par trīs SK pantu atbilstību [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2020/08/2020-39-02_Lemums_par_ierosinasanu-3.pdf |title=LĒMUMS PAR LIETAS IEROSINĀŠANU |access-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925072515/https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2020/08/2020-39-02_Lemums_par_ierosinasanu-3.pdf }}</ref> 2021. gada 4. jūnijā Satversmes tiesa publiskoja savu lēmumu, atzīstot, ka norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-stambulas-konvencija-atbilst-satversmei.a407535/|title=Tiesa: Stambulas konvencija atbilst Satversmei|website=www.lsm.lv|access-date=2021-06-04|language=lv}}</ref> 2023. gada februārī [[Eiropas Parlaments]] pieņēma rezolūciju par konvencijas ratificēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlamenta-deputati-pieprasa-es-ratificet-stambulas-konvenciju.a496595/|title=Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa ES ratificēt Stambulas konvenciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-16|language=lv}}</ref> 2023. gada 30. novembrī Latvijas Saeima ratificēja konvenciju.<ref name="LSM2023">{{ziņu atsauce |last1=Kincis |first1=Jānis |last2=Fahretdinova |first2=Aleksandra |title=Saeima ratificē Stambulas konvenciju pēc teju 5 stundu debatēm |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2023-saeima-ratifice-stambulas-konvenciju-pec-teju-5-stundu-debatem.a533581/ |accessdate={{dat|2024|1|2||bez}} |agency=Latvijas Sabiedriskie Mediji |date={{dat|2023|11|30||bez}} |language=lv}}</ref> === Lēmumi par ratifikācijas atsaukšanu === 2021. gadā Turcija pieņēma lēmumu par Stambulas konvencijas ratifikācijas atsaukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7283368/turcija-stajies-speka-lemums-par-izstasanos-no-stambulas-konvencijas|title=Turcijā stājies spēkā lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas|website=Ārvalstīs|access-date=2023-08-12|date=2021-07-01|language=lv}}</ref> 2025. gada 30. oktobrī arī [[Latvija]]s [[14. Saeima|14. Saeimas]] 56 deputāti no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]", [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], "[[Latvija pirmajā vietā]]", "[[Stabilitātei!]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] frakcijām nobalsoja par [[Stambulas konvencija]]s denonsēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.10.2025-vai-nebus-kauns-saeima-nolemj-latvijai-jaizstajas-no-stambulas-konvencijas.a620391/|title=«Vai nebūs kauns?» Saeima nolemj – Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> 3. novembrī [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] pieprasīja likuma "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" otrreizēju caurlūkošanu, kā arī aicināja šī jautājuma izlemšanu nodot [[15. Saeima|nākamajai Saeimai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120093700/video-saeimai-velreiz-bus-jaskata-izstasanas-no-stambulas-konvencijas-lemj-rinkevics|title=Video: Saeimai vēlreiz būs jāskata izstāšanās no Stambulas konvencijas, lemj Rinkēvičs|website=www.delfi.lv|access-date=2025-11-03|language=lv}}</ref> Par atbalstu Valsts prezidenta lēmumam nobalsoja 53 Saeimas deputāti no "Apvienotā saraksta", "[[Progresīvie|Progresīvo]]", "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un Nacionālās apvienības frakcijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2025-stambulas-konvencijas-denonsesanas-lemumu-atstaj-nakamas-saeimas-zina.a621188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Stambulas konvencijas denonsēšanas lēmumu atstāj nākamās Saeimas ziņā] lsm.lv 2025. gada 5. novembrī</ref> == Struktūra == Konvencijas ievadā uzsvērti tās mērķi, principi un pamatvērtības, īpaši akcentējot dzimumu līdztiesības nozīmi un sieviešu tiesību aizsardzību. Dokumentā atsaucas uz starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, tostarp [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija|Eiropas Cilvēktiesību konvenciju]], Eiropas sociālo hartu, ANO līgumiem un Romas statūtu. I nodaļa ietver vispārīgus noteikumus, kuros definēta terminoloģija, piemēram, “vardarbība pret sievietēm”, “dzimums” un “dzimumu balstīta vardarbība”. Tajā arī noteikta konvencijas darbības joma un pamatprincipi. II nodaļa paredz integrētu valsts politiku un datu vākšanas mehānismus, uzsverot nepieciešamību izstrādāt koordinētus pasākumus vardarbības novēršanai, kā arī regulāri vākt, analizēt un publicēt statistiku un veicināt zinātniskos pētījumus. III nodaļa ir veltīta vardarbības novēršanai. Tajā paredzēta sabiedrības izglītošana un informēšana, profesionāļu apmācība, kas strādā ar sievietēm un bērniem, kā arī dzimumu līdztiesības un stereotipu mazināšanas pasākumi. IV nodaļā noteikti aizsardzības un atbalsta mehānismi: patvēruma vietu, diennakts palīdzības tālruņu un juridiskās palīdzības pieejamība, kā arī īpaša uzmanība bērniem, kas ir vardarbības upuri vai liecinieki. Tāpat paredzēts speciālistu pienākums ziņot par iespējamiem gadījumiem. V nodaļa nosaka materiāltiesību noteikumus un paredz kriminalizēt dažādas vardarbības formas, tostarp fizisku un seksuālu vardarbību, izvarošanu, piespiedu laulību, vajāšanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu abortu un sterilizāciju. Tā arī ietver noteikumus par kompensācijas un aizsardzības mehānismiem cietušajiem. VI nodaļā noteikti policijas un tiesu iestāžu pienākumi, efektīvi un ātri izmeklēšanas mehānismi, kā arī upuru tiesību prioritāte pār apsūdzēto interesēm. VII nodaļa paredz īpašus noteikumus migrācijas un patvēruma jomā, nodrošinot, ka sievietes netiek izraidītas uz valstīm, kur viņām draud vardarbība, un nosakot normas par patvēruma meklētāju un bēgļu tiesībām. VIII nodaļā regulēta starptautiskā sadarbība, kas ietver informācijas apmaiņu un koordinētus pasākumus vardarbības un cilvēku tirdzniecības apkarošanā. IX nodaļa apraksta uzraudzības mehānismu, kurā galveno lomu spēlē neatkarīga ekspertu grupa GREVIO, kas seko līdzi konvencijas īstenošanai, un Konsultatīvā padome, kurā pārstāvētas dalībvalstis. X nodaļa ietver noslēguma noteikumus parakstīšanas, ratifikācijas un stāšanās spēkā procedūrām, kā arī paredz konvencijas denonsēšanas kārtību. == Iebildumi == Iebildumi pret konvencijas ratificēšanu [[Latvija|Latvijā]] tika pamatoti ar to, ka gandrīz visi uz sievietēm attiecošies konvencijas punkti jau tāpat esot iekļauti Latvijas likumdošanā, bet kopā ar šiem punktiem konvencijas [[latviešu valoda]]s tulkojumā iekļauts arī apgalvojums, ka cilvēka [[dzimums]] ({{val|en|gender}} — '[[dzimte (socioloģija)|dzimte]]') ir nevis bioloģiski noteikts, bet gan katra brīva izvēle.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vija-beinerte-kapec-rebaltica-maldina-sabiedribu-apzinati-slepjot-stambulas-konvencijas-zemudens-akmenus|title=Vija Beinerte: “Kāpēc “Re:Baltica” maldina sabiedrību, apzināti slēpjot Stambulas konvencijas zemūdens akmeņus?”|website=LA.LV|access-date=2023-10-09|language=lv}}</ref> Latviešu tulkojumos ir arī citas atšķirības no oriģināla, bet [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesa]] lēmusi, vadoties no latviešu versijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telos.lv/stambulas-konvencija-juridisks-brakis/|title=Stambulas konvencija. Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis|last=Rudevska|first=Baiba|website=telos.lv|access-date=2023-10-09|date=2023-07-12|language=lv-LV}}</ref> Tas varot radīt juridiskas sekas, kad nepareizs tulkojums kļūst par tiesību normu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/421529-baiba-rudevska-stambulas-konvencijas-piesega-tiek-veikta-dzimumu-gimenes-un-sabiedribas-dekonstrukcija|title=Baiba Rudevska: Stambulas konvencijas piesegā tiek veikta dzimumu, ģimenes un sabiedrības dekonstrukcija|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2023-10-09|language=lv}}</ref> Turklāt abos tekstos ir norādīts, ka [[sociālais dzimums]] ir tāpat aizstāvams no diskriminācijas kā [[bioloģiskais dzimums]]. Šāds princips konvencijas pretiniekiem nav pieņemams.<ref name=":0" /> Tiek arī norādīts, ka dažu [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] statistika liecina par reģistrēto vardarbības gadījumu pret sievietēm krasu pieaugumu, neraugoties uz konvencijas ratificēšanu tajās.<ref name=":0" /> === Konvencijas tulkojums latviešu valodā === 2018. gadā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotajā ekspertu konsīlijā norādīja uz vairākām atšķirībām konvencijas angļu un latviešu valodas formulējumos. [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]] [[Igors Šuvajevs]] pauda uzskatu, ka konvencijas nosaukuma tulkojums ir neprecīzs, jo tā ir par vardarbības novēršanu un nepieļaušanu, nevis apkarošanu, kā arī ieteica jēdzienu ''victim'' labāk tulkot kā "cietušais", nevis "upuris".<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4416&Itemid=72 |title=Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija „Par Stambulas konvenciju” slēdziens |publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]] |date=2018. gada 21. maijs |access-date=2025. gada 6. novembris |language=lv}}</ref> 2019. gadā [[Valsts Valodas centrs]] (VVC) veica konvencijas tulkojumu latviešu valodā, ko 2023. gadā pēc [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]s lūguma tas pārskatīja un precizēja atbilstoši ministrijas iesniegtajiem komentāriem.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/stambulas-konvencijas-tulkojums-latviesu-valoda-izradijies-greizs/ |title=Stambulas konvencijas tulkojums latviešu valodā izrādījies greizs |publisher=[[TV3 Latvija]] |agency=[[LETA]] |date=2023. gada 23. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/584953-latviesu-valoda-nepareizi-iztulkota-stambulas-konvencija |title=Latviešu valodā nepareizi iztulkota Stambulas konvencija |website=[[jauns.lv]] |agency=[[LETA]] |date=2023. gada 23. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}</ref> Citstarp, "regulāri un selektīvi ievākt grupētus statistikas datus" mainīts uz "regulāri ievākt atbilstošus un grupētus statistikas datus", "esamība" aizvietots ar "esība", ''due diligence'' vairs tulkots nevis kā "pienācīga rūpība", bet gan "rūpības pienākums", "apmācīt" — ar "speciālistu sagatavošana" vai "sagatavot", kā arī "konvencija" rakstīta ar mazo, nevis lielo sākumburtu. Precizēti arī juridiski formulējumi, 1. panta e) punktā uzsverot vienotas pieejas nozīmi efektīvai sadarbībai, 46. panta f) punktu papildinot, lai skaidri norādītu vardarbības veidu, un 48. panta 1. daļu precizējot, ka alternatīvi strīdu izšķiršanas procesi nav obligāti.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/esiba-nevis-esamiba-kas-tiesi-precizets-stambulas-konvencijas-tulkojuma/ |title=“Esība, nevis esamība”. Kas tieši precizēts Stambulas konvencijas tulkojumā? |author=Anita Gušča |publisher=[[TV3 Latvija]] |date=2023. gada 24. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ministrija pauda, ka veiktās izmaiņas "ir absolūti tikai tehniski precizējumi", lai konvencijas tulkojumā lietoto terminoloģiju saskaņotu ar [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Terminoloģijas komisijas lēmumiem, un "nekādā veidā neietekmē konvencijas kopējā tulkojuma saturu".<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.11.2023-ministrija-stambulas-konvencijas-tulkojuma-precizejumi-ir-tehniski-un-neietekme-tas-butibu.a532884/ |title=Ministrija: Stambulas konvencijas tulkojuma precizējumi ir tehniski un neietekmē tās būtību |author=Jānis Kincis |work=[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]] |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 24. novembris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}</ref> 2025. gadā [[Latvijas Republikas tiesībsardze]] [[Karina Palkova]] norādīja, ka konvencijas tekstā nav precīzi iztulkots termins "sociālais dzimums". Viņa uzsvēra, ka angļu valodā šis jēdziens tiek lietots citādi, tādēļ plāno lūgt precizēt definīciju un nodrošināt atbilstošāku tulkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2025-tiesibsardze-stambulas-konvencija-latviesu-valoda-nav-korekti-iztulkota-sociala-dzimuma-definicija.a619290/ |title=Tiesībsardze: Stambulas konvencijā latviešu valodā nav korekti iztulkota «sociālā dzimuma» definīcija |work=[[1:1]] |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2025. gada 21. oktobris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}</ref> Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane uzskata, ka tulkojums "sociālais dzimums" ir kļūdains, "jo sociālais dzimums neietver visu "gender" būtību – tajā ir tikai sociālais aspekts, ignorējot kultūras un simbolisko nozīmi – daļas, kas arī veido cilvēka [[identitāte|identitāti]].", tāpēc iesaka angļu vārdu ''gender'' tulkot kā "dzimte".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.10.2025-kas-ir-socialais-dzimums-un-dzimtes-ideologija-mitus-un-patiesibu-par-stambulas-konvenciju-skaidro-lu-petniece.a617486/ |title=Kas ir sociālais dzimums un «dzimtes ideoloģija»? Mītus un patiesību par Stambulas konvenciju skaidro LU pētniece |author=Jolanta Plauka |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2025. gada 8. oktobris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}</ref> Tomēr Latvijas Universitātes profesore [[Ausma Cimdiņa]] apšauba vārda "dzimte" piemērotību kā konvencijā lietotā ''gender'' tulkojumu. Viņa norāda, ka "mēģinājums tulkot jēdzienu gender burtiski, pēc analoģijas ar gramatisko dzimti novērots vienīgi Latvijā", bet "citās Eiropas valodās gender tulkots pēc analoģijas ar jēdzienu «dzimums» vai "dzimumdiference", vai arī, piemēram, [[slāvu valodas|slāvu valodās]], pārņemts netulkojot."<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://nra.lv/latvija/237250-profesore-ausma-cimdina-par-stambulas-konvenciju-vai-tiesam-japaraksta-viss-ko-liek-prieksa.htm |title=Profesore Ausma Cimdiņa par Stambulas konvenciju: Vai tiešām jāparaksta viss, ko liek priekšā? |author=Viktors Avotiņš |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |date=2018. gada 16. februāris |access-date=2025. gada 6. novembrī |language=lv}}</ref> == Reakcija uz konvencijas denonsēšanu == === Reakcija uz Polijas iespējamo izstāšanos no konvencijas === Kad 2020. gadā [[Polija]] paziņoja par nodomu izstāties no Stambulas konvencijas, tā saņēma asu starptautisko nosodījumu. Eiropas Padomes ģenerālsekretāre [[Marija Pejčinoviča Buriča]] nosauca Polijas nodomu par "trauksmi ceļošu" un paziņoja: "Izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu ļoti nožēlojama un nozīmīgs solis atpakaļ sieviešu aizsardzībā pret vardarbību Eiropā".<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.euronews.com/my-europe/2020/07/27/istanbul-convention-poland-s-plan-to-quit-domestic-violence-treaty-causes-concern |title=Poland's plan to quit domestic violence treaty causes concern |date=2020-07-26 |publisher=Euronews |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/poland-should-not-withdraw-from-the-istanbul-convention-says-secretary-general |title=Poland should not withdraw from the Istanbul Convention, says Secretary General |date=2020-07-26 |publisher=Council of Europe |access-date=2025-11-01}}</ref> [[Francija]] tieši brīdināja, ka Polijai "nāksies rēķināties ar iespējamām finansiālām sekām", ja tā izstājas no konvencijas.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/article/us-poland-france/poland-faces-consequences-if-exits-womens-rights-treaty-france-idUSKCN24U0WB |title=Poland faces 'consequences' if exits women's rights treaty |date=2020-07-28 |publisher=Reuters |access-date=2025-11-01}}</ref> Šis drauds bija saistīts ar ES atveseļošanās fonda līdzekļiem un citu ES finansējumu, norādot uz iespējamu ekonomisko spiedienu. [[Eiropas Parlaments]] stingri nosodīja dalībvalstu mēģinājumus atkāpties no konvencijas, ar EP deputātiem dēvējot Polijas plānus par "kaunpilniem" un "skandaloziem",<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.theparliamentmagazine.eu/news/article/eu-policymakers-condemn-poland-over-withdrawal-from-istanbul-convention |title=EU policymakers condemn Poland over withdrawal from Istanbul Convention |date=2020-07-26 |publisher=The Parliament Magazine |access-date=2025-11-01}}</ref> Parlamenta deputāti uzsvēra, ka "vardarbība nav tradicionāla vērtība". ES institūcijas norādīja, ka konvencijas pamešana varētu ietekmēt dalībvalstu piekļuvi ES finansējumam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/eu-budget/protection-eu-budget/rule-law-conditionality-regulation_sw|title=Rule of law conditionality regulation|publisher=European Commission|date=2024-02-29|access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://eucrim.eu/news/cjeu-dismisses-actions-against-rule-of-law-conditionality-to-safeguard-the-eu-budget/ |title=CJEU Dismisses Actions against Rule-of-Law Conditionality to Safeguard the EU Budget |date=2022-02-15 |publisher=eucrim |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.europeanpapers.eu/en/system/files/pdf_version/EP_eJ_2022_2_SS2_4_Marco_Fisicaro_00594.pdf |title=Beyond the Rule of Law Conditionality: Exploiting the EU Spending Power to Foster and Defend EU Common Values |author=Marco Fisicaro |publisher=European Papers |date=2022 |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/product/B4772101E1DF041E4FE9E70973BBEA13/core-reader |title=What EU Conditionality Says about the Rule of Law |publisher=Cambridge University Press |date=2025-01-18 |access-date=2025-11-01}}</ref> Polijas precedents radīja bažas par to, kā līdzīgi lēmumi varētu ietekmēt citas dalībvalstis, kas apšauba konvencijas noteikumus.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://papucis.lv/zinas/ek-atbalstijusi-137-miljardu-eiro-atbrivosanu-no-polijai-aiztureta-es-finansejuma/ |title=EK atbalstījusi 137 miljardu eiro atbrīvošanu no Polijai aizturētā ES finansējuma |date=2024-02-28 |publisher=Papucis.lv |access-date=2025-11-01 |archive-date=2025-12-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20251212064138/https://papucis.lv/zinas/ek-atbalstijusi-137-miljardu-eiro-atbrivosanu-no-polijai-aiztureta-es-finansejuma/ }}</ref> === Reakcija uz Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas (2025) === Pēc Latvijas Saeimas 2025. gada 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no konvencijas, 15 valstu diplomāti, tostarp [[Vācija]]s, Francijas un [[Lielbritānija]]s pārstāvji, izteica bažas par Latvijas lēmumu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.10.2025-vacijas-francijas-lielbritanijas-un-vel-12-valstu-diplomati-bazijas-par-latvijas-gaidamo-izstasanos-no-stambulas-konvencijas.a620487/ |title=Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un vēl 12 valstu diplomāti bažījas par Latvijas gaidamo izstāšanos no Stambulas konvencijas |date=2025-10-30 |publisher=LSM |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn09x7jpvw7o |title=Latvian vote to pull out of treaty on protecting women from violence prompts outcry |date=2025-10-31 |publisher=BBC News |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/world/latvian-parliament-votes-quit-convention-protecting-women-2025-10-30/ |title=Latvian parliament votes to quit convention protecting women |date=2025-10-30 |publisher=Reuters |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/latvia-women-rights-domestic-violence-c387e81f03ac6d0848bf633da91c9283 |title=Latvian Parliament votes to withdraw from domestic violence treaty |date=2025-10-30 |publisher=Associated Press |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/world/2025/10/30/latvia-women-rights-domestic-violence/84cae124-b5df-11f0-88c1-4e2f98984a34_story.html |title=Latvian Parliament votes to withdraw from domestic violence treaty |date=2025-10-30 |publisher=The Washington Post |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.france24.com/en/europe/20251031-latvia-treaty-violence-against-women |title=Latvia's parliament votes to withdraw from treaty protecting women from violence |date=2025-10-30 |publisher=France 24 |access-date=2025-11-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.dw.com/en/latvia-votes-to-exit-treaty-opposing-violence-against-women/a-74564065 |title=Latvia votes to exit treaty opposing violence against women |date=2025-10-30 |publisher=Deutsche Welle |access-date=2025-11-01}}</ref> Starptautiskie mediji norādīja uz "nopietn​ām sekām sieviešu aizsardzībai".<ref>{{ziņu atsauce |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/attalinasanas-no-demokratiskam-vertibam-arvalstu-mediji-reage-uz-latvijas-balsojumu-pret-stambulas-konvenciju/ |title="Attālināšanās no demokrātiskām vērtībām." Ārvalstu mediji reaģē uz Latvijas balsojumu pret Stambulas konvenciju |date=2025-10-30 |publisher=TV3 |access-date=2025-11-01 |archive-date=2025-10-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20251031091933/https://tv3.lv/zinas/latvija/attalinasanas-no-demokratiskam-vertibam-arvalstu-mediji-reage-uz-latvijas-balsojumu-pret-stambulas-konvenciju/ }}</ref> Organizācija ''[[Amnesty International]]'' nosaucu lēmumu par "briesmīgu un bīstamu", brīdinot, ka tas "iedvesmo cilvēktiesību pretiniekus visā Eiropā un Centrālāzijā".<ref>{{ziņu atsauce |url=https://news.inbox.lv/14zezbq-what-world-media-are-saying-about-latvia-s-vote-against-the-istanbul-convention?language=en |title=What World Media Are Saying About Latvia's Vote Against the Istanbul Convention |date=2025-10-30 |publisher=Inbox.lv |access-date=2025-11-01}}</ref> Organizācija uzsvēra, ka šāds lēmums "atbalsta autoritāru valdību centienus, kas attālinās no tiesiskuma un demokrātiskām vērtībām". 29. oktobrī ap 5000 cilvēku pie [[Saeimas nams|Saeimas nama]] un 6. novembrī vismaz 10 000 cilvēku [[Doma laukums|Doma laukumā]], kā arī simtiem cilvēku citās vietās Latvijā un ārzemēs, piedalījās protestos pret Latvijas izstāšanos no konvencijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-pie-saeimas-tukstosi-proteste-pret-latvijas-izstasanos-no-stambulas-konvencijas.a620125/|title=Pie Saeimas tūkstoši protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2025-video-vismaz-10-000-cilveku-doma-laukuma-proteste-pret-latvijas-izstasanos-no-stambulas-konvencijas.a621286/|title=VIDEO: Vismaz 10 000 cilvēku Doma laukumā protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-09|language=lv}}</ref> Savukārt platformā "ManaBalss.lv" aicinājumu Valsts prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, parakstīja rekordliels cilvēku skaits, sasniedzot vairāk nekā 68 tūkstošus parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/i/3788|title=Lūgums prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas {{!}} ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2026-02-09}}</ref> ==== Latvijas Valsts prezidenta reakcija ==== [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] savā vēstulē [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājai]] [[Daiga Mieriņa|Daigai Mieriņai]] paziņoja, ka Latvijas rīcība ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā, kas tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma.<ref>[https://static.lsm.lv/documents/2c4.pdf Valsts prezidenta vēstule Saeimai, nododot lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu otrreizējai caurlūkošanai]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.coe.int/t/dghl/standardsetting/convention-violence/default_en.asp Konvencijas oficiālā vietne] * [http://conventions.coe.int/Treaty/EN/Treaties/Html/210.htm Konvencijas teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150923210455/http://www.conventions.coe.int/Treaty/EN/Treaties/Html/210.htm |date={{dat|2015|09|23||bez}} }} * [http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ChercheSig.asp?NT=210&CM=&DF=&CL=ENG Paraksti un ratifikācijas] [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Eiropas Padome]] [[Kategorija:Sieviešu tiesības]] 6a1f4b3m8q45swsuapyzjn3onx836vx 0 327528 4521324 4332535 2026-09-13T06:13:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521324 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''HEC Paris''''' ({{val|fr|École des hautes études commerciales de Paris}}) ir [[Eiropa]]s biznesa augstskola ar vairākām universitātes pilsētiņām,<ref>{{en}}[http://rankings.ft.com/businessschoolrankings/european-business-school-rankings-2015 European Business School Rankings 2015] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504204453/http://rankings.ft.com/businessschoolrankings/european-business-school-rankings-2015 |date={{dat|2016|05|04||bez}} }}</ref> kas atrodas [[Parīze|Parīzē]], [[Jouy-en-Josas]] un [[Doha]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.actu-cci.com/emploi-formation/11837-hec-paris-de-jouy-en-josas-a-doha |title=HEC Paris: de Jouy-en-Josas à Doha |access-date={{dat|2016|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160831113319/http://www.actu-cci.com/emploi-formation/11837-hec-paris-de-jouy-en-josas-a-doha |archivedate={{dat|2016|08|31||bez}} }}</ref> HEC tika dibināta 1881. Skolas programmas ir trīskārši akreditētas — atbilstoši starptautiskajiem [[AMBA]], [[EQUIS]] un [[AACSB]] standartiem.<ref>{{en}}[http://www.mba.today/guide/triple-accreditation-business-schools Triple accredited business schools (AACSB, AMBA, EQUIS)]</ref> Skolas absolventu vidū ir tādi ievērojami uzņēmēji un politiķi kā [[Fransuā Olands]] (bijušais Francijas prezidents)<ref>[http://www.lemonde.fr/enseignement-superieur/article/2012/05/09/hec-a-son-premier-president-de-la-republique_1698349_1473692.html HEC a son premier président de la République]</ref> un [[Dominiks Stross-Kāns]] (franču ekonomists, jurists un politiķis). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hec.edu Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190201015854/http://www.hec.edu/ |date={{dat|2019|02|01||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Francijas augstskolas]] fknllpjfg5gsw7nzdnvycbt2028gjfj 10 330423 4521587 4519490 2026-09-13T11:50:59Z OskarsC 38216 https://www.kinobize.lv/lv/repertuars/klasikas-kino-vakari/sirds-cuksti/707 4521587 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Hajao Mijadzaki |title = [[Hajao Mijadzaki]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = 1970. gadi |list1 = * ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (1979) |group2 = 1980. gadi |list2 = * "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (1984) * "[[Laputa: Debesu pils]]" (1986) * "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (1988) * "[[Kikī piegādes dienests]]" (1989) |group3 = 1990. gadi |list3 = * ''[[Only Yesterday]]'' (1991) * "[[Porko Rosso]]" (1992) * ''[[Pom Poko]]'' (1994) * "[[Sirds čuksti]]" (1995) * "[[Princese Mononoke]]" (1997) |group4 = 2000. gadi |list4 = * "[[Gariem līdzi]]" (2001) * "[[Ceļojošā pils]]" (2004) * "[[Ponjo]]" (2008) |group5 = 2010. gadi |list5 = * "[[Arieti no liliputu zemes]]" (2010) * ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (2011) * "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (2013) |group6 = 2020. gadi |list6 = * "[[Zēns un gārnis]]" (2023) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas|*]] </noinclude> tiym4vsck7b8yoa19mzaxwbc0wplio6 0 330941 4521580 4348071 2026-09-13T11:35:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521580 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Inna Gapoņenko | vārds_orig = ''Інна Григорівна Гапоненко'' | attēls = Inna Gaponenko 2013.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Inna Gapoņenko 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hersona|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UKR}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Inna Gapoņenko''' ({{val|uk|Інна Григорівна Гапоненко}}, pazīstama arī kā '''Janovska''' ({{val|uk|Яновська}}) vai '''Gapoņenko-Janovska'''; dzimusi {{dat|1976|6|22}} [[Hersona|Hersonā]]) ir [[Ukraina]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (1995). == Biogrāfija == 1990. gadā Fondulakā ([[Viskonsina]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) kļuvusi par Pasaules junioru šaha vicečempioni U14 vecuma grupā. 1995. gadā [[Kišiņeva|Kišiņevā]] Pasaules šaha čempiones izcīņas cikla starpzonu turnīrā ieņēmusi 12. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/95wo$iix.htm 1995 Kishinev Interzonal Tournament]</ref> 2000. gadā dalījusi pirmo vietu starptautiskā šaha turnīrā [[Rodeviša|Rodevišā]]. 2001. gadā [[Maskava|Maskavā]] [[2001. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] iekļuvusi 2. kārtā, kur zaudējusi [[Alisa Mariča|Alisai Maričai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a1wo$wix.htm 2001-02 FIDE Knockout Matches]</ref> 2002. gadā [[Antalja|Antaljā]] kļuvusi par Eiropas sieviešu čempionāta uzvarētāju ātrajā šahā. 2008. gadā kļuvusi par Ukrainas sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju.<ref>[http://susanpolgar.blogspot.com/2008/12/gaponenko-wins-ukrainian-womens.html Gaponenko wins Ukrainian Women's Championship 2008]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinu Kovaļevsku]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Irina Kruša|Irinai Krušai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2019. gada aprīlī [[Antalja|Antaljā]] dalījusi 1.-5. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]], taču pēc papildu rādītājiem palikusi 4. vietā.<ref>[http://chess-results.com/tnr423302.aspx?lan=1&art=4&flag=30 EUROPEAN WOMEN'S INDIVIDUAL CHESS CHAMPIONSHIP 2019]</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Ukrainas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 11 reizes (1994-1998, 2002-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2006), sudraba (2008) un 3 bronzas (2012, 2014, [[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2010) un sudraba (2006) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/hp1flbdo.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Inna Gaponenko]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 10 reizes (2001-2017, 2025). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2013), 2 sudraba (2015, 2025) un 2 bronzas (2009, 2017) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2017) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/hp1flbdo.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Inna Gaponenko]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 6 reizes (2007-2015, 2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2013) un 2 bronzas (2007, 2009) medaļas, bet individuālajā vērtējumā 2 zelta (2007, 2009) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/hp1flbdo.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Inna Gaponenko]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1995. gadā Gapoņenko piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM), bet 2002. gadā - starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 14101181 | chessgames = 42048 | 365chess = Inna_Gaponenko }} {{DEFAULTSORT:Gapoņenko, Inna}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hersonā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas šahisti]] [[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]] hk0tf6sia03chqqf38aic60e3a6hdaw 0 330950 4521142 4358883 2026-09-12T16:24:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521142 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dzjui Veņdzjuņa | vārds_orig = ''居文君'' | attēls = Ju Wenjun in 2024.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Dzjui Veņdzjuņa 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Ķīna|Šanhaja}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Dzjui Veņdzjuņa''' ({{val|zh|居文君}}, {{zh-p|Ju Wenjun}}; dzimusi {{dat|1991|1|31}} [[Šanhaja|Šanhajā]]) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009). 17. Pasaules čempione šahā (no 18.05.2018). == Biogrāfija == Pirmos panākumus starptautiskajos šaha turnīros guvusi 2004. gadā, kad [[Beirūta|Beirūtā]] izcīnījusi bronzas medaļu Āzijas sieviešu šaha čempionātā. 2006. gadā [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] piedalījusies [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm]] pēc [[izslēgšanas sistēma]]s, kurā 3. kārtā piekāpusies bijušajai Pasaules šaha čempionei [[Maija Čiburdanidze|Maijai Čiburdanidzei]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref> 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkārtoti piedalījusies [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]], bet šoreiz 2. kārtā piekāpusies citai bijušajai Pasaules šaha čempionei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> 2010. gadā uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=6396 Wang Hao and Ju Wenjun Chinese Champions]</ref> Tajā pašā gadā vēlreiz piedalījusies [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]], taču šoreiz 4. kārtā zaudējusi [[Humpi Koneru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2013. gadā [[Universiāde|Universiādē]] [[Kazaņa|Kazaņā]] izcīnījusi zelta medaļu komandu vērtējumā un sudraba medaļu individuālajā vērtējumā. 2014. gadā [[Dzjansu]] otro reizi uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā, kā arī kopā ar [[Hou Jifaņa|Hou Jifaņu]] dalījusi pirmo vietu FIDE sieviešu šaha ''Grand Prix'' sērijas turnīrā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]].<ref>[http://www.chessdom.com/fide-womens-grand-prix-in-sharjah-ju-wenjun-and-hou-yifan-share-first-place/ FIDE Women’s Grand Prix in Sharjah — Ju Wenjun and Hou Yifan share first place]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Nensija Leina|Nensiju Leinu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Džu Čeņa|Džu Čeņu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Olga Girja|Olgu Girju]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Ķīnas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 5 reizes (2008—2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]], [[43. šaha olimpiāde|2018]]) un 3 sudraba ([[39. šaha olimpiāde|2010]], [[40. šaha olimpiāde|2012]], [[41. šaha olimpiāde|2014]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta ([[43. šaha olimpiāde|2018]]), 2 sudraba ([[39. šaha olimpiāde|2010]], [[42. šaha olimpiāde|2016]]) un bronzas ([[41. šaha olimpiāde|2014]]) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/q8qe4mu9.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Ju Wenjun]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātos piedalījusies 3 reizes (2009—2015). Visas reizes komandu vērtējumā izcīnījusi zelta medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2012, 2016) un sudraba (2014) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/q8qe4mu9.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Ju Wenjun]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 5 reizes (2009—2017). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2009, 2011), 2 sudraba (2013, 2017) un bronzas (2015) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2011, 2013 — divas) un bronzas (2009) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/q8qe4mu9.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Ju Wenjun]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2009. gadā Dzjui Veņdzjuņai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8603006&title=WGM&pb=24 |title=80th FIDE Congress 2009, 11-18 October 2009, Halkidiki, GRE |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170224135857/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8603006&title=WGM&pb=24 }}</ref> bet 2014. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8603006&title=GM&pb=41 |title=4th quarter Presidential Board Meeting, 7-10 November 2014, Sochi, RUS |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603100853/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8603006&title=GM&pb=41 }}</ref> 2016. gada decembrī [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] nodrošinājusi uzvaru FIDE ''Grand Prix'' turnīru sērijā un tiesības piedalīties [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada mačā par Pasaules čempiones šahā nosaukumu]] ar 2017. gada Pasaules sieviešu šaha čempionāta pēc izslēgšanas sistēmas uzvarētāju.<ref>[https://en.chessbase.com/post/ju-wenjun-wins-grand-prix Ju Wenjun wins Grand Prix series]</ref> 2018. gada maijā [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Čuncjina|Čuncjinā]] mačā par Pasaules čempiones šahā nosaukumu ar 5½:4½ uzvarējusi savu tautieti [[Taņa Džunji|Taņu Džunji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://china2018.fide.com/ |title=FIDE Womens World Chess Championship Match 2018 |access-date={{dat|2018|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180520232308/http://china2018.fide.com/ }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Ketrīna Hardegena|Ketrīnu Hardegenu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Irina Kruša|Irinu Krušu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Džai Mo]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Gulruhbegima Tohirdžonova|Gulruhbegimu Tohirdžonovu]], pusfinālā uzvarējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandru Kosteņuku]], bet finālā ar 5:3 uzvarējusi [[Katerina Lagno|Katerinu Lagno]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|23||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Kļuvusi tikai par otro pasaules čempioni šahā, kurai izdevies nosargāt savu titulu Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas pēc savas tautietes [[Sje Dzjuņa]]s [[2000. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2000. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]. 2018. gada decembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] uzvarējusi Pasaules čempionātā sievietēm ātrajā šahā.<ref>[https://en.chessbase.com/post/rapid-world-championship-2018-st-petersburg-live FIDE World Rapid Champions: Dubov and Ju | ChessBase]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) dalījusi 2.—3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada janvārī [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Vladivostoka|Vladivostokā]] [[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules šaha čempiones titulu]] uzvarējusi [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandru Gorjačkinu]] ar 8½:7½ un saglabājusi čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_world_ch_match20 |title=ChessPro. Матч на первенство мира среди женщин. Шанхай – Владивосток 2020. Все о турнире |access-date={{dat|2020|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200129091901/https://chesspro.ru/tournaments/women_world_ch_match20 |archivedate={{dat|2020|01|29||bez}} }}</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 9.-10. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2021. gada maijā ierindojusies 9. vietā Ķīnas vīriešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr559815.aspx?lan=1&art=4 2021 China chess championship (Men)]</ref> 2023. gada jūlijā [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Čuncjina|Čuncjinā]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules šaha čempiones nosaukumu]] ar 6½:5½ (+2, = 9, -1) uzvarējusi pretendenti [[Lei Tindzje]] un aizstāvējusi savu titulu.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=121793 FIDE Women's World Championship (2023)]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies [[Elizabete Pēca|Elizabetei Pēcai]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1074691.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women’s World Rapid Championships 2024]</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzvarējusi Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1092671.aspx?lan=1&art=29&rd=3&turdet=YES&flag=30 FIDE Women’s World Blitz Championships 2024 - Knockout]</ref> 2025. gada aprīlī [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Čuncjina|Čuncjinā]] [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules šaha čempiones nosaukumu]] ar 6½:2½ (+5, =3, -1) uzvarējusi pretendenti [[Taņa Džunji|Taņu Džunji]] un aizstāvējusi savu titulu.<ref>[https://www.chess.com/news/view/ju-wenjun-wins-5th-womens-world-chess-championship GM Ju Wenjun has beaten GM Tan Zhongyi 6.5-2.5 to win the 2025 FIDE Women]</ref> == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 8603006 | chessgames = 102346 | 365chess = Ju_Wenjun }} {{Pasaules čempiones šahā}} {{DEFAULTSORT:Veņdzjuņa, Dzjui}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šanhajā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas šahisti]] [[Kategorija:Pasaules čempiones šahā]] bt93503j7qlspmd6g4h131vogkl0q84 0 330953 4521166 4270390 2026-09-12T17:15:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521166 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džao Sjue | vārds_orig = ''赵雪'' | attēls = ZhaoXue12.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Džao Sjue 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|Ķīna|Dzjinaņa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Džao Sjue''' ({{val|zh|赵雪}}, {{zh-p|Zhào Xuě}}; dzimusi {{dat|1985|4|6}} [[Dzjinaņa|Dzjinaņā]]) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2008). == Biogrāfija == Trīs reizes uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātos: 1997. gadā [[Kannas|Kannās]] U12 vecuma grupā, 1999. gadā U14 vecuma grupā un 2002. gadā [[Goa]] U20 vecuma grupā.<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic424.html#6 World Junior Championships 2002]</ref> Daudzu nacionālo un starptautisko šaha turnīru laureāte. 2000. gadā [[Budapešta|Budapeštā]] uzvarējusi šaha turnīrā ''First Saturday''. 2003. gadā uzvarējusi visas 9 partijas šaha turnīrā Kannās. 2005. gadā dalījusi pirmo vietu Ķīnas sieviešu šaha čempionātā. 2007. gadā [[Krievija|Krievijā]] kopā ar [[Džu Čeņa|Džu Čeņu]] dalījusi pirmo vietu šaha turnīrā ''North Urals Cup''. 2009. gadā kļuvusi par Ķīnas sieviešu šaha čempionāta vicečempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5506 |title=Chinese Championship 2009 |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109074757/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5506 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> Šo panākumu atkārtojusi arī 2011. gadā.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7140 2011 Chinese Championship]</ref> 2011. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] FIDE sieviešu šaha ''Grand Prix'' sērijas turnīrā uzvarējusi par 2½ punktiem apsteidzot otrās vietas ieguvēju [[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui Veņdzjuņu]].<ref>[http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7625 Nalchik GP: Zhao Xue loses final game, wins event by 2½ points]</ref> 2013. gadā uzvarējusi sieviešu konkurencē [[Gibraltāra]]s šaha festivālā.<ref>[http://www.chessdom.com/nikita-vitiugov-wins-gibraltar-after-tiebreak/ Nikita Vitiugov wins Gibraltar after tiebreak]</ref> 2013. gadā [[Universiāde|Universiādē]] [[Kazaņa|Kazaņā]] izcīnījusi zelta medaļas gan komandu, gan individuālajā vērtējumā. 2015. gadā [[Jaunzēlande]]s pilsētā Devonportā kļuvusi par šaha turnīra ''New Zealand Open'' uzvarētāju.<ref>[http://www.chessdom.com/zhao-xue-convincing-winner-of-2015-new-zealand-open/ Zhao Xue convincing winner of 2015 New Zealand Open]</ref> Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas: * [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004. gadā]] [[Elista|Elistā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Šadi Paridara|Šadi Paridaru]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Elizabete Pēca|Elizabetei Pēcai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> * [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006. gadā]] [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] 1. kārtā zaudējusi [[Marija Kursova|Marijai Kursovai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2008. gadā]] [[Naļčika|Naļčikā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Marisa Surjela|Marisu Surjelu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Šeņa Jana|Šeņai Janai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010. gadā]] [[Antakja|Antakjā]] sasniegusi savu lielāko panākumu, kad 1. kārtā uzvarējusi [[Marta Fjerro|Martu Fjerro]], 2. kārtā uzvarējusi [[Maija Čiburdanidze|Maiju Čiburdanidzi]], 3. kārtā uzvarējusi [[Jeļena Dembo|Jeļenu Dembo]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Almīra Skripčenko|Almīru Skripčenko]], bet pusfinālā zaudējusi [[Žuaņa Lufei|Žuaņai Lufei]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Natālija Hudgarjana|Natāliju Hudgarjanu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Nino Hurcidze|Nino Hurcidzi]], 3. kārtā uzvarējusi [[Marija Muzičuka|Mariju Muzičuku]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Dronavalli Hārika|Dronavalli Hārikai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> * [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gadā]] [[Soči|Sočos]] 1. kārtā uzvarējusi Marisu Surjelu, 2. kārtā uzvarējusi [[Salome Melia|Salomi Meliu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Bela Hotenašvili|Belu Hotenašvili]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Nataļja Pogoņina|Nataļjai Pogoņinai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Ajelena Martinesa|Ajelenu Martinesu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Padminī Routa]]i;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Karolīna Luhana|Karolīnu Luhanu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Žansaja Abdumalika|Žansajai Abdumalikai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Ķīnas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 8 reizes (2002-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2002, 2004, [[42. šaha olimpiāde|2016]]), 3 sudraba (2010, 2012, 2014) un bronzas (2006) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 5 zelta (2002 - divas, 2004, 2006, 2012) un bronzas (2004) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/kwasso28.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Zhao Xue]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātos piedalījusies 4 reizes (1999, 2008, 2012, 2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2008, 2012, 2016) un sudraba (1999) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2008, 2012, 2016) un bronzas (1999) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/kwasso28.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Zhao Xue]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules vīriešu komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2005. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/kwasso28.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Zhao Xue]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules sieviešu komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 4 reizes (2007-2011, 2017). Komandu vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2007, 2009, 2011) un sudraba (2017) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2007 - divas, 2011) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/kwasso28.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Zhao Xue]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2001. gadā Džao Sjuei piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM), bet 2008. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 8601283 | chessgames = 49245 | 365chess = Zhao_Xue }} {{DEFAULTSORT:Sjue, Džao}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šaņdunā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas šahisti]] tjzt5jtqw1awdy7a4fe2o5bvvawio83 0 335744 4521425 3947389 2026-09-13T08:10:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521425 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hoanga Thaņa Čanga | vārds_orig = ''Hoàng Thanh Trang'' | attēls = Hoàng Thanh Trang 2013.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Hoanga Thaņa Čanga 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Vjetnama|Hanoja}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{VIE}} <br />{{HUN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Hoanga Thaņa Čanga''' ({{val|vi|Hoàng Thanh Trang}}; dzimusi {{dat|1980|4|25}} [[Hanoja|Hanojā]]) ir [[Vjetnama]]s un [[Ungārija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (1995). == Biogrāfija == Kopš desmit gadu vecuma kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Ungāriju. Vairākkārt pārstāvējusi Vjetnamu Pasaules junioru šaha čempionātos, kuros 1992. gadā [[Duisburga|Duisburgā]] dalījusi 2.-4. vietu U12 vecuma grupā, 1993. gadā [[Bratislava|Bratislavā]] izcīnījusi 3. vietu U14 vecuma grupā, bet 1998. gadā kļuvusi par Pasaules junioru šaha čempioni U20 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uschess.org/news/press/uspr9860.html |title=Hoang wins, Krush takes bronze medal in India |access-date={{dat|2008|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081202042557/http://www.uschess.org/news/press/uspr9860.html |archivedate={{dat|2008|12|02||bez}} }}</ref> Kopš 1995. gada piedalījusies Pasaules šaha čempiones izcīņas ciklu turnīros. 1995. gadā [[Kišiņeva|Kišiņevā]] starpzonu turnīrā ieņēmusi 21. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/95wo$iix.htm 1995 Kishinev Interzonal Tournament]</ref> Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas: * [[2000. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2000. gadā]] [[Ņūdeli|Ņūdelī]] 1. kārtā zaudējusi [[Viktorija Čmilīte-Nilsena|Viktorijai Čmilītei]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm 2000 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2001. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2001. gadā]] [[Maskava|Maskavā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Huana Cjaņa|Huanu Cjaņu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a1wo$wix.htm 2001-02 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004. gadā]] [[Elista|Elistā]] 2. kārtā zaudējusi [[Tatjana Kosinceva|Tatjanai Kosincevai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> * [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā zaudējusi [[Natālija Buksa|Natālijai Buksai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Elina Danieljana|Elinu Danieljanu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Katerina Lagno|Katerinai Lagno]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Divas reizes izcīnījusi medaļas [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas sieviešu individuālajos šaha čempionātos]]: zelta (2000) un bronzas (2003). Kopš 2006. gada šaha turnīros pārstāv Ungāriju. 2013. gadā [[Belgrada|Belgradā]] kļuvusi par [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas sieviešu individuālajos šaha čempionāta]] uzvarētāju.<ref>[http://www.chessdom.com/hoang-thanh-trang-is-european-womens-chess-champion/ Hoang Thanh Trang is European Women’s Chess Champion]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 38. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 38. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> Pārstāvējusi Vjetnamas un Ungārijas komandas lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījusies 12 reizes (1994-2002, 2006-2018). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta ([[35. šaha olimpiāde|2002]]) un sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/gaqo8wgh.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Hoang Thanh Trang]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2019. gadā; * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2007, 2011-2013);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/gaqo8wgh.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Hoang Thanh Trang]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātos piedalījusies 3 reizes (1995-2003).<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/gaqo8wgh.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Hoàng Thanh Trang]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1995. gadā viņai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WIG), bet 2007. gadā - starptautiskās lielmeistara vīriešiem (GM) nosaukumu. Kļuvusi par trīspadsmito sievieti, kurai FIDE ir piešķīrusi vīriešu lielmeistara nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12400149 | chessgames = 86885 | 365chess = Thanh_Trang_Hoang }} {{DEFAULTSORT:Čanga, Hoanga Thaņa}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vjetnamā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas šahisti]] [[Kategorija:Vjetnamas šahisti]] ge10xi5wglx9345yot6qnc3nr7sc052 0 337445 4521269 4359378 2026-09-12T21:04:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521269 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Elina Danieljana | vārds_orig = ''Էլինա Դանիելյան'' | attēls = Elina Danielian 2013.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Elina Danieljana 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Azerbaidžānas PSR|Baku|td=Azerbaidžāna}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ARM}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Elina Danieljana''' ({{val|hy|Էլինա Դանիելյան}}; dzimusi {{dat|1978|8|16}} [[Baku]]) ir [[Armēnija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (1994). == Biogrāfija == Divas reizes uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātos: 1992. gadā [[Dīsburga|Duisburgā]] U14 vecuma grupā un 1993. gadā [[Bratislava|Bratislavā]] U16 vecuma grupā. 1994. gadā kļuvusi par Eiropas junioru vicečempioni U18 vecuma grupā, kā arī izcīnījusi 2 bronzas medaļas Eiropas junioru šaha čempionātos U20 vecuma grupā. Sešas reizes uzvarējusi Armēnijas sieviešu šaha čempionātos (1993, 1994, 1999, 2002, 2003, 2004). 2021. gadā kļuvusi par [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas sieviešu šaha čempionāta]] uzvarētāju<ref>[https://armenpress.am/eng/news/1061313.html Grandmaster Elina Danielian becomes Champion of Europe – unprecedented success for Armenia, Armenpress.am]</ref>. Daudzkārtējā Pasaules sieviešu šaha čempionātu izcīņas ciklu dalībniece. 1995. gadā [[Kišiņeva|Kišiņevā]] debitējusi starpzonu turnīrā, kurā ieņēmusi 29. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/95wo$iix.htm 1995 Kishinev Interzonal Tournament]</ref> Četras reizes nokļuvusi līdz Pasaules sieviešu šaha čempionātu pēc izslēgšanas sistēmas 2. kārtai, kuros [[2001. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2001.]] un [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004. gadā]] zaudējusi [[Sjui Juihua]],<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a1wo$wix.htm 2001-02 FIDE Knockout Matches]</ref><ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006. gadā]] - [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]],<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref> bet [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012. gadā]] - [[Dronavalli Hārika]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> Vēl divos Pasaules čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas zaudējusi 1. kārtā ([[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010]], [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> Piedalījusies vairāku ''FIDE Women's Grand Prix'' sēriju (2009-2010, 2011-2012, 2013-2014) turnīros. Labākos rezultātus sasniegusi 2009. gadā [[Stambula|Stambulā]] un 2011. gadā [[Doha|Dohā]], kad abas reizes ieņēmusi 2. vietu aiz [[Humpi Koneru]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a9wo$gix.htm 2009-2010 FIDE Women's Grand Prix]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b1wo$gix.htm |title=2011-2012 FIDE Women's Grand Prix |access-date={{dat|2016|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828223532/http://www.mark-weeks.com/chess/b1wo$gix.htm |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}} }}</ref> 2014. gadā ''Grand Prix'' sērijas turnīrā Lopotā ([[Gruzija]]) ieņēmusi 3. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b3wo$gix.htm 2013-2014 FIDE Women's Grand Prix]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Padminī Routa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Hoanga Thaņa Čanga|Hoangai Thaņai Čangai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2006. gadā uzvarējusi Eiropas šaha klubu kausa izcīņā sievietēm [[Erevāna]]s komandas ''MIKA'' sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpbase.org/2006b/2006mkye.html |title=OlimpBase :: 11th European Chess Club Cup (women), Fügen 2006, MIKA Yerevan |access-date={{dat|2016|11|28||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181008035712/http://www.olimpbase.org/2006b/2006mkye.html }}</ref> 2008. gadā uzvarējusi starptautiskajā šaha turnīrā [[Stokholma|Stokholmā]]. 2011. gadā [[Tbilisi]] izcīnījusi bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]]. 2021. gada augustā [[Jasi|Jasos]] uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr573407.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 EUROPEAN INDIVIDUAL WOMEN’S CHESS CHAMPIONSHIP 2021]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 37. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 44. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada septembrī ierindojusies 6. vietā [[Karaghandi apgabals|Karaghandi apgabala]] atklātā čempionāta "B" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr974293.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES 1 Открытый Кубок Акима Карагандинской области среди женщин]</ref> 2025. gada aprīlī [[Roda|Rodā]] ierindojusies 18. vietā [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1135872.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 25th European Women's Chess Championship 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 18. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> Pārstāvējusi Armēnijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 16 reizes (1992-2018, 2022-2024) un izcīnījusi individuālo bronzas (2024) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/qmkakw2g.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Elina Danielian]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 9 reizes (1997-1999, 2003-2015). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2003) un bronzas (2007) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2003), 2 sudraba (2003, 2007) un bronzas (2007) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/qmkakw2g.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Elina Danielian]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 5 reizes (2007-2011, 2015, 2019).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/qmkakw2g.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Elina Danielian]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1993. gadā Danieljanai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 1994. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2003. gadā saņēmusi starptautiskā meistara vīriešiem (IM) nosaukumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13300210&title=IM&pb=2 |title=Presidential Board, August 2003, Abuja, Nigeria |access-date={{dat|2016|11|28||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170211082338/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13300210&title=IM&pb=2 }}</ref> bet 2010. gadā - starptautiskās lielmeistara vīriešiem (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13300210&title=GM&pb=28 |title=81st FIDE Congress 2010, 24 September-3 October 2010, Khanty-Mansiysk, RUS |access-date={{dat|2016|11|28||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170211082101/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13300210&title=GM&pb=28 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13300210 | chessgames = 26789 | 365chess = Elina_Danielian }} {{DEFAULTSORT:Danieljana, Elina}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baku dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijas šahisti]] inv7xi0ryh7kg302h9umlav61dgq0nd 0 337512 4521316 4361285 2026-09-13T05:16:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521316 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gulishana Nahbajeva | vārds_orig = ''Гүлісхан Нахбаева'' | attēls = GuliskhanNakhbayeva12.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Gulishana Nahbajeva 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Šimkenta|td=Kazahstāna}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{KAZ}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Gulishana Nahbajeva''' ({{val|kk|Гүлісхан Нахбаева}}; dzimusi {{dat|1991|6|20}} [[Šimkenta|Čimkentā]]) ir [[Kazahstāna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2012). == Biogrāfija == Vairākkārt pārstāvējusi savu valsti Āzijas junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, izcīnot 2 zelta (2007. gadā U16 vecuma grupā, 2009. gadā U18 vecuma grupā) un sudraba (2010. gadā U20 vecuma grupā) medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=45315 |title=Asian Youth Under 18 Girls Chess Championship 2009 |access-date={{dat|2016|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304134929/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=45315 }}</ref><ref>[http://www.chessgames.com/player/guliskhan_nakhbayeva.html Chessgames Biography: Guliskhan Nakhbayeva]</ref> No 2011. gada līdz 2014. gadam četras reizes uzvarējusi Kazahstānas sieviešu šaha čempionātos.<ref>[http://www.chessdom.com/guliskhan-nakhbayeva-is-four-times-kazakhstan-champion-for-women/ Guliskhan Nakhbayeva is four-times Kazakhstan champion for women]</ref> 2011. gadā [[Londona|Londonā]] dalījusi pirmo vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''London Chess Classic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theweekinchess.com/chessnews/events/london-chess-classic-2011 |title=Women's Invitational, London 2011 |access-date={{dat|2016|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180326202600/http://theweekinchess.com/chessnews/events/london-chess-classic-2011 }}</ref> 2013. gadā uzvarējusi Pasaules šaha čempiones izcīņas cikla zonas turnīrā Ošā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=82457&t=0 |title=Zone 3.4 Championship (Women) 2013 |access-date={{dat|2016|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304211442/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=82457&t=0 }}</ref> 2015. gadā piedalījusies Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 1. kārtā zaudējusi [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> 2013.-2014. gada sezonā piedalījusies arī ''FIDE Women's Grand Prix'' sērijas turnīros.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b3wo$gix.htm 2013-2014 FIDE Women's Grand Prix]</ref> 2017. gada aprīlī piekto reizi uzvarējusi Kazahstānas sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr273272.aspx?lan=1&art=4&wi=821 |title=Финал чемпионата РК по шахматам среди женщин 2017 г. |access-date={{dat|2017|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170728170933/http://chess-results.com/tnr273272.aspx?lan=1&art=4&wi=821 |archivedate={{dat|2017|07|28||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Alisa Gaļļamova|Alisai Gaļļamovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Kazahstānas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 4 reizes (2008-2014);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/ztp75vdk.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Guliskhan Nakhbaeva]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2013-2015, 2019);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/ztp75vdk.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Guliskhan Nakhbaeva]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātā sievietēm piedalījusies 2014. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/ztp75vdk.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Guliskhan Nakhbaeva]</ref> * [[Āzijas spēles|Āzijas spēļu]] telpās komandu šaha turnīrā piedalījusies 2009. gadā.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersai/ztp75vdk.html OlimpBase :: Asian Indoor Games (chess) :: Guliskhan Nakhbaeva]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2010. gadā Nahbajevai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2012. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13704788 | chessgames = 119049 | 365chess = Guliskhan_Nakhbayeva }} {{DEFAULTSORT:Nahbajeva, Gulishana}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas šahisti]] qpv8djvi44pia11ce5qo58pzsdww3f1 0 337522 4521102 3934312 2026-09-12T13:14:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521102 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dinara Saduakasova | vārds_orig = ''Динара Рамазанқызы Сәдуақасова'' | attēls = 2022-Dinara-Saduakassova.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Dinara Saduakasova 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1996 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Kazahstāna|Astana}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{KAZ}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Dinara Saduakasova''' ({{val|kk|Динара Рамазанқызы Сәдуақасова}}; dzimusi {{dat|1996|10|31}} [[Astana|Astanā]]) ir [[Kazahstāna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2012). == Biogrāfija == Trīs reizes uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātos: 2010. gadā U14 vecuma grupā,<ref>[http://chess-results.com/tnr39345.aspx?lan=16&art=1&rd=11&flag=30&wi=821 World Youth Chess Championships 2010 Girls Under 14]</ref> 2014. gadā U18 vecuma grupā (par pusotru punktu apsteidzot otrās vietas ieguvēju [[Filica Osmanodja|Filicu Osmanodju]])<ref>[http://chess-results.com/tnr144253.aspx?lan=16&art=1&rd=11&turdet=YES&flag=30&wi=984 World Youth Chess Championships 2014 U18 Girls]</ref> un 2016. gadā [[Bhubanešbara|Bhubanešbarā]] U20 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/jeffery-xiong-and-dinara-saduakassova-are-2016-world-junior-champions/ |title=Jeffery Xiong and Dinara Saduakassova are 2016 World Junior Champions |access-date={{dat|2016|11|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161228053013/http://www.chessdom.com/jeffery-xiong-and-dinara-saduakassova-are-2016-world-junior-champions/ |archivedate={{dat|2016|12|28||bez}} }}</ref> 2012. gadā dalījusi pirmo vietu [[Maskava]]s starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Moscow Open''.<ref>[http://en.chessbase.com/post/dinara-saduakassova-the-kazakh-prodigy Dinara Saduakassova – the Kazakh prodigy]</ref> 2015. gadā [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s šaha kluba ''Gambit-Aseko'' sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu Eiropas šaha kausa izcīņā sieviešu komandām.<ref>[http://www.olimpbase.org/2015b/2015gbsk.html OlimpBase :: 20th European Chess Club Cup (women), Skopje 2015, SS Gambit-Aseko Skopje]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Marina Korņeva|Marinu Ņečajevu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Dronavalli Hārika]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2017. gadā uzvarējusi Āzijas 3.4 zonas turnīrā, apsteidzot Uzbekistānas lielmeistari [[Gulruhbegima Tohirdžonova|Gulruhbegimu Tohirdžonovu]], un izcīnījusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr287124.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Zone 3.4 Women Championship 2017|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Ana Matnadze|Anai Matnadzei]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2019. gadā uzvarējusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas sieviešu šaha čempionātā]].<ref>[https://www.chess.com/news/view/le-quang-liem-wins-asian-continental-chess-championship Le Quang Liem Wins Asian Continental Chess Championship]</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] palikusi 11. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 27. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm ar ½:1½ papildu mačā piekāpjoties [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]].<ref>[http://chess-results.com/tnr706382.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Rapid Women]</ref> Pārstāvējusi Kazahstānas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 4 reizes (2008-2014);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/6qwqeg0j.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Dinara Saduakasova]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2013-2015, 2019);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/6qwqeg0j.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Dinara Saduakasova]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātos sievietēm piedalījusies 3 reizes (2012-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas (2016) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/6qwqeg0j.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Dinara Saduakasova]</ref> * Pasaules junioru U16 šaha olimpiādē piedalījusies 2011. gadā.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerswy/6qwqeg0j.html OlimpBase :: World Youth U16 Chess Olympiads :: Dinara Saduakasova]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2011. gadā Saduakasovai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2012. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13700090 | chessgames = 119244 | 365chess = Dinara_Saduakassova }} {{DEFAULTSORT:Saduakasova, Dinara}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas šahisti]] 1blvg5wb27q7s4z6zkjbc2any8xi3a1 0 343410 4521270 4248679 2026-09-12T21:06:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521270 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Elizabete Pēca | vārds_orig = ''Elisabeth Pähtz'' | attēls = Pähtz,Elisabeth 2018 Dortmund.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Elizabete Pēca 2018. gadā [[Dortmunde|Dortmundē]] | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Vācijas Demokrātiskā Republika|Erfurte|td=Vācija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Elizabete Pēca''' ({{val|de|Elisabeth Pähtz}}; dzimusi {{dat|1985|1|8}} [[Erfurte|Erfurtē]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2001). == Biogrāfija == Vācijas šaha lielmeistara [[Tomass Pēcs|Tomasa Pēca]] meita. Divpadsmit gadu vecumā uzvarējusi Vācijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 1999. gadā kļuvusi par visu laiku jaunāko Vācijas sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju. 2002. gadā uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā, bet 2004. gadā [[Koči (Indija)|Kočinā]] izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2056 The Junior World Championships 2004]</ref> 2005. gadā [[Stambula|Stambulā]] kļuvusi par Pasaules junioru šaha čempioni U20 vecuma grupā. 2007. gadā [[Bādhomburga|Bādhomburgā]] izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā šaha turnīrā (uzvarējusi [[Džao Sjue]]).<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic665.html#7 Bad Homburg 2007]</ref> Astoņas reizes ([[2001. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2001]], [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004]], [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006]], [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2008]], [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010]], [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015]], [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017]], [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018]]) piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas, kuros labākos rezultātus sasniegusi divos pirmajos turnīros, kad iekļuvusi 3. kārtā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a1wo$wix.htm World Chess Championship (Women): 2001-02 FIDE Knockout Matches]</ref><ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm World Chess Championship (Women): 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā uzvarējusi [[Atusa Purkašjana|Atusu Purkašjanu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Pīa Kramlinga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā zaudējusi [[Mobina Alinasaba|Mobinai Alinasabai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2016. gadā uzvarējusi ''Grenke Chess Open'' starptautiskajā šaha turnīrā. 2019. gada aprīlī [[Antalja|Antaljā]] izcīnījusi bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr423302.aspx?lan=1&art=4&flag=30 EUROPEAN WOMEN'S INDIVIDUAL CHESS CHAMPIONSHIP 2019]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] izcīnījusi 5. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> [[Attēls:Grenke Chess Open 2016 Damen.jpeg|300px|left|thumb|Elizabete Pēca (vidū) 2016. gadā pēc uzvaras ''Grenke Chess Open'' kopā ar [[Sāra Papa|Sāru Holtu]] (pa kreisi) un [[Jeļena Kepke|Jeļenu Kepki]] (pa labi)]] 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] izcīnījusi 2. vietu [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] ierindojusies 9. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] ierindojusies 8. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 6.-7. vietu sieviešu lielmeistaru starptautiskajā šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-cairns-cup-recap/2023-cairns-cup-day-9 2023 Cairns Cup - Day 9 | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā ceturtdaļfinālā piekāpusies [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 29. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 9. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 9.-10. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] ierindojusies 9. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] palikusi 10. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]</ref> Pārstāvējusi Vācijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 13 reizes (1998-2018, 2022-2024) un izcīnījusi sudraba (2024) medaļu individuālā vērtējumā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/pphbnjth.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Elisabeth Pähtz]</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 10 reizes (1999-2017). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas (2001) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/pphbnjth.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Elisabeth Pähtz]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2 reizes (2007, 2021) un individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas (2007) medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/pphbnjth.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Elisabeth Pähtz]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1998. gadā Pēcai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2001. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2004. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4641833 | chessgames = 50272 | 365chess = Elisabeth_Paehtz }} {{DEFAULTSORT:Pēca, Elizabete}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] [[Kategorija:Tīringenē dzimušie]] a9v0kh2gg7zfaq9k72l5fzf5dwscxfk 0 343657 4521160 4367772 2026-09-12T17:13:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521160 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džai Mo | vārds_orig = ''翟墨'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1996 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Džai Mo''' ({{val|zh|翟墨}}, {{zh-p|Zhai Mo}}; dzimusi 1996. gadā) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2016). == Biogrāfija == 2008. gadā uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā, apsteidzot otrās vietas ieguvēju [[Filica Osmanodja|Filicu Osmanodju]]. 2014. gadā uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā B grupā un dalījusi 5.-9. vietu Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā (uzvarējusi [[Aleksandra Gorjačkina]]).<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=84847 World Junior Championship (Girls) Tournament 2014]</ref> 2015. gada jūlijā Ķīnas zonas turnīrā dalījusi 2.-3. vietu ar [[Ni Šicjuņa|Ni Šicjuņu]] (uzvarējusi [[Taņa Džunji]]) un iekļuvusi 2017. gada [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]].<ref>[http://www.chessdom.com/wgm-zhongyi-tan-wins-2015-fide-zonal-3-5/ WGM Zhongyi Tan wins 2015 FIDE Zonal 3.5]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc [[izslēgšanas sistēma]]s 1. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandrai Gorjačkinai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Olga Girja|Olgu Girju]], bet 2. kārtā uzvarējusi [[Nino Baciašvili]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2021. gada maijā ierindojusies 6. vietā Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr559816.aspx?lan=1&art=4 2021 China chess championship (Women)]</ref> 2022. gada novembrī [[Dzjansu]] izcīnījusi 4. vietu Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://www.fide.com/news/2084 Chinese Championship 2022: Dai Changren and Tan Zhongyi win titles]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 26. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Ķīnas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 1 reizi ([[43. šaha olimpiāde|2018]]). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļu; * 2025. gadā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://www.chess.com/events/info/2025-fide-womens-world-team-championship World Womens Team Chess Championship 2025]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2013. gadā Mo piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2016. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8600201&title=WIM&pb=35 |title=1st quarter PB 2013, Yerevan, ARM, 18-20 January 2013 |access-date={{dat|2017|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150912053655/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8600201&title=WIM&pb=35 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8600201&title=WGM&pb=45 |title=4th quarter Presidential Board Meeting 2015 |access-date={{dat|2017|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180513011305/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8600201&title=WGM&pb=45 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 8600201 | chessgames = 133523 | 365chess = Zhai_Mo }} {{DEFAULTSORT:Mo, Džai}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hebei dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas šahisti]] rr6fu5xiyhzxqax9l0bingn978rz6yy 0 344444 4521313 4515927 2026-09-13T04:56:00Z Pirags 3757 4521313 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas arheoloģi|Loze|Loze|uzvārds}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilze Loze | vārds_orig = | attēls = Loze ilze.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 10 | m_vieta = {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Ļeņingradas Valsts universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļa <br> [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilze Biruta Loze''' (1936-2026<ref>https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts/posts/pfbid02j25LVU4zzDT79kBQzKAGfz4zvoAn16JngYoAFuiwGFJQRBNz2k57PkXjK9TxdyJHl</ref>) bija latviešu [[Arheoloģija|arheoloģe]], vēstures zinātņu doktore (1972). [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] darbiniece, [[akmens laikmets|Akmens laikmeta]] pētniece. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle (1997). Atklājusi 31 akmens laikmeta apmetni, no tām [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē vairāk nekā 20 akmens un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas. Pateicoties viņai, Lubānas ezera apkārtnes arheoloģiskais komplekss ierindots Eiropas nozīmīgāko akmens laikmeta apdzīvotības centru vidū. Vēlāk veica pētījumus arī [[neolīts|neolīta]] apmetnēs [[Ziemeļkurzeme]]s kāpās Pūrciemā un Ģipkā (2006). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1936. gada 3. martā Rīgā Aleksandra Lozes ģimenē. Studēja arheoloģiju Ļeņingradas Valsts universitātes Vēstures fakultātē. 1959. gadā viņa tika pieņemta darbā [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta]] Arheoloģijas sektorā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1962. gadā viņa uzsāka pētījumus [[Lubāns|Lubāna]] ieplakā. 1972. gadā Ļeņingradā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidātes, bet 1995. gadā Rīgā habilitētās vēstures doktores disertāciju. Kopš 1994. gada viņa ir Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece. Starptautiskās aizvēstures un senākās vēstures zinātņu asociācijas Dzintara komisijas locekle. 2001. gadā viņa vadīja IV starptautiskās dzintara konferences organizēšanu Talsos. Vadīja nodarbības arheoloģijas studentiem [[Latvijas Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātē un [[Rēzeknes augstskola]]s Humanitārajā fakultātē. == Darbi == Ilze Loze ir vairāk nekā 400 zinātnisku un zinātniski populāru rakstu, 14 grāmatu un brošūru autore. Ar referātiem par Latvijas akmens laikmeta jautājumiem viņa uzstājusies arī Polijā, Vācijā, Itālijā, Serbijā, Maltā, Dienvidāfrikā, Meksikā u.c. valstīs.<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2011_files/1numurs/A_Vasks_I_Lozei_75_LVIZ_2011_1.pdf Andrejs Vasks. ARHEOLOĢEI ILZEI BIRUTAI LOZEI — 75]{{Novecojusi saite}} lvi.lv</ref> * Akmens laikmets Lubāna klānos. Rīga: Zinātne, 1979. - 85 lappuses * ''Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины''. Rīga: Zinātne, 1979. - 203 lpp. (krieviski) * Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā, Rīga: Zinātne, 1983. - 134 lappuses * ''Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит.'' Rīga: Zinātne, 1988. (krieviski) * Lubāna klāni aicina. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1994. - 170 lpp. * [[Jānis Graudonis]], [[Ilga Zagorska]], Ilze Loze, [[Andrejs Vasks]]. Latvijas senākā vēsture 9. g.t. pr. Kr.- 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 463 lpp. * ''Stone Age settlements in the Lake Lubans wetland in Latvia, and subsistence strategies of the population''. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2000, 54(3/4): 109 - 122 lpp. (angliski) * ''Amber in archaeology: proceedings of the Fourth International Conference on Amber in Archaeology. [[Talsi]], 2001. Edited by Curt W. Beck, Ilze B. Loze, Joan M. Todd''. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. - 259 lpp. * Senais dzintars Austrumbaltijā. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2004. - 136 lpp. * Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses * Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. * Vēlā neolīta Aboras I apmetnes apdzīvotība. Jauni radioaktīvā oglekļa datējumi Lubāna mitrajā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2012. 66(5/6): 26 - 38 lpp. == Apvalvojumi un pagodinājumi == * SIA “Lattelekom” un Latvijas izglītības fonda medaļa, diploms un stipendijs (2004) * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā (2007) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Loze, Ilze}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] gjekdgsp6taunstnfqnx64la1too6o7 4521314 4521313 2026-09-13T04:57:56Z Pirags 3757 4521314 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas arheoloģi|Loze|Loze|uzvārds}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilze Loze | vārds_orig = | attēls = Loze ilze.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 10 | m_vieta = {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Ļeņingradas Valsts universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļa <br> [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilze Biruta Loze''' (1936-2026<ref>https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts/posts/pfbid02j25LVU4zzDT79kBQzKAGfz4zvoAn16JngYoAFuiwGFJQRBNz2k57PkXjK9TxdyJHl</ref>) bija latviešu [[Arheoloģija|arheoloģe]], vēstures zinātņu doktore (1972). [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] darbiniece, [[akmens laikmets|Akmens laikmeta]] pētniece. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle (1997). Atklājusi 31 akmens laikmeta apmetni, no tām [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē vairāk nekā 20 akmens un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas. Pateicoties viņai, Lubānas ezera apkārtnes arheoloģiskais komplekss ierindots Eiropas nozīmīgāko akmens laikmeta apdzīvotības centru vidū. Vēlāk veica pētījumus arī [[neolīts|neolīta]] apmetnēs [[Ziemeļkurzeme]]s kāpās [[Pūrciems|Pūrciemā]] un [[Ģipka|Ģipkā]] (2006). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1936. gada 3. martā Rīgā Aleksandra Lozes ģimenē. Studēja arheoloģiju Ļeņingradas Valsts universitātes Vēstures fakultātē. 1959. gadā viņa tika pieņemta darbā [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta]] Arheoloģijas sektorā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1962. gadā viņa uzsāka pētījumus [[Lubāns|Lubāna]] ieplakā. 1972. gadā Ļeņingradā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidātes, bet 1995. gadā Rīgā habilitētās vēstures doktores disertāciju. Kopš 1994. gada viņa ir Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece. Starptautiskās aizvēstures un senākās vēstures zinātņu asociācijas Dzintara komisijas locekle. 2001. gadā viņa vadīja IV starptautiskās dzintara konferences organizēšanu Talsos. Vadīja nodarbības arheoloģijas studentiem [[Latvijas Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātē un [[Rēzeknes augstskola]]s Humanitārajā fakultātē. == Darbi == Ilze Loze ir vairāk nekā 400 zinātnisku un zinātniski populāru rakstu, 14 grāmatu un brošūru autore. Ar referātiem par Latvijas akmens laikmeta jautājumiem viņa uzstājusies arī Polijā, Vācijā, Itālijā, Serbijā, Maltā, Dienvidāfrikā, Meksikā u.c. valstīs.<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2011_files/1numurs/A_Vasks_I_Lozei_75_LVIZ_2011_1.pdf Andrejs Vasks. ARHEOLOĢEI ILZEI BIRUTAI LOZEI — 75]{{Novecojusi saite}} lvi.lv</ref> * Akmens laikmets Lubāna klānos. Rīga: Zinātne, 1979. - 85 lappuses * ''Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины''. Rīga: Zinātne, 1979. - 203 lpp. (krieviski) * Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā, Rīga: Zinātne, 1983. - 134 lappuses * ''Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит.'' Rīga: Zinātne, 1988. (krieviski) * Lubāna klāni aicina. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1994. - 170 lpp. * [[Jānis Graudonis]], [[Ilga Zagorska]], Ilze Loze, [[Andrejs Vasks]]. Latvijas senākā vēsture 9. g.t. pr. Kr.- 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 463 lpp. * ''Stone Age settlements in the Lake Lubans wetland in Latvia, and subsistence strategies of the population''. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2000, 54(3/4): 109 - 122 lpp. (angliski) * ''Amber in archaeology: proceedings of the Fourth International Conference on Amber in Archaeology. [[Talsi]], 2001. Edited by Curt W. Beck, Ilze B. Loze, Joan M. Todd''. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. - 259 lpp. * Senais dzintars Austrumbaltijā. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2004. - 136 lpp. * Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses * Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. * Vēlā neolīta Aboras I apmetnes apdzīvotība. Jauni radioaktīvā oglekļa datējumi Lubāna mitrajā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2012. 66(5/6): 26 - 38 lpp. == Apvalvojumi un pagodinājumi == * SIA “Lattelekom” un Latvijas izglītības fonda medaļa, diploms un stipendijs (2004) * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā (2007) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Loze, Ilze}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] r5lv4o5iyk65ogl30y13skw6pmdme89 0 349681 4521575 3888075 2026-09-13T11:29:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521575 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ingrīda Aljaga Fernandesa | vārds_orig = ''Ingrid Yadira Aliaga Fernández'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Peru|Lima}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{PER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Ingrīda Jadira Aljaga Fernandesa''' ({{val|es|Ingrid Yadira Aliaga Fernández}}; dzimusi {{dat|1991|12|15}} [[Lima|Limā]]) ir [[Peru]] [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (2018). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt deviņu gadu vecumā. 2003. gadā [[Bogota|Bogotā]] izcīnījusi sudraba medaļu Panamerikas junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2006. gadā uzvarējusi Panamerikas junioru šaha čempionātā U16 vecuma grupā. 2008. gadā uzvarējusi Panamerikas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 2009. gadā uzvarējusi Panamerikas junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā. Daudzkārtējā Peru sieviešu šaha čempionāta uzvarētāja (2007, 2009, 2011, 2012, 2016).<ref>[http://chess-results.com/tnr207056.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&wi=984 Campeonato Nacional Femenino de Ajedrez 2016]</ref> 2012. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] piedalījusies Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 1. kārtā zaudējusi [[Viktorija Čmilīte-Nilsena|Viktorijai Čmilītei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Valentīna Guņina|Valentīnai Guņinai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Peru komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījusies 5 reizes (2004-2006, 2010-2012, 2016).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/h1ldpdfo.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Ingrid Aliaga Fernández]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2004. gadā viņai piešķīra FIDE meistares nosaukumu (WFM), bet 2018. gadā - starptautiskās meistares nosaukumu (WIM). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 3802191 | chessgames = 89023 | 365chess = Ingrid_Yadira_Aliaga_Fernandez }} {{DEFAULTSORT:Aljaga Fernandesa, Ingrīda}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Peru šahisti]] 15qplqieekqptkvqdq4nrxb390qc4tk 0 352644 4521430 4456307 2026-09-13T08:21:28Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg]] → [[File:British Army OF-7.svg]] → The file was renamed on Commons, but the filename was not changed in the language versions because Delinker did not perform the task. ([[c:c:GR]]) 4521430 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Generalmajors.gif|thumb|300px|[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] ģenerālmajora apkakles zīmotne uz parādes militārā tērpa (no 2002).]] '''Ģenerālmajors''' (no {{val-la|maior generalis}} — ‘galvenais majors’) ir viena no [[ģenerālis|ģenerāļu]] dienesta pakāpēm. Dažās valstīs tam atbilst divīzijas ģenerāļa dienesta pakāpe. == Lietošana Latvijā == {{Pamatraksts|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes}} Ģenerālmajora dienesta pakāpe tiek lietota [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos]]. == NATO valstu ģenerālmajoru uzpleči == <gallery mode="packed" heights="110"> British Army OF-7.svg |<center>Apvienotā Karaliste</center> GenMjr OF7-Rockkragen AT.gif |<center>Austrija</center> CzArmy 2011 OF7-Generalmajor shoulder.svg |<center>Čehija</center> Army-GRE-OF-07.svg |<center>Grieķija</center> IT-Army-OF7.svg |<center>Itālija</center> CDN-Army-MGen-Shoulder.svg |<center>Kanāda</center> LV-Army-OF7.png |<center>Latvija</center> Nl-landmacht-generaal majoor.svg |<center>Nīderlande</center> Army-NOR-OF-07.svg |<center>Norvēģija</center> Army-POL-OF-07.svg |<center>Polija</center> 20 - Major-general.svg |<center>Portugāle</center> RO-Army-OF7.png |<center>Rumānija</center> 4ej.png |<center>Spānija</center> DH321-Generalmajor.png |<center>Vācija</center> SWE-Army-OF7.png |<center>Zviedrija</center> </gallery> {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģenerāļi| ]] [[Kategorija:Dienesta pakāpes]] j08izoy3nlie5l9euljlwfts7y1appr 0 357031 4521569 4432299 2026-09-13T11:25:38Z Bendžamins 76862 4521569 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|28}} | birth_place = | caps1 = 53 | caps2 = 203 | caps3 = 158 | caption = Aleksandrs Lakazets 2025. gadā | clubnumber = 91 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lionas "Olympique" B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]] | goals1 = 23 | goals2 = 100 | goals3 = 54 | height = 175<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olweb.fr/en/player/alexandre-lacazette-2058.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161017134758/http://www.olweb.fr/en/player/alexandre-lacazette-2058.html }}</ref> | image = Lacazette asse ol 2425.png | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 11 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 12 | nationalcaps6 = 11 | nationalcaps7 = 16 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 4 | nationalgoals5 = 9 | nationalgoals6 = 5 | nationalgoals7 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam7 = {{fb|Francija}} | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalyears3 = 2008—2009 | nationalyears4 = 2009—2010 | nationalyears5 = 2010—2011 | nationalyears6 = 2011—2012 | nationalyears7 = 2013—2017 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Aleksandrs Lakazets | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2008—2011 | years2 = 2010—2017 | years3 = 2017—2022 | youthclubs1 = ELCS Lyon | youthclubs2 = Lyon | youthyears1 = 1998—2003 | youthyears2 = 2003—2011 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | years4 = 2022—2025 | caps4 = 94 | goals4 = 61 | nationalteam8 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears8 = 2024 | nationalcaps8 = 8 | nationalgoals8 = 3 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]] | years5 = 2025— | caps5 = 38 | goals5 = 14 }} '''Aleksandrs Lakazets''' ({{Val|fr|Alexandre Lacazette}}; dzimis {{Dat|1991|5|28}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Neom SC|Neom]]'' uzbrucējs. Pārstāvējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. == Karjera == 2010. gada vasarā Lakazets parakstīja savu pirmo pofesionālo līgumu ar [[Lionas "Olympique"]]. Lakazets pavisam Lionā guva 100 vārtus. 2017. gada vasarā Lakazets pievienojās [[Londona|Londonas]] klubam ''[[Arsenal FC]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=21 August 2017|date=5 July 2017|publisher=arsenal.com|title=Alexandre Lacazette agrees to join Arsenal|url=https://www.arsenal.com/news/alexandre-lacazette-agrees-join-arsenal}}</ref> Debijas spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]] Lakazets guva vārtus jau 94. sekundē un palīdzēja ''Arsenal'' uzvarēt ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=21 August 2017|date=11 August 2017|publisher=bbc.com|title=Arsenal 4-3 Leicester City|url=http://www.bbc.com/sport/football/40822513}}</ref> Ar ''Arsenal'' komandu ieguvis [[FA kauss|FA kausu]] 2020. gadā. 2022. gadā, kā brīvais aģents, atgriezies Lionas "Olympique". [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]] 16 spēlēs guvis 3 vārtus. Ar izlasi izcīnījis sudraba medaļu [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Lyon''' * [[Coupe de France]]: 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2012 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2017 '''Francija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] sezonas labākais spēlētājs: 2014—15 * Francijas 1. līgas labākais vārtu guvējs: 2014—15 * [[Arsenal FC|''Arsenal'']] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/201819-player-season-alex-lacazette|title=2018/19 Player of the Season: Alex Lacazette|website=www.arsenal.com|access-date=2021-03-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lakazets, Aleksandrs}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Neom SC spēlētāji]] p9rdjz3brib4ye97rp24m00geibqha6 0 357086 4521556 4497167 2026-09-13T11:10:52Z Bendžamins 76862 4521556 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|29}} | birth_place = | caps1 = 38 | caps2 = 75 | caps3 = 37 | caps4 = 190 | caption = Kantē 2026. gadā | clubnumber = 91 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[US Boulogne|Boulogne]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|Caen]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | goals1 = 3 | goals2 = 4 | goals3 = 1 | goals4 = 11 | height = 171<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.chelseafc.com/en/teams/profile/ngolo-kante |title=N'Golo Kante |publisher=Chelsea F.C.}}</ref> | image = N'Golo Kante France v Senegal 16 June 2026-397.jpg | nationalcaps1 = 69 | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{fb|Francija}} | nationalyears1 = 2016— | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = N'Golo Kantē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2016—2023 | youthclubs1 = JS Suresnes | youthclubs2 = Boulogne | youthyears1 = 1999—2010 | youthyears2 = 2010—2012 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | years5 = 2023—2026 | caps5 = 79 | goals5 = 8 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years6 = 2026— | caps6 = 18 | goals6 = 2 }} '''N'Golo Kantē''' ({{Val|fr|N'Golo Kanté}}; dzimis {{Dat|1991|3|29}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Kantē pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. Kopā ar [[Leicester City FC|''Leicester City'']] un [[Chelsea FC|''Chelsea'']] komandu Kantē ir uzvarējis [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. == Karjera == Karjeru sāka [[Francija]]s pēc spēka 2. līgas klubā ''[[US Boulogne]]''. 2013. gadā Kantē pievienojās citam šīs pašas līgas klubam ''[[SM Caen]]''. Jau pirmajā sezonā ''Caen'' nopelnīja iespēju spēlēt ''[[Ligue 1]]''. 2014.—2015. gada sezonā Kantē atguva zaudētās bumbas vairāk nekā jebkurš cits spēlētājs Eiropā.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=22 August 2017|date=29 March 2017|publisher=bbc.com|title=N'Golo Kante: How can Premier League clubs create next star?|url=http://www.bbc.com/sport/football/39248977}}</ref> 2015. gada vasarā Kantē pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubam ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=22 August 2017|date=3 August 2015|publisher=bbc.com|title=Leicester City sign Yohan Benalouane and N'Golo Kante|url=http://www.bbc.com/sport/football/33762524}}</ref> Šajā sezonā Kantē ar ''Leicester'' izcīnija Premjerlīgas titulu un Kantē bija iekļauts sezonas simboliskajā līgas izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=22 August 2017|date=21 April 2016|publisher=bbc.com|title=PFA awards: Leicester and Spurs dominate Premier League team|url=http://www.bbc.com/sport/football/36106596}}</ref> 2016. gada vasarā Kantē pārgāja uz citu Anglijas klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=22 August 2017|date=16 July 2016|publisher=skysports.com|title=N'Golo Kante seals £32m transfer from Leicester to Chelsea|url=http://www.skysports.com/football/news/11668/10503502/ngolo-kante-seals-16332m-transfer-from-leicester-to-chelsea-sky-sources}}</ref> Šajā sezonā Kantē atkal ieguva Premjerlīgas titulu un tika iekļauts simboliskajā izlasē, kā arī tika atzīts par Premjerlīgas gada spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=22 August 2017|date=20 April 2017|publisher=fourfourtwo.com|title=Chelsea, Tottenham dominate PFA Premier League Team of the Year|url=https://www.fourfourtwo.com/news/chelsea-tottenham-dominate-pfa-premier-league-team-year}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=22 August 2017|date=21 May 2017|publisher=premierleague.com|title=Kante honoured to win EA SPORTS Player of the Season|url=https://www.premierleague.com/news/397433}}</ref> Kopumā ''Chelsea'' rindās, septiņu sezonu laikā aizvadījis 269 mačus un guvis 13 vārtus. Izcīnījis arī [[FA kauss|FA kausa]], [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]], [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgas]] un [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] trofejas, kā arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. 2023. gada pārcēlies uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] komandu [[Al-Ittihad Club|''Al-Ittihad'']]. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]] spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Leicester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015—16]] '''Chelsea''' * Anglijas Premjerlīga: [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[FA kauss]]: 2017—18 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] * [[UEFA Čempionu līga]]:[[2020.-2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020-2021]] * [[UEFA Superkauss]]:2021.,finālists:2019 '''Al-Ittihad''' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2024—25 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] * [[UEFA Eiropas Čempionāts]] finālists:2016. '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais spēlētājs: 2016—17 * [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sezonas labākais spēlētājs: 2017—18 * Francijas gada futbolists: 2017 * [[UEFA Čempionu līgas fināla]] labākais spēlētājs:2021. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kantē, N'Golo}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SM Caen spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] rx2irmtx0m0ielaabedunn8o6hj8bsn 0 357242 4521579 4251728 2026-09-13T11:34:22Z ~2026-49545-42 150282 4521579 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|5}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 49 | caps3 = 209 | caption = Marsiāls 2017. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Masija}} | goals1 = 0 | goals2 = 11 | goals3 = 63 | height = 184<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.anthonymartial-official.com/en/profile |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170810072157/http://www.anthonymartial-official.com/en/profile |archivedate={{dat|2017|08|10||bez}} }}</ref> | image = [[Attēls:Anthony Martial 27 September 2017 cropped.jpg|220px]] | nationalcaps1 = 17 | nationalcaps2 = 13 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 12 | nationalcaps6 = 30 | nationalgoals1 = 9 | nationalgoals2 = 9 | nationalgoals3 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 4 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam6 = {{fb|Francija}} | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2013 | nationalyears5 = 2013—2015 | nationalyears6 = 2015—2021 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Antonī Marsiāls | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2024 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years4 = 2022 | caps4 = 9 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 16 | goals5 = 7 | clubs6 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 17 | goals6 = 1 }} '''Antonī Marsiāls''' ({{Val|fr|Anthony Martial}}; dzimis {{Dat|1995|12|5}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. == Karjera == Marsiāls karjeru sāka [[Lionas "Olympique"]] sastāvā savu pirmo līgumu parakstot 16 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 August 2017|date=|publisher=anthonymartial-official.com|title=Anthony Martial|url=http://www.anthonymartial-official.com/en/profile|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170810072157/http://www.anthonymartial-official.com/en/profile|archivedate={{dat|2017|08|10||bez}}}}</ref> 2013. gada vasarā Marsiāls parakstija trīs gadu līgumu ar [[AS Monaco FC]] par 5 miljoniem eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 August 2017|date=30 June 2013|publisher=AS Monaco FC|title=ANTHONY MARTIAL SIGN AS MONACO FC|url=http://www.asm-fc.com/en/news/team/anthony-martial-sign-as-monaco-fc|archive-date={{dat|2013|07|08||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130708130906/http://www.asm-fc.com/en/news/team/anthony-martial-sign-as-monaco-fc}}</ref> 2015. gadā Marsiāls parakstīja četru gadu līgumu ar ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 August 2017|date=1 September 2015|title=Manchester United complete £36m Anthony Martial transfer on four-year deal|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-3218622/Manchester-United-complete-36m-Anthony-Martial-transfer-four-year-deal.html|publisher=dailymail.co.uk}}</ref> [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]] spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015—16; finālists: 2022—23 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2016—17, 2022—23<ref>https://sportacentrs.com/futbols/26022023-manchester_united_izcina_ligas_kausu_un_i</ref> * [[FA Community Shield]]: 2016 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]] '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2015<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11667/10104305/manchester-uniteds-anthony-martial-is-europes-golden-boy-for-2015|title=Manchester United's Anthony Martial is Europe's Golden Boy for 2015|website=Sky Sports|access-date=2021-03-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marsiāls, Antonī}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Esonā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] suyket9639sdmz2b0i9vqilhiitfdo3 0 359931 4521578 4322764 2026-09-13T11:32:32Z Bendžamins 76862 4521578 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|13}} | birth_place = | caps1 = 77 | caps2 = 51 | caps3 = 57 | caps4 = 30 | caption = Eliakims Mangala 2014. gadā | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Ljēžas "Standard"|Standard Liège]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchetser City]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | currentclub = {{flaga|Bolīvija}} [[Oriente Petrolero]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Kolumbesa}} | goals1 = 2 | goals2 = 6 | goals3 = 0 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | years5 = 2018 | caps5 = 2 | goals5 = 0 | height = 188 | image = [[Attēls:CSKA-MC (3).jpg|220px]] | nationalcaps1 = 23 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam2 = {{fb|Francija}} | nationalyears1 = 2009—2012 | nationalyears2 = 2013—2016 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | name = | playername = Eliakims Mangala | years1 = 2008—2011 | years2 = 2011—2014 | years3 = 2014—2019 | years4 = 2016—2017 | caps6 = 15 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | goals6 = 0 | years6 = 2019—2021 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | years7 = 2022 | caps7 = 14 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[GD Estoril-Praia|Estoril]] | years8 = 2023—2025 | caps8 = 26 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Bolīvija}} [[Oriente Petrolero]] | years9 = 2026— }} '''Eliakims Mangala''' ({{val|fr|Eliaquim Mangala}}; dzimis {{Dat|1991|2|13}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Mangala spēlē Bolīvijas komandā ''[[Oriente Petrolero]]''. == Karjera == Mangala profesionāļa karjeru sāka [[Beļģija]]s klubā ''[[Ljēžas "Standard"|Standard Liège]].'' 2011. gada vasarā viņš pievienojās [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles ''Primeira Liga'']] klubam ''[[FC Porto]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=29 August 2017|date=14 August 2011|publisher=goal.com|title=Porto sign Standard Liege's Eliaquim Mangala & Steven Defour for £11.4m - report|url=http://www.goal.com/en-gb/news/2885/europe/2011/08/14/2619589/porto-sign-standard-lieges-eliaquim-mangala-steven-defour}}</ref> 2014. gadā Mangala parakstīja piecu gadu līgumu ar ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=29 August 2017|date=7 August 2014|publisher=independent.co.uk|title=Eliaquim Mangala to Manchester City: Premier League champions hoping to tie up £32m transfer this weekend|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/eliaquim-mangala-to-manchester-city-premier-league-champions-hoping-to-tie-up-32m-transfer-this-9654435.html|archive-date={{dat|2017|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171126071349/http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/eliaquim-mangala-to-manchester-city-premier-league-champions-hoping-to-tie-up-32m-transfer-this-9654435.html}}</ref> 2016. gadā viņu izīrēja [[Spānija]]s ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' klubam ''[[Valencia CF]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=29 August 2017|date=31 August 2016|publisher=mancity.com|title=MANGALA MOVES TO VALENCIA ON LOAN|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2016/august/eliaquim-mangala-joins-valencia-on-loan}}</ref> Nākamajā sezonā tika izīrēts [[Everton FC|''Everton'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3367858/manchester-citys-eliaquim-mangala-joins-everton-on-loan|title=Man City's Mangala joins Everton on loan|website=ESPN.com|access-date=2019-08-13|date=2018-02-01|language=en}}</ref> 2019. gadā Mangalā atgriezās ''Valencia.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesun.co.uk/sport/football/9708625/man-city-mangala-valencia-transfer/|title=Man City flop Eliaquim Mangala joins Valencia on two-year deal|website=The Sun|access-date=2019-08-13|date=2019-08-12|language=en-GB}}</ref> [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]] bijis pieteikts [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausam]], tomēr nevienu spēli tajā neaizvadīja. == Sasniegumi == '''''Standard Liège''''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmā divīzija]]: 2008—09 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2010—11 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2009 '''''Porto''''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2011—12, 2013—14 * ''[[Supertaça Cândido de Oliveira]]'': 2012, 2013 '''''Manchester City''''' * [[Anglijas futbola Premjerlīga]]: 2017—18 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Mangala, Eliakims}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Ljēžas "Standard" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:GD Estoril-Praia spēlētāji]] fu531bq0odu1ee33hro0390bf1lvxgx 0 365216 4521125 4365760 2026-09-12T15:51:03Z ~2026-49184-40 150237 /* */ 4521125 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = Miks Galvanovskis | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|24}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, dziesmu autors, uzņēmējs | Instrumenti = | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Miks Galvanovskis''' (dzimis {{dat|1997|12|24}} [[Jelgava|iJelgavā]]) ir latviešu dziedātājs. Vinam ir bērns Pauls Eldridžs (kurš ņemis mātes uzvārdu) dzimis 2013 gada. == Mūziķa darbība == Izglītību ieguvis [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]], kuru absolvējis 2016. gadā, kur apguvis [[Klavieres|klavieru]] un [[Saksofons|saksofona]] spēli. Muzikālo karjeru uzsāka 2015. gada novembrī, kad, būdams solists grupā “Ne citu rīt”, laida klajā savu pirmo patriotisko oriģināldziesmu “Latvija”. 2016. gada vasarā uzsāka solo karjeru, izdodot dziesmu “Pamosties vienam”, kas kļuva par ''[[Radio SWH]]'' raidījuma “Priekšnams” mēneša favorītu. Sekoja dalība dziesmu konkursā “[[Supernova 2017]]”, kur mūziķis startēja ar dziesmu ''Runaway'' un iekļuva šova pusfinālā. 2017. gada martā Galvanovskis uzsāka sadarbību ar dziedātāju ''[[Patrisha|Patrishu]]'', un tika izdota dziesma "Sāpes nepāriet". 2017. gada maijā dziedātājs veltīja sirsnīgu dziesmu [[Mātes diena|Mātes dienā]] "Māmiņai". 2017. gada vasarā tika uzsākta veiksmīga sadarbība ar producentu Kasparu Ansonu, izdodot dziesmu “Man nevajag daudz”. 2017. gada novembrī dziedātājs uzsāka jaunu muzikālo projektu ar nosaukumu "Jauno mūziķu apvienība", kurā piedalījās septiņi jaunie mūziķi vecumā no 16 līdz 20 gadiem, iedziedot latviešu tautasdziesmu "[[Div' dūjiņas gaisā skrēja]]". 2017. gada decembrī tika izdota mūziķa debijas albuma pirmais singls "Take Me Home" sadarbībā ar producentu Reini Briģi, bet 2018. gada aprīlī sadarbībā ar šo pašu producentu tika izdots mūziķa debijas albums. Tas sastāv no astoņām orģināldziesmām: "Slave", "By the lake", "Without you", "Somebody who has been", "I remember", "All we got", "Take me home" un "With all my heart". 2019. gada augusts mūziķis izdeva savu otro albumu — šoreiz [[EP ieraksts|EP ierakstu]]. Albums “No 2 līdz 5” sastāv no piecām orģināldziesmām: “Mosties”, “Nenopietna dziesma”, “Sagūstīts, bet nenotverts”, “Sev ienaidnieks” un “Zudusi balss”. 2022. gada 5. februārī piedalījās konkursa "[[Supernova 2022]]" pusfinālā. Tiesības piedalīties ieguva skatītāju priekšatlases kārta, kurā klausītājiem bija iespēja izvēlēties vienu no 10 izpildītājiem un dziesmām, kuru tālākai kārtai nebija izvirzījusi žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supernova.lsm.lv/lv/aktualitate/235/izvelies-supernova-septinjpadsmito-pusfinalistu/|title=Izvēlies “Supernova” septiņpadsmito pusfinālistu!|publisher=Supernova}}</ref> Kvalificējās konkursa finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/supernova/cinu-par-eiroviziju-turpina-10-dziesmas-markus-riva-atkal-netiek.d?id=54023500|title=Cīņu par 'Eirovīziju' turpina 10 dziesmas; Markus Riva atkal netiek|publisher=Delfi}}</ref> Konkursa finālā ieguvis 4. vietu. 2023. gada rudenī sarakstījis hītu "Par Savu Zemi Saukt", par kuru ieguvis arī [[Zelta mikrofons|Zelta mikrofonu]] nominācijā “Elvi” gada dziesma. 2024. gada februārī izdevis jaunu singlu "Stulbā sirdsapziņa", martā prezentējis savu jaunāko (trešo) albumu "Bohēmas dienasgrāmata", kurā apkopojis 12 dziesmas, no senākiem, jau iepazītiem krājumiem, līdz pat svaigām melodijām - "Visu Februāri", "Par savu zemi saukt", "25", u.c. Aprīlī izsludinājis savu pirmo lielkoncertu Palladium Rīga, ar līdzīgu nosaukumu - "Bohēmas dienasgrāma". Koncertā piedzīvots gan ugunīgs šovs, gan arī mūzikas daudzveidība. Piedalījies dažādos TV šovos, mūzikas festivālos ''Summer Sound'', ''Positivus'', u.c., veidojis muzikālas sadarbības ar mūziķiem - [[Singapūras Satīns]], Sudrabu Sirds, xantikvariāts, [[VIŅA]], goča (plašāk pazīstams kā Grandmasters Neons), u.c. 2025. gadā ieguvis 5. vietu Latviešu radio dziesmu topā ar dziesmu "Stulbā sirdsapziņa". 2025. gada novembrī tapa zināms, ka M. Galvanovskis piedalīsies konkursā [[Supernova 2026]] ar dziesmu "Cruel Angel". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/miks-galvanovskis-13207 Miks Galvanovskis] izrades.lv {{DEFAULTSORT:Galvanovskis, Miks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] p72txsu9a0fuf6792k9zf3k8q7colmq 4521130 4521125 2026-09-12T15:55:05Z ~2026-49184-40 150237 /* */ 4521130 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = Miks Galvanovskis | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|24}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, dziesmu autors, uzņēmējs | Instrumenti = | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Miks Galvanovskis''' (dzimis {{dat|1997|12|24}} [[Jelgava|iJelgavā]]) ir latviešu dziedātājs. Viņam ir bērns: Pauls Eldridžs (kurš ņēmis mātes uzvārdu) dzimis 2013 gada. Kurš turpina savu tēta karjeru ar mūziku spēlejot ģitāru un ir ticams, ka strādās kā mūziķis nākotnē. == Mūziķa darbība == Izglītību ieguvis [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]], kuru absolvējis 2016. gadā, kur apguvis [[Klavieres|klavieru]] un [[Saksofons|saksofona]] spēli. Muzikālo karjeru uzsāka 2015. gada novembrī, kad, būdams solists grupā “Ne citu rīt”, laida klajā savu pirmo patriotisko oriģināldziesmu “Latvija”. 2016. gada vasarā uzsāka solo karjeru, izdodot dziesmu “Pamosties vienam”, kas kļuva par ''[[Radio SWH]]'' raidījuma “Priekšnams” mēneša favorītu. Sekoja dalība dziesmu konkursā “[[Supernova 2017]]”, kur mūziķis startēja ar dziesmu ''Runaway'' un iekļuva šova pusfinālā. 2017. gada martā Galvanovskis uzsāka sadarbību ar dziedātāju ''[[Patrisha|Patrishu]]'', un tika izdota dziesma "Sāpes nepāriet". 2017. gada maijā dziedātājs veltīja sirsnīgu dziesmu [[Mātes diena|Mātes dienā]] "Māmiņai". 2017. gada vasarā tika uzsākta veiksmīga sadarbība ar producentu Kasparu Ansonu, izdodot dziesmu “Man nevajag daudz”. 2017. gada novembrī dziedātājs uzsāka jaunu muzikālo projektu ar nosaukumu "Jauno mūziķu apvienība", kurā piedalījās septiņi jaunie mūziķi vecumā no 16 līdz 20 gadiem, iedziedot latviešu tautasdziesmu "[[Div' dūjiņas gaisā skrēja]]". 2017. gada decembrī tika izdota mūziķa debijas albuma pirmais singls "Take Me Home" sadarbībā ar producentu Reini Briģi, bet 2018. gada aprīlī sadarbībā ar šo pašu producentu tika izdots mūziķa debijas albums. Tas sastāv no astoņām orģināldziesmām: "Slave", "By the lake", "Without you", "Somebody who has been", "I remember", "All we got", "Take me home" un "With all my heart". 2019. gada augusts mūziķis izdeva savu otro albumu — šoreiz [[EP ieraksts|EP ierakstu]]. Albums “No 2 līdz 5” sastāv no piecām orģināldziesmām: “Mosties”, “Nenopietna dziesma”, “Sagūstīts, bet nenotverts”, “Sev ienaidnieks” un “Zudusi balss”. 2022. gada 5. februārī piedalījās konkursa "[[Supernova 2022]]" pusfinālā. Tiesības piedalīties ieguva skatītāju priekšatlases kārta, kurā klausītājiem bija iespēja izvēlēties vienu no 10 izpildītājiem un dziesmām, kuru tālākai kārtai nebija izvirzījusi žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supernova.lsm.lv/lv/aktualitate/235/izvelies-supernova-septinjpadsmito-pusfinalistu/|title=Izvēlies “Supernova” septiņpadsmito pusfinālistu!|publisher=Supernova}}</ref> Kvalificējās konkursa finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/supernova/cinu-par-eiroviziju-turpina-10-dziesmas-markus-riva-atkal-netiek.d?id=54023500|title=Cīņu par 'Eirovīziju' turpina 10 dziesmas; Markus Riva atkal netiek|publisher=Delfi}}</ref> Konkursa finālā ieguvis 4. vietu. 2023. gada rudenī sarakstījis hītu "Par Savu Zemi Saukt", par kuru ieguvis arī [[Zelta mikrofons|Zelta mikrofonu]] nominācijā “Elvi” gada dziesma. 2024. gada februārī izdevis jaunu singlu "Stulbā sirdsapziņa", martā prezentējis savu jaunāko (trešo) albumu "Bohēmas dienasgrāmata", kurā apkopojis 12 dziesmas, no senākiem, jau iepazītiem krājumiem, līdz pat svaigām melodijām - "Visu Februāri", "Par savu zemi saukt", "25", u.c. Aprīlī izsludinājis savu pirmo lielkoncertu Palladium Rīga, ar līdzīgu nosaukumu - "Bohēmas dienasgrāma". Koncertā piedzīvots gan ugunīgs šovs, gan arī mūzikas daudzveidība. Piedalījies dažādos TV šovos, mūzikas festivālos ''Summer Sound'', ''Positivus'', u.c., veidojis muzikālas sadarbības ar mūziķiem - [[Singapūras Satīns]], Sudrabu Sirds, xantikvariāts, [[VIŅA]], goča (plašāk pazīstams kā Grandmasters Neons), u.c. 2025. gadā ieguvis 5. vietu Latviešu radio dziesmu topā ar dziesmu "Stulbā sirdsapziņa". 2025. gada novembrī tapa zināms, ka M. Galvanovskis piedalīsies konkursā [[Supernova 2026]] ar dziesmu "Cruel Angel". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/miks-galvanovskis-13207 Miks Galvanovskis] izrades.lv {{DEFAULTSORT:Galvanovskis, Miks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] emibizncs0vf66io93bktixrdrwr39t 4521143 4521130 2026-09-12T16:33:00Z Lasks 38532 4521143 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = Miks Galvanovskis | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|24}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, dziesmu autors, uzņēmējs | Instrumenti = | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Miks Galvanovskis''' (dzimis {{dat|1997|12|24}} [[Jelgava|iJelgavā]]) ir latviešu dziedātājs. == Mūziķa darbība == Izglītību ieguvis [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]], kuru absolvējis 2016. gadā, kur apguvis [[Klavieres|klavieru]] un [[Saksofons|saksofona]] spēli. Muzikālo karjeru uzsāka 2015. gada novembrī, kad, būdams solists grupā “Ne citu rīt”, laida klajā savu pirmo patriotisko oriģināldziesmu “Latvija”. 2016. gada vasarā uzsāka solo karjeru, izdodot dziesmu “Pamosties vienam”, kas kļuva par ''[[Radio SWH]]'' raidījuma “Priekšnams” mēneša favorītu. Sekoja dalība dziesmu konkursā “[[Supernova 2017]]”, kur mūziķis startēja ar dziesmu ''Runaway'' un iekļuva šova pusfinālā. 2017. gada martā Galvanovskis uzsāka sadarbību ar dziedātāju ''[[Patrisha|Patrishu]]'', un tika izdota dziesma "Sāpes nepāriet". 2017. gada maijā dziedātājs veltīja sirsnīgu dziesmu [[Mātes diena|Mātes dienā]] "Māmiņai". 2017. gada vasarā tika uzsākta veiksmīga sadarbība ar producentu Kasparu Ansonu, izdodot dziesmu “Man nevajag daudz”. 2017. gada novembrī dziedātājs uzsāka jaunu muzikālo projektu ar nosaukumu "Jauno mūziķu apvienība", kurā piedalījās septiņi jaunie mūziķi vecumā no 16 līdz 20 gadiem, iedziedot latviešu tautasdziesmu "[[Div' dūjiņas gaisā skrēja]]". 2017. gada decembrī tika izdota mūziķa debijas albuma pirmais singls "Take Me Home" sadarbībā ar producentu Reini Briģi, bet 2018. gada aprīlī sadarbībā ar šo pašu producentu tika izdots mūziķa debijas albums. Tas sastāv no astoņām orģināldziesmām: "Slave", "By the lake", "Without you", "Somebody who has been", "I remember", "All we got", "Take me home" un "With all my heart". 2019. gada augusts mūziķis izdeva savu otro albumu — šoreiz [[EP ieraksts|EP ierakstu]]. Albums “No 2 līdz 5” sastāv no piecām orģināldziesmām: “Mosties”, “Nenopietna dziesma”, “Sagūstīts, bet nenotverts”, “Sev ienaidnieks” un “Zudusi balss”. 2022. gada 5. februārī piedalījās konkursa "[[Supernova 2022]]" pusfinālā. Tiesības piedalīties ieguva skatītāju priekšatlases kārta, kurā klausītājiem bija iespēja izvēlēties vienu no 10 izpildītājiem un dziesmām, kuru tālākai kārtai nebija izvirzījusi žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supernova.lsm.lv/lv/aktualitate/235/izvelies-supernova-septinjpadsmito-pusfinalistu/|title=Izvēlies “Supernova” septiņpadsmito pusfinālistu!|publisher=Supernova}}</ref> Kvalificējās konkursa finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/supernova/cinu-par-eiroviziju-turpina-10-dziesmas-markus-riva-atkal-netiek.d?id=54023500|title=Cīņu par 'Eirovīziju' turpina 10 dziesmas; Markus Riva atkal netiek|publisher=Delfi}}</ref> Konkursa finālā ieguvis 4. vietu. 2023. gada rudenī sarakstījis hītu "Par Savu Zemi Saukt", par kuru ieguvis arī [[Zelta mikrofons|Zelta mikrofonu]] nominācijā “Elvi” gada dziesma. 2024. gada februārī izdevis jaunu singlu "Stulbā sirdsapziņa", martā prezentējis savu jaunāko (trešo) albumu "Bohēmas dienasgrāmata", kurā apkopojis 12 dziesmas, no senākiem, jau iepazītiem krājumiem, līdz pat svaigām melodijām - "Visu Februāri", "Par savu zemi saukt", "25", u.c. Aprīlī izsludinājis savu pirmo lielkoncertu Palladium Rīga, ar līdzīgu nosaukumu - "Bohēmas dienasgrāma". Koncertā piedzīvots gan ugunīgs šovs, gan arī mūzikas daudzveidība. Piedalījies dažādos TV šovos, mūzikas festivālos ''Summer Sound'', ''Positivus'', u.c., veidojis muzikālas sadarbības ar mūziķiem - [[Singapūras Satīns]], Sudrabu Sirds, xantikvariāts, [[VIŅA]], goča (plašāk pazīstams kā Grandmasters Neons), u.c. 2025. gadā ieguvis 5. vietu Latviešu radio dziesmu topā ar dziesmu "Stulbā sirdsapziņa". 2025. gada novembrī tapa zināms, ka M. Galvanovskis piedalīsies konkursā [[Supernova 2026]] ar dziesmu "Cruel Angel". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/miks-galvanovskis-13207 Miks Galvanovskis] izrades.lv {{DEFAULTSORT:Galvanovskis, Miks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] ekzsfcymx3a96n06265wyhit84ick3n 0 370031 4521583 4510482 2026-09-13T11:41:17Z Bendžamins 76862 4521583 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kilians Mbapē | image = Kylian Mbappe France v Senegal 16 June 2026-391 (cropped).jpg | caption = Kilians Mbapē 2026. gadā | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|20}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' | clubnumber = 10 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 2010—2013 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} ''AS Bondy'' | youthyears2 = 2011—2013 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} ''Clairefontaine'' | youthyears3 = 2013—2015 | youthclubs3 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]]'' | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]] II'' | caps1 = 12 | goals1 = 5 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]]'' | caps2 = 41 | goals2 = 16 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]'' | caps3 = 27 | goals3 = 13 | years4 = 2018—2024 | clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]'' | caps4 = 178 | goals4 = 162 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' | years5 = 2024— | caps5 = 70 | goals5 = 62 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears3 = 2017— | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalcaps3 = 106 | nationalgoals3 = 66 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} }} '''Kilians Mbapē Lotēns''' ({{val|fr|Kylian Mbappé Lottin}}; dzimis {{dat|1998|12|20}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Plaši uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē un vienu no visu laiku izcilākajiem Francijas futbolistiem,<ref name=":72">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-11|title=The 25 Best French Players of All Time—Ranked|url=https://www.si.com/soccer/the-best-french-soccer-players-of-all-time-ranking-the-top-10|access-date=2026-07-19|website=SI|language=en-US}}</ref><ref name=":102">{{Tīmekļa atsauce |last=Hill|first=Courtney|title=FIFA World Cup 2026: Where does Kylian Mbappé rank in the list of France’s greatest-ever players?|url=https://www.olympics.com/en/news/fifa-world-cup-2026-where-does-kylian-mbappe-rank-in-the-list-of-frances-greatest-ever-players|access-date=18 July 2026|publisher=[[Olympics]]}}</ref> viņš ir pazīstams ar savu ātrumu, driblu un sitienu precizitāti. Mbapē profesionālās karjeras laikā ir guvis vairāk nekā 400 vārtus, esot visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ''[[Paris Saint-Germain]]'' (256), Francijas izlasē (66) un [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa izcīņā]] (22).<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Omar|last=Garrick|title=Kylian Mbappe becomes Paris Saint-Germain’s all-time leading goalscorer|url=https://www.nytimes.com/athletic/4276091/2023/03/04/kylian-mbappe-psg-goalscorer/|date=5 March 2023|access-date=20 July 2026|website=The New York Times}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=More history for Mbappe: France's new record scorer|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/kylian-mbappe-france-record-scorer|date=16 June 2026|access-date=20 July 2026|website=FIFA}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kylian Mbappé surpasses Lionel Messi's all-time World Cup goal-scoring record|url=https://www.espn.com/football/story/_/id/49257085/kylian-mbappe-lionel-messi-all-world-cup-goals-record|date=18 July 2026|access-date=18 July 2026|website=ESPN}}</ref> Dzimis Parīzē un audzis Bondī, Mbapē savu profesionālo karjeru sāka 2015. gadā ''[[AS Monaco FC|Monaco]]'' sastāvā, ar kuru izcīnīja 2016.—2017. gada ''[[Ligue 1]]'' titulu, kas klubam bija pirmais līgas tituls 17 gadu laikā. 2017. gadā, 18 gadu vecumā, viņš parakstīja līgumu ar ''Paris Saint-Germain'' (PSG) par 180 miljonu eiro vērtu pāreju, kļūstot par otro dārgāko spēlētāju pasaulē.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3388743/psg-trigger-kylian-mbappes-permanent-transfer-from-monaco |title=PSG trigger Kylian Mbappe's permanent transfer from Monaco |publisher=ESPN |date=19 February 2018 |access-date=19 February 2018 |archive-date=1 April 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190401165055/http://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3388743/psg-trigger-kylian-mbappes-permanent-transfer-from-monaco |dead-url=no}}</ref> Viņš izcīnīja 15 trofejas ar PSG, tostarp sešus ''Ligue 1'' titulus un četrus Francijas kausus (''Coupe de France''), un palīdzēja klubam sasniegt 2020. gada [[UEFA Čempionu līga]]s finālu. Viņš arī sešas reizes kļuva par līgas labāko vārtu guvēju (līgas rekords) un piecas reizes ieguva ''Ligue 1'' gada labākā spēlētāja balvu. 2024. gadā Mbapē pievienojās ''Real Madrid'' kā brīvais aģents. Savā debitantu sezonā viņš guva vārtus [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] un FIFA Starpkontinentālajā kausā, "Real" izcīnot abus titulus. 2025. gadā viņš ieguva [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]]. Viņš bija labākais vārtu guvējs ''[[La Liga]]'' 2025. un 2026. gadā, kā arī [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]] 2026. gadā. Mbapē debitēja Francijas izlasē 2017. gadā [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausā]] viņš kļuva par otru pusaudzi aiz [[Pelē]], kas guvis vārtus Pasaules kausa finālā un uzvarējis turnīrā, un tika atzīts par Pasaules kausa labāko jauno spēlētāju,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/jaunumi/15072018-par_spiti_zaudejumam_finala_pk_vertigaka_ |title=Par spīti zaudējumam finālā PK vērtīgākā spēlētāja balvu iegūst Modričs |date={{dat|2018|7|15|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|7|21||bez}}}}</ref> kā arī Francijas gada futbolistu. Viņš palīdzēja Francijai uzvarēt [[UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] 2021. gadā, kļūstot par finālturnīra labāko vārtu guvēju. [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Mbapē aizveda Franciju līdz otrajam finālam pēc kārtas, kurā guva ''hat-trick''. Viņš uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem Pasaules kausa finālos (4) un ieguva turnīra Zelta zābaka un Sudraba bumbas balvu. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]] Mbapē ieguva Zelta zābaku, jo viņa 10 gūtie vārti padarīja viņu par trešo visu laiku rezultatīvāko spēlētāju vienā Pasaules kausa turnīrā, dalot šo vietu ar [[Gerds Millers|Gerdu Milleru]]. Mbapē kļuva arī par pirmo spēlētāju, kas ieguvis vairākus Pasaules kausa Zelta zābakus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/49394546/fifa-world-cup-2026-stats-kylian-mbappe-tops-lionel-messi-22-michael-olise-breaks-pele-record-7-jude-bellingham-7-most-ever-england#|access-date=2026-07-19|website=ESPN|title=FIFA World Cup 2026 stats: Mbappé tops Messi with 22; Olise breaks Pelé's record with 7; Bellingham's 7 most-ever for England}}</ref> Mbapē ieņēma otro vietu ''The Best FIFA Men's Player'' balsojumā 2022. gadā un trešo vietu [[Zelta bumba (France Football)|2023. gada Zelta bumbas]] balsojumā. Viņš divas reizes ir bijis UEFA Čempionu līgas sezonas labākais vārtu guvējs un divas reizes ieguvis IFFHS pasaules labākā vārtu guvēja balvu. Viņš sešas reizes ir iekļauts ''FIFPRO World 11'' un piecas reizes IFFHS Pasaules simboliskajā izlasē. Viņš saņēma ''Golden Boy'' balvu 2017. gadā. 2021.—2022. gada sezonā viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kas vienlaikus kļuva gan par ''Ligue 1'' labāko vārtu guvēju, gan labāko rezultatīvo piespēļu veicēju. Žurnāls ''Time'' 2023. gadā Mbapē nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē, bet ''[[Forbes]]'' viņu iekļāva pasaules desmit vislabāk apmaksāto sportistu sarakstā 2023. un 2024. gadā. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] * [[Coupe de la Ligue]] finālists : 2017—18<ref>{{Cite web|url=https://bleacherreport.com/articles/2701257-psg-win-fourth-straight-coupe-de-la-ligue-title-beat-as-monaco-4-1-in-final|title=PSG Win 4th-Straight Coupe De La Ligue Title, Beat as Monaco 4-1 in Final|first=Gianni|last=Verschueren|website=Bleacher Report}}</ref> '''Paris Saint-Germain''' * Francijas 1. līga: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://www.nytimes.com/athletic/4179531/2022/04/22/psg-crowned-ligue-1-champions-after-messi-secures-draw-against-lens/|title=PSG crowned Ligue 1 champions after Messi secures draw against Lens|first1=Luke|last1=Bosher|first2=Jacob|last2=Whitehead|via=NYTimes.com}}</ref> * [[Coupe de France]]: 2017—18, 2019—20, 2020—21, 2023—24<ref>https://www.ligue1.com/Articles/OTHER-COMPETITIONS/2021/05/19/kylian-mbappe-stars-as-psg-beat-monaco-in-coupe-de-france-final</ref> * [[Coupe de la Ligue]]: 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2019, 2020, 2023 * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: 2019—20<ref>{{Cite web|url=https://www.espn.com/soccer/report?gameId=573698|title=Bayern 1-0 PSG (Aug 23, 2020) Game Analysis|website=ESPN}}</ref> '''Real Madrid''' * [[UEFA Superkauss]] : 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}</ref>, trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ligue 1]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 * Ligue 1 sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2016—17, 2017—18, 2018—19 * [[Zelta puisēns]]: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/golden-boy-results-kylian-mbappe-marcus-rashford-gabriel-jesus-ousmane-dembele-a8015266.html|title=Kylian Mbappe wins Golden Boy but Marcus Rashford and Gabriel Jesus cause confusion|website=The Independent|access-date=2021-03-01|date=2017-10-23|language=en}}</ref> * Francijas gada futbolists: 2018,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theweekendleader.com/Headlines/19921/mbappe-elected-french-player-of-the-year.html|title=Mbappe elected French Player of the Year|last=Leader|first=The Weekend|website=www.theweekendleader.com|access-date=2021-03-01|language=English}}</ref> 2019<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Kylian-mbappe-est-le-vainqueur-du-premier-trophee-kopa/964949|title=Kylian Mbappé est le vainqueur du premier Trophée Kopa|website=France Football|access-date=2021-03-01}}</ref> * Ligue 1 sezonas labākais vārtu guvējs: 2018—19, 2019—20 * [[FIFA Pasaules kausa balvas|FIFA Pasaules kausa Zelta bucis]]: [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web |date=18 December 2022 |title=Mbappe pips Messi to Golden Boot |url=https://www.fifa.com/fifaplus/en/articles/kylian-mbappe-wins-golden-boot-top-goalscorers-fifa-world-cup-qatar-2022 |access-date=18 December 2022 |website=FIFA}}</ref>, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-mbape_otrais_pec_kartas_zelta_bucis_mesi_|title=Mbapē otrais Zelta bucis pēc kārtas, Zelta bumbu iegūst Rodri|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-7-21|date=2026-7-21|language=}}</ref> * [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2024–25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Mbapē, Kilians}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dwhpbtoffxokp8mnqltnhh5zhab7xi1 0 370435 4521536 4497172 2026-09-13T10:47:54Z Bendžamins 76862 4521536 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Teo Ernandess | image = Theo Hernandez France v Norway 26 June 26-122.jpg | fullname = Teo Bernārs Fransuā Ernandess | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|6}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | clubnumber = 19 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2006—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Rayo Majadahonda | youthyears2 = 2007—2015 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | years1 = 2015—2017 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] B | caps1 = 9 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2017 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | caps2 = 32 | goals2 = 1 | years3 = 2017—2019 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 13 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2016 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2021— | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalcaps4 = 49 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = Ernandess 2026. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years4 = 2018—2019 | caps4 = 24 | goals4 = 1 | caps5 = 195 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | goals5 = 31 | years5 = 2019—2025 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | years6 = 2025— | caps6 = 34 | goals6 = 6 }} '''Teo Bernārs Fransuā Ernandess''' ({{val|fr|Theo Bernard François Hernández}}; dzimis {{dat|1997|10|6}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Kopš 2025. gada Ernandess pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]''. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas Superkauss]]: 2017 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2017 '''AC Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020—21]] * [[Supercoppa Italiana]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]], trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AC Milan]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2019—20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Ernandess, Teo}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lrkm0g5mmwlqjwkfxi4jq4jtf5ttvou 0 370808 4521584 4251735 2026-09-13T11:42:54Z Bendžamins 76862 4521584 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Benžamēns Mendī | image = U-19 EC-Qualifikation Austria vs. France 2013-06-10 (057) (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|17}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Lonžimo}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas "Pogon"|Pogoń Szczecin]] | clubnumber = 23 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2007—2011 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Francija}} Le Havre II | caps1 = 12 | goals1 = 0 | years2 = 2011—2013 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | caps2 = 57 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2016 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | caps3 = 81 | goals3 = 2 | years4 = 2016—2017 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC]] | caps4 = 25 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2023 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps5 = 50 | goals5 = 2 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 12 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2014—2016 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps5 = 9 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2017—2019 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalcaps6 = 10 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 15 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich|Zürich]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 7 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas "Pogon"|Pogoń Szczecin]] | years8 = 2025— | caps8 = 15 | goals8 = 0 }} '''Benžamēns Mendī''' ({{val|fr|Benjamin Mendy}}; dzimis {{dat|1994|7|17}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Mendī spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' līgas komandā [[Ščecinas "Pogon"]]. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2019—20, 2020—21 * [[FA Community Shield]]: 2018 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Mendī, Benžamēns}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Esonā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Ščecinas "Pogon" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 52ux9dwzbkiplwb1dq2t9c2fbiz3htk 0 370843 4521568 4251703 2026-09-13T11:24:59Z Bendžamins 76862 4521568 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Levēns Kurzava | image = 2019-07-17 SG Dynamo Dresden vs. Paris Saint-Germain by Sandro Halank–168.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|4}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Frežisa}} | height = 182 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2007—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC]] B | caps1 = 30 | goals1 = 5 | years2 = 2010—2015 | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC]] | caps2 = 75 | goals2 = 6 | years3 = 2015—2024 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps3 = 107 | goals3 = 10 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2013—2015 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2014—2019 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = Kurzava 2019. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 3 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[Boavista FC|Boavista]] | years5 = 2025 | caps5 = 4 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Indonēzija}} [[Persib Bandung]] | years6 = 2026 | caps6 = 7 | goals6 = 0 }} '''Levēns Kurzava''' (''Layvin Kurzawa''; dzimis {{dat|1992|9|4}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2012—13 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2015—16, [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]] * [[Coupe de France]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Coupe de la Ligue]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2016, 2017, 2018, 2019, 2020 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kurzava, Levēns}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Boavista FC spēlētāji]] ouu4u9v0abgcm6e265mpb6tx89rjn3t 0 371372 4521537 4251091 2026-09-13T10:51:37Z Bendžamins 76862 4521537 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|18}} | birth_place = | caps1 = 63 | caps2 = 144 | caption = N. Fekīrs 2018. gadā | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lionas "Olympique" B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Abha Club|Abha]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | goals1 = 13 | goals2 = 54 | height = 173 | image = [[Attēls:Fekir 2018 (cropped)2.jpg|220px]] | nationalcaps1 = 1 | nationalcaps2 = 25 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U-21 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalyears1 = 2014 | nationalyears2 = 2015—2020 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | name = | playername = Nebīls Fekīrs | years1 = 2011—2016 | years2 = 2013—2019 | caps3 = 135 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Real Betis"]] | goals3 = 21 | years3 = 2019—2024 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|AAE}} [[Al Jazira Club|Al Jazira]] | years4 = 2024—2026 | caps4 = 39 | goals4 = 17 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Abha Club|Abha]] | years5 = 2026— | caps5 = 6 | goals5 = 1 }} '''Nebīls Fekīrs''' ({{Val|fr|Nabil Fekir}}, {{Val|ar|نبيل فقير‎}}; dzimis {{Dat|1993|7|18}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] vai uzbrūkošā [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Fekīrs spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandā ''[[Abha Club|Abha]]''. == Sasniegumi == '''Real Betis''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ligue 1]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2014—15 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Fekīrs, Nebīls}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Al Jazira Club spēlētāji]] jjj8ejjxvxqz782wppphm36o8a2yn22 0 371373 4521558 4438025 2026-09-13T11:13:21Z Bendžamins 76862 4521558 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|8|13}} | birth_place = | caps1 = 41 | caps2 = 165 | caption = Presnels Kimpembe 2022. gadā | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Parīzes "Saint-Germain" B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al Kharaitiyat SC|Al Kharaitiyat]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Bomonasiruāza}} | goals1 = 1 | goals2 = 1 | height = 189 | image = Presnel Kimpembe 2022.jpg | nationalcaps1 = 1 | nationalcaps2 = 7 | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2018—2022 | nationalcaps4 = 28 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|COD}} Kongo DR U20 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalyears2 = 2015 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2015—2016 | name = | playername = Presnels Kimpembe | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2013—2016 | years2 = 2014—2025 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | years3 = 2025—2026 | clubs3 = {{flaga|Katara}} [[Qatar SC|Qatar]] | caps3 = 9 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Katara}} [[Al Kharaitiyat SC|Al Kharaitiyat]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Presnels Kimpembe''' ({{Val|fr|Presnel Kimpembe}}; dzimis {{Dat|1995|8|13}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Kopš 2026. gada Kimpembe pārstāv Kataras klubu ''[[Al Kharaitiyat SC|Al Kharaitiyat]]''. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/05042025-psg_pieveic_angers_un_13_reizi_vesture_no |title= PSG pieveic ″Angers″ un 13. reizi vēsturē nodrošina ″Ligue 1″ čempionu titulu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> * [[Coupe de France]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Coupe de la Ligue]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2016, 2017, 2020, 2022, 2023 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Kimpembe, Presnels}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valduāzā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Qatar SC spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] nrswak563q1h7hn0w7a818j536w4wu7 0 371945 4521577 4251725 2026-09-13T11:31:18Z Bendžamins 76862 4521577 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Stīvs Mandanda | image = [[Attēls:Steve Mandanda 2018.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|3|28}} | cityofbirth = [[Kinšasa]] | countryofbirth = [[Kongo Demokrātiskā Republika]] | height = 187 | currentclub = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 2001—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre]] | years1 = 2005—2008 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre]] | caps1 = 67 | goals1 = 0 | years2 = 2007—2008 | clubs2 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[Marseļas "Olympique"]] | caps2 = 34 | goals2 = 0 | years3 = 2008—2016 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | caps3 = 300 | goals3 = 0 | years4 = 2016—2017 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.]] | caps4 = 9 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2022 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | caps5 = 135 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2003—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija B | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2008—2022 | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalcaps3 = 35 | nationalgoals3 = 0 | name = | caption = Mandanda 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | caps6 = 86 | goals6 = 0 | years6 = 2022—2025 | totalcaps = 631 | totalgoals = 0 }} '''Stīvs Mandanda''' ({{val|fr|Steve Mandanda}}; dzimis {{dat|1985|3|28}}) ir [[Francija]]s bijušais futbolists, vārtsargs. Pārstāvējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. == Sasniegumi == '''Marseille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2009—10 * [[Coupe de la Ligue]]: 2009—10, 2010—11, 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2010, 2011 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Francijas 1. līgas sezonas labākais vārtsargs: 2007—08, 2010—11, 2014—15, 2015—16, 2017—18 * [[Marseļas "Olympique"]] sezonas labākais spēlētājs: 2007—08, 2015—16 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Mandanda, Stīvs}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] cdz373v1ffgyl9xdv4mfx46tsey929v 0 383211 4521415 3716212 2026-09-13T07:53:36Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Coat of arms of Srebrenica.svg]] → [[File:Emblem of Srebrenica.svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4521415 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Srebrenica | official_name = Сребреница<br />''Srebrenica'' | settlement_type = | image_skyline = Srebrenica.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Emblem of Srebrenica.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Bosnija un Hercegovina | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BIH}} | subdivision_type1 = Vienība | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of the Republika Srpska.svg|23px|border]] [[Serbu Republika]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 526.83 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2013. gadā | population_footnotes = | population_total = 15242 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 44 | latm = 06 | lats = | latNS = N | longd = 19 | longm = 18 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 75430 | elevation_footnotes = | elevation_m = 275 | website = {{URL|http://www.srebrenica.gov.ba/}} | footnotes = }} '''Srebrenica''' ({{val|sr|Сребреница}}, {{val|bs|Srebrenica}}) ir pilsēta [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], [[Serbu Republika|Serbu Republikā]]. 2013. gadā Srebenicā dzīvoja 15,2 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsētā galvenā [[saimniecība]]s nozare ir [[sāls ieguve]]. [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā 1995. gada jūlijā notika [[Srebrenicas slaktiņš]], kura laikā tika nogalināti 8000 bosniešu musulmaņu vīrieši un zēni un no pilsētas padzīti aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Pirms slaktiņa pilsētā dzīvoja 37 tūkstoši iedzīvotāju. Burtiskā tulkojumā ‘Srebrenica’ nozīmē "[[sudrabs|sudraba]] raktuves". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] nwdm3csrehkgx1xapmpc1z7ibca38cm 0 396418 4521573 4517027 2026-09-13T11:29:07Z Bendžamins 76862 4521573 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Tomā Lemārs | image = Thomas Lemar.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|11|12}} | birth_place = {{vieta|Francija|Gvadelupa}} | height = 170 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] | clubnumber = 18 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2015 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen II]] | caps1 = 55 | goals1 = 4 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen ]] | caps2 = 32 | goals2 = 1 | years3 = 2015—2018 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco]] | caps3 = 90 | goals3 = 16 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | years4 = 2018— | caps4 = 139 | goals4 = 8 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2014—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2016—2021 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalcaps4 = 27 | nationalgoals4 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 27 | goals5 = 3 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] | years6 = 2026— | caps6 = 2 | goals6 = 1 }} '''Tomā Lemārs''' ({{val|fr|Thomas Lemar}}; dzimis {{dat|1995|11|12}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē ''[[La Liga]]'' klubā ''[[Elche CF|Elche]]'', kas viņu īrē no [[Madrides "Atletico"|Madrides "''Atletico''"]]. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] * [[UEFA Superkauss]]: 2018 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Lemārs, Tomā}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:SM Caen spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 9d0z3becttryovgvz3d3ywlyulasgzh 0 396476 4521535 4497174 2026-09-13T10:45:09Z Bendžamins 76862 4521535 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lukass Ernandess | image = Lucas Hernandez France v Senegal 16 June 2026-281.jpg | caption = Ernandess 2026. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|14}} | birth_place = {{vieta|Francija|Marseļa}} | height = 183 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | clubnumber = 21 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid B]] | caps1 = 21 | goals1 = 1 | years2 = 2014—2019 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps2 = 67 | goals2 = 1 | nationalyears1 = 2012—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2018— | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalcaps3 = 42 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | caps3 = 74 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | goals3 = 0 | years3 = 2019—2023 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | years4 = 2023— | caps4 = 3870 | goals4 = 1 }} '''Lukass Ernandess''' ({{val|fr|Lucas François Bernard Hernández}}; dzimis {{dat|1996|2|14}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Ernandess pārstāv Francijas [[Ligue 1|''Ligue 1'']] līgas komandu [[Paris Saint-Germain|''Paris Saint-Germain'']]. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2018 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]] * [[DFB Pokal]]: 2019—20 * [[DFL Supercup]]: 2020, 2022 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] * [[UEFA Superkauss]]: 2020 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025—26]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24, 2024—25 * [[Trophée des Champions]]: 2023, 2024, 2025 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, 2026 * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2025 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]], trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ernandess, Lukass}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8ulcc0jg45d979q0c43vbza3nb1nzy3 0 399584 4521110 4519858 2026-09-12T14:01:38Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4521110 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. [[Ferencs Molnārs]] "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Matuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. [[Žans Anuijs]] "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. [[Žans Anuijs]] "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. [[Žans Anuijs]] "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: [[Žans Anuijs]] "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. [[Ferencs Molnārs]] "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. [[Deivids Memits|Deivids Meimets]] "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. [[Francs Lehārs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Ernests Hemingvejs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] "Rīkojums Nr. 2". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2026.09.11. [[Maikls Freins]] "Mazliet par skaļu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2026.09.12. Konors Makfērsons "Mirdzošā pilsēta". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] dwqx35pq7qi93mmnqnos3v8okc0kqlr 0 401033 4521442 3856532 2026-09-13T08:46:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521442 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada jūlijs}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Häfele'' | native_name = | logo = Haefele Logo.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1923. gads | founder = Ādolfs Hēfele | defunct = | location_city = [[Nagolda]] | location_country = [[Vācija]] | location = | locations = | area_served = | key_people = Sibilla Tjerī, ģenerāldirektore | industry = | products = | services = | revenue = 1,375 [[Miljards|miljardi]] [[Euro|€]] (2017)<ref name="kennzahlen" /> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 7600 (2017. gada beigas)<ref name="kennzahlen"/> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|www.hafele.com}} | footnotes = | intl = }} '''''Häfele''''' ir [[Vācija]]s uzņēmums [[Nagolda|Nagoldā]], [[Švarcvalde|Švarcvaldē]]. Tas ražo un piegādā metāla izstrādājumus [[mēbeles|mēbelēm]] (piemēram, eņģes, atvilktņu sistēmas, rokturus, slēdzenes, dekoratīvo apgaismojumu u.c.) un būvelementus (durvju aparatūru un elektroniskās slēdzenes u.c.). == Vēsture == === Uzņēmuma dibināšana === 1923. gada 1. decembrī Ādolfs Hēfele un Hermanis Funks nodibināja veikalu ''Erzeugnisse der Eisenwaren- und Werkzeugindustrie'' [[Aulendorfa|Aulendorfā]]. Četrus gadus vēlāk tika izveidota firma, kuras vienīgais īpašnieks bija Hēfele. Pēc dažiem mēnešiem firma pārvācās uz [[Nagolda|Nagoldu]], kas tolaik bija [[Bādene-Virtemberga|Virtembergas]] mēbeļu ražotāju centrs.<ref name="story"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="kennzahlen">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.haefele.de/de/info/ueber-haefele/unternehmensprofil/geschaeftszahlen/462/|title=Geschäftszahlen der Häfele Gruppe|website=www.haefele.de|language=vācu|access-date={{dat|2018|07|13||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180718223705/https://www.haefele.de/de/info/ueber-haefele/unternehmensprofil/geschaeftszahlen/462/}}</ref> <ref name="story">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.haefele.de/en/info/about-haefele/the-haefele-story/580/|title=The Häfele Story|website=www.haefele.de|language=angļu|access-date={{dat|2018|07|13||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180719052337/https://www.haefele.de/en/info/about-haefele/the-haefele-story/580/}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Vācijas uzņēmumi]] 9qwuamif8r3524a8a7r3cm1c75yqt9r 0 404543 4521424 4516093 2026-09-13T08:10:09Z SalSapiente 147427 Papildināta biogrāfija. 4521424 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(kopš 2012)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Šobrīd [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]], bijis [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] idx7sgi4i6p9dgzx9jiepyzgdco1sgo 4521463 4521424 2026-09-13T09:14:28Z Lasks 38532 4521463 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = ''vakants'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] 70ephbemp4xch1jsr72pj5g5po7gwgr 4521482 4521463 2026-09-13T09:26:01Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4521482 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = ''vakants'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] 4i69u4yqpchp6u6sgfmqvsng87g65rx 4521504 4521482 2026-09-13T09:42:21Z ~2026-49332-78 150277 /* Politiķa karjera */ 4521504 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> Pieķerts reibumā ar vairāk kā 3 promilēm. == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = ''vakants'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] ic0ektwt47zw280s6kdyigefiigwtl4 0 405753 4521531 4432287 2026-09-13T10:38:02Z Bendžamins 76862 4521531 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Abdulajs Dukurē | image = [[Attēls:Stade rennais - Le Havre AC 20150708 40.JPG|220px]] | caption = Dukurē 2015. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|1}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Mēlanenivelīna}} | height = 182 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes II]] | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | years1 = 2010—2013 | caps1 = 23 | goals1 = 2 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years2 = 2012—2016 | caps2 = 75 | goals2 = 12 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | years3 = 2016—2020 | caps3 = 129 | goals3 = 17 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Granada CF|Granada]] | years4 = 2016 | caps4 = 15 | goals4 = 0 | years5 = 2020—2025 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | caps5 = 149 | goals5 = 19 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | ntupdate = | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 1 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalyears2 = 2010 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears5 = 2014 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam6 = {{fb|Mali}} | nationalyears6 = 2022 | nationalcaps6 = 2 | nationalgoals6 = 0 | youthclubs1 = OFC Les Mureaux | youthyears1 = 2004—2007 | youthclubs2 = [[Rennes]] | youthyears2 = 2007—2012 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 13 | goals6 = 0 }} '''Abdulajs Dukurē''' ({{Val|fr|Abdoulaye Doucouré}}; dzimis {{Dat|1993|1|1}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[Mali]] [[futbolists]]. Spēlējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlasēs, pieaugušo līmenī ir [[Mali futbola izlase|Mali izlases]] dalībnieks. == Agrīnā dzīve == Dukurē dzimis [[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-sa/player/abdoulaye-doucour%C3%A9/8g7clz1z04oqjxhg8xnqc7105|title=Abdoulaye Doucouré Latest News, Page 1 of 1 {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-10-21|date=1993-01-01|language=en}}</ref> maliešu vecākiem. Viņa brālens [[Ladži Dukurē]] ir franču vieglatlēts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/nov/03/watford-abdoulaye-doucoure|title=Watford’s Abdoulaye Doucouré: ‘Being the second-youngest of eight has helped’|work=The Guardian|access-date=2023-10-21|date=2017-11-03|last=Doyle|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Karjera klubos == === Rennes === Dukurē debitēja [[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]] 2012.—2013. gada sezonā [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] komandā, būdams tās jaunatnes sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/watford-sign-abdoulaye-doucoure-from-rennes_sto5098336/story.shtml|title="Watford sign Abdoulaye Doucoure from Rennes in club record deal"}}</ref> === Watford === 2016. gada 1. februārī Dukurē par nenosauktu samaksu parakstīja līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu [[Watford FC|Watford]] un tūlīt pat tika izīrēts [[La Liga]] klubam [[Granada CF]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35465405|title=Watford sign Doucoure & Penaranda|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Pirmo reizi viņš "La Liga" laukumā izgāja pēc nedēļas, kad devās laukumā 80. minūtē, nomainot [[Adalberto Penjaranda|Adalberto Penjarandu]], mājas spēlē ar 1:2 zaudējot [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2016/feb/07/granada-v-real-madrid-la-liga-live|title=Granada v Real Madrid: La Liga — as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-10-21|date=2016-02-07|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Dukurē 2017. gada 4. martā guva savus pirmos vārtus "Watford" rindās, ar 3:4 zaudējot [[Southampton FC|Southampton]] komandai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39086731|title=Watford 3-4 Southampton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Dukurē 2017.—2018. gada sezonā guva septiņus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, bet nākamajā gadā guva piecus vārtus un atdeva sešas rezultatīvas piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dominicbaker.wordpress.com/2020/09/02/thank-you-abdoulaye-doucoure-everton/|title=Thank you, Abdoulaye|website=DominicBaker|access-date=2023-10-21|date=2020-09-02|language=en}}</ref> 2017.—2018. gada sezonas beigās viņš tika atzīts par kluba "Sezonas labāko spēlētāju".<ref name="watfordfc.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.watfordfc.com/teams/first-team/end-season-awards-winners|title="End of Season Awards: Winners"|access-date={{dat|2023|10|21||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190331023527/https://www.watfordfc.com/teams/first-team/end-season-awards-winners}}</ref> === Everton === 2020. gada 8. septembrī Premjerlīgas klubs [[Everton FC|Everton]] paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar Dukurē no "Watford" par nenosauktu samaksu, kas, domājams, ir aptuveni 20 miljoni mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/transfer-news/everton-transfer-plan-doucoure-rodriguez-18901396|title=Everton transfer plans explained after Doucoure signing|last=Kirkbride|first=Phil|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-21|date=2020-09-09|language=en}}</ref> Viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar iespēju uz ceturto sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.evertonfc.com/news/1816711/everton-sign-doucoure-from-watford|title=Everton Sign Doucoure From Watford|website=www.evertonfc.com|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> Dukurē debitēja 13. septembrī, "Everton" pirmajā spēlē 2020.—2021. gada sezonā, izbraukumā ar 1:0 uzvarot [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54045208|title=Calvert-Lewin earns Everton win at Spurs|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Dukurē guva savus pirmos "Everton" ar spēcīgu sitienu ar galvu, 2020. gada 22. novembrī Premjerlīgas mačā izbraukumā ar 3:2 uzvarot [[Fulham FC|Fulham]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54948354|title=Calvert-Lewin scores twice as Everton beat Fulham|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> 2021. gada 6. februārī [[Old Trafford]] stadionā viņš vēlreiz guva vārtus pret [[Manchester United FC|Manchester United]], spēlējot neizšķirti 3:3.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55867139|title=Late Calvert-Lewin goal denies Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> 12. martā "Everton" galvenais treneris [[Karlo Ančeloti]] sacīja, ka Dukurē treniņā guvis pēdas lūzumu, tādējādi liedzot viņam iespēju piedalīties 8—10 nedēļas. Ančeloti sacīja, ka cer, ka Dukurē atgriezīsies komandā pirms sezonas beigām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56375238|title=Everton's Doucoure out for 10 weeks|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> 2023. gada 4. aprīlī Dukurē saņēma sarkano kartīti "Everton" spēlē ar 1:1 pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] par rupju uzvedību, pēc tam, kad iesita [[Harijs Keins|Harijam Keinam]] pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/watch-tottenham-captain-harry-kane-floored-as-everton-s-abdoulaye-doucoure/blt2041b775d34cca29|title=WATCH: Tottenham captain Harry Kane FLOORED as Everton's Abdoulaye Doucoure strikes him in the face to earn straight red card {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-10-21|date=2023-04-03|language=en}}</ref> 2023. gada 23. maijā klubs paziņoja, ka pagarina līgumu ar spēlētāju par gadu līdz 2023.—2024. gada sezonas beigām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65688577|title=Everton trigger one-year Doucoure deal extension|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> 2023. gada 28. maijā, 2022.—2023. gada sezonas pēdējā spēļu dienā, Dukurē guva vienus no pārliecinošākajiem vārtiem kluba vēsturē, nodrošinot 1:0 uzvaru pār [[AFC Bournemouth|Bournemouth]]. Ja "Everton" būtu spēlējis tikai neizšķirti, viņus pēc vārtu starpības būtu apsteigusi [[Leicester City FC|Leicester City]] un pirmo reizi kopš 1950.—1951. gada sezonas Anglijas futbolā būtu izkrituši uz otro līgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/everton-vs-bmouth/report/465010|title=Everton 1-0 Bournemouth: Abdoulaye Doucoure stunner fires Toffees to Premier League survival|website=Sky Sports|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> [[Attēls:Chelsea 4 Watford 2 (37817279496) (Abdoulaye Doucouré).jpg|thumb|353x353px|Dukurē [[Watford FC|Watford]] sastāvā 2017. gadā]] == Karjera izlasē == Dukurē spēlēja Francijas izlasē [[Francijas U-21 futbola izlase|U21]] līmenī.{{Nepieciešama atsauce}} 2019. gada martā viņu uzrunāja Mali Futbola asociācija, lai viņš pārstāvētu Āfrikas valsti starptautiskā līmenī. Viņš ir tiesīgs spēlēt savas izcelsmes valstī [[Mali futbola izlase|Mali]], taču noraidīja piedāvājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.getfootballnewsfrance.com/2019/abdoulaye-doucoure-contacted-by-mali/|title=Abdoulaye Doucouré contacted by Mali - Get French Football News|access-date=2023-10-21|date=2019-03-19|language=en-US}}</ref> 2020. gada februārī Dukurē intervijā sacīja, ka tiecas uz vietu [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]], taču viņš arī esot atvērts, lai pārstāvētu [[Mali futbola izlase|Mali izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://futaa.com/article/202180/watford-s-abdoulaye-doucoure-waits-on-french-call-up-but-open-to-mali-invite/|title="Watford's Abdoulaye Doucouré waits on French call up, but open to Mali invite"|access-date={{dat|2023|10|21||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210915225234/https://futaa.com/article/202180/watford-s-abdoulaye-doucoure-waits-on-french-call-up-but-open-to-mali-invite}}</ref> 2020. gada septembrī Dukurē tika izsaukts uz [[Mali futbola izlase|Mali]] izlasi gaidāmajām spēlēm pret [[Ganas futbola izlase|Ganu]] 9. oktobrī un [[Irānas futbola izlase|Irānu]] 13. oktobrī, Turcijā, ko viņš noraidīja, jo vēlējās spēlēt Francijas izlasē [[Didjē Dešāns|Didjē Dešāna]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/GFFN/status/1313871370892255233|title=https://twitter.com/GFFN/status/1313871370892255233|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> 2022. gada februārī Mali Futbola federācijas prezidents Bavjē Turē medijiem paziņoja, ka risina sarunas ar Dukurē, cerot, ka viņš laikus nomainīs savu starptautisko uzticību no Francijas, lai martā piedalītos Pasaules kausa izslēgšanas spēlēs Mali izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/abdoulaye-doucoure-everton-france-breaking-23123130|title=Abdoulaye Doucoure 'in negotiations' to switch allegiance from France|last=Boakye|first=Kwame|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-21|date=2022-02-16|language=en}}</ref> 2022. gada martā Dukurē beidzot pieņēma izsaukumu no [[Mali futbola izlase|Mali izlases]] un tomēnes gatavojās debitēt starptautiskajā spēlē, Mali cenšoties kvalificēties Pasaules kausam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Everton/status/1505245619702665222|title=https://twitter.com/Everton/status/1505245619702665222|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> Viņš debitēja ar Mali [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] zaudējumā [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijai]] ar 1:0, 2022. gada 25. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/qualifiers/caf/match-center/origin1904-p.cxm.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/qualifiers/caf/match-center/400228714|title="FIFA World Cup Qatar 2022™"}}</ref> == Spēles stils == Bijušais "Everton" galvenais treneris Karlo Ančeloti par Dukurē teicis, ka "viņš var spēlēt jebkur laukumā. Viņš var spēlēt kā "10. numurs", aizmugurē, priekšā aizsardzībai, viņa darbs aizsardzībā ir patiešām labs. Viņš daudz mācās arī taktiski. Viņam ir fantastiskas pārejas spējas, kad pārtveram bumbu. Viņš ir fantastisks "no kastes līdz kastei" spēlētājs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://royalbluemersey.sbnation.com/2020/12/18/22188556/everton-arsenal-match-preview-ancelotti-doucoure-clean-sheets-coleman-holgate-james-substitutions|title=Ancelotti tips Doucoure for France, lauds Everton defensive concentration|last=Calvin|website=Royal Blue Mersey|access-date=2023-10-21|date=2020-12-18|language=en}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|pēc 2023. gada 7. oktobrī aizvadītās spēles}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=A. Doucouré|url=https://int.soccerway.com/players/abdoulaye-doucoure/163602/|website=Soccerway|access-date=17 October 2020}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Spēles un vārti pēc kluba, sezonas un turnīra ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Includes [[Coupe de France]], [[FA Cup]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Includes [[Coupe de la Ligue]], [[EFL Cup]]}} ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |[[Stade Rennais F.C.|Rennes B]] |2010—11 |[[Championnat de France Amateur|CFA]] |6 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |6 |0 |- |2011—12 | rowspan="2" |[[Championnat de France Amateur 2|CFA 2]] |16 |2 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |16 |2 |- |2012—13 |1 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |1 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !23 !2 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !23 !2 |- | rowspan="5" |[[Stade Rennais F.C.|Rennes]] |2012—13 | rowspan="4" |[[Ligue 1]] |4 |1 |0 |0 |0 |0 |4 |1 |- |2013—14 |20 |6 |6 |0 |1 |1 |27 |7 |- |2014—15 |35 |3 |3 |2 |3 |0 |41 |5 |- |2015—16 |16 |2 |2 |0 |2 |1 |20 |3 |- ! colspan="2" |Kopā !75 !12 !11 !2 !6 !2 !92 !16 |- |[[Granada CF|Granada]] (īre) |2015—16 |[[La Liga]] |15 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |15 |0 |- | rowspan="5" |[[Watford F.C.|Watford]] |2016—17 | rowspan="4" |[[Premier League]] |20 |1 |2 |0 |1 |0 |23 |1 |- |2017—18 |37 |7 |2 |0 |0 |0 |39 |7 |- |2018—19 |35 |5 |4 |0 |1 |0 |40 |5 |- |2019—20 |37 |4 |0 |0 |2 |0 |39 |4 |- ! colspan="2" |Kopā !129 !17 !8 !0 !4 !0 !141 !17 |- | rowspan="5" |[[Everton F.C.|Everton]] |2020—21 | rowspan="4" |Premier League |29 |2 |3 |1 |2 |0 |34 |3 |- |2021—22 |30 |2 |3 |0 |1 |0 |34 |2 |- |2022—23 |25 |5 |1 |0 |1 |0 |27 |5 |- |2023—24 |8 |3 |0 |0 |2 |0 |10 |3 |- ! colspan="2" |Kopā !92 !12 !7 !1 !6 !0 !105 !13 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !334 !43 !26 !3 !16 !2 !376 !48 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|pēc 2022. gada 29. martā aizvadītās spēles}}<ref>{{NFT player|86974|access-date=1 March 2023}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads !Nacionālā izlase !Gads !Spēles !Vārti |- |[[Mali futbola izlase|Mali]] |2022 |2 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !2 !0 |} == Sasniegumi == '''Watford''' * [[FA kauss]] finālists: 2018—19<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48236232|title=Man City win FA Cup to clinch domestic treble|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Watford F.C.|Watford]] sezonas labākais spēlētājs: 2017—18<ref name="watfordfc.com"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dukurē, Abdulajs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Mali futbolisti]] [[Kategorija:Mali izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Neom SC spēlētāji]] t8t82j7xde238y3lfvmxia6ce3zfnv2 0 405883 4521572 4496539 2026-09-13T11:28:39Z Bendžamins 76862 4521572 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Emeriks Laports | image = Aymeric Laporte Argentina v Spain 19 July 2026-067 (cropped).jpg | caption = Emeriks Laports 2026. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|27}} | birth_place = {{vieta|Francija|Lo un Garonna}} | height = 191 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | clubnumber = 14 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2012 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia]] | caps1 = 33 | goals1 = 2 | years2 = 2012 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao B]] | caps2 = 8 | goals2 = 0 | years3 = 2012—2018 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | caps3 = 161 | goals3 = 7 | years4 = 2018—2023 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps4 = 121 | goals4 = 8 | nationalyears1 = 2011 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2011—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2013—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears4 = 2021— | nationalcaps4 = 54 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 47 | goals5 = 8 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | years6 = 2025— | caps6 = 30 | goals6 = 0 }} '''Emeriks Laports''' (dzimis {{dat|1994|5|27}}) ir [[Spānija|Spānijas]] [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] kluba [[Bilbao "Athletic"]] sastāvā. Laports ir aizvadījis 51 spēli dažāda vecuma Francijas jauniešu izlasēs. 2021. gadā debitējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] rindās. Uzvarējis [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas Superkauss]]: 2015 '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19 * [[FA Community Shield]]: 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Laports, Emeriks}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lbfkin741grd1bdb6crp5hrk1wxpcco 0 408009 4521124 3026275 2026-09-12T15:48:53Z Meistars Joda 781 4521124 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Kreisiraadio'' | Attēls = ESC 2008 - Estonia - Kreisiraadio, 1st semifinal.jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = | Vieta_dz = | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = {{karogs|Igaunija}} | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = [[1993. gads|1993]]—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = * [[Hanness Vīrno]] * [[Pēters Oja]] | Bij_dalībnieki = [[Tarmo Leinatams]] † }} '''''Kreisiraadio''''' ir [[igauņi|igauņu]] mūzikas grupa, kas tika dibināta 1993. gadā. To dibināja aktieri [[Hanness Vīrno]], [[Pēters Oja]] un [[Tarmo Leinatams]]. Viens no grupas dibinātājiem Tarmo Leinatams ir miris 2014. gada 13. oktobrī. 2008. gadā grupa uzvarēja ''[[Eurolaul]]'' konkursā ar dziesmu ''[[Leto svet]]''. Ar šo dziesmu grupa pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101121072846/http://kreisi.pri.ee/ Oficiālā mājaslapa] {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Igaunijas popgrupas]] [[Kategorija:Igaunijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎‎]] 5m68kd19nran4w7jkm7l5gwn7djygzx 0 408649 4521184 4455097 2026-09-12T18:02:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521184 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džu Dzjiņera | vārds_orig = 朱锦尔 | attēls = Zhu Jiner vs. Artemiev 05 (cropped) (cropped).png | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Džu Dzjiņera 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2002 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 16 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Džu Dzjiņera''' ({{val|zh|朱锦尔}}, {{zh-p|Zhu Jiner}}; dzimusi {{dat|2002|11|16}}) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2019). == Biogrāfija == 2016. gadā uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātā meiteņu G14 vecuma kategorijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr239748.aspx?lan=1&art=1&rd=11&flag=30&wi=821|title=Chess-Results Server Chess-results.com - World Youth Chess Championships 2016 G14|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2017. gadā bijusi trešā Āzijas 3.5 zonas turnīrā aiz [[Džai Mo]] un [[Ni Šicjuņa]]s, apsteidzot [[Suņa Fanhui|Suņu Fanhui]], un izcīnījusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr295479.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 2017 Women's world champion chess championship Zonal 3.5|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com|access-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181011133336/http://chess-results.com/tnr295479.aspx?lan=1&art=4|archivedate={{dat|2018|10|11||bez}}}}</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=156515|title=2017Women's world champion chess championship Zonal 3.5 September 2017 China FIDE Chess Tournament details|first=|last=Administrator|website=ratings.fide.com|access-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011133318/http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=156515}}</ref> 2018. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Ķīnas sieviešu ātrā šaha čempionātā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr359106.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 2018 China Rapid Chess Championships|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Lela Džavahišvili|Lelu Džavahišvili]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Nataļja Pogoņina|Nataļjai Pogoņinai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2021. gada maijā izcīnījusi 3. vietu Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr559816.aspx?lan=1&art=4 2021 China chess championship (Women)]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] izcīnījusi 3. vietu [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] ierindojusies 5. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] dalījusi 1.-3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies savai tautietei [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 3. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr864425.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 2023 World Blitz Women]</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnījusi zelta medaļu individuālā vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]</ref> 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]</ref> 2025. gada maijā [[Austrija|Austrijā]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā un kā visas turnīru ''FIDE Women's Grand Prix 2024–25'' sērijas uzvarētāja iekļuvusi 2026. gada pretendenšu turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1169613.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - 6th leg, Austria]</ref> 2025. gada decembrī [[Doha|Dohā]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm,<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1313075.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Women’s World Rapid Championship 2025]</ref> bet Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm dalījusi 3.-4. vietu.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1326032.aspx?lan=1&art=29&rd=2&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Women’s World Blitz Championship 2025 - Stage 2]</ref> 2026. gada aprīlī Kiprā izcīnījusi 3. vietu [[2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]].<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref> Par panākumiem turnīros FIDE 2018. gadā viņam piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2019. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8608059&title=WGM&pb=57&reff=0 |title=3rd quarter PB 2019, 7-8 September, Budapest, HUN |access-date={{dat|2019|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220515102017/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8608059&title=WGM&pb=57&reff=0 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 8608059 | chessgames = 153849 | 365chess = Jiner_Zhu }} {{DEFAULTSORT:Dzjiņera, Džu}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas šahisti]] 4ab6k6owhiqmklc8f6g5if3m8305ug2 0 408736 4521317 4361287 2026-09-13T05:17:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521317 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gulruhbegima Tohirdžonova | vārds_orig = ''Gulruxbegim To'hirjonova'' | attēls = GulrukhbegimTokhirjonova24.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Gulruhbegima Tohirdžonova 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1999 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 16 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UZB}}<br />{{USA}}<br />{{UZB}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Gulruhbegima Tohirdžonova''' ({{val|uz|Gulruxbegim To'hirjonova}}; dzimusi {{dat|1999|7|16}}) ir [[Uzbekistāna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2016), kas no 2020. gada līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>[https://ratings.fide.com/transfers.phtml FIDE Transfers in 2020]</ref> == Biogrāfija == 2011. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U12 meiteņu grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr58151.aspx?lan=1&art=4&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - World Youth Chess Championship - U 12 Girls|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2015. gadā uzvarējusi Āzijas junioru šaha čempionātā U20 meiteņu grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr189430.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Asian Girls U20 Championship 2015|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2017. gadā Āzijas 3.4 zonas turnīrā ieņēmusi otro vietu aiz [[Dinara Saduakasova|Dinaras Saduakasovas]] un izcīnījusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr287124.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Zone 3.4 Women Championship 2017|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2018. gadā uzvarējusi Uzbekistānas sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr350725.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Uzbekistan Women Championship (Final) 2018|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Alina Kašlinska|Alinu Kašlinsku]], 2. kārtā uzvarējusi [[Taņa Džunji|Taņu Džunji]], 3. uzvarējusi [[Valentīna Guņina|Valentīnu Guņinu]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|13||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Divas reizes pārstāvējusi Uzbekistānas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] ([[42. šaha olimpiāde|2016]], [[43. šaha olimpiāde|2018]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1&art=20&fed=UZB&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 42nd Olympiad Baku 2016 Women|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&art=20&fed=UZB&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 43rd Olympiad Batumi 2018 Women|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2020. gadā pārcēlusies uz dzīvi ASV. 2021. gada oktobrī izcīnījusi 2. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship |title=2021 U.S. WOMEN'S CHAMPIONSHIP |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230418152413/https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 8. vietā ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results |title=Pairings & Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020123958/https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results }}</ref> 2022. gadā Tohirdžonova bijusi ASV sieviešu šaha komandas sastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://new.uschess.org/news/2022-us-olympiad-teams-revealed|access-date=2022-07-02|website=new.uschess.org/|title=2022 U.S. Olympiad Teams Revealed|archive-date=2022-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220628064612/https://new.uschess.org/news/2022-us-olympiad-teams-revealed}}</ref> kad šī komanda ierinodjusies 4. vietā [[44. šaha olimpiāde|44. sieviešu šaha olimpiādē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Chess-Results Server Chess-results.com - 44th Chess Olympiad 2022 Women |url=https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1 |access-date=2023-01-05 |website=chess-results.com}}</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 |title=2023 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231018183326/https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 }}</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] ASV izlases sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]].<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> Kopš 2025. gada sākuma šaha turnīros atkal pārstāv Uzbekistānu.<ref>[https://daryo.uz/2025/02/12/aqsh-tarkibida-dona-surgan-gulruhbegim-tohirjonova-ozbekiston-termasiga-qaytdi AQSH tarkibida dona surgan Gulruhbegim Tohirjonova O‘zbekiston termasiga qaytdi]</ref><ref>[https://yuz.uz/uz/news/grossmeyster-gulruhbegim-tohirjonova-ozbekiston-terma-jamoasiga-qaytdi Grossmeyster Gulruhbegim Tohirjonova Oʻzbekiston terma jamoasiga qaytdi]</ref> 2025. gada maijā ierindojusies 10. vietā [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 38. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2015. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2016. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14203626&title=WGM&pb=46|title=FIDE Title Applications (GM, IM, WGM, WIM, IA, FA, IO)|first=|last=Administrator|website=ratings.fide.com|access-date={{dat|2018|10|12||bez}}|archive-date={{dat|2023|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415064317/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14203626&title=WGM&pb=46}}</ref> == Personīgā dzīve == Tohirdžonovas abas vecākās māsas arī ir šahistes. Viņas vecākā māsa [[Nafisa Mominova]] ir pirmā Uzbekistānas šahiste, kas kļuvusi par starptautisko lielmeistari (WGM) un viņas otra māsa Hulkara Tohirdžonova ir FIDE meistare (WFM).<ref>[https://kun.uz/en/news/2020/12/26/international-grandmaster-from-uzbekistan-to-represent-the-united-states-chess-players-father-says-he-is-fed-up-with-corruption-in-uzbek-sports International grandmaster from Uzbekistan to represent the United States. Chess player’s father says he is fed up with corruption in Uzbek sports]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šaha ārējās saites| fide = 14203626 | chessgames = 149944 | 365chess = Gulrukhbegim_Tokhirjonova }} {{DEFAULTSORT:Tohirdžonova, Gulruhbegima}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Uzbekistānas šahisti]] bflqccq8qmnyejj9hkgbdrcadrk4e7n 0 408999 4521333 4239060 2026-09-13T06:25:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521333 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hajata Toubala | vārds_orig = ''Hayat Toubal'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ALG}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Hajata Toubala''' ({{val|en|Hayat Toubal}}; dzimusi 1985. gadā) ir [[Alžīrija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] (2005). == Biogrāfija == Divus gadus pēc kārtas izcīnījusi otro vietu Ārābu sieviešu šaha čempionātos (2006, 2007).<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr4061.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Arab Women's Indv. Chess Championship2006|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref><ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr9493.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Arab Women Chess Championship 2007|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2017. gadā [[Orāna|Orānā]] bijusi otrā Āfrikas sieviešu šaha čempionātā pēc [[Šāhenda Vafa|Šāhendas Vafas]] un ieguvusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr290400.aspx?lan=1&art=4&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 2017 AFRICAN INDIVIDUAL CHESS CHAMPIONSHIPS - LADIES|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2018. gadā bijusi otrā Alžīrijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr365754.aspx?lan=1&art=4|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Finale du Championnat d'Algerie Toutes Catégories Dames|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Humpi Koneru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Alžīrijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījusies 4 reizes (2006, 2014-2018).<ref>{{cite web|url=http://www.olimpbase.org/playersw/aw6gioud.html|title=OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Hayet Toubal|first=Wojciech|last=Bartelski|website=www.olimpbase.org}}</ref><ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1&art=20&fed=ALG&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 42nd Olympiad Baku 2016 Women|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref><ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&art=20&fed=RSA&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 43rd Olympiad Batumi 2018 Women|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2005. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.<ref>{{cite web|url=http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=34542|title=African Zonal 4.1 Women April 2006 Morocco FIDE Chess Tournament details|first=|last=Administrator|website=ratings.fide.com|access-date={{dat|2018|10|15||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200813003516/http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=34542}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 7901631 | chessgames = 66616 | 365chess = Hayat_Toubal }} {{DEFAULTSORT:Toubala, Hajata}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alžīrijas šahisti]] 0g10v5lklc52b5i1163a09v925bbyd4 0 409002 4521172 4359065 2026-09-12T17:36:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521172 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džese Februari | vārds_orig = ''Jesse Nikki February'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 28 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RSA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Džese Niki Februari''' ({{val|en|Jesse Nikki February}}; dzimusi {{dat|1997|1|28}}) ir [[Dienvidāfrika]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] (2016). == Biogrāfija == Trīs gadus pēc kārtas uzvarējusi Dienvidāfrikas junioru šaha čempionātos U18 un U20 vecuma grupās meitenēm.<ref>[http://chess-results.com/tnr166078.aspx?lan=1&art=4 SA Junior Closed Chess Championship 2015 Under 18/20 Girls]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr212408.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES SA Junior Closed Chess Championship 2016 U18G & U20G]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr273366.aspx?lan=1&art=4 SA Junior Closed Chess Championship 2017 (U20 Girls)]</ref> 2016. gadā uzvarējusi Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukuma izcīņas cikla Āfrikas 4.3 zonas turnīrā.<ref>[http://chess-results.com/tnr218681.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2016 Zone 4.3 Individual Chess Championships - Ladies]</ref> 2017. gadā [[Orāna|Orānā]] izcīnījusi trešo vietu Āfrikas sieviešu šaha čempionātā aiz [[Šāhenda Vafa|Šāhendas Vafas]] un [[Hajata Toubala|Hajatas Toubalas]].<ref>[http://chess-results.com/tnr290400.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Chess-Results Server Chess-results.com - 2017 AFRICAN INDIVIDUAL CHESS CHAMPIONSHIPS - LADIES]</ref> 2017. gadā uzvarējusi Dienvidāfrikas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr313151.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2017 South African Closed Chess Championships Women]</ref> 2018. gadā bijusi otrā Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukuma izcīņas cikla Āfrikas 4.3 zonas turnīrā un izcīnījusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>[http://chess-results.com/tnr343926.aspx?lan=1&art=4 2018 Zone 4.3 Individual Chess Championships - Women Section]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Katerina Lagno|Katerinai Lagno]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 50. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada martā uzvarējusi Āfrikas sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Cite web |title=Chess-Results Server Chess-results.com - 2024 African Individual Chess Championships (AICC) - Women's Section |url=https://chess-results.com/tnr903581.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 |access-date=2024-03-20 |website=chess-results.com}}</ref> Pārstāvējusi Dienvidāfrikas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījusies 2 reizes (2016-2018).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1&art=20&fed=RSA&flag=30 |title=42nd Olympiad Baku 2016 Women |access-date={{dat|2018|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181216115310/http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|12|16||bez}} }}</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1 43rd Olympiad Batumi 2018 Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=136949 |title=Tournament Details June 2016 |access-date={{dat|2018|10|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220809021402/http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=136949 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 14312336 | chessgames = 155415 | 365chess = Jesse_Nikki_February }} {{DEFAULTSORT:Februari, Džese}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidāfrikā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas šahisti]] aqx9fb5ort7ijk4yox16dx2tyvxvqns 0 410501 4521527 4307313 2026-09-13T10:34:21Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Somalian_tanks_invade_Ogaden_region_in_Ethiopia,_1977.jpg" aizvietots ar "Eritrean_Peoples_Liberation_Front_T-55_tanks_1989.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · This photo has been erroneously 4521527 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict= Ogadenas karš |partof=[[Aukstais karš|Aukstā kara]] un [[Etiopijas pilsoņu karš|Etiopijas pilsoņu kara]] [[Etiopijas — Somālijas konflikts|Etiopijas — Somālijas konflikta]] |campaign= |image=Eritrean Peoples Liberation Front T-55 tanks 1989.jpg |caption= Somālijas tanki iebrūk Ogadenas reģionā Etiopijā, iezīmējot Ogadenas kara sākumu. |date=[[1977]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1978]]. gada [[23. marts]] |place=[[Ogadena]]s reģions |casus= |result=[[Etiopija]]s uzvara **[[Somālija]] pārtrauc visas saites ar [[Austrumu bloks|Padomju bloku]] un [[Otrā pasaule|Otro pasauli]] (izņemot Ķīnu un Rumāniju). **[[Somālijas sacelšanās]] sākums |combatant1={{Etiopija}}<br>{{Kuba}}<br>[[File:Flag of the Soviet Union.svg|23px]] [[PSRS]]<ref>{{Cite journal |last=Urban |first=Mark |date=1983 |title=Soviet intervention and the Ogaden counter-offensive of 1978 |url=http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/03071848308523524 |journal=The RUSI Journal |language=en |volume=128 |issue=2 |pages=42–46 |doi=10.1080/03071848308523524 |issn=0307-1847 |quote=Soviet advisers fulfilled a number of roles, although the majority were involved in training and headquarters duties. Others flew combat missions in the MiGs and helicopters.|url-access=subscription }}</ref><br>[[File:Flag of South Yemen.svg|23px]] [[Dienvidjemena]]<ref name="Keesing">{{cite web |url=https://essaydocs.org/keesings-record-of-world-events-formerly-keesings-contemporary.html |title=Ogaden Area recaptured by Ethiopian Forces with Soviet and Cuban Support – International Ramifications of Ethiopian-Somali Conflict – Incipient Soviet and Cuban Involvement in Ethiopian Warfare against Eritrean Secessionists – Political Assassinations inside Ethiopia |work=Keesing's Record of World Events (formerly Keesing's Contemporary Archives) |date=1 May 1978 |access-date=4 August 2021 |archive-date=30 June 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220630201854/https://www.essaydocs.org/keesings-record-of-world-events-formerly-keesings-contemporary.html |url-status= }}</ref> |combatant2={{Somālija}}<br>[[File:Flag of the Western Somali Liberation Front.svg|23px]] [[Rietumu Somālijas atbrīvošanas fronte]] |commander1=[[File:Flag of Ethiopia.svg|23px]] Mengistu Haile Mariams<br>[[File:Flag of Cuba.svg|23px]] Arnaldo Očoa<br>[[File:Flag of the Soviet Union.svg|23px]] Vasīlijs Petrovs |commander2=[[File:Flag of Somalia.svg|23px]] Siads Barre<br>[[File:Flag of the Western Somali Liberation Front.svg|23px]] Mohameds Farā Dalmars Jusufs |notes= }} [[Attēls:Mappa Ogaden.svg|thumb|Ogadenas reģions]] [[Attēls:Somali map.jpg|thumb|Somāļu apdzīvotā teritorija (rozā)]] '''Ogadenas karš''' bija bruņots konflikts starp [[Etiopija|Etiopiju]] un [[Somālija|Somāliju]] par etnisko [[Somālieši|somāliešu]] apdzīvotās [[Ogadena]]s provinces kontroli. Ar [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Kuba]]s palīdzību karā uzvarēja Etiopija. Karam par tuksnešaino reģionu bija stratēģiskas sekas. Marksistu režīms Etiopijā pilnībā pārgāja PSRS pusē, kamēr Somālijā pavājinājās centrālā vara, kas vēlāk noveda pie valsts pilnīga sabrukuma. Kopš neatkarības iegūšanas 1960. gadā Somālija atbalstīja somāļu dumpiniekus Etiopijas Ogadenas provincē. 1977. gada jūlijā, cerot izmantot revolūcijas plosītās Etiopijas vājumu, Somālija iebruka Ogadenā. Šajā laikā Somālijai jau ilgstoši bija labas attiecības ar PSRS, kas arī bija sākusi veidot aliansi ar jauno Etiopijas marksistisko režīmu. Kara pirmajos divos mēnešos Somālijai izdevās okupēt Ogadenas lielāko daļu. Ar milzīgām PSRS bruņojuma piegādēm un 17 000 kareivjus liela Kubas militārā kontingenta palīdzību etiopiešiem 1978. gada martā izdevās sakaut Somāliju. Pēc aktīvās karadarbības beigām Somālija turpināja veikt partizānu karadarbību Ogadenā.<ref name="cia" /> == Priekšvēsture == Kristīgā [[Etiopijas impērija]] 19. gadsimta beigās iekaroja musulmaņu somāļu apdzīvoto Ogadenu. Rietumvalstis atzina Etiopijas robežas 1897. gadā. Somālijas pārējo daļu kolonizēja [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Francija]] un [[Itālija]]. 1936. gadā Etiopiju iekaroja [[fašistiskā Itālija]], kas Ogadenu pakļāva itāļu Somālilendas pārvaldei. 1941. gadā Lielbritānija sakāva itāļus un Ogadenu līdz 1948. turpināja pārvaldīt kā [[Somālilenda]]s sastāvdaļu. Briti sākotnēji plānoja visas somāļu zemes apvienot Lielaja Somālijā, taču 1948. gadā bija spiesti Ogadenas lielāko daļu atdot Etiopijai, izņemot nelielu teritoriju Britu Somālilendas pierobežā, ko Etiopijai atdeva 1954. gadā. Etiopijas kontroli pār Ogadenu atbalstīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], jo 1946. gadā amerikāņu naftas kompānija noslēdza līgumu ar Etiopiju par naftas meklēšanu Ogadenā. Britu ideja par Lielo Somāliju daļēji īstenojās 1960. gadā, kad Britu Somālilenda un Itālijas Somālilenda apvienojās neatkarīgā Somālijā. Franču Somālilenda ieguva neatkarību 1977. gadā kā [[Džibutija]]. Somālija neatzina 1897. gada robežas, uzskatot tās par neprecīzām, un pretendēja uz daļu pierobežas teritoriju. Somālija arī uzstāja, ka Etiopija reāli nekad nav nodibinājusi pārvaldi tuksnešainajās Ogadenas teritorijās. == Militārā konflikta sākšanās == 1963. gadā Ogadenā sākās somāļu sacelšanās, ko izraisīja etiopiešu nodokļu politika un konflikti par sezonālajām ganībām. 1964. gada aprīlī tika panākts pamiers un abās robežas pusēs izveidota demilitarizēta josla. 1963. gadā Somālija sāka saņemt militārās piegādes no PSRS un [[Ēģipte]]s, taču tās bija nepietiekamas, lai izmainītu spēku līdzsvaru. Ar [[Tanzānija]]s un [[Zambija]]s starpniecību Somālija 1967. gadā noslēdza mieru ar [[Kenija|Keniju]] un 1968. gadā ar Etiopiju. Padomju ieroču piegādes Somālijai bija sākušās jau 1963. gadā un pastiprinājās pēc 1969. gada valsts apvērsuma, kad valstī izveidojās sociālistisks režīms. 1974. gadā Somālijā sāka ierasties arī kubiešu militārie instruktori. 1974. gada revolūcija Etiopijā, kad varu sagrāba marksisti, radīja situāciju, kurā PSRS sāka atbalstīt arī Etiopiju. 1977. gada martā Etiopiju apmeklēja [[Fidels Kastro]], kam drīz sekoja pirmie kubiešu militārie speciālisti. == Karš == 1975. gadā Ogadenas somāļu dumpinieku vienības Somālija apvienoja Rietumsomālijas Atbrīvošanas Frontē, Somālijas valdības pārstāvjiem un virsniekiem pārņemot dumpinieku vadību. Turpmākajos mēnešos aktivizējās somāliešu uzbrukumi nelielajiem un vāji bruņotajiem etiopiešu garnizoniem Ogadenā. 1977. gada jūnijā somāļu partizāni uzspridzināja tiltus uz [[Džibutija]]s—[[Adisabeba]]s dzelzceļa līnijas pie [[Dire Dava]]s pilsētas. Partizānu sāktā ofensīva izgāzās, un Somālija pieņēma lēmumu jūlija beigās sākt atklātu karu. Divu mēnešu laikā Somālija armija bija sagrābusi Ogadenas lielāko daļu. Somālijas uzbrukumam jau no sākuma trūka stratēģisko mērķu. Somālieši vienkārši padzina Etiopijas vienības tur, kur tās bija vieglāk sakaut. Aizvien garākās piegādes līnijas nozīmēja, ka dažu dienu ilgam uzbrukumam sekoja ilgāka pauze, kas bija nepieciešama piegāžu saņemšanai. Šajā laikā etiopieši varēja izveidot aizsardzības līnijas. Somāliju novājināja 1977. gada novembrī sarautās attiecības ar PSRS, kas vairs nepiegādāja ieročus. Somālijai bija vāja kara aviācija un gaisa telpu kara reģionā ar padomju un kubiešu atbalstu kontrolēja etiopieši.<ref name="cia" /> Somālijas ofensīva 1977. gada jūlijā cerēja izmantot Etiopijas revolucionāro sabrukumu. [[Mengistu Haile Mariama|Mengistu Hailes Mariama]] jauno režīmu apdraudēja armijas sabrukums, [[Eritreja]]s dumpinieki, un militāro attiecību saraušana ar ASV 1977. gada aprīlī. Šajā brīdī Somālija bija pārliecināta, ka ātra uzvara Ogadenā varētu novest pie jauna režīma izveidošanās Etiopijā, kas atzītu jaunās robežas. Tikmēr Etiopija 1976. gada decembrī un 1977. gada maijā noslēdza ieroču iegādes līgumus ar PSRS. 1977. gada pavasarī Somāliju apmeklēja PSRS formālais valsts galva [[Mikola Pidhornijs|Podgornijs]]. Tā paša gada martā Etiopiju apmeklēja [[Fidels Kastro]]. Augusta beigās [[Siads Barre]] devās uz [[Maskava|Maskavu]], taču tika ignorēts un nesaņēma nekādu padomju atbalstu. Oktobrī Mengistu Haile Mariams apmeklēja Kubu un PSRS. Redzot aizvien pieaugošo padomju atbalstu Etiopijai, 13. novembrī Somālija izraidīja visus padomju un kubiešu speciālistus no valsts. Tam sekoja masīva padomju militārā palīdzība Etiopijai, kas dažu mēnešu laikā šai valstij piegādāja tonnām ieroču, kuru vērtību lēsa uz 1 miljardu ASV dolāru. Etiopijas spēkus pakāpeniski papildināja {{sk|17000}} kubiešu kareivju, kas mācēja apieties ar modernajiem ieročiem un kara lidmašīnām. 1978. gada janvārī sākās etiopiešu-kubiešu pretuzbrukums, kas martā vainagojās ar panākumiem. Pretuzbrukumā piedalījās viena kubiešu un piecas etiopiešu divīzijas. 9. martā Somālijas karaspēks saņēma pavēli pamest Ogadenu. Lai arī somāliešu dzīvā spēka zaudējumi bija nelieli, armija atkāpjoties zaudēja vismaz trešdaļu visa smagā bruņojuma. Pārējā ieroču daļa kļuva aizvien grūtāk izmantojama, jo no PSRS vairs netika saņemtas rezerves daļas. == Konflikta turpinājums == Kastro nevēlējās pārāk dziļi iesaistīties vēl vienā pilsoņu karā (papildus [[Angola]]i) un lielākā daļa Kubas armijas vienību drīz pameta Ogadenu, nobāzējoties [[Adisabeba]]s tuvumā, kur kalpoja par režīma drošības garantu, bet etiopiešu labākās vienības devās uz [[Eritreja|Eritreju]] cīnīties pret vietējiem dumpiniekiem. Somāliešu partizāni atsāka darboties un 1978. gada 18. jūnijā atkal iznīcināja Džibutijas-Adisabebas dzelzceļa līniju. Etiopija atbildēja ar Somālijas bombardēšanu, kas turpinājās līdz 1978. gada decembrim. 1979. gada vasarā Somālijas armijas vienības atkal iebruka Ogadenā. Atbildot Etiopija atsāka Somālijas bombardēšanu. Sadursmes abu valstu starpā turpinājās līdz miera līguma noslēgšanai 1988. gadā. Šajā laikā Siada Barres režīmu aizvien vairāk novājināja pilsoņu karš, kas noveda pie viņa krišanas un valsts sabrukuma. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="cia">[https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP97S00289R000100190006-3.pdf The Ogaden Situation]</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.onwar.com/aced/data/oscar/ogaden1976.htm Ogaden War 1976–1978 at OnWar.com] * [http://www.urrib2000.narod.ru/Etiopia-e.html Cuban Aviation at the Ogaden War] * [https://web.archive.org/web/20140203040124/http://info.newcastle.edu.au/Resources/Schools/Economics%20Politics%20and%20Tourism/APSA%202006/INTLREL/Lockyer,%20Adam.pdf Adam Lockyer, Opposing Foreign Intervention’s Impact on the Course of Civil Wars: the Ethiopian-Ogaden Civil War, 1976–1980] [[Kategorija:Etiopijas vēsture]] [[Kategorija:Somālijas vēsture]] [[Kategorija:Kubas vēsture]] [[Kategorija:Kari Āfrikā]] [[Kategorija:1978. gads]] [[Kategorija:1977. gads]] ggzqjrlk13itphit7kkl34myj18deh1 10 413574 4521182 4520669 2026-09-12T18:01:28Z EdgarsBot 50781 upd 4521182 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-09-12 18:01:28{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 66 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> ia99f83v1aodvdnzln4fw8p3u5s75m2 4 415707 4521178 4520668 2026-09-12T18:01:08Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4521178 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|12||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200273}}] | {{formatnum:1719}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13742}}] | 2009-02-13 | 2026-09-12 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175317}}] | {{formatnum:9835}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8101}}] | 2007-12-03 | 2026-09-12 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14818}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115622}}] | {{formatnum:10384}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1947}}] | 2009-10-02 | 2026-09-12 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115205}}] | {{formatnum:8571}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9950}}] | 2007-11-24 | 2026-09-12 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89271}}] | {{formatnum:8024}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6774}}] | 2005-10-30 | 2026-09-12 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72791}}] | {{formatnum:9473}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2177}}] | 2009-05-24 | 2026-09-11 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68968}}] | {{formatnum:1657}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-07 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:582}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53242}}] | {{formatnum:7207}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6587}}] | 2018-06-22 | 2026-09-12 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49961}}] | {{formatnum:5482}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:394}}] | 2007-01-07 | 2026-09-12 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49311}}] | {{formatnum:1404}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3545}}] | 2006-05-03 | 2026-09-12 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49282}}] | {{formatnum:5071}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3114}}] | 2007-04-26 | 2026-09-12 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45398}}] | {{formatnum:6296}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1647}}] | 2015-03-11 | 2026-09-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42375}}] | {{formatnum:1452}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-09-12 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39264}}] | {{formatnum:4587}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-09-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32456}}] | {{formatnum:3979}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:672}}] | 2020-05-10 | 2026-09-12 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:31751}}] | {{formatnum:9254}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4897}}] | 2023-01-18 | 2026-09-12 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27087}}] | {{formatnum:4645}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:931}}] | 2015-08-30 | 2026-09-12 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1307}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16013}}] | {{formatnum:1350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-09-09 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15501}}] | {{formatnum:3034}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1403}}] | 2014-07-27 | 2026-09-10 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2399}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}] | {{formatnum:525}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-31 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14247}}] | {{formatnum:614}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-09-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13455}}] | {{formatnum:903}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-09-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10994}}] | {{formatnum:1769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:423}}] | 2021-07-27 | 2026-09-12 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10648}}] | {{formatnum:274}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:671}}] | 2011-10-13 | 2026-09-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10190}}] | {{formatnum:317}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-12 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9604}}] | {{formatnum:191}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:561}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}] | {{formatnum:88}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5013}}] | {{formatnum:136}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-09-09 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] ss4hbjkd53b40ap2qwcg46f0n2mdk14 0 416348 4521380 4451838 2026-09-13T07:19:45Z ~2026-49449-86 150269 Pievienota grupa ar kuru veikta sadarbība 4521380 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Židrūns | Attēls = Židrūns Vagonu zālē.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = Grupa koncertā Vagonu zālē 18.11.2022. | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Pilsrundāle]], [[Latvija]] | Žanrs = [[indīroks]], [[postpanks]], [[progresīvais roks]], [[garāžroks]] | Gadi = [[2003]]—[[2024]] | Izdevējkompānija = [[SKYR]], [[I Love You Records]] | Mlapa = [https://zidruns.wordpress.com/ Grupas mājaslapa] | Dalībnieki = [[Klāvs Kalnačs]]<br />Anrijs Korps<br />Ulvis Urtāns <br /> Ritvars Bīders | Bij_dalībnieki = Didzis Jurgelāns, Didzis Počs | Darbojies_arī = [[Nielslens Lielsliens]], [[Mazie Smirdīgie Kociņi]], [[Lokators]], [[Black Drummer Is A Slave]], [[Gultā ar Fantomasu]] }} '''Židrūns''' ir latviešu [[indīroks|indīroka]] grupa, kas pastāv kopš 2003. gada. Tās sastāvā ir [[Klāvs Kalnačs]] (balss, [[ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]] u.c.), Anrijs Korps ([[bungas]]), Ulvis Urtāns ([[basģitāra]], balss, taustiņinstrumenti) un Ritvars Bīders (ģitāra, taustiņinstrumenti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/zidruns-un-vina-vieta-musu-dzive|title=Židrūns un viņa vieta mūsu dzīvē|last=Zēgners|first=Henriks Eliass|website=Satori.lv|access-date=2019-1-4|date=2016-10-11|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171226133027/http://www.satori.lv/article/zidruns-un-vina-vieta-musu-dzive|archivedate=2017-12-26}}</ref> 2017. gadā grupas albums ''[[Židrūns un tas, ko nevar nest]]'' ieguva [[Alternatīvās mūzikas balva|Alternatīvās mūzikas balvu 2016]] kategorijā "Gada albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4582561/alternativas-muzikas-balvu-par-gada-albumu-sanem-zidruns|title=Alternatīvās mūzikas balvu par gada albumu saņem «Židrūns»|last=LETA|first=|website=TVNET.lv|access-date=2019-1-4|date=2017-3-25|language=lv}}</ref> Albums ''Židrūns un tas, ko nevar nest'' (2017) nominēts un albums ''Kovārņu mazbērniem'' (2020) uzvarējis [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā "Zelta Mikrofons"]] kategorijā "Labākais roka mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/nominanti/iesniegumi2021/albums-2021/|title=Albums 2021 (visi žanri)|website=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-23|language=lv-LV|archive-date=2020-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20201209071103/http://www.zeltamikrofons.lv/nominanti/iesniegumi2021/albums-2021/}}</ref> 2024. gadā grupa paziņoja, ka līdz ar "Pārmaiņu svētku" koncertu 24. jūlijā "Židrūns" uz nenoteiktu laiku pārtrauc darbību. Tā iemesls ir grupas dalībnieka Klāva aiziešana no grupas, turpinot muzikālo darbību tikai ar savu akustiskās mūzikas grupu "[[Nielslens Lielsliens|Nielslens Lielsiens]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/astoni-pustoni/pasakumi-festivali-jaunumi-muzika-saruna-ar-sienslienu.a194799/|title=Pasākumi, festivāli, jaunumi mūzikā; saruna ar Sienslienu|website=naba.lsm.lv|access-date=2025-12-21|language=lv}}</ref> Pārējie dalībnieki turpinās komponēt jaunu mūziku, jaunā sastāvā paturot un attīstot "Židrūna" muzikālo tradīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/varnu-laiks/zidruna-parmainu-svetkus-gaidot.a194798/|title=Židrūna pārmaiņu svētkus gaidot|publisher=Vārnu laiks|website=naba.lsm.lv|access-date=2024-07-28}}</ref> == Diskogrāfija == * ''[[Židrūnam sāp]]'' ([[2008]], LP, ''[[SKYR]]'') * ''[[Dzeltenbaltdzeltenais]]'' ([[2010]], LP, ''[[SKYR]]'') * ''[[Židrūns un tas, ko nevar nest]]'' ([[2016. gads|2016]], LP, ''[[I Love You Records]]'') * ''Kovārņu mazbērniem'' (2020, LP, ''[[I Love You Records]]'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zidruns.wordpress.com/ Grupas mājaslapa] * {{Bandcamp|Zidruns}} (1) {{en ikona}} * {{Bandcamp|Zidruuns}} (2) {{en ikona}} * {{Facebook|Zidruns}} * {{tviteris|Zidruns}} * [http://www.draugiem.lv/zidruns ''draugiem.lv'' profils] {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] n634ywjkgnc9rwq1lg1ivufj51yv3bg 0 419533 4521545 4368185 2026-09-13T11:00:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521545 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Indra | tips = stacija | attēls = St. Indra (4) - panoramio.jpg | attēla_apraksts = | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] | atvērta = 1868 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Baļbinova | stacijas_tips = kravas, pasažieru | arhitekts = Lidija Grīnberga | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = Indra, Indras pagasts, LV-5664 | latd = 55 | latm = 52 | lats = 35 | latNS = N | longd = 27 | longm = 32 | longs = 29 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Niedrica]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 307 }} '''Indra''' ir [[dzelzceļa stacija]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]], kas atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Indras pagasts|Indras pagastā]] starp pieturas punktu [[Niedrica]] un izmaiņas punktu [[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]]. Pasažieru vilcienu kustība Indras stacijā tika atsākta 2021. gada 16. decembrī. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == Stacija tika atklāta līdz ar līnijas [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] atklāšanu. Stacijas sākotnējais nosaukums — '''Baļbinova.''' Krievijas impērijas armijas apgādei Pirmā pasaules kara gados no Baļbinovas stacijas līdz [[Daugava]]s krastam ([[Piedruja]]i) bija izbūvēts platsliežu dzelzceļa atzars, kas pa neilgi pastāvējušu tiltu pāri Daugavai bija savienots ar šaursliežu dzelzceļu [[Druja|Drujā]].<ref>В. Иванов. [http://militera.lib.ru/science/0/pdf/ivanov_v01.pdf ''Полевые переносные железные дороги и значение их в современной войне.''] Государственное издательство, 1927, 67. lpp.</ref> Atzaru Indra—Piedruja [[1920. gadi|1920. gados]] nojauca. 1921. gadā staciju pārdēvēja par Indru. 1926.-1927. gadā sākotnējai stacijas ēkai pēc arhitektes [[Lidija Grīnberga|Lidijas Grīnbergas]] projekta uzcelta piebūve. 1927. gadā pēc stacijas priekšnieka J. Brieža iniciatīvas pie stacijas ierīkoja puķu dārzu ar no ziediem veidotu dzelzceļnieka nozīmi. Otrā pasaules kara gados stacijas ēka tika nopostīta. Jaunā robežstacijas ēka uzbūvēta 2003. gadā. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Dzelzceļi Latvijā|last=|first=|publisher=Jumava|year=2009|isbn=|location=Rīga|pages=42}}</ref> == Mūsdienas == 2000. gadā posmā Daugavpils—Indra pārstāja kursēt dīzeļvilcieni, kopš 2007. gada līnijā nekursē pasažieru vilciens Rīga—Gomeļa.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Indras stacija|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13701/|publisher=Zudusī Latvija|accessdate={{dat|2019|02|10||bez}}}}</ref> 2017. gada 6. jūnijā Indras stacijā piestāja Latvijas simtgades ekspresis. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=jx9B3BNbQHk|title=Indras stacijā piestāj simtgades ekspresis|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Pirms [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] Indras stacijā pieturēja starptautiskais pasažieru vilciens Rīga—Minska.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/marsrutu-karte |title=LDz Cargo vilcienu kustības saraksts |access-date={{dat|2019|10|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191016182448/https://travel.ldz.lv/lv/marsrutu-karte }}</ref> Tā ir Latvijas robežstacija. 2021. gada 29. oktobrī Sabiedriskā transporta padome lēma par atsevišķu maršruta [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Krāslava (stacija)|Krāslava]] vilcienu reisu pagarināšanu līdz Indrai. Reisu izpilde tika uzsākta 2021. gada 16. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/atjaunos-vilcienu-satiksmi-lidz-indrai|title=Atjaunos vilcienu satiksmi līdz Indrai}}</ref> Tādējādi Indra ir galapunkts diviem dīzeļvilcienu pāriem nedēļā. Pašlaik pasažieru vilcienu kustība no Rīgas notiek ceturtdienās un piektdienās, savukārt uz Rīgu vilciens atiet piektdienās un sestdienās agri no rīta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/latgales-re%C4%A3ion%C4%81-un-pier%C4%ABg%C4%81-tiks-atkl%C4%81ti-papildu-autobusu-un-vilcienu-reisi-gaid%C4%81mas|title=Latgales reģionā un Pierīgā tiks atklāti papildu autobusu un vilcienu reisi; gaidāmas izmaiņas komerciālajā maršrutā Rīga–Olaine|access-date={{dat|2021|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211029104734/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/latgales-re%C4%A3ion%C4%81-un-pier%C4%ABg%C4%81-tiks-atkl%C4%81ti-papildu-autobusu-un-vilcienu-reisi-gaid%C4%81mas}}</ref> == Pasažieru vilcienu satiksme == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="4" |{{flaga|Latvija}} "[[Vivi]]" |Rīga — Indra | rowspan="2" |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,4,5,-,- |- |Indra  — Rīga | -,-,-,-,5,6,- |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}} [[Kategorija:Indras pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]] ol8jp7sfybvmylq2vy7podi30yeols2 0 420142 4521189 4520113 2026-09-12T18:13:17Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521189 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Cīņas sports | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 14. — 15. oktobris | num_events = 7 | competitors = 42 (visi vīrieši) | nations = 1<ref>Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, ka visi sportisti pārstāvējuši tikai ASV.</ref> | teams = | prev = '''[[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]''' | next = '''''[[Cīņas sports 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Cīņas sports 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Wrestling match during 1904 Summer Olympics.jpg|250px|thumb|Skats no cīņas sporta sacensībām 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]] '''[[Cīņas sports]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]] nebija iekļauts. Cīņas sportā tika aizvadītas 7 vīriešu disciplīnas, [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]], tolaik pazīstama kā kečs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/ke%C4%8Ds:1 |work=Tēzaurs|archive-date=2026. gada 31. augusts| title=Kečs |accessdate=2026. gada 31. augusts}}</ref> Cīņas sporta sacensības tika aizvadītas [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laikumā]] no 1904. gada 14. oktobra līdz 15. oktobrim. Ir zināms, ka kopā startēja [[cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|42 sportisti]], visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Lai gan par atsevišķos atvotos parādās, ka startējuši vairāku valstu pārstāvji, šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] uzskata, ka visi cīņas sporta pārstāvji uzskatāmi par ASV pārstāvjiem.<ref name="olympics_wrestling">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 31. augusts| title=St. Louis 1904 Wrestling Results |accessdate=2026. gada 31. augusts}}</ref><ref name="sports-reference">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050129/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ |archive-date=2026. gada 31. augusts |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 31. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad cīņas sporta brīvais stils bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, jo pirmās olimpiskās [[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta sacensībās 1896. gadā]] bija aizvadītas [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Tāpat pirmo reizi tika ieviestas svara kategorijas. īs sacensības vienlaikus kalpoja arī kā tā gada [[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) čempionāts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics |url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WRE |access-date=2024-03-15 |website=www.olympedia.org}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Nash |first=John S. |date=2012-10-20 |title=Olympic History: Catch-As-Catch-Can Wrestling? Yep |url=https://www.cagesideseats.com/2012/10/20/3529094/the-martial-chronicles-the-forgotten-olympic-history-of-catch-as |access-date=2024-03-15 |website=Cageside Seats |language=en}}</ref> == Medaļnieki == {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Papīra svars<br />(līdz 47,6 kg) '''<br />{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Mušas svars<br />(līdz 52,2 kg)'''<br />{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Mēnerts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Nelsons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Gaiļa svars<br />(līdz 56,7 kg)'''<br />{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Spalvas svars<br />(līdz 61,2 kg)'''<br />{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Bendžamins Bredšovs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Teodors Maklīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Klepers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vieglais svars<br />(līdz 65,8 kg)'''<br />{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 65,8 kg vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Pusvidējais svars<br />(līdz 71,7 kg)'''<br />{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 71,7 kg vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Ēriksens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Bekmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džerijs Vinholcs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Smagais svars<br />(virs 71,7 kg)'''<br />{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa virs 71,7 kg vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Bernhofs Hansens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Franks Kuglers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Vormbolds]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}<br />{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}<br />{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}<br />{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|7 || bgcolor=#E0E0E0|7 || bgcolor=#E6CCB2|7 || '''21''' |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 7 || 7 || 7 || 21 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Cīņas sporta sacensībās startēja 42 sportisti no vienas valsts. ASV šajā sporta veidā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|42}} === Diskutablās pārstāvētās valstis === Dažu cīņas sportu pārstāvju valstiskā piederība ir strīdīga, jo vairāki ASV sportisti bija neseni ieceļotāji tajās, kuri vēl nebija ieguvuši [[ASV pilsonība|ASV pilsonību]]. Kopš 2024. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK) par izšķirošo faktoru pirmajām trim olimpiskajām spēlēm (1896—1904) uzskata sportista pārstāvētā kluba vai komandas Nacionālās Olimpiskās komitejas (NOK) piederību, attiecīgi piešķirot gan dalību spēlēs, gan izcīnītās medaļas.<ref name="olympics_wrestling"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050129/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WRE Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Cīņas sports olimpiskajās spēlēs}} {{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|1904]] 5rx88yvb6nvml14x95kge078hqstxgz 0 426132 4521461 4194289 2026-09-13T09:12:21Z Votre Provocateur 111653 4521461 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bosnijas un Hercegovinas Federācija | native_name = ''Federacija Bosne i Hercegovine''<br />''Федерација Босне и Херцеговине'' | settlement_type = | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Bosnia and Herzegovina.svg | flag_link = Bosnijas un Hercegovinas Federācijas karogs | image_shield = Coat of arms of Bosnia and Herzegovina.svg | shield_link = Bosnijas un Hercegovinas Federācijas ģerbonis | shield_size = 65px | image_map = Federation of Bosnia and Herzegovina in Bosnia and Herzegovina.svg | map_caption = Bosnijas un Hercegovinas Federācijas atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā | mapsize = | image_map1 = | map_caption1 = | mapsize1 = | capital = [[Sarajeva]] | largest_city = | official_language = [[bosniešu valoda]], [[horvātu valoda]], [[serbu valoda]] | spoken_language = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BIH}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = Prezidents | leader_name = {{vikidati|properties|linked|P35}} | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 26110.5 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 2219220 | population_as_of = 2013. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = | blank_name = Valūta | blank_info = [[konvertējamā marka]] (BAM) | blank1_name = ISO 3166 | blank1_info = BA-BIH | footnotes = }} '''Bosnijas un Hercegovinas Federācija''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]], [[horvātu valoda|horvātu]] un {{val|sr|Federacija Bosne i Hercegovine}}, ''Федерација Босне и Херцеговине'') ir viens no [[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|diviem politiskajiem veidojumiem]], kas veido [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] valsti, otrs ir [[Serbu Republika]]. Federāciju veido 10 autonomi kantoni ar savu valdību. Tajā galvenokārt dzīvo [[bosnieši]] un [[horvāti]]. Bosnijas un Hercegovinas Federācijas administratīvais centrs ir [[Sarajeva]]. == Vēsture == 1991. gada oktobrī, pēc tam kad Bosnijas un Hercegovinas parlaments bija pieņēmis suverenitātes memorandu, serbu deputāti izveidoja atsevišķu parlamentu. 1992. gada 29. februārī—1. martā Bosnijā un Hercegovinā notika referendums, kurā piedalījās 64% republikas balsstiesīgo iedzīvotāju (serbi to boikotēja), no kuriem 98% nobalsoja par neatkarību. 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. 7. aprīlī serbu apdzīvotās Bosnijas un Hercegovinas teritorijas pasludināja izstāšanos no Bosnijas un Hercegovinas. Tas izraisīja [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]], kurā Bosnijas serbus militāri atbalstīja [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās [[NATO]] gaisa spēki, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta [[Deitonas vienošanās]], saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un [[Serbu Republika]]. == Bosnijas un Hercegovinas Federācijas kantoni == {{Pamatraksts|Bosnijas un Hercegovinas kantoni}} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Kantons !! Nosaukums bosniešu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2013)<ref name=FZS>{{tīmekļa atsauce|publisher=Federal Office of Statistics, Federation of Bosnia and Herzegovina|url=http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|title=First release|date=June 30, 2011|access-date={{dat|2011|08|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|archivedate={{dat|2013|05|11||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf |date={{dat|2013|05|11||bez}} }}</ref> !! Pašvaldību<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[File:Bosnian Podrinje in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Bosnian Podrinje.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Bosnian Podrinje.svg|50px]] || '''[[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]]''' || ''Bosansko-podrinjski kanton Goražde'' || [[Goražde]] || {{nts|504.6}} || {{nts|25336}} || 3 || BA-05 |- | [[File:Central Bosnia in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Central Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Central Bosnia.svg|50px]] || '''[[Centrālās Bosnijas kantons]]''' || ''Srednjobosanski kanton'' || [[Travnika]] || {{nts|3189}} || {{nts|273149}} || 11 || BA-06 |- | [[File:Herzegovina-Neretva in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Herzegovina-Neretva.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Herzegovina-Neretva.svg|50px]] || '''[[Hercegovinas-Neretvas kantons]]''' || ''Hercegovačko-neretvanski kanton'' || [[Mostara]] || {{nts|4401}} || {{nts|236278}} || || BA-07 |- | [[File:Canton 10 in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || || || '''[[Kantons 10]]''' || ''Kanton 10'' || [[Livna]]/[[Tomislavgrada]] || {{nts|4934.1}} || {{nts|90727}} || 6 || BA-10 |- | [[File:Posavina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Posavina.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Posavina.svg|50px]] || '''[[Posavinas kantons]]''' || ''Posavski kanton'' || [[Orašje]] || {{nts|325}} || {{nts|48089}} || || BA-02 |- | [[File:West Herzegovina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|50px]] || '''[[Rietumhercegovinas kantons]]''' || ''Zapadnohercegovački kanton'' || [[Široki Brijega]] || {{nts|1362}} || {{nts|97893}} || 4 || BA-08 |- | [[File:Sarajevo in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Sarajevo Canton.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Sarajevo Canton.svg|50px]] || '''[[Sarejavas kantons]]''' || ''Kanton Sarajevo'' || [[Sarajeva]] || {{nts|1276.9}} || {{nts|438443}} || 9 || BA-09 |- | [[File:Tuzla in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Tuzla Canton.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Tuzla Canton.svg|50px]] || '''[[Tuzlas kantons]]''' || ''Tuzlanski kanton'' || [[Tuzla]] || {{nts|2649.0}} || {{nts|477278}} || 13 || BA-03 |- | [[File:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Una-Sana.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Una-Sana.svg|50px]] || '''[[Unas-Sanas kantons]]''' || ''Unsko-sanski kanton'' || [[Bihača]] || {{nts|4125}} || {{nts|299343}} || 8 || BA-01 |- | [[File:Zenica-Doboj in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Zenica-Doboj Canton.gif|70px]] || [[File:Coat of arms of Zenica-Doboj.svg|50px]] || '''[[Zenicas-Dobojas kantons]]''' || ''Zeničko-dobojski kanto'' || [[Zenica]] || {{nts|3415.3}} || {{nts|385067}} || 12 || BA-04 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas politika]] [[Kategorija:Autonomās republikas]] p8uj0serf7d8tjbs9k93jj8ap6m6cbe 0 426420 4521468 4063341 2026-09-13T09:16:34Z Votre Provocateur 111653 4521468 wikitext text/x-wiki [[Attēls:DaytonAgreement.jpg|thumbnail|235px|Deitonas miera līguma sarunas. Centrā redzams Dienvidslāvijas prezidents Miloševičs, tālāk sēž Bosnijas un Hercegovinas prezidents Izetbegovičs un Horvātijas prezidents Tudžmans]] '''Vispārējais pamatlīgums par mieru Bosnijā un Hercegovinā''', zināms kā '''Deitonas miera līgums''', arī '''Deitonas vienošanās''', ir līgums par uguns pārtraukšanu starp naidīgajām pusēm [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]] (1992—1995) un teritorijas sadalīšanu [[Bosnijas un Hercegovinas Republika|Bosnijas un Hercegovinas Republikā]]. 1995. gada 21. novembrī [[ASV]] militārajā bāzē netālu no [[Deitona]]s ([[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā) tika uzsāktas sarunas par šādu līgumu, 1995. gada 14. decembrī [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] to parakstīja tā laika Bosnijas un Hercegovinas prezidents [[Alija Izetbegovičs]], [[Dienvidslāvija]]s ([[Serbija]]s) prezidents [[Slobodans Miloševičs]] un [[Horvātija]]s prezidents [[Fraņo Tudžmans]]. Deitonas vienošanās lika pamatus [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] konstitucionālajai struktūrai, kas ir spēkā arī pašlaik. Kamēr netiks atjaunota savstarpēja uzticēšanās starp trim tautām, tās atcelšana ir sarežģīta. Pēdējos gados Rietumvalstis ir aktīvāk aicinājušas pārskatīt Deitonas sistēmu un ieviest tradicionālu [[Konstitūcija|konstitūciju]]. Šis plāns cita starpā paātrinātu Bosnijas un Hercegovinas tuvināšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]], no otras puses, [[Serbu Republika]] cenšas sevi izolēt (jo īpaši 2023. gada jūnijā tika pieņemts lēmums izstāties no Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas jurisdikcijas). == Vēsture == Priekšnoteikumi Deitonas miera līguma noslēgšanai radās 1995. gada otrajā pusē, kad pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušā [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] būtiski mainījās militārais un diplomātiskais spēku samērs. 1995. gada septembrī un oktobrī karojošās puses vienojās par vairākiem pamatprincipiem un pamieru, kas pavēra ceļu visaptverošām miera sarunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/dayton-peace-agreement/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> 1995. gada 1. novembrī Raita-Petersona Gaisa spēku bāzē netālu no [[Deitona|Deitonas]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], sākās miera sarunas. Tajās piedalījās Bosnijas un Hercegovinas prezidents [[Alija Izetbegovičs]], Horvātijas prezidents [[Fraņo Tudžmans]] un Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas prezidents [[Slobodans Miloševičs]], kurš sarunās pārstāvēja arī Bosnijas serbu intereses. Sarunas notika ar aktīvu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] diplomātijas līdzdalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://1997-2001.state.gov/regions/eur/bosnia/dayint.html|title=Agreement on Initialling the General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=U.S. Department of State|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> Pēc aptuveni trīs nedēļu ilgām sarunām 1995. gada 21. novembrī Deitonā tika panākta galīgā vienošanās un parafēts Vispārējais pamatlīgums par mieru Bosnijā un Hercegovinā kopā ar tā pielikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/dayton-peace-agreement/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2009-2017.state.gov/p/eur/rls/or/dayton/52577.htm|title=General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=U.S. Department of State|access-date=2026-09-13|date=1995-11-21|language=en}}</ref> Līgums tika oficiāli parakstīts 1995. gada 14. decembrī [[Parīze|Parīzē]]. Tā galvenās līgumslēdzējas puses bija [[Bosnijas un Hercegovinas Republika]], [[Horvātija]] un [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]. Ar parakstīšanu līgums stājās spēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/dayton-peace-agreement/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> Deitonas līgums izbeidza plaša mēroga karadarbību Bosnijā un Hercegovinā un noteica valsts pēckara politisko un teritoriālo uzbūvi. Tika saglabāta starptautiski atzītā [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] valsts, bet tās teritorija tika sadalīta divās politiskajās vienībās — [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijā]] un [[Serbu Republika|Serbu Republikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/ohr_archive/the-general-framework-agreement-for-peace-in-bosnia-and-herzegovina-10-years-on/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina – 10 Years On|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|date=2005-12-14|language=en}}</ref> Līgumu veido pamatdokuments un 11 pielikumi. Tajos regulēti militārie jautājumi, reģionālā stabilizācija, robežlīnija starp abām politiskajām vienībām, vēlēšanas, cilvēktiesības, bēgļu atgriešanās, civilā miera procesa īstenošana un citi jautājumi. Īpaša nozīme ir 4. pielikumam, kas kļuva par pašreizējo [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija|Bosnijas un Hercegovinas Konstitūciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/the-general-framework-agreement/|title=The General Framework Agreement|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> Līguma īstenošanas pārraudzībai tika izveidota Augstā pārstāvja institūcija, bet militārās vienošanās īstenošanu sākotnēji nodrošināja [[NATO]] vadītie starptautiskie spēki. Deitonas sistēma kļuva par pamatu Bosnijas un Hercegovinas pēckara valsts pārvaldei un saglabājas valsts konstitucionālās iekārtas pamatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://peacekeeping.un.org/sites/default/files/past/unmibh/background.html|title=Bosnia and Herzegovina — UNMIBH Background|publisher=United Nations|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Brčko apgabals]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas vēsture]] [[Kategorija:Serbijas vēsture]] [[Kategorija:Horvātijas vēsture]] 46k76221twrcdfhjwxxc2zpafzv2l97 4521469 4521468 2026-09-13T09:16:50Z Votre Provocateur 111653 4521469 wikitext text/x-wiki [[Attēls:DaytonAgreement.jpg|thumbnail|235px|Deitonas miera līguma sarunas. Centrā redzams Dienvidslāvijas prezidents Miloševičs, tālāk sēž Bosnijas un Hercegovinas prezidents Izetbegovičs un Horvātijas prezidents Tudžmans]] '''Vispārējais pamatlīgums par mieru Bosnijā un Hercegovinā''', zināms kā '''Deitonas miera līgums''', arī '''Deitonas vienošanās''', ir līgums par uguns pārtraukšanu starp naidīgajām pusēm [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]] (1992—1995) un teritorijas sadalīšanu [[Bosnijas un Hercegovinas Republika|Bosnijas un Hercegovinas Republikā]]. 1995. gada 21. novembrī [[ASV]] militārajā bāzē netālu no [[Deitona]]s ([[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā) tika uzsāktas sarunas par šādu līgumu, 1995. gada 14. decembrī [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] to parakstīja tā laika Bosnijas un Hercegovinas prezidents [[Alija Izetbegovičs]], [[Dienvidslāvija]]s ([[Serbija]]s) prezidents [[Slobodans Miloševičs]] un [[Horvātija]]s prezidents [[Fraņo Tudžmans]]. Deitonas vienošanās lika pamatus [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] konstitucionālajai struktūrai, kas ir spēkā arī pašlaik. Kamēr netiks atjaunota savstarpēja uzticēšanās starp trim tautām, tās atcelšana ir sarežģīta. Pēdējos gados Rietumvalstis ir aktīvāk aicinājušas pārskatīt Deitonas sistēmu un ieviest tradicionālu [[Konstitūcija|konstitūciju]]. Šis plāns cita starpā paātrinātu Bosnijas un Hercegovinas tuvināšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]], no otras puses, [[Serbu Republika]] cenšas sevi izolēt (jo īpaši 2023. gada jūnijā tika pieņemts lēmums izstāties no Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas jurisdikcijas). == Vēsture == Priekšnoteikumi Deitonas miera līguma noslēgšanai radās 1995. gada otrajā pusē, kad pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušā [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] būtiski mainījās militārais un diplomātiskais spēku samērs. 1995. gada septembrī un oktobrī karojošās puses vienojās par vairākiem pamatprincipiem un pamieru, kas pavēra ceļu visaptverošām miera sarunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/dayton-peace-agreement/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> 1995. gada 1. novembrī Raita-Petersona Gaisa spēku bāzē netālu no [[Deitona|Deitonas]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], sākās miera sarunas. Tajās piedalījās Bosnijas un Hercegovinas prezidents [[Alija Izetbegovičs]], Horvātijas prezidents [[Fraņo Tudžmans]] un Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas prezidents [[Slobodans Miloševičs]], kurš sarunās pārstāvēja arī Bosnijas serbu intereses. Sarunas notika ar aktīvu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] diplomātijas līdzdalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://1997-2001.state.gov/regions/eur/bosnia/dayint.html|title=Agreement on Initialling the General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=U.S. Department of State|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> Pēc aptuveni trīs nedēļu ilgām sarunām 1995. gada 21. novembrī Deitonā tika panākta galīgā vienošanās un parafēts Vispārējais pamatlīgums par mieru Bosnijā un Hercegovinā kopā ar tā pielikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/dayton-peace-agreement/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2009-2017.state.gov/p/eur/rls/or/dayton/52577.htm|title=General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=U.S. Department of State|access-date=2026-09-13|date=1995-11-21|language=en}}</ref> Līgums tika oficiāli parakstīts 1995. gada 14. decembrī [[Parīze|Parīzē]]. Tā galvenās līgumslēdzējas puses bija [[Bosnijas un Hercegovinas Republika]], [[Horvātija]] un [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]. Ar parakstīšanu līgums stājās spēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/dayton-peace-agreement/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> Deitonas līgums izbeidza plaša mēroga karadarbību Bosnijā un Hercegovinā un noteica valsts pēckara politisko un teritoriālo uzbūvi. Tika saglabāta starptautiski atzītā [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] valsts, bet tās teritorija tika sadalīta divās politiskajās vienībās — [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijā]] un [[Serbu Republika|Serbu Republikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/ohr_archive/the-general-framework-agreement-for-peace-in-bosnia-and-herzegovina-10-years-on/|title=The General Framework Agreement for Peace in Bosnia and Herzegovina – 10 Years On|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|date=2005-12-14|language=en}}</ref> Līgumu veido pamatdokuments un 11 pielikumi. Tajos regulēti militārie jautājumi, reģionālā stabilizācija, robežlīnija starp abām politiskajām vienībām, vēlēšanas, cilvēktiesības, bēgļu atgriešanās, civilā miera procesa īstenošana un citi jautājumi. Īpaša nozīme ir 4. pielikumam, kas kļuva par pašreizējo [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija|Bosnijas un Hercegovinas Konstitūciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohr.int/the-general-framework-agreement/|title=The General Framework Agreement|publisher=Office of the High Representative|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> Līguma īstenošanas pārraudzībai tika izveidota Augstā pārstāvja institūcija, bet militārās vienošanās īstenošanu sākotnēji nodrošināja [[NATO]] vadītie starptautiskie spēki. Deitonas sistēma kļuva par pamatu Bosnijas un Hercegovinas pēckara valsts pārvaldei un saglabājas valsts konstitucionālās iekārtas pamatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://peacekeeping.un.org/sites/default/files/past/unmibh/background.html|title=Bosnia and Herzegovina — UNMIBH Background|publisher=United Nations|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Brčko apgabals]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas vēsture]] [[Kategorija:Serbijas vēsture]] [[Kategorija:Horvātijas vēsture]] qga7qcmn6779kh56zezt0qtp5dfi6so 0 431399 4521542 4506605 2026-09-13T10:58:11Z Bendžamins 76862 4521542 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|14}} | birth_place = | caps1 = 24 | caps2 = 26 | caps3 = 57 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Puasī}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 185 | image = Mattéo Guendouzi 6 Fenerbahçe 20260805 (8) (cropped).JPG | caption = Genduzi 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Mateo Genduzi | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2018—2022 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 20 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2021 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | caps4 = 24 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Hertha"]] | goals4 = 2 | years4 = 2020—2021 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 38 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | years6 = 2022—2024 | caps6 = 35 | goals6 = 2 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears5 = 2021— | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals5 = 2 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 33 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 53 | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years9 = 2026— | caps9 = 19 | goals9 = 1 }}'''Mateo Genduzi''' ({{Val|fr|Matteo Guendouzi}}, dzimis {{Dat|1999|4|14}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Genduzi pārstāv [[Turcijas Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. == Karjera == Genduzi savu karjeru sāka [[Ligue 1]] komandā [[FC Lorient]]. [[Ligue 1]] Genduzi debitēja {{Dat|2016|10|15|5=bez}}. {{Dat|2018|7|11|5=bez}} Genduzi pievienojās [[Arsenal FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/who-is-matteo-guendouzi-the-french-teenage-wonderkid-who-has/10uuj444xvvpk16x3grnlbcqg0|title=Who is Matteo Guendouzi? The French teenage wonderkid who has joined Arsenal {{!}} Goal.com|last=Correspondent|first=Arsenal|website=www.goal.com|access-date=2019-06-04|language=en}}</ref> ''Arsenal'' sastāvā Genduzi debitēja sezonas pirmajā spēlē pret [[Manchester City F.C.|Manchester City]] {{Dat|2018|8|12|5=bez}}. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019—20 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2025 '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]], trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ivelīnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Genduzi, Mateo}} [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] fv9o9ivs8hajdix055f78kx90gy8z8w 0 433644 4521327 4440782 2026-09-13T06:16:23Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4521327 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pūrciems | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Rojas pagasts]] | area_total_km2 = 0,2 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=17464 |title=Informācija par objektu: Pūrciems |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 25 | population_density_km2 =auto | latd = 57.584 | latNS = N | longd = 22.6318 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Pūrciems''' ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Rojas pagasts|Rojas pagastā]]. Izvietojies nost no autoceļa [[P131]] [[Pilsupe|Pilsupes]] krastā pie tās ietekas līcī 14 km no pagasta centra [[Roja]]s, 44 km no novada centra [[Talsi]]em un 167 km no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas kempings, viesu nams. Netālu atrodas [[Pūrciema Baltā kāpa]] un [[Jaunvilku ūdenskritums]]. Pūrciemā un [[Ģipka|Ģipkā]] atklātas [[Neolīts|Vidējā neolīta]] laikmeta (4100.–2900. gadā p.m.ē.) iedzīvotāju apmetnes paliekas.<ref>[[Ilze Loze]]. Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|89 |1979|115 |1989|42 |2000|44 |2011|38 |2021|24 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rojas pagasta ciemi}} op1jr7ur69abawj3dhegyk1e1e3cmtx 0 438570 4521446 4516027 2026-09-13T08:50:22Z Kleivas 2704 /* Sacensību kalendārs */ 4521446 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Teniss | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Tennis pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 29. augusta — 3. septembris | num_events = 2 (olimpiskās) un ''4 neolimpiskās'' | competitors = 36 (visi vīrieši) | nations = 2 | teams = | prev = '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Teniss 1906. gada neoficiālajās vasaras olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]''''' <br/> '''[[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Teniss]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika divās disciplīnās — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes Olimpiskajām spēlēm]], šajā reizē netika aizvadītas sieviešu sacensības. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], pie [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]]. Sacensības notika no 1904. gada 29. augusts līdz 3. septembrim.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> Tenisa turnīri tika aizvadīts māla seguma kortos. Tenisa turnīsa laikā tika aizvadītas arī četras disciplīnas, kuras šobrīd Starptautiskā Olimpiskā komiteja neatzīst.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> Tajās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|36 tenisisti]] no divām valstīm, lielākā daļa no sportistiem bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimiskajās spēlēs|ASV]]. Visi olimpiskie medaļnieki šajās olimpiskajās spēlēs bija no ASV. Amerikānis [[Bīlss Raits]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas zelta medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna || style="width:12em;|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|30. augusts <br/> (Otrdiena) || style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Otra kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Trešā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |- | [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || || || style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === [[Attēls:Wright LOC 28319838813.jpg|200px|thumb|[[Bīlss Raits]] bija vienīgais tenisists, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 2 medaļas.]] {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu vienspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu dubultspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|[[Bīlss Raits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|[[Roberts Lerojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|[[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|2 || bgcolor=#E0E0E0|2 || 4 || '''8''' |- ! colspan=2| Kopā (1 valsts): || 2 || 2 || 4 || 8 |} === Medaļnieki ne-olimpiskajās disciplīnās === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Jauniešu vienspēles | {{flagathlete|[[Lorenss Sterns]]|USA}} | {{flagathlete|[[Freds Tobins]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Tobins]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Edgars Leonards]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Alfonso Bells]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Luiziānas Pirkuma ''Open'') |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Oriens Vernons]]|USA}} | {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Kerols Olds]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu dubultspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]] un [[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA}} | {{flagathlete|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA}} |} == Pārstāvētās valstis == {{main|Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|35}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs|1904]] 8q6zjx6awukdblhmjz2leg72ys78l98 4521447 4521446 2026-09-13T08:50:52Z Kleivas 2704 /* Sacensību kalendārs */ 4521447 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Teniss | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Tennis pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 29. augusta — 3. septembris | num_events = 2 (olimpiskās) un ''4 neolimpiskās'' | competitors = 36 (visi vīrieši) | nations = 2 | teams = | prev = '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Teniss 1906. gada neoficiālajās vasaras olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]''''' <br/> '''[[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Teniss]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika divās disciplīnās — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes Olimpiskajām spēlēm]], šajā reizē netika aizvadītas sieviešu sacensības. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], pie [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]]. Sacensības notika no 1904. gada 29. augusts līdz 3. septembrim.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> Tenisa turnīri tika aizvadīts māla seguma kortos. Tenisa turnīsa laikā tika aizvadītas arī četras disciplīnas, kuras šobrīd Starptautiskā Olimpiskā komiteja neatzīst.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> Tajās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|36 tenisisti]] no divām valstīm, lielākā daļa no sportistiem bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimiskajās spēlēs|ASV]]. Visi olimpiskie medaļnieki šajās olimpiskajās spēlēs bija no ASV. Amerikānis [[Bīlss Raits]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas zelta medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna || style="width:12em;|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|30. augusts <br/> (Otrdiena) || style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | align=left|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Otra kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Trešā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |- | align=left|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || || || style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === [[Attēls:Wright LOC 28319838813.jpg|200px|thumb|[[Bīlss Raits]] bija vienīgais tenisists, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 2 medaļas.]] {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu vienspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu dubultspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|[[Bīlss Raits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|[[Roberts Lerojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|[[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|2 || bgcolor=#E0E0E0|2 || 4 || '''8''' |- ! colspan=2| Kopā (1 valsts): || 2 || 2 || 4 || 8 |} === Medaļnieki ne-olimpiskajās disciplīnās === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Jauniešu vienspēles | {{flagathlete|[[Lorenss Sterns]]|USA}} | {{flagathlete|[[Freds Tobins]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Tobins]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Edgars Leonards]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Alfonso Bells]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Luiziānas Pirkuma ''Open'') |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Oriens Vernons]]|USA}} | {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Kerols Olds]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu dubultspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]] un [[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA}} | {{flagathlete|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA}} |} == Pārstāvētās valstis == {{main|Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|35}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs|1904]] 2qa4ym1psajd5spc1cds8luogkoh180 10 449156 4521444 4520375 2026-09-13T08:48:20Z Kleivas 2704 4521444 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; font-size:90%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Tennis pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| [[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Sportisti (tenisisti)]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Disciplīnas |- | Viespēles |&ensp; | align=center|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīrieši]] |- | Dubultspēles |&ensp; | align=center|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīrieši]] |}<noinclude> [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:Teniss olimpiskās veidnes|1904]] </noinclude> 749ztvvkdqpq51xuz7st43xjho3f309 4521445 4521444 2026-09-13T08:48:30Z Kleivas 2704 4521445 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; font-size:90%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Tennis pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| [[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Sportisti (tenisisti)]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Disciplīnas |- | Viespēles |&ensp; | align=center|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīrieši]] |- | Dubultspēles |&ensp; | align=center|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīrieši]] |}<noinclude> [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:Tenisa olimpiskās veidnes|1904]] </noinclude> ieb5i6bi50264ff4es8gyzxxp3kg86m 0 449303 4521431 4456308 2026-09-13T08:21:35Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg]] → [[File:British Army OF-7.svg]] → The file was renamed on Commons, but the filename was not changed in the language versions because Delinker did not perform the task. ([[c:c:GR]]) 4521431 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Ross | vārds_orig = ''Robert Ross'' | attēls = File:Major-General Robert Ross.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1766 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Ziemeļīrija|Rostrevora}} | m_dat_alt = | m_gads = 1814 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|ASV|Baltimora|Mērilenda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[īri|īrs]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | nodarbošanās = [[militārpersona]], [[armijas komandieris]] | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:British Army OF-7.svg|25px]] [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1789 — 1814 | valsts = {{UK}} | struktūra = [[Britu armija]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Napoleona kari]]<br>[[Britu-amerikāņu karš]]<br>[[Vašingtonas dedzināšana]] | izglītība = [[Trinitijas koledža (Dublina)]] | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} Ģenerālmajors '''Roberts Ross''' ({{val|en|Robert Ross}}; dzimis [[1766]]. gadā, miris {{dat|1814|09|12}})) bija [[īri|īru]] izcelsmes virsnieks [[Britu Impērija]]s [[britu armija|armijā]]. Viņš bija viens no galvenajiem [[Britu-amerikāņu karš|Britu-amerikāņu kara]] komandieriem 1812. gadā. Tajā viņš vadīja [[Bladensburgas kauja|Bladensburgas kauju]], [[Baltimoras kauju]], Ziemeļu punkta kauju un militāro sadursmi, kas mūsdienās zināma kā [[Vašingtonas dedzināšana]], kuras laikā Roberta Rosa vadībā tika sagrauta liela daļa [[Vašingtona| Vašingtonas pilsētas]], tā skaitā arī Baltais nams.<ref>https://www.cbc.ca/news/canada/nova-scotia/trump-blames-canada-for-torching-white-house-meet-the-reluctant-arsonist-1.4697058</ref> == Piemiņa == Pēc Rosa nāves viņa dzimtu atļāva saukt par Blandenburgas Rosiem ({{val|en|Ross of Blandenburg}}), un viņa ģimenes ģerbonim tika pievienota roka, kas satvērusi nolauzto Zvaigžņu un svītru karoga kātu. 13 gadus vēlāk, svinīgās vakariņās Baltimorā, ASV prezidents [[Džons Kvinsijs Adamss]] teica tostu "melnkokam un topāzam — ģenerāļa Rosa un republikāņu kaujinieku pēcnāves ģerbonim, kas viņam piešķīra šo ģerboni".<ref>https://web.archive.org/web/20110717013236/http://themanwhocapturedwashington.com/Battle%20of%20Bladensburg.htm</ref> Ģenerāļa Rosa piemiņai viņa dzimtajā Rostrevorā (agrāk Ross-Trevora) Daunas grāfistē [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] tika uzcelts obelisks. Pieminekļi Rosam ir uzstādīti arī Londonas Sv. Pāvila un Kilbronejas draudzes baznīcās Rostrevorā. [[File:Figure of Major General Robert Ross in 1814.jpg|thumb|Ģenerālmajora Roberta Rosa figūra Merilendas Militārās vēstures muzejā]] == Ārējās saites == *[http://www.artandarchitecture.org.uk/images/conway/ff823138.html Ross's Monument in St. Paul's Cathedral, London] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210416145048/http://www.artandarchitecture.org.uk/images/conway/ff823138.html |date={{dat|2021|04|16||bez}} }} *[http://www.themanwhocapturedwashington.com Ross's Monument in Rostrevor, County Down, Northern Ireland and discussion of his career] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131029202755/http://www.themanwhocapturedwashington.com/ |date={{dat|2013|10|29||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20161118223441/http://library.gwu.edu/ead/ms2085.xml Guide to the Robert Ross Papers, 1813-1873, Special Collections Research Center, Estelle and Melvin Gelman Library, The George Washington University] {{cilvēks-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ross, Roberts}} [[Kategorija:Ziemeļīrijā dzimušie]] [[Kategorija:Britu virsnieki]] bkt2zcq5goo47w1nj0ay9gehic74isb 0 453942 4521350 4277693 2026-09-13T06:39:14Z Kleivas 2704 /* Fināls */ 4521350 wikitext text/x-wiki {{Ūdenspolo 2008 Vasaras OS}} '''2008. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu ūdenspolo turnīrā''' piedalījās 8 izlases, kuras tiek sadalītas divās grupās pa 4 izlasēm katrā. Katrā grupā katra komanda izspēlēja spēli ar visām pārējām komandām. Abu grupu uzvarētāji automātiski iekļuva pusfinālā, bet grupu otro un trešo vietu ieguvēji cīnījās ceturtdaļfinālos par iekļūšanu pusfinālā. Zelta medaļas izcīnīja Nīderlandes komanda. == Vietu sadalījums == {| class="wikitable" |- ! Vieta !! Komanda |- style="background:gold;" | 1 || {{NLD}} |- style="background:silver;" | 2 || {{USA}} |- style="background:#c96;" | 3 || {{AUS}} |- | 4 || {{HUN}} |- | 5 || {{CHN}} |- | 6 || {{ITA}} |- | 7 || {{RUS}} |- | 8 || {{GRC}} |} {| class="infobox bordered" |- |width=10px bgcolor="#afeeee"| ||Komanda kvalificējās pusfinālam |- |width=10px bgcolor="#ccffcc"| ||Komanda kvalificējās ceturtdaļfinālam |- |width=10px bgcolor="#ffcccc"| ||Komanda sacentīsies par 7.-8. vietu |} === A grupa === {|class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=175| Komanda !width=40 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=40 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=40 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=40 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=40 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|+/-|Punktu attiecība}} !width=40 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |-bgcolor="#afeeee" | {{USA}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 33 || 27 || +6 || '''5''' |-bgcolor="#ccffcc" | {{ITA}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 28 || 26 || +2 || '''5''' |-bgcolor="#ccffcc" style="border-bottom:3px solid red;" | {{CHN}} || 3 || 1 || 0 || 2 || 33 || 333 || 0 || '''2''' |-bgcolor="#ffcccc" | {{RUS}} || 3 || 0 || 0 || 3 || 26 || 34 || -8 || '''0''' |} {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|11|N}} | laiks = 9:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080917142556/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400A01.shtml#WPW400A01 Informācija] | komanda1 = {{RUS}} | rez1 = 8 | rez2 = 9 | komanda2 = {{ITA}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|11|N}} | laiks = 12:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20090716003240/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400A02.shtml#WPW400A02 Informācija] | komanda1 = {{USA}} | rez1 = 12 | rez2 = 11 | komanda2 = {{CHN}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|13|N}} | laiks = 10:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013113017/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400A04.shtml#WPW400A04 Informācija] | komanda1 = {{USA}} | rez1 = 9 | rez2 = 9 | komanda2 = {{ITA}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|13|N}} | laiks = 12:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081013113012/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400A03.shtml#WPW400A03 Informācija] | komanda1 = {{RUS}} | rez1 = 11 | rez2 = 13 | komanda2 = {{CHN}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|15|N}} | laiks = 9:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080916121456/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400A05.shtml#WPW400A05 Informācija] | komanda1 = {{RUS}} | rez1 = 7 | rez2 = 12 | komanda2 = {{USA}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|15|N}} | laiks = 12:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20081018004738/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400A06.shtml#WPW400A06 Informācija] | komanda1 = {{ITA}} | rez1 = 10 | rez2 = 9 | komanda2 = {{CHN}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} === B grupa === {|class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=175| Komanda !width=40 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=40 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=40 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=40 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=40 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=40 | {{Piezīme|+/-|Punktu attiecība}} !width=40 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |-bgcolor="#afeeee" | {{HUN}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 28 || 20 || +8 || '''5''' |-bgcolor="#ccffcc" | {{AUS}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 25 || 22 || +3 || '''5''' |-bgcolor="#ccffcc" style="border-bottom:3px solid red;" | {{NED}} || 3 || 1 || 0 || 2 || 27 || 27 || +0 || '''2''' |-bgcolor="#ffcccc" | {{GRE}} || 3 || 0 || 0 || 3 || 16 || 27 || -11 || '''0''' |} {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|11|N}} | laiks = 8:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20090716003247/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400B01.shtml#WPW400B01 Informācija] | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 11 | rez2 = 9 | komanda2 = {{NED}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|11|N}} | laiks = 10:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20090101210325/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400B02.shtml#WPW400B02 Informācija] | komanda1 = {{GRC}} | rez1 = 6 | rez2 = 8 | komanda2 = {{AUS}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|13|N}} | laiks = 8:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20090716003252/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400B03.shtml#WPW400B03 Informācija] | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 7 | rez2 = 7 | komanda2 = {{AUS}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|13|N}} | laiks = 9:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080917001747/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400B04.shtml#WPW400B04 Informācija] | komanda1 = {{GRC}} | rez1 = 6 | rez2 = 9 | komanda2 = {{NED}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|15|N}} | laiks = 8:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080918092219/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400B05.shtml#WPW400B05 Informācija] | komanda1 = {{NED}} | rez1 = 9 | rez2 = 10 | komanda2 = {{AUS}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|15|N}} | laiks = 10:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20090716003257/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400B06.shtml#WPW400B06 Informācija] | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 10 | rez2 = 4 | komanda2 = {{GRC}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} == Izslēgšanas turnīrs == === Spēle par 7.-8. vietu === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|17|N}} | laiks = 8:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080901172725/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400104.shtml#WPW400104 Informācija] | komanda1 = {{RUS}} | rez1 = 12 | rez2 = 6 | komanda2 = {{GRC}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} === Ceturtdaļfināli === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|17|N}} | laiks = 9:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080826093654/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400301.shtml#WPW400301 Informācija] | komanda1 = {{CHN}} | rez1 = 11 | rez2 = 12 | komanda2 = {{AUS}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|17|N}} | laiks = 10:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20090716003236/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400302.shtml#WPW400302 Informācija] | komanda1 = {{ITA}} | rez1 = 8 (3) | rez2 = 8 (5) | komanda2 = {{NED}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} === Spēle par 5.-6.vietu === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|19|N}} | laiks = 8:00 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080915022348/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400103.shtml#WPW400103 Informācija] | komanda1 = {{CHN}} | rez1 = 10 | rez2 = 7 | komanda2 = {{ITA}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} === Pusfināli === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|19|N}} | laiks = 9:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080825053534/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400201.shtml#WPW400201 Informācija] | komanda1 = {{USA}} | rez1 = 9 | rez2 = 8 | komanda2 = {{AUS}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} ---- {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|19|N}} | laiks = 10:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080829034542/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400202.shtml#WPW400202 Informācija] | komanda1 = {{HUN}} | rez1 = 7 | rez2 = 8 | komanda2 = {{NLD}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} === Bronzas medaļas izcīņa === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|21|N}} | laiks = 12:40 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080829034529/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400102.shtml#WPW400102 Informācija] | komanda1 = {{AUS}} | rez1 = 9 (3) | rez2 = 9 (2) | komanda2 = {{HUN}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} === Fināls === {{Rokasbumbas spēle | fons = | datums = {{Dat|2008|8|21|N}} | laiks = 13:20 | informacija = [https://web.archive.org/web/20080825020614/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/WP/C73/WPW400101.shtml#WPW400101 Informācija] | komanda1 = {{USA}} | rez1 = 8 | rez2 = 9 | komanda2 = {{NLD}} | vieta = Jindonas peldbaseins <!--Yingdong Natatorium--> | skatitaji = }} {{Disciplīnas2008VasarasOS}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|sievietes]] s92tvivlwph2mhwe5ddht7kswy9x7wy 0 460832 4521533 4458514 2026-09-13T10:40:06Z Verters 85934 Papildināta informācija 4521533 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Preiļu konceptuālisti | orig_nosaukums = | attēls = Ekspozīcija_izstādē_ES_TEXT.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Preiļu konceptuālistu ekspozīcija izstādē "ES_TEXT" (2022) | dibināšanas gads = {{dat|2016||bez}} | slēgšanas gads = | mājas lapa = }} '''Preiļu konceptuālisti''' ir [[Latvija]]s [[Dzejnieks|dzejnieku]] grupējums, kas pastāv no 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo [[Dzeja|dzeju]]. == Vēsture == Interese par konceptuālo dzeju [[Latviešu dzeja|latviešu laikmetīgajā dzejā]] parādījās ap 21. gadsimta otrās desmitgades vidu. Šajā laikā parādījās atsevišķu krievu [[Konceptuālisms|konceptuālisma]] dzejas pārstāvju darbu [[Atdzejojums|atdzejojumi]] ([[Ļevs Rubinšteins]], [[Dmitrijs Prigovs]]); portāla "[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]" vasaras nometnēs notika konceptuālajai dzejai veltītas [[meistardarbnīca]]s, kurās tapušie teksti tika publicēti "Satori" izdevumos. Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz [[Preiļi]]em tikties ar [[Einārs Pelšs|Eināru Pelšu]] un [[Andis Surgunts|Andi Surguntu]].<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2016/08/23/sarkangalvite/ Sarkangalvīte]{{Novecojusi saite}}. Punctummagazine.lv.</ref> A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu [[Mitoloģija|mitoloģiskajiem]] priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies [[rakstība]].<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2020/01/17/poema-par-alfabeta-dzimteni/ Raimonds Ķirķis. Poēma par Alfabēta dzimteni.]{{Novecojusi saite}} Punctum, 2020, 17. janv.</ref> Šajā laikā izdoti vairāki [[Dzejoļu krājums|dzejoļu krājumi]], kas bija pilnīgi vai daļēji veltīti konceptuālajai dzejai: E. Pelša "Mīļākais tētis pasaulē" (2016), "Demon. Condom" (2017), "Rembo 2016" (2018), "Digi dīgi", "Janka" un "Gramota" (2020), [[Anna Auziņa|Annas Auziņas]] "Annas pūra govs" (2017), [[Aivars Madris|Aivara Madra]] "Zonas" (2019), [[Raimonds Ķirķis|Raimonda Ķirķa]] "Kartes" (2019), [[Elvīra Bloma|Elvīras Blomas]] "Izdzēstie attēli" (2020), [[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] "Gatavā dzeja" (2020). 2019. gada 4. janvārī [[Rīga|Rīgā]], [[Raiņa un Aspazijas māja|Raiņa un Aspazijas mājā]] notika konceptuālās dzejas lasījumi "Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija".<ref>[https://satori.lv/event/preilu-konceptualisma-dzejas-prezentacija Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210614103800/https://satori.lv/event/preilu-konceptualisma-dzejas-prezentacija |date={{dat|2021|06|14||bez}} }}. Satori.lv.</ref> 2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts [[Antoloģija|antoloģijā]] "Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām" (2021).<ref>Ostups, Artis (sast.). Manifests: no futūrisma līdz mūsdienām. Rīga: Neputns, 2021, 437.-439. lpp.</ref> 2020. gadā Somijā izdota Elvīras Blomas sastādītā latviešu laikmetīgās dzejas izlase "Ja aizmirsti savu vārdu", kurā iekļauti daudzi grupas dalībnieku tekstu atdzejojumi. 2021. gada 20. martā [[Latvijas Televīzija]]s raidījumu cikla "[[Literatūre]]" 3. sezonas ietvaros pirmizrādi piedzīvoja raidījums par E. Pelšu un A. Surguntu. 2021. gadā iznāca vēl divu autoru konceptuālās dzejas grāmatas: [[Krišjānis Zeļģis|Krišjāņa Zeļģa]] "Pieaugušie" un [[Andris Breže|Žebera]] "Ceļš pie patērētāja". Lai arī šie autori nav saistīti ar Preiļu grupējuma aktivitātēm, šajās grāmatās izmantoti līdzīgi [[Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis|mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi]], piemēram, ''ready-made'' tehnika un [[parafrāze]]s par jau eksistējošiem tekstiem. 2022. gadā grupējuma darbu ekspozīcija iekļauta Leonarda Laganovska un Elitas Ansones kūrētajā izstādē "ES_TEXT" [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]]. Ekspozīcija tika nominēta [[Purvīša balva]]i.<ref>[https://satori.lv/article/purvisa-balvai-nomine-stakli-spundi-un-preilu-konceptualistus Purvīša balvai nominē Stakli, Spundi un Preiļu konceptuālistus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220413083152/https://satori.lv/article/purvisa-balvai-nomine-stakli-spundi-un-preilu-konceptualistus |date={{dat|2022|04|13||bez}} }}. Satori, 2022. gada 13. aprīlī.</ref> 1. jūnijā [[Žaņa Lipkes memoriāls|Žaņa Lipkes muzejā]] notika grupas performance "Miera sarunas", kas veltīta cilvēka [[dehumanizācija]]i, kas norisinās kara apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.punctummagazine.lv/2022/05/12/punctum-festivala-centra-sogad-ukrainu-literatura/ |title=Punctum festivāla centrā šogad ukraiņu literatūra |access-date={{dat|2023|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230514134608/https://www.punctummagazine.lv/2022/05/12/punctum-festivala-centra-sogad-ukrainu-literatura/ }}</ref> [[Attēls:Antoloģija EST.jpg|thumb|right|150px|Antoloģija igauņu valodā]] Šajā gadā notika arī [[Dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] par E. Pelšu "[[Einaratīvs]]" uzņemšana, kurā piedalījās arī pārējie grupējuma dalībnieki (rež. Betija Zvejniece, "Vides filmu studija").<ref>[https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/izveleti-dokumentalo-isfilmu-cikla-latvijas-kods-2022-gada-autori Izvēlēti dokumentālo īsfilmu cikla “Latvijas kods” 2022. gada autori]. Latvijas Nacionālais kino centrs, 2022, 11. februāris.</ref> Rudenī filma piedzīvoja [[Pirmizrāde|pirmizrādi]]. 2023. gada janvārī tika atklāts, ka filma saņēmusi sešas balvas "Lielais Kristaps" nominācijas.<ref>[https://satori.lv/article/pazinoti-liela-kristapa-nominanti-lideros Paziņoti Lielā Kristapa nominanti.]{{Novecojusi saite}} Satori.lv.</ref> 2024. gada aprīlī dzejnieka [[Contra]] atdzejojumā iznāk latviešu konceptuālistu dzejas antoloģija igauņu valodā "Alfabēta dzimtene", kurā līdzās deviņiem konceptuālistu grupas dalībniekiem iekļauti arī Žebera, Krišjāņa Zeļģa un[[Kirils Ēcis | Kirila Ēča]] konceptuālie teksti. Par antoloģijā iekļauto Annas Auziņas teksta "Apziņa" atdzejojumu Contra nominēts [[Augusts Sangs|Augusta Sanga]] atdzejas balvai.<ref>[https://kultuur.err.ee/1609449218/selgusid-august-sanga-luuletolke-auhinna-nominendid Selgusid August Sanga luuletõlke auhinna nominendid]. kultuur.err.ee.</ref> 2025. gada februārī antoloģija tiek atzīta par vienu no divdesmit piecām skaistākajām Igaunijas grāmatām aizvadītajā gadā.<ref>[https://kultuur.err.ee/1609598975/pildid-spetsialistid-valisid-valja-moodunud-aasta-kauneimad-raamatud Pildid: spetsialistid valisid välja möödunud aasta kauneimad raamatud]</ref> 2025. gada augustā Contra saņem Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu par antoloģijas atdzejošanu.<ref>[https://vm.ee/uudised/eesti-ja-lati-valisministeeriumite-keeleauhinna-palvis-tolkija-ja-luuletaja-margus-konnula Translator and poet Margus Konnula alias Contra received the Estonian and Latvian Foreign Ministries' Language Award]</ref> 2024. gada 2. aprīlī norisējusi performance "Salaspils novada bibliotēkas akreditācija", savukārt 10. maijā Tartu literatūras festivāla "Prima Vista" ietvaros Preiļu konceptuālisti rīko performanci "Grand Futurological Congress", kurā kā Eiropas kultūras galvaspilsēta tiek akreditēta Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/DH8n7W3sxgD/?img_index=4|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2025-11-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tartu2024.ee/en/programme-archive/grand-futurological-congress-preili-conceptualists-latvia/?event=88111|title=Grand Futurological Congress: Preiļi Conceptualists (Latvia)|website=Tartu 2024|access-date=2025-11-22|date=2024-06-19|language=en-GB}}</ref> 5. septembrī, Dzejas dienu ietvaros notika performance “Raiņa nākotnes cilvēks”, kuras ietvaros akreditēts Raiņa un Aspazijas muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/events/raina-nakotnes-cilveks/|title=Raiņa nākotnes cilvēks|website=Memoriālo Muzeju Apvienība|access-date=2025-11-21|date=2024-09-05|language=lv-LV}}</ref> 2025. gadā grupa piedalās mākslas izstādē "Atkalāčojums" [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] muzejā "[[Kalāči]]" ar darbu "Patvērums" (kopā ar tekstilmākslinieci Reinu Semuli). Izstādes atklāšanā 25. maijā notika grupas performance "Pelnu gulta". 2025. gada 30. augustā kā daļa no "Dzejas nakts pārgājiena" notika performance "Dainu kalna akreditācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzejasdienas.com/programma/dzejas-nakts-pargajiens-2/|title=DZEJAS NAKTS PĀRGĀJIENS|website=Dzejas dienas|access-date=2025-11-21|language=lv}}</ref> 2025. gada 2. jūlijā, saistībā ar [[Artis Ostups|Arta Ostupa]] grupējuma pamešanu, Preiļu konceptuālisti izsludināja pieteikšanos uz dzejnieces/-ka vakanci grupējumā, savukārt 6. septembrī notika dzejas performance “Proves literārajam grupējumam “Preiļu konceptuālisti”". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzejasdienas.com/programma/preilu-konceptualistu-performance/|title=Proves literārajam grupējumam "Preiļu konceptuālisti"|website=Dzejas dienas|access-date=2025-11-21|language=lv}}</ref> Performance, kurā tika apskatīta jauna biedra pieņemšanas iespēja, beidzās ar literārā grupējuma “Preiļu konceptuālisti” izjukšanu, tomēr grupējums 8. septembrī atkal apvienojās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/nesen-izjukusie-preilu-konceptualisti-aicina-uz-atkalapvienosanas-performanci|title=Nesen izjukušie "Preiļu konceptuālisti" aicina uz atkalapvienošanās performanci|website=satori.lv|access-date=2025-11-21|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2025. gada 21. novembrī, svinot [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] dibināšanas 107. gadskārtu, Preiļu konceptuālisti ar Contras līdzdalību Tallinā rīkoja performanci "The Meta-Gala: A Celebration with the Preiļi Conceptualists & Contra", kuras laikā par ieguldījumu kultūras jomā tiek apbalvota Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece. 2026. gada 14. februārī, pirmā Vientulības festivāla ietvaros, Preiļu konceptuālisti īstenoja performanci "VIENTULĪBAS akreditācija". Tā paša gada 29. augustā Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijā realizēta lībiešu vadoņa Kaupo dzīvesstāsta iedvesmota performance, bet 11. septembrī Raiņa un Aspazijas mājā performance “Kalnā kāpējs 2026”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lidzstrava.com/blogs/news/tuvojas-vientulibas-festivals|title=Tuvojas Vientulības festivāls!|website=Strāva (biedrība "Līdzstrāva", 50008294741)|access-date=2026-02-24|date=2026-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/sigulda-jau-treso-gadu-notiks-dzejas-nakts-pargajiens|title=Siguldā jau trešo gadu notiks dzejas nakts pārgājiens|website=satori.lv|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/dzejas-pasakuma-kalna-kapejs-2026-preilu-konceptualisti-pieversisies-raina-dzejola-musdienu-interpretacijam|title=Dzejas pasākumā “Kalnā kāpējs 2026” Preiļu konceptuālisti pievērsīsies Raiņa dzejoļa mūsdienu interpretācijām {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Dalībnieki == * Anna Auziņa * Elvīra Bloma * Raimonds Ķirķis * Aivars Madris * Artis Ostups (2016–2025) * Einārs Pelšs * [[Ivars Šteinbergs]] * Kārlis Vērdiņš * [[Arvis Viguls]] == Ārējās saites == * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/21.03.2026-padoma-drikst-nelasit-saruna-par-konceptualo-literaturu-latvija.a639792/#4 Padomā, drīkst nelasīt! Saruna par konceptuālo literatūru Latvijā.] LSM.lv, 2026. gada 21. marts. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Literātu grupas]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] 4uy0plnbfuj39ksag42n9vehcqsbvek 0 462607 4521240 4392726 2026-09-12T19:46:29Z Votre Provocateur 111653 4521240 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste |nosaukums = Valmieras novads |karte = Valmieras novads karte 2021.png |karte_apraksts = |karte2 = Valmieras novads 2021.png |karte2_apraksts = Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija |ģerboņa_attēls = Valmieras novada ģerbonis.svg |ģerboņa_nosaukums = Valmieras novada ģerbonis |karoga_attēls =Valmieras novada karogs.svg |karoga_nosaukums = Valmieras novada karogs |centrs = Valmiera |platība = 2948 |iedzīvotāji = 57854 |iedzīvotāji_gads = 2018 |blīvums = {{#expr: 57854 / 2948 round 1}} |izveidots = 2021 |mērs = [[Jānis Baiks]] |mērs_gads = |mērs_partija = [[Valmierai un Vidzemei]] |teritorijas = {{collapsible list|title=5 pilsētas un<br>26 pagasti:|<br>[[Bērzaines pagasts]]<br>[[Brenguļu pagasts]]<br>[[Burtnieku pagasts]]<br>[[Dikļu pagasts]]<br>[[Ēveles pagasts]]<br>[[Ipiķu pagasts]]<br>[[Jērcēnu pagasts]]<br>[[Jeru pagasts]]<br>[[Kauguru pagasts]]<br>[[Kocēnu pagasts]]<br>[[Ķoņu pagasts]]<br>[[Lodes pagasts]]<br>[[Matīšu pagasts]]<br>[[Mazsalacas pagasts]]<br>[[Mazsalaca|Mazsalacas pilsēta]]<br>[[Naukšēnu pagasts]]<br>[[Plāņu pagasts]]<br>[[Ramatas pagasts]]<br>[[Rencēnu pagasts]]<br>[[Rūjiena|Rūjienas pilsēta]]<br>[[Seda|Sedas pilsēta]]<br>[[Sēļu pagasts]]<br>[[Skaņkalnes pagasts]]<br>[[Strenči|Strenču pilsēta]]<br>[[Trikātas pagasts]]<br>[[Vaidavas pagasts]]<br>[[Valmieras pagasts]]<br>[[Valmiera|Valmieras valstspilsēta]]<br>[[Vecates pagasts]]<br>[[Vilpulkas pagasts]]<br>[[Zilākalna pagasts]]}} |pakalpojumu_centri = <!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --> |mājaslapa = https://www.valmierasnovads.lv/ }} '''Valmieras novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Valmiera]], [[Beverīnas novads]], [[Burtnieku novads]], [[Kocēnu novads]], [[Mazsalacas novads]], [[Naukšēnu novads]], [[Rūjienas novads]] un [[Strenču novads]]. Robežojas rietumos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], dienvidos ar [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadiem]], austrumos ar [[Valkas novads|Valkas novadu]], kā arī ziemeļos ar [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]], [[Viljandi apriņķis|Viljandi]] un [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķiem]]. Novada centrs atrodas [[Valmiera]]s [[Valstspilsēta|valstspilsētā]]. == Teritoriālais iedalījums == Valmieras novadā kopumā ietilpst 26 pagasti, 4 novada pilsētas un 1 valstspilsēta, kas ir sadalīti 7 apvienībās. Kā atsevišķš iedalījums tiek iedalīta [[Valmiera|Valmieras valstspilsēta]]:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pasvaldiba/par-pasvaldibu/kontakti/apvienibu-parvaldes/|title=Apvienību pārvaldes|website=Valmieras novads|access-date=2024-11-28|language=lv}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+ !Apvienība !Centrs !apvienībā ietilpstošās vienības !iedzīvotāju skaits !platība, km² |- |'''Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienība''' |[[Brenguļi]] |[[Brenguļu pagasts]], [[Kauguru pagasts]], [[Trikātas pagasts]] |3023 |300,7 |- |'''Burtnieku apvienība''' |[[Burtnieki]] |[[Matīšu pagasts]], [[Vecates pagasts]], [[Burtnieku pagasts]], [[Rencēnu pagasts]], [[Valmieras pagasts]], [[Ēveles pagasts]] |3964 |702,6 |- |'''Kocēnu apvienība''' |[[Kocēni]] |[[Bērzaines pagasts]], [[Dikļu pagasts]], [[Kocēnu pagasts]], [[Vaidavas pagasts]], [[Zilākalna pagasts]] |5758 |498,9 |- |'''Mazsalacas apvienība''' |[[Mazsalaca]] |[[Mazsalaca|Mazsalacas pilsēta]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Ramatas pagasts]], [[Sēļu pagasts]], [[Skaņkalnes pagasts]] |2806 |417,4 |- |'''Naukšēnu apvienība''' |[[Naukšēni]] |[[Ķoņu pagasts]], [[Naukšēnu pagasts]] |1559 |280,7 |- |'''Rūjienas apvienība''' |[[Rūjiena]] |[[Ipiķu pagasts]], [[Jeru pagasts]], [[Lodes pagasts]], [[Rūjiena|Rūjienas pilsēta]], [[Vilpulkas pagasts]] |4564 |352,8 |- |'''Strenču apvienība''' |[[Strenči]] |[[Jērcēnu pagasts]], [[Plāņu pagasts]], [[Seda|Sedas pilsēta]], [[Strenči|Strenču pilsēta]] |2810 |375,5 |} == Daba == Novada centrālo un rietumu daļu aizņem [[Tālavas zemiene|Ziemeļvidzemes zemienes]] [[Burtnieka līdzenums]], austrumos [[Sedas līdzenums]] un dienvidaustrumos [[Trikātas pacēlums]]. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas [[Sakalas augstiene]]s [[Ērģemes pauguraine]], dienvidrietumos [[Idumejas augstiene]]s [[Augstrozes paugurvalnis]] ([[Zilais kalns]] 127 m) un [[Gaujas senleja]]. Ap Burtnieku ezeru izplatīti [[drumlini]], ziemeļos arī [[oss|osi]]. Ģeoloģiski novadā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Derīgie izrakteņi: [[māls]] (Planči, Burtnieki, [[Jumara]]s krastos), [[grants]] un [[smilts]] ([[Bāle]]-Bērziņi, [[Ķoņi]], [[Unguriņi]], [[Oliņas]]), saldūdens kaļķi, kūdra ([[Sedas purvs|Sedas]], Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.<ref name="LGA" /><ref name="LME">{{LME|3|614}}</ref> Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.<ref name="LME" /><ref name="LPE">{{LPE|10-1|249}}</ref> Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%. Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700 mm.<ref name="LGA" /> Novada gada vidējais klimats 1991.-2020. gados, salīdzinot ar 1961.-1990. gadiem, bija kļuvis siltāks par 1,2 grādiem, bet nokrišņu daudzums pieaudzis par 26 mm.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/burtnieka-ezera-plavas|title=Burtnieka ezera pļavas - DAP plāns|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> === Upes === Novads atrodas [[Gauja]]s un [[Salaca]]s upju baseinos. Lielākās upes: * Gaujas baseins — Gauja, [[Abuls]], [[Strenčupīte]], [[Lisa (Abula pieteka)|Lisa]], [[Nigra]], [[Vija]] (robežupe ar Valkas novadu). * Salacas baseins — Salaca, [[Seda (upe)|Seda]], [[Rūja]], [[Briede]], [[Ramata (upe)|Ramata]], [[Iģe]] (robežupe ar Limbažu novadu). === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Burtnieks]] 40 km², [[Ramatas Lielezers]] 1,6 km², [[Vaidavas ezers (Vaidavas pagasts)|Vaidavas ezers]] 0,9 km².<ref name="LPE" /> == Vēsture == Mūsdienu Valmieras novada teritorija ir apdzīvota kopš 9.—2. gadu tūkstoša p.m.ē.<ref name="LPE2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas padomju enciklopēdija|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|location=Rīga}}</ref> Arheoloģiskie atradumi liecina par ilgstošu apdzīvotību Gaujas baseinā un tā apkārtnē, kur nozīmīga loma bija upju ceļiem, lauksaimniecībai un vietējiem tirdzniecības sakariem. 10.—13. gadsimtā liela daļa tagadējā novada teritorijas atradās [[Tālava|Tālavas]] zemē, ko apdzīvoja galvenokārt [[latgaļi]], bet novada rietumu un dienvidrietumu daļā bija jūtama arī [[Lībieši|lībiešu]] klātbūtne.<ref name="LPE2" /> 13. gadsimtā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, šīs zemes pakāpeniski nonāca vācu krustnešu un bīskapu varā un tika iekļautas [[Livonija|Livonijā]]. Valmiera izveidojās par nozīmīgu pilsētu pie [[Gauja|Gaujas]] un viduslaikos kļuva par vienu no [[Hanzas savienība|Hanzas]] tirdzniecības centriem Livonijā. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] un Livonijas politiskās sistēmas sabrukuma 16. gadsimta otrajā pusē lielākā daļa teritorijas nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistes]] sastāvā Polijas—Lietuvas kopvalsts pakļautībā.<ref name="LPE2" /> Pēc [[Poļu—zviedru kari|poļu—zviedru kariem]] un [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] noslēgšanas 1629. gadā teritorija nonāca [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]] sastāvā. Zviedru valdīšanas laikā tika pārveidota pārvalde, attīstīta draudžu skolu sistēma un veikta muižu redukcija. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemi ieņēma [[Krievijas Impērija]]. Ar [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līgumu]] 1721. gadā teritorija oficiāli tika pievienota Krievijas Impērijai un iekļauta [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņā]], vēlāk [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].<ref name="LPE2" /> 18. un 19. gadsimtā novada teritorijā dominēja muižu saimniecība, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas un 19. gadsimta reformām strauji attīstījās zemnieku saimniecības, amatniecība un vietējā rūpniecība. 19. gadsimta otrajā pusē Valmieras apkārtne kļuva par vienu no nozīmīgākajiem latviešu sabiedriskās un saimnieciskās dzīves centriem Vidzemē. Attīstību veicināja ceļu un dzelzceļa izbūve, rūpniecība, tirdzniecība un izglītība. Valmierā un citās apdzīvotajās vietās darbojās biedrības, skolas un uzņēmumi, kas bija saistīti arī ar [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības un latviešu nacionālās pašapziņas nostiprināšanos. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas proklamēšanas]] 1918. gada 18. novembrī tagadējā novada teritorija kļuva par Latvijas Republikas daļu. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā Vidzemē notika militāras sadursmes starp Latvijas, Igaunijas, vācu un Padomju Krievijas spēkiem. Pēc neatkarības nostiprināšanas 1920. gados tika īstenota [[Agrārā reforma Latvijā|agrārā reforma]], kuras rezultātā tika sadalītas daudzas muižu zemes un izveidotas jaunsaimniecības. 1940. gadā teritoriju kopā ar pārējo Latviju okupēja un anektēja [[Padomju Savienība]], bet no 1941. līdz 1944. gadam tā atradās [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] okupācijā. 1944. gadā atjaunojās padomju okupācija. Padomju periodā tika īstenota lauksaimniecības kolektivizācija, industrializācija un vairākas administratīvi teritoriālās reformas, kuru rezultātā vēsturiskie pagasti tika vairākkārt apvienoti un pārveidoti rajonos un ciemu padomēs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.—1991. gadā tika atjaunotas pašvaldības un pakāpeniski pārveidota administratīvā sistēma. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tagadējā Valmieras novada teritorijā pastāvēja vairāki atsevišķi novadi, tostarp Valmieras, [[Beverīnas novads|Beverīnas]], [[Burtnieku novads|Burtnieku]], [[Kocēnu novads|Kocēnu]], [[Mazsalacas novads|Mazsalacas]], [[Naukšēnu novads|Naukšēnu]], [[Rūjienas novads|Rūjienas]] un [[Strenču novads]]. Pašreizējais Valmieras novads tika izveidots 2021. gada 1. jūlijā Latvijas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot Valmieras valstspilsētu un astoņus apkārtējos novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums|title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums|publisher=Likumi.lv|access-date=2026-09-12}}</ref> Par jaunā novada administratīvo centru kļuva [[Valmiera]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|55634 |1959|57037 |1967|65129 |1979|66503 |1989|70789 |2000|67433 |2011|57854 |2021|51092 }} === Lielākās apdzīvotās vietas === {{galvenais|Valmieras novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Valmiera]]''' || Pilsēta || — || 24 200 |- | 2. || '''[[Rūjiena]]''' || Pilsēta || — || 2651 |- | 3. || [[Valmiermuiža]] || Ciems || Valmieras || 2406 |- | 4. || '''[[Seda]]''' || Pilsēta || — || 1187 |- | 5. || '''[[Mazsalaca]]''' || Pilsēta || — || 1143 |- | 6. || '''[[Strenči]]''' || Pilsēta || — || 1029 |- | 7. || [[Kocēni]] || Ciems || Kocēnu || 909 |- | 8. || [[Zilaiskalns]] || Ciems || Zilākalna || 742 |- | 9. || [[Naukšēni]] || Ciems || Naukšēnu || 577 |- | 10. || [[Rencēni]] || Ciems || Rencēnu || 511 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Valmieras novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (43346) |green|85.6}} {{bar percent|[[Krievi]] (4432) |red|8.7}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (838) |black|1.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (614) |blue|1.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (334) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (218) |yellow|0.4}} {{bar percent|[[Čigāni]] (157) |violet|0.3}} {{bar percent|[[Igauņi]] (54) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Ebreji]] (2) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (664) |grey|1.3}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|Valmieras novada dome}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Novada dienvidu daļu šķērso galvenais autoceļš {{A ceļš|3}} (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)), kas kopā ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|18}} (Valmiera—Smiltene) veido [[Valmiera]]s apvadceļu un savieno novada pilsētas Valmieru un [[Strenči|Strenčus]]. Abi šie ceļi krustojas pie [[Brandeļi]]em. Pirms krustošanās ar ceļu P18, A3 šoseja, uz dienvidiem no [[Kocēni]]em krustojas ar autoceļu {{P ceļš|11}} (Kocēni—Limbaži—Tūja). Valmieras apkārtnē A3 autoceļš krustojas arī ar autoceļiem {{P ceļš|16}} (Valmiera—Matīši—Mazsalaca) (pie [[Annasmuiža (Valmieras pagasts)|Annasmuižas]]) un {{P ceļš|17}} (Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi)) ([[Valmiermuiža|Valmiermuižā]]). Strenčos A3 šoseja krustojas ar autoceļu {{P ceļš|25}} (Smiltene—Strenči). Turpat netālu, uz austrumiem no Strenčiem, A3 ceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|26}} (Sedas pievedceļš). Valmieras pilsētas centrā krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — P16, P17 un {{P ceļš|20}} (Valmiera—Cēsis—Drabeši). Autoceļš P16, caur [[Matīši]]em, kur tas krustojas ar autoceļu {{P ceļš|15}} (Ainaži—Matīši), savieno Valmieru ar [[Mazsalaca|Mazsalacu]]. Mazsalacā šīs ceļš tālāk turpinās kā autoceļš {{P ceļš|21}} (Rūjiena—Mazsalaca), savienojot Mazsalacu ar [[Rūjiena|Rūjienu]]. Savukārt Valmieru ar Rūjienu savieno autoceļš P17, kas, Rūjienā krustojoties ar autoceļu {{P ceļš|22}} (Valka—Rūjiena), tālāk turpina ceļu [[Igaunija]]s virzienā. [[Kaugurmuiža|Kaugurmuižā]] autoceļš P18 krustojas ar autoceļu P20. Novada teritoriju šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas divas stacijas — [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] un [[Strenči (stacija)|Strenči]]. <gallery> A3-Latvia Valmiera.jpg|Autoceļš A3 pie Valmieras apvadceļa Miera iela Sedā (P26).jpg|Miera iela Sedā (P26 ceļa posms Sedā) Valmieras stacija.JPG|Valmieras dzelzceļa stacija Strenču stacija.JPG|Strenču dzelzceļa stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Johans Heinrihs Rozenplenters]] (''Johann Heinrich Rosenplänter'', 1798—1846), [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]]/[[Igaunija|igauņu]] literāts * [[Johans Eduards Erdmanis]] (''Johann Eduard Erdmann'', 1805—1892), filozofs * [[Jūlijs fon Ekards]] (''Julius Albert Wilhelm von Eckardt'', 1836—1908), žurnālists un diplomāts * [[Georgs fon Petersens]] (''Georg von Petersenn'', 1849—1930), mūzikas teorētiķis * [[Jānis Krodznieks]] (Jānis Krīgers, 1851—1924), vēsturnieks * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928), arhitekts * [[Ādams Butuls]] (1860—1938), ārsts * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists * [[Ādams Alksnis]] (1864—1897), mākslinieks * [[Kārlis Baltiņš]] (1873—1939), latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā * [[Arturs Alberings]] (1877—1934), agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks * [[Kārlis Reinholds Zariņš]] (1879—1963), diplomāts * [[Francis Balodis]] (1882—1947), arheologs un eģiptologs * [[Jānis Muncis]] (1886—1955), scenogrāfs un teātra režisors * [[Pēteris Oliņš]] (1890—1962), diplomāts * [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956), uzņēmējs * [[Aleksandrs Mežciems]] (1891—1960), [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas armijas]] virsnieks. [[Latvijas Universitāte]]s Ķirurģijas klīnikas asistents * [[Alfreds Jēkabs Bērziņš]] (1899—1977), politiķis un sabiedrisks darbinieks * [[Jānis Daliņš]] (1904—1978), soļotājs * [[Andrejs Kampe]] (1905—1942), diplomāts * [[Jānis Dimza]] (1906—1941), vieglatlēts * [[Aleksis Dreimanis]] (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003), valodniece un folkloriste * [[Ruta Birgere]] (1924—2019), aktrise * [[Visvaldis Lācis]] (1924—2020), politiķis un publicists * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998), aktieris, Tautas skatuves mākslinieks * [[Uldis Žagata]] (1928—2015), horeogrāfs un dejas pedagogs * [[Andris Ārgalis]] (1944), politiķis * [[Mihails Gruzdovs]] (1953), režisors * [[Guntis Indriksons]] (1955), [[Valsts drošības komiteja|VDK]] virsnieks, uzņēmējs un futbola funkcionārs * [[Arturs Maskats]] (1957), komponists * [[Andris Piebalgs]] (1957), politiķis * [[Ģirts Ķesteris]] (1964), aktieris * [[Liene Šomase]] (1986), dziedātāja un mūziķe * [[Māris Štrombergs]] (1987), BMX riteņbraucējs * [[Oskars Melbārdis]] (1988), bobslejists * [[Oskars Ķibermanis]] (1993), bobslejists {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Burtnieku ezera pļavas - dabas liegums 05.jpg|Burtnieku ezera pļavas Trikāta, keskus. 1.jpg|Trikātas saieta nams “Depo” Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|Neļķu klintis pie Mazsalacas Valmieras teātris.jpg|Valmieras teātris Valmieras pilsdrupas 2.jpg|Valmieras pilsdrupas Strenchi watertower - chimney - panoramio.jpg|Strenču slimnīcas saimnieciskās ēkas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Valmieras novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] hnbpfm0u61pji24iinxe3qlynwcjan7 0 462894 4521111 4280138 2026-09-12T14:02:37Z Vylks 50297 4521111 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|24}} | ntupdate = {{dat|2025|04|17|SK|bez}} | nationalgoals1 = 8 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U21 | nationalyears2 = 2017—2019 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2025|04|17|SK|bez}} | name = | caption = Orsolīni 2025. gadā | playername = Rikardo Orsolīni | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2017—2019 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2018—2019 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|ITA}} | nationalcaps2 = 15 | image = Riccardo Orsolini.jpg | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | caps1 = 50 | caps2 = 0 | caps3 = 8 | caps4 = 43 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Ascoli Calcio 1898 F.C.|Ascoli]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Askoli Pičēno}} | height = 183 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | goals1 = 8 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | years5 = 2019— | caps5 = 189 | goals5 = 53 | nationalyears3 = 2019— }} '''Rikardo Orsolīni''' ({{Val|it|Riccardo Orsolini}}, dzimis {{Dat|1997|1|24}}) ir [[Itāļi|itāļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Itālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada Orsolīni pārstāv ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' komandu [[Bologna FC 1909|''Bologna'']]. == Sasniegumi == '''Bologna''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Orsolīni, Rikardo}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] ox1x2i8eab0swx2nx0kpan48x1gwk3o 0 464054 4521138 4218865 2026-09-12T16:04:18Z Meistars Joda 781 4521138 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Anete Bērtule | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}} | dzīves_vieta = {{Rīga}} | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas [[žurnālists|žurnāliste]] | dzimums = S | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāte]] | att_nosaukums = | attēls = Anete Bērtule1.jpg }} '''Anete Bērtule''' (dzimusi [[1991. gads|1991. gada]] [[24. jūnijs|24. jūnijā]]) ir [[Latvija|Latvijas]] [[Žurnālists|žurnāliste]] un [[Televīzija|televīzijas]] raidījumu vadītāja. Pazīstama ar darbu [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] Ziņu dienestā, kur vada raidījumu [[Šodienas jautājums|"Šodienas jautājums]]". == Biogrāfija == A. Bērtule sākumskolas gados mācījās Ogres 2. vidusskolā (šobrīd [[Ogres sākumskola|Ogres sākumskola)]], no 7. līdz 12. klasei — [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā]]. Studējusi [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātes]] Komunikācijas fakultātē. [[2012. gads|2012. gadā]], 2. studiju kursā, A. Bērtule praktizējās [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]], pēcāk apvienoja studijas ar darbu televīzijā. 2013. gadā ieguva akadēmisko [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]] grādu komunikācijas zinātnē. === Darbs Latvijas Televīzijā === No [[2012. gads|2012. gada]] [[Novembris|novembra]] Anete Bērtule strādā [[Latvijas Televīzijas Ziņu dienests|Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā]]. A. Bērtule vada diskusiju raidījumu [[Šodienas jautājums|"Šodienas jautājums"]]. [[2013. gads|2013. gada]] rudenī A. Bērtule strādāja [[Latvijas Televīzija|LTV]] Kultūras raidījumu redakcijas veidotajās [[Kultūras ziņas|Kultūras ziņās]]. ==== Dalība raidījumos/projektos ==== Anete Bērtule ir piedalījusies vai vadījusi šādus [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] raidījumus/projektus: * Naktsputni — "Naktsputni. Gada notikumu apskats 2016"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2016-naktsputni.-gada-notikumu-apskats-2016.id87663/|title=Naktsputni. Gada notikumu apskats 2016|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>; "Naktsputni 2. Atskats uz aizvadīto gadu" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/01.01.2018-naktsputni-2.-atskats-uz-aizvadito-gadu.id114482/|title=Naktsputni 2. Atskats uz aizvadīto gadu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> * "[[Latvijas Televīzijas Ziņu dienests|LTV Ziņu dienesta]] Gada notikumu apskats 2018" (kopā ar [[Jānis Geste|Jāni Gesti]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2018-ltv-zinu-dienesta-gada-notikumu-apskats-2018.id148021/|title=LTV Ziņu dienesta Gada notikumu apskats 2018|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> * [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|Latvijas Republikas proklamēšanas]] 100. gadadienas svētku tiešraides (kopā ar [[Jānis Geste|Jāni Gesti]] un [[Dāvis Valdnieks|Dāvi Valdnieku]]; 18.11.2019.) * Raidījums "[[Šodienas jautājums]]" (no 31.08.2020.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/raidijums/1033/sodienas-jautajums?type=all|title=Par raidījumu "Šodienas jautājums"|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Apbalvojumi === A. Bērtule ir saņēmusi šādus apbalvojumus: * [[Latvijas Televīzija|LTV]] Gada žurnālists (2014; 2019) * "Žurnālistikas cerība 2015"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zurnalistikas-ceriba-2015-balvas-ari-ltv-un-latvijas-radio-zurnalistiem.a116670/|title=«Žurnālistikas cerība 2015» balvas arī LTV un Latvijas Radio žurnālistiem|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērtule, Anete}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes absolventi]] tdly5i1htfssorzv5kdo3rl0y6vg0dk 0 465181 4521540 4251097 2026-09-13T10:55:19Z Bendžamins 76862 4521540 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|23}} | nationalcaps3 = 13 | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Dimitri Folkjē | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2011—2014 | years2 = 2013—2017 | years3 = 2017—2020 | years4 = 2017—2018 | caps6 = 17 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | goals6 = 1 | years6 = 2020 | nationalcaps4 = 13 | nationalcaps1 = 7 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam5 = {{fb|Gvadelupa}} | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2013—2014 | nationalyears5 = 2018— | caps7 = 34 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | goals7 = 0 | caps8 = 139 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | goals8 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | nationalyears1 = 2010—2011 | birth_place = | goals2 = 1 | caps1 = 19 | caps2 = 92 | caps3 = 2 | caps4 = 16 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Sarseļa}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | goals1 = 0 | goals3 = 0 | nationalyears2 = 2011—2012 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF]] | years5 = 2018—2019 | caps5 = 22 | goals5 = 3 | height = 183 | image = Dimitri Foulquier.jpg | caption = Folkjē 2012. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | years7 = 2020—2021 | years8 = 2021—pašlaik }}'''Dimitri Folkjē''' ({{Val|fr|Dimitri Foulquier}}, dzimis {{Dat|1993|3|23}}) ir [[Gvadelupa|Gvadelupas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Gvadelupas futbola izlase|Gvadelupas futbola izlases]] pārstāvis. Kopš 2021. gada Folkjē pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Valencia CF]]''. == Sasniegumi == '''Francija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Gvadelupas futbolisti]] [[Kategorija:Gvadelupas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Folkjē, Dimitri}} hyugbbcuw8fzh8z0m543h2cfjnxet0w 0 465407 4521547 4340057 2026-09-13T11:02:03Z Bendžamins 76862 4521547 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|2}} | nationalgoals3 = 2 | name = | playername = Žonatans Ikonē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 12 | nationalgoals4 = 3 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalyears5 = 2017 | nationalyears6 = 2017 | nationalcaps7 = 4 | nationalgoals7 = 1 | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | nationalyears1 = 2013—2014 | birth_place = | goals2 = 0 | caps1 = 19 | caps2 = 4 | caps3 = 32 | caps4 = 5 | clubnumber = 93 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier B]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Bondī}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | goals1 = 4 | goals3 = 2 | nationalyears2 = 2014—2015 | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | years5 = 2018—2022 | caps5 = 121 | goals5 = 11 | height = 175 | image = Jonathan Ikoné.jpg | caption = Ikonē 2018. gadā | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals1 = 6 | nationalgoals2 = 6 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears7 = 2019 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years6 = 2022—2025 | caps6 = 92 | goals6 = 8 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years7 = 2025 | caps7 = 12 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | years8 = 2025— | caps8 = 23 | goals8 = 3 }}'''Žonatans Ikonē''' ({{Val|fr|Jonathan Ikoné}}, dzimis {{Dat|1998|5|2}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Ikonē pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu ''[[Paris FC]]''. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā Ikonē debitēja {{Dat|2019|9|7|5=bez}} mačā pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Trophée des Champions]]: 2016 '''Lille''' * [[Ligue 1]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]] '''Fiorentina''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Ikonē, Žonatans}} [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] [[Kategorija:Paris FC spēlētāji]] r6ishez7kqxyqdaq8nlqouawr1pgl7p 0 465496 4521553 4471186 2026-09-13T11:09:15Z Bendžamins 76862 4521553 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|23}} | nationalcaps4 = 7 | name = | playername = Bubakars Kamara | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2016—2022 | nationalcaps3 = 14 | nationalcaps5 = 9 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2015—2016 | birth_place = | goals1 = 0 | caps1 = 28 | caps2 = 130 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"|Marseļas "Olympique" II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | goals2 = 3 | years3 = 2022— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | caps3 = 92 | goals3 = 2 | nationalyears2 = 2016—2017 | height = 178 | image = Lens - Marseille (22-01-2022) 17.jpg | caption = Kamara 2022. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalyears5 = 2019—2021 | nationalyears6 = 2022—2023 | nationalteam6 = {{fb|Francija}} | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = }} '''Bubakars Kamara''' ({{Val|fr|Boubacar Kamara}}, dzimis {{Dat|1999|11|23}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Kamara pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]''. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kamara, Bubakars}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] k53oqjiv3s6ammtof9m0e7lrs5hmi0s 0 467412 4521552 4251160 2026-09-13T11:07:26Z Bendžamins 76862 4521552 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|7}} | years2 = 2014—2015 | caption = Kamara 2017. gadā | name = | playername = Abubakars Kamara | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013—2015 | years3 = 2015—2016 | height = 177 | years4 = 2016—2017 | caps6 = 85 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | goals6 = 14 | years6 = 2017—2021 | caps7 = 10 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Yeni Malatyaspor]] | goals7 = 1 | image = Aboubakar Kamara, Fulham FC.jpg | goals5 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[K.V. Kortrijk|Kortrijk]] | caps1 = 26 | caps2 = 2 | caps3 = 12 | caps4 = 45 | clubnumber = 47 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | caps5 = 1 | countryofbirth = {{vieta|Francija|Gonēza}} | currentclub = {{flaga|Taizeme}} [[Kanchanaburi Power F.C.|Kanchanaburi Power]] | goals1 = 15 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 15 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens B]] | years5 = 2016—2017 | years7 = 2019 | goals8 = 0 | caps8 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Dijon FCO|Dijon]] | years8 = 2021 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | years9 = 2021—2022 | caps9 = 32 | goals9 = 8 | years10 = 2022—2023 | clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | caps10 = 1 | goals10 = 0 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | years11 = 2023 | caps11 = 14 | goals11 = 4 | nationalyears1 = 2021— | nationalteam1 = {{fb|Mauritānija}} | nationalcaps1 = 26 | nationalgoals1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | clubs12 = {{flaga|AAE}} [[Al Jazira Club|Al Jazira]] | years12 = 2023—2024 | caps12 = 10 | goals12 = 3 | clubs13 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan S.C.|Sepahan]] | years13 = 2024—2025 | caps13 = 15 | goals13 = 1 | clubs14 = {{flaga|Taizeme}} [[Kanchanaburi Power F.C.|Kanchanaburi Power]] | years14 = 2026— | caps14 = 22 | goals14 = 7 }} '''Abubakars Kamara''' ({{Val-fr|Aboubakar Kamara}}, dzimis {{Dat|1995|3|7}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[Mauritānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Mauritānijas futbola izlase|Mauritānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kamara spēlē Taizemes komandā ''[[Kanchanaburi Power F.C.|Kanchanaburi Power]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kamara, Abubakars}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Mauritānijas futbolisti]] [[Kategorija:Mauritānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:KV Kortrijk spēlētāji]] [[Kategorija:Yeni Malatyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Al Jazira Club spēlētāji]] 8h7hlvvi8zo4wh7xkuxlabq7bg12hfe 14 468243 4521392 3310015 2026-09-13T07:31:18Z Kleivas 2704 4521392 wikitext text/x-wiki ''Kategorijā iekļauti '''ASV sportisti, kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pa valstīm]] [[Kategorija:ASV olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1904]] [[Kategorija:ASV sportisti|1904]] pmonotibd1jgnmuq68ew3ewt1huqjea 0 470918 4521555 4251165 2026-09-13T11:09:41Z Bendžamins 76862 4521555 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|10}} | nationalgoals1 = 2 | years1 = 2018—2019 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Eduardo Kamavinga | name = | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | nationalcaps1 = 13 | nationalyears1 = 2019—2022 | nationalyears2 = 2020— | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalgoals2 = 2 | nationalcaps2 = 29 | birth_place = | caption = Kamavinga 2022. gadā | image = Ofrenda de la Liga y la Champions-13-L.Millán (52109790215) (cropped).jpg | height = 182 | goals2 = 2 | goals1 = 4 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | countryofbirth = {{vieta|Angola|Kabinda}} | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes II]] | clubnumber = 6 | caps2 = 71 | caps1 = 13 | years2 = 2019—2021 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years3 = 2021— | caps3 = 147 | goals3 = 4 }}'''Eduardo Kamavinga''' ({{Val|fr|Eduardo Camavinga}}; dzimis {{Dat|2002|11|10}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Kamavinga pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']]. Dzimis bēgļu nometnē [[Angola|Angolā]], [[Bēgļi|bēgļu]] no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] ģimenē. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' *[[Spānijas La Liga]]: [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]],<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Westwood |first=James |date=30 April 2022 |title=Real Madrid clinch 35th La Liga title with four games to spare after victory over Espanyol |url=https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb |access-date=30 April 2022 |website=Goal.com}}</ref> [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] *[[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23 *[[Spānijas Superkauss]]: 2021—22<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://actas.rfef.es/actas/RFEF_CmpActa1?cod_primaria=1000144&CodActa=70342 |title=Acta del Partido celebrado el 16 de enero de 2022, en Prince Bandar Ibn Abd Al Aziz, Riad, 13233, Arabia Saudí |trans-title=Minutes of the Match held on 16 January 2022, in Prince Bandar Ibn Abd Al Aziz, 13233, Saudi Arabia |publisher=Royal Spanish Football Federation |access-date=5 March 2022 |language=es |archive-date={{dat|2022|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220117005112/http://actas.rfef.es/actas/RFEF_CmpActa1?cod_primaria=1000144&CodActa=70342 }}</ref>, 2024 *[[UEFA Čempionu līga]]: 2021—22,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000/ |title=Champions League final: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid deny Liverpool again |website=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |date=28 May 2022 |access-date=28 May 2022}}</ref> [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, "Real Madrid" triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> *[[UEFA Superkauss]]: [[2022 UEFA Super Cup|2022]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.uefa.com/uefasupercup/news/0278-15d6268709ab-38bef8ec34df-1000--report-real-madrid-win-the-super-cup/ |title=Real Madrid 2—0 Eintracht Frankfurt: Five-star Madrid triumph in Helsinki |website=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |date=10 August 2022 |access-date=11 August 2022}}</ref>, 2024 *[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2022 FIFA Club World Cup|2022]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifaplus/en/articles/real-madrid-al-hilal-final-report-review-vinicius-junior-federico-valverde-club-world-cup-morocco-2022 |title=Vinicius and Valverde dazzle as five-star Madrid conquer |publisher=[[FIFA]] |date=11 February 2023 |access-date=11 February 2023}}</ref> *[[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kamavinga, Eduardo}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jg2afb2awav6gpb6xsfadyszu2ywl21 0 475966 4521206 4205618 2026-09-12T18:43:15Z ~2026-49444-25 150247 Nodokļa likme 4521206 wikitext text/x-wiki '''Kapitāla pieauguma nodoklis''' jeb '''Ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma''' ir nodoklis, kuru maksā [[fiziskas personas]] un to Latvijā reglamentē likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 pants<ref>[https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli «Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». www.likumi.lv.]</ref>. == Ienākuma no kapitāla noteikšana == Kapitāla pieaugumu nosaka, no '''kapitāla aktīva''' atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla pieaugumu no virtuālās '''valūtas''' nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Kapitāla aktīvi ir<ref name="VID">[https://www.vid.gov.lv/lv/ienakuma-nodoklis-no-kapitala-pieauguma Ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma]</ref>: * nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); * akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi [[Finanšu instruments|Finanšu instrumentu]] tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; * ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; * parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; * uzņēmums Komerclikuma izpratnē; * [[Intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] objekti; * ieguldījumu zelts un citi [[dārgmetāli]], darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; * virtuālā valūta; * Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. [[Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā|Iedzīvotāju ienākuma nodokļa]] likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 25,5 %.<ref name="VID" /> Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa no ienākumiem no kapitāla pieauguma aprēķināšanu un maksāšanu valstij ir atbildīgs ienākuma saņēmējs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas nodokļi]] 5wiuwwdk924xxyw0i6blgr44m8kgk3t 0 476059 4521546 4352133 2026-09-13T11:01:08Z Bendžamins 76862 4521546 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|27}} | years2 = 2010—2011 | nationalyears1 = 2002—2010 | nationalcaps1 = 49 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Sidnijs Govū | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2000—2010 | years3 = 2011—2013 | nationalgoals1 = 10 | years4 = 2013—2014 | caps6 = 11 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Miami City FC|Miami City]] | goals6 = 3 | years6 = 2015 | caps7 = 2 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[FC Limonest Saint-Didier|Limonest]] | goals7 = 2 | years7 = 2015—2017 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | caption = Govū 2018. gadā | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Lepijanvelē}} | caps1 = 292 | caps2 = 18 | caps3 = 36 | caps4 = 2 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | clubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Thonon Évian F.C.|Évian]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon B]] | currentclub = | image = KL 2018 (16).jpg | goals1 = 49 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Monts d'Or Azergues]] | years5 = 2014—2015 | caps5 = 28 | goals5 = 0 | height = 175 | totalcaps = 417 | totalgoals = 58 }}'''Sidnijs Rodrigs Noukpo Govū''' ({{Val|fr|Sidney Rodrigue Noukpo Govou}}, dzimis {{Dat|1979|7|27}}) ir bijušais [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopā ar [[Lionas "Olympique"]] komandu Govū ir ieguvis septiņus ''[[Ligue 1]]'' titulus, kas ir dalīti labākais skaits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ligue1.com/Articles/NEWS/2020/05/07/psg-thiago-silva-and-verratti-in-seventh-heaven|title=Thiago Silva and Verratti in seventh heaven|website=Ligue1|access-date=2021-01-22|language=en|archive-date=2020-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200923151324/https://www.ligue1.com/Articles/NEWS/2020/05/07/psg-thiago-silva-and-verratti-in-seventh-heaven}}</ref> [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā Govū ir spēlējis [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Lyon''' * [[Ligue 1]]: 2001—02, 2002—03, 2003—04, 2004—05, 2005—06, 2006—07, 2007—08 * [[Coupe de France]]: 2007—08 * [[Coupe de la Ligue]]: 2000—01 * [[Trophée des Champions]]: 2002, 2004, 2005, 2007 '''Francija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Augšluārā dzimušie]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Govū, Sidnijs}} skbtuefklykb7tuac4u8im3pmhbkrqv 0 476104 4521192 4509338 2026-09-12T18:22:20Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521192 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1900. gada vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = Starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem, {{vieta|Francija|Parīze|Sēna}} | dates = 1900. gada 11. — 12. augusts | num_events = 1 (visas vīriešiem) | competitors = 53 (visi vīrieši) | nations = 4 | teams = 7 | gold = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Osborne Swimming Club'' | silver = {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water Polo Club'' | bronze = {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Libellule de Paris'' | bronze2 = {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' | next = '''''[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]] (dem.)'' <br /> ''[[Ūdenspolo 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas]] (neof.)'' <br /> [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Sentluisa]]''' }} {{Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Ūdenspolo]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Tas notika 1900. gada 11. augustā (pirmā kārta) un 12. augustā (pusfināli un fināls) [[Parīze]]s teritorijā, [[Sēna]]s upē, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem. Sacensībās startēja 7 ūdenspolo komandas no 4 valstīm, kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|53 spēlētāji]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref> Olimpisko zelta medaļu izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas komanda]] ''Osborne Swimming Club'', sudraba medaļu ieguva [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģijas]] komanda ''Brussels Swimming and Water Polo Club''. Savukārt bronzas medaļas ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas komandas]] ''Libellule de Paris'' un ''Pupilles de Neptune de Lille #2.''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> == Ievads == [[Ūdenspolo]] un komandu sporta veidi kopumā olimpiskajās spēlēs debitēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Parīzē. Turnīra noteikumi un spēles princips balstījās uz "angļu noteikumiem", kas bija mazāk vardarbīgi un ierobežojošāki nekā pierasts. Šis noteikums atturēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komandu dalību olimpisko spēļu komandu sporta viedos.<ref name="BG1900">{{grāmatas atsauce|last1 = Zahensky|first1 = Kenneth|last2 = Egan|first2 = Tracie|title = An Insider's Guide to Water Polo|publisher = [[Rosen Publishing]]|date = 15 December 2014|location = [[Ņujorka|New York City]]|pages = 9–10|url = https://books.google.com/books?id=9Z0jBgAAQBAJ&q=Water+polo+at+the+1900+Summer+Olympics&pg=PA9|isbn = 978-1477780886}}</ref> Ūdenspolo sacensībās piedalījās septiņas komandas, kas pārstāvēja četras valstis. Franciju šajā turnīrā pārstāvēja četras komandas. Bija paredzēts, ka sacensībās startēs vēl viena komanda no Lielbritānijas, taču tā turnīrā tomēr nepiedalījās. == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2 style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br /> '''''Osborne Swimming Club''''' <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Viktors Lindbergs]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] | '''{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}''' <br /> '''''Brussels Swimming and Water-Polo Club''''' <br /> [[Žans de Bakers]] <br /> [[Viktors De Bērs]] <br /> [[Fernāns Feijarts]] <br /> [[Oskars Greguārs]] <br /> [[Artūrs Eptons]] <br /> [[Anrī Koens]] <br /> [[Albērs Mišāns]] <br /> [[Žoržs Romā]] <br /> [[Gijoms Serons]] <br /> [[Viktors Sonnemanss]] <br /> | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Libellule de Paris''''' <br/> [[Tomass Bērdžess]]<ref>Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref> <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Pols Vasērs]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br /> '''''Pupilles de Neptune de Lille #2''''' <br /> [[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Renē Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1 |- | 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || 2 |- ! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 1 || 2 || 4 |} == Turnīra rezultāti == [[Attēls:Bercy, Paris 01.jpg|200px|thumb|[[Sēna]]s upes daļa, kur tika aizvadīts ūdenspolo turnīrs.]] [[Attēls:Le Water-Polo aux JO 1900.jpg|200px|thumb|Skats no ūdenspolo turnīra 1900. gada olimpisko spēļu laikā]] [[Attēls:WaterPolo 1900.jpg|200px|thumb|Skats no ūdenspolo turnīra 1900. gada olimpisko spēļu laikā]] Ūdenspolo turnīrs notika [[Sēna]]s upē, Parīzē. Pirmās kārtas mači tika aizvadīti 11. augustā. Šajos ''Osborne Swimming Club'' komanda, ar rezultātu 12—0, uzvarēja ''Tritons Lillois'' komandu. Britu spēlētājs [[Džons Artūrs Džārviss]] šajā spēlē guva vismaz 6 vārtus. Beļģijas ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' komanda, ar rezultātu 2—0 uzvarēja ''Pupilles de Neptune de Lille#1'' komandu, savukārt vēlāk ''Pupilles de Neptune de Lille'' otrā komanda uzvarēja ''Berliner Swimming Club'' komandu , ar rezultātu 3—2. Pusfinālā, kas tika aizvadīts 12. augustā, Osbornas peldēšanas klubs, ar rezultātu 10—1, uzvarēja ''Pupilles de Neptune de Lille#2'' komandu, bet Beļģijas ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' komanda, ar rezultātu 5—1, sakāva ''Libellule de Paris'' komandu. Fināla mačā, kas tika aizvadīts tajā pašā dienā, ''Osborne Swimming Club'' komanda uzvarēja Briseles peldēšanas un ūdenspolo klubu, ar rezultātu 7—2. Līdz ar to Jauktā komanda ''Osborne Swimming Club'' ieguva zelta medaļu. Beļģijas komanda, ''Brussels Swimming and Water Polo Club'' ieguva sudraba medaļu, bet Jauktajai komandai ''Libellule de Paris'' un Francijas komandai ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' tika piešķirtas bronzas medaļas. {{Round8 |RD1= Ceturdaļfināls <br /> 11. augusts |RD2= Pusfināls <br /> 12. augusts |RD3= Fināls <br /> 12. augusts <!-- Pirmā kārta --> || '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' ''(Osborne Swimming Club)'' | '''12''' | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''(Tritons Lillois)'' | 0 || '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' ''(Pupilles de Neptune de Lille #2)'' | '''3''' | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} ''(Berliner Swimming Club)''| 2 || '''{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}''' ''(Brussels Swimming and Water-Polo Club)'' | '''2''' | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' | 0 || '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' ''(Libellule de Paris)'' | | | <!-- Pusfināli --> || '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' ''(Osborne Swimming Club)'' | '''10''' | {{bronze3}} {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''(Pupilles de Neptune de Lille #2)'' | 1 || '''{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}''' ''(Brussels Swimming and Water-Polo Club)'' | '''5''' | {{bronze3}} {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''(Libellule de Paris)'' | 1 <!--Fināls --> || {{gold1}} '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' ''(Osborne Swimming Club)'' | '''7''' | {{silver2}} {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} ''(Brussels Swimming and Water-Polo Club)'' | 2 }} === Fināla rangs === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Komanda !! Pārstāvētā valsts |- | {{gold1}} || align=left| ''Osborne Swimming Club'' || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} |- | {{silver2}} || align=left| ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' || align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | rowspan="2"| {{bronze3}} || align=left| ''Libellule de Paris'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=left| ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | rowspan="3"| 4/7 || align=left| ''Berliner Swimming Club'' || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} |- | align=left|''Pupilles de Neptune de Lille #1'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=left|''Tritons Lillois'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo sacensībās startēja 7 komandas, 53 spēlētāji (visi vīrieši), no 4 valstīm. Vairākās komandās startēja arī citu valstu pārstāvji, piemēram, Lielbritānijas komandā ''Osborne Swimming Club''startēja Jaunzēlandes sportists [[Viktors Lindbergs]], Francijas komandā ''Libellule de Paris'' startēja britu sportists [[Tomass Bērdžess]] un ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' startēja beļģu sportists [[Filips Ubēns]]. Kādreiz [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šīs komandas pieskaitīja pie [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]], taču pašlaik tās tiek pieskaitītas pie noteicošās valsts. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|10}} * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|29}} * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|7}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|7}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417044615/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/ Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/WPO Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/water-polo Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1900]] j260hqa6o8jrfa1k8qyxsxrsuzcvkbk 4521318 4521192 2026-09-13T05:25:38Z Kleivas 2704 4521318 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1900. gada vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = Starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem, {{vieta|Francija|Parīze|Sēna}} | dates = 1900. gada 11. — 12. augusts | num_events = 1 (visas vīriešiem) | competitors = 53 (visi vīrieši) | nations = 4 | teams = 7 | gold = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Osborne Swimming Club'' | silver = {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water Polo Club'' | bronze = {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Libellule de Paris'' | bronze2 = {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' | next = '''[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]]''' }} {{Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Ūdenspolo]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Tas notika 1900. gada 11. augustā (pirmā kārta) un 12. augustā (pusfināli un fināls) [[Parīze]]s teritorijā, [[Sēna]]s upē, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem. Sacensībās startēja 7 ūdenspolo komandas no 4 valstīm, kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|53 spēlētāji]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref> Olimpisko zelta medaļu izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas komanda]] ''Osborne Swimming Club'', sudraba medaļu ieguva [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģijas]] komanda ''Brussels Swimming and Water Polo Club''. Savukārt bronzas medaļas ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas komandas]] ''Libellule de Paris'' un ''Pupilles de Neptune de Lille #2.''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> == Ievads == [[Ūdenspolo]] un komandu sporta veidi kopumā olimpiskajās spēlēs debitēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Parīzē. Turnīra noteikumi un spēles princips balstījās uz "angļu noteikumiem", kas bija mazāk vardarbīgi un ierobežojošāki nekā pierasts. Šis noteikums atturēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komandu dalību olimpisko spēļu komandu sporta viedos.<ref name="BG1900">{{grāmatas atsauce|last1 = Zahensky|first1 = Kenneth|last2 = Egan|first2 = Tracie|title = An Insider's Guide to Water Polo|publisher = [[Rosen Publishing]]|date = 15 December 2014|location = [[Ņujorka|New York City]]|pages = 9–10|url = https://books.google.com/books?id=9Z0jBgAAQBAJ&q=Water+polo+at+the+1900+Summer+Olympics&pg=PA9|isbn = 978-1477780886}}</ref> Ūdenspolo sacensībās piedalījās septiņas komandas, kas pārstāvēja četras valstis. Franciju šajā turnīrā pārstāvēja četras komandas. Bija paredzēts, ka sacensībās startēs vēl viena komanda no Lielbritānijas, taču tā turnīrā tomēr nepiedalījās. == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2 style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br /> '''''Osborne Swimming Club''''' <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Viktors Lindbergs]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] | '''{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}''' <br /> '''''Brussels Swimming and Water-Polo Club''''' <br /> [[Žans de Bakers]] <br /> [[Viktors De Bērs]] <br /> [[Fernāns Feijarts]] <br /> [[Oskars Greguārs]] <br /> [[Artūrs Eptons]] <br /> [[Anrī Koens]] <br /> [[Albērs Mišāns]] <br /> [[Žoržs Romā]] <br /> [[Gijoms Serons]] <br /> [[Viktors Sonnemanss]] <br /> | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Libellule de Paris''''' <br/> [[Tomass Bērdžess]]<ref>Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref> <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Pols Vasērs]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br /> '''''Pupilles de Neptune de Lille #2''''' <br /> [[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Renē Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1 |- | 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || 2 |- ! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 1 || 2 || 4 |} == Turnīra rezultāti == [[Attēls:Bercy, Paris 01.jpg|200px|thumb|[[Sēna]]s upes daļa, kur tika aizvadīts ūdenspolo turnīrs.]] [[Attēls:Le Water-Polo aux JO 1900.jpg|200px|thumb|Skats no ūdenspolo turnīra 1900. gada olimpisko spēļu laikā]] [[Attēls:WaterPolo 1900.jpg|200px|thumb|Skats no ūdenspolo turnīra 1900. gada olimpisko spēļu laikā]] Ūdenspolo turnīrs notika [[Sēna]]s upē, Parīzē. Pirmās kārtas mači tika aizvadīti 11. augustā. Šajos ''Osborne Swimming Club'' komanda, ar rezultātu 12—0, uzvarēja ''Tritons Lillois'' komandu. Britu spēlētājs [[Džons Artūrs Džārviss]] šajā spēlē guva vismaz 6 vārtus. Beļģijas ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' komanda, ar rezultātu 2—0 uzvarēja ''Pupilles de Neptune de Lille#1'' komandu, savukārt vēlāk ''Pupilles de Neptune de Lille'' otrā komanda uzvarēja ''Berliner Swimming Club'' komandu , ar rezultātu 3—2. Pusfinālā, kas tika aizvadīts 12. augustā, Osbornas peldēšanas klubs, ar rezultātu 10—1, uzvarēja ''Pupilles de Neptune de Lille#2'' komandu, bet Beļģijas ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' komanda, ar rezultātu 5—1, sakāva ''Libellule de Paris'' komandu. Fināla mačā, kas tika aizvadīts tajā pašā dienā, ''Osborne Swimming Club'' komanda uzvarēja Briseles peldēšanas un ūdenspolo klubu, ar rezultātu 7—2. Līdz ar to Jauktā komanda ''Osborne Swimming Club'' ieguva zelta medaļu. Beļģijas komanda, ''Brussels Swimming and Water Polo Club'' ieguva sudraba medaļu, bet Jauktajai komandai ''Libellule de Paris'' un Francijas komandai ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' tika piešķirtas bronzas medaļas. {{Round8 |RD1= Ceturdaļfināls <br /> 11. augusts |RD2= Pusfināls <br /> 12. augusts |RD3= Fināls <br /> 12. augusts <!-- Pirmā kārta --> || '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' ''(Osborne Swimming Club)'' | '''12''' | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''(Tritons Lillois)'' | 0 || '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' ''(Pupilles de Neptune de Lille #2)'' | '''3''' | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} ''(Berliner Swimming Club)''| 2 || '''{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}''' ''(Brussels Swimming and Water-Polo Club)'' | '''2''' | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' | 0 || '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' ''(Libellule de Paris)'' | | | <!-- Pusfināli --> || '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' ''(Osborne Swimming Club)'' | '''10''' | {{bronze3}} {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''(Pupilles de Neptune de Lille #2)'' | 1 || '''{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}''' ''(Brussels Swimming and Water-Polo Club)'' | '''5''' | {{bronze3}} {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ''(Libellule de Paris)'' | 1 <!--Fināls --> || {{gold1}} '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' ''(Osborne Swimming Club)'' | '''7''' | {{silver2}} {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} ''(Brussels Swimming and Water-Polo Club)'' | 2 }} === Fināla rangs === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Komanda !! Pārstāvētā valsts |- | {{gold1}} || align=left| ''Osborne Swimming Club'' || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} |- | {{silver2}} || align=left| ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' || align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} |- | rowspan="2"| {{bronze3}} || align=left| ''Libellule de Paris'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=left| ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | rowspan="3"| 4/7 || align=left| ''Berliner Swimming Club'' || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} |- | align=left|''Pupilles de Neptune de Lille #1'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |- | align=left|''Tritons Lillois'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo sacensībās startēja 7 komandas, 53 spēlētāji (visi vīrieši), no 4 valstīm. Vairākās komandās startēja arī citu valstu pārstāvji, piemēram, Lielbritānijas komandā ''Osborne Swimming Club''startēja Jaunzēlandes sportists [[Viktors Lindbergs]], Francijas komandā ''Libellule de Paris'' startēja britu sportists [[Tomass Bērdžess]] un ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' startēja beļģu sportists [[Filips Ubēns]]. Kādreiz [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šīs komandas pieskaitīja pie [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]], taču pašlaik tās tiek pieskaitītas pie noteicošās valsts. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|10}} * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|29}} * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|7}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|7}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417044615/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/ Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/WPO Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/water-polo Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1900]] t7rq8xmmauqj3rrsn7yyd2mqd2cwhkh 10 476128 4521191 4504917 2026-09-12T18:21:52Z Kleivas 2704 4521191 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spēles | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] | group2 = Turnīri | list2 = {{Navbox subgroup | groupstyle = background: #D5E6FF | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1996}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2024]] }} | group4 = Sportisti | list4 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2024]] | group5 = Saistītie raksti | list5 = * [[Ūdenspolo]] * Medaļnieku uzskaitījums ([[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums ūdenspolo vīriešiem|vīrieši]] un [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums ūdenspolo sievietēm|sievietes]]) * [[Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums ūdenspolo|Norises vietas]] | below = ''dem.'' — demonstrāciju sporta veids }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes| ]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|*]] </noinclude> 0k9j4clr60l5gwva5x45uj65pje8ifu 4521199 4521191 2026-09-12T18:28:46Z Kleivas 2704 4521199 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spēles | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] | group2 = Turnīri | list2 = {{Navbox subgroup | groupstyle = background: #D5E6FF | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1996}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2024]] }} | group4 = Sportisti | list4 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2024]] | group5 = Saistītie raksti | list5 = * [[Ūdenspolo]] * Medaļnieku uzskaitījums ([[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums ūdenspolo vīriešiem|vīrieši]] un [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums ūdenspolo sievietēm|sievietes]]) * [[Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums ūdenspolo|Norises vietas]] | below = ''dem.'' — demonstrāciju sporta veids }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes| ]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|*]] </noinclude> pqo8m8sm26besasesscyju8x67rculc 4521448 4521199 2026-09-13T08:53:48Z Kleivas 2704 4521448 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spēles | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] | group2 = Turnīri | list2 = {{Navbox subgroup | groupstyle = background: #D5E6FF | group1 = Vīrieši | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] | group2 = Sievietes | list2 = * {{Color|#AAA|1896 — 1996}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|2024]] }} | group4 = Sportisti | list4 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1900]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1904]] * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1908]] * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1912]] * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1920]] * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1924]] * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1928]] * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1932]] * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1936]] * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1948]] * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1952]] * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1956]] * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1960]] * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1964]] * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1968]] * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1972]] * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1976]] * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1980]] * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1984]] * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1988]] * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1992]] * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1996]] * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2000]] * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2004]] * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2008]] * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2012]] * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2016]] * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2020]] * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|2024]] | group5 = Saistītie raksti | list5 = * [[Ūdenspolo]] * Medaļnieku uzskaitījums ([[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums ūdenspolo vīriešiem|vīrieši]] un [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums ūdenspolo sievietēm|sievietes]]) * [[Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums ūdenspolo|Norises vietas]] | below = }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes| ]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|*]] </noinclude> pnul31ckjr1neb71e3yihu1c5k3wawl 10 476139 4521337 4504907 2026-09-13T06:33:30Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Veidne:Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs]] uz [[Veidne:Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā]] 4504907 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|Lielbritānija ([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])|GBR|1900. gada vasaras}} * ''[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 (dem.)]] — {{Valsts OS sportists|[[ASV vīriešu ūdenspolo izlase|ASV]] ([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])|USA|1900. gada vasaras}}'' * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu ūdenspolo izlase|Francija]] ([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu ūdenspolo izlase|Vācija]] ([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Spānija]] ([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu ūdenspolo izlase|Horvātija]] ([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Radoslavs Filipovičs]], [[Dušans Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs]], [[Sava Randželovičs]], [[Milošs Čuks]], [[Nikola Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs]], [[Nemaņa Vico]], [[Petars Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs]])|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> jjww43aqvb9pgz5lauqofia9wbl3lt3 4521339 4521337 2026-09-13T06:33:45Z Kleivas 2704 4521339 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|Lielbritānija ([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])|GBR|1900. gada vasaras}} * ''[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 (dem.)]] — {{Valsts OS sportists|[[ASV vīriešu ūdenspolo izlase|ASV]] ([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])|USA|1900. gada vasaras}}'' * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu ūdenspolo izlase|Francija]] ([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu ūdenspolo izlase|Vācija]] ([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Spānija]] ([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu ūdenspolo izlase|Horvātija]] ([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Radoslavs Filipovičs]], [[Dušans Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs]], [[Sava Randželovičs]], [[Milošs Čuks]], [[Nikola Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs]], [[Nemaņa Vico]], [[Petars Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs]])|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> kuayu2z5w01q3zp17f40ipc28m39vwt 4521348 4521339 2026-09-13T06:37:39Z Kleivas 2704 4521348 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|Lielbritānija ([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu ūdenspolo izlase|Francija]] ([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu ūdenspolo izlase|Vācija]] ([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Spānija]] ([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu ūdenspolo izlase|Horvātija]] ([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Radoslavs Filipovičs]], [[Dušans Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs]], [[Sava Randželovičs]], [[Milošs Čuks]], [[Nikola Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs]], [[Nemaņa Vico]], [[Petars Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs]])|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> 6m5542g3b0dun9bdxt7he9a51klc9o9 4521351 4521348 2026-09-13T06:41:44Z Kleivas 2704 4521351 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|Lielbritānija ([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] ([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Lielbritānija]] ([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu ūdenspolo izlase|Francija]] ([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu ūdenspolo izlase|Vācija]] ([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu ūdenspolo izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu ūdenspolo izlase|Dienvidslāvija]] ([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu ūdenspolo izlase|Itālija]] ([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu ūdenspolo izlase|Spānija]] ([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu ūdenspolo izlase|Ungārija]] ([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu ūdenspolo izlase|Horvātija]] ([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbija]] ([[Radoslavs Filipovičs]], [[Dušans Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs]], [[Sava Randželovičs]], [[Milošs Čuks]], [[Nikola Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs]], [[Nemaņa Vico]], [[Petars Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs]])|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> jmlzhbfpahtwmw21f3e1ykjczysnys1 4521354 4521351 2026-09-13T06:48:51Z Kleivas 2704 4521354 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|''Osborne Swimming Club'']] <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānija]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs]], [[Dušans Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs]], [[Sava Randželovičs]], [[Milošs Čuks]], [[Nikola Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs]], [[Nemaņa Vico]], [[Petars Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> o1cdgwv6d1h58rozlh9a9fmnqm40pic 4521363 4521354 2026-09-13T06:56:39Z Kleivas 2704 4521363 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|''Osborne Swimming Club'']] <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs]], [[Dušans Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs]], [[Sava Randželovičs]], [[Milošs Čuks]], [[Nikola Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs]], [[Nemaņa Vico]], [[Petars Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> mekk66qso351ltlzcusqagymsfenxst 4521364 4521363 2026-09-13T06:57:47Z Kleivas 2704 4521364 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|''Osborne Swimming Club'' <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs]], [[Dušans Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs]], [[Sava Randželovičs]], [[Milošs Čuks]], [[Nikola Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs]], [[Nemaņa Vico]], [[Petars Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> 3dw4ykjtsgknuxznfo04wiv8bs3zmx8 4521368 4521364 2026-09-13T06:59:53Z Kleivas 2704 4521368 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|''Osborne Swimming Club'' <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bretons|Bretons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs|Filipovičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs|Rašovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs|Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs|Ubovičs]], [[Nemaņa Vico|Vico]], [[Petars Jakšičs|Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs|Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs|Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> 5qgy0k826z70irk6585v26wk0l9eee5 0 476267 4521343 4504903 2026-09-13T06:35:45Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521343 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Ko | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Thomas Coe'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1873|11|3}} | dz_viet = [[Mančestra]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | mir_dat = {{dat|1942|10|26}} | mir_viet = [[Mančestra]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | tautība = brits | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[ūdenspolo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 zelts | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Tomass Ko''' ({{val|en|Thomas Coe}}; dzimis {{dat|1873|11|3}}, miris {{dat|1942|10|26}}) bija britu [[ūdenspolo]] spēlētājs, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/thomas-coe-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417113616/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/thomas-coe-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 25. janvāris |title=Thomas Coe}}</ref> Viņš bija Osbornas peldēšanas kluba ''(Osborne Swimming Club)'' biedrs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/thomas-coe Tomass Ko (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/53915 Tomass Ko (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417113616/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/thomas-coe-1.html Tomass Ko (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Ko, Tomass}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 1p1e182roy6w1lt71olpw4h4tqc44to 0 476425 4521344 4504904 2026-09-13T06:35:55Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521344 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Roberts Krošovs | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Peldēšana | piktogramma_2 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Robert Crawshaw'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Roberts Arnolds Krošovs | dz_dat = {{dat|1869|3|6}} | dz_viet = [[Beri]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1952|9|14|1869|3|6}} | mir_viet = [[Bērnli]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | tautība = brits | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[peldēšana]] un [[ūdenspolo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 zelts | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Roberts Arnolds Krošovs''' ({{val|en|Robert Arnold Crawshaw}}; dzimis {{dat|1869|3|6}}, miris {{dat|1952|9|14}}) bija britu [[peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu ūdenspolo turnīrā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cr/robert-crawshaw-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418040641/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cr/robert-crawshaw-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 27. janvāris |title=Robert Crawshaw |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref> 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] viņš startēja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]] un [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]]. [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Ūdenspolo turnīrā]] viņš, būdams ''Osborne Swimming Club'' komandas biedrs, izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> Peldēšanā viņš startēja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metros brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metros uz muguras]]. Brīvā stila 200 metru peldēšanā viņš ieguva 4. vietu, ar rezultātu 2 minūtes un 45,6 sekundes.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165427/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 27. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 200 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref> Savukārt peldēšanā uz muguras finālā viņš nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-backstroke.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165506/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-backstroke.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 27. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 200 metres Backstroke |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/robert-crawshaw-2 Roberts Krošovs (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/47239 Roberts Krošovs (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200418040641/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cr/robert-crawshaw-1.html Roberts Krošovs (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Krošovs, Roberts}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas peldētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] rwvm04t61wy58nis0kv6jjsl4um2thu 0 476470 4521341 4504901 2026-09-13T06:34:46Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521341 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Viljams Henrijs | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Peldēšana | piktogramma_2 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''William Henry'' | attēls = William Henry secretary Royal Life Saving Society circa 1906.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1859|6|28}} | dz_viet = [[Londona]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1928|3|20|1859|6|28}} | mir_viet = [[Londona]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[peldēšana]] un [[ūdenspolo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 1 zelts + ''1 bronza (1906 neof.)'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{MedalBronze | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 4x250 metru stafete brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|4×250 m brīvais stils]]}} }} '''Viljams Henrijs''' ({{val|en|William Henry}}; dzimis kā '''Juzefs Navrockis''' ({{val|pl|Joseph Nawrocki}}); dzimis {{dat|1859|6|28}}, miris {{dat|1928|3|20}}) bija poļu izcelsmes Lielbritāniju pārstāvošs [[peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. Izcīnījis zelta medaļu [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās spēlēs]] bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/william-henry-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044616/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/william-henry-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 27. janvāris |title=William Henry |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref> 1900. gada vasaras olimpiskās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] Henrijs startēja gan [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], gan [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]]. [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Ūdenspolo turnīrā]] viņš, būdams komandas ''Osborne Swimming Club'' biedrs izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> Savukārt peldēšanā viņš startēja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metros brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru škēršļu joslā]]. 4000 metru brīvā stila peldēšanā viņš nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-4000-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165215/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-4000-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 27. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 4,000 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref> 200 metru šķēršļu joslas peldēšanā viņš fināla kārtas peldējumā ieguva 6. vietu ar rezultātu 2:58.0.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-obstacle-course.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023145731/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-obstacle-course.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 27. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 200 metres Obstacle Course |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref> 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs [[Atēnas|Atēnās]] viņš startēja tikai [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], kur startēja [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 4x250 metru stafete brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|4x250 metru brīvā stila stafetē]]. Viņš kopā ar [[Džons Derbišīrs|Džonu Derbišīru]], [[Džons Artūrs Džārviss|Džonu Artūru Džārvisu]] un [[Henrijs Teilors|Henriju Teiloru]] izcīnīja bronzas medaļu, piekāpjoties [[Ungārijas]] un [[Vācijas]] peldētāju komandām.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-4-x-250-metres-freestyle-relay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044614/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-4-x-250-metres-freestyle-relay.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 27. janvāris |title=Swimming at the 1906 Athina Summer Games: Men's 4x250 metres Freestyle Relay |accessdate=2021. gada 27. janvāris}}</ref> Kā peldētājs viņš uzvarēja vairākos valsts un Eiropas čempionātos. Viņam bija [[Poļi|poļu]] izcelsme, savu sākotnējo poļu uzvārdu ''Nawrocki'' viņš nomainīja uz angļu ''Henry''. Viņš bija [[Lielbritānijas karaliskā dzīvības glābšanas biedrība|Karaliskās dzīvības glābšanas biedrības]] līdzdibinātājs un [[Britu karaliskā ģimene|Britu karaliskās ģimenes]] peldēšanas instruktors.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Our founder, William Henry|website=Commonwealth Drowning Prevention|url=http://www.rlsscommonwealth.org/125th-anniversary/our-shared-legacy/founder-william-henry/|access-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2016|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161018215221/http://www.rlsscommonwealth.org/125th-anniversary/our-shared-legacy/founder-william-henry/}}</ref> Viņš palīdzēja noformēt ūdenspolo spēles noteikumus.<ref>{{grāmatas atsauce|author=Henry, William|title=Water Polo: A Brief History, Rules of the Game and Instructions on How to Play |year=2013|publisher=Read Books Ltd|url=https://books.google.com/books/about/Water_Polo_A_Brief_History_Rules_of_the.html?id=HV58CgAAQBAJ}}</ref> 1974. gadā V. Henrijs tika uzņemts [[Starptautiskā peldēšānas slavas zāle|Starptautiskā peldēšanas slavas zālē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/william-henry-1 Viljams Henrijs (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/47290 Viljams Henrijs (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417044616/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/william-henry-1.html Viljams Henrijs (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Henrijs, Viljams}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas peldētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 3qlkamjet9q24jwzs72o06ts33qhsiy 0 476608 4521340 4504900 2026-09-13T06:34:29Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521340 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Artūrs Džārviss | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Peldēšana | piktogramma_2 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''John Arthur Jarvis'' | attēls = Jarvis 1900.jpg | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1872|2|24}} | dz_viet = [[Lestera]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1933|5|9|1872|2|24}} | mir_viet = [[Londona]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | tautība = anglis | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[peldēšana]] un [[ūdenspolo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 3 zelta + ''1 sudraba un 2 bronzas (1906 neof.)'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 m brīvais stils]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 m brīvais stils]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}} {{MedalSport | [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSilver | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1 jūdze brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|1 jūdze brīvais stils]]}} {{MedalBronze | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|400 m brīvais stils]]}} {{MedalBronze | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 4x250 metru stafete brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|4×250 m brīvais stils]]}} }} '''Džons Artūrs Džārviss''' ({{val|en|John Arthur Jarvis}}; dzimis {{dat|1872|2|24}}, miris {{dat|1933|5|9}}) bija britu [[peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja trīs zelta medaļas, bet [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās spēlēs]] vienu sudraba un divas bronzas medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ja/john-jarvis-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417114711/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ja/john-jarvis-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=John Arthur Jarvis |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref> 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] Džārviss startēja gan [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], gan [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]]. [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Ūdenspolo turnīrā]] viņš, būdams komandas ''Osborne Swimming Club'' pārstāvis, izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> Savukārt peldēšanā viņš startēja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metros]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metros]] brīvajā stilā. Abās šajās disciplīnās viņš izcīnīja zelta medaļu. 1000 metru brīvajā stilā viņa rezultāts bija 13 minūtes 40.2 sekundes,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-1000-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417114711/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-1000-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 1,000 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 29. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165211/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-1000-metres-freestyle.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/1000m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 1000m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref> bet 4000 metros — 58 minūtes 24.0 sekundes.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-4000-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165215/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-4000-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 4,000 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 29. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165215/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-4000-metres-freestyle.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/4000m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 4000m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref> 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs [[Atēnas|Atēnās]] viņš startēja trijās [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, kur visās izcīnīja medaļas. Sudraba medaļu viņš ieguva [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1 jūdze brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|1 jūdzes peldēšanā brīvajā stilā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-one-mile-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044508/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-one-mile-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Swimming at the 1906 Athina Summer Games: Men's One Mile Freestyle |accessdate=2021. gada 29. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165119/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-one-mile-freestyle.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref> Savukārt bronzas medaļas tika izcīnītas [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 400 metri brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|400 metru brīvā stila peldēšanā]] un [[Peldēšana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 4x250 metru stafete brīvajā stilā vīriešiem vīriešiem|4×250 metru stafetē brīvajā stilā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-400-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044620/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-400-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Swimming at the 1906 Athina Summer Games: Men's 400 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 29. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165217/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/SWI/mens-400-metres-freestyle.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref> Bez viņa stafetē vēl startēja [[Viljams Henrijs]], [[Džons Derbišīrs]] un [[Henrijs Teilors]]. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš startēja [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]] — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri brīvajā stilā vīriešiem|1500 metros brīvajā stilā]]. Šajā disciplīnā viņš pirmās kārtas peldējumā izcīnīja 1. vietu, savukārt pusfinālā viņš nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1908/SWI/mens-1500-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165218/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1908/SWI/mens-1500-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Swimming at the 1908 London Summer Games: Men's 1,500 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 29. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090211183051/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1908/SWI/mens-1500-metres-freestyle.html |date=2009. gada 11. Februāris }}</ref> Laikā no 1897. līdz 1906. gadam Džārviss ieguva 24 ASA peldēšanas titulus, pārstāvot peldēšanas klubu ''Leicester SC''. Viņš kopumā uzvarēja 108 starptautiskās peldēšanas sacensībās. 11 gadus, no 1894. līdz 1904. gadam, bija ūdenspolo spēlētājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/47306 |title=John Jarvis |publisher=''Olympedia'' |accessdate=2020. gada 29. decembris}}</ref> 1968. gadā viņš tika iekļauts [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/john-jarvis Džons Artūrs Džārviss (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/47306 Džons Artūrs Džārviss (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417114711/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ja/john-jarvis-1.html Džons Artūrs Džārviss (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Džārviss, Džons Artūrs}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lesteršīrā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas peldētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] p3bgv7l5nqd5ncrwx5ib9kq2eevnoge 0 476611 4521342 4504902 2026-09-13T06:34:52Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521342 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Pīters Kemps | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Peldēšana | piktogramma_2 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Peter Kemp'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1878}} | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[peldēšana]] un [[ūdenspolo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 2 (1 zelta un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{MedalBronze | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 m šķēršļu josla]]}} }} '''Pīters Kemps''' ({{val|en|Peter Kemp}}; dzimis {{dat|1878}}, miršanas datums ''nav zināms'') bija britu [[peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. Izcīnījis zelta un bromzas medaļas [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ke/peter-kemp-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165757/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ke/peter-kemp-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Peter Kemp |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref> 1900. gada vasaras olimpiskās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] Kemps startēja gan [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], gan [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]]. [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Ūdenspolo turnīrā]] viņš būdams komandas ''Osborne Swimming Club'' biedrs izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> Savukārt peldēšanā viņš startēja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metros brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru škēršļu joslā]]. Peldēšanā škēršļu joslā ar rezultātu 2 minūtes 47.4 sekundes viņš izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-obstacle-course.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023145731/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-obstacle-course.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 200 metres Obstacle Course |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref> Savukārt 200 metru brīvā stila peldēšanā ar rezultātu 2:51.0 viņš pusfinālā ieguva otro vietu un turpmāko cīņu neturpināja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165427/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 200 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 29. janvāris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/peter-kemp Pīters Kemps (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/47313 Pīters Kemps (Olympedia profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Pīters, Kemps}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas peldētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] 9ay409kce4olqrc8zodze1sc54vbk29 0 476671 4521345 4504905 2026-09-13T06:36:02Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521345 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Viktors Lindbergs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Victor Lindberg'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Mihaels Viktors Aleksandrs Lindbergs | dz_dat = {{dat|1875|7|26}} | dz_viet = [[Varoka]], [[Fidži]] | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1951|4|28|1875|7|26}} | mir_viet = [[Oklenda]], [[Jaunzēlande]] | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[ūdenspolo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 zelts | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Mihaels Viktors Aleksandrs Lindbergs''' ({{val|en|Michael Victor Alexander Lindberg}}; dzimis {{dat|1875|7|26}}, miris {{dat|1951|4|28}}) bija [[Fidži]] dzimis jaunzēlandiešu [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu ūdenspolo turnīrā pārstāvot Lielbritānijas komandu ''Osborne Swimming Club''.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/victor-lindberg-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418005351/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/victor-lindberg-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 30. janvāris |title=Victor Lindberg}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> Lindbergam vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, kuri uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] pārcēlās jaunībā. Viņš uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms 1900. gada vasaras olimpisko spēļu sākuma. Viņš nav iekļauts oficiālajā ūdenspolo komandas spēlētāju sarakstā, taču turpmākajos pētījumos secināts, ka viņš patiešām sacentās un ka viņš jāuzskata par jaunzēlandieti. Pamatojoties uz to, viņš ir pirmais jaunzēlandietis, kurš piedalījies olimpiskajās spēlēs, un pirmais [[Jaunzēlandes olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Jaunzēlandes olimpiskais čempions]]. Viņa pēcnācējiem [[Jaunzēlandes Olimpiskās komitejas]] prezidents [[Maiks Stenlijs]] 2014. gadā pasniedza medaļu.<ref name="Original NZ Olympian">{{ziņu atsauce |title=Original NZ Olympian celebrated |url=http://www.nzherald.co.nz/northland-age/sport/news/article.cfm?c_id=1503400&objectid=11339747 |accessdate=5 October 2015 |work=The Northland Age |date=9 October 2014}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Munro |first1=Bruce |title=A nation strikes gold |url=https://www.odt.co.nz/lifestyle/magazine/nation-strikes-gold |accessdate=23 September 2016 |work=[[Otago Daily Times]] |date=2 August 2016}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/victor-lindberg Viktors Lindbergs (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/80393 Viktors Lindbergs (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200418005351/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/li/victor-lindberg-1.html Viktors Lindbergs (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Lindbergs, Viktors}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Fidži dzimušie]] [[Kategorija:Jaunzēlandes ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] mzmdli0m6vu7azwtewlb7lga5z7vama 0 476801 4521347 4504906 2026-09-13T06:36:13Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521347 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frederiks Steipltons | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Peldēšana | piktogramma_2 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Frederick Stapleton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1877|3|11}} | dz_viet = Beisforda, [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1939|9|11|1877|3|11}} | mir_viet = [[Notingema]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | tautība = anglis | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[peldēšana]] un [[ūdenspolo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 zelts | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalSport | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Frederiks Steipltons''' ({{val|en|Frederick Stapleton}}; dzimis {{dat|1877|3|11}}, miris {{dat|1939|9|11}}) bija angļu [[ūdenspolo]] spēlētājs un [[peldētājs]]. Izcīnījis zelta medaļu [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/frederick-stapleton-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20121218001526/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/frederick-stapleton-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 1. februāris |title=Frederick Stapleton |accessdate=2021. gada 1. februāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121218001526/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/frederick-stapleton-1.html |date=2012. gada 18. Decembris }}</ref> 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] Steipltons startēja gan [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], gan [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]]. [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Ūdenspolo turnīrā]] viņš, būdams Lielbritānijas komandas ''Osborne Swimming Club'' biedrs, izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> Savukārt peldēšanā viņš startēja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metros brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslā]]. 200 metru brīvā stila peldēšanā, ar rezultātu 2:55.0, viņš finālā ieguva 6. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20121108101641/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-freestyle.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 200 metres Freestyle |accessdate=2021. gada 1. februāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120718052725/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-freestyle.html |date=2012. gada 18. Jūlijs }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 1. februāris}}</ref> Savukārt 200 metru šķēršļu joslas peldēšanā viņš ieguva 5. vietu, ar rezultātu 2:55.0.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-obstacle-course.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20121105094801/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-obstacle-course.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 1. februāris |title=Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 200 metres Obstacle Course |accessdate=2021. gada 1. februāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121105094801/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SWI/mens-200-metres-obstacle-course.html |date=2012. gada 5. Novembris }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 1. februāris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/f-stapleton Frederiks Steipltons (SOK profils)] {{en ikona}} * [http://www.olympedia.org/athletes/47404 Frederiks Steipltons (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20121218001526/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/frederick-stapleton-1.html Frederiks Steipltons (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Steipltons, Frederiks}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Notingemšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas peldētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] sui02xqf9szauh9yv3z1kohubsh63ui 0 480341 4521515 4320548 2026-09-13T10:17:35Z Bendžamins 76862 4521515 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mišela Monagana | BFTMAbalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | cēzarabalva = | gojasbalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | gremībalva = | arielabalva = | vārds_orig = ''Michelle Monaghan'' | miršanas datums = | citi vārdi = | attēls = Michelle Monaghan (42734734175) (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Mišela Monagana 2018. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1976|3|23}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Aiova|Vintropa}} | afibalva = | miršanas vieta = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2000—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | dzimums = S }}'''Mišela Linna Monagana''' ({{Val|en|Michelle Lynn Monaghan}}; dzimusi {{Dat|1976|3|23}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Monagana ir piedalījusies tādās filmās kā ''[[Kiss Kiss Bang Bang]]'' (2005), "[[Ardievu, mazā, ardievu!]]" (2007), "[[Es arī mīlu līgavu!]]" (''Made of Honor'', 2008), "[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'', 2008), ''[[Trucker]]'' (2008), "[[Pirmkods (filma)|Pirmkods]]" (2011), "[[Pikseļi (filma)|Pikseļi]]" (2015) un "[[Patriotu diena]]" (2016). Piedalījusies arī vairākās filmu cikla "[[Neiespējamā misija (filmu cikls)|Neiespējamā misija]]" filmās, kā "[[Neiespējamā misija 3]]" (2006), "[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]" (2011) un "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" (2018). Piedalījusies [[HBO]] seriāla "[[Īsts detektīvs]]" (2014) pirmajā sezonā, par kuru viņa saņēma [[Zelta globusa balva]]s nomināciju. Piedalījusies arī seriālā ''[[The Path]]'' (2016—2018), kā arī ''[[Netflix]]'' seriālā ''[[Messiah]]'' (2020). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |2001 |''[[Perfume]]'' | |- |2002 |"[[Neuzticīgā]]" (''Unfaithful'') | |- |2003 |"[[Ģimenes lietas]]" (''It Runs in the Family'') | |- | rowspan="2" |2004 |''[[Winter Solstice]]'' | |- |"[[Borna pārspēks]]" (''The Bourne Supremacy'') | |- | rowspan="4" |2005 |"[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]" (''Constantine'') |epizodiska loma; titros nav minēta |- |"[[Smita kungs un kundze]]" (''Mr. & Mrs. Smith'') | |- |"[[Ziemeļu zeme]]" (''North Country'') | |- |''[[Kiss Kiss Bang Bang]]'' | |- |2006 |"[[Neiespējamā misija 3]]" (''Mission: Impossible III'') | |- | rowspan="2" |2007 |"[[Ardievu, mazā, ardievu!]]" (''Gone Baby Gone'') | |- |"[[Manu murgu meitene]]" (''The Heartbreak Kid'') | |- | rowspan="3" |2008 |"[[Es arī mīlu līgavu!]]" (''Made of Honor'') | |- |"[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'') | |- |''[[Trucker]]'' |arī izpildproducente |- | rowspan="2" |2010 |"[[Kaut kur]]" (''Somewhere'') | |- |"[[Paspēt laikā]]" (''Due Date'') | |- | rowspan="3" |2011 |"[[Pirmkods (filma)|Pirmkods]]" (''Source Code'') | |- |"[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]" (''Mission: Impossible – Ghost Protocol'') |epizodiska loma; titros nav minēta |- |"[[Sludinātājs ar automātisko ieroci]]" (''Machine Gun Preacher'') | |- |2012 |''[[Tomorrow You're Gone]]'' | |- | rowspan="2" |2013 |''[[Penthouse North]]'' | |- |''[[Expecting]]'' | |- | rowspan="5" |2014 |''[[Fort Bliss]]'' | |- |''[[Better Living Through Chemistry (filma)|Better Living Through Chemistry]]'' | |- |''[[Justice League: War]]'' | |- |"[[Nesasteigsim]]" (''Playing It Cool'') | |- |''[[The Best of Me]]'' | |- |2015 |"[[Pikseļi (filma)|Pikseļi]]" (''Pixels'') | |- |2016 |"[[Patriotu diena]]" (''Patriots Day'') | |- | rowspan="2" |2017 |''[[Sleepless]]'' | |- |"[[Sidnija Hola pazušana]]" (''The Vanishing of Sidney Hall'') | |- | rowspan="2" |2018 |"[[Neiespējamā misija: Sekas]]" (''Mission: Impossible – Fallout'') | |- |''[[Saint Judy]]'' | |- |2020 |"[[Burvestība: Mantojums]]" (''The Craft: Legacy'') | |- |2021 |''[[Every Breath You Take]]'' | |- | rowspan="3" |2022 |''[[Nanny]]'' | |- |''[[Black Site]]'' | |- |"[[Asinis (filma)|Asinis]]" (''Blood'') | |- | rowspan="2" |2023 |''[[Spinning Gold]]'' | |- |''[[The Family Plan]]'' | |- |2024 |''[[MaXXXine]]'' | |- |2025 |''[[The Family Plan 2]]'' | |- | rowspan="2" |2026 |''[[Little Brother]]'' | |- |''[[The Whisper Man]]'' | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Monagana, Mišela}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aiovā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] g8kdjcppge5y7953ybmm0nqt1xyhpak 0 480635 4521227 3396729 2026-09-12T19:31:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521227 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Lactarius scrobiculatus T66.jpg | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | apakšvalsts =Dikarya | apakšvalsts_lv =Augstākās sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | apakšnodalījums =Agaricomycotina | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | rinda =Russulales | rinda_lv =Bērzlapju rinda | dzimta =Russulaceae | dzimta_lv =Bērzlapju dzimta | ģints =Lactarius | ģints_lv =Pienaiņu ģints | suga =L. scrobiculatus | suga_lv =Eglene | binomial =Lactarius scrobiculatus | kategorijas =nē }} '''Eglene''', arī '''dzeltenā krimilde'''<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 27. lpp.</ref> (''Lactarius scrobiculatus'') ir Latvijā vidēji bieža liela [[pienaiņu ģints]] [[sēne]], kuras augļķermeņi [[ēdamās sēnes|ir ēdami]]. == Taksonomija == [[Attēls:2010-10-12 Lactarius scrobiculatus (Scop.) Fr 111520.jpg|thumb|Eglenes kātiņš ir bedrains]] [[Attēls:2010-10-07 Lactarius scrobiculatus (Scop.) Fr 119556.jpg|thumb|Lapiņas eglenei bieži ir klātas ar sacietējušiem piensulas pilieniem]] [[Attēls:Lactarius scrobiculatus (33227844196).jpg|thumb|Kātiņš ir dobs]] [[Attēls:Lactarius scrobiculatus-Cooke.jpg|thumb|1881. gada Mordekaja Kuka zīmējums parāda cepurītes maliņas pūkainumu]] Sugu pirmais aprakstījis Džovanni Skopoli 1772. gadā kā ''Agaricus scrobiculatus'',<ref>[https://books.google.de/books?id=BVQ-AAAAcAAJ&printsec=frontcover&hl=de&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q&f=false Ioannis Antonii Scopoli: ''„Flora carniolica exhibens plantas Carnioliae indigenas”''], vol. II, Editura Ioannis Pauli Krauss, Viena 1772, p. 450, nr. 1551</ref> 1838. gadā [[Eliass Magnuss Frīss]] tai deva mūsdienu nosaukumu ''Lactarius scrobiculatus (Scop.) Fr. (1838)''.<ref>[https://web.archive.org/web/20160313043753/https://books.google.de/books?id=bYdIAAAAYAAJ&vq=336&hl=de&pg=PA334 Fries, Elias Magnus (1838). ''Epicrisis systematis mycologici''], p.334</ref> Arī citi autori, kā parasti, devuši savus nosaukumus: * Pats Frīss 1815. gadā nosauca šo sugu par ''Agaricus intermedius''. * Pauls Kummers 1871. gadā viņu nosauca par ''Galorrheus scrobiculatus''. * Karls Ernsts Oto Kunce 1891. gadā — par ''Lactifluus scrobiculatus''.<ref>[https://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k969927/f482.image.r=Revisio+generum+plantarum+pars+3.langDE Kuntze O (1891). ''Revisio Generum Plantarum'']. p. 857.</ref> === Kladu sistēma === 2008. gada iedalījumā pienaines pēc ģenētiskās izcelsmes tika sadalītas 3 apakšģintīs — ''Piperites'' (ieskaitot egleni), ''Russularia'' un ''Plinthogalus'', kas savukārt tika sadalītas sekcijās un apakšsekcijās. Eglene ietilpināta sekcijā ''Zonarii'' un apakšsekcijā ''Scrobiculati'', kurā tā ir [[tipiskā suga]]. === Neformālais iedalījums === Egleni pieskaita pie krimildēm, kurās ietilpina lielākās un masīvākās pienaines (izņemot [[priežu rudmiese]]s) ar īsu kātiņu. Krimildes nav zinātniskās klasifikācijas grupa un ir tikai neformāls tautas apzīmējums. == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': gaļīga, blīva, sākumā pusapaļa, vēlāk vidū ieliekta un piltuvveida, netīri dzeltena vai citrondzeltena līdz zelta dzeltenai, vidū tumšāka, iespiedumos nedaudz brūnējoša, bieži ar koncentriskām joslām, mitrā laikā gļotaini lipīga, sausā — spīdīga, pinkaini tūbaina. Platums 7—15 (25) cm. Maliņa ieliekta, ar pinkainiem matiņiem. Dažādām varietātēm (kuras daļa autoru uzskata par atsevišķām sugām) cepurītes krāsa var būt robežās no gandrīz baltai līdz gaiši riekstu brūnai. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': sākumā baltas, vēlāk gaiši iedzeltenas vai krēmkrāsas ar tumšāku malu, ar vecumu kļūst tumšākas un bieži ar brūnganiem piensulas plankumiem, ciešas, elastīgas, gar kātiņu mazliet nolaidenas. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā vai gaišāks, dobs, ar brūnganiem vai tumši dzelteniem iedobumiem ārpusē. Pie pamatnes nedaudzi balti [[sēņotne]]s pavedieni. Garums 4—6 (10) cm, resnums 2—4 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': balts vai bālgani dzeltens, gaisā dzeltējošs, trausls, ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu. Piensula bagātīga, sīva, balta, saskarē ar gaisu kļūst sēra dzeltena. * '''[[Sporas]]''': elipsoīdas, sīki kārpainas, ar 0,5—1 [[Mikrometrs|µm]] augstu izcilnētu nepilnu tīklojumu, gaiši dzeltenas, nobirums masā krēmkrāsā vai gaiši okerdzeltens. Izmēri 7—9 (12)/6—7 (9) µm.<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 81. lpp.</ref><ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/lactarius-scrobiculatus-scop-fr-fr/ Sugu enciklopēdija: Eglene]</ref><ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 231. lpp.</ref><ref name="Evansa2004">Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004., 111. lpp. ISBN 9984-37-648-6.</ref> * '''[[Bazīdijas]]''' vālesveida, četrsporu, 40—67/7,5—13 µm. Lapiņu šķautnes sterilas, bez bazīdijām. * '''[[Cistīdas]]''': heilomakrocistīdu nav, ir daudzas vālesveida vai neregulāras paracistīdas 16—52/6—10 µm. Arī uz lapiņu virsmas makrocistīdas ir retas vai to nav vispār, taču to daudz lapiņu pamatnē ar izmēriem 40—85/5—9 µm, cilindriskas līdz vārpstveida formas ar vienu vai vairākiem smailākiem galiem.<ref>Флора Беларуси. 2012. ''Грибы'', т. 1., стр. 120.-121.</ref> == Augšanas apstākļi == [[Egles|Egļu]] [[mikoriza]]s sēne, retāk sastopama arī kopā ar [[baltegles|balteglēm]] un [[bērzi]]em. Vairums avotu atzīmē augšanu skābās augsnēs,<ref name="LLSG" /> taču daļa norāda uz kaļķainām augsnēm, kas var būt saistīts ar uz attiecīgajām augsnēm augošajiem mežu tipiem. Latvijā parasti aug no jūlija līdz oktobrim. Sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un Ziemeļamerikā, parasti piearktiskajā vai mērenajā joslā, arī subtropu kalnos, kur sastopami egļu meži.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/8881331 GBIF atradņu karte un foto]</ref> Pārsvarā mitrās vietās vecos mežos.<ref name="Ļebedeva1937">Л.Лебедева, «''Грибы''», Госторгиздат, 1937., 61-62. lpp.</ref><ref name="Fungi">[http://www.fungi.lv/lactarius_scrobiculatus.htm Fungi.lv: Dzeltenā krimilde]</ref> Par sastopamības biežumu Latvijā publicēti pretēji viedokļi. == Barības vērtība == Laba ēdamā sēne,<ref name="LLSG" /> taču sīvās sulas dēļ novārāma,<ref name="Balodis1974" /><ref name="Fungi" /> iesaka arī papildus mērcēšanu.<ref name="Antone2003">A.Antone, “''Sēnes''”, Avots, 2003., 101.-102. lpp. ISBN 9984-757-05-6.</ref><ref>[http://www.senes.lv/species/lactarius_scrobiculatus.htm Sēnes.lv: Dzeltenā krimilde (eglene)]</ref> Iesaka sālīšanai un marinēšanai.<ref name="Gandrs" /> Rietumeiropā un Amerikā parasti tiek uzskatīta par neēdamu vai indīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rogersmushrooms.com/gallery/DisplayBlock~bid~6338.asp |title="Rogers Mushrooms - Lactarius scrobiculatus". |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161222003354/http://www.rogersmushrooms.com/gallery/DisplayBlock~bid~6338.asp }}</ref><ref name="Grinerti">H. un R.Grinerti, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 148. lpp. ISBN 978-9934-0-2185-5.</ref> taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek lietota pārtikā pēc novārīšanas.<ref>Andreas Gminder: ''Atlas grzybów jak bezbłędnie oznaczać 340 gatunków grzybów Europy Środkowej''. 2008. ISBN 978-83-258-0588-3.</ref> Nenovārītas sēnes toksīnu iedarbība ir līdzīga [[Parastais vilnītis|parastajam vilnītim]] un [[sīvā bērzlape|sīvajai bērzlapei]].<ref>[http://www.inventatori.ro/intoxicatia-acuta-cu-ciuperci-necomestibile-toxice-otravitoare-mutatii-genetice-intoxicatii-gastrointestinale-alcaloizi-sindrom-clinic/ Intoxicaţia Acută Cu Ciuperci Necomestibile Toxice Otravitoare, Mutatii Genetice, Intoxicatii Gastrointestinale, Alcaloizi, Sindrom Clinic: Sindromul resinoidian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200727111218/https://www.inventatori.ro/intoxicatia-acuta-cu-ciuperci-necomestibile-toxice-otravitoare-mutatii-genetice-intoxicatii-gastrointestinale-alcaloizi-sindrom-clinic/ |date={{dat|2020|07|27||bez}} }} (rumāniski)</ref> Tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO]] [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]].<ref>[http://www.fao.org/3/y5489e/y5489e14.htm#P12883_435956 Eric Boa: ''Wild edible fungi : A global overview of their use and importance to people''.] Annex 3. FAO, 2004, seria: Non-wood Forest Products 17. ISBN 92-5-105157-7.</ref> Krievijā pēc pārtikas vērtības senāk tikusi pielīdzināta vilnīšiem vai citām krimildēm,<ref name="Ļebedeva1937" /> pēc PSRS klasifikācijas atbilst 1. (augstākajai) barības vērtības kategorijai kopā ar baravikām un rudmiesēm.<ref>[https://mycology.su/pro-griby/pishhevaya-cennost-gribov/chetyre-kategorii-pishhevoj-cennosti Грибы Сибири: Четыре категории пищевой ценности]</ref><ref>[http://www.mycoweb.narod.ru/fungi/Lactarius_scrobiculatus.html MycoWeb: Груздь жёлтый, Lactarius scrobiculatus]</ref><ref>[https://moi-gribi.ru/syedobnie/zheltyy-gruzd Желтый груздь (подскрёбыш): условно съедобный гриб 1-й категории]</ref> == Līdzīgās sugas == Vienā kladu apakšsekcijā ar egleni atrodas [[ūdensjoslu pienaine]] (''L. aquizonatus''), ''L. auriolla'', ''L. leonis'', ''L. olivinus'', ''L. tuomikoskii'' (visas šīs piecas sugas aprakstītas [[Somija|Somijā]] 1984. gadā un ne visi mikologi piekrīt to eksistencei kā atsevišķām sugām, nevis varietātēm), ''L. abbotanus'' (atrasta [[Indija|Indijā]] un citur nav zināma), un četras senāk aprakstītas sugas — [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s [[saldūksne]] (''L. resimus''), tikai Eiropas [[skropstainā pienaine]] (''L. citriolens'') un tikai Ziemeļamerikas ''L. delicatus'' un ''L. alnicola'', un visas šīs desmit sugas ārēji atgādina egleni. Visām apakšsekcijas sugām raksturīga balta piensula, kas gaisā krāsojas dzeltena, netīras krāsas cepurīte un pūkaina cepurītes maliņa.<ref>Maria Teresa Basso: ''Lactarius Persoon. Fungi Europaei''. Vol. 7, 1999, ISBN 88-87740-00-3, S. 48–63, 410–412</ref> Latvijā no tām uz 2021. gadu atrastas tikai trīs — saldūksne, skropstainā un ūdensjoslu pienaine.<ref>[http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_L.htm Latvijā konstatētās sēņu sugas — CEPURĪŠU SĒNES — L]</ref> Saldūksnei ir gaišāka cepurīte un kātiņš nav bedrains, skropstainās pienaines kātiņš nav bedrains un tā aug lapu koku mežos. Par sajaucamu reizēm nosauc arī izskata ziņā līdzīgo [[Meduszvīņu krimilde|meduszvīņu krimildi]] (''L. repraesentaneus''), taču tā redzami atšķiras ar savu piensulu, kas gaisā kļūst violeta.<ref name="Fungi" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/196637 Mycobank] * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=196637 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/3RS8M Catalogue of Life: Lactarius scrobiculatus] * [http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_L.htm Latvijā konstatētās sēņu sugas] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=93011 NCBI Taxonomy browser] * [https://www.funghiitaliani.it/topic/15427-lactarius-scrobiculatus-scop-fr-fr-1838/ Fotogrāfijas vietnē "Itālijas sēnes"] * [https://www.youtube.com/watch?v=36Izp1PbNZs Videostāsts par sugu itāļu valodā] == Skatīt arī == {{Commons category|Lactarius scrobiculatus|Eglene}} * [[Ēdamās sēnes]] * [[Sēņošana]] * [[Sēnes kulinārijā]] [[Kategorija:Pienaines]] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] jjf15yvwv9pf44wwweoui9r3vhm3exw 0 491088 4521567 4497159 2026-09-13T11:24:03Z Bendžamins 76862 4521567 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|12}} | name = | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | playername = Žils Kundē | nationalgoals2 = 1 | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017—2019 | years3 = 2019—2022 | nationalcaps3 = 56 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps1 = 30 | caps2 = 55 | caps3 = 95 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | nationalcaps2 = 8 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 1 | goals2 = 2 | goals3 = 5 | height = 178 | image = Jules Kounde France v Senegal 16 June 2026-449 (cropped).jpg | caption = Kundē 2026. gadā | nationalyears3 = 2021— | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years4 = 2022— | caps4 = 130 | goals4 = 5 }} '''Žils Kundē''' ({{Val|fr|Jules Koundé}}; dzimis {{Dat|1998|11|12}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Kundē pārstāv [[Spānijas La Liga]] komandu [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā [[Bordo "Girondins"|Bordo "''Girondins''"]] un Spānijas komandā [[Sevilla FC|''Sevilla'']]. [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā spēlējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]] '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2023, 2025, 2026 * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kundē, Žils}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] azil7ifgyb7882kqdfrnx59w7cytvze 0 494822 4521523 4438005 2026-09-13T10:31:29Z Bendžamins 76862 4521523 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|24}} | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | nationalcaps1 = 55 | name = | playername = Kristofs Digarī | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1988—1996 | years2 = 1996—1997 | years3 = 1997—1998 | years4 = 1989—2000 | caps6 = 15 | goals6 = 5 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | years6 = 2003 | caps7 = 15 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | goals7 = 1 | years7 = 2003—2004 | clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Qatar SC]] | years8 = 2004—2005 | goals8 = 0 | caps8 = 0 | totalcaps = 362 | nationalyears1 = 1994—2002 | nationalgoals1 = 8 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Lormona}} | caps1 = 187 | caps2 = 21 | caps3 = 7 | caps4 = 52 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | currentclub = | caption = Kristofs Digarī 2024. gadā | goals1 = 34 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | years5 = 2000—2003 | caps5 = 65 | goals5 = 9 | height = 188 | image = Dugarry 2024 (cropped).jpg | totalgoals = 62 }}'''Kristofs Žeroms Digarī''' ({{Val|fr|Christophe Jérôme Dugarry}}, dzimis {{Dat|1972|3|24}}) ir bijušais [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Savas karjeras laikā pārstāvējis [[FC Girondins de Bordeaux|''Bordeaux'']], [[AC Milan|''Milan'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']], [[Birmingham City FC|''Birmingham City'']] un ''[[Qatar SC]]''. Ar [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]] uzvarējis [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Bordeaux''' * [[Coupe de la Ligue]]: 2001—02 * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. divīzija]]: 1991—92 * [[UEFA Intertoto kauss]]: 1995 '''Barcelona''' * [[La Liga]]: 1997—98 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]] [[Kategorija:Qatar SC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Digarī, Kristofs}} jkjl46386dzmgypyl1flturkxmzt81f 0 500674 4521146 4129022 2026-09-12T16:40:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521146 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Dzīvoklis | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|24,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Apartment-The#tab=summary |title=The Apartment (1960) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate={{dat|2022|1|7}} |archive-date={{dat|2022|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220107151708/https://www.the-numbers.com/movie/Apartment-The#tab=summary }}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|3 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 125 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1960|6|15}} | izplatītājs = * ''[[United Artists]]'' | studija = * ''[[The Mirisch Company]]'' | operators = | oriģinālnos = ''The Apartment'' | mūzika = | aktieri = * [[Džeks Lemons]] * [[Šērlija Makleina]] * [[Freds Makmarijs]] * [[Rejs Volstons]] * [[Edija Adamsa]] | scenārijs = * Billijs Vailders * [[I. A. L. Daimonds]] | producents = Billijs Vailders | režisors = [[Billijs Vailders]] | žanrs = romantiska komēdija | paraksts = | att_izm = | attēls = The Apartment (1960 poster).jpg | imdb = }}'''"Dzīvoklis"''' ({{Val|en|The Apartment}}) ir 1960. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Romantiskā filma|romantiska]] [[kinokomēdija]], kuras režisors, producents un viens no scenārija autoriem ir [[Billijs Vailders]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeks Lemons]], [[Šērlija Makleina]], [[Freds Makmarijs]], [[Rejs Volstons]] un [[Edija Adamsa]]. Filma ir par apdrošināšanas darbinieku, kurš, cerot uzkāpt pa karjeras kāpnēm, ļauj kolēģiem izmantot savu dzīvokli ārlaulības attiecībām. Nejauši viņš iepazīstas un iemīlas sava priekšnieka mīļākajā. "Dzīvoklis" kļuva gan par kritiķu atzītu, gan komerciāli veiksmīgu filmu. Tā tika nominēta desmit [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] no kurām ieguva piecas kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]], [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais mākslinieka darbs]] un [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā montāža]]. Gan Lemons, gan Makleina par savu sniegumu ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Kopš filmas izdošanas, "Dzīvoklis" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām, parādoties gan [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]], gan ''[[Sight and Sound]]'' žurnālā labāko filmu sarakstos. "Dzīvoklis" bija viena no pirmajām 25 filmām, kas 1989. gadā tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1994/11/15/movies/25-films-added-to-national-registry.html|title=25 Films Added to National Registry|work=The New York Times|access-date=2022-01-07|date=1994-11-15|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Billijs Vailders}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}} {{Labākā filma (BAFTA kino balva)}} [[Kategorija:1960. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Billija Vaildera filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Ziemassvētku filmas]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] cbw5wawdtbfxhjoqkbpr4na5h8169hw 0 504845 4521109 4287403 2026-09-12T13:58:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521109 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dmitro Kuleba | vārds_orģ = ''Дмитро Кулеба'' | attēls = Міністр закордонних справ Дмитро Кулеба (cropped).jpg | att_izm = 250px | apraksts = Kuleba 2021. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = Ukrainas Ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2020|3|4|N}} | term_beigas = {{dat|2024|9|5|N}} | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = [[Vadims Pristaiko]] | pēctecis = [[Andrijs Sibiha]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|4|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Sumi|td=Ukraina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ukrainis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Dmitro Kuleba''' ({{Val-uk|Дмитро Іванович Кулеба}}; dzimis 1981. gada 19. aprīlī) ir [[Ukraina|Ukrainas]] valstsvīrs, diplomāts un komunikāciju speciālists. No 2020. līdz 2024. gadam bija [[Ukrainas ārlietu ministrija|Ukrainas ārlietu ministrs]].<ref>[https://www.kmu.gov.ua/en/profile/dmitro-kuleba Cabinet of Ministers of Ukraine] Government Portal</ref> Viņš vienlaikus ir arī [[Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome|Ukrainas Nacionālās aizsardzības un drošības padomes]] loceklis.<ref>[https://www.rnbo.gov.ua/en/Sklad-Rady-natsionalnoi-bezpeky-i-oborony-Ukrainy.html] THE COMPOSITION OF THE NATIONAL SECURITY AND DEFENSE COUNCIL OF UKRAINE</ref> Kuleba ir viens no jaunākajiem augstākā līmeņa diplomātiem Ukrainas vēsturē.<ref>[https://bookforum.ua/en/participants/13150] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220619173145/https://bookforum.ua/en/participants/13150 |date={{dat|2022|06|19||bez}} }} BookForum 2020 participants</ref> Iepriekš viņš strādājis par Ukrainas premjerministra vietnieku Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos,<ref>[https://www.kmu.gov.ua/en/news/verhovna-rada-priznachila-sklad-novogo-kabinetu-ministriv Parliament approves new Cabinet of Ministers of Ukraine] Government Portal</ref> kā arī no 2016. līdz 2019. gadam par Ukrainas pastāvīgo pārstāvi [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kuleba, Dmitro}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Sumos dzimušie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 7fpk5pulb31ro0ihur2rh5ckalq3gkp 14 505963 4521332 3579182 2026-09-13T06:21:55Z Kleivas 2704 4521332 wikitext text/x-wiki ''Šajā kateogorijā iekļauti '''airēšanas pārstāvji, kuri startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' == Skatīt arī == *[[Airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] mz7sh4e3adrmpgllktdzipo97t35t7n 10 506388 4521167 3591510 2026-09-12T17:18:37Z Kleivas 2704 4521167 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; font-size:90%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo 1900. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/>[[Attēls:Water polo pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=2 style="text-align:center| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Sportisti (komandu sastāvi)]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" ! colspan=2| Turnīri |- | colspan=2 style="text-align:center| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- |}<noinclude> [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] </noinclude> hsxoy06ytuoikn1t0qmcditmnuyi1pl 0 506405 4521108 4168338 2026-09-12T13:58:25Z Meistars Joda 781 4521108 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|futbolistu|basketbolistu|Džeimss Džonss}} {{Futbolista infokaste | name = Džeimss Džonss | image = | image_size = | caption = | fullname = Džeimss Henrijs Džonss | birth_date = {{dat|1873|11|18}} | birth_place = [[Kambervela]], [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] | death_date = {{mdv|1955|12|27|1873|11|18}} | death_place = [[Hova]], [[Austrumsaseksa]], [[Apvienotā Karaliste]] | height = | position = Vārtsargs | currentclub = ''[[Upton Park F.C.]]'' | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = | clubs1 = | caps1 = | goals1 = | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 1900 | nationalteam1 = [[Lielbritānijas nacionālā futbola komanda|Lielbritānija]] | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Football pictogram.svg|20px]] [[Futbols]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džeimss Henrijs Džonss''' ({{val|en|James Henry Jones}}; dzimis {{dat|1873|11|18}}, miris {{dat|1955|12|27}}) bija britu futbolists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/25242 |title=James Jones |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 16. marts}}</ref> Viņš bija Londonas amatieru futbola komandas ''Upton Park F.C.'' sekretārs. Dalībai 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] ''[[Upton Park F.C.]]'' komandu uzaicināja Futbola asociācijas Amatieru statusa komiteja. Olimpiskajās spēlēs komanda pārspēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] komandu ''[[Club Français]]'' ar rezultātu 4 – 0. Lielbritānijas komanda olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Football at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 13. marts }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympedia.org/athletes/25242 Džeimss Džonss (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200418040614/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/jo/james-jones-1.html Džeimss Džonss (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Džeimss}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1955. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Futbolisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] qrf2uul1zw2pwrm2mo0onhwlz0u9562 0 508432 4521532 4330949 2026-09-13T10:38:59Z Bendžamins 76862 4521532 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Odsons Eduārs | nationalyears3 = 2016—2017 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | caps6 = 98 | goals6 = 26 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 15 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | goals5 = 57 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2019—2021 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps4 = 14 | nationalgoals4 = 17 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | caption = Eduārs 2016. gadā | birth_date = | years6 = 2021—2025 | caps5 = 94 | image = Odsonne Edouard (recadrée) (cropped).jpg | years2 = 2016—2018 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|16}} | cityofbirth = {{vieta|Gviāna|Kurū}} | height = 187 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubnumber = 11 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain|Paris Saint-Germain B]] | caps1 = 15 | goals1 = 5 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | caps3 = 16 | goals3 = 1 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | caps4 = 22 | goals4 = 9 | years5 = 2018—2021 | birth_place = | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC|Leicester City]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 8 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years8 = 2025— | caps8 = 31 | goals8 = 12 }}'''Odsons Eduārs''' ({{Val|fr|Odsonne Édouard}}, dzimis {{Dat|1998|1|16}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Eduārs pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu ''[[RC Lens|Lens]]''. Savu karjeru sācis Francijas komandas ''[[Paris Saint-Germain]]'' komandā. Ticis izīrēts gan Francijas komandai [[Toulouse FC|''Toulouse'']], gan [[Skotija]]s komandai [[Celtic F.C.|''Celtic'']]. 2018. gadā ar ''Celtic'' komandu noslēdzis četru gadu līgumu. Ar ''Celtic'' komandu trīs reizes kļuvis par [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] uzvarētāju, kā arī divas reizes bijis līgas rezultatīvākais spēlētājs. 2021. gadā pievienojies Anglijas Premjerlīgas komandai [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2018—19, 2019—20 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2018—19, 2019—20 '''Crystal Palace FC''' * [[FA Community Shield]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo "Community Shield" kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> '''Lens''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2025—26 '''Individuālie sasniegumi''' * Skotijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2019—20, 2020—21 * [[Celtic F.C.|''Celtic'']] sezonas labākais spēlētājs: 2019—20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eduārs, Odsons}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] ttm4v17nkj6usaiz7ahglu5v9amfowe 0 508916 4521106 4451346 2026-09-12T13:52:29Z Meistars Joda 781 4521106 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Oreljēns Šedžū | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] | caps6 = 3 | goals6 = 0 | years7 = 2018–2019 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]] | caps7 = 26 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2009–2016 | nationalteam1 = {{fb|CMR}} | nationalcaps1 = 49 | nationalgoals1 = 1 | goals5 = 8 | name = | caption = Šedžū 2014. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | years8 = 2019–2020 | caps8 = 23 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years9 = 2020–2021 | caps9 = 5 | years6 = 2017–2019 | caps5 = 81 | image = Chedjou 2014-15.JPG | years2 = 2004–2006 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|20}} | cityofbirth = {{vieta|Kamerūna|Duala}} | height = 184 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2003–2004 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Pau FC]] | caps1 = 2 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps2 = 4 | goals2 = 0 | years3 = 2006–2007 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Rouen|Rouen]] | caps3 = 10 | goals3 = 1 | years4 = 2007–2013 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | caps4 = 154 | goals4 = 10 | years5 = 2013–2017 | goals9 = 1 }} '''Oreljēns Šedžū''' ({{Val|fr|Aurélien Chedjou}}, dzimis {{Dat|1985|6|20}}) ir bijušais [[Kamerūna]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase]]s dalībnieks. Iepriekš pārstāvējis vairākas komandas [[Francija|Francijā]] un [[Turcija|Turcijā]], savu karjeras lielāko daļu pavadot [[Lille OSC|''Lille'']] un ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]''. Ar ''Lille'' komandu 2011. gadā izcīnījis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] čempionu titulu, savukārt ar ''Galatasaray'' [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] titulu ieguvis 2015. gadā. Kamerūnas futbola izlases sastāvā debitējis 2009. gadā. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. ''Galatasaray'' sastāvā Šedžū četru gadu laikā piedalījās 119 spēlēs, kuru laikā 2015. gadā ieguva līgas titulu, trīs Turcijas FA kausa titulus pēc kārtas (2014., 2015. un 2016. gadā), kā arī trīs Turcijas Superkausus (2013., 2015. un 2016. gadā). == Sasniegumi == '''Lille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2010–11 * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2011 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2014–15 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14, 2014–15, 2015–16 * [[Turcijas Superkauss]]: 2013, 2015, 2016 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šedžū, Oreljēns}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] hjm8kgwylcprkb79x747i32c9hgon9o 0 509576 4521549 4397100 2026-09-13T11:04:52Z Bendžamins 76862 4521549 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Remī Kabella | nationalgoals2 = 0 | goals6 = 7 | years7 = 2018—2019 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | caps7 = 34 | goals7 = 8 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2014 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalcaps2 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | name = | caption = Kabella 2021. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | years8 = 2019—2022 | caps8 = 49 | goals8 = 14 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | years9 = 2022 | caps9 = 5 | caps6 = 26 | years6 = 2017—2018 | image = Rémy Cabella 2021.jpg | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AC Arlésien|Arles-Avignon]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|8}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Ažaksjo}} | height = 171 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009—2014 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | caps1 = 97 | goals1 = 24 | years2 = 2010—2011 | caps2 = 17 | goals5 = 3 | goals2 = 3 | years3 = 2014—2016 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | caps3 = 31 | goals3 = 1 | years4 = 2015—2016 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | caps4 = 34 | goals4 = 5 | years5 = 2016—2018 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | caps5 = 32 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | years10 = 2022—2025 | caps10 = 85 | goals10 = 10 | clubs11 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | years11 = 2025— | caps11 = 7 | goals11 = 0 | years12 = 2026 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | caps12 = 11 | goals12 = 2 }}'''Remī Kabella''' ({{Val|fr|Rémy Cabella}}, dzimis {{Dat|1990|3|8}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Kabella pārstāv [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandu [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. Savu karjeru sācis Francijas komandā [[Montpellier HSC|''Montpellier'']], kur pavadījis trīs sezonas un 2012. gadā palīdzējis komandai izcīnīt pirmo ''[[Ligue 1]]'' titulu vēsturē. 2014. gadā Kabella pārgāja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']]. Premjerlīgā nospēlējis vienu sezonu, Kabella uz īres tiesībām pievienojās [[Olympique Marseille|''Marseille'']], kurai jau nākamajā sezonā pievienojies pilnvērtīgi. Vēlāk spēlējis arī [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']] un [[Krievijas Premjerlīga]]s komandā [[FK Krasnodar|''Krasnodar'']]. 2022. gada martā lauzis līgumu ar ''Krasnodar'' un atgriezies ''Montpellier''. Francijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Montpellier''' * [[Ligue 1]]: 2011—12 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Kabella, Remī}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorsikā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ma6vntzvrzxcqgtfayxwdzjmxxwcqew 0 517048 4521488 4434868 2026-09-13T09:31:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521488 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Iesalkāja | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Umurgas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,19 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=37112 |title=Informācija par objektu: Iesalkāja |accessdate={{dat|2022|07|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 31 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 53 | longs = 46 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4004 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 37112 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Iesalkāja''' (arī '''Iesalkājas''') ir ciems [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Umurgas pagasts|Umurgas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu [[P11]] un [[V148]] krustojuma, [[Iesala]]s upes krastā. Ciemā atrodas zemnieku saimniecība "Iesalkājas" un autobusa pietura.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/en/schedule/1545|title=Kustības saraksts nedēļai {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2025-10-22}}{{Novecojusi saite}}</ref> Apdzīvotā vieta radusies ne vēlāk kā 19. gadsimta vidū un izaugusi par [[Pusmuiža|pusmuižu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.52780/24.89998&l=O/LV/7&q=iesalk%C4%81jas&r=57.528477/24.896012/Iesalk%C4%81ja|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2025-10-22}}</ref> Ciemā 1897. gadā dzimis latviešu dzejnieks [[Pēteris Lavins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/peteris-lavins|title=Pēteris Lavins|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Umurgas pagasta ciemi}} 4k1rpz1zoblq58rqx6u8v3zszrn5tf5 0 519271 4521379 4094010 2026-09-13T07:17:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521379 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģis|vārds=Hebridean Sky|attēls=Hebridean Sky in Riga 2022-08-14.jpg|attēla paraksts=|kuģa tips=''Hebridean Sky'' Rīgā 2022. gadā|īpašnieks=''[[Noble Caledonia]]''|pieraksta osta=[[Naso]], [[Bahamu Salas]]|līnija=|ražotājs=[[Nuovi Cantieri Apuania]], [[Karara]], [[Itālija]]|pirmais brauciens={{dat|1991|4|13}}|pēdējais brauciens=|statuss=kruīzu kuģis|kuģa klase=1C ledus klase|tonnāža=4200|mezgli=14,5|garums=90,36 m|iegrime=4,05 m|pasažieri=120|gultas vietas=|kajītes=|līnijmetri=|dzinējs=|ātrums=|apkalpe=72}} '''''Hebridean Sky''''' ir kruīza kuģis ar [[Bahamu Salas|Bahamu Salu]] karogu, kas pieder [[Londona]]s kruīzu kompānijai ''Noble Caledonia''. Kuģis ir darbojies ledus apstākļos ekspedīcijās un kruīzos [[Dienvidu okeāns|Antarktīdā]] un [[Arktika|Arktikā]]. Kuģis daudzkārt mainījis vārdu un agrāk bijis pazīstams kā ''Renaissance VII, Regina Renaissance, Renai I, Sun, Island Sun, Corinthian II, Sea Explorer, Sea Explorer I''.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cruisemapper.com/ships/Hebridean-Sky-1345|title=Hebridean Sky|website=CruiseMapper}}</ref> 1990. gadu sākumā uzņēmums ''Renaissance Cruises'' pasūtīja astoņus mazus kruīza kuģus, kuriem visiem tika piešķirti romiešu ciparu nosaukumi (no I līdz VIII). Pirmie un otrie četri kuģi tika uzbūvēti dažādās būvētavās un kuģi V-VIII bija ar uzlabotām īpašībām. Tagadējais ''Hebridean Sky'' ieguva nosaukumu ''Renaissance VII.'' Kuģis tika ieskaitīts pret ledu pastiprināto ekspedīcijas kuģu klasē.<ref name=":1" /> Šis kuģis, kas paredzēts peldējumiem gandrīz jebkurā pasaules rajonā, 59 kajītēs uzņem līdz 120 pasažieriem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.noble-caledonia.co.uk/ships/sea/hebridean-sky/|title=MS Hebridean Sky Cruise Ship {{!}} Noble Caledonia|website=www.noble-caledonia.co.uk|access-date=2022-08-15}}</ref> Atpūtas telpa un ēdamistaba ir pietiekami lielas, lai vienlaikus uzņemtu visus pasažierus. Ir arī citas izklaides iespējas, piemēram, peldbaseins un naktsklubs. Kuģa garums ir 90,6 m, platums 15,3 m, tonnāža 4200 t.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marinetraffic.com/en/ais/details/ships/shipid:713475/mmsi:311000253/imo:8802882/vessel:HEBRIDEAN_SKY|title=Ship HEBRIDEAN SKY (Passenger Ship) Registered in Bahamas - Vessel details, Current position and Voyage information - IMO 8802882, MMSI 311000253, Call Sign C6BG2|website=MarineTraffic.com|access-date=2022-08-15|language=en}}</ref> Uz kuģa ir 10 "Zodiaka" tipa motorlaivas tādu objektu apskatei, kur kuģis nevar piestāt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antarctica21.com/ship/hebridean-sky/|title=Hebridean Sky - Antarctica Air-Cruise|website=Antarctica21|access-date=2022-08-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aptouring.com/why-choose-apt/our-fleet/ms-hebridean-sky|title=MS Hebridean Sky {{!}} Expedition Cruising|website=www.aptouring.com|access-date=2022-08-15|archive-date=2022-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220521152031/https://www.aptouring.com/why-choose-apt/our-fleet/ms-hebridean-sky}}</ref> 1992. gadā ''Renaissance VII'' nofraktēja tūrisma uzņēmums ''Raymond & White'', un tas tika pārdēvēts par ''Regina Renaissance'', vairākus gadus braucot pa [[Karību jūra]]s reģionu. Frakts beidzās 1998. gadā, un kuģis atgriezās pie sākotnējā nosaukuma un mainīja savu maršrutu, lai kuģotu [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] vasarā un [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] ziemā, un to piedāvāja galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s un [[Eiropa]]s pasažieriem. Uzņēmums ''Renaissance Cruises'' bankrotēja 2001. gada oktobrī, un ''Renaissance VII'' tika pārdots biznesa grupai, kas bija investējusi uzņēmumā. Viņi pārdēvēja kuģi par ''Renai I'', bet tas palika dīkstāvē, gaidot pārdošanu vai fraktu. 2003. gadā kuģa nosaukums tika mainīts uz ''Sun'', un nākamajā gadā kuģi nopirka ''International Shipping'', kas pārdēvēja viņu par ''Island Sun'', un pēc tam viņu nofraktēja ''Mauritius Island Cruises''. Viņi plānoja regulāri izmantot kuģi, veicot kruīzus pa [[Maurīcija]]s salām no [[Portluī]]. Diemžēl uzņēmums neizturēja valdības noteiktos noteikumus un jau pēc pāris dienām bija spiests pārtraukt darbību. 2004. gadā uzņēmums ''Around The World Cruises'' sāka reklamēt kruīzus no [[Frīmantla]]s [[Austrālija|Austrālijā]] nākamajai vasarai. Pēc dažām grūtībām uzņēmumam beidzot izdevās iegūt ''Island Sun'' ļoti īsā laikā, un kuģis ieradās Frīmantlā 26. novembrī. Bet jau pēc četriem īsiem kruīziem 10. decembrī ieplānotais ceļojums tika atcelts gandrīz pirms paša reisa, un pēc dažām dienām ekspluatējošā kompānija bankrotēja. Nedaudz vēlāk sabruka arī uzņēmums ''Mauritius Island Cruises'', 2005. gadā ''Island Sun'' tika pārdots [[Dānija|dāņu]] ''Clipper Group'', un kuģi no viņiem nofraktēja [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] uzņēmums ''Travel Dynamics International''. Viņi pārdēvēja kuģi par ''Corinthian II'', atjaunoja un pārdekorēja to, un astoņus gadus tas peldēja galvenokārt Vidusjūras reģionā un vēlāk Antarktīdā. 2013. gadā kuģi no ''Clipper Group'' nofraktēja ''Polar Latitudes'' un ''Poseidon Expeditions''. Viņi to lietoja Antarktīdā un Arktikā. 2014. gadā kuģi iegādājās uzņēmums ''Noble Caledonia'', kuram jau piederēja tās pašas sērijas kuģi ''Island Sky'' (bijušais ''Renaissance VIII'') un ''Caledonian Sky'' (agrāk ''Renaissance VI''). Kuģis tika renovēts 2016. gada aprīlī un kopš tā laika tas darbojas kā kruīzu kuģis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelwild.com/cruises/ships/hebridean-sky/|title=Hebridean SkyShips|website=TravelWild Expeditions|access-date=2022-08-15|language=en|archive-date=2022-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220807184742/https://travelwild.com/cruises/ships/hebridean-sky/}}</ref> Parasti kuģis vasarā apmeklē galvenokārt [[Baltijas jūra|Baltijas]] un Vidusjūras ostas, vēlā rudenī un ziemā operējot galvenokārt [[Dienvidamerika]]s ūdeņos. Starpsezonā kruīzu kuģis piedāvā pārvietošanos starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] Eiropas un [[Āfrika]]s piekrastes salām.<ref name=":0" /> Vasaras maršruts "Baltijas dārgumi" no [[Stokholma]]s līdz [[Portsmuta]]i iekļauj dažādas Baltijas jūras ostas, arī [[Rīga|Rīgu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.noble-caledonia.co.uk/tour/2607/treasures-of-the-baltic-2022/?search_url_id=7|title=Treasures of the Baltic - 2022 {{!}} Noble Caledonia|website=www.noble-caledonia.co.uk|access-date=2022-08-15}}</ref> == Attēli == <gallery> Hebridean Sky at Quay 17 in Port of Tallinn 1 August 2019.jpg|Tallinā 2019. gadā Hebridean Sky Lifeboat 2 Port of Tallinn 22 September 2019.jpg|Glābšanas laiva Hebridean Sky IMG 2508 (28361561321).jpg|Pie Musas, vienas no Šetlandu salām Paquebot HEBRIDEAN SKY à quai.jpg|Kasablankā 2019. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.vesselfinder.com/vessels/HEBRIDEAN-SKY-IMO-8802882-MMSI-311000253 Kuģa pašreizējā pozīcija un maršruts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220627203124/https://www.vesselfinder.com/vessels/HEBRIDEAN-SKY-IMO-8802882-MMSI-311000253 |date={{dat|2022|06|27||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kuģi| ]] mgibaf7uguef4gc5ichvnlv78fbhenx 0 521316 4521541 4496581 2026-09-13T10:56:51Z Bendžamins 76862 4521541 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|23}} | birth_place = | caps1 = 52 | caps2 = 93 | caps3 = 82 | caps4 = 33 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]] (galvenais treneris) | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Nîmes Olympique|Nîmes]] | years5 = 1994—1995 | caps5 = 21 | goals5 = 0 | height = 176 | image = Christophe Galtier with Al Duhail.jpg | caption = Kristofs Galtjē 2023. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears1 = 1988 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Kristofs Galtjē | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 1985—1987 | years2 = 1987—1990 | years3 = 1990—1993 | years4 = 1993—1994 | caps6 = 62 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | goals6 = 0 | years6 = 1995—1997 | caps7 = 24 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] | goals7 = 0 | years7 = 1997—1998 | clubs8 = {{flaga|Ķīna}} [[Liaoning F.C.|Liaoning]] | years8 = 1998—1999 | caps8 = 23 | goals8 = 0 | totalcaps = 390 | totalgoals = 1 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] (pagaidu treneris) | manageryears1 = 2000 | managerclubs2 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]] | manageryears2 = 2004 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | manageryears3 = 2009—2017 | managerclubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | manageryears4 = 2017—2021 | managerclubs5 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | manageryears5 = 2021—2022 | managerclubs6 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | manageryears6 = 2022—2023 | managerclubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | manageryears7 = 2023—2025 | managerclubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]] | manageryears8 = 2025— }} '''Kristofs Galtjē''' ({{Val|fr|Christophe Galtier}}, dzimis {{Dat|1966|8|23}}) ir [[Francija|Francijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. 2022.—2023. gada sezonā Galtjē bija [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandas ''[[Paris Saint-Germain]]'' galvenais treneris. Kopš 2025. gada Galtjē ir [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Neom SC|Neom]]'' galvenais treneris. Savas 15 gadus ilgās spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis vairākus klubus, lielākoties Francijā. Karjeras noslēgumā spēlējis arī Itālijā un Ķīnā. No 2009. līdz 2017. gadam vadījis Francijas komandu [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']]. 2013. gadā ticis atzīts par līgas sezonas labāko treneri, šo titulu dalot ar [[Karlo Ančeloti]]. Otro reizi šo titulu ieguvis 2019. gadā, vadot [[Lille OSC|''Lille'']] komandu, kad tā finišēja otrajā vietā. Savukārt trešo reizi apbalvojumu saņēmis 2021. gadā, kad viņš palīdzēja ''Lille'' izcīnīt komandai ceturto ''[[Ligue 1]]'' titulu kluba pastāvēšanas vēsturē. No 2021. līdz 2022. gadam vadījis [[OGC Nice|''Nice'']]. 2022. gada vasarā Galtjē kļuva par ''[[Paris Saint-Germain]]'' galveno treneri. [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022.—2023. gada sezonā]] uzvarēja ''Ligue 1''. Tomēr 2023. gada 5. jūlijā atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.psg.fr/equipes/equipe-premiere/content/le-paris-saint-germain-remercie-christophe-galtier |title=Le Paris Saint-Germain remercie Christophe Galtier |date={{dat|2023|07|05|N|bez}} |access-date={{dat|2023|07|05||bez}} |website=psg.fr |language=fr |archive-date={{dat|2023|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230705092320/https://www.psg.fr/equipes/equipe-premiere/content/le-paris-saint-germain-remercie-christophe-galtier }}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Saint-Étienne''' * [[Coupe de la Ligue]]: 2012—13 '''Lille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]] '''Paris Saint-Germain''' * Ligue 1: 2022—23 * [[Trophée des Champions]]: 2022 '''Individuālie sasniegumi''' * Francijas 1. līgas labākais treneris: 2012—13 (dalīti), 2018—19, 2020—21 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bušdironā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Nīmas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Monza spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Galtjē, Kristofs}} rod4bwp8hejohblykheiz8av2q53snt 0 521372 4521521 4438064 2026-09-13T10:29:37Z Bendžamins 76862 4521521 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|4}} | birth_place = | caps1 = 10 | caps2 = 33 | caps3 = 27 | caps4 = 28 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Tūra}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Abha Club|Abha]] | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 2 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | years5 = 2019—2023 | caps5 = 50 | goals5 = 0 | height = 187 | image = Onze du Senegal (cropped).jpg | caption = Abdu Diallo 2022. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Abdu Diallo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2015—2016 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2018—2019 | caps6 = 8 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | goals6 = 1 | years6 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 16 | nationalcaps5 = 4 | nationalcaps6 = 16 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2014—2015 | nationalyears5 = 2016 | nationalyears6 = 2016—2019 | nationalteam7 = {{fb|SEN}} | nationalyears7 = 2021—2025 | nationalcaps7 = 33 | nationalgoals7 = 2 | clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]] | years7 = 2023—2026 | caps7 = 44 | goals7 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 0 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Umm Salal SC|Umm Salal]] | years9 = 2026 | caps9 = 9 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Abha Club|Abha]] | years10 = 2026— | caps10 = 4 | goals10 = 0 }}'''Abdu Diallo''' ({{Val|fr|Abdou Diallo}}, dzimis {{Dat|1996|5|4}}) ir [[Senegāla|Senegālas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Diallo pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Abha Club|Abha]]''. Iepriekš spēlējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[AS Monaco]]'', [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā [[SV Zulte Waregem|''Zulte Waregem'']], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandās [[1. FSV Mainz 05|''Mainz 05'']], ''[[Borussia Dortmund]]'' un [[RB Leipzig|''RB Leipzig'']], kā arī Kataras komandās [[Al-Arabi SC|''Al-Arabi'']], ''[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]'' un ''[[Umm Salal SC|Umm Salal]]''. Lai gan Diallo ir dzimis [[Francija|Francijā]], viņam ir senegāliešu izcelsme, kas ļauj viņam pārstāvēt [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Izlasē viņš debitēja 2021. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] '''Paris Saint-Germain''' * Francijas 1. līga: [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2019—20, 2020—21 * [[Francijas Līgas kauss]]: 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2019, 2020, 2022 '''Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2022—23 '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Endrā un Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Diallo, Abdu}} [[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]] [[Kategorija:Umm Salal SC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 1p3v8aw02lvo5d6yycl52ua2pxk31w5 0 524749 4521518 4375112 2026-09-13T10:21:51Z Bendžamins 76862 /* Balvas ieguvēji */ 4521518 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Zelta lauva | subheader = {{native name|it|Leone d'oro}} | image = | imagesize = 261px | caption = | awarded_for = | presenter = [[Venēcijas kinofestivāls]] | location = [[Venēcija]] | country = [[Itālija]] | year = 1949. gadā | holder = "[[Nezināmā sieviete]]" (2026) | website = {{URL|labiennale.org/en/cinema}} }} '''"Zelta lauva"''' ({{Val|it|Leone d'oro}}) ir augstākais apbalvojums [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], ko piešķir labākajai kinofestivālā rādītajai filmai. Balvu 1949. gadā ieviesa festivāla organizatoriskā komiteja, un mūsdienās "Zelta lauva" tiek uzskatīta par vienu no prestižākajiem kino industrijas apbalvojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/gallery/25-best-films-venice-film-festival-winners/|title=25 Must-See Films That Won the Venice Film Festival|last=Sharf|first=Zack|last2=Sharf|first2=Zack|website=IndieWire|access-date=2022-10-31|date=2018-08-29|language=en}}</ref> == Balvas ieguvēji == {| class="wikitable" style="text-align:left" !Gads !Filmas nosaukums !Valsts !Režisors |- |1946 |''[[The Southerner]]'' |{{Karogs|ASV}} |[[Žans Renuārs]] |- |1947 |''[[Siréna]]'' |{{Karogs|Čehoslovākija}} |[[Karels Steklijs]] (''Karel Steklý'') |- |1948 |"[[Hamlets (1948. gada filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'') |{{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |[[Lorenss Olivjē]] |- |1949 |''[[Manon]]'' |{{Karogs|Francija}} |[[Anrī Žoržs Kluzo]] |- |1950 |''[[Justice est faite]]'' |{{Karogs|Francija}} |[[Andrē Kajatē]] (''André Cayatte'') |- |1951 |"[[Rasomons]]" |{{Karogs|Japāna}} |[[Akira Kurosava]] |- |1952 |"[[Aizliegtās spēles]]" (''Jeux interdits'') |{{Karogs|Francija}} |[[Renē Klemāns]] |- |1953 | colspan="3" |''Balva netikta pasniegta, jo žūrija nespēja izvēlēties uzvarētāju.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laweekly.com/venice-update-kelly-reichardts-night-moves-james-francos-child-of-god-and-more/|title=Venice Update: Kelly Reichardt's Night Moves, James Franco's Child of God, and More|last=Weekly|first=L. A.|website=LA Weekly|access-date=2022-10-31|date=2013-09-05|language=en}}</ref> |- |1954 |"[[Romeo un Džuljeta (1954. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'') |{{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |[[Renato Kastelāni]] (''Renato Castellani'') |- |1955 |''[[Ordet]]'' |{{Karogs|Dānija}} |[[Karls Teodors Dreiers]] |- |1956 | colspan="3" |''Balva netikta pasniegta, jo žūrija nespēja izvēlēties uzvarētāju.'' |- |1957 |“[[Nepaklausīgais]]” (''Aparajito'') |{{Karogs|Indija}} |[[Šotodžits Rajs]] |- |1958 |''[[Muhōmatsu no isshō]]'' |{{Karogs|Japāna}} |[[Hiroši Inagaki]] (''稲垣 浩'') |- | rowspan="2" |1959 |''[[General Della Rovere]]'' |{{Karogs|Francija}} {{Karogs|Itālija}} |[[Roberto Rosellīni]] |- |''[[La grande guerra]]'' |{{Karogs|Francija}} {{Karogs|Itālija}} |[[Mario Moničelli]] (''Mario Monicelli'') |- |1960 |''[[Le Passage du Rhin]]'' |{{Karogs|Francija}} |[[Andrē Kajatē]] (''André Cayatte'') |- |1961 |"[[Pērn Marienbādē]]" |{{Karogs|Francija}} |[[Alēns Renē]] |- | rowspan="2" |1962 |''[[Cronaca familiare]]'' |{{Karogs|Itālija}} |[[Valterio Dzurlīni]] (''Valerio Zurlini'') |- |"[[Ivana bērnība]]" |{{Karogs|PSRS}} |[[Andrejs Tarkovskis]] |- |1963 |''[[Le mani sulla città]]'' |{{Karogs|Itālija}} |[[Frančesko Rosi]] (''Francesco Rosi'') |- |1964 |"[[Sarkanais tuksnesis]]" |{{Karogs|Itālija}} |[[Mikelandželo Antonioni]] |- |1965 |''[[Vaghe stelle dell'Orsa]]'' |{{Karogs|Itālija}} |[[Lukīno Viskonti]] |- |1966 |"[[Alžīriešu cīņa]]" (''La battaglia di Algeri'') |{{Karogs|Alžīrija}} {{Karogs|Itālija}} |[[Džilo Pontekorvo]] (''Gillo Pontecorvo'') |- |1967 |"[[Dienas skaistule]]" (''Belle de jour'') |{{Karogs|Francija}} |[[Luiss Bunjuels]] |- |1968 |''[[Die Artisten in der Zirkuskuppel: Ratlos]]'' |{{Karogs|Rietumvācija}} |[[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge'') |- |1969 — 1972 |colspan="3"|''Balva netika pasniegta'' |- |1973 — 1978 | colspan="3" |''Festivāls netika rīkots'' |- |1979 | colspan="3" |''Balva netika pasniegta'' |- | rowspan="2" |1980 |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |{{Karogs|Kanāda}} |[[Luijs Mals]] |- |"[[Glorija (1980. gada filma)|Glorija]]" |{{Karogs|ASV}} |[[Džons Kasavetiss]] |- |1981 |''[[Die bleierne Zeit]]'' |{{Karogs|Rietumvācija}} |[[Margarēta fon Trota]] (''Margarethe von Trotta'') |- |1982 |''[[Der Stand der Dinge]]'' |{{Karogs|Rietumvācija}} |[[Vims Venderss]] |- |1983 |"[[Vārds – Karmena]]" (''Prénom Carmen'') |{{Karogs|Francija}} |[[Žans Liks Godārs]] |- |1984 |''[[Rok spokojnego słońca]]'' |{{Karogs|Polija}} |[[Kšištofs Zanusi]] (''Krzysztof Zanussi'') |- |1985 |''[[Sans toit ni loi]]'' |{{Karogs|Francija}} |[[Anjēze Varda]] |- |1986 |''[[Le Rayon vert]]'' |{{Karogs|Francija}} |[[Ēriks Romērs]] (''Éric Rohmer'') |- |1987 |"[[Uz redzēšanos, bērns]]" (''Au revoir les enfants'') |{{Karogs|Francija}} {{Karogs|Rietumvācija}} |[[Luijs Mals]] |- |1988 |''[[La leggenda del santo bevitore]]'' |{{Karogs|Itālija}} {{Karogs|Francija}} |[[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi'') |- |1989 |''[[Bēiqíng chéngshì]]'' |{{Karogs|Taivāna}} |[[Hou Sjaosjaņs]] (''侯孝賢, Hou Hsiao-hsien'') |- |1990 |"[[Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši]]" (''Rosencrantz & Guildenstern Are Dead'') |{{Karogs|ASV}} {{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |[[Toms Stopards]] |- |1991 |"[[Urga – mīlestības teritorija]]" (''У́рга — территория любви'') |{{Karogs|PSRS}} |[[Ņikita Mihalkovs]] |- |1992 |[[The Story of Qiu Ju|''The Story of Qiu Ju/'']] (''愛情萬歲'') |{{Karogs|Ķīna}} |[[Džans Jimou]] (''张艺谋'') |- | rowspan="2" |1993 |''[[Short Cuts]]'' |{{Karogs|ASV}} |[[Roberts Oltmens]] |- |"[[Trīs krāsas: zilā]]" |{{Karogs|Francija}} {{Karogs|Polija}} |[[Kšištofs Keslovskis]] |- | rowspan="2" |1994 |''[[Pred doždot]]'' |{{Karogs|Maķedonija}} |[[Milčo Mančevskis]] (''Milčo Mančevski'') |- |''[[Vive L'Amour]]'' |{{Karogs|Taivāna}} |[[Cajs Minlians]] (''蔡明亮'') |- |1995 |''[[Xích lô]]'' |{{Karogs|Vjetnama}} {{Karogs|Francija}} |[[Trans Ans Hungs]] (''Tran Anh Hung'') |- |1996 |"[[Maikls Kolinss (filma)|Maikls Kolinss]]" (''Michael Collins'') |{{Karogs|Īrija}} {{Karogs|Apvienotā Karaliste}} {{Karogs|ASV}} |[[Nīls Džordans]] |- |1997 |''[[Hana-bi]]'' |{{Karogs|Japāna}} |[[Takeši Kitano]] |- |1998 |''[[Così ridevano]]'' |{{Karogs|Itālija}} |[[Džanni Amelio]] (''Gianni Amelio'') |- |1999 |''[[Not One Less]]'' |{{Karogs|Ķīna}} |[[Džans Jimou]] (''张艺谋'') |- |2000 |''[[Dâyere]]'' |{{Karogs|Irāna}} |[[Džafars Panāhi]] (''جعفر پناهی'') |- |2001 |''[[Monsoon Wedding]]'' |{{Karogs|Indija}} |[[Mira Naira]] (''Mira Nair'') |- |2002 |''[[The Magdalene Sisters]]'' |{{Karogs|Īrija}} {{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |[[Pīters Malens]] (''Peter Mullan'') |- |2003 |"[[Atgriešanās]]" |{{Karogs|Krievija}} |[[Andrejs Zvjagincevs]] |- |2004 |"[[Vera Dreika]]" (''Vera Drake'') |{{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |[[Maiks Lī]] |- |2005 |"[[Kuprainais kalns]]" |{{Karogs|ASV}} |[[Ans Lī]] |- |2006 |''[[Sānxiá Hǎorén]]'' |{{Karogs|Ķīna}} |[[Dzja Džanke]] (''贾樟柯'') |- |2007 |"[[Iekāre, piesardzība]]" |{{Karogs|Taivāna}} {{Karogs|Ķīna}} {{Karogs|ASV}} |[[Ans Lī]] |- |2008 |"[[Cīkstonis (filma)|Cīkstonis]]" |{{Karogs|ASV}} |[[Darens Aronovskis]] |- |2009 |''[[Lebanon]]'' |{{Karogs|Izraēla}} |[[Samuels Maozs]] (''Samuel Maoz'') |- |2010 |"[[Kaut kur]]" (''Somewhere'') |{{Karogs|ASV}} |[[Sofija Kopola]] |- |2011 |"[[Fausts (2011. gada filma)|Fausts]]" (''Фауст'') |{{Karogs|Krievija}} |[[Aleksandrs Sokurovs]] (''Александр Сокуров'') |- |2012 |"[[Pieta (filma)|Pieta]]" (''피에타'') |{{Karogs|Dienvidkoreja}} |[[Kims Kidoks]] |- |2013 |''[[Sacro GRA]]'' |{{Karogs|Itālija}} |[[Džanfranko Rosi]] (''Gianfranco Rosi'') |- |2014 |"[[Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci]]" |{{Karogs|Zviedrija}} |[[Rojs Andešons]] |- |2015 |''[[Desde allá]]'' |{{Karogs|Venecuēla}} |[[Lorenso Vigass]] (''Lorenzo Vigas'') |- |2016 |''[[Ang Babaeng Humayo]]'' |{{Karogs|Filipīnas}} |[[Lavs Diass]] (''Lav Diaz'') |- |2017 |"[[Ūdens forma]]" |{{Karogs|ASV}} |[[Giljermo del Toro]] |- |2018 |"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" |{{Karogs|Meksika}} |[[Alfonso Kuarons]] |- |2019 |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |{{Karogs|ASV}} |[[Tods Filipss]] |- |2020 |"[[Klejotāju zeme]]" |{{Karogs|ASV}} |[[Hloja Žao]] |- |2021 |"[[Notikums (2021. gada filma)|Notikums]]" (''L'événement'') |{{Karogs|Francija}} |[[Odrija Divāna]] (''Audrey Diwan'') |- |2022 |''[[All the Beauty and the Bloodshed]]'' |{{Karogs|ASV}} |[[Lora Poitresa]] (''Laura Poitras'') |- |2023 |"[[Nabaga radības]]" |{{Karogs|Īrija}}, {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}, {{Karogs|ASV}} |[[Jorgs Lantims]] |- |2024 |"[[Blakusistaba]]" |{{Karogs|Spānija}} |[[Pedro Almodovars]] |- |2025 |"[[Tēvs māte māsa brālis]]" (''Father Mother Sister Brother'') |{{Karogs|ASV}}, {{Karogs|Īrija}}, {{Karogs|Francija}} |[[Džims Džārmušs]] |- |2026 |"[[Nezināmā sieviete]]" (''Kvinde, ukendt'') |{{Karogs|Dānija}}, {{Karogs|Zviedrija}}, {{Karogs|Latvija}} |[[Maja el Tūhī]] (''May el-Toukhy'') |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.labiennale.org/it Venēcijas kinofestivāls] {{It ikona}} {{Apbalvojums-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi kino]] [[Kategorija:Venēcijas kinofestivāls]] blauw01njsk0xo2b4fi98rtxdtj2qge 0 527268 4521557 4313053 2026-09-13T11:11:49Z Bendžamins 76862 4521557 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|26}} | birth_place = | caps1 = 20 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre II]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Klamāra}} | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | goals1 = 0 | height = 186 | image = Castelletto asse fcn 2425.png | caption = Žans Šarls Kasteleto 2025. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Žans Šarls Kasteleto | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2012—2013 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears3 = 2013 | nationalyears4 = 2013 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | years2 = 2013—2015 | caps2 = 48 | goals2 = 1 | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge]] | years3 = 2015—2017 | caps3 = 3 | goals3 = 0 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalyears5 = 2014 | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam6 = {{fb|CMR}} | nationalyears6 = 2017— | nationalcaps6 = 35 | nationalgoals6 = 2 | years4 = 2016 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Royal Excel Mouscron|Mouscron-Péruwelz]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Red Star F.C.|Red Star]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 32 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | years6 = 2017—2020 | caps6 = 86 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | years7 = 2020—2025 | caps7 = 163 | goals7 = 4 | clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | years8 = 2025— | caps8 = 8 | goals8 = 0 }}'''Žans Šarls Viktors Kasteleto''' ({{Val|fr|Jean-Charles Victor Castelletto}}; dzimis {{Dat|1995|1|26}}) ir [[Kamerūna]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]] komandu ''[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]''. Iepriekš spēlējis [[Francija]]s komandās ''[[AJ Auxerre]]'', [[Red Star F.C.|''Red Star'']], [[Stade Brestois 29|''Brest'']] un ''[[FC Nantes|Nantes]]'', kā arī [[Beļģija]]s komandās ''[[Club Brugge]]'' un ''[[Royal Excel Mouscron]]''. [[Kamerūnas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2017. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Nantes''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2021—22 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}} {{Kamerūnas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Kasteleto, Žans Šarls}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Odesas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] [[Kategorija:Royal Excel Mouscron spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]] 0y8lyuvomjvkhogq5xg6oyubznf1b9f 0 534951 4521388 4459048 2026-09-13T07:28:51Z Pirags 3757 pap 4521388 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Staldzenes jūrmala - panoramio (1).jpg|thumb|270px|Staldzenes stāvkrasts]] '''Staldzenes stāvkrasts''' ir 4 līdz 18 m augsta [[Baltijas jūra]]s krasta daļa [[Ventspils novads|Ventspils novada]] un [[Ventspils]] pilsētas teritorijā, ietverot 9 km garu jūras krasta posmu gar Ventspils daļu [[Staldzene|Staldzeni]] līdz [[Liepene (ciems)|Liepenes ciemam]]. == Vēsture == 2001. gadā 8,6 ha platībā izveidoja ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli, lai aizsargātu Kurzemes apledojuma [[morēna]]s atsegumus, Latvijas apledojuma beigu fāzes māla un citu Baltijas baseina vēsturisko stadiju nogulumus.<ref name="kurzeme.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/atputa-daba/247-staldzenes-stavkrasts/ |title=Staldzenes Stāvkrasts |access-date={{dat|2023|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230226224934/https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/atputa-daba/247-staldzenes-stavkrasts/ }}</ref> 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā Staldzenes stāvkrastā divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] priekšmetu. [[Staldzenes depozīts]] ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> [[2021. gads Latvijā|2020. gadā]] Staldzenes stāvkrastu nosauca par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/latvijas-2021-gada-geovieta--staldzenes-stavkrasti.a388902/|title=Latvijas 2021. gada ģeovieta – Staldzenes stāvkrasti|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-14|language=lv}}</ref> == Biotopi == Staldzenes stāvkrastā atrodas gan Eiropas, gan Latvijas nozīmes aizsargājamie biotopi: mežainas jūrmalas kāpas, boreālie meži, kaļķainas smiltāju pļavas, ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas. Dabas pieminekļa teritorijā sastopamas 8 īpaši aizsargājamas augu sugas. [[Dabas aizsardzības pārvalde]] ierosināja palielināt dabas pieminekļa garumu no [[Lošupe]]s Ventspils pilsētas virzienā.<ref name="kurzeme.lv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|57|27|24|N|21|36|42|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Ventspils]] 91une1uw7qobz3ekdf9mllt86b2305b 0 536403 4521539 4469135 2026-09-13T10:53:38Z Bendžamins 76862 4521539 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|17}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 20 | caps3 = 37 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC|Leicester City]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Wesley Fofana 2022.jpg | caption = Veslijs Fofana 2022. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Veslijs Fofana | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019—2020 | years3 = 2020—2022 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | years4 = 2022— | caps4 = 57 | goals4 = 1 | nationalyears2 = 2023 | nationalteam2 = {{fb|Francija}} | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 }} '''Veslijs Tidžans Fofana''' ({{Val|fr|Wesley Tidjan Fofana}}, dzimis {{Dat|2000|12|17}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Fofana pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']] un Anglijas komandā [[Leicester City FC|''Leicester City'']]. [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|6|16||bez}} pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]]. == Sasniegumi == '''Leicester City''' * [[FA kauss]]: 2020—21 '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bušdironā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Fofana, Veslijs}} glf6arv443sl9seuokhgn7mo5562ds7 0 538182 4521526 4489851 2026-09-13T10:33:44Z GrupaJuuk 113748 /* Nominācijas un apbalvojumi */ 4521526 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Juuk'' | Attēls = Juuk, 2026.JPG | Vieta = [[Latvija]] | Žanrs = [[folkroks]],<br />[[alternatīvais roks]] | Gadi = 2017–pašlaik | Dalībnieki = {{ubl | [[Edgars Šubrovskis]] | [[Sniedze Prauliņa]] | [[Oskars Jansons]] | [[Rasa Pole]] | [[Ričards Dauksts]] | Niks Moss Rodžerss (''Nick Moss Rogers'') }} | Bij_dalībnieki = {{ubl | [[Dina Skreitule]] | [[Rinalds Maksimovs]] | [[Kalvis Sležis-Zaļkalns]] }} | Apraksts = Grupa ''Juuk'' 2026. gadā Rīgā | Att_izm = 250 }} '''''Juuk''''' ir [[Latvija]]s [[mūzikas grupa]], kas veido oriģinālmūziku, ietekmējoties no [[folkroks|folkroka]], [[Drīmpops|drīmpopa]], amerikāņu folkmūzikas un sakrālās mūzikas. Dziesmas un aranžējumi tiek radīti, spēlējot gan roka, gan akustiskos instrumentus ([[bungas]] un [[Sitamie instrumenti|perkusijas]], [[basģitāra]] un [[bandžo]], [[ģitāra]]s, [[vijole]] un [[flauta]]), tādējādi apvienojot akadēmisku, inteliģentu manieri ar roka un folka tiešumu un vienkāršību un pāri visam saglabājot [[balāde]]s melodiju. Grupā ''Juuk'' apvienojušies Latvijas alternatīvās, roka, folka un džeza scēnas mūziķi — komponists, dziesminieks, ģitārists [[Edgars Šubrovskis]], komponiste, dziedātāja, flautiste [[Sniedze Prauliņa]], komponists, multiinstrumentālists [[Oskars Jansons]], vijolniece Rasa Pole, ģitārists Ričards Dauksts un bundzinieks Niks Moss Rodžerss (''Nick Moss Rogers)''. [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] (2024) ieguvēji kategorijā "''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums" (albums "Muļķa stabule"). Grupas albumi bijuši nominēti [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons"]] un [[Austras balva]]i. == Darbība == Grupa dibināta 2017. gadā. Kopš tā laika tai bijusi aktīva koncertdarbība Latvijā — atsevišķi grupas koncerti un dalība festivālos (Ceļojošais festivāls “Vadātājs”, mūzikas un mākslas festivāls “[[Laba Daba]]”, [[Valmiermuižas etnomūzikas festivāls]], Valmieras vasaras teātra festivāls, kā arī ''Zagare Fringe Festival'' un ''Saulės muzikos festivalis'' Lietuvā). === Debijas albums “Indulgenču tirgotāji” (2019) === Ietekmējoties no ASV un Rietumeiropas folkmūzikas mantojuma, ''Juuk'' pirmais albums “Indulgenču tirgotāji” bija veltīts kultūrai, kura ir eksistējusi vienmēr — no ceļmalām un tavernām līdz rokmūzikai; mūzikai, kas sākotnēji domāta nevis koncertzālēm, bet kopā spēlēšanai virtuvēs, viesistabās vai citādi sanākot kopā. Albumu rakstījis, ieraksta laikā miksējis un producējis Latvijas alternatīvās scēnas veterāns [[Ingus Baušķenieks]] savā studijā ''Bicycle Systems''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/grupa-juuk-izdod-debijas-albumu-indulgencu-tirgotaji-un-aicina-uz-koncertu.a324245/|title=Grupa «Juuk» izdod debijas albumu «Indulgenču tirgotāji» un aicina uz koncertu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> Mūzikas žurnālists Jānis Žilde albumu ierindojis portāla [[Tvnet.lv|TVNET]] 2019. gada albumu topa 1. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6859108/tvnet-gada-albums-1-juuk|title=TVNET gada albums. 1. Juuk|website=Mūzika Latvijā|access-date=2023-04-15|date=2019-12-31|language=lv}}</ref> === Bērnu mūzikas albums “Sikspārņi” (2021) === ''Juuk'' otrajā studijas albumā ir dziesmas ar dzeju bērniem. “Sikspārņi” iecerēts kā albums ģimenei ja ģimenē klausās arī ārpusmeinstrīma mūziku ''folk'', ''country'' un ''rock'' stilā. Albumā ir komponista [[Edgars Mākens|Edgara Mākena]] 3 dziesmu cikls ar [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] dzeju, kuru papildina arī Sniedzes Prauliņas, Edgara Šubrovska un Oskara Jansona skaņdarbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-254-juuk-albums-siksparni-2021.a172354/|title=# 254 JUUK - albums "Sikspārņi" (2021)|website=naba.lsm.lv|access-date=2023-04-15}}</ref> Komentējot albumu, grupas dalībnieks Oskars Jansons saka: “Muzikālā teritorija, rakstot bērniem, ir pavisam citādāka — varam atļauties būt naivāki un vairāk eksperimentēt.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/08/grupa-juuk-izdod-bernu-muzikas-albumu-siksparni/|title=Grupa «Juuk» izdod bērnu mūzikas albumu «Sikspārņi» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-04-15|archive-date=2023-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411215216/https://www.fold.lv/2021/08/grupa-juuk-izdod-bernu-muzikas-albumu-siksparni/}}</ref> === Baltijas balāžu albums “Muļķa stabule” (2023) === Trešajā studijas albumā iekļautās dziesmas radītas ar latviešu un lietuviešu dzejas rindām un nodēvētas par Baltijas balādēm. Tie ir notikumu, ainu un prāta dēku pārstāsti un tēlojumi. “Muļķa stabulē” klausītājs var doties ceļojumā no Antana A. Jonīna un Henrika Radauska gotiskajām [[Antiutopija|antiutopijām]] līdz [[Linards Tauns|Linarda Tauna]] vasaras idillei, un no [[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]] laikmeta vērojumiem līdz [[Pēteris Draguns|Pētera Draguna]] un [[Andris Ogriņš|Andra Ogriņa]] pārlaicīgajām cilvēkdrāmām. Dažādu ietekmju salikums izpaužas arī mūzikas stilistikā — “Muļķa stabules” skanējumu ietekmējusi pašmāju, eiropiešu un amerikāņu folkmūzika, roks, drīmpops, senā mūzika un, protams, balādes. Grupas dziesmu trīs autori ir arī solisti — [[Edgars Šubrovskis]], [[Oskars Jansons]] un [[Sniedze Prauliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/grupa-juuk-izdevusi-jaunu-albumu-un-aicina-uz-koncertu.1348|title=Grupa "Juuk" izdevusi jaunu albumu un aicina uz koncertu|website=[[lasi.lv]]}}</ref> === Albums “Tulkojumi” ar dažādu tautu un autoru dziesmām (2025) === Albumā piedalās ne tikai grupa, bet arī viesmūziķi — dziedātāji Mārtiņš Vilnītis (“[[Nova Koma]]”) ar dziesmu “Pasaule ir neērta vieta” (oriģinālā to izpilda “[[Bērnības milicija]]”) un Asmika Bagojana, kuras balss dzirdama četrās armēņu tautas dziesmās no Komitasa pierakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/jauns-albums/grupas-juuk-albums-tulkojumi-2025.a216155/|title=Grupas "Juuk" albums "Tulkojumi" (2025)|website=[[klasika.lsm.lv]]}}</ref> === Citas aktivitātes === Arī veidota mūzika filmai “[[Smilšu kovbojs]]” (rež. [[Marta Elīna Martinsone]], 2017), dokumentālajai filmai “Pārgājiens ‘44” (rež. Lauris Ābele, Mārcis Ābele, 2019, Latvijas Televīzijas projekts “Latvijas kods”), teātra izrādei “Miega peles” (rež. [[Paula Pļavniece]], 2019, [[Dirty Deal Teatro]]), raidījumam “Pa straumei” (Latvijas Televīzija, 2020), bet animācijas filmai “[[Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi]]” (rež. [[Edmunds Jansons]], 2019) veidota tituldziesma “Runājošo suņu dziesma” un fona mūzika. == Diskogrāfija == {| class="wikitable" !Gads !Nosaukums !Informācija |- !2019 | Indulgenču tirgotāji | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], lejupielāde, straumēšana |- !2020 | Divi koncerti | * Izdevējs: Juuk * Formāts: lejupielāde, straumēšana |- !2021 | Sikspārņi | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], lejupielāde, straumēšana |- !2023 | Muļķa stabule | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], kasete, lejupielāde, straumēšana |- !2025 | Tulkojumi | * Izdevējs: [[Biedrība HI]] * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], [[LP ieraksts|LP]], kasete, lejupielāde, straumēšana |} == Nominācijas un apbalvojumi == * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2020 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais alternatīvās vai indie mūzikas albums” un “Labākais albuma dizains” — albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-nominanti/|title=Zelta Mikrofons 2020 nominanti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2023-04-15|date=2020-01-09|language=lv|archive-date=2023-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415112706/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-nominanti/}}</ref> * Latvijas mūzikas žurnālistu, koncertu rīkotāju un industrijas profesionāļu [[Austras balva]] 2019 nominācija — gada albums “Indulgenču tirgotāji”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.delfi.lv/news/music/austras-balva-2019-juuk-pieradinatais-kantri-albums-indulgencu-tirgotaji.d?id=51626035|title='Austras balva 2019'. 'Juuk' pieradinātais kantrī – albums 'Indulgenču tirgotāji'|last=Delfi|website=kultura.delfi.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2022 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “Labākais albuma dizains” — albums “Sikspārņi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/481694-zinami-zelta-mikrofons-2022-balvu-nominanti|title=Zināmi "Zelta mikrofons 2022" balvu nominanti|website=Jauns.lv|access-date=2023-08-28|language=lv}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2024 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] laureāts kategorijā “''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums” — albums “Muļķa stabule”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/09.03.2024-apbalvoti-zelta-mikrofona-laureati-gada-albums-grupas-astronout-777.a546091/|title=Apbalvoti «Zelta mikrofona» laureāti; gada albums – grupas «Astro´n´out» «777»|website=www.lsm.lv}}</ref> * Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2026 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]] nominācija kategorijā “''Indie'' vai alternatīvās mūzikas albums” un “Labākais albuma dizains” — albums “Tulkojumi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/07.01.2026-pazinoti-zelta-mikrofona-2026-nominanti-visvairak-nominaciju-grupai-prata-vetra.a628981/|title=Paziņoti «Zelta mikrofona 2026» nominanti; visvairāk nomināciju grupai «Prāta vētra»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-28|language=lv}}</ref> * Latvijas mūzikas žurnālistu, koncertu rīkotāju un industrijas profesionāļu [[Austras balva]] 2026 nominācija — gada albums “Tulkojumi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/11.09.2026-izstasti-albumu-cittautu-muzika-latviesu-mele-grupas-juuk-albuma-tulkojumi.a662858/|title=Izstāsti albumu. Cittautu mūzika latviešu mēlē grupas «Juuk» albumā «Tulkojumi»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] byacvt8fpfm8do0u8kis3yu9ne70n01 0 543998 4521520 4513386 2026-09-13T10:26:31Z Bendžamins 76862 4521520 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|11}} | birth_place = | caps1 = 19 | caps2 = 3 | caps3 = 36 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC|Paris FC B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims B]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Gonesa}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 190 | image = AxelDisasi (cropped).jpg | caption = Aksels Disasī 2019. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Aksels Disasī | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2015—2016 | years3 = 2016—2019 | years4 = 2016—2020 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | caps4 = 45 | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 99 | goals5 = 7 | years6 = 2023— | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | caps6 = 37 | goals6 = 3 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2025 | caps7 = 7 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years8 = 2026 | caps8 = 14 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | years9 = 2026— | caps9 = 2 | goals9 = 0 }}'''Aksels Arturs Disasī''' ({{Val|fr|Axel Arthur Disasi}}, dzimis {{Dat|1998|3|11}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Disasī spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'', kas viņu īrē no [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Iepriekš Disasī ir spēlējis Francijas komandās [[Paris FC|''Paris FC'']], [[Stade de Reims|''Stade de Reims'']] un [[AS Monaco|''AS Monaco'']], kā arī Anglijas komandās ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' un ''[[West Ham United FC|West Ham United]]''. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Stade de Reims''' * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2017—18 '''Chelsea''' * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2023—24<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/68329936 |title=Chelsea 0—1 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 February 2024 |access-date=7 April 2024}}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]] finālists: [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/63932622 |title=Argentina 3—3 France |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=18 December 2022 |access-date=18 December 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Valduāzā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Disasī, Aksels}} [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Paris FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] itdl0o8vgpxe139448porgjwg2ytw74 0 549954 4521509 3911229 2026-09-13T09:49:04Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Oskars Mingvesa]] to [[Oskars Mingesa]] 4521509 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oskars Mingesa]] b0cuzqipkrzmcbv7td2j6u4zvdcb1ts 0 550341 4521566 4375249 2026-09-13T11:21:31Z Bendžamins 76862 4521566 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|7|3}} | birth_place = | caps1 = 10 | caps2 = 27 | caps3 = 76 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|Caen]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Vannes OC|Vannes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[CS Sedan Ardennes|Sedan]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Kāna|2s=Kāna (Francija)}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 188 | image = ZSPB-Bordo (3).jpg | caption = Benuā Kostils 2018. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Benuā Kostils | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2005—2009 | years2 = 2008—2009 | years3 = 2009—2011 | years4 = 2011—2017 | caps4 = 219 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"|Bordeaux]] | years5 = 2017—2022 | caps5 = 164 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 16 | goals6 = 0 | years7 = 2023 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | caps7 = 0 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 13 | goals8 = 0 | totalcaps = 527 | totalgoals = 0 }}'''Benuā Gijs Robērs Kostils''' ({{Val|fr|Benoît Guy Robert Costil}}; dzimis {{Dat|1987|7|3}}) ir [[Franči|franču]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas [[SM Caen|''Caen'']], [[Vannes OC|''Vannes'']], [[CS Sedan Ardennes|''Sedan'']], [[Stade Rennais F.C.|''Rennes'']], [[Bordo "Girondins"|''Bordeaux'']], [[AJ Auxerre|''Auxerre'']] un [[Lille OSC|''Lille'']]., kā arī Itālijas komandā [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Francijas futbola izlases rindās vienīgo spēli aizvadījis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kostils, Benuā}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SM Caen spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Kalvadosā dzimušie]] 1w5t2usl4y6mqs1tgitcud3peo7bfzz 3 552927 4521311 3934857 2026-09-13T04:26:37Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:YssaLang]] uz [[Dalībnieka diskusija:Nath A Lee]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/YssaLang|YssaLang]]" to "[[Special:CentralAuth/Nath A Lee|Nath A Lee]]" 3934857 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=YssaLang}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 14. oktobris, plkst. 10.40 (EEST) l2wd86fud4x0rce0a5asb78cltmdqs3 0 554511 4521432 4465542 2026-09-13T08:21:36Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg]] → [[File:British Army OF-7.svg]] → The file was renamed on Commons, but the filename was not changed in the language versions because Delinker did not perform the task. ([[c:c:GR]]) 4521432 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Britu armija | image = [[Attēls:British Army crest.svg|frameless|150px]]<br />Britu armijas ģērbonis | dates = | country = [[Skotijas Karaliste]] (daļēji) (līdz 1707)<br>[[Anglijas Karaliste]] (līdz 1707)<br>[[Lielbritānijas Karaliste]] (1707–1800)<br>[[Apvienotā Karaliste]] (1801–pašlaik) | allegiance = [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Apvienotās Karalistes Karalis]] | type = [[Armija]] | role = [[Sauszemes bruņotie spēki]] | size = 76 220 aktīvajā dienestā (2023. gada jūlijs)<ref name="stats">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.uk/government/statistics/quarterly-service-personnel-statistics-2023/quarterly-service-personnel-statistics-1-july-2023|title=Quarterly service personnel statistics 1 July 2023|publisher=Ministry of Defence|access-date=22 September 2023}}</ref><br />4140 [[Gurkas]] ( 2023. gada jūlijā)<ref name="stats"/><br />26 760 [[Brīvprātīgie rezervisti]] (2023. gada jūlijā)<ref name="stats"/> | command_structure = [[Lielbritānijas bruņotie spēki]] | garrison = | garrison_label = | nickname = | patron = | motto = | colours = | colours_label = | march = | mascot = | equipment = | equipment_label = | battles = | anniversaries = | decorations = | battle_honours = <!-- Commanders --> | website = https://www.army.mod.uk/ | commander1 = [[Čārlzs III Vindzors]] | commander1_label = [[Armijas Virspavēlnieks]] | commander2 = [[Ģenerālis]] [[Rolands Volkers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=General Sir Roly Walker KCB DSO |url=https://www.gov.uk/government/people/roly-walker |access-date=2024-06-17 |website=GOV.UK |language=en}}</ref> | commander2_label = [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Ģenerālštāba priekšnieks]] | commander3 = [[Ģenerālleitnants]] [[Deivids Īstmens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.army.mod.uk/who-we-are/our-people/senior-leaders/deputy-chief-of-the-general-staff/|title=Appointment of Lt Gen David Eastman MBE as the Deputy Chief of the General Staff|publisher=British Army|access-date=11 Jun 2024}}</ref> | commander3_label = [[Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks]] | commander4 = [[Varentoficieris]] [[Pols Keirnijs]] | commander4_label = [[Armijas virsseržants]] | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = [[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|center|border|100px]] | identification_symbol_label = [[Kara karogs]] | identification_symbol_2 = [[Attēls:Flag of the British Army.svg|center|border|100px]] | identification_symbol_2_label = Neceremoniālais karogs | start_date = 1660. gada 1. janvāris<ref>Noel T. St. John Williams (1994). Redcoats and courtesans: the birth of the British Army (1660–1690). Brassey's. p. 16. ISBN 9781857530971.</ref><ref>Clifford Walton (1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. pp. 1–2.</ref> }} '''Britu armija''' ({{val|en|British Army}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvenie [[Sauszemes bruņotie spēki|sauszemes kara spēki]], kas ir daļa no [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem]] kopā ar [[Lielbritānijas Karaliskā Jūras kara flote|Karaliskajiem jūras spēkiem]] un [[Karaliskie Gaisa spēki|Karaliskajiem gaisa spēkiem]]. Uz 2023. gada 1. jūliju Lielbritānijas armijā bija 76 225 pastāvīgās pilnas slodzes militārpersonas, 4139 [[gurkas]], 26 755 brīvprātīgie rezerves karavīri un 4532 pārējie darbinieki, kopā 111 651 militārpersonas.<ref>"Quarterly service personnel statistics 1 July 2023". gov.uk. 22 September 2023.</ref> Mūsdienu Lielbritānijas armijas vēsture aizsākās 1707. gadā, pirms tam pastāvot [[Anglijas armijai]] un [[Skotijas armijai]] kuras tika izveidotas 1660. gada [[Stjuartu restaurācija|atjaunošanas]] laikā. Termins ''Britu armija'' tika pieņemts 1707. gadā pēc Anglijas un Skotijas [[Akts par ūniju|savienības akta]] parakstīšanas.<ref>Walton, Clifford (1 January 1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. p. 16.</ref> Britu armijas locekļi zvēr uzticību monarham kā savam armijas virspavēlniekam,<ref>https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/43291/Ch18.pdf</ref> taču 1689. gada tiesību aktam un 1689. gada tiesību prasījuma aktam ir nepieciešama parlamenta piekrišana, lai kronis varētu uzturēt miera laika pastāvīgu armiju.<ref>"Bill of Rights 1689". UK Parliament. Archived from the original on 12 March 2017. Retrieved 9 March 2017.</ref> Tāpēc [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlaments]] apstiprina armiju, pieņemot Bruņoto spēku likumu vismaz reizi piecos gados. Armiju pārvalda [[Lielbritānijas Aizsardzības ministrija]] un komandē [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Ģenerālštāba priekšnieks]]. Britu armija ir piedalījusies lielākajos miltārajos konfliktos starp pasaules lielvarām, tostarp [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]], [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārajā karā]], [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Krimas karš|Krimas karā]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Lielbritānijas uzvaras lielākajā daļā šo izšķirošo karu ļāva tai ietekmēt notikumus pasaulē un nostiprināties kā viena no pasaules vadošajām militārajām un ekonomiskajām lielvarām.<ref>Louis, William Roger; Low, Alaine M.; Porter, Andrew (1 January 2001). The Oxford History of the British Empire: The nineteenth century. Oxford University Press. p. 332. ISBN 978-0-19-924678-6.</ref> Kopš [[Aukstais karš|aukstā kara]] beigām Lielbritānijas armija ir bijusi izvietota vairākās konfliktu zonās, bieži vien kā ekspedīcijas spēku, [[koalīcija]]s spēku vai [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s miera uzturēšanas operācijas sastāvdaļa.<ref>cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. "The British Army — Operations and Deployments". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.</ref> == Armijas struktūra == Armijas štābs atrodas Endoverā, [[Hempšīra|Hempšīrā]], un ir atbildīgs par spēku nodrošināšanu operatīvai darbībai, ko nodrošina [[pastāvīgais apvienotais štābs]].<ref>cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. "The British Army — Higher Command". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.</ref> Armijas komandstruktūra ir hierarhiska, un vispārējā vadība atrodas [[Ģenerālštāba priekšnieka]] (CGS) vadībā, kurš ir tieši pakļauts Lielbritānijas bruņoto spēku vadītāja Aizsardzības štāba priekšniekam. Ģenerālštāba priekšnieku atbalsta Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks. Armijas štābs tālāk ir sadalīts divās pakļautās komandstruktūrās — Lauka armijas un Mājas pavēlniecībā, katru komandē [[ģenerālleitnants]].<ref name="army.mod.uk">"Command Structure". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.</ref> Šīs divas pavēlniecības struktūras kalpo atšķirīgiem mērķiem un ir sadalītas [[divīzija|divīziju]] un [[brigāde|brigāžu]] struktūrā, kuras pašas sastāv no sarežģītu mazāku vienību, piemēram, [[bataljons|bataljonu]], sajaukuma. Britu armijas vienības ir vai nu pilnas slodzes “regulārās” vienības, vai nepilnas slodzes armijas rezerves vienības. === Lauka armija === Lauka armijas komandiera vadībā Lauka armija ir atbildīga par spēku ģenerēšanu un sagatavošanu pašreizējām un ārkārtas operācijām. Lauka armijā ietilpst<ref name="army.mod.uk"/> ** 1. divīzija (Apvienotā Karaliste) ** 3. divīzija (Apvienotā Karaliste) divīzija, kas ir Apvienotās Karalistes stratēģiskā sauszemes kara militārā vienība ** 6. divīzija (Apvienotā Karaliste) ** 16. Gaisa trieciendesanta Brigāde ir Lielbritānijas armijas gaisa desanta uzbrukuma formējums.<ref>"16 Air Assault Brigade". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.</ref> ** Sauszemes kara centrs kas ir atbildīgs par kaujas mobilitātes pielāgošanos, lai nodrošinātu panākumus operācijās. === Speciālie spēki === {{Pamatraksts|Īpašais gaisa dienests}} Lielbritānijas armija Apvienotās Karalistes Speciālo spēku direktorātam pievieno divus no trim speciālo spēku formējumiem: [[Īpašais gaisa dienests|Īpašo gaisa dienestu]] (SAS) un [[Speciālo izlūkošanas pulku]] (SRR).<ref>"Special Reconnaissance Regiment". Parliament of the United Kingdom. Archived from the original on 25 April 2010. Retrieved 26 March 2010.</ref> === Koloniālās vienības === Britu armija vēsturiski ietvēra sevī daudzas vienības no tagadējām [[Sadraudzības personālūnija|Sadraudzības valstīm]]. Kad [[Britu impērija]] tika nodibināta Ziemeļamerikā (ieskaitot [[Bermudu salas]]) un [[Rietumindija|Rietumindijā]] 17. gadsimta sākumā nebija pastāvīgas angļu armijas, bija tikai milicija, Jeomanrija un [[karaliskie miesassargi]], kuru galvenais uzdevums bija valsts aizsardzība. Nekavējoties jaunie militārie formējumi tika veidoti arī kolonijās. Koloniālā milicija sākotnēji aizstāvēja kolonijas pret pamatiedzīvotājiem un Eiropas konkurentiem. Kad pastāvošā Anglijas armija, vēlāk Lielbritānijas armija, radās un sāka dienestu kolonijās, koloniālās milicijas cīnījās plecu pie pleca ar to vairākos karos, tostarp [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]]. Dažas no koloniālās milicijas vienībām nostājās amerikāņu pusē [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā. == Armijas militāro formāciju veidi == * [[Britu armijas kājnieki|Kājnieki]] — Lielbritānijas kājnieki sastāv no 36 regulārajiem bataljoniem un 14 teritoriālajiem bataljoniem, kas veido 17 pulkus ar vienu vai vairākiem regulārajiem bataljoniem un vairumā gadījumu pievienotiem Teritoriālās armijas bataljoniem. * [[Lielbritānijas kavalērija]] pašlaik sastāv no [[Pils kavalērijas pulks|Pils kavalērijas pulka]]; atlikušie astoņi esošie regulārie kavalērijas pulki ir saglabājuši savus nosaukumus tikai nomināli, jo tie ir daļa no [[Karaliskais bruņutanku korpuss|Karaliskā bruņutanku korpusa]]. No neregulārās armijas dienestā paliek tikai četri Jomanu jātnieku pulki, kas arī ir saglabājuši savus nosaukumus tikai nomināli, jo astoņi regulārie jātnieku pulki arī ir daļa no Karaliskā bruņutanku korpusa kā Teritoriālās armijas sastāvdaļa. Lielbritānijas armijas pamata taktiskā vienība ir [[bataljons]]. Pulks veic administratīvās funkcijas un ir atbildīgs arī par vienību vervēšanu. Līdzīgu funkciju kā pulki veic "korpusi", kas nekādā gadījumā nav jāuztver kā sauszemes spēku operatīvās vienības ar tādu pašu nosaukumu. * [[Karaliskais bruņutanku korpuss]] * [[Karaliskā artilērija]] * [[Karalisko inženieru korpuss]] * [[Karalisko elektroinženieru un mehānisko inženieru korpuss]] * Karaliskais sakaru korpuss * Izlūkošanas korpuss * Karaliskais loģistikas korpuss * Armijas gaisa korpuss * Karaliskās armijas kapelānu departaments * Ģenerāļa adjutantu korpuss * Militārās policijas nodaļa, Ģenerāļa adjutantu korpusa provosts * Armijas juridiskie dienesti * Štāba un personāla atbalsta nodaļa * Izglītības un apmācības dienesti * Karaliskās armijas medicīnas dienests * Karaliskās armijas veterinārais korpuss * Armijas mūzikas korpuss * Armijas fiziskās sagatavotības korpuss * Kājnieku ieroču skolas korpuss == Dienesta pakāpes un zīmotnes == === Vēsturiskās zīmotnes === {| style="border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;" |- style="background-color:#CCCCCC;" ! Dienesta pakāpju grupa ! colspan=5| Augstākie virsnieki ! colspan=4| Lauka virsnieki ! colspan=3| Jaunākie virsnieki ! |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1880—1902) | [[Attēls:Field Marshal (OF-10) 1881-1905.gif|50px|Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Attēls:General (OF-9) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālis]] | [[Attēls:Lieutenant-General (OF-8) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālleitnants]] | [[Attēls:Major-General (OF-7) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālmajors]] | [[Attēls:Brigadier (OF-6) 1881-1905.gif|50px|Brigadieris]] | | [[Attēls:British&Empire-Army-Col(1881-1902).svg|30px|Pulkvedis]] | [[Attēls:British&Empire-Army-LtCol(1881-1902).svg|30px|Pulkvežleitnants]] | [[Attēls:British&Empire-Army-Maj(1881-1902).svg|30px|Majors]] | [[Attēls:British&Empire-Army-Capt(1881-1902).svg|30px|Kapteinis]] | [[Attēls:British&Empire-Army-Lt(1881-1902).svg|30px|Leitnants]] | [[Attēls:British&Empire-Army-2Lt(1881-1902).svg|30px|Otrais leitnants]] | [[Attēls:blank.svg|50px]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | [[Brigadieris]] | | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1902—1920) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | [[Attēls:British Army (1920–1922) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:blank.svg|50px]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | [[Brigadieris]] | | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1920—1921) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | [[Attēls:British Army (1920–1922) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | [[Brigadieris]] | | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1921—1928) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Pulkvedis komandants]]/<br />[[Štāba pulkvedis]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! (1928—1953) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Brigadieris]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! (1953—2022) | [[Attēls:British Army OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army OF-7.svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Brigadieris]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! (2022—) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Brigadieris]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="background-color:#CCCCCC; text-align:center;" ! [[NATO]] Kods ! OF-10 ! OF-9 ! OF-8 ! OF-7 ! colspan=2| OF-6 ! OF-5 ! OF-4 ! OF-3 ! OF-2 ! colspan=2| OF-1 ! OF-D |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |last=Bates |first=Gill |year=2010 |title=Rising Star: China's New Security Diplomacy |publisher=Brookings Institution Press |page=[https://books.google.com/books?id=lXkvEIUmg68C&dq=%22nationalist+Boxers%22&pg=PA25 25] |isbn=978-0-8157-0453-9 }} * {{ziņu atsauce |author=BBC staff |date=6 January 2007 |title=Recruitment Age for Army Raised |work=BBC News |url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/6236345.stm |archive-url=https://web.archive.org/web/20120208183807/http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/6236345.stm |archive-date=8 February 2012}} * {{grāmatas atsauce|last=Beevor |first=Antony |author-link=Antony Beevor |year=1990 |title=Inside the British Army |location=London |publisher=Chatto & Windus |isbn= 0-7011-3466-6 }} * {{ziņu atsauce |last=Buchanan |first=Michael |date=27 November 2008 |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/7749793.stm|title=Irish swell ranks of UK military |publisher=BBC}} * {{ziņu atsauce|last=Burnside |first=Iain |date=19 May 2010 |url = https://www.theguardian.com/stage/2010/may/19/war-musical-lads-in-their-hundreds |title=Songs for squaddies: the war musical Lads in Their Hundreds |newspaper=The Guardian}} * {{grāmatas atsauce |last=Cassidy |first=Robert M |year=2006 |title=Counterinsurgency and the global war on terror: military culture and irregular war |url=https://archive.org/details/counterinsurgenc0000cass |publisher=Greenwood Publishing Group |isbn=0-275-98990-9 }} * {{grāmatas atsauce |title=The Oxford History of the British Army |editor-first=David |editor-last=Chandler |editor2-first=Ian |editor2-last=Beckett |publisher=Oxford Paperbacks |year=2003 }} * {{grāmatas atsauce |last=Connolly |first=Sean J. |title=The Oxford Companion to Irish history |date=1998 |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |page=[https://archive.org/details/oxfordcompaniont00conn/page/505 505] |isbn=978-0-19-211695-6 |url=https://archive.org/details/oxfordcompaniont00conn/page/505 }} * {{grāmatas atsauce |last=Ensor |first=(Sir) Robert |year=1980 |orig-year=1936 |title=England: 1870–1914. (The Oxford History of England) |volume=XIV |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |isbn=0-19-821705-6 |edition=Revised |url=https://archive.org/details/england18701914o00robe }} * {{grāmatas atsauce |last=Fremont-Barnes |first=Gregory |year=2009 |title=Who Dares Wins&nbsp;– The SAS and the Iranian Embassy Siege 1980 |publisher=Osprey Publishing |isbn=978-1-84603-395-7 |url=https://archive.org/details/isbn_9781846033957 }} * French, David. ''Army, Empire, and Cold War: The British Army and Military Policy, 1945—1971'' (2012) DOI:10.1093/acprof:oso/9780199548231.001.0001 * {{grāmatas atsauce |last=Gilbert |first=Martin |year=2005 |title=Churchill and America |publisher=[[Simon & Schuster]] |page=[https://books.google.com/books?id=vF7wGAzgwfQC&dq=normandy+landings+british+american+61%2C715&pg=PA301 301] |isbn=0-7432-9122-0 }} == Ārējās saites == * https://www.army.mod.uk/ {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Armijas pēc valsts]] [[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]] d55hj4mbpbfexoq36xu7g6k7nlunara 0 554981 4521377 4499582 2026-09-13T07:10:27Z Baisulis 11523 /* 1980. gadi */ latviski..... 4521377 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste|name=[[BAFTA kino balva]]s kategorija<br />"Labākā filma"|image=|presenter=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]|location={{vieta|Lielbritānija}}|holder="[[Cīņa pēc cīņas]]"|website=[http://www.bafta.org/ www.bafta.org]}}'''[[BAFTA kino balva]]s kategorija "Labākā filma"''' ir ikgadēja BAFTA kino balvas kategorija kopš pirmās balvu pasniegšanas ceremonijas 1947. gadā. Nominētas var tikt jebkuras valsts filmas, lai gan britu filmas tiek apbalvotas kategorijā "[[Labākā britu filma]]", bet filmas svešvalodā kopš 1983. gada kategorijā "[[Labākā filma svešvalodā (BAFTA kino balva)|Labākā filma svešvalodā]]". == Laureāti un nominanti == '''Labākā filma no jebkāda avota''' === 1940. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;" | Gads ! style="width:26%;" | Filma ! style="width:22%;" | Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | style="text-align:center" |'''1947'''<br /><small>([[1. BAFTA kino balva|1.]])</small> | style="background:#ccc;" | '''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Viljams Vailers]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | rowspan="7" style="text-align:center" |'''1948'''<br /><small>([[2. BAFTA kino balva|2.]])</small> | style="background:#ccc;" | '''"[[Hamlets (1948. gada filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Lorenss Olivjē]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | ''[[Crossfire]]'' || [[Edvards Dmitriks]]|| [[ASV]] |- | "[[Kritušais elks]]"|| [[Kerols Rīds]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Monsieur Vincent]]''|| [[Moriss Klošs]]|| [[Francija]] |- | ''[[The Naked City]]''|| [[Džūlss Dasēns]]|| [[ASV]] |- | ''[[Paisà]]'' || [[Roberto Rosellīni]]|| rowspan="2" | [[Itālija]] |- | ''[[Quattro passi fra le nuvole]]''|| [[Alesandro Blaseti]] |- | rowspan="7" style="text-align:center" |'''1949'''<br /><small>([[3. BAFTA kino balva|3.]])</small> | style="background:#ccc;" | '''"[[Velosipēdu zagļi]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Vitorio De Sika]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Itālija]]''' |- | ''[[Berliner Ballade]]''|| [[R. A. Stemls]]|| [[Vācija]] |- | ''[[Ostatni etap]]''|| [[Vanda Jakubovska]]|| [[Polija]] |- | ''[[The Set-Up]]''|| [[Roberts Vaizs]]|| [[ASV]] |- | "[[Trešais cilvēks]]" || [[Kerols Rīds]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Sjerramadres dārgumi]]" || [[Džons Hjūstons]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[The Window]]''|| [[Teds Teclafs]] |- |} === 1950. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;" | Gads ! style="width:26%;" | Filma ! style="width:22%;" | Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="7" style="text-align:center" | '''1950'''<br />([[4. BAFTA kino balva|4.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Viss par Ievu]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Džozefs Mankevičs]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Asfalta džungļi]]"|| [[Džons Hjūstons]]|| [[ASV]] |- | ''[[La Beauté du diable]]''|| [[Renē Klērs]]|| [[Francija]] |- | ''[[Intruder in the Dust]]''|| [[Klerenss Brauns]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | ''[[The Men]]''|| [[Freds Cinnemans]] |- | "[[Pilsētā]]" (''On the Town'') || [[Stenlijs Donens]], [[Džīns Kellijs]] |- | "[[Orfejs (filma)|Orfejs]]" (''Orphée'') || [[Žans Kokto]]|| [[Francija]] |- | rowspan="18" style="text-align:center" |'''1951'''<br />([[5. BAFTA kino balva|5.]]) | style="background:#ccc;" | '''''[[La Ronde]]''''' || style="background:#ccc;" | '''[[Makss Ofelss]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Francija]]''' |- | "[[Amerikānis Parīzē]]" || [[Vinsente Minelli]]|| [[ASV]] |- | ''[[The Browning Version]]''|| [[Entonijs Eskvits]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Detective Story]]''|| [[Viljams Vailers]]|| [[ASV]] |- | ''[[Domenica d'agosto]]''|| [[Lučāno Emmers]]|| [[Itālija]] |- | ''[[Fourteen Hours]]''|| [[Henrijs Hetavejs]]|| [[ASV]] |- | ''[[Fröken Julie]]''|| [[Alfs Sjēbergs]]|| [[Zviedrija]] |- | ''[[The Lavender Hill Mob]]''|| [[Čārlzs Kraitons]]|| rowspan="5" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Magic Box]]''|| [[Džons Būltings]] |- | ''[[The Magic Garden]]''|| [[Donalds Svansons]] |- | ''[[The Man in the White Suit]]''|| [[Aleksandrs Makkendriks]] |- | ''[[No Resting Place]]''|| [[Pols Rota]] |- | ''[[The Red Badge of Courage]]''|| [[Džons Hjūstons]]|| [[ASV]] |- | ''[[The Small Miracle]]''|| [[Moriss Klošs]], [[Ralfs Smārts]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Sound of Fury]]''|| [[Sirils Endfīlds]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[A Walk in the Sun]]''|| [[Luiss Mailstouns]] |- | ''[[White Corridors]]''|| [[Pets Džeksons]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Édouard et Caroline]]''|| [[Žaks Bekers]]|| [[Francija]] |- | rowspan="18" style="text-align:center" |'''1952'''<br />([[6. BAFTA kino balva|6.]]) | style="background:#ccc;" | '''''[[The Sound Barrier]]''''' || style="background:#ccc;" | '''[[Deivids Līns]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Āfrikas karaliene]]" || [[Džons Hjūstons]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Angels One Five]]''|| [[Džordžs Mūrs O'Ferels]] |- | ''[[The Boy Kumasenu]]''|| [[Šons Greiems]]|| [[Gana]] |- | [[Carrie (1952. gada filma)|''Carrie'']]|| [[Viljams Vailers]]|| [[ASV]] |- | ''[[Casque d'Or]]''|| [[Žaks Bekers]]|| [[Francija]] |- | ''[[Cry, the Beloved Country]]''|| [[Zoltāns Korda]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Death of a Salesman]]''|| [[Lāslo Benedeks]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Limelight]]'' || [[Čārlijs Čaplins]] |- | ''[[Mandy]]'' || [[Aleksandrs Makkendriks]], [[Freds F. Sīrss]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Milānas brīnums]]" (''Miracolo a Milano'') || [[Vitorio De Sika]]|| [[Itālija]] |- | "[[Aizmirstie]]" || [[Luiss Bunjuels]]|| [[Meksika]] |- | ''[[Outcast of the Islands]]''|| [[Kerols Rīds]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Rasomons]]" || [[Akira Kurosava]]|| [[Japāna]] |- | ''[[The River]]''|| [[Žans Renuārs]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Dziedot lietū]]" || [[Stenlijs Donens]], [[Džīns Kellijs]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | "[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" || rowspan="2" | [[Elija Kazans]] |- | ''[[Viva Zapata!]]'' |- | rowspan="19" style="text-align:center" |'''1953'''<br />([[7. BAFTA kino balva|7.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Aizliegtās spēles]]" (''Jeux interdits'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Renē Klemāns]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Francija]]''' |- | "[[Sliktais un skaistā]]" (''The Bad and the Beautiful'') || [[Vinsente Minelli]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Come Back, Little Sheba]]''|| [[Denjels Manns]] |- | ''[[The Cruel Sea]]''|| [[Čārlzs Frends]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Due soldi di speranza]]''|| [[Renato Kastelāni]]|| [[Itālija]] |- | "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" || [[Freds Cinnemans]]|| [[ASV]] |- | ''[[Genevieve]]'' || [[Henrijs Kornēliuss]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Heart of the Matter]]''|| [[Džordžs Mūrs O'Ferels]] |- | [[Julius Caesar (filma)|''Julius Caesar'']]|| [[Džozefs Mankevičs]]|| [[ASV]] |- | ''[[The Kidnappers]]''|| [[Filips Līkoks]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Lili]]'' || [[Čārlzs Volters]]|| [[ASV]] |- | ''[[Il medium]]''|| [[Žans Karlo Menoti]]|| [[Itālija]] |- | ''[[Mogambo]]'' || [[Džons Fords]]|| [[ASV]] |- | "[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') || [[Džons Hjūstons]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Nous sommes tous des assassins]]''|| [[Andrē Kajatē]]|| [[Francija]] |- | ''[[Don Camillo]]''|| [[Žiljēns Duvivjē]]|| [[Itālija]], [[Francija]] |- | "[[Romas brīvdienas]]" || [[Viljams Vailers]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | "[[Šeins]]" (''Shane'') || [[Džordžs Stīvenss]] |- | ''[[The Sun Shines Bright]]''|| [[Džons Fords]] |- | rowspan="20" style="text-align:center" |'''1954'''<br />([[8. BAFTA kino balva|8.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Maksa par bailēm]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Anrī Žoržs Kluzo]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Francija]]''' |- | "[[Keina dumpis]]"|| [[Edvards Dmitriks]]|| [[ASV]] |- | ''[[Carrington V.C.]]''|| [[Entonijs Eskvits]]|| rowspan="3" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Divided Heart]]''|| [[Čārlzs Kraitons]] |- | ''[[Doctor in the House]]''|| [[Ralfs Tomass]] |- | ''[[Executive Suite]]''|| [[Roberts Vaizs]]|| [[ASV]] |- | ''[[For Better, for Worse]]''|| [[Dž. Lī Tompsons]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Hobson's Choice]]''|| [[Deivids Līns]] |- | ''[[How to Marry a Millionaire]]''|| [[Žans Negulesko]]|| [[ASV]] |- | "[[Elles vārti]]" || [[Teinosuke Kinugasa]]|| [[Japāna]] |- | ''[[The Maggie]]''|| [[Aleksandrs Makkendriks]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Moon Is Blue]]''|| [[Oto Prēmingers]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Ostā]]" || [[Elija Kazans]] |- | ''[[Pane, amore e fantasia]]'' || [[Luidži Komenčīni]] || [[Itālija]] |- | ''[[The Purple Plain]]'' || [[Roberts Perišs]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Logs uz sētu]]" || [[Alfreds Hičkoks]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Riot in Cell Block 11]]'' || [[Dons Sīgels]] |- | ''[[Aventuras de Robinson Crusoe]]'' || [[Luiss Bunjuels]] || [[Meksika]] |- | "[[Romeo un Džūljeta (1954. gada filma)|Romeo un Džūljeta]]" (''Romeo and Juliet'') || [[Renato Kastelāni]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Seven Brides for Seven Brothers]]'' || [[Stenlijs Donens]] || [[ASV]] |- | rowspan="14" style="text-align:center" |'''1955'''<br />([[9. BAFTA kino balva|9.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Ričards III (filma)|Ričards III]]" (''Richard III'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Lorenss Olivjē]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | ''[[Bad Day at Black Rock]]'' || [[Džons Stērdžiss]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Carmen Jones]]'' || [[Oto Prēmingers]] |- | ''[[The Colditz Story]]'' || [[Gajs Hamiltons]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Dam Busters]]'' || [[Maikls Andersons]] |- | "[[Austrumos no Ēdenes (filma)|Austrumos no Ēdenes]]" || [[Elija Kazans]] || [[ASV]] |- | "[[Nāvi večiņai!]]" || [[Aleksandrs Makkendriks]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Mārtijs]]" (''Marty'') || [[Delberts Manns]] || [[ASV]] |- | ''[[The Night My Number Came Up]]'' || [[Leslijs Normans]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Prisoner]]'' || [[Pīters Glenvils]] |- | "[[Septiņi samuraji]]" || [[Akira Kurosava]] || [[Japāna]] |- | ''[[Simba]]'' || [[Braiens Desmonds Hērsts]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Ceļš (filma)|Ceļš]]" || [[Federiko Fellīni]] || [[Itālija]] |- | ''[[Summertime]]'' || [[Deivids Līns]] || [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="19" style="text-align:center" |'''1956'''<br />([[10. BAFTA kino balva|10.]]) | style="background:#ccc;" | '''''[[Gervaise]]''''' || style="background:#ccc;" | '''[[Renē Klemāns]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Francija]]''' |- | ''[[Amici per la pelle]]'' || [[Franko Rosi]] || [[Itālija]] |- | ''[[Baby Doll]]'' || [[Elija Kazans]] || [[ASV]] |- | ''[[The Battle of the River Plate]]'' || [[Maikls Pauels]], [[Emeriks Presburgers]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Le Défroqué]]'' || [[Leo Žoanons]] || [[Francija]] |- | ''[[Guys and Dolls]]'' || [[Džozefs Mankevičs]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Slepkavība (filma)|Slepkavība]]" || [[Stenlijs Kubriks]] |- | ''[[The Man Who Never Was]]'' || [[Ronalds Nīms]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Man with the Golden Arm]]'' || [[Oto Prēmingers]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Picnic]]'' || [[Džošua Logans]] |- | ''[[Poprygunya]]'' || [[Samsons Samsonovs]] || [[Padomju Savienība]] |- | ''[[Reach for the Sky]]'' || [[Luiss Gilberts]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Dumpinieks bez iemesla]]" || [[Nikolass Rejs]] || [[ASV]] |- | ''[[Cień]]'' || [[Ježijs Kavalerovičs]] || [[Polija]] |- | "[[Vasaras nakts smaidi]]" (''Sommarnattens leende'') || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]] |- | ''[[A Town Like Alice]]'' || [[Džeks Lī]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Trouble with Harry]]'' || [[Alfreds Hičkoks]] || [[ASV]] |- | "[[Karš un miers (1956. gada filma)|Karš un miers]]" (''War and Peace'') || [[Kings Vidors]] || [[ASV]], [[Itālija]] |- | ''[[Yield to the Night]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="16" style="text-align:center" |'''1957'''<br />([[11. BAFTA kino balva|11.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Deivids Līns]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]''' |- | "[[Divpadsmit saniknotu vīru]]" || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan="3" | [[ASV]] |- | "[[Vilciens uz Jūmu (1957. gada filma)|Vilciens uz Jūmu]]" (''3:10 to Yuma'') || [[Delmers Deiviss]] |- | ''[[The Bachelor Party]]'' || [[Delberts Manns]] |- | ''[[Celui qui doit mourir]]'' || [[Džūlss Dasēns]] || [[Francija]] |- | ''[[Edge of the City]]'' || [[Mārtins Rits]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Heaven Knows, Mr. Allison]]'' || [[Džons Hjūstons]] |- | "[[Mazā ceļa dziesma]]" (''Pôther Pãchali'') || [[Šotodžits Rajs]] || [[Indija]] |- | "[[Slavas ceļi]]" || [[Stenlijs Kubriks]] || [[ASV]] |- | ''[[Porte des Lilas]]'' || [[Renē Klērs]] || [[Francija]] |- | ''[[The Prince and the Showgirl]]'' || [[Lorenss Olivjē]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Shiralee]]'' || [[Leslijs Normans]] |- | ''[[That Night!]]'' || [[Džons Ņūlends]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[The Tin Star]]'' || [[Entonijs Manns]] |- | ''[[Un condamné à mort s'est échappé]]'' || [[Robērts Bresons]] || [[Francija]] |- | ''[[Windom's Way]]'' || [[Ronalds Nīms]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="14" style="text-align:center" | '''1958'''<br />([[12. BAFTA kino balva|12.]]) | style="background:#ccc;" | '''''[[Room at the Top]]''''' || style="background:#ccc;" | '''[[Džeks Kleitons]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Nepaklausīgais]]" (''Aparajito'') || [[Šotodžits Rajs]] || [[Indija]] |- | "[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') || [[Ričards Brukss]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[The Defiant Ones]]'' || [[Stenlijs Kreimers]] |- | ''[[Ice Cold in Alex]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Bez aplinkiem]]" (''Indiscreet'') || [[Stenlijs Donens]] |- | "[[Lido dzērves]]" (''Letyat zhuravli'') || [[Mihails Kalatozovs]] || [[Padomju Savienība]] |- | ''[[No Down Payment]]'' || [[Mārtins Rits]] || [[ASV]] |- | "[[Kabīrijas naktis]]" || [[Federiko Fellīni]] || [[Itālija]] |- | ''[[Orders to Kill]]'' || [[Entonijs Eskvits]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Sea of Sand]]'' || [[Gajs Grīns]] |- | ''[[The Sheepman]]'' || [[Džordžs Māršals (režisors)|Džordžs Māršals]] || [[ASV]] |- | "[[Zemeņu lauks]]" || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]] |- | ''[[The Young Lions]]'' || [[Edvards Dmitriks]] || [[ASV]] |- | rowspan="15" style="text-align:center" | '''1959'''<br />([[13. BAFTA kino balva|13.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Ben-Hurs]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Viljams Vailers]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Slepkavības anatomija]]" || [[Oto Prēmingers]] || [[ASV]] |- | "[[Seja (filma)|Seja]]" (''Ansiktet'') || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]] |- | ''[[The Big Country]]'' || [[Viljams Vailers]] || rowspan="3" | [[ASV]] |- | ''[[Compulsion]]'' || [[Ričards Fleišers]] |- | "[[Žižī]]" (''Gigi'') || [[Vinsente Minelli]] |- | ''[[Look Back in Anger]]'' || [[Tonijs Ričardsons]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Maigret tend un piège]]'' || [[Žans Delano]] || [[Francija]] |- | ''[[North West Frontier]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Nun's Story]]'' || [[Freds Cinnemans]] || [[ASV]] |- | "[[Pelni un dimants]]" || [[Andžejs Vajda]] || [[Polija]] |- | ''[[Sapphire]]'' || [[Basils Dīrdens]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Džezā tikai meitenes]]" || [[Billijs Vailders]] || [[ASV]] |- | ''[[Tiger Bay]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Yesterday's Enemy]]'' || [[Vels Gests]] |} === 1960. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;" | Gads ! style="width:26%;" | Filma ! style="width:22%;" | Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="17" style="text-align:center" |'''1960'''<br />([[14. BAFTA kino balva|14.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Billijs Vailders]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Līdz pēdējam elpas vilcienam]]" || [[Fransuā Trifo]]|| [[Francija]] |- | ''[[The Angry Silence]]''|| [[Gajs Grīns]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Piedzīvojums (filma)|Piedzīvojums]]" || [[Mikelandželo Antonioni]]|| [[Itālija]] |- | "[[Saldā dzīve]]" || [[Federiko Fellīni]]|| [[Itālija]], [[Francija]] |- | ''[[Elmer Gantry]]''|| [[Ričards Brukss]]|| [[ASV]] |- | "[[Hirosima, mana mīla]]" (''Hiroshima mon amour'') || [[Alēns Renē]]|| [[Francija]], [[Japāna]] |- | "[[...tas vētru pļaus]]" (''Inherit the Wind'') || [[Stenlijs Kreimers]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Let's Make Love]]''|| [[Džordžs Kjūkors]] |- | "[[Melnais Orfejs]]" (''Orfeu Negro'') || [[Marsels Kamī]]|| [[Brazīlija]], [[Francija]] |- | ''[[Poté tin Kyriakí]]''|| [[Džūlss Dasēns]]|| [[Grieķija]], [[ASV]] |- | ''[[Saturday Night and Sunday Morning]]''|| [[Karels Reiss]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Shadows]]'' || [[Džons Kasavetiss]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Spartaks (filma)|Spartaks]]" || [[Stenlijs Kubriks]] |- | ''[[Le testament d'Orphée]]''|| [[Žans Kokto]]|| [[Francija]] |- | ''[[The Trials of Oscar Wilde]]''|| [[Kens Hjūzs]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Tunes of Glory]]''|| [[Ronalds Nīms]] |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1961'''<br />([[15. BAFTA kino balva|15.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Balāde par karavīru]]" (''Ballada o soldate'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Grigorijs Čuhrajs]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Padomju Savienība]]''' |- | style="background:#ccc;" | '''"[[Blēdis (filma)|Blēdis]]" (''The Hustler'')'''|| style="background:#ccc;" | [[Roberts Rosens (režisors)|'''Roberts Rosens''']]|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Apu pasaule]]" (''Apur Sansar'') || [[Šotodžits Rajs]]|| [[Indija]] |- | "[[Nevainīgie]]" || [[Džeks Kleitons]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]" (''Judgment at Nuremberg'') || [[Stenlijs Kreimers]]|| [[ASV]] |- | ''[[The Long and the Short and the Tall]]''|| [[Leslijs Normans]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Roko un viņa brāļi]]" || [[Lukīno Viskonti]]|| [[Itālija]] |- | ''[[The Sundowners]]''|| [[Freds Cinnemans]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[A Taste of Honey]]''|| [[Tonijs Ričardsons]] |- | ''[[Le Trou]]''|| [[Žaks Bekers]]|| [[Francija]] |- | ''[[Whistle Down the Wind]]''|| [[Braiens Forbss]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="18" style="text-align:center" |'''1962'''<br />([[16. BAFTA kino balva|16.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Deivids Līns]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Pērn Marienbādē]]" || [[Alēns Renē]]|| [[Francija]], [[Itālija]] |- | ''[[Billy Budd]]''|| [[Pīters Ustinovs]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Le Caporal épinglé]]''|| [[Žans Renuārs]]|| [[Francija]] |- | "[[Dāma ar sunīti (filma)|Dāma ar sunīti]]" (''Dama s sobachkoy'') || [[Josifs Heifics]]|| [[Padomju Savienība]] |- | ''[[Hadaka no Shima]]''|| [[Kaneto Šindo]]|| [[Japāna]] |- | "[[Žils un Džims]]" (''Jules et Jim'') || [[Fransuā Trifo]]|| [[Francija]] |- | ''[[A Kind of Loving]]''|| [[Džons Šlesindžers]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The L-Shaped Room]]''|| [[Braiens Forbss]] |- | ''[[Lola]]'' || [[Žaks Demī]]|| [[Francija]], [[Itālija]] |- | "[[Mandžūru kandidāts (1962. gada filma)|Mandžūru kandidāts]]" || [[Džons Frankenheimers]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[The Miracle Worker]]''|| [[Arturs Penns]] |- | ''[[Only Two Can Play]]'' || [[Sidnijs Džiliats]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Faidra (filma)|Faidra]]" (''Φαίδρα'') || [[Džūlss Dasēns]] || [[Grieķija]], [[ASV]] |- | "[[Mīklaini kā spogulī]]" || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]] |- | ''[[Tu ne tueras point]]'' || [[Klods Antāns-Lara]] || [[Francija]], [[Dienvidslāvija]] |- | ''[[Une aussi longue absence]]'' || [[Anrī Kolpi]] || [[Francija]], [[Itālija]] |- | "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" || [[Džeroms Robinss]], [[Roberts Vaizs]] || [[ASV]] |- | rowspan="12" style="text-align:center" | '''1963'''<br />([[17. BAFTA kino balva|17.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Tonijs Ričardsons]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Astoņarpus]]" || [[Federiko Fellīni]] || [[Itālija]] |- | ''[[Billy Liar]]'' || [[Džons Šlesindžers]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[David and Lisa]]'' || [[Frenks Perijs]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[Days of Wine and Roses]]'' || [[Bleiks Edvardss]] |- | "[[Tā šķiras itālieši]]" (''Divorzio all'italiana'') || [[Pjetro Germi]] || [[Itālija]] |- | ''[[Hud]]'' || [[Mārtins Rits]] || [[ASV]] |- | "[[Nazis ūdenī]]" (''Nóż w wodzie'') || [[Romans Polaņskis]] || [[Polija]] |- | ''[[Le quattro giornate di Napoli]]'' || [[Nani Lojs]] || [[Itālija]] |- | ''[[The Servant]]'' || [[Džozefs Lousijs]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[This Sporting Life]]'' || [[Lindsijs Andersons]] |- | "[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]" || [[Roberts Maligans]] || [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1964'''<br />([[18. BAFTA kino balva|18.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Doktors Streindžlavs]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Stenlijs Kubriks]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]''' |- | ''[[Becket]]'' || [[Pīters Glenvils]] || rowspan="3" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Pumpkin Eater]]'' || [[Džeks Kleitons]] |- | ''[[The Train]]'' || [[Džons Frankenheimers]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" | '''1965'''<br />([[19. BAFTA kino balva|19.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Džordžs Kjūkors]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Hamlets (1964. gada filma)|Hamlets]]" || [[Grigorijs Kozincevs]] || [[Padomju Savienība]] |- | ''[[The Hill]]'' || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Knack ...and How to Get It]]'' || [[Ričards Lesters]] |- | "[[Grieķis Zorba]]" (''Alexis Zorbas'') || [[Maikls Kakajannis]] || [[Grieķija]], [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" | '''1966'''<br />([[20. BAFTA kino balva|20.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Maiks Nikolss]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Doktors Živago]]" || [[Deivids Līns]] || [[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]] |- | ''[[Morgan – A Suitable Case for Treatment]]'' || [[Karels Reiss]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[The Spy Who Came in From The Cold]]'' || [[Mārtins Rits]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" | '''1967'''<br />([[21. BAFTA kino balva|21.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Freds Cinnemans]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') || [[Arturs Penns]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Nakts karstumā]]" || [[Normans Džuisons]] |- | "[[Vīrietis un sieviete]]" (''Un homme et une femme'') || [[Klods Lelušs]] || [[Francija]] |- |} '''Labākā filma''' {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;" | Gads ! style="width:26%;" | Filma ! style="width:22%;" | Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1968'''<br />([[22. BAFTA kino balva|22.]]) | style="background:#ccc;" |'''"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Maiks Nikolss]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[2001: Kosmosa odiseja]]" || [[Stenlijs Kubriks]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Oliver!]]" (''Oliver!'') || [[Kerols Rīds]] |- | "[[Rūpīgi novēroti vilcieni]]" (''Ostře sledované vlaky'') || [[Jirži Mencels]] || [[Čehoslovākija]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1969'''<br />([[23. BAFTA kino balva|23.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Pusnakts kovbojs]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Džons Šlesindžers]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | ''[[Oh! What a Lovely War]]'' || [[Ričards Atenboro]] || rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Iemīlējušās sievietes]]" (''Women in Love'') || [[Kens Rasels]] |- | "[[Z (filma)|Z]]" || [[Kosts Gavrs]] || [[Alžīrija]], [[Francija]] |} === 1970. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;" | Gads ! style="width:26%;" | Filma ! style="width:22%;" | Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1970'''<br />([[24. BAFTA kino balva|24.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Džordžs Rojs Hills]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | ''[[Kes]]'' || [[Kens Loučs]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" || [[Roberts Oltmens]] || [[ASV]] |- | ''[[Ryan's Daughter]]'' || [[Deivids Līns]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1971'''<br />([[25. BAFTA kino balva|25.]]) | style="background:#ccc;" | '''''[[Sunday Bloody Sunday]]''''' || style="background:#ccc;" | '''[[Džons Šlesindžers]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | ''[[The Go-Between]]'' || [[Džozefs Lousijs]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]" || [[Lukīno Viskonti]] || [[Itālija]], [[Francija]] |- | "[[Bēgot]]" (''Taking off'') || [[Milošs Formans]] || [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1972'''<br />([[26. BAFTA kino balva|26.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'')''' || style="background:#ccc;" | '''[[Bobs Fose]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" || [[Stenlijs Kubriks]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Franču sakarnieks]]" || [[Viljams Frīdkins]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | ''[[The Last Picture Show]]'' || [[Pīters Bogdanovičs]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1973'''<br />([[27. BAFTA kino balva|27.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Amerikāņu nakts]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Fransuā Trifo]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Francija]]''' |- | "[[Šakāļa diena]]" || [[Freds Cinnemans]] || [[Apvienotā Karaliste]], [[Francija]] |- | "[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]" || [[Luiss Bunjuels]] || [[Francija]], [[Itālija]], [[Spānija]] |- | ''[[Don't Look Now]]'' || [[Nikolass Rougs]] || [[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1974'''<br />([[28. BAFTA kino balva|28.]]) | style="background:#ccc;" | '''''[[Lacombe, Lucien]]''''' || style="background:#ccc;" | '''[[Luijs Mals]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[Rietumvācija]], [[Itālija]]''' |- | "[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]" || [[Romans Polaņskis]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Pēdējā detaļa]]" || [[Hals Ešbijs]] |- | "[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]" || [[Sidnijs Lūmets]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1975'''<br />([[29. BAFTA kino balva|29.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Alise šeit vairs nedzīvo]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Mārtins Skorsēze]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Berijs Lindons]]" || [[Stenlijs Kubriks]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Karstākais dienas laiks]]" || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" || [[Stīvens Spīlbergs]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1976'''<br />([[30. BAFTA kino balva|30.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Milošs Formans]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Visi prezidenta vīri]]" || [[Alans Džejs Pakula]] || [[ASV]] |- | ''[[Bugsy Malone]]'' || [[Alans Pārkers]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Taksists]]" || [[Mārtins Skorsēze]] || [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1977'''<br />([[31. BAFTA kino balva|31.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Enija Hola]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Vudijs Allens]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Pēdējais tilts]]" (''A Bridge Too Far'') || [[Ričards Atenboro]] || [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Rokijs]]" || [[Džons Evildsens]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" | '''1978'''<br />([[32. BAFTA kino balva|32.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Džūlija]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Freds Cinnemans]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]" || [[Stīvens Spīlbergs]] || [[ASV]] |- | "[[Pusnakts ekspresis]]" (''Midnight Express'') || [[Alans Pārkers]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" || [[Džordžs Lūkass]] || [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1979'''<br />([[33. BAFTA kino balva|33.]]) | style="background:#ccc;" | '''"[[Manhatana (filma)|Manhatana]]"''' || style="background:#ccc;" | '''[[Vudijs Allens]]''' || style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Mūsdienu apokalipse]]" || [[Frānsiss Fords Kopola]] || rowspan="3" | [[ASV]] |- | "[[Ķīnas sindroms]]" || [[Džeimss Bridžess]] |- | "[[Briežu mednieks]]" || [[Maikls Čimino]] |- |} === 1980. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;"| Gads ! style="width:26%;"| Filma ! style="width:22%;"| Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1980'''<br />([[34. BAFTA kino balva|34.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Ziloņcilvēks]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Deivids Linčs]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | ''[[Being There]]''|| [[Hals Ešbijs]]|| [[ASV]] |- | "[[Karavīra ēna]]" (''Kagemusha'') || [[Akira Kurosava]]|| [[Japāna]] |- | "[[Krāmers pret Krāmeri]]" || [[Roberts Bentons]]|| [[ASV]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''1981'''<br />([[35. BAFTA kino balva|35.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Ugunīgie kaujas rati]]" (''Chariots of Fire'')'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Hjū Hadsons]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | [[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']]|| [[Luijs Mals]]|| [[Francija]], [[Kanāda]], [[ASV]] |- | "[[Franču leitnanta draudzene]]" || [[Karels Reiss]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Gregory's Girl]]''|| [[Bills Forsaits]] |- | "[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" || [[Stīvens Spīlbergs]]|| [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1982'''<br />([[36. BAFTA kino balva|36.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Ričards Atenboro]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]]''' |- | "[[Citplanētietis]]" || [[Stīvens Spīlbergs]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | [[Missing (filma)|''Missing'']]|| [[Kosts Gavrs]] |- | "[[Pie Zelta ezera]]" (''On Golden Pond'') || [[Marks Ridels]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1983'''<br />([[37. BAFTA kino balva|37.]]) | style="background:#ccc;"| '''''[[Educating Rita]]'''''|| style="background:#ccc;" | '''[[Luiss Gilberts]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | ''[[Heat and Dust]]''|| [[Džeimss Aivorijs]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Local Hero]]''|| [[Bills Forsaits]] |- | "[[Sirdspuķīte]]" || [[Sidnijs Polaks]]|| [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1984'''<br />([[38. BAFTA kino balva|38.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'')'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Rolāns Žofe]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | ''[[The Dresser]]''|| [[Pīters Jeitss]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Parīze, Teksasa]]"|| [[Vims Venderss]]|| [[Rietumvācija]], [[Francija]] |- | ''[[A Private Function]]''|| [[Malkolms Moubrejs]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''1985'''<br />([[39. BAFTA kino balva|39.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Kairas purpura roze]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Vudijs Allens]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Amadejs]]" || [[Milošs Formans]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Atpakaļ nākotnē]]" || [[Roberts Zemekis]] |- | ''[[A Passage to India]]''|| [[Deivids Līns]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Liecinieks]]" (''Witness'') || [[Pīters Vīrs]]|| [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1986'''<br />([[40. BAFTA kino balva|40.]]) | style="background:#ccc;"| '''''[[A Room with a View]]'''''|| style="background:#ccc;" | '''[[Džeimss Aivorijs]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Hanna un viņas māsas]]" (''Hannah and Her Sisters'') || [[Vudijs Allens]]|| [[ASV]] |- | "[[Misija (filma)|Misija]]" (''The Mission'') || [[Rolāns Žofe]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Mona Liza (filma)|Mona Liza]]" (''Mona Lisa'') || [[Nīls Džordans]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1987'''<br />([[41. BAFTA kino balva|41.]]) | style="background:#ccc;"| '''''[[Jean de Florette]]'''''|| style="background:#ccc;" | '''[[Klods Berī]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Francija]], [[Šveice]], [[Itālija]]''' |- | ''[[Cry Freedom]]''|| [[Ričards Atenboro]]|| rowspan="2" | [[Apvienotā Karaliste]] |- | ''[[Hope and Glory]]''|| [[Džons Būrmens]] |- | "[[Radio dienas]]"|| [[Vudijs Allens]]|| [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1988'''<br />([[42. BAFTA kino balva|42.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Pēdējais imperators]]" (''L'ultimo imperatore'')'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Bernardo Bertoluči]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]], [[Ķīna]]''' |- | "[[Uz redzēšanos, bērns]]" (''Au revoir les enfants'') || [[Luijs Mals]]|| [[Francija]], [[Rietumvācija]] |- | ''[[Babette's Feast]]''|| [[Gabriels Aksels]]|| [[Dānija]] |- | "[[Zivtiņa vārdā Vanda]]"|| [[Čārlzs Kraitons]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1989'''<br />([[43. BAFTA kino balva|43.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Pīters Vīrs]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'') || [[Džims Šeridens]]|| [[Īrija]] |- | ''[[Shirley Valentine]]''|| [[Luiss Gilberts]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Kad Harijs satika Salliju]]" || [[Robs Rainers]]|| [[ASV]] |} === 1990. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;"| Gads ! style="width:26%;"| Filma ! style="width:22%;"| Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1990'''<br />([[44. BAFTA kino balva|44.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Labie puiši]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Mārtins Skorsēze]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Noziegumi un likumpārkāpumi]]" || [[Vudijs Allens]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | [["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'') || [[Brūss Beresfords]] |- | "[[Jaukā sieviete]]" || [[Gerijs Māršals]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1991'''<br />([[45. BAFTA kino balva|45.]]) | style="background:#ccc;"| '''''[[The Commitments]]'''''|| style="background:#ccc;" | '''[[Alans Pārkers]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Īrija]], [[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Dejas ar vilkiem]]" || [[Kevins Kostners]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | "[[Jēru klusēšana]]" || [[Džonatans Demijs]] |- | "[[Telma un Luīze]]" || [[Ridlijs Skots]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''1992'''<br />([[46. BAFTA kino balva|46.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'')'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Džeimss Aivorijs]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Raudu spēle]]"|| [[Nīls Džordans]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]] |- | "[[Spēlmanis]]" || [[Roberts Oltmens]]|| [[ASV]] |- | ''[[Strictly Ballroom]]''|| [[Bazs Lurmens]]|| [[Austrālija]] |- | "[[Nepiedots]]" || [[Klints Īstvuds]]|| [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1993'''<br />([[47. BAFTA kino balva|47.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Šindlera saraksts]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Stīvens Spīlbergs]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Klavieres (filma)|Klavieres]]" (''The Piano'') || [[Džeina Kempione]]|| [[Jaunzēlande]], [[Austrālija]], [[Francija]] |- | "[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]" || [[Džeimss Aivorijs]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Ēnu zeme]]" (''Shadowlands'') || [[Ričards Atenboro]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1994'''<br />([[48. BAFTA kino balva|48.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Četras kāzas un vienas bēres]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Maiks Ņūels]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Forests Gamps]]" || [[Roberts Zemekis]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | "[[Lubene]]" || [[Kventins Tarantīno]] |- | "[[Savādā spēle]]" || [[Roberts Redfords]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1995'''<br />([[49. BAFTA kino balva|49.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Prāts un jūtīgums]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Ans Lī]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Mazulis (1995. gada filma)|Mazulis]]" (''Babe'') || [[Kriss Nūnens]]|| [[Austrālija]], [[ASV]] |- | ''[[The Madness of King George]]''|| [[Nikolass Hitners]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Parastie aizdomās turamie]]" || [[Braiens Singers]]|| [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1996'''<br />([[50. BAFTA kino balva|50.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Entonijs Mingella]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Fārgo (filma)|Fārgo]]" || [[Džoels Koens]]|| [[ASV]] |- | "[[Noslēpumi un meli]]" (''Secrets & Lies'') || [[Maiks Lī]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]" (''Shine'') || [[Skots Hikss]]|| [[Austrālija]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1997'''<br />([[51. BAFTA kino balva|51.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Visu vai neko]]" (''The Full Monty'')'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Pīters Kataneo]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Losandželosa konfidenciāli]]" || [[Kērtiss Hensons]]|| [[ASV]] |- | "[[Misis Brauna]]" (''Mrs Brown'') || [[Džons Medens]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" || [[Džeimss Kemerons]]|| [[ASV]] |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1998'''<br />([[52. BAFTA kino balva|52.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Iemīlējies Šekspīrs]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Džons Medens]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Elizabete (filma)|Elizabete]]" || [[Šekars Kapurs]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" || [[Stīvens Spīlbergs]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Trūmena šovs]]" || [[Pīters Vīrs]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''1999'''<br />([[53. BAFTA kino balva|53.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Amerikāņu skaistums]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Sems Mendess]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | ''[[East is East]]''|| [[Demiens O'Donels]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Mīlestības dienasgrāmata]]" || [[Nīls Džordans]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Sestais prāts]]" || [[M. Naits Šjāmalāns]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Talantīgais misters Riplijs]]" || [[Entonijs Mingella]] |} === 2000. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;"| Gads ! style="width:26%;"| Filma ! style="width:22%;"| Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2000'''<br />([[54. BAFTA kino balva|54.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Ridlijs Skots]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Gandrīz slaveni]]" || [[Kemerons Krovs]]|| [[ASV]] |- | "[[Billijs Eliots]]" (''Billy Elliot'') || [[Stīvens Doldrijs]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Tīģeris un drakons]]" (''Wò hǔ cáng lóng'') || [[Ans Lī]]|| [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Ķīna]], [[Honkonga]] |- | "[[Ērina Brokoviča]]" || [[Stīvens Soderbergs]]|| [[ASV]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2001'''<br />([[55. BAFTA kino balva|55.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Pīters Džeksons]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Jaunzēlande]], [[ASV]]''' |- | "[[Amēlija (2001. gada filma)|Amēlija]]" || [[Žans Pjērs Ženē]]|| [[Francija]] |- | "[[Brīnišķais prāts]]" || [[Rons Hauards]]|| [[ASV]] |- | "[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]" || [[Bazs Lurmens]]|| [[Austrālija]], [[ASV]] |- | "[[Šreks]]" || [[Endrū Adamsons]], [[Vikija Džensone]]|| [[ASV]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2002'''<br />([[56. BAFTA kino balva|56.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Pianists (filma)|Pianists]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Romans Polaņskis]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Francija]], [[Vācija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Polija]]''' |- | "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" || [[Robs Māršals]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Ņujorkas bandas]]" || [[Mārtins Skorsēze]] |- | "[[Stundas (filma)|Stundas]]" || [[Stīvens Doldrijs]]|| [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]" || [[Pīters Džeksons]]|| [[Jaunzēlande]], [[ASV]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2003'''<br />([[57. BAFTA kino balva|57.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Pīters Džeksons]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Jaunzēlande]], [[ASV]]''' |- | "[[Lielā zivs]]" || [[Tims Bērtons]]|| [[ASV]] |- | "[[Aukstais kalns]]" || [[Entonijs Mingella]]|| [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Pazudis tulkojumā]]" || [[Sofija Kopola]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]" || [[Pīters Vīrs]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2004'''<br />([[58. BAFTA kino balva|58.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Aviators (filma)|Aviators]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Mārtins Skorsēze]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]" || [[Maikls Gondrijs]]|| [[ASV]] |- | "[[Meklējot Nekurzemi]]" || [[Marks Forsters]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Motociklista dienasgrāmatas]]" (''Diarios de motocicleta'') || [[Valters Saljess]]|| [[Argentīna]], [[Brazīlija]] |- | "[[Vera Dreika]]" (''Vera Drake'') || [[Maiks Lī]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2005'''<br />([[59. BAFTA kino balva|59.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Kuprainais kalns]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Ans Lī]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Kapote (filma)|Kapote]]" || [[Benets Millers]]|| [[ASV]], [[Kanāda]] |- | "[[Uzticīgais dārznieks]]" || [[Fernandu Meireliss]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]" || [[Pols Hagiss]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Arlabunakti un visu labu]]" || [[Džordžs Klūnijs]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2006'''<br />([[60. BAFTA kino balva|60.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Stīvens Frīrss]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Bābele (filma)|Bābele]]" || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]|| [[ASV]], [[Meksika]] |- | "[[Atkritēji]]" || [[Mārtins Skorsēze]]|| [[ASV]] |- | "[[Pēdējais Skotijas karalis]]" (''The Last King of Scotland'') || [[Kevins Makdonalds]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Mis Saulstariņš]]" || [[Džonatans Deitons]], [[Valērija Farisa]]|| [[ASV]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2007'''<br />([[61. BAFTA kino balva|61.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Piedošana (filma)|Piedošana]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Džo Raits]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Amerikāņu gangsteris]]" || [[Ridlijs Skots]]|| [[ASV]] |- | "[[Citu dzīves]]" || [[Florians Henkels fon Donersmarks]]|| [[Vācija]] |- | "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" || [[Brāļi Koeni]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Plūdīs asinis]]" || [[Pols Tomass Andersons]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2008'''<br />([[62. BAFTA kino balva|62.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Graustu miljonārs]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Denijs Boils]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" || [[Deivids Finčers]]|| [[ASV]] |- | "[[Frosts pret Niksonu]]" || [[Rons Hauards]]|| [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Milks]]" || [[Gass Van Sants]]|| [[ASV]] |- | "[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]" || [[Stīvens Doldrijs]]|| [[ASV]], [[Vācija]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2009'''<br />([[63. BAFTA kino balva|63.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Sapieris (filma)|Sapieris]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Ketrina Bigelova]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Avatars]]" || [[Džeimss Kemerons]]|| [[ASV]] |- | ''[[An Education]]''|| [[Lone Šerfiga]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]" || [[Lī Denjelss]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Augstu gaisā]]" || [[Džeisons Raitmans]] |} === 2010. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;"| Gads ! style="width:26%;"| Filma ! style="width:22%;"| Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2010'''<br />([[64. BAFTA kino balva|64.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Karaļa runa]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Toms Hūpers]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[Austrālija]]''' |- | "[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" || [[Darens Aronovskis]]|| [[ASV]] |- | "[[Pirmsākums]]" || [[Kristofers Nolans]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" || [[Deivids Finčers]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Īstenā drošsirdība]]" || [[Brāļi Koeni]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2011'''<br />([[65. BAFTA kino balva|65.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Mišels Hazanavičs]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Francija]]''' |- | "[[Pēcteči]]" || [[Aleksandrs Peins]]|| rowspan="4" | [[ASV]] |- | "[[Draivs (filma)|Draivs]]" || [[Nikolass Vindings Refns]] |- | "[[Kalpone]]" || [[Teits Teilors]] |- | "[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]" || [[Tomass Alfredsons]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2012'''<br />([[66. BAFTA kino balva|66.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Argo (filma)|Argo]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Bens Afleks]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]" || [[Toms Hūpers]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Pī dzīve]]" || [[Ans Lī]]|| [[ASV]], [[Kanāda]] |- | "[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" || [[Stīvens Spīlbergs]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" || [[Ketrina Bigelova]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2013'''<br />([[67. BAFTA kino balva|67.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[12 gadi verdzībā]]"'''|| style="background:#ccc;" | [[Stīvs Makvīns (režisors)|'''Stīvs Makvīns''']]|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Amerikāņu afēra]]" || [[Deivids Rasels]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" || [[Pols Grīngrass]] |- | "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" || [[Alfonso Kuarons]]|| [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Filomena]]" || [[Stīvens Frīrss]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2014'''<br />([[68. BAFTA kino balva|68.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Puikas gadi]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Ričards Linkleters]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Putncilvēks]]" || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]|| rowspan="3" | [[ASV]] |- | "[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" || [[Vess Andersons]] |- | "[[Imitācijas spēle]]" || [[Mortens Tildums]] |- | "[[Teorija par visu]]" || [[Džeimss Māršs]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2015'''<br />([[69. BAFTA kino balva|69.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Alehandro Gonsaless Injaritu]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Gadsimta likme]]" || [[Ādams Makejs]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Spiegu tilts]]" || [[Stīvens Spīlbergs]] |- | "[[Kerola]]" || [[Tods Heinss]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Uzmanības centrā]]" || [[Toms Makkārtijs]]|| [[ASV]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2016'''<br />([[70. BAFTA kino balva|70.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Damjēns Šazels]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Atnācēji]]" || [[Denī Vilnēvs]]|| [[ASV]] |- | "[[Es, Daniels Bleiks]]" (''I, Daniel Blake'') || [[Kens Loučs]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Mančestra pie jūras]]" || [[Kenets Lonergabs|Kenets Lonergans]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Mēnessgaisma]]" || [[Berijs Dženkinss]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2017'''<br />([[71. BAFTA kino balva|71.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Mārtins Makdona]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Sauc mani savā vārdā]]" || [[Luka Gvadanjīno]]|| [[Itālija]], [[ASV]], [[Francija]] |- | "[[Tumšākā stunda]]" || [[Džo Raits]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]" || [[Kristofers Nolans]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Ūdens forma]]" || [[Giljermo del Toro]]|| [[ASV]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2018'''<br />([[72. BAFTA kino balva|72.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Alfonso Kuarons]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Meksika]]''' |- | "[[Melnais KKKlanmens]]" || [[Spaiks Lī]]|| [[ASV]] |- | "[[Favorīte (filma)|Favorīte]]" || [[Jorgs Lantims]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Ceļvedis]]" || [[Pīters Ferelijs]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Zvaigzne ir dzimusi]]" || [[Bredlijs Kūpers]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2019'''<br />([[73. BAFTA kino balva|73.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[1917 (filma)|1917]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Sems Mendess]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]''' |- | "[[Īrs (filma)|Īrs]]" || [[Mārtins Skorsēze]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" || [[Tods Filipss]] |- | "[[Reiz Holivudā]]" || [[Kventins Tarantīno]]|| [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" || [[Pons Čunho]]|| [[Dienvidkoreja]] |- |} === 2020. gadi === {| class="wikitable" style="width:95%;" cellpadding="5" |- ! style="width:5%;"| Gads ! style="width:26%;"| Filma ! style="width:22%;"| Režisors ! style="width:15%;" | Valsts |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2020'''<br />([[74. BAFTA kino balva|74.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Klejotāju zeme]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Hloja Žao]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- |"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" || [[Florians Zellers]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- |"[[Mauritānietis (filma)|Mauritānietis]]" || [[Kevins Makdonalds]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- |"[[Daudzsološa jauna sieviete]]" || [[Emeralda Finela]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- |''[[The Trial of the Chicago 7]]''|| [[Ārons Sorkins]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2021'''<br />([[75. BAFTA kino balva|75.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Suņa spēks]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Džeina Kempione]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]]''' |- | "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" || [[Kenets Brana]]|| [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Neskaties augšup]]" || [[Ādams Makejs]]|| rowspan="2" | [[ASV]] |- | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" || [[Denī Vilnēvs]] |- | "[[Lakricas pica]]" || [[Pols Tomass Andersons]]|| [[ASV]], [[Kanāda]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2022'''<br />([[76. BAFTA kino balva|76.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Edvards Bergers]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Vācija]], [[ASV]]''' |- | "[[Inišerinas Banšī]]" || [[Mārtins Makdona]]|| [[Īrija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Elviss (filma)|Elviss]]" || [[Bazs Lurmens]]|| [[Austrālija]], [[ASV]] |- | "[[Viss visur vienlaikus]]" || [[Denjels Kvans]], [[Denjels Šeinerts]]|| [[ASV]] |- | ''[[Tár]]'' || [[Tods Fīlds]]|| [[ASV]], [[Vācija]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2023'''<br />([[77. BAFTA kino balva|77.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"'''<ref>https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/56351718/openheimers-triumfe-britu-kinoakademijas-balvu-pasniegsanas-ceremonija</ref>|| style="background:#ccc;" | '''[[Kristofers Nolans]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Kritiena anatomija]]" || [[Žistīne Trijē]]|| [[Francija]] |- | "[[Atstātie]]" || [[Aleksandrs Peins]]|| [[ASV]] |- | "[[Ziedu mēness slepkavas]]" || [[Mārtins Skorsēze]]|| [[ASV]] |- | "[[Nabaga radības]]" || [[Jorgs Lantims]]|| [[ASV]], [[Īrija]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2024'''<br />([[78. BAFTA kino balva|78.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/16.02.2025-zinami-bafta-laureati-straume-neiegust-britu-filmu-industrijas-prestizako-balvu.a587657/ |title=Zināmi BAFTA laureāti. «Straume» neiegūst britu filmu industrijas prestižāko balvu |accessdate=2025-02-19 |website=LSM.lv |publisher= |date= }}</ref>|| style="background:#ccc;" | '''[[Edvards Bergers]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]''' |- | "[[Anora]]" || [[Šons Beikers]]|| [[ASV]] |- | "[[Brutālists]]" || [[Breidijs Korbets]]|| [[ASV]], [[Ungārija]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" || [[Džeimss Mengolds]]|| [[ASV]] |- | "[[Emilija Peresa]]" || [[Žaks Odijārs]]|| [[Francija]] |- | rowspan="5" style="text-align:center" |'''2025'''<br />([[79. BAFTA kino balva|79.]]) | style="background:#ccc;"| '''"[[Cīņa pēc cīņas]]"'''|| style="background:#ccc;" | '''[[Pols Tomass Andersons]]'''|| style="background:#ccc;" | '''[[ASV]]''' |- | "[[Hamnets]]" || [[Hloja Žao]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]] |- | "[[Mārtijs Lieliskais]]" || [[Džošs Safdijs]]|| [[ASV]] |- | "[[Sentimentāla vērtība]]" || [[Joahims Trīrs]]|| [[Norvēģija]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Dānija]], [[Zviedrija]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | "[[Grēcinieki]]" || [[Raiens Kūglers]]|| [[ASV]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bafta.org/site/page201.html BAFTA Official Archive (1949–2007)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070621122259/http://www.bafta.org/site/page201.html |date=21 June 2007 }} * [http://imdb.com/Sections/Awards/BAFTA_Awards/ BAFTA Awards] at [[Internet Movie Database]] {{Labākā filma (BAFTA kino balva)}} {{BAFTA kino balva}} [[Kategorija:BAFTA kino balva]] 0707xlosxzhjzfmi5uzf39jbuvfsu6w 0 555373 4521419 4516910 2026-09-13T08:04:18Z Pirags 3757 pap 4521419 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Armands Vijups | vārds_orig = | attēls = Armands_Vijups.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]<br /> [[Ventspils muzejs]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[vēsture]], [[arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Armands Vijups''' (dzimis {{dat|1963|3|5}}) ir latviešu [[arheologs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors, [[Ventspils muzejs|Ventspils muzeja]] direktora vietnieks un vadošais pētnieks. Vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors, starp tām arī monogrāfija "[[Staldzenes depozīts]]" (2004). Astoņu rakstu krājumu "Ventspils Muzeja raksti" sastādītājs. Latvijas Arheologu biedrības biedrs, Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1963. gadā Rīgā. Pēc studijām [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures fakultātē]] ieguva doktora grādu vēsturē (1998).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/biedri|title=Biedri|website=LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA|access-date=2023-11-14|language=en-US}}</ref> Strādāja kā lektors un docents Latvijas Universitātē, kā arī kā pētnieks [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūtā]]. Kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes asociētais profesors. Kopš 2000. gada Armands Vijups ir [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils viduslaiku pilī]] esošā Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/|title=Kontakti|last=molips|website=Ventspils Muzejs|access-date=2023-11-14|language=lv|archive-date=2023-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231114064234/https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/}}</ref> Vadījis un organizējis zinātniskus un izglītojošus projektus, kā arī piedalījies starptautiskās sadarbībās. Piedalījies daudzos [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumo]]s, pētījis aizvēstures un viduslaiku laikmeta kultūras un sabiedrības aspektus, kā arī veicinājis arheoloģijas popularizēšanu sabiedrībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] un [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] depozītiem, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pilsētu un piļu izpēti. Vadījis arheoloģiskos izrakumus Puzes Lejaskroga senkapos, Užavas senkapos, Zlēku Gaisiņu senkapos, Jūrkalnes Drēbnieku senkapos, Kuldīgas un Ventspils senpilsētās, kā arī citur. Precējies, viņam ir dēls un meita. Dzīvo un strādā [[Ventspils|Ventspilī]]. === Apbalvojumi === Armands Vijups saņēmis vairākus apbalvojumus un atzinības par savu darbu, tostarp, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas balva|Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu]], Latvijas Republikas Zinātņu padomes balvu, Latvijas Kultūras ministrijas balvu, [[Latvijas Arheologu biedrība]]s balvu un Ventspils pilsētas domes balvu. == Atsauces == {{atsauces}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vijups, Armands}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 2wavcuos4dzp3pjsiuad8l5la9q5p6h 0 558526 4521177 4496833 2026-09-12T17:58:14Z Ūdeņradis 118694 4521177 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums''' (NKM) ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītie priekšmeti un kultūrtelpa, ko tās iedzīvotāji vai to daļa atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, iedzīvotāji nemitīgi rada no jauna mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/nematerialais-kulturas-mantojums|title=Nemateriālais kultūras mantojums {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> == Vēsture == Ideja par NKM guva likumīgu pamatu 2016. gada 1. decembrī, kad Latvijā stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=285526|title=Nemateriālā kultūras mantojuma likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts. Saskaņā ar likumu tika izveidota konsultatīva Nemateriālā kultūras mantojuma padome, bet īstenot valsts politiku NKM lietās tika uzdots Latvijas Nacionālajam kultūras centram.<ref name=":1" /> Latvijas NKM sarakstā iekļautas arī divas vērtības, kas ir iekļautas [[UNESCO]] starptautiskajos sarakstos — [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Baltijas Dziesmu un Deju svētku]] tradīcija un simbolisms, un [[Suiti|suitu]] kultūrtelpa.<ref name=":0" /> == Iekļautā mantojuma saraksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/nkm-saraksts/|title=NKM saraksts – Nematerialakultura.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> == === UNESCO === * [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Baltijas Dziesmu un Deju svētki]] * [[Suiti|Suitu]] kultūrtelpa === 2017 === * [[Latgale|Ziemeļlatgales]] [[Psalmi|psalmu]] dziedāšana * Ziemeļlatgales dziedāšana pusbalsī * Latgales [[Rāmja bundziņas|rāmja bundziņu]] spēle * [[Vidzeme]]s ieviņu tipa [[Harmonikas|ermoņiku]] spēle un gatavošana * [[Siguldas spieķis]] * [[Vaboles pagasts|Vaboles]] un [[Līksnas pagasts|Līksnas]] pagastu mirušo [[Mirušo ofīcijs|ofīcija]] lūgšanas izpilde === 2018 === * [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] [[Harmonikas|ermoņiku]] spēle * Caurspēlējamās [[cītara]]s spēle * [[Gaujas plostnieki]] * [[Knipelēšana]]s prasme * Ziemeļvidzemes dubultauduma [[Šatieris|šatiera]] [[Sega|segu]] [[aušana]] * [[Lībieši|Lībiešu]] kultūrtelpa * [[Upīte (ciems)|Upītes]] kultūrtelpa * [[Rucava]]s kultūrtelpa === 2019 === * [[Andrupenes pagasts|Andrupenes]] un [[Šķaunes pagasts|Šķaunes]] pagastu maija [[Dievkalpojums|dievkalpojumi]] pie [[Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi|ceļmalu krustiem]] * [[Carnikavas nēģi|Carnikavas nēģu]] ķeršana un apstrāde * [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgo]] iedzīvotāju [[Kāzas|kāzu]] rituāls === 2020 === * Ziemeļlatgales maija dziedājumi pie ciemu krustiem * [[Mazsalaca]]s rakstainu [[Dubultcimdi|dubultcimdu]] darināšana * [[Līvāni|Līvānu]] [[Stikls|stikla]] pūšana * [[Dūru cītara]]s būvēšana un spēle * [[Aušana]]s prasme [[Pēteris Viļumsons|Pētera Viļumsona]] pusautomātiskajās vienpaminas [[Stelles|stellēs]] === 2021 === * Latviešu etnogrāfisko [[Cimdi|cimdu]] [[adīšana]] * [[Stirniene]]s tradicionālie [[Psalmi|psalmu]] un bēru dziedājumi * [[Zole (kāršu spēle)|Kāršu spēle zolīte]] * [[Jelgava]]s [[Puzuris|puzuru]] darināšana * [[Zemgale]]s rakstaino [[Brunči|brunču]] [[aušana]] [[Stelles|stellēs]] ar velkamo ierīci * [[Rīga]]s danču tradīcija === 2022 === * [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Jostiņsega|jostiņsegu]] [[aušana]] rakstainā audu [[Ripsa tehnika|ripsa tehnikā]] * Latvijas [[Vecticība|vecticībnieku]] [[Vecticībnieku Pomoras baznīca|Pomoras baznīcas]] zīmju jeb [[kāšu dziedāšana]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-17/|title=Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija|last=Elvita Ruka|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2023-12-28|date=2022}}</ref> * [[Nīca]]s kultūrtelpa * [[Vidzemes lībieši|Vidzemes lībiskā]] kultūrtelpa === 2023 === * [[Bārta]]s kultūrtelpa * Sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]] * Ziemeļlatgales [[Celu jostiņa|celu jostiņu]] [[aušana]]s tradīcija * [[Piebalga]]s kultūrtelpa == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nematerialakultura.lv/ nematerialakultura.lv] {{kultūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas kultūra]] 3ynbwq8uu3xquzixarp0ku7hvmgekc8 4521190 4521177 2026-09-12T18:14:05Z Turaids 8965 4521190 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums''' (NKM) ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītie priekšmeti un kultūrtelpa, ko tās iedzīvotāji vai to daļa atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, iedzīvotāji nemitīgi rada no jauna mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/nematerialais-kulturas-mantojums|title=Nemateriālais kultūras mantojums {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> == Vēsture == Ideja par NKM guva likumīgu pamatu 2016. gada 1. decembrī, kad Latvijā stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=285526|title=Nemateriālā kultūras mantojuma likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts. Saskaņā ar likumu tika izveidota konsultatīva Nemateriālā kultūras mantojuma padome, bet īstenot valsts politiku NKM lietās tika uzdots Latvijas Nacionālajam kultūras centram.<ref name=":1" /> Latvijas NKM sarakstā iekļautas arī divas vērtības, kas ir iekļautas [[UNESCO]] starptautiskajos sarakstos — [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Baltijas Dziesmu un Deju svētku]] tradīcija un simbolisms, un [[Suiti|suitu]] kultūrtelpa.<ref name=":0" /> == Iekļautā mantojuma saraksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/nkm-saraksts/|title=NKM saraksts – Nematerialakultura.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}</ref> == === UNESCO === * [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Baltijas Dziesmu un Deju svētki]] * [[Suiti|Suitu]] kultūrtelpa === 2017 === * [[Latgale|Ziemeļlatgales]] [[Psalmi|psalmu]] dziedāšana * Ziemeļlatgales dziedāšana pusbalsī * Latgales [[Rāmja bundziņas|rāmja bundziņu]] spēle * [[Vidzeme]]s ieviņu tipa [[Harmonikas|ermoņiku]] spēle un gatavošana * [[Siguldas spieķis]] * [[Vaboles pagasts|Vaboles]] un [[Līksnas pagasts|Līksnas]] pagastu [[mirušo ofīcijs|mirušo ofīcija]] lūgšanas izpilde === 2018 === * [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] [[Harmonikas|ermoņiku]] spēle * Caurspēlējamās [[cītara]]s spēle * [[Gaujas plostnieki]] * [[Knipelēšana]]s prasme * Ziemeļvidzemes dubultauduma [[Šatieris|šatiera]] [[Sega|segu]] [[aušana]] * [[Lībieši|Lībiešu]] kultūrtelpa * [[Upīte (ciems)|Upītes]] kultūrtelpa * [[Rucava]]s kultūrtelpa === 2019 === * [[Andrupenes pagasts|Andrupenes]] un [[Šķaunes pagasts|Šķaunes]] pagastu maija [[Dievkalpojums|dievkalpojumi]] pie [[Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi|ceļmalu krustiem]] * [[Carnikavas nēģi|Carnikavas nēģu]] ķeršana un apstrāde * [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgo]] iedzīvotāju [[Kāzas|kāzu]] rituāls === 2020 === * Ziemeļlatgales maija dziedājumi pie ciemu krustiem * [[Mazsalaca]]s rakstainu [[Dubultcimdi|dubultcimdu]] darināšana * [[Līvāni|Līvānu]] [[Stikls|stikla]] pūšana * [[Dūru cītara]]s būvēšana un spēle * [[Aušana]]s prasme [[Pēteris Viļumsons|Pētera Viļumsona]] pusautomātiskajās vienpaminas [[Stelles|stellēs]] === 2021 === * Latviešu etnogrāfisko [[Cimdi|cimdu]] [[adīšana]] * [[Stirniene]]s tradicionālie [[Psalmi|psalmu]] un bēru dziedājumi * [[Zole (kāršu spēle)|Kāršu spēle zolīte]] * [[Jelgava]]s [[Puzuris|puzuru]] darināšana * [[Zemgale]]s rakstaino [[Brunči|brunču]] [[aušana]] [[Stelles|stellēs]] ar velkamo ierīci * [[Rīga]]s danču tradīcija === 2022 === * [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Jostiņsega|jostiņsegu]] [[aušana]] rakstainā audu [[Ripsa tehnika|ripsa tehnikā]] * Latvijas [[Vecticība|vecticībnieku]] [[Vecticībnieku Pomoras baznīca|Pomoras baznīcas]] zīmju jeb [[kāšu dziedāšana]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-17/|title=Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija|last=Elvita Ruka|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2023-12-28|date=2022}}</ref> * [[Nīca]]s kultūrtelpa * [[Vidzemes lībieši|Vidzemes lībiskā]] kultūrtelpa === 2023 === * [[Bārta]]s kultūrtelpa * Sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]] * Ziemeļlatgales [[Celu jostiņa|celu jostiņu]] [[aušana]]s tradīcija * [[Piebalga]]s kultūrtelpa == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nematerialakultura.lv/ nematerialakultura.lv] {{kultūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas kultūra]] b2f88oeskli5wzno4r77y1nw34bb4b6 0 565120 4521122 4281610 2026-09-12T15:45:58Z Meistars Joda 781 4521122 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste | vietējais_nosaukums=''Norddeutscher Bund'' | nosaukums_latv_val=Ziemeļvācu Savienība | gads_sākums=1866 | gads_beigas=1871 | image_flag=Flag_of_Germany_(1867–1918).svg | image_coat=Coat_of_arms_of_the_North_German_Confederation.svg | image_map=North_German_Confederation_1870.svg | image_map_caption=Ziemeļvācu Savienības karte Eiropā ap 1870. gadu | kopīgas_valodas=[[vācu valoda]] | reliģija=[[protestantisms]], [[katolicisms]] }} '''Ziemeļvācu Savienība''' ({{val|de|Norddeutscher Bund}}) bija 1866. gadā dibināta [[Ziemeļvācija]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja no 1867. līdz 1871. gadam. Tā izveidojās pēc [[Prūsijas Karaliste]]s uzvaras pār [[Austrijas Impērija|Austrijas impēriju]] 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]], kurā Prūsija nostiprināja savu vadošo lomu Vācijā. Savienību veidoja 22 vācu valstis un teritorijas, galvenokārt ziemeļu daļā, izņemot [[Bavārijas Karaliste|Bavārijas Karalisti]], [[Virtembergas Karaliste|Virtembergas Karalisti]], [[Bādenes Lielhercogiste|Bādenes Lielhercogisti]] un daļu no [[Hesenes Lielhercogiste]]s. Tā bija 1871. gada [[Vācijas Impērija]]s priekštece. Pēc 1870. gada novembra līgumiem vācu dienvidu zemes pievienojās Ziemeļvācu Savienībai, kas arvien paplašinājās. Līdz ar Vācijas Impērijas dibināšanu un jaunās konstitūcijas stāšanos spēkā 1871. gada 1. janvārī konfederācija saplūda Vācijas Impērijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas vēsture]] 5ks11g9t4xpz4m9wqysk9fgsqqzi9tl 4521217 4521122 2026-09-12T19:17:46Z Votre Provocateur 111653 4521217 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste | vietējais_nosaukums=''Norddeutscher Bund'' | nosaukums_latv_val=Ziemeļvācu Savienība | gads_sākums=1866 | gads_beigas=1871 | image_flag=Flag_of_Germany_(1867–1918).svg | image_coat=Coat_of_arms_of_the_North_German_Confederation.svg | image_map=North_German_Confederation_1870.svg | image_map_caption=Ziemeļvācu Savienības karte Eiropā ap 1870. gadu | kopīgas_valodas=[[vācu valoda]] | reliģija=[[protestantisms]], [[katolicisms]] }} '''Ziemeļvācu Savienība''' ({{val|de|Norddeutscher Bund}}) bija 1866. gadā dibināta [[Ziemeļvācija]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja no 1867. līdz 1871. gadam. Tā izveidojās pēc [[Prūsijas Karaliste]]s uzvaras pār [[Austrijas Impērija|Austrijas impēriju]] 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]], kurā Prūsija nostiprināja savu vadošo lomu Vācijā. Savienību veidoja 22 vācu valstis un teritorijas, galvenokārt ziemeļu daļā, izņemot [[Bavārijas Karaliste|Bavārijas Karalisti]], [[Virtembergas Karaliste|Virtembergas Karalisti]], [[Bādenes Lielhercogiste|Bādenes Lielhercogisti]] un daļu no [[Hesenes Lielhercogiste]]s. Tā bija 1871. gada [[Vācijas Impērija]]s priekštece. Pēc 1870. gada novembra līgumiem vācu dienvidu zemes pievienojās Ziemeļvācu Savienībai, kas arvien paplašinājās. Līdz ar Vācijas Impērijas dibināšanu un jaunās konstitūcijas stāšanos spēkā 1871. gada 1. janvārī konfederācija saplūda Vācijas Impērijā. == Vēsture == Ziemeļvācu Savienības izveidošanās bija tieši saistīta ar Prūsijas un Austrijas sāncensību par ietekmi vācu zemēs. Pēc Prūsijas uzvaras [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] 1866. gadā tika likvidēta [[Vācu Savienība]], bet Prūsija ieguva iespēju apvienot lielāko daļu vācu valstu uz ziemeļiem no Mainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/North-German-Confederation|title=North German Confederation|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> 1866. gada augustā Prūsija noslēdza līgumus ar vairākām Ziemeļvācijas valstīm par jaunas savienības izveidi. 1867. gadā stājās spēkā Ziemeļvācu Savienības konstitūcija. Savienībā dominēja [[Prūsijas Karaliste]], kuras karalis bija savienības prezidents, bet kanclera amatu ieņēma [[Oto fon Bismarks]]. Tika izveidots kopīgs parlaments — [[Reihstāgs]], kā arī Federālā padome, kurā bija pārstāvētas dalībvalstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Otto-von-Bismarck|title=Otto von Bismarck|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> Savienības pastāvēšanas laikā tika īstenota ciešāka militārā, ekonomiskā un juridiskā integrācija. Dalībvalstīm bija kopīga armijas vadība, tika nostiprināta vienota muitas telpa un pieņemti vairāki kopīgi likumi. Lai gan atsevišķās valstis saglabāja savas valdības un monarhus, ārpolitika un militārie jautājumi lielā mērā nonāca Prūsijas kontrolē. Izšķiroša nozīme turpmākajā vācu valstu apvienošanā bija [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karam]] 1870.—1871. gadā. Kara laikā Bavārija, Virtemberga, Bādene un Hesenes dienvidu daļa militāri sadarbojās ar Ziemeļvācu Savienību. 1870. gada novembrī tika noslēgti līgumi par šo valstu pievienošanos paplašinātajai federācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Franco-German-War|title=Franco-German War|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> 1871. gada 1. janvārī jaunā konstitucionālā kārtība stājās spēkā, un Ziemeļvācu Savienība faktiski pārtapa par [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]]. 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī Prūsijas karalis [[Vilhelms I]] tika pasludināts par Vācijas ķeizaru. Ziemeļvācu Savienības institucionālā struktūra lielā mērā tika saglabāta arī jaunajā impērijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas vēsture]] gbxobyhk98rdxspmyngqswy4a91ra0a 4521218 4521217 2026-09-12T19:18:10Z Votre Provocateur 111653 4521218 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste | vietējais_nosaukums=''Norddeutscher Bund'' | nosaukums_latv_val=Ziemeļvācu Savienība | gads_sākums=1866 | gads_beigas=1871 | image_flag=Flag_of_Germany_(1867–1918).svg | image_coat=Coat_of_arms_of_the_North_German_Confederation.svg | image_map=North_German_Confederation_1870.svg | image_map_caption=Ziemeļvācu Savienības karte Eiropā ap 1870. gadu | kopīgas_valodas=[[vācu valoda]] | reliģija=[[protestantisms]], [[katolicisms]] }} '''Ziemeļvācu Savienība''' ({{val|de|Norddeutscher Bund}}) bija 1866. gadā dibināta [[Ziemeļvācija]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja no 1867. līdz 1871. gadam. Tā izveidojās pēc [[Prūsijas Karaliste]]s uzvaras pār [[Austrijas Impērija|Austrijas impēriju]] 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]], kurā Prūsija nostiprināja savu vadošo lomu Vācijā. Savienību veidoja 22 vācu valstis un teritorijas, galvenokārt ziemeļu daļā, izņemot [[Bavārijas Karaliste|Bavārijas Karalisti]], [[Virtembergas Karaliste|Virtembergas Karalisti]], [[Bādenes Lielhercogiste|Bādenes Lielhercogisti]] un daļu no [[Hesenes Lielhercogiste]]s. Tā bija 1871. gada [[Vācijas Impērija]]s priekštece. Pēc 1870. gada novembra līgumiem vācu dienvidu zemes pievienojās Ziemeļvācu Savienībai, kas arvien paplašinājās. Līdz ar Vācijas Impērijas dibināšanu un jaunās konstitūcijas stāšanos spēkā 1871. gada 1. janvārī konfederācija saplūda Vācijas Impērijā. == Vēsture == Ziemeļvācu Savienības izveidošanās bija tieši saistīta ar Prūsijas un Austrijas sāncensību par ietekmi vācu zemēs. Pēc Prūsijas uzvaras [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] 1866. gadā tika likvidēta [[Vācu Savienība]], bet Prūsija ieguva iespēju apvienot lielāko daļu vācu valstu uz ziemeļiem no Mainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/North-German-Confederation|title=North German Confederation|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> 1866. gada augustā Prūsija noslēdza līgumus ar vairākām Ziemeļvācijas valstīm par jaunas savienības izveidi. 1867. gadā stājās spēkā Ziemeļvācu Savienības konstitūcija. Savienībā dominēja [[Prūsijas Karaliste]], kuras karalis bija savienības prezidents, bet kanclera amatu ieņēma [[Oto fon Bismarks]]. Tika izveidots kopīgs parlaments — [[Reihstāgs]], kā arī Federālā padome, kurā bija pārstāvētas dalībvalstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Otto-von-Bismarck|title=Otto von Bismarck|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> Savienības pastāvēšanas laikā tika īstenota ciešāka militārā, ekonomiskā un juridiskā integrācija. Dalībvalstīm bija kopīga armijas vadība, tika nostiprināta vienota muitas telpa un pieņemti vairāki kopīgi likumi. Lai gan atsevišķās valstis saglabāja savas valdības un monarhus, ārpolitika un militārie jautājumi lielā mērā nonāca Prūsijas kontrolē. Izšķiroša nozīme turpmākajā vācu valstu apvienošanā bija [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karam]] 1870.—1871. gadā. Kara laikā Bavārija, Virtemberga, Bādene un Hesenes dienvidu daļa militāri sadarbojās ar Ziemeļvācu Savienību. 1870. gada novembrī tika noslēgti līgumi par šo valstu pievienošanos paplašinātajai federācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Franco-German-War|title=Franco-German War|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-12}}</ref> 1871. gada 1. janvārī jaunā konstitucionālā kārtība stājās spēkā, un Ziemeļvācu Savienība faktiski pārtapa par [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]]. 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī Prūsijas karalis [[Vilhelms I]] tika pasludināts par Vācijas ķeizaru. Ziemeļvācu Savienības institucionālā struktūra lielā mērā tika saglabāta arī jaunajā impērijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas vēsture]] dvmi9emnrcg26f1vccb6yb5fodh6f2v 0 571669 4521574 4291840 2026-09-13T11:29:35Z Bendžamins 76862 4521574 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|11}} | birth_place = | caps1 = 39 | caps2 = 1 | caps3 = 82 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Pabu}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 4 | height = 187 | image = Robin Le Normand 2122.jpg | caption = Robēns Lenormāns 2022. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 27 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Robēns Lenormāns | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2013—2016 | years2 = 2016 | years3 = 2016—2019 | years4 = 2018—2024 | caps4 = 167 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | years5 = 2024— | caps5 = 57 | goals5 = 2 }} '''Robēns Emē Robērs Lenormāns''' ({{Val|fr|Robin Aimé Robert Le Normand}}, dzimis {{Dat|1996|11|11}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Lenormāns spēlē Spānijas [[La Liga]] komandā [[Madrides "Atletico"]]. Savu karjeru sācis Francijas komandā ''[[Stade Brestois 29|Brest]]'', bet 2016. gadā pievienojies ''[[Real Sociedad]]''. 2023. gadā Lenormāns, pēc septiņu gadu dzīvošanas Spānijā, ieguva Spānijas pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Robin-le-normand-a-obtenu-la-nationalite-espagnole/1398330|title=Robin Le Normand a obtenu la nationalité espagnole|website=L'Équipe|access-date=2024-05-19|language=fr}}</ref> [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Uzvarējis [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kurā palīdzējis izlasei izcīnīt čempionu titulu. == Sasniegumi == '''Real Sociedad''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2019—20 '''Spānija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]], finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Lenormāns, Robēns}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Kotdarmorā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] k5ymo2acy0c6t4c4njga600u077a3ao 0 571863 4521310 4468942 2026-09-13T03:42:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521310 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = GetJet Airlines Latvia | logo = | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = - | ICAO = DML | izsaukums = DREAMLAND | dibināta = {{dat|2021|02|25|bez}} | darbību uzsāka = | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Rīga]], [[Latvija]]<br />([[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]) | citas bāzes = | lojalitātes programma = | aviokompāniju alianse = | flote = 1 | galamērķi = | sauklis = | mātes kompānija = | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = Rolands Ramiņš | ieņēmumi = [[€]]3000 | mājas lapa = }} '''''GetJet Airlines Latvia''''' (uzņēmuma nosaukums '''SIA "''GetJet Airlines Latvia''"''', agrāk '''SIA "''Diamond Sky LV''"''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/en/legal-entity/?id=40203296037|title=Legal entity|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-05-21|date=2021-02-25|language=en|archive-date=2024-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240521191545/https://www.ur.gov.lv/en/legal-entity/?id=40203296037}}</ref> ir [[RIX|Starptautiskajā lidostā "Rīga"]] bāzēta latviešu un lietuviešu [[lidsabiedrība]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/GetJet-Airlines-Latvia|title=GetJet Airlines Latvia Fleet Details and History|website=Planespotters.net|access-date=2024-05-21|date=2024-05-07|language=en|archive-date=2024-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20240507040749/https://www.planespotters.net/airline/GetJet-Airlines-Latvia}}</ref> Plānots, ka čarterlidojumu un tūrisma operatoru pakalpojumi Latvijā sākotnēji tiks nodrošināti ar ''[[Airbus A320]]'' [[lidmašīna|lidmašīnām]]. Lidsabiedrība pieder [[Lietuva|Lietuvā]] reģistrētajam uzņēmumam ''[[GetJet Airlines]]'', kas ir Lietuvā licencēts gaisa pārvadājumu nodrošinātājs. Tas veic komerclidojumus, kā arī piedāvā pilna servisa [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]] nomu citām aviokompānijām. Sākotnēji plānots, ka Lietuvas uzņēmums palīdzēs jaunizveidotajai aviokompānijai ''GetJet Airlines Latvia'', lai tā varētu uzsākt gaisa pārvadājumus un palielināt savu gaisa kuģu floti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/398537-latvija-ienak-aviokompanija-getjet-airlines-latvia.htm|title=Latvijā ienāk aviokompānija "GetJet Airlines Latvia"|website=nra.lv|access-date=2024-05-21|language=lv}}</ref> [[2022]]. gadā ''GetJet Airlines'' ienāca Latvijas tirgū, nodibinot ''GetJet Airlines Latvia'', kas gaisa kuģa ekspluatanta sertifikātu saņēma 2022. gada 30. novembrī. [[Civilās aviācijas aģentūra]]s izsniegtais gaisa kuģa ekspluatanta sertifikāts (''AOC'') bija vajadzīgs, lai uzsāktu darbību. Sertifikāts apliecina, ka uzņēmums atbilst visām prasībām, kas piemērojamas pārvadātājiem [[latvija|Latvijā]], un var sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/getjet-airlines-ienak-latvijas-tirgu-509924|title=GetJet Airlines ienāk Latvijas tirgū|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-21|language=lv}}</ref> == Flote == Flotē ietilpst viens ''[[Airbus A320|Airbus A320-200]]'' ar reģistrācijas numuru YL-EMU, [[lidmašīna]] tika piegādāta [[lidsabiedrība]]i [[2024]]. gada februārī.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{aviācija-aizmetnis}} {{Latvija avio}} [[Kategorija:Latvijas lidsabiedrības]] 41ufi58z0nd0fuk3zfq1gcn9300p746 0 574031 4521559 4251171 2026-09-13T11:13:58Z Bendžamins 76862 4521559 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|25}} | birth_place = | caps1 = | caps2 = 62 | caps3 = 24 | clubnumber = 92 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[ASPV Strasbourg]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SV Linx]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[US Raon-l'Étape|Raon-l'Étape]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Strasbūra}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals1 = | goals2 = 15 | goals3 = 0 | height = 178 | image = Clauss asse ogcn 2425.png | caption = Žonatans Klauss 2025. gadā | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalyears1 = 2022— | nationalcaps1 = 14 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Žonatans Klauss | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2010—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2016—2017 | caps4 = 2 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[US Avranches|Avranches]] B | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[US Avranches|Avranches]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 30 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[US Quevilly-Rouen Métropole|Quevilly-Rouen]] B | years6 = 2017—2018 | caps6 = 1 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[US Quevilly-Rouen Métropole|Quevilly-Rouen]] | years7 = 2017—2018 | caps7 = 29 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | years8 = 2018—2020 | caps8 = 62 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] B | years9 = 2020 | caps9 = 1 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years10 = 2020—2022 | caps10 = 70 | goals10 = 8 | clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | years11 = 2022—2024 | caps11 = 61 | goals11 = 5 | clubs12 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | caps12 = 62 | goals12 = 4 | years12 = 2024— }} '''Žonatans Florēns Klauss''' ({{Val|fr|Jonathan Florent Clauss}}; dzimis {{Dat|1992|9|25}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labas malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Klauss spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā ''[[OGC Nice|Nice]]''. Iepriekš pārstāvējis vairākas zemāko līgu komandas Francijā un Vācijā. Spēlējis arī [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandās ''[[RC Lens|Lens]]'' un ''[[Olympique Marseille|Marseille]]''. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Arminia Bielefeld''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2019—20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Klauss, Žonatans}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Lejasreinā dzimušie]] l3w98la87h4xaf7djumsq1nmscsz43d 0 576063 4521495 4378725 2026-09-13T09:36:52Z Stephan1000000 83884 213 4521495 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Komisārs Reksis | image = Kommissar_Rex_logo.png | caption = | genre = [[krimināldrāma]]<br />[[detektīvs]]<br />[[Asa sižeta filma|asa sižeta]]<br />[[Mistērijas filma|mistērija]]<br />[[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] | creator = [[Pēteris Hajeks]]<br />[[Pēteris Mozers]] | executive_producer = | producer = Pēteris Hajeks<br />Pēteris Mozers | writer = Pēteris Hajeks<br />Pēteris Mozers | starring = [[Tobiass Moreti]]<br />[[Gedeons Burkhards]]<br />[[Aleksandrs Pšils]]<br />[[Kaspars Kaparoni]]<br />[[Etore Basi]]<br />[[Frančesko Arka]] | country = {{karogs|Austrija}} (1994–2004)<br />{{karogs|Itālija}} (2008–2015) | language = [[Vācu valoda|vācu]] (1994–2004)<br />[[Itāļu valoda|itāļu]] (2008–2015) | num_seasons = 18 | num_episodes = 213 | opentheme = ''A Good Friend'' (1.–10. sezona)<br />''My Friend Rex'' (11.–13. sezona)<br />''My Name is Rex'' (14.–18. sezona) | endtheme = ''My Name is Rex'' (11.–18. sezona) | composer = [[Gerds Šullers]] | theme_music_composer = | company = | distributor = | camera = | runtime = 45 minūtes, dažas 90 minūtes | location = | network = [[ORF]] (1994–2004)<br />[[RAI]] (2008–2015) | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|1994|11|10|N|bez}} — {{dat|2004|10|19|N|bez}} | first_aired = {{dat|2008|11|23|N|bez}} — {{dat|2015|12|6|N|bez}} | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = ''[[Stockinger]]''<br />''[[Baby Rex - Der kleine Kommissar]]''<br />"[[Muhtars atgriežas]]"<br />''[[Inspetor Max]]''<br />"[[Komisārs Alekss]]"<br />''[[Inspektorius Mažylis]]''<br />''[[Rex (2017)|Rex]]''<br />"[[Hadsons un Reksis]]" | website = | production_website = }} '''"Komisārs Reksis"'''<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce |title=Komisārs Reksis / Raidījums |url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/komisars-reksis |website=ltv.lsm.lv |accessdate={{dat|2024|7|22||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2024|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240722115646/https://ltv.lsm.lv/raidijumi/komisars-reksis }}</ref> ({{val|de|Kommissar Rex}}, {{val|it|Il commissario Rex}}) ir [[Austrija]]s, vēlāk [[Itālija]]s, [[krimināldrāma]]s [[televīzija]]s seriāls, kuru veidojuši [[Pēteris Hajeks]] un [[Pēteris Mozers]]. Sākotnēji pārraidīts Austrijā no 1994. līdz 2004. gadam kanālā [[ORF 1]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam Itālijas kanālā ''[[Rai 1]]''. ''Rai 1'' galu galā atcēla seriāla veidošanu 2015. gada jūnijā pēc astoņām Itālijas sezonām.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Stefanelli |first1=Stefania |title=REX NON DEVE FINIRE: LA SERIE DI RAI 2 A RISCHIO CHIUSURA, SCATTA LA PETIZIONE ON LINE |url=http://www.davidemaggio.it/archives/118409/rex-non-deve-finire-la-serie-di-rai-2-a-rischio-chiusura-scatta-la-petizione-on-line |website=Davide Maggio |accessdate={{dat|2024|7|22||bez}} |language=it |date={{dat|2015|7|14||bez}}}}</ref> 2024. gada oktobrī paziņoja, ka uzņems jaunas seriāla Austrijas versijas sērijas. Jaunās sezonas pirmizrāde plānota 2026. gadā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Krimireihe "Kommissar Rex" feiert mit neuem Rex Comeback |url=https://www.derstandard.at/story/3000000242056/krimireihe-kommissar-rex-feiert-mit-neuem-rex-comeback |accessdate={{dat|2025|12|14||bez}} |work=DER STANDARD |date={{dat|2024|10|24||bez}} |language=de}}</ref> Seriāla sižets ir par [[Vācu aitu suns|vācu aitu šķirnes]] [[policija]]s suni Reksi, viņa pāriniekiem un pārējo izmeklēšanas komandu [[Vīne]]s kriminālpolicijas [[Slepkavība|slepkavību]] nodaļā, kur viņi strādā kopā, lai atrisinātu noziegumus. No 2008. līdz 2015. gadam sižets risinājās [[Roma|Romā]]. 1996. gadā tika pārraidīts atvasināts seriāls ''Stockinger'', kurā galvenā uzmanība ir pievērsta Ernstam "Štokijam" Štokingeram, vienam no sākotnējiem slepkavību nodaļas darbiniekiem. Starptautiskie "Komisāra Rekša" [[Jauns ekranizējums|rīmeiki]] ir [[Polija]]s "[[Komisārs Alekss]]" (2012—pašlaik), [[Krievija]]s "[[Muhtars atgriežas]]" (2004—2019), [[Portugāle]]s ''Inspetor Max'' (2004—2019), [[Lietuva]]s ''Inspektorius Mažylis'' (2014), [[Slovākija]]s ''Rex'' (2017) un [[Kanāda]]s "[[Hadsons un Reksis]]" (2019—pašlaik). == Sižets == {{Seriāla satura brīdinājums}} Sākotnēji seriāla darbība norit Vīnē,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Beta Film REX website |url=http://www.betafilm.com/rex/ |accessdate={{dat|2024|7|22||bez}} |archive-date={{dat|2015|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150714212921/http://www.betafilm.com/rex/ }}</ref> un galvenā uzmanība ir pievērsta Vīnes kriminālpolicijas darbiniekiem, īpaši slepkavību izmeklēšanas nodaļai. Papildus trim policistiem, birojā strādā arī vācu aitu suns, vārdā Reksis (īstajā vārdā Redžinalds fon Ravenhorsts),<ref name=":0" /> seriāla galvenais varonis, kurš dažādos veidos darbojas kā [[kontrabanda]]s un [[Narkotikas|narkotiku]] meklētājs un kā vēl viens acu un ausu pāris savai komandai. Sākotnējā izmeklētāju komandā darbojās Rihards Mozers, Ernsts "Štokijs" Štokingers un Pēteris Hēllerers. Šai komandai palīdzēja arī [[tiesu medicīna]]s eksperts Dr. Leo Grafs un pensionēts policists Makss Kohs. Laika gaitā seriālā mainījās galvenie tēli, tostarp Kristians Bēks aizstāja Štokingeru, Aleksandrs Brantners nomainīja Mozeru un bijušais statistiķis-policists Fricis Kuncs nomainīja Hēlleru. Austrijas seriāla versijas beigās galvenie tēli bija neveiklais Marks Hofmanis un policiste Nikija Hercoga, kuri strādāja kopā ar Kuncu. Dr. Grafs ir vienīgais tēls, kurš parādījies visās seriāla Austrijas versijas sezonās. Vienpadsmitajā sezonā, seriāla darbība pārceļas uz Romu, kur inspektors Lorenco Fabri uzņemas atbildību par Reksi. Sezonas beigās Reksi acīmredzami nāvīgi ievaino, kad viņš uzlec uz Fabri galvas, lai pasargātu viņu no lodes, taču tuvplānā tiek parādīts, ka joprojām nedaudz elpo. 12. sezonas sākumā parādīts, ka Reksis izdzīvojis pēc sašaušanas. == Tēli == ;Rekša atveidotāji * Santo (Bīdžejs)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Santo vom Haus Zieglmayer {{!}} Actor |url=https://www.imdb.com/name/nm2677608/ |website=IMDb |accessdate={{dat|2024|7|22||bez}}}}</ref> un Soko fom Hausi-Cīglmaieri<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Soko vom Haus Zieglmayer |url=https://www.germanshepherdkennelclub.com/pdgdetail/1813771/SZ |website=www.germanshepherdkennelclub.com |accessdate={{dat|2024|7|22||bez}}}}</ref> (Reksis I, 1994—2000) * Rets Batlers<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kommissar Rex (TV Series 1994–2004) - Trivia - IMDb |url=https://www.imdb.com/title/tt0108829/trivia/?ref_=tt_trv_trv |accessdate={{dat|2024|7|22||bez}}}}</ref> (Reksis II, 2000—2004) * Henrijs<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Il commissario Rex (TV Series 2008–2015) - Trivia - IMDb |url=https://www.imdb.com/title/tt1649795/trivia/?ref_=tt_trv_trv |accessdate={{dat|2024|7|22||bez}}}}</ref> (Reksis III, 2008—2009) * Niks (Reksis IV, 2010—2012) * Aki (Reksis V, 2013—2015) ;Rekša saimnieki * Rihards Mozers † ([[Tobiass Moreti]], 1994—1998) * Aleksandrs Brantners ([[Gedeons Burkhards]], 1998—2001) * Marks Hofmanis ([[Aleksandrs Pšils]], 2002—2004) * Lorenco Fabri † ([[Kaspars Kaparoni]], 2008—2012) * Davide Rivera ([[Etore Basi]], 2012—2013) * Marko Tercani ([[Frančesko Arka]], 2013—2015) ;Citi tēli * Ernsts "Štokijs" Štokingers ([[Karls Markovičs]], 1994—1996) * Pēteris Hēlerers ([[Volfs Bahofners]], 1994—1999) * Kristians Bēks ([[Heincs Veikselbrauns]], 1996—2001) * Fricis Kuncs ([[Martins Vajneks]], 1999—2004; 2008) * Dr. Leo Grafs ([[Gerhards Cēmanis]]) * Makss Kohs ([[Fricis Muliars]]) * Nikija Hercoga ([[Elke Vinkensa]]) * Džandomeniko Morini ([[Fabio Feri]]) * Alberto Monteroso ([[Domeniko Fortunato]]) * Katja Martelli ([[Pilara Abella]]) * Filipo Gori ([[Augusto Cuki]]) '''Piezīme:''' † — personāžs ir miris == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide ! rowspan="2" |Kanāls |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |14 |1994. gada 10. novembris |1995. gada 9. februāris | rowspan="10" |[[ORF]] |- |'''2''' |15 |1995. gada 19. oktobris |1996. gada 22. februāris |- |'''3''' |12 |1996. gada 24. oktobris |1997. gada 9. janvāris |- |'''4''' |13 |1998. gada 8. janvāris |1998. gada 26. marts |- |'''5''' |13 |1999. gada 28. janvāris |1999. gada 22. aprīlis |- |'''6''' |12 |2000. gada 16. februāris |2000. gada 10. maijs |- |'''7''' |10 |2001. gada 28. marts |2001. gada 30. maijs |- |'''8''' |13 |2002. gada 9. oktobris |2003. gada 15. janvāris |- |'''9''' |13 |2003. gada 27. novembris |2004. gada 18. marts |- |'''10''' |4 |2004. gada 28. septembris |2004. gada 19. oktobris |- |'''11''' |8 |2008. gada 29. janvāris |2008. gada 19. februāris | rowspan="8" |[[RAI]] |- |'''12''' |11 |2009. gada 17. marts |2009. gada 13. aprīlis |- |'''13''' |12 |2011. gada 14. jūnijs |2011. gada 19. jūlijs |- |'''14''' |12 |2011. gada 3. novembris |2011. gada 11. novembris |- |'''15''' |12 |2012. gada 26. novembris |2013. gada 11. februāris |- |'''16''' |11 |2013. gada 20. decembris |2014. gada 20. janvāris |- |'''17''' |12 |2014. gada 31. marts |2014. gada 5. maijs |- |'''18''' |12 |2015. gada 27. februāris |2015. gada 19. jūnijs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.imdb.com/title/tt1649795/ Itālijas versijas ''IMDb'' profils] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Itālijas televīzijas seriāli]] mc0bjf5fofutkzdckd6k6aunr98boqf 0 576217 4521236 4510151 2026-09-12T19:42:30Z ExRat 47547 + attels 4521236 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ansis Pūpols | vārds_orģ = | attēls = Member of the European Parliament for Latvia Ansis Pūpols.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = {{dat|2024|5|14|N}} | term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}} | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1975|3|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kristīne Pūpola | bērni = | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ansis Pūpols''' (dzimis 1975. gada 24. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/en/256134/ANSIS_PUPOLS/history/9|title=9th parliamentary term {{!}} Ansis PŪPOLS {{!}} MEPs {{!}} European Parliament|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2024-07-24|date=1975-03-24|language=en}}</ref> ir latviešu politiķis, kino producents un bijušais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputāts, ievēlēts no [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] saraksta. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts. A. Pūpols 2001. gadā ir ieguvis augstāko izglītību politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Darbojies pētnieciskajā [[Žurnālistika|žurnālistikā]]. 2019. gadā A. Pūpols kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Nacionālās apvienības, taču netika ievēlēts. Kļuvis par Eiropas parlamenta deputātu, kad mandātu 2024. gada 7. maijā nolika [[Dace Melbārde]]. Melbārde noslēdza darbu pašreizējā EP sasaukumā, jo pievienojās [[Ārlietu ministrija|ārlietu ministres]] [[Baiba Braže|Baibas Bražes]] komandai, kļūstot par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]], savukārt A. Pūpols kļuva par deputātu, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir jau beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai. A. Pūpols aģentūrai [[LETA]] pauda, ka viņam ir daudz plānu un darbu maijā un jūnijā, virkne filmu projektu. Sociālajos tīklos viņš norādīja, ka, parunājot ar projektu kolēģiem, nolemts, ka nākamo pāris mēnešu atalgojums EP "lieti noderēs filmēšanas tehnikas iegādei". 2024. gada medijos parādījās informācija par A. Pūpola patiesajiem ienākumu avotiem un viņa veidoto filmu neitralitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.06.2024-jauna-ep-deputata-pupola-filmu-bizness-slepti-sponsori-pastarpinati-maksajumi-pr-specialistu-atbalsts.a556370/|title=Jaunā EP deputāta Pūpola filmu bizness: slēpti sponsori, pastarpināti maksājumi, PR speciālistu atbalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Pūpols kandidēja uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā Nacionālās apvienības saraksta 4. numurs un tika ievēlēts pašvaldībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīgas dome 2025}} {{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] izd9v4p17933a1ogda30x6mrq9hhaac 0 576507 4521150 4366942 2026-09-12T16:44:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521150 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dārbišīrdeilsa | official_name = ''Derbyshire Dales'' | settlement_type = nemetropoles distrikts | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Bakewell showground and the town beyond - geograph.org.uk - 2613844.jpg | image2 = Darley Dale - monument in Whitworth Park.jpg | image3 = Market Place, Wirksworth - geograph.org.uk - 1731474.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map1 = Derbyshire Dales UK locator map.svg | pushpin_map = <!-- Anglija#Eseksa#Apvienotā Karaliste --> | pushpin_label_position = | map_caption1 = Dārbišīrdeilsas distrikts Dārbišīras grāfistē | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Austrummidlenda]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Derbyshire flag.svg|20px]] [[Dārbišīra]] | subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība | subdivision_name4 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Metloka]] | established_title = Dibināts | established_date = 1974 | established_title1 = | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = distrikts | area_magnitude = | area_total_km2 = 792 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 71752 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 53 | latm = 03 | lats = | latNS = N | longd = 1 | longm = 42 | longs = | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.derbyshiredales.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Dārbišīrdeilsas distrikts''' ({{val|en|Derbyshire Dales District}}) ir nemetropoles distrikts [[Anglija]]s vidienē [[Dārbišīra]]s [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles grāfistē]]. Aizņem grāfistes rietumu daļu, robežojas dienvidos un rietumos ar [[Stefordšīra|Stefordšīru]], ziemeļrietumos — ar [[Haipīka|Haipīku]], ziemeļaustrumos — ar [[Dienvidjorkšīra|Dienvidjorkšīru]], bet austrumos — ar [[Ziemeļaustrumu Dārbišīra|Ziemeļaustrumu Dārbišīru]], [[Emberveli]] un [[Dienviddārbišīra|Dienviddārbišīru]]. Distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta, kā arī Dārbišīras nemetropoles grāfistes galvaspilsēta ir [[Metloka]]. Liela daļa distrikta ziemeļdaļas teritorijas ietilpst [[Pīkdistrikta nacionālais parks|Pīkdistrikta nacionālajā parkā]]. == Vēsture == Administratīvā vienība tagadējās robežās izveidota 1974. gada 1. aprīlī, apvienojot Ešbornas, Beikvelas, Metlokas un Virksvērtas urbānos distriktus un Ešbornas un Beikvelas lauku distriktus. Sākotnēji nodēvēts par '''Rietumdārbišīru''' (''West Derbyshire''), bet 1987. gadā pārdēvēts tagadējā vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/ukgwa/20221201175814mp_/https://s3-eu-west-2.amazonaws.com/lgbce/__data/assets/pdf_file/0013/11380/counties-and-district-changes-1985-1987.pdf |title="The English Non-metropolitan Districts (Definition) Order 1972" |access-date={{dat|2024|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231228155606/https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/ukgwa/20221201175814mp_/https://s3-eu-west-2.amazonaws.com/lgbce/__data/assets/pdf_file/0013/11380/counties-and-district-changes-1985-1987.pdf }}</ref> Administratīvi distriktu veido 5 pagasta līmeņa pilsētas: [[Metloka]] ({{sk|9976}} iedzīvotāji), [[Ešburna]] ({{sk|8970}}), [[Dārlideila]] ({{sk|5787}}), [[Virksvērta]] ({{sk|4904}}), [[Beikvela]] ({{sk|3499}}), kā arī 104 lauku pagasti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Dārbišīras grāfiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas distrikti]] [[Kategorija:Dārbišīra]] p7z7sscc5o6mc0dvqcerzco036vv6na 0 577773 4521118 4518849 2026-09-12T15:37:44Z Teatrālis 82063 /* Augusts */ 4521118 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]] — bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> == Plānotie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] dqy1zkzuygitr9d4i11yd1yt4b9nnd9 4521120 4521118 2026-09-12T15:39:47Z Teatrālis 82063 /* Septembris */ 4521120 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]] — bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> == Plānotie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] kc9b0wtcy0uzqyqd7f36oazo5iyszr7 4521497 4521120 2026-09-13T09:37:14Z Lasks 38532 /* Augusts */ 4521497 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]] — bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — No amata atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] el52bwvlivkrmc8mc7cmtx8ujv1xsc8 0 577786 4521366 4345827 2026-09-13T06:58:25Z Kleivas 2704 4521366 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste <!--- Valsts ---> | valsts = Serbija | valsts_angl = Serbia <!--- Vispārīgi ---> | dibin = | federācija = Serbijas Ūdenspolo Asociācija | iest gads = | iest kom = | konfederācija = [[LEN]] | vieta rangā = 3. | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = ''Делфини'' (Delfīni) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|SRB}} Urošs Stevanovičs | kapteinis = Nikola Jakšičs | visv spēles = Dežans Savičs (444) | visv vārtu = Aleksandars Šapičs (981) | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 8 (pirmoreiz [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]]) | OS medaļas = | OS lab sasn = {{Gold1}} ''Zelts'': ([[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]], [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]], [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/parize_2024/11082024-serbijas_udenspolo_valstsvieniba_otro_rei|work= |archive-date=|title=Serbijas ūdenspolo valstsvienība otro reizi pēc kārtas nosargā olimpisko titulu|website=sportacentrs.com|accessdate=2024. gada 11. augusts}}</ref>) <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Ūdenspolo Pasaules čempionātā ūdenssportā|Pasaules čempionāts]] | PČ reizes = 14 (pirmoreiz 1998) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = {{Gold1}} ''Zelts'': (2005, 2009, 2015) <!--- Zona ---> | zona nos = [[Eiropas čempionāts ūdenspolo]] | zona reizes = 13 (pirmoreiz 1997) | zona medaļas = | zona lab sasn = {{Gold1}} ''Zelts'': (2001, 2003, 2006, 2012, 2014, 2016, 2018) <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = | pēdējā spēle = | liel uzvara = | liel zaud = | pašreizējais = }} '''Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase''' pārstāv Serbiju starptautiskajos vīriešu [[ūdenspolo]] turnīros. Tā tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu ūdenspolo komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione. 2016. gadā Serbija kļuva par pirmo nacionālo ūdenspolo izlasi, kurai vienlaikus ir tituli visos piecos esošajos galvenajos čempionātos — Eiropas čempionātā, Pasaules čempionātā, [[Pasaules kauss ūdenspolo|Pasaules kausā]], [[Pasaules līga (ūdenspolo)|Pasaules līgā]] un olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.b92.net/sport/rio2016/vaterpolo/vesti.php?yyyy=2016&mm=08&dd=20&nav_id=1167887 | title = Rulers of all competitions| publisher = b92.net | access-date = 1 March 2018}}</ref> Komandai pieder rekords visvairāk pēc kārtas izcīnīto Pasaules līgas titulu ziņā, no 2013. līdz 2017. gadam izcīnot piecus titulus pēc kārtas. Tā ir Serbijas veiksmīgākā valsts sporta komanda, kas izcīnījusi vairāk titulu nekā visas pārējās Serbijas valstsvienības kopā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vaterpolo Srbija - Serbia Water Polo: Osvojene medalje |url=https://www.waterpoloserbia.org/index.php?id=454}}</ref> [[Attēls:RS053-15.jpg|thumb|2015. gada pasaules čempionāta komanda uz Serbijas pastmarkas]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.waterpoloserbia.org/index.php?id=17 {{sr ikona}} {{Sports-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:Ūdenspolo| ]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Ūdenspolo izlases]] [[Kategorija:Sports Serbijā]] 88ms6rayd4o2r7yhgzgow4o9ozezl00 0 578214 4521544 4497127 2026-09-13T11:00:03Z ~2026-49342-08 150280 4521544 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|5|19}} | birth_place = | caps1 = 8 | caps2 = 53 | caps3 = 97 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Desīna Šarpjē}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 178 | image = Malo Gusto France v Senegal 16 June 2026-399.jpg | caption = Malo Gisto 2026. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Malo Gisto | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2020—2021 | years2 = 2021—2023 | years3 = 2023— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 16 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2021— | nationalyears5 = 2023— }} '''Malo Arturs Gisto''' ({{Val|fr|Malo Arthur Gusto}}, dzimis {{Dat|2003|5|19}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Gisto spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu [[Lionas "Olympique"]]. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gisto, Malo}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jl079faqjiqvh64p333cg0xdi2tkdyv 0 581507 4521581 4497175 2026-09-13T11:39:38Z Bendžamins 76862 4521581 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|28}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 26 | caps3 = 15 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[LB Châteauroux|Châteauroux]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[LB Châteauroux|Châteauroux]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | countryofbirth = {{vieta|Francija|Sevrāna}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | goals1 = 7 | goals2 = 13 | goals3 = 5 | height = 192 | image = Jean-Philippe Mateta France v Senegal 16 June 2026-408 (cropped).jpg | caption = Žans Filips Mateta 2026. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps4 = 7 | nationalyears4 = 2025— | nationalteam4 = {{fb|Francija}} | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Žans Filips Mateta | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2015—2016 | years3 = 2016—2017 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2024 | years4 = 2016—2018 | caps4 = 2 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 37 | goals5 = 19 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | years6 = 2018—2021 | caps6 = 67 | goals6 = 24 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | years7 = 2021—2022 | caps7 = 14 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | years8 = 2021— | caps8 = 149 | goals8 = 48 }} '''Žans Filips Mateta''' ({{Val|fr|Jean-Philippe Mateta}}, dzimis {{Dat|1997|6|28}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Mateta spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[LB Châteauroux|Châteauroux]]'', ''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'' un ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'', kā arī Vācijas komandu ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]''. Pārstāvējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]] [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. Piedalījies arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Crystal Palace FC''' * [[FA kauss]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo "Community Shield" kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn "Crystal Palace" pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mateta, Žans Filips}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 1a1bmltu6545rrgqrzrijvquujsae5g 0 581648 4521548 4154212 2026-09-13T11:03:07Z Bendžamins 76862 4521548 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|11|13}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 46 | caps3 = 55 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Sentmorisa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 190 | image = RC Lens - Lille OSC (08-10-2023) 12 (cropped1).jpg | caption = Lenī Joro 2023. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Lenī Joro | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2024— | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U23 | nationalyears3 = 2023— | nationalyears4 = 2023— | nationalyears5 = 2024 }} '''Lenī Žans Liks Joro''' ({{Val|fr|Leny Jean-Luc Yoro}}, dzimis {{Dat|2005|11|13}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Joro spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu ''[[Lille OSC|Lille]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{DEFAULTSORT:Joro, Lenī}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Valdemarnā dzimušie]] eft150wodnul3rxjcj742hmayrv4p8f 0 581863 4521543 4329624 2026-09-13T10:59:08Z Bendžamins 76862 4521543 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|12}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 33 | caps3 = 8 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Arla}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | goals1 = 14 | goals2 = 6 | goals3 = 0 | height = 187 | image = Serhou Guirassy 2024 2 (cropped).jpg | caption = Serū Girasī 2024. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 6 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Serū Girasī | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013—2015 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2015—2016 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 28 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 11 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalteam4 = {{fb|GUI}} | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2022— | years4 = 2015—2016 | caps4 = 4 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] B | goals4 = 4 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | years5 = 2016 | caps5 = 16 | goals5 = 8 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years6 = 2016—2019 | caps6 = 37 | goals6 = 6 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] II | caps7 = 5 | years7 = 2016—2017 | goals7 = 2 | years8 = 2019 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | caps8 = 13 | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | years9 = 2019—2020 | caps9 = 24 | goals9 = 10 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years10 = 2020—2023 | caps10 = 65 | goals10 = 19 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | years11 = 2022—2023 | caps11 = 22 | goals11 = 11 | clubs12 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | years12 = 2023—2024 | caps12 = 28 | goals12 = 28 | clubs13 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years13 = 2024— | caps13 = 65 | goals13 = 40 }} '''Serū Jadalī Girasī''' ({{Val|fr|Serhou Yadaly Guirassy}}, dzimis {{Dat|1996|3|12}}) ir [[Gvineja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Gvinejas futbola izlase|Gvinejas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Girasī spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Dortmundes "Borussia"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Stade Lavallois|Laval]]'', ''[[Lille OSC|Lille]]'', ''[[AJ Auxerre|Auxerre]]'', ''[[Amiens SC|Amiens]]'' un ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'', kā arī Vācijas komandās ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[VfB Stuttgart]]''. 2023.—2024. gada sezonā ''VfB Stuttgart'' rindās guvis 28 vārtus, kļūstot par otru rezultatīvāko Vācijas Bundeslīgas spēlētāju. Gvinejas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Girasī, Serū}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bušdironā dzimušie]] [[Kategorija:Gvinejas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Gvinejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] mb6oc4y0mptoy3qm1a78662l0chbv6g 0 582783 4521550 4346522 2026-09-13T11:05:46Z Bendžamins 76862 4521550 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|5}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 84 | caps3 = 29 | caps4 = 37 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 1 | goals4 = 2 | height = 182 | image = PierreKalulu2022.jpg | caption = Pjērs Kalulu 2022. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Pjērs Kalulu | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2020—2025 | years3 = 2024—2025 | years4 = 2025— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 19 | nationalcaps5 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021—2023 | nationalyears5 = 2021 | nationalyears6 = 2025— | nationalteam6 = {{fb|Francija}} | nationalcaps6 = 3 | nationalgoals6 = 0 }} '''Pjērs Kazeje Romels Kalulu Kjatengva''' ({{Val|fr|Pierre Kazeye Rommel Kalulu Kyatengwa}}, dzimis {{Dat|2000|6|5}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Kalulu spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā [[Turīnas "Juventus"]]. Savu karjeru sācis [[Lionas "Olympique"]] sistēmā. Pārstāvējis Franciju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|6|5||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s pusfinālā pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]]. == Sasniegumi == '''AC Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]] '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kalulu, Pjērs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] tb6xr6eyo1eypfdchx5ec87caiudexl 0 584036 4521524 4250536 2026-09-13T10:32:27Z Bendžamins 76862 4521524 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|19}} | birth_place = | caps1 = 55 | caps2 = 34 | caps3 = 162 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Vandoma}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | goals1 = 11 | goals2 = 2 | goals3 = 10 | height = 192 | image = Diakhaby2.jpg | caption = Muktars Djakabī 2023. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Muktars Djakabī | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]], [[pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2014—2018 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2018— | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam4 = {{fb|GUI}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2022— }} '''Muktars Djakabī''' ({{Val|fr|Mouctar Diakhaby}}, dzimis {{Dat|1996|12|19}}) ir [[Gvineja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Gvinejas futbola izlase|Gvinejas futbola izlasi]]. Kopš 2018. gada Djakabī spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Valencia CF|Valencia]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu [[Lionas "Olympique"]]. [[Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Valencia''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{DEFAULTSORT:Djakabī, Muktars}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luārā un Šērā dzimušie]] [[Kategorija:Gvinejas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Gvinejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] ay9rsubllk5rz6dpn15n99dy591f2au 0 584792 4521529 4506576 2026-09-13T10:35:17Z Bendžamins 76862 4521529 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|6|3}} | birth_place = | caps1 = 11 | caps2 = 57 | caps3 = 57 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Anžē}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | goals1 = 1 | goals2 = 7 | goals3 = 13 | height = 181 | image = Desire Doue France v Senegal 16 June 2026-264.jpg | caption = Dezirē Duē 2026. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 7 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 17 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Dezirē Duē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2021—2023 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2024— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2023— | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2025— | nationalteam5 = {{fb|Francija}} | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals5 = 3 }} '''Dezirē Duē''' ({{Val|fr|Désiré Doué}}, dzimis {{Dat|2005|6|3}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Duē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā [[Parīzes "Saint-Germain"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Pārstāvējis Franciju [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|3|23||bez}} pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025—26]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2024—25 * [[Trophée des Champions]]: 2024, 2025 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/12082026-hvica_sit_ar_speku_due_iegriez_talaja_stu|title=Hviča ar spēku, Duē iegriež: PSG otro gadu pēc kārtas izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2026-08-13 |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2025 '''Francija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Duē, Dezirē}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8swskmn3hr87p8ymnetmowemy7o2m0k 3 588060 4521585 4199940 2026-09-13T11:44:39Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Mayouhm]] uz [[Dalībnieka diskusija:Slimanian]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Mayouhm|Mayouhm]]" to "[[Special:CentralAuth/Slimanian|Slimanian]]" 4199940 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mayouhm}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 29. decembris, plkst. 16.07 (EET) drmii5rt050fp7t9nz2p68sidggd51a 0 599948 4521116 4275946 2026-09-12T15:19:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521116 wikitext text/x-wiki {{futbolista infokaste | name = Dušans Maravičs<br />''Душан Маравић'' | image = | full_name = | birth_date = {{dat|1939|3|7}} | birth_place = {{vieta|Francija|''Injoux-Génissiat''|1s=Francijas Trešā republika|2s=Injoux-Génissiat}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2025|1|6|1939|3|7}} | death_place = | position = [[pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 1945–1955 | youthclubs1 = ''Radnički Bajmok'' | years1 = 1956–1958 | clubs1 = ''[[FK Spartak Subotica|Spartak Subotica]]'' | caps1 = 29 | goals1 = 5 | years2 = 1958–1964 | clubs2 = [[Belgradas "Crvena Zvezda"|''Crvena Zvezda'']] | caps2 = 82 | goals2 = 22 | years3 = 1964–1966 | clubs3 = ''[[Parīzes "Racing"|Racing Paris]]'' | caps3 = 43 | goals3 = 20 | years4 = 1966–1968 | clubs4 = ''[[Entente Bagneaux-Fontainebleau-Nemours|Entente BFN]]'' | caps4 = 5 | goals4 = 4 | years5 = 1967 | clubs5 = → ''[[AS Béziers Hérault (futbola klubs)|Béziers]]'' (īre) | caps5 = 9 | goals5 = 0 | years6 = 1969–1973 | clubs6 = ''[[Deportivo Italia]]'' | caps6 = | goals6 = | nationalyears1 = 1960 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidslāvija}} | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 3 | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[futbols]]}} {{MedalCountry|{{YUG}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|Roma 1960]]|komanda}} }} '''Dušans Maravičs''' ({{val|sr|Душан Маравић}}; dzimis {{dat|1939|3|7}}, miris {{dat|2025|1|6}}) bija [[serbi|serbu]] futbolists, kurš spēlēja [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Viņš starptautiskā līmenī pārstāvēja [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlasi]] un Dienvidslāvijas izlases sastāvā ieguva zeltu [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/27930 |title=Dušan Maravić |work=Olympedia |access-date=10 December 2021}}</ref> == Dzīvesgājums == Dušans Maravičs piedzima Francijā, jo viņa tēvs strādāja nelielā ciemā netālu no [[Šveice]]s robežas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņa ģimene atgriezās [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijā]] un apmetās [[Bajmoka]]s ciemā netālu no [[Subotica]]s. == Karjera == Savu futbolista karjeru Maravičs uzsāka sešu gadu vecumā vietējā klubā ''Radnički Bajmok''. Desmit gadus vēlāk viņš pievienojās klubam ''[[FK Spartak Subotica|Spartak Subotica]]''. 1958. gadā, 19 gadu vecumā, viņš kļuva par Dienvidslāvijas augstākā līmeņa futbola kluba [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] spēlētāju. Sešu gadu laikā kluba sastāvā Maravičs piedalījās 232 oficiālās spēlēs, gūstot 82 vārtus. Maravičs septiņas reizes bija [[Dienvidslāvijas futbola izlase]]s dalībnieks, kuras sastāvā guva trīs vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=12962|title=Dušan Maravić, international football player|access-date=23 November 2024|website=EU-football.info}}</ref> Pateicoties tam, ka viņš valsts izlases sastāvā [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada olimpiskajās spēlēs]] ieguva zelta medaļu, viņam bija atļauts doties uz ārzemēm, tādēļ 25 gadu vecumā viņš kļuva par [[Parīzes "Racing"]] komandas biedru. No 1969. gada līdz 1974. gadam spēlēja ''[[Deportivo Italia]]'' sastāvā, 1972. gadā uzvarot [[Venecuēla]]s čempionātā.<ref name="politika.rs">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.politika.rs/rubrike/Sport/intervjui/U-Fifu-me-uveo-Jozef-Sep-Blater-lichno.lt.html |title=У Фифу ме увео Јозеф Сеп Блатер, лично |work=Politika |date=23 August 2008 |language=sr}}</ref> Pēc spēlētāja karjeras beigām Maravičs kādu laiku strādāja par treneri un arī nacionālās futbola savienības administrācijā, kā rezultātā viņš kļuva par [[UEFA]] un [[FIFA]] starptautisko instruktoru un delegātu. Nominēts FIFA prezidenta amatam.<ref name="politika.rs" /> == Personīgā dzīve un nāve == Maravičs brīvi pārvaldīja [[franču valoda|franču]], [[angļu valoda|angļu]], [[spāņu valoda|spāņu]] un [[itāļu valoda|itāļu]] valodu. Paralēli savai sportista karjerai Maravičs turpināja studijas, pabeidzot [[Belgradas Universitāte]]s Ekonomikas fakultāti.<ref name="politika.rs" /> Maravičs nomira {{dat|2025|1|6||bez}} 85 gadu vecumā.<ref>[https://kossev.info/it/kosovo-online-najnovije-vestu-preminula-legenda-crvene-zvezde-dusan-maravic/ È morta la leggenda della Stella Rossa Dušan Maravić] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250305063352/https://kossev.info/it/kosovo-online-najnovije-vestu-preminula-legenda-crvene-zvezde-dusan-maravic/ |date={{dat|2025|03|05||bez}} }} {{it ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maravičs, Dušans}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1960. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:FK Spartak Subotica spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] k69qgbpwgfrlr15cx61ifrf7wjcjwjo 0 608234 4521534 4454889 2026-09-13T10:40:13Z Bendžamins 76862 4521534 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|6|20}} | birth_place = | caps1 = 15 | caps2 = 26 | caps3 = 11 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[Vejle Boldklub]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Reimsa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals1 = 6 | goals2 = 10 | goals3 = 3 | height = 190 | image = Hugo Ekitike (PSG 2023) (cropped2).jpg | caption = Igo Ekitike 2023. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears2 = 2024—2025 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Igo Ekitike | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2020—2023 | years3 = 2021 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 25 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | years6 = 2024 | caps6 = 14 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 33 | goals7 = 15 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years8 = 2025— | caps8 = 28 | goals8 = 11 | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2025— | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 2 }} '''Igo Ekitike''' ({{Val|fr|Hugo Ekitike}}, dzimis {{Dat|2002|6|20}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Ekitike spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[Stade de Reims|Reims]]'' un [[Parīzes "Saint-Germain"]], Dānijas komandu ''[[Vejle Boldklub]]'' un Vācijas komandu [[Frankfurtes "Eintracht"]]. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ekitike, Igo}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:Vejle Boldklub spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] e1hsdsdh3e31pw9mo3i1tnlnbx0n0wp 0 611086 4521565 4497161 2026-09-13T11:20:11Z Bendžamins 76862 4521565 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|17}} | birth_place = | caps1 = 19 | caps2 = 50 | caps3 = 79 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Kolomba}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals1 = 1 | goals2 = 3 | goals3 = 4 | height = 185 | image = Manu Kone France v Norway 26 June 26-066 (cropped).jpg | caption = Manu Konē 2026. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Manu Konē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2021—2025 | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 19 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2024— | years4 = 2024—2025 | caps4 = 34 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years5 = 2025— | caps5 = 32 | goals5 = 2 }} '''Kuadio Emanuēls Boriss Konē''' ({{Val|fr|Kouadio Emmanuel Boris Koné}}, dzimis {{Dat|2001|5|17}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Konē spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AS Roma|Roma]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'' un Vācijas komandā [[Menhengladbahas "Borussia"]]. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis Franciju [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. Piedalījies arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Konē, Manu}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Odesēnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 08wrw0gkab5efgc9mon8nhnds2g9bdc 0 611142 4521582 4344648 2026-09-13T11:40:21Z Bendžamins 76862 4521582 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|12|29}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 31 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Montrē}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | goals1 = 0 | goals2 = 3 | height = 180 | image = | caption = | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Etans Mbapē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2023—2024 | years2 = 2024— }} '''Etans Mbapē Lotēns''' ({{Val|fr|Ethan Mbappé Lottin}}, dzimis {{Dat|2006|12|29}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Mbapē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mbapē, Etans}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] 7old6v5merq6c1sydf4z36d2i81nere 0 611149 4521562 4344670 2026-09-13T11:17:15Z Bendžamins 76862 4521562 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|13}} | birth_place = | caps1 = 105 | caps2 = 24 | caps3 = 16 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Lavāla|2s=Lavāla (Francija)}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 176 | image = Francis Coquelin 2019.jpg | caption = Fransiss Koklēns 2019. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Fransiss Koklēns | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2008—2018 | years2 = 2010—2011 | years3 = 2013—2014 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2011—2012 | years4 = 2014 | caps4 = 5 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years5 = 2018—2020 | caps5 = 61 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years6 = 2020—2024 | caps6 = 75 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 22 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Fransiss Žozefs Koklēns''' ({{Val|fr|Francis Joseph Coquelin}}, dzimis {{Dat|1991|5|13}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Koklēns spēlē [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] komandā ''[[Stade Lavallois|Laval]]''. Iepriekš spēlējis Anglijas komandās ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' un ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]'', Francijas komandās ''[[FC Lorient|Lorient]]'' un ''[[FC Nantes|Nantes]]'', Vācijas komandā ''[[SC Freiburg]]'' un Spānijas komandās ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2014—15, 2016—17 * [[FA Community Shield]]: 2015 '''Valencia''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2018—19 '''Villarreal''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Koklēns, Fransiss}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Majennā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient]] [[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] r5djhagfxdtbhb69pkwkl63m8ef0jub 0 611686 4521564 4347755 2026-09-13T11:19:15Z Bendžamins 76862 4521564 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|10|1}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 1 | caps3 = 11 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Arasa}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 183 | image = Lens - Saint-Etienne (03-10-2020) 14.jpg | caption = Timotē Kolodžezaks 2020. gadā | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalyears1 = 2007 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Timotē Kolodžezaks | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2008—2009 | years2 = 2008—2009 | years3 = 2009—2012 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 18 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalyears3 = 2008—2009 | nationalyears4 = 2009—2010 | nationalyears5 = 2010—2012 | years4 = 2010—2012 | caps4 = 23 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years5 = 2012—2014 | caps5 = 71 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years6 = 2014—2017 | caps6 = 52 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | years7 = 2017 | caps7 = 1 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | years8 = 2017—2020 | caps8 = 6 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | years9 = 2018—2020 | caps9 = 51 | goals9 = 3 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] B | years10 = 2020 | caps10 = 1 | goals10 = 0 | years11 = 2020—2022 | clubs11 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | caps11 = 54 | goals11 = 2 | clubs12 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | years12 = 2022—2023 | caps12 = 1 | clubs13 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | goals12 = 0 | years13 = 2023—2026 | caps13 = 53 | goals13 = 3 }} '''Timotē Kristians Kolodžezaks''' ({{Val|fr|Timothée Christian Kolodziejczak}}, dzimis {{Dat|1991|10|1}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Kolodžezaks spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Paris FC]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[RC Lens|Lens]]'', [[Lionas "Olympique"]], ''[[OGC Nice|Nice]]'', ''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]'' un ''[[Paris FC]]'', Spānijas komandu ''[[Sevilla FC|Sevilla]]'', Vācijas komandas [[Menhengladbahas "Borussia"]] un [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]], kā arī Meksikas komandu ''[[Tigres UANL]]''. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2015—16]] '''UANL''' * [[Liga MX]]: Apertura 2017 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kolodžezaks, Timotē}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Padekalē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Paris FC spēlētāji]] pyfnsy02dv9baxhsvnx86v2jzud92on 0 615663 4521113 4420824 2026-09-12T14:27:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521113 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dorogobuža | official_name = ''Дорогобуж'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Dorogobuzh_View_of_Dnieper.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Dorogobuzh COA (Smolensk Governorate) (1780).png | shield_size = 70px | image_map = Map of Russia - Smolensk Oblast (2008-03).svg | pushpin_map = Smoļenskas apgabals | pushpin_label_position = top | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = Izvietojums Smoļenskas apgabalā | latd = 54 | latm = 55 | lats = | latNS = N | longd = 33 | longm = 18 | longs = | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Centrālais federālais apgabals|Centrs]] | subdivision_type2 = Federācijas subjekts | subdivision_name2 = [[Smoļenskas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Dorogobužas rajons]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1150}} | established_title2 = Pilsēta kopš | established_date2 = {{dat|1776}} | area_total_km2 = 35,15 | population_total = 10720 | population_density_km2 = 305 | population_density = 305 | timezone = [[UTC]] | utc_offset = +3 | postal_code_type = | postal_code = | area_code = | website = | footnotes = | population_as_of = 2010 }} '''Dorogobuža''' ({{val|ru|Дорогобуж}}) ir pilsēta [[Krievija]]s rietumos, [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabalā]], [[Dorogobužas rajons|Dorogobužas rajona]] administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala austrumu daļā [[Dņepra]]s upes krastos apmēram 125 km no apgabala centra [[Smoļenska]]s. Tā ir viena no Krievijas senākajām pilsētām, pirmie tās pieminējumi attiecas uz 13. gadsimtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rusarch.ru/alekseev_l1.htm|title=РусАрх - Алексеев Л.В. Смоленская земля в IX–XIII вв. Очерк истории Смоленщины и Восточной Белоруссии. М., 1980.|website=www.rusarch.ru|access-date=2026-02-26}}</ref> == Vēsture == Pilsēta bieži smagi cietusi no karadarbības. 1507.–1508.gada kara laikā pilsētu nodedzināja un ieņēma [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lietuvas lielkņaziste|lielkņazistes]] hetmanis Staņislavs Kiške. 1609.-1613. gadā pilsētu atkal bija iekarojusi [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polija-Lietuva]], un 1614. gadā Krievijas vojevoda žēlojās, ka pilsētā atlikuši tikai 10 iedzīvotāji, bet pār apriņķi valda [[kazaki]]. 1617. gadā Krievijas vojevoda kopā ar iedzīvotājiem deva zvērestu Polijas karalim, izmantojot kārtējo poļu armijas tuvumu. Sekojošajās desmitgadēs pilsēta karos vairākkārt mainīja saimniekus, līdz 1667. gadā galīgi nokļuva Krievijas sastāvā. Pēc 1763. gada ugunsgrēka, kurā nodega pilsētas centrs, tas tika atjaunots ar tam laikam modernām akmens celtnēm. Napoleona iebrukuma laikā vairums pilsētas nodega atkal. Otrajā pasaules karā pilsēta nokļuva padomju karaspēka pretuzbrukuma rajonā Rževas-Vjazmas operācijas laikā un no 1942. gada februāra vidus līdz jūnija sākumam atradās vispirms padomju partizānu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dorogobyzh.admin-smolensk.ru/obshaia-informac/istoriya-goroda-772/|title=Историческая справка г.Дорогобуж|website=Муниципальное образование "Дорогобужский муниципальный округ" Смоленской области|access-date=2026-02-26|language=ru|archive-date=2026-01-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20260117043427/https://dorogobyzh.admin-smolensk.ru/obshaia-informac/istoriya-goroda-772/}}</ref> pēc tam Sarkanās armijas kontrolē. No jauna padomju spēki atguva pilsētu 1943. gada septembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gigabaza.ru/doc/76524-pall.html|title=Справочник "Освобождение городов: Справочник по освобождению городов в период Великой Отечественной войны 1941-1945" / М. Л. Дударенко, Ю. Г. Перечнев, В. Т. Елисеев и др. М.: Воениздат, 1985. 598 с - Справочник|website=gigabaza.ru|access-date=2026-02-26}}</ref> un uz to laiku pilsētas lielākā daļa bija gruvešos gan tiešas pastāvīgās karadarbības dēļ, gan abu pušu "izdedzinātās zemes" taktikas dēļ. Tikai 64 mājas tika atzītas par vēl atjaunojamām. == Saimniecība == 5 kilometrus no pilsētas atrodas kompānijas ''Akron'' rūpnīca [[Amonjaks|amonjaka]], [[Slāpekļskābe|slāpekļskābes]], [[Amonija nitrāts|amonija nitrāta]], komplekso [[Mēslojums|minerālmēslu]] un sauso mēslošanas līdzekļu maisījumu, neorganisko ķīmisko produktu ražošanai.<ref>https://www.acron.ru/the-geography-of-business/dorogobuzh/ Akron. ПАО «Дорогобуж»</ref> Produkcija tika lietota sprāgstvielu ražošanai militāriem mērķiem, tāpēc rūpnīcā bija armijas drošības noteikumi un tā strādāja visu diennakti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.severreal.org/a/chto-proishodit-v-smolenskoy-oblasti-posle-udara-po-himicheskomu-predpriyatiyu/33688157.html|title="Нам рекомендуют молчать". Что происходит в Смоленской области после удара по химическому предприятию|website=Север.Реалии|access-date=2026-02-26|date=2026-02-25|language=ru}}</ref> Rūpnīcas apkaimes iedzīvotāji masveidā slimo ar astmu.<ref name=":0" /> Vairākkārtēji Ukrainas dronu uzlidojumi 2025. gadā nespēja ievērojumi kaitēt ražošanai, kamēr 2026. gada 25. februāra agrā rītā ap 30 dronu sasniedza rūpnīcu un nodarīja tai smagus bojājumus.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/bespilotniki-udarili-po-himzavodu-v-dorogobuzhe/33687673.html|title=Беспилотники ударили по химзаводу в Дорогобуже, есть погибшие|work=Радио Свобода|access-date=2026-02-26|date=2026-02-25|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{krievija-aizmetnis}} {{Smoļenskas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} m02cywh3q4q4xjhngzmyo78vxdbbvsy 0 619435 4521510 4520551 2026-09-13T10:01:14Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūras fakti Rīgā */ 4521510 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref> [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref> [https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] tika atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsnedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]] — pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā atmosfēras fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes tika novēroti arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] qqf1i8d7l42yv7nwexkmf2y5vimmbdp 10 619615 4521149 4520259 2026-09-12T16:43:29Z Dainis 876 4521149 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[USA-643]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> fjb5swh92z1b6f971xuxmftm58ped62 0 619616 4521148 4520258 2026-09-12T16:42:51Z Dainis 876 /* Septembris */ 4521148 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-643]]'' (''USSF-153''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] lx7bbamo017ihcjyoxlazxl9n7fj7bg 0 621433 4521522 4482117 2026-09-13T10:30:16Z Bendžamins 76862 4521522 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|3}} | birth_place = | caps1 = 92 | caps2 = 7 | caps3 = 21 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] B | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Gvediavajē}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals1 = 9 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 179 | image = Diarra asse rcsa 2425.jpg | caption = Habibs Diarrā 2024. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2020 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Habibs Diarrā | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021—2025 | years2 = 2021—2022 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 24 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 6 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam5 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2022 | nationalyears4 = 2023 | nationalyears5 = 2024— }} '''Muhamadū Habibs Diarrā''' ({{Val|fr|Mouhamadou Habib Diarra}}, dzimis {{Dat|2004|1|3}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Diarrā spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[RC Strasbourg|Strasbourg]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diarrā, Habibs}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 9lbzdqmpskpjum1dxhm8ics1th23kjt 0 627138 4521280 4447212 2026-09-12T21:49:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521280 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = | Vārds = Emils Gorovecs | Vārds_orig = Rahmils Gorovecs | Attēls = Emils gorovecs.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1923|6|10}} | Vieta_dz = [[Ukraina]] | Miris = {{mdv|2001|8|17|1923|6|10|}} | Vieta_mr = [[Ņujorka]] | Vieta = {{vieta|PSRS}}<br>{{vieta|Izraēla}}<br>{{vieta|ASV}} | Žanrs = [[estrādes mūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātājs]] | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Rahmils Gorovecs''' ({{val|ru|Рахмиль Яковлевич Горовец}}), labāk pazīstams kā '''Emīls Gorovecs''' ({{val|ru|Эмиль Горовец}}; dzimis {{dat|1923|6|10}} [[Hajsina|Hajsinā]], [[Ukraina|Ukrainā]], miris {{dat|2001|8|17}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]) bija slavens [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes padomju un ukraiņu dziedātājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24smi.org/celebrity/8713-emil-gorovets.html|title=Эмиль Горовец|website=24SMI|access-date=2026-03-29|language=ru}}</ref>. Goroveca balss, kas bija starp [[Tenors|tenoru]] un [[Baritons|baritonu]], bija spilgta, ar sulīgu tonālo kolorītu un emocionālām interpretācijām. Papildus saviem hitiem [[Krievu valoda|krievu]], [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Jidišs|jidiša]] valodā viņš bija pazīstams arī ar to, ka dziedāja krievu valodā slavenus [[Eiropa]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] hitus. == Biogrāfija == === Agrīnā karjera un popularitāte === Emīls (Rahmils) Gorovecs piedzima 1923. gada 10. jūlijā kalēja Jakova Goroveca ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://biographe.ru/znamenitosti/ehmil-gorovets/|title=Эмиль Горовец - биография и личная жизнь певца|website=Биограф.ру|access-date=2026-03-29|date=2025-02-11|language=ru-RU|archive-date=2026-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260410080941/https://biographe.ru/znamenitosti/ehmil-gorovets/}}</ref> E. Gorovecs absolvēja [[Maskavas Valsts ebreju teātris|Maskavas Valsts ebreju teātri]] kā [[solists]]. 1955. gadā viņš sāka dziedāt [[Džezs|džeza]] grupā ''Mosestrady'' ({{val|ru|Мосэстрады}}) Edija Rosnera vadībā. 1959. gadā kopā ar citu mākslinieku grupu devās turnejā uz [[Parīze|Parīzi]], lai atzīmētu [[Šolems Aleihems|Šolema Aleihema]], vadošā jidiša rakstnieka un [[Dramaturģija|dramaturga]] 100. gadadienas svinības. 1960. gadā ieguva balvu Vissavienības estrādes mākslinieku konkursā un sāka dziedāt krievu valodā, kas pēc jidiša un ukraiņu valodas bija viņa trešā valoda. Gorovecs bija vairāku pazīstamu dziesmu pirmais izpildītājs, viņš dziedāja populāras Eiropas un Amerikas komponistu dziesmas krievu valodā. 1969. gadā viņš kļuva par pirmo padomju dziedātāju, kurš krievu valodā izpildīja tolaik vēl aktīvās grupas "''[[The Beatles]]''" dziesmu kaverversijas. === Emigrācija === 1970. gadā par jauno Valsts radio un TV (''Gosteleradio'') priekšsēdētāju kļuva S. Lapins. Septiņdesmito gadu sākumā ebreju repertuārs radio un televīzijā tika neoficiāli aizliegts. Lapina vadībā melnajā sarakstā tika iekļauti un praktiski bez darba palika slaveni ebreju dziedātāji. Arī Goroveca dziesmas tika iekļautas aizliegumā viņa ebreju izcelsmes dēļ. 1972. gadā Gorovecs un viņa sieva, aktrise Margarita Polonska, viņa partnere un asistente, iesniedza pieteikumu [[emigrācija]]i uz [[Izraēla|Izraēlu]], kur viņi ieradās 1973. gadā. Taču viņa karjera Izraēlā neizdevās. Pēc organizācijas "''Arbeter Ring''" un Ņujorkas mēra Edvarda Koha uzaicinājuma viņš pārcēlās uz ASV. Viņa līgums ar "''Arbeter Ring''" bija noslēgts uz septiņiem gadiem. Kad līgums beidzās, Gorovecs ieradās Izraēlā un viena mēneša laikā sniedza 22 koncertus visā valstī. Atgriezies Amerikā, viņš strādāja arī par [[dziedāšana]]s [[Skolotājs|skolotāju]] un sniedza daudzus koncertus, galvenokārt [[Manhatana]]s pazīstamākajā krievu restorānā "Balalaika" kā galvenais solists. Tomēr tas bija liels solis atpakaļ no viņa zvaigznes statusa [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Viņš strādāja arī ebreju radiostacijā, kas pārraidīja trīs reizes nedēļā. Pakāpeniski E. Gorovecs ieguva jaunu auditoriju, pateicoties paša sacerētām jaunām dziesmām. Viņš arī veidoja krievu kaverversijas labi pazīstamām jidiša valodas klasikas dziesmām. Padomju ebreju iedzīvotāju emigrācijas rezultātā viņš ieguva lielu popularitāti Izraēlā, pateicoties popdziesmām, kas izplatījās no Izraēlas uz ebreju kopienām Amerikā un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tādējādi iepazīstinot tās ar padomju laika jidiša kultūru. Dzīvojot elitārā daudzdzīvokļu kompleksā Manhatanā, [[Īstrivera]]s krastā, viņš vienu no trim istabām pārvērta par studiju, kur ierakstīja ievērojamu skaitu vecu dziesmu pārveidojumu un dažas jaunas dziesmas daudzās valodās, pat dažas operas ārijas. 1989. gadā viņš atgriezās [[Maskava|Maskavā]], kur guva pietiekami lielu reklāmu, viņa dziesmas tika pārraidītas Krievijas radiostacijās. === Dzīves pēdējie gadi === Pēc sievas nāves, ar kuru viņš bija nodzīvojis vairāk nekā pusi savas dzīves, viņš veltīja tai lirisku dziesmu. Kādu laiku viņš dzīvoja viens, līdz satika Irinu, sievieti, kura bija ieradusies no Maskavas un kļuva par viņa trešo sievu. Pārējo mūžu viņš pavadīja, izdodot dažus ierakstus, organizējot koncertus, kas saistīti ar ebreju izpildītājiem, un pat rakstot dziesmas citiem. Viņa otrā sieva daudz darījusi, lai saglabātu Goroveca daiļradi — izplatot viņa ierakstus, organizējot bezmaksas audio koncertus, sazinoties ar ebreju izpildītājiem un sagatavojot tiem viņa dziesmas.<ref>{{Cite web |url=http://russian-bazaar.com/ru/content/1344.htm |title=Intervija laikrakstā "Russian Bazaar" |access-date=2019-12-08 |archive-date=2019-12-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191208032403/http://russian-bazaar.com/ru/content/1344.htm}}</ref> Gorovecs apglabāts ''Cedar Park and Beth El'' kapsētā [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], blakus savai sievai Margaritai Polonskai.<ref>{{Cite web|url=http://www.m-necropol.ru/gorovez-emil.html|title=Slavenību kapi|website=www.m-necropol.ru|access-date=2021-03-30|archive-date=2021-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210420155752/http://www.m-necropol.ru/gorovez-emil.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gorovecs, Emīls}} [[Kategorija:2001. gadā mirušie]] [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ebreju dziedātāji]] [[Kategorija:Padomju mākslinieki]] ayxly9ptvptmmay68ah7vnd0bk5gafp 0 628328 4521219 4493247 2026-09-12T19:23:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521219 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Edvīns Inglends Sant Furnjē | image = | imagesize = | caption = | birthname = Richard England Sant Fournier | birthdate = {{dat|1908|}} | location = {{vieta|Malta|Slima}} | deathdate = {{dat|1969|4|19}} | deathplace = | nationality = | field = [[arhitektūra]] | training = [[Maltas Universitāte]] | movement = [[modernisms]] | famous works = ''Rialto'' kinoteātris [[Bormla|Bormlā]], Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]] | patrons = | awards = }} [[Attēls:Cinema_Rialto,_Bormla.jpg|thumb|300x300px|Kino Rialto, Bormla]] '''Edvīns Inglends Sant Furnjē''' (1908—1969) bija [[Maltieši|maltiešu]] [[arhitekts]]. Bija pazīstams ar saviem novatoriskajiem [[Modernisms|modernisma]] dizainiem [[Malta|Maltā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], apvienojot modernisma stilu ar vietējo kontekstu, lai atjaunotu un no jauna definētu salas arhitektūras ainavu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studiointernational.com/book-review-modernist-malta-the-architectural-legacy|title=Book review: Modernist Malta: The Architectural Legacy|website=www.studiointernational.com|access-date=2026-04-06|language=en|archive-date=2026-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20260415025232/https://www.studiointernational.com/book-review-modernist-malta-the-architectural-legacy}}</ref> Viņa lielākais praktiskais ieguldījums ir kinoteātris "Rialto" Kospikuā ([[Bormla|Bormlā]]), kas celts laikā no 1954. līdz 1956. gadam; tagad tā ir II pakāpes aizsargājama ēka.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/opinion-renovating-regenerating-rialto-cottonera.1041782|title=Opinion: Renovating and regenerating the Rialto|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2023-07-06|language=en}}</ref> Furnjē kantoris radīja arī ievērojamus modernisma darbus, piemēram, izstāžu zāli [[Slīma|Slīmā]] 1967. gadā, kas izcēlās ar savu labi artikulēto struktūru un novatorisko formu. Inglenda Sen Furnjē dizaini, kuros bieži vien bija iekļauti drosmīgi materiāli un formas, iedvesmojoties no globālā modernisma, palīdzēja Maltai pozicionēt sevi kā pamanāmu spēlētāju 20. gadsimta vidus arhitektūrā.<ref name=":0" /> Viņš apprecēja [[Grāfs|marķīzi]] Adelīni Kasāru Dezēnu, ar kuru viņam piedzima vienīgais dēls [[Ričards Inglends]], kurš kļuva par vēl pazīstamāku arhitektu. Kopā ar dēlu viņs izveidoja arhitektu biroju "England and England". == Dzīvesgājums == Edvīns Inglends Sant Furnjē piedzima 1908. gadā [[Slīma|Slīmā]], Maltā, ievērojamas maltiešu muižniecības ģimenē. Viņa tēvs Giljelmo Inglends un māte, [[Grāfs|grāfiene]] Marija Sant Furnjē (dzimusi 1874. gadā), saistīja ģimeni ar prestižo Sant Furnjē dzimtu, kuras izcelsme meklējama 16. gadsimtā, pateicoties vergu atbrīvošanai, ko veica korsārs [[Nikola de Saids]], un sekojošajiem dižciltīgo tituliem, ko 1770. gadā piešķīra imperatore [[Marija Terēzija]], tostarp grāfam Santam un grāfam Furnjē de Pauzjē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltagenealogy.com/sanctu/|title=Sanctu|last=bohemia|website=Maltagenealogy|access-date=2026-04-06|date=2018-11-29|language=en|archive-date=2024-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241230113442/https://maltagenealogy.com/sanctu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MN/Fournier.html|title=Maltese Nobility - Fournier|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}</ref> Marijas tēvs, grāfs Džordžo Sant Furnjē (dzimis 1817. gadā), bija apprecējis marķīzi Paolīnu Apapu Boloņu, vēl vairāk nostiprinot ģimeni Maltas aristokrātiskajos tīklos, kas bija saistīti ar vēsturiskām lēņu muižām un administratīvajām privilēģijām.<ref name=":2" /> Uzvārds Sant ir radies no "Santi", kas apzīmēja de Saīda rezidenci, un 19. gadsimta laulību savienību rezultātā saplūda ar uzvārdu Furnjē, līdz 20. gadsimta sākumam padarot ģimeni par vienu no Maltas bagātākajām un ietekmīgākajām dižciltīgo dzimtām. Neskatoties uz [[Feodālisms|feodālās]] varas sabrukumu Eiropā 19. gadsimta sākumā, vietējā aristokrātija saglabāja priekšrocības sabiedriskos un svinīgos pasākumos, laulībās ar Eiropas aristokrātiju un amatos civilajā pārvaldē.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MNINFO/maltesenobilityhistory.html|title=The Maltese Nobility in Maltese History|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}</ref> Šīs izcelsmes dēļ aristokrātiskā audzināšana Slīmā, plaukstošā piekrastes pilsētā un faktiski galvaspilsētas [[Valleta]]s ziemeļu piepilsētā, iepazīstināja jauno Edvīnu ar kultūras patronāžas, britu apbalvojumu un lingvistisku debašu pasauli starp angļu un [[Itālija|itāļu]] ietekmēm, veidojot viņa personību Maltas koloniālās identitātes apstākļos.<ref name=":3" /> === Arhitektūras mācības === Starpkaru periodā topošie arhitekti (periti) Maltā apmācījās saskaņā ar formalizētajām izglītības programmām, ko noteica britu koloniālā vara. 1919. gada Arhitektu rīkojums regulēja profesiju, pieprasot praktizējošiem arhitektiem saņemt gubernatora atļauju un ierobežojot licencētu arhitektu un būvinženieru skaitu. Šī sistēma uzsvēra integrētu apmācību arhitektūrā un inženierzinātnēs, kuras centrā bija [[Maltas Universitāte]]s Inženierzinātņu un arhitektūras fakultāte, kas tika izveidota 1915. gadā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamratalperiti.org/profession/what-is-a-perit/|title=History of the Profession|website=Kamra tal-Periti|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vassallohistory.wordpress.com/the-maltese-perit-in-history/|title=The Maltese ‘Perit’ in History|website=Vassallo History|access-date=2026-04-06|date=2014-06-14|language=en}}</ref> Uzņemšana fakultātē notika reizi trīs gados.<ref name=":4" /> == Profesionālā karjera == === Starpkaru laikmets === Edvīns Inglends Sant Furnjē sāka profesionālo darbību Maltā 1930. gados, neilgi pēc arhitektūras studiju pabeigšanas. Viņš nodibināja vietējo maltiešu arhitektūras firmu, kas kļuva pazīstama ar starptautisko stilu pielāgošanu vietējiem apstākļiem.<ref name=":0" /> Starpkaru periodu Maltā iezīmēja ievērojama fašistiskās Itālijas kultūras un politiskā ietekme, ņemot vērā salas tuvumu un vēsturiskās [[itāļu valodas]] saites, kas attiecās arī uz tādām arhitektūras tendencēm kā racionālisms un klasicisms.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Camilleri|first=Mark|date=2021-01-01|title=The Fascist Dalliances of the Maltese before the Second World War|url=https://www.academia.edu/62555082/The_Fascist_Dalliances_of_the_Maltese_before_the_Second_World_War|journal=Fascism|doi=10.1163/22116257-BJA10005}}</ref> Furnjē agrīnā stilistiskā evolūcija balstījās uz šīm Eiropas straumēm, mazāka mēroga projektos tās apvienojot ar maltiešu elementiem.<ref name=":0" /> Starp retajiem dokumentētajiem pirmskara darbiem Furnjē eksperimentēja ar sabiedriskām un komerciālām ēkām, tostarp projektējot kinoteātrus un teātrus, piemēram, Pandoras teātri [[Zejtuna|Zejtunā]] (projektēts fašisma estētikā), kas atspoguļoja starpkaru Eiropā populāro monumentālo, tomēr funkcionālo estētiku.<ref name=":5">[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA048.pdf the Architect. Modernist Malta. The Architectural Legacy]</ref><ref name=":6">[https://wirtizzejtun.com/wp-content/uploads/2024/02/proposed-scheduling_zejtun_feb2021.pdf Wirt iž-Žejtun. The Pandora Theatre, Triq il-Ħerba — Grade 2]</ref> === Pēckara laikmets === Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Inglends Sant Furnjē mainīja savu arhitektūras stilu modernisma virzienā, reaģējot uz Maltas steidzamajām vajadzībām pēc funkcionālas un efektīvas pārbūves kara laika bombardēšanas radīto plašo postījumu apstākļos. Šo evolūciju veicināja salas ekonomikas atveseļošanās centieni 1940. gadu beigās un 1950. gados, kad tādi arhitekti kā Furnjē deva priekšroku racionalizētām formām un vienkāršotām ģeometrijām, lai veicinātu ātru rekonstrukciju, izmantojot vietēji pieejamos materiālus, piemēram, dzelzsbetonu.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/protecting-the-most-significant-buildings-monuments-and-features-of.344828|title=Protecting the most significant buildings, monuments and features of Maltese islands (56)|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2011-01-11|language=en}}</ref> Furnjē pēckara pasūtījumiem bija izšķiroša loma Maltas publiskajā un komerciālajā sektorā, dodot ieguldījumu valdības vadītajos pārbūves plānos teritorijās blakus galvaspilsētai, piemēram, Kospikuā Trejpilsētās, kas bija cietušas nopietnus postījumus. Viņš koncentrējās uz konstrukcijām, kas līdzsvaroja estētisko inovāciju ar praktiskumu, pielāgojot starptautiskās modernisma ietekmes, piemēram, no Eiropas pēckara racionālisma, Maltas Vidusjūras klimatam un tradicionālajām būvniecības tehnikām, tostarp vietējā akmens izmantošanu izturībai pret mitrumu un karstumu.<ref name=":0" /><ref name=":7" /> Šajā periodā Furnjē pievienojās globālajām tendencēm, piemēram, lika uzsvaru uz tīrām līnijām un minimālu ornamentāciju. Viņa ieguldījums palīdzēja virzīt Maltas arhitektūru uz efektīvu vienkāršotību, veicinot sociālo atveseļošanos un modernizāciju.<ref name=":5" /> == Darbi == === Rialto kinoteātris Kospikuā (1954—1956) === Par viņa galveno darbu tiek uzskatīts Rialto kinoteātris Bormlā (Kospikuas reģionā), kas projektēts modernisma stilā,<ref>[https://www.facebook.com/planningauthority/videos/580655059315273/ Planning Authority. Protected Historical Buildings in Malta.] 2020. gada 17. jūnijs</ref> aizstājot agrāku kinoteātri, kas tika iznīcināts Otrā pasaules kara bombardēšanas laikā. Ēka ir interesanta ar augsti arkveida kobaltzilām vitrāžām, vertikālām atverēm un izliektu centrālo ornamentu uz slīpa jumta, kas viss saistās ar [[Art Deco]] estētisko kustību.<ref name=":1" /> Klasisko trīsstūrveida [[Frontons|frontonu]] gan bija aizstājusi vienkāršota četrstūra struktūra.<ref name="muscat2016">{{Grāmatas atsauce|last=Muscat|first=Mark Geoffrey|title=Maltese Architecture 1900–1970: Progress and Innovations|date=2016|publisher=Fondazzjoni Patrimonju Malti|location=[[Valletta]]|isbn=9789990932065|pages=20, 100}}</ref> Atklāšanas laikā Rialto bija viens no lielākajiem Maltas kinoteātriem ar 1100 sēdvietām un kalpoja par svarīgu Kotoneras reģiona sociālo un kultūras centru līdz tā slēgšanai 1988. gadā. Tas tika celta platleņķa filmām ar stereofonisko skaņu. Rialto kinoteātris tika likvidēts 1988. gadā un tagad nams pieder Maltas Leiboristu partijai, kas to iegādājās pēc slēgšanas un pārveidoja par konferenču zāli, lai gan liela daļa no sākotnējā interjera ir zudusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.locandalagelsomina.com/the-latest/art-moderne-architectural-beauty-of-cospicuas-rialto-cinema|title=Art Moderne architectural beauty of Cospicua's Rialto Cinema — Locanda La Gelsomina|website=Locanda La Gelsomina {{!}} Boutique Hotel in Malta {{!}} Luxury & Wellness|access-date=2026-04-06|date=2018-08-12|language=en}}</ref> Kopš 2010. gada tas iekļauts 2. pakāpes arhitektūras aizsardzības programmā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cinemaheritagegroup.org/documents/TimesofMalta2012-01-25.pdf|title=Wayback Machine|website=www.cinemaheritagegroup.org|access-date=2026-04-06|archive-date=2014-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20140501190354/http://www.cinemaheritagegroup.org/documents/TimesofMalta2012-01-25.pdf}}</ref> un notiek diskusijas par restaurāciju, lai atdzīvinātu tā lomu kā kopienas kultūras telpai.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2016-03-28/local-news/MEPA-application-to-turn-Rialto-Theatre-into-mosque-is-fake-6736155531|title=Updated: MEPA application to turn Rialto Theatre into mosque is fake; police asked to investigate - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-06}}</ref> === Pandoras teātris Zejtunā === Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]] ir Edvīna Inglenda Sant Furnjē karjeras vidusposma nozīmīgs projekts, kas ilustrē viņa pāreju uz funkcionālo modernismu pēckara maltiešu arhitektūrā. Teātris, kas tika sākts projektēt jau pirms kara un uzcelts laikā no 1950. līdz 1955. gadam, tika īpaši projektēts kā kinoteātris, lai apmierinātu kopienas izklaides vajadzības Zejtunas ciematā valsts dienvidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/teatru-malta-hosted-in-zejtun.658957|title=Teatru Malta hosted in Żejtun|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2017-09-26|language=en}}</ref> Tā fasādi iedvesmojusi fašistiskā arhitektūra, ko raksturo simetriska kompozīcija, drosmīgas horizontālas līnijas un minimāls ornamentējums, kas joprojām bija izplatītas starpkaru periodā, taču Furnjē pielāgoja šos elementus vienkāršākai, askētiskai estētikai, kas atspoguļo pēckara resursu ierobežojumus un modernisma principus, kuros lietderība ir svarīgāka par vizuālo varenību.<ref name=":6" /> Strukturāli teātris prioritāri piešķir filmu projekcijas funkcionalitātei, un auditorijas izkārtojums dod pēc iespējas netraucētu redzamību un optimālus skata leņķus auditorijai, kas sēž vienā plaknē.<ref name=":8">[https://newsbook.com.mt/en/watch-teatru-pandora-a-blast-from-the-past/ Newsbook. Teatru Pandora — a blast from the past]</ref> Ieejas estētika apvieno iespaidīgo, tomēr atturīgo fašisma iedvesmoto fasādi ar efektīvu proscēnija arku skatuvi, veicinot nemanāmu pāreju starp kinoteātra seansiem un dzīvajiem priekšnesumiem, vienlaikus pielāgojoties 1950. gadu kinoteātru projekcijas iekārtu tehniskajām prasībām. Vietējā izklaides vēsturē Pandoras teātrim bija būtiska loma kā vienai no trim Zejtunas 20. gadsimta norišu vietām, kas no tā atklāšanas 1956. gadā līdz 1983. gadam galvenokārt darbojās kā kinoteātris, kad tas pārgāja uz kopienas pasākumu un teātra izrāžu rīkošanu Zejtunas grupu kluba vadībā.<ref name=":6" /><ref name=":8" /> Kopš dibināšanas tas piederēja mūzikas klubam, un tas saglabājis savu sākotnējo struktūru, neskatoties uz nelielām izmaiņām mūsdienīgai izmantošanai, piemēram, atjauninātu apgaismojumu mūsdienu izrādēm. 2021. gadā mantojuma grupa ''Wirt iż-Żejtun'' ierosināja to iekļaut 2. pakāpes aizsargājamās arhitektūras sarakstā. === Komerciālās un citas ēkas === Edvīna Englanda Sant Furnjē arhitektūras prakse neaprobežojās tikai ar izklaides vietām, aptverot funkcionālas komerciālas un rūpnieciskas celtnes, atspoguļojot viņa pēckara uzsvaru uz modernisma principiem. Viņa projektu praktiskums un tīrās līnijas kalpoja augošajām vietējām nozarēm 1950. gadu būvniecības uzplaukuma laikā.<ref name=":9">[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA046.pdf the Architect. A new home for Joinwell]</ref> Viens spilgts piemērs ir ''Joinwell'' rūpnīca un biroji Millstrītā, Kormi, kas tika pabeigti 1950. gados 23 000 kvadrātmetru platībā. Šis komplekss bija pielāgots rūpnieciskai ražošanai, tostarp mēbeļu, matraču un tērauda rāmju logu armatūras ražošanai, pieaugot pieprasījumam..<ref name=":9" /> Komercbanku sektorā Furnjē projektēja [[Barclays Bank]] DCO filiāli Slīmā agrīnajā pēckara periodā. Šai modernisma ēkai bija raksturīga tīra, funkcionāla estētika, kas raksturīga tā laika arhitektūras tendencēm Maltā. Diemžēl tā vēlāk tika nojaukta, un vieta tika pārveidota; viņa dēls [[Ričards Inglends]] vēlāk, 1960. gados, šai vietā projektēja izstāžu zāli uzņēmumam ''Joinwell''.<ref name=":5" /><ref name=":9" /> Furnjē portfolio ietvēra arī nelielas adaptācijas dzīvojamo un baznīcas projektu ietvaros, kur viņš tradicionālajām formām pielietoja modernisma elementus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The advent of modern architecture in Malta|url=https://www.um.edu.mt/library/oar/handle/123456789/109098|publisher=Kamra Tal-Periti|date=2009|isbn=978-99932-0-692-7|first=Conrad|last=Thake}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maltas cilvēki]] [[Kategorija:Arhitekti]] g4990waonr65ky7mq8a6144hnef8ftd 0 628537 4521571 4500496 2026-09-13T11:26:02Z Bendžamins 76862 4521571 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|6}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 27 | caps3 = 111 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Vilnēva Senžorža}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 6 | height = 190 | image = Maxence Lacroix France v Norway 26 June 26-031 (cropped).jpg | caption = Maksenss Lakruā 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | name = | playername = Maksenss Lakruā | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017—2019 | years2 = 2018—2020 | years3 = 2020—2024 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2026— | years4 = 2024—2026 | caps4 = 70 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years5 = 2026— | caps5 = 4 | goals5 = 0 }} '''Maksenss Gijs Lakruā''' ({{Val|fr|Maxence Guy Lacroix}}, dzimis {{Dat|2000|4|6}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lakruā spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'', Vācijas komandā ''[[VfL Wolfsburg]]'' un Anglijas komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā. == Sasniegumi == '''Crystal Palace''' * [[FA kauss]]: 2024—25 * [[FA Community Shield]]: 2025 * [[UEFA Konferences līga]]: 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn "Crystal Palace" pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Lakruā, Maksenss}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valdemarnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] mofyjbx27bkd326owrk95oav2yi4rls 0 632720 4521538 4498018 2026-09-13T10:52:23Z Bendžamins 76862 4521538 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|21}} | birth_place = | caps1 = 32 | caps2 = 38 | caps3 = 77 | clubnumber = 75 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 194 | image = Yahia Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-170 (cropped).jpg | caption = Jahija Fofana 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Jahija Fofana | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2016—2019 | years2 = 2019—2022 | years3 = 2022—2025 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 39 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam6 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2022 | nationalyears6 = 2023— | years4 = 2025— | caps4 = 27 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | goals4 = 0 }} '''Jahija Fofana''' ({{Val|fr|Yahia Fofana}}, dzimis {{Dat|2000|8|21}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Fofana spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā ''[[Çaykur Rizespor]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'' un ''[[Angers SCO|Angers]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases. 2023. gadā debitējis [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Fofana, Jahija}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2wkvlx26duhzy8jp7k4wo1dt3hfamyu 0 633012 4521471 4476497 2026-09-13T09:19:02Z Lasks 38532 /* Ministru kabineta sastāvs */ 4521471 wikitext text/x-wiki {{Ministru kabineta infokaste |nosaukums = Kulberga |attēls = Latvijas Republikas 14.Saeimā pārstāvēto un jauno valdību veidojošo politisko partiju sadarbības līguma un Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta deklarācijas parakstīšana. - 55298711739.png |att_izm = 200px |paraksts = Koalīcijas partneri svinīgi paraksta Ministru kabineta deklarāciju {{Dat|2026|05|28|L|bez}} |sākums = {{dat|2026|05|28|N|bez}} |beigas = ''pašlaik'' |ministru prezidents = [[Andris Kulbergs]] |pr biedri = — |frakcijas = * [[Apvienotais saraksts]] (4) * [[Jaunā Vienotība]] (4) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (3) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (4) |pirms = [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas]] |pēc = pašlaik }} '''[[Andris Kulbergs|Andra Kulberga]]''' vadībā '''[[Latvijas Republikas Ministru kabinets]]''' darbojas no {{Dat|2026|05|28|Ģ|bez}}, Valsts prezidentam [[Edgars Rinkēvičs|Edgaram Rinkēvičam]] nominējot A. Kulbergu Ministru prezidenta amatam un [[14. Saeima|14. Saeimai]] apstiprinot valdību. Šis ir Latvijas Republikas 43. Ministru kabinets, kas tiek dēvēts arī par '''Andra Kulberga valdību'''. Šajā valdībā strādā 14 ministri un to veido četri politiskie spēki: [[Apvienotais saraksts]] (ko pārstāv Ministru prezidents un 3 ministri), "[[Jaunā Vienotība]]" (4 ministri) [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (4 ministri) un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (3 ministri). == Koalīcijas sastāvs == {| class="wikitable" |- ! colspan=2 | Partija/partiju apvienība ! Laika posms |- | bgcolor="#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |- | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |- | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |- | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |} == Partiju sadalījums == {| ! Partija ! Pašlaik |- | * [[Apvienotais saraksts]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #ffa800; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;">4</div> |- | * [[Jaunā Vienotība]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #64C049; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;">4</div> |- | * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #5A0505; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;">4</div> |- | * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #258B4C; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 180px;">3</div> |} == Ministru kabineta sastāvs == {{colbegin|2}} {{legend| #ffa800 | [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049 | [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #258B4C | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #5A0505| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | ''bez partijas'' |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" style="text-align:center" ! width="1" | Portrets ! width="120" | Vārds, uzvārds ! width="250" | Pilnvaru termiņš ! colspan="2" | Partija/partiju apvienība ! width="80" | Piezīmes |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] |- | [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|80px]] | '''[[Andris Kulbergs]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministrs]] |- | [[Attēls:Raivis Melnis.jpg|106x106px]] | '''[[Raivis Melnis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor=#DDDDDD | | ''bez partijas'' <br /><small>([[Jaunā Vienotība|JV]] virzīts)</small> |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministre]] |- | [[Attēls:Saeimas 19.aprīļa sēde (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Baiba Braže]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministrs]] |- | [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Viktors Valainis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] |- | [[Attēls:21.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35672313340).jpg|106x106px]] | '''[[Māris Kučinskis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] |- | [[Attēls:Forums “Autoritāro režīmu partnerība- Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Izraēlu, Latviju, Baltijas valstīm un Eiropu” 18 (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Jānis Dombrava]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] |- | [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|106x106px]] | '''[[Ilze Indriksone]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|Klimata un enerģētikas ministrs]] |- | [[Attēls:Jānis Vitenbergs in 2019.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vitenbergs]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Kultūras ministrs]] |- | [[Attēls:Nauris Puntulis 2026.png|106x106px]] | '''[[Nauris Puntulis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Labklājības ministrs]] |- | [[Attēls:Reinis Uzulnieks, Saeimas 6.marta sēde.jpg|106x106px]] | '''[[Reinis Uzulnieks]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — {{dat||9|13|N}} | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]] | ''[[Uldis Augulis]]'' | {{dat|2026|9|13|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | ''pienākumu izpildītājs'' |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] |- | [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (cropped).jpg|80px]] | '''[[Rihards Kozlovskis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] |- | [[Attēls:Edvards Smiltēns 2022.jpg|106x106px]] | '''[[Edvards Smiltēns]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Veselības ministrs]] |- | [[Attēls:Ziemassvētku radošā darbnīca pie Saeimas nama (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Hosams Abu Meri]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] |- | [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341) (cropped).jpg|107x107px]] | '''[[Edgars Tavars]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] |- | [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Uldis Augulis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#258B4C" | | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mk.gov.lv Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa] * {{Twitter|Brivibas36}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] | periods = {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Siliņas Ministru kabinets]] | pēc = — }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{LR ministru kabineti}} {{Eiropas valstu valdības}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabineti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi| ]] 80hz6o8y2dhojcv5rr2fy52ax86pfp7 4521481 4521471 2026-09-13T09:25:43Z Lasks 38532 4521481 wikitext text/x-wiki {{Ministru kabineta infokaste |nosaukums = Kulberga |attēls = Latvijas Republikas 14.Saeimā pārstāvēto un jauno valdību veidojošo politisko partiju sadarbības līguma un Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta deklarācijas parakstīšana. - 55298711739.png |att_izm = 200px |paraksts = Koalīcijas partneri svinīgi paraksta Ministru kabineta deklarāciju {{Dat|2026|05|28|L|bez}} |sākums = {{dat|2026|05|28|N|bez}} |beigas = ''pašlaik'' |ministru prezidents = [[Andris Kulbergs]] |pr biedri = — |frakcijas = * [[Apvienotais saraksts]] (4) * [[Jaunā Vienotība]] (4) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (3) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (4) |pirms = [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas]] |pēc = pašlaik }} '''[[Andris Kulbergs|Andra Kulberga]]''' vadībā '''[[Latvijas Republikas Ministru kabinets]]''' darbojas no {{Dat|2026|05|28|Ģ|bez}}, Valsts prezidentam [[Edgars Rinkēvičs|Edgaram Rinkēvičam]] nominējot A. Kulbergu Ministru prezidenta amatam un [[14. Saeima|14. Saeimai]] apstiprinot valdību. Šis ir Latvijas Republikas 43. Ministru kabinets, kas tiek dēvēts arī par '''Andra Kulberga valdību'''. Šajā valdībā strādā 14 ministri un to veido četri politiskie spēki: [[Apvienotais saraksts]] (ko pārstāv Ministru prezidents un 3 ministri), "[[Jaunā Vienotība]]" (4 ministri) [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (4 ministri) un [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (3 ministri). 2026. gada 13. septembrī [[Zaļo un Zemnieku savienība]] no amata atsauca labklājības ministru [[Reinis Uzulnieks|Reini Uzulnieku]], pēc tam, kad atklājās, ka ministrs ir vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Koalīcijas sastāvs == {| class="wikitable" |- ! colspan=2 | Partija/partiju apvienība ! Laika posms |- | bgcolor="#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |- | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |- | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |- | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | {{Dat|2026|5|28|N|bez}} — ''pašlaik'' |} == Partiju sadalījums == {| ! Partija ! Pašlaik |- | * [[Apvienotais saraksts]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #ffa800; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;">4</div> |- | * [[Jaunā Vienotība]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #64C049; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;">4</div> |- | * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #5A0505; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 240px;">4</div> |- | * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | <div style="border: 1px solid #aaa; background: #258B4C; padding-right: 3px; text-align: right; font-size: 95%; font-weight: bold; color:white; width: 180px;">3</div> |} == Ministru kabineta sastāvs == {{colbegin|2}} {{legend| #ffa800 | [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049 | [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #258B4C | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #5A0505| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | ''bez partijas'' |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" style="text-align:center" ! width="1" | Portrets ! width="120" | Vārds, uzvārds ! width="250" | Pilnvaru termiņš ! colspan="2" | Partija/partiju apvienība ! width="80" | Piezīmes |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] |- | [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|80px]] | '''[[Andris Kulbergs]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministrs]] |- | [[Attēls:Raivis Melnis.jpg|106x106px]] | '''[[Raivis Melnis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor=#DDDDDD | | ''bez partijas'' <br /><small>([[Jaunā Vienotība|JV]] virzīts)</small> |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministre]] |- | [[Attēls:Saeimas 19.aprīļa sēde (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Baiba Braže]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministrs]] |- | [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Viktors Valainis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]] |- | [[Attēls:21.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35672313340).jpg|106x106px]] | '''[[Māris Kučinskis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] |- | [[Attēls:Forums “Autoritāro režīmu partnerība- Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Izraēlu, Latviju, Baltijas valstīm un Eiropu” 18 (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Jānis Dombrava]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] |- | [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|106x106px]] | '''[[Ilze Indriksone]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|Klimata un enerģētikas ministrs]] |- | [[Attēls:Jānis Vitenbergs in 2019.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vitenbergs]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! colspan="6" | [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Kultūras ministrs]] |- | [[Attēls:Nauris Puntulis 2026.png|106x106px]] | '''[[Nauris Puntulis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Labklājības ministrs]] |- | [[Attēls:Reinis Uzulnieks, Saeimas 6.marta sēde.jpg|106x106px]] | '''[[Reinis Uzulnieks]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — {{dat||9|13|N}} | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]] | ''[[Uldis Augulis]]'' | {{dat|2026|9|13|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | ''pienākumu izpildītājs'' |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]] |- | [[Attēls:Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (cropped).jpg|80px]] | '''[[Rihards Kozlovskis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]] |- | [[Attēls:Edvards Smiltēns 2022.jpg|106x106px]] | '''[[Edvards Smiltēns]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Veselības ministrs]] |- | [[Attēls:Ziemassvētku radošā darbnīca pie Saeimas nama (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Hosams Abu Meri]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] |- | [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341) (cropped).jpg|107x107px]] | '''[[Edgars Tavars]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | width="1" bgcolor="#ffa800" | | width="170" | [[Apvienotais saraksts]] | |- ! align="center" colspan="6" | [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]] |- | [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (cropped).jpg|106x106px]] | '''[[Uldis Augulis]]''' | {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | bgcolor="#258B4C" | | rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mk.gov.lv Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa] * {{Twitter|Brivibas36}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] | periods = {{Dat|2026|05|28|N|bez}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Siliņas Ministru kabinets]] | pēc = — }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{LR ministru kabineti}} {{Eiropas valstu valdības}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabineti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi| ]] 90200h6257gx1l3252qy64yr8yp38z2 10 633026 4521475 4474624 2026-09-13T09:20:36Z Lasks 38532 4521475 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Kulberga Ministru kabinets |title = [[Kulberga Ministru kabinets]] <small>([[2026. gads Latvijā|2026]]—pašlaik)</small> | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] |list1 = '''[[Andris Kulbergs]]''' |group2 = Ministri |list2 = * [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]] '''[[Raivis Melnis]]''' * [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministre]] '''[[Baiba Braže]]''' * [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] '''[[Viktors Valainis]]''' * [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] '''[[Māris Kučinskis]]''' * [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] '''[[Jānis Dombrava]]''' * [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministre]] '''[[Ilze Indriksone]]''' * [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministrs]] '''[[Jānis Vitenbergs]]''' * [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] '''[[Nauris Puntulis]]''' * [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] ''vakants'' * [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]] '''[[Rihards Kozlovskis]]''' * [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] '''[[Edvards Smiltēns]]''' * [[Latvijas Republikas veselības ministrs|veselības ministrs]] '''[[Hosams Abu Meri]]''' * [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] '''[[Edgars Tavars]]''' * [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] '''[[Uldis Augulis]]''' |group4 = Zaudējuši amatu |list4 = * [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] '''[[Reinis Uzulnieks]]''' }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ministru kabineta veidnes]]</noinclude> nt8dvq8v5jq4zz386w0du1chowzgr1j 0 637521 4521185 4510921 2026-09-12T18:06:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521185 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džīlonga | official_name = ''Geelong'' | settlement_type = lielpilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Austrālija#Viktorija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AUS}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Victoria (Australia).svg}} [[Viktorija (Austrālija)|Viktorija]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1838. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1329 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 314381 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = AEST | utc_offset = +10 | timezone_DST = AEDT | utc_offset_DST = +11 | latd = 38 | latm = 08 | lats = 57 | latNS = S | longd = 144 | longm = 21 | longs = 35 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 3220 | elevation_footnotes = | elevation_m = 21 | website = | footnotes = }} '''Džīlonga''' ({{val|en|Geelong}}, {{izrunā|dʒɪˈlɒŋ}}) ir [[osta]]s pilsēta [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas]] štatā [[Austrālija]]s dienvidaustrumos, apmēram 75 km uz dienvidrietumiem no štata galvaspilsētas [[Melburna]]s. Tā atrodas [[Korio līcis|Korio līča]] krastā, [[Portfilipa līcis|Portfilipa līča]] rietumu daļā, un pie [[Barvona]]s upes. Džīlonga ir viens no nozīmīgākajiem Viktorijas reģionālajiem centriem un štata otra lielākā pilsēta. Tā pilda plašāka Barvonas dienvidrietumu reģiona saimnieciskā, [[izglītība]]s un [[pakalpojums|pakalpojumu]] centra funkcijas. Pilsētas vēsturiskajā attīstībā liela nozīme bijusi ostai, [[vilna]]s [[tirdzniecība]]i un [[rūpniecība]]i. Džīlonga izveidojās par nozīmīgu apkārtējo [[lopkopība]]s rajonu vilnas tirdzniecības un pārstrādes centru, bet vēlāk tajā attīstījās plaša [[ražošana]], tostarp [[tekstilrūpniecība]] un [[autobūve]]. Šo pagātni joprojām atspoguļo pilsētas vēsturiskās vilnas [[noliktava]]s un [[industriālais mantojums]]. Kopš 20. gadsimta beigām Džīlongas [[saimniecība]] ir kļuvusi daudzveidīgāka. Līdzās pārveidotai un arvien vairāk uz specializēto un moderno ražošanu orientētai rūpniecībai nozīmīgas nozares ir [[veselības aprūpe]], izglītība, [[profesionālie pakalpojumi]], [[būvniecība]] un [[tūrisms]]. ==Latviešu kopiena== Džīlongā pēc Otrā pasaules kara izveidojās neliela latviešu kopiena, jo pilsētā un tās ziemeļu priekšpilsētās apmetās pārvietotās personas no Eiropas. Šo plašāko pēckara apmešanās procesu atspoguļo arī vietējie ielu nosaukumi, tostarp ''Libau Street'', kas nosaukta [[Latvija|Latvijas]] pilsētas [[Liepāja|Liepājas]] vārdā, kā arī tuvumā esošās ielas, kuru nosaukumi saistīti ar citām Austrumeiropas un Centrāleiropas kopienām.<ref name="Global True Lithuania: Encyclopedia of Lithuanian heritage worldwide">{{Cite web |last=Žemaitis |first=Augustinas |title=Global True Lithuania: Encyclopedia of Lithuanian heritage worldwide |publisher=Augustinas Žemaitis |url=https://global.truelithuania.com/category/other/victoria/ |access-date=22 August 2026 }}</ref> [[Attēls:44 and 46 Forfar Road, Hamlyn Heights.jpg|200px|thumb|right|Pētera Krastiņa mājokļi (44 & 46 Forfar Road, Hamlyn Heights)]] Viens dokumentēts latviešu ietekmes piemērs Džīlongas pēckara dzīvojamajā arhitektūrā ir saistīts ar Pēteri Krastiņu (1922–2015). Krastiņš, latvietis, kurš 1949. gadā bija emigrējis no Vācijas pārvietoto personu programmas ietvaros, 1960.–1961. gadā ''Hamlyn Heights'' rajonā uzcēla ķieģeļu apšuvuma dzīvojamo māju. Ēkai bija neregulāra akmens mūra [[Cokols|cokola]] daļa, ko Krastiņš bija pārveidojis, iedvesmojoties no Eiropā pazīstamām arhitektūras tradīcijām.<ref name="About Corayo: A Thematic History of Greater Geelong">{{Cite web |last=Rowe |first=David |title=About Corayo: A Thematic History of Greater Geelong |year=2021 |publisher=City of Greater Geelong |location=Geelong, Victoria |url=http://nla.gov.au/nla.obj-3043741189 |access-date=22 August 2026 |via=Trove}}</ref> 1987. gadā Krastiņš uzcēla otru dzīvojamo namu. Šai ēkai bija [[Mansards|mansarda]] jumts, kas ir Eiropas arhitektūrā izplatīta forma un šajā gadījumā tika izmantots kā apzināta atsauce uz viņa latvisko izcelsmi. Lai gan Džīlongas klimatā šādam jumtam nebija praktiskās vajadzības novērst smaga sniega uzkrāšanos, tā ārējais veidols atspoguļoja Krastiņa vēlmi saglabāt un paust saikni ar savu latviešu mantojumu.<ref name="About Corayo: A Thematic History of Greater Geelong" /> Austrālijas tautas skaitīšanas dati liecina, ka Džīlongas latviešu izcelsmes iedzīvotāju skaits ir saglabājies salīdzinoši neliels, taču kopš 21. gadsimta sākuma tas ir pieaudzis pēc izcelsmes rādītāja. To iedzīvotāju skaits, kuri norādīja latviešu izcelsmi, palielinājās no 212 cilvēkiem 2001. gadā līdz 245 2006. gadā, 262 2011. gadā, 242 2016. gadā un 304 2021. gadā, visā šajā laikposmā saglabājoties aptuveni 0,1% no iedzīvotāju kopskaita.<ref name="idcommunity: demographic resources">{{Cite web |title=idcommunity: demographic resources |publisher=idcommunity: demographic resources |url=https://profile.id.com.au/geelong |access-date=22 August 2026 |archive-date={{dat|2024|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240813024631/https://profile.id.com.au/geelong/ }}</ref> Vienlaikus to iedzīvotāju skaits, kuri bija dzimuši Latvijā, kopumā samazinājās no 63 cilvēkiem 2001. gadā līdz 54 2006. gadā, 45 2011. gadā, 31 2016. gadā un 33 2021. gadā. Samazinājās arī to iedzīvotāju skaits, kuri norādīja, ka mājās runā latviešu valodā, no 48 cilvēkiem 2001. gadā līdz 45 2006. gadā, 27 2011. gadā, 19 2016. gadā un 17 2021. gadā.<ref name="idcommunity: demographic resources" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrālija-aizmetnis}} {{Austrālijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas pilsētas]] pm73dwahv7207hqjemlevlhu687nk52 0 637820 4521155 4519408 2026-09-12T17:03:24Z ZANDMANIS 91184 4521155 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Volejbols]] | dibin = 1949 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = 1949 | komandas = 24 | valsts = | reģions = Eiropa (CEV) | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = {{spw|vb|TUR}} (2. tituls) | čempions_visv = {{spw|vb|RUS}} (19 tituli) | TV = | mlapa = | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2026|8|21}} }} '''Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm''' ({{val|en|Women's European Volleyball Championship}}) ir galvenais sieviešu [[volejbols|volejbola]] izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[Eiropas volejbola konfederācija|CEV]]. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs olimpiskajām spēlēm vai Pasaules čempionātam volejbolā. Sākotnējais laika intervāls starp čempionātiem bija mainīgs, bet kopš 1975. gada tie tiek izspēlēti ik pēc diviem gadiem. Pašreizējā čempione ir [[Turcijas sieviešu volejbola izlase|Turcijas izlase]], kas savu pirmo titulu ieguva 2023. gada turnīrā<ref>{{cite web |url=https://eurovolley.cev.eu/en/articles/2023-women/magnificent-tuerkiye-seal-maiden-european-trophy-with-dramatic-comeback/ |title=Magnificent Türkiye seal maiden European trophy with dramatic comeback |date= |publisher=eurovolley.cev.eu |language=English |access-date=4 September 2023 |archive-date=3 September 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230903211140/https://eurovolley.cev.eu/en/articles/2023-women/magnificent-tuerkiye-seal-maiden-european-trophy-with-dramatic-comeback/ |url-status= }}</ref> un atkārtoja sasniegumu 2026. gada čempionātā atkal izcīnot čempionu titulu.<ref>{{cite web |url=https://sportacentrs.com/volejbols/izlases/06092026-turcijas_volejbolistes_piecelas_pec_triec |title=Turcijas volejbolistes pieceļas pēc triecieniem un milžu sadursmē sarūpē svētkus Stambulā |date= |website= Sportacentrs.com|language= |access-date=6 September 2026 |archive-date=6 September 2023 |archive-url= |url-status= }}</ref> == Rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size:90%; width: 100%; text-align: center;" |- bgcolor=#c1d8ff !rowspan=2 width=6%|Gads !rowspan=2 width=12%|Rīkotājvalsts !width=1% rowspan=37 bgcolor=ffffff| !colspan=3|Fināls !width=1% rowspan=37 bgcolor=ffffff| !colspan=3|Spēle par 3. vietu !width=1% rowspan=37 bgcolor=#ffffff| !rowspan=2 width=5%|Komandas |- bgcolor=#efefef !width=14%|Uzvarētājas !width=9%|Rezultāts !width=14%|Finālistes !width=14%|3. vieta !width=9%|Rezultāts !width=14%|4. vieta |- |1949<br />[[1949. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TCH}}<br>[[Čehoslovākija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|ROU}} |7 |- bgcolor=#E8E8F0 |1950<br />[[1950. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL}}<br>[[Bulgārija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|TCH}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|BUL}} |6 |- |1951<br />[[1951. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FRA}}<br>[[Francija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|YUG}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|FRA}} |6 |- bgcolor=#E8E8F0 |1955<br />[[1955. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ROU|1952}}<br>[[Rumānija]] |'''{{spw|vb|TCH}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|ROU}} |6 |- |1958<br />[[1958. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TCH}}<br>[[Čehoslovākija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–1)''' |{{spw|vb|ROU}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1963<br />[[1963. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ROU|1952}}<br>[[Rumānija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|ROU}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–1)''' |{{spw|vb|GDR}} |13 |- |1967<br />[[1967. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TUR}}<br>[[Turcija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|TCH}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |15 |- bgcolor=#E8E8F0 |1971<br />[[1971. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}}<br>[[Itālija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|BUL}} |18 |- |1975<br />[[1975. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|YUG}}<br>[[Dienvidslāvija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|HUN}} |{{spw|vb|GDR}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(1–3)''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1977<br />[[1977. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FIN}}<br>[[Somija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|HUN}} |'''3–2''' |{{spw|vb|POL}} |12 |- |1979<br />[[1979. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FRA}}<br>[[Francija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|BUL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|HUN}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1981<br />[[1981. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL|1971}}<br>[[Bulgārija]] |'''{{spw|vb|BUL}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|HUN}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |12 |- |1983<br />[[1983. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|GDR}}<br>[[Austrumvācija]] |'''{{spw|vb|GDR}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|HUN}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1985<br />[[1985. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|NED}}<br>[[Nīderlande]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|NED}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|TCH}} |12 |- |1987<br />[[1987. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}}<br>[[Beļģija]] |'''{{spw|vb|GDR}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|TCH}} |'''3–0''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1989<br />[[1989. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FRG}}<br>[[Rietumvācija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|ROM}} |12 |- |1991<br />[[1991. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}}<br>[[Itālija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|GER}} |'''3–1''' |{{spw|vb|ITA}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1993<br />[[1993. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|CZE}}<br>[[Čehija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|UKR}} |'''3–1''' |{{spw|vb|ITA}} |12 |- |1995<br />[[1995. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|NED}}<br>[[Nīderlande]] |'''{{spw|vb|NED}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|CRO}} |{{spw|vb|RUS}} |'''3–0''' |{{spw|vb|GER}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1997<br />[[1997. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|CZE}}<br>[[Čehija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|CRO}} |{{spw|vb|CZE}} |'''3–0''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- |1999<br />[[1999. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}}<br>[[Itālija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|CRO}} |{{spw|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|GER}} |8 |- bgcolor=#E8E8F0 |2001<br />[[2001. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL}}<br>[[Bulgārija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|ITA}} |{{spw|vb|BUL}} |'''3–1''' |{{spw|vb|UKR}} |12 |- |2003<br />[[2003. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TUR}}<br>[[Turcija]] |'''{{spw|vb|POL}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|TUR}} |{{spw|vb|GER}} |'''3–2''' |{{spw|vb|NED}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |2005<br />[[2005. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|CRO}}<br>[[Horvātija]] |'''{{spw|vb|POL}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|ITA}} |{{spw|vb|RUS}} |'''3–0''' |{{spw|vb|AZE}} |12 |- |2007<br />[[2007. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}} {{flagicon|LUX}}<br>[[Beļģija]] / [[Luksemburga]] |'''{{spw|vb|ITA}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|SRB}} |{{spw|vb|RUS}} |'''3–1''' |{{spw|vb|POL}} |16 |- bgcolor=#E8E8F0 |2009<br />[[2009. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|POL}}<br>[[Polija]] |'''{{spw|vb|ITA}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|POL}} |'''3–0''' |{{spw|vb|GER}} |16 |- |2011<br />[[2011. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}} {{flagicon|SRB}}<br>[[Itālija]] / [[Serbija]] |'''{{spw|vb|SRB}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|GER}} |{{spw|vb|TUR}} |'''3–2''' |{{spw|vb|ITA}} |16 |- bgcolor=#E8E8F0 |2013<br />[[2013. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|GER}} {{flagicon|SUI}}<br>[[Vācija]] / [[Šveice]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|GER}} |{{spw|vb|BEL}} |'''3–2''' |{{spw|vb|SRB}} |16 |- |2015<br />[[2015. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}} {{flagicon|NED}}<br>[[Beļģija]] / [[Nīderlande]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|SRB}} |'''3–0''' |{{spw|vb|TUR}} |16 |- bgcolor=#E8E8F0 |2017<br />[[2017. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|AZE}} {{flagicon|GEO}}<br>[[Azerbaidžāna]] / [[Gruzija]] |'''{{spw|vb|SRB}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|TUR}} |'''3–1''' |{{spw|vb|AZE}} |16 |- |2019<br />[[2019. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|HUN}} {{flagicon|POL}} {{flagicon|SVK}} {{flagicon|TUR}}<br>[[Ungārija]] / [[Polija]] / [[Slovākija]] / [[Turcija]] |'''{{spw|vb|SRB}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|TUR}} |{{spw|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|POL}} |24 |- bgcolor=#E8E8F0 |2021<br />[[2021. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL}} {{flagicon|CRO}} {{flagicon|ROU}} {{flagicon|SRB}}<br>[[Bulgārija]] / [[Horvātija]] / [[Rumānija]] / [[Serbija]] |'''{{spw|vb|ITA}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|SRB}} |{{spw|vb|TUR}} |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |24 |- |2023<br />[[2023. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}} {{flagicon|EST}} {{flagicon|GER}} {{flagicon|ITA}}<br>[[Beļģija]] / [[Igaunija]] / [[Vācija]] / [[Itālija]] |'''{{spw|vb|TUR}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|SRB}} |{{spw|vb|NED}} |'''3–0''' |{{spw|vb|ITA}} |24 |- bgcolor=#E8E8F0 |2026<br />[[2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|AZE}} {{flagicon|CZE}} {{flagicon|SWE}} {{flagicon|TUR}}<br>[[Azerbaidžāna]] / [[Čehija]] / [[Zviedrija]] / [[Turcija]] |'''{{spw|vb|TUR}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|ITA}} |{{spw|vb|SRB}} |'''3–1''' |{{spw|vb|POL}} |24 |- |2028<br />[[2028. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |TBD | | | | | | |24 |} == Medaļu kopvērtējums == {| class="wikitable" |- align="center" !width=180px align=left|Izlase |width=80px align="center" style="{{medal-style|gold}}" |'''Zelts''' |width=80px align="center" style="{{medal-style|silver}}" |'''Sudrabs''' |width=80px align="center" style="{{medal-style|bronze}}" |'''Bronza''' !width=80px bgcolor="#E0FFFF"| Kopā |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|URS}} | 13 || 4 || 0 || 17 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|RUS}} | 6 || 0 || 3 ||9 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|SRB}} | 3 || 3 || 2 || 8 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|ITA}} | 3 || 3 || 3 || 9 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|POL}} | 2 || 4 || 5 || 11 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|TUR}} | 2 || 2 || 3 || 7 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|DDR}} | 2 || 4 || 1 || 7 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|TCH}} | 1 || 4 || 3 || 8 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|NED}} | 1 || 4 || 2 || 7 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|BUL}} | 1 || 0 || 2 || 3 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|CRO}} | 0 || 3 || 0 || 3 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|DEU}} | 0 || 2 || 2 || 4 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|HUN}} | 0 || 1 || 3 || 4 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|BEL}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|ROU}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|UKR}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|CZE}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|YUG}} | 0 || 0 || 1 || 1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.cev.eu/ CEV] *[https://www-old.cev.eu/Competition-Area/History.aspx?ID=293 Turnīra vēsture] [[Kategorija:Volejbols]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] 9lfikfgwzy6050qeyrn6x97gi7h7lg9 10 637934 4521407 4520377 2026-09-13T07:49:55Z Kleivas 2704 4521407 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 1904. gada vasaras olimpiskās spēles |title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] | bodyclass = hlist | image = [[Attēls:1904summerolympicsposter.jpg|150px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Norises vieta:''' {{flaga|ASV|1896}} [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[ASV]]; '''Norises laiks:''' 1904. gada 1. jūlijs — 23. novembris | group1 = | list1 = * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|Medaļnieki]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|Medaļu tabula]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|Norises vietas]] | group2 = Sporta veidi | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = | list2 = * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | group3 = Demonstrāciju sporta veidi | list3 = * {{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Hērlings|1904|vasaras}} }} | group4 = Sportisti (dalībnieki) | list4 = * [[Airētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airētāji]] * [[Bokseri 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bokseri]] * [[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Cīkstoņi]] * [[Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daiļlēcēji]] * [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Futbola komandu sastāvi]] * [[Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Golferi]] * [[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Lakrosa komandu sastāvi]] * [[Loka šāvēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šāvēji]] * [[Paukotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukotāji]] * [[Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peldētāji]] * [[Riteņbraucēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraucēji]] * [[Rokē spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē spēlētāji]] * [[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcēlāji]] * [[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisisti]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Ūdenspolo komandu sastāvi]] * [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlēti]] * [[Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrotāji]] * [[Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilcēji]] | group5 = Norises vietas | list5 = * [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] * [[Frānsisa sporta zāle]] * [[Foresta parks]] * [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] * [[Gleneho lauku golfa klubs]] | group6 = Pārstāvētās valstis | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = Eiropa | list2 = * ''[[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]]§'' * ''[[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]]§'' * [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]] * [[Itālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]] * [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]] * ''[[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]]§'' * ''[[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]]§'' * [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] * [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] | group3 = Austrālija un Okeānija | list3 = * [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] | group4 = Āfrika | list4 = * [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] | group5 = Ziemeļamerika | list5 = * [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] * [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] | group6 = Citi | list6 = [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] }} | group8 = Saistītie raksti | list8 = * [[1904. gada Pasaules izstāde]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] * [[Pjērs de Kubertēns]] * [[Deivids Frānsiss]] * [[Džeimss Edvards Salivens]] * [[Olimpiskie sporta veidi]] * [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi]] | below = ''§ — jaunākajos SOK rakstos Austrija, Francija, Norvēģija un Šveice vairs neparādās kā 1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībvalsts.'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|*]] </noinclude> 0sj9rpropqrpkvko3wjzpf4vo7bhtml 4521408 4521407 2026-09-13T07:50:45Z Kleivas 2704 4521408 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 1904. gada vasaras olimpiskās spēles |title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] | bodyclass = hlist | image = [[Attēls:1904summerolympicsposter.jpg|150px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Norises vieta:''' {{flaga|ASV|1896}} [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[ASV]]; '''Norises laiks:''' 1904. gada 1. jūlijs — 23. novembris | group1 = | list1 = * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|Medaļnieki]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|Medaļu tabula]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|Norises vietas]] | group2 = Sporta veidi | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = | list2 = * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | group3 = Demonstrāciju sporta veidi | list3 = * {{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Hērlings|1904|vasaras}} }} | group4 = Sportisti (dalībnieki) | list4 = * [[Airētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airētāji]] * [[Bokseri 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bokseri]] * [[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Cīkstoņi]] * [[Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daiļlēcēji]] * [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Futbolisti (komandu sastāvi)] * [[Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Golferi]] * [[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Lakrosa spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Loka šāvēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šāvēji]] * [[Paukotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukotāji]] * [[Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peldētāji]] * [[Riteņbraucēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraucēji]] * [[Rokē spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē spēlētāji]] * [[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcēlāji]] * [[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisisti]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Ūdenspolo spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlēti]] * [[Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrotāji]] * [[Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilcēji (komandu sastāvi)]] | group5 = Norises vietas | list5 = * [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] * [[Frānsisa sporta zāle]] * [[Foresta parks]] * [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] * [[Gleneho lauku golfa klubs]] | group6 = Pārstāvētās valstis | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = Eiropa | list2 = * ''[[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]]§'' * ''[[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]]§'' * [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]] * [[Itālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]] * [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]] * ''[[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]]§'' * ''[[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]]§'' * [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] * [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] | group3 = Austrālija un Okeānija | list3 = * [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] | group4 = Āfrika | list4 = * [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] | group5 = Ziemeļamerika | list5 = * [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] * [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] | group6 = Citi | list6 = [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] }} | group8 = Saistītie raksti | list8 = * [[1904. gada Pasaules izstāde]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] * [[Pjērs de Kubertēns]] * [[Deivids Frānsiss]] * [[Džeimss Edvards Salivens]] * [[Olimpiskie sporta veidi]] * [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi]] | below = ''§ — jaunākajos SOK rakstos Austrija, Francija, Norvēģija un Šveice vairs neparādās kā 1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībvalsts.'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|*]] </noinclude> pky9w11yqqzze2x0nzwi0zxtrqcv50c 4521410 4521408 2026-09-13T07:50:59Z Kleivas 2704 4521410 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 1904. gada vasaras olimpiskās spēles |title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] | bodyclass = hlist | image = [[Attēls:1904summerolympicsposter.jpg|150px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Norises vieta:''' {{flaga|ASV|1896}} [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[ASV]]; '''Norises laiks:''' 1904. gada 1. jūlijs — 23. novembris | group1 = | list1 = * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|Medaļnieki]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|Medaļu tabula]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|Norises vietas]] | group2 = Sporta veidi | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = | list2 = * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | group3 = Demonstrāciju sporta veidi | list3 = * {{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Hērlings|1904|vasaras}} }} | group4 = Sportisti (dalībnieki) | list4 = * [[Airētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airētāji]] * [[Bokseri 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bokseri]] * [[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Cīkstoņi]] * [[Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daiļlēcēji]] * [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Futbolisti (komandu sastāvi)]] * [[Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Golferi]] * [[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Lakrosa spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Loka šāvēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šāvēji]] * [[Paukotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukotāji]] * [[Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peldētāji]] * [[Riteņbraucēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraucēji]] * [[Rokē spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē spēlētāji]] * [[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcēlāji]] * [[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisisti]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Ūdenspolo spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlēti]] * [[Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrotāji]] * [[Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilcēji (komandu sastāvi)]] | group5 = Norises vietas | list5 = * [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] * [[Frānsisa sporta zāle]] * [[Foresta parks]] * [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] * [[Gleneho lauku golfa klubs]] | group6 = Pārstāvētās valstis | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = Eiropa | list2 = * ''[[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]]§'' * ''[[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]]§'' * [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]] * [[Itālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]] * [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]] * ''[[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]]§'' * ''[[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]]§'' * [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] * [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] | group3 = Austrālija un Okeānija | list3 = * [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] | group4 = Āfrika | list4 = * [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] | group5 = Ziemeļamerika | list5 = * [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] * [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] | group6 = Citi | list6 = [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] }} | group8 = Saistītie raksti | list8 = * [[1904. gada Pasaules izstāde]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] * [[Pjērs de Kubertēns]] * [[Deivids Frānsiss]] * [[Džeimss Edvards Salivens]] * [[Olimpiskie sporta veidi]] * [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi]] | below = ''§ — jaunākajos SOK rakstos Austrija, Francija, Norvēģija un Šveice vairs neparādās kā 1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībvalsts.'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|*]] </noinclude> 3kklgoxptmthysvao488q8jkrrtdtls 0 637964 4521153 4511803 2026-09-12T16:57:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521153 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dāvis Čoders | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|13}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2015 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Ventspils 6. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2011—2013 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]] | kl_sez 3 = 2013—2014 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Barons"]] | kl_sez 4 = 2014—2015 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2015—2017 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2017—2023 | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] (asistents) | tr_klubs_sez 3 = 2023—2026 | tr_klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] (asistents) | tr_klubs_sez 4 = 2026 | tr_klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | tr_klubs_sez 5 = 2026—pašlaik | tr_klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(kā treneris asistents; 2022)</small> * 5× [[LBL|Latvijas]] čempions <small>(kā treneris asistents; 2019—2023)</small> * 2× [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(kā treneris asistents; 2022, 2023)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} }} '''Dāvis Čoders''' (dzimis {{dat|1992|3|13}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Agri noslēdzis spēlētāja karjeru, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" galvenais treneris. Viņa brālis ir basketbola tiesnesis Elvis Binders-Čoders. Pirms kļuvis par basketbolistu, D. Čoders ir trenējies [[teikvondo]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/50898-coders-sports-iemaca-koncentreties-un-uznemties-atbildibu|title=Čoders: sports iemāca koncentrēties un uzņemties atbildību|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-08-23}}</ref> sasniedzot tur labus panākumus. D. Čoders ir precējies, ģimenē aug divas meitas. == Spēlētāja karjera == Spēlējis vairākos Latvijas klubos: [[BK Ventspils]], kur sāka savu karjeru pieaugušo basketbolā, [[Rīgas "Barons"]] un visilgāko laika posmu [[Jūrmala/Fēnikss]], kur aizvadījis trīs sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/48113/davis-coders|title=Davis Coders, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-23|language=en}}</ref> Spēlējis Latvijas U-18, U-19 un U-20 jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] D. Čoders kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> == Trenera karjera == Agri beidzis spēlētāja karjeru, pievēršoties trenera darbam. Sākotnēji darbojies kā treneris un sporta organizators [[Ventspils Tehnikums|Ventspils Tehnikumā]]. Pēc tam strādājis kā asistents profesionālajos klubos [[BK Ventspils]], [[VEF Rīga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/sports/coders-no-bk-ventspils-pievienojies-vef-riga-treneru-korpusam/|title=Čoders no BK Ventspils pievienojies VEF Rīga treneru korpusam {{!}} VENTSPILNIEKS.LV|last=Ventspilnieks.lv|access-date=2026-08-23|date=2017-09-11|language=lv-LV}}</ref> un "[[Rīgas Zeļļi]]", šajā laikā 5 reizes kļūdams par Latvijas čempionu ar VEF. 2025.—2026. gada sezonas beigās, kad "Rīgas Zeļļi" atbrīvoja no amata galveno treneri [[Juris Umbraško|Juri Umbraško]], viņa vietā tika apstiprināts asistents D. Čoders.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401|title=Čoders nomaina Umbraško Rīgas zeļļu galvenā trenera amatā|website=Diena|access-date=2026-08-23|date=2026-02-23|language=lv|archive-date=2026-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260823115943/https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401}}</ref> Pēc sezonas noslēguma klubs izlēma sadarbību neturpināt, taču D. Čoders pārcēlās uz Latvijas—Igaunijas līgas un Latvijas čempionu komandu "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]", kļūstot par tās galveno treneri [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vacvagara]] vietā, kurš pārcēlās uz [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] sistēmu. Bijis arī jaunatnes treneris [[Mārupe]]s sporta skolā. D. Čoders ir bijis iekļauts arī [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] treneru korpusā, kā viens no treneriem piedalījās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]], kas notika Rīgā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list= {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} }} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{DEFAULTSORT:Čoders, Dāvis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] 5fvgc53vd4uebas19am999tljyjesjf 0 638069 4521570 4515184 2026-09-13T11:25:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521570 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|formatējums, tulkojuma kļūdas}} '''Infront Sports & Media''' ir sporta mārketinga un mediju uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Cūga|Cūgā]], [[Šveice|Šveicē]], ar vairāk nekā 40 birojiem visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infront.sport/about|title=About Infront|website=www.infront.sport|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> Uzņēmums pārvalda mediju un mārketinga tiesības vairāk nekā 200 starptautiskiem sporta pasākumiem un federācijām, kā arī sniedz sporta pakalpojumus, piemēram, reklāmu, derību tiesības, sponsorēšanu, producēšanu un viesmīlību. Tas pārstāv sešas no septiņām olimpiskajām ziemas sporta federācijām<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.insidethegames.biz/sports/winter/skating/1025400-infront-to-acquire-dutch-agency-specialising-in-speed-skating|title=Infront to acquire Dutch agency specialising in speed skating|work=insidethegames.biz - Olympic, Paralympic and Commonwealth Games News|access-date=2026-08-24|last=Owen|first=David|archive-date=2015-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20150227080627/http://www.insidethegames.biz/sports/winter/skating/1025400-infront-to-acquire-dutch-agency-specialising-in-speed-skating}}</ref>, vairākas vasaras sporta organizācijas un pārvalda mediju tiesības FIS Pasaules kausa un pasaules čempionāta pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infront.sport/news/sports-media-rightsfis-and-infront-conclude-agreement-for-international-media-rights-to-the-fis-world-championships/|title=FIS and Infront conclude agreement for international media rights to the FIS World Championships|website=www.infront.sport|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> Tas pārstāv arī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]] (SOK) arhīva attēlu tiesību un vairāku augstāko futbola līgu jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/ioc/news/infront-to-represent-ioc-for-archive-image-rights|title=Infront to represent IOC for Archive Image Rights}}</ref> Turklāt tas ir vairāku masu sporta veidu, tostarp [[Hyrox]], kontrolpakete. Infront tika izveidots 2002. gada beigās, apvienojot [[CWL]], [[Prisma]] un [[KirchSportAG]]. 2024. gadā Latvijas Televīzija noslēdza līgumu ar Infront Sports & Media AG, iegūstot ekskluzīvas turnīra pārraides tiesības Latvijā līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/sport/25.01.2024-ltv-secures-ice-hockey-world-championship-rights.a540254/|title=LTV secures ice hockey World Championship rights|website=eng.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> == Vēsture == Uzņēmums Infront Sports & Media tika dibināts 2002. gada oktobrī, un tā pamatdarbība bija saistīta ar FIFA, jo tas pārdeva 2002. gada FIFA Pasaules kausa televīzijas un radio pārraides.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2006/08/06/technology/06iht-tv07.2400109.html|title=Another Blatter on world soccer stage - Technology - International Herald Tribune|work=The New York Times|access-date=2026-08-24|date=2006-08-06|last=Carvajal|first=Doreen|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Uzņēmums radās, apvienojoties diviem esošiem Šveicē bāzētiem mārketinga uzņēmumiem — CWL un Prisma Sports & Media.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news.ch/Marketing+Pionier+Cesar+W+Luethi+gestorben/116240/detail.htm|title=Marketing-Pionier Cesar W. Lüthi gestorben|last=AG|first=VADIAN NET|website=www.news.ch|access-date=2026-08-24|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mobile.hockeyfans.ch/#/news/4254|title=Hockeyfans.ch - die aktuelle Eishockey Homepage von Fans, für Fans|website=mobile.hockeyfans.ch|access-date=2026-08-24}}</ref> CWL dibināja Sesars Līti, kurš pārdeva uzņēmumu [[Kirch Group]]. 2003. gada 17. februārī tika paziņots, ka darījums par vadības atbalstītu uzņēmuma izpirkšanu, ko veica akcionāru grupa, kuru vadīja bijušais [[Adidas]] vadītājs un [[Marseļas "Olympique"|Olympique de Marseille]] vairākuma akcionārs [[Roberts Luijs-Dreifuss]], ir pabeigts, un jaunā īpašnieku grupa ir izveidota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportcal.com/pressreleases/kirchsport-completes-transformation-into-infront-sports-media/|title=KirchSport Completes Transformation into Infront Sports & Media}}</ref> 2005. gadā uzņēmums zaudēja tiesības pārdot TV un radio tiesības Eiropā, lai gan saglabāja iespēju pārdot Āzijas tiesības, jo FIFA sadalīja šīs tiesības. Infront subsīdija HBS ieguva līgumu par TV un radio pārraižu producēšanas pārvaldību. Divus mēnešus vēlāk uzņēmums nolīga prezidentu un izpilddirektoru Filipu Blateru, lai aizstātu aizejošo vadītāju Oskaru Freju. Blatera, toreizējā FIFA prezidenta Zepa Blatera brāļadēla, iecelšanu amatā kritizēja rakstnieks Endrjū Dženingss un Transparency International.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/15497214|title=Fifa criticised after TV rights handed to Sepp Blatter's nephew|work=BBC Sport|access-date=2026-08-24|date=2011-10-28|language=en-GB}}</ref> Šajā laikā, kad Filips Blaters bija izpilddirektors, viņam izdevās palielināt uzņēmuma ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/banksandfinance/privateequity/8737752/Bridgepoint-buys-Swiss-sports-rights-company.html|title=Bridgepoint buys Swiss sports rights company}}</ref> 2005. gadā sākās arī Infront partnerība ar [[Starptautiskā Slēpošanas un Snovborda federācija|Starptautisko Slēpošanas un Snovborda federāciju]], iegūstot FIS Pasaules kausa un Pasaules čempionātu tiesības, izmantojot APF Marketing Services kontrolpaketi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportcal.com/pressreleases/infront-fully-integrates-apf-and-renames-the-company-infront-austria/|title=Infront Fully Integrates APF and Renames the Company Infront Austria}}</ref> 2006. gadā uzņēmums turpināja dažādot savu darbību, iegādājoties Media Partners<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svgeurope.org/blog/headlines/profile-infront-group-italy-the-empire-of-sports-rights-and-facilities/|title=Profile: Infront Group Italy, the empire of sports rights and facilities - SVG Europe|last=Correspondent|first=Roberto Landini, Italian|access-date=2026-08-24|date=2012-04-24|language=en-GB}}</ref>, vienlaikus kopā ar Dentsu uzsākot Football Media Services, lai pārdotu FIFA Āzijas mediju tiesības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sportcal.com/pressreleases/infront-and-dentsu-launch-football-media-services-joint-venture/|title=Infront and Dentsu launch Football Media Services Joint-Venture - Sportcal|work=Sportcal|access-date=2026-08-24|language=en-US}}</ref> 2007. gadā tas iegādājās DSM Sportwerbung,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infront.sport/news/corporate/infront-sports-media-acquires-german-sports-marketing-agency-dsm-sportwerbung-key-step-in-strengthening-football-presence-in-germany|title=Infront Sports & Media acquires German sports marketing agency DSM Sportwerbung - Key step in strengthening football presence in Germany|website=www.infront.sport|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> pārdēvējot to par Infront Germany, pirms paplašinājās uz Austriju pēc APF Marketing Services GmbH iegādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbusiness.com/news/infront-takes-full-ownership-of-apf/|title=Infront takes full ownership of APF|last=Staff|first=SportBusiness|website=SportBusiness|access-date=2026-08-24|date=2009-06-30|language=en-GB}}</ref> Līdz 2011. gadam tas piederēja akcionāru konsorcijam. 2011. gada septembrī Eiropas privātā kapitāla uzņēmums Bridgepoint panāca vienošanos par uzņēmuma iegādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bridgepoint.eu/about-us/news-views/bridgepoint-reaches-agreement-acquire-infront-sports-media-ag|title=Bridgepoint reaches agreement to acquire Infront Sports & Media AG {{!}} Bridgepoint|website=www.bridgepoint.eu|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/https:////ec.europa.eu//commission//presscorner//detail//en//ip_11_1585|title=Mergers: Commission approves acquisition of sports marketing group Infront by Bridgepoint|website=European Commission - European Commission|access-date=2026-08-24}}</ref> 2015. gada februārī [[Ķīnas Republika|Ķīnas]] konglomerāts [[Dalian Wanda]] uzvarēja izsolē, iegādājoties Infront no Bridgepoint par vairāk nekā 1 miljardu eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/92157ce8-b070-11e4-a2cc-00144feab7de|title=Dalian Wanda buys Sepp Blatter nephew’s sports rights agency|website=www.ft.com|access-date=2026-08-24|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.businessinsider.com/afp-chinas-wanda-buys-sports-group-infront-for-1.05-bn-euros-2015-2?IR=T|title=China's Wanda buys sports group Infront for 1.05 bn euros|access-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150923224006/http://www.businessinsider.com/afp-chinas-wanda-buys-sports-group-infront-for-1.05-bn-euros-2015-2?IR=T}}</ref> Tā paša gada novembrī tika paziņots, ka Infront apvienosies ar [[World Triathlon Corporation]] (ieskaitot pēdējās zīmolu [[Ironman]]), lai izveidotu [[Wanda Sports]] nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insidethegames.biz/articles/infront-sports-media-and-world-triathlon-corporation-to-merge-following-purchase-by-dalian-wanda-group|title=Inside The Games • Infront Sports & Media and World Triathlon Corporation to merge following purchase by Dalian Wanda Group|website=www.insidethegames.biz|access-date=2026-08-24|date=2026-08-24|language=en}}</ref> == Pakalpojumi == Uzņēmumam Infront Sports & Media ir 1000 darbinieku 16 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infrontsports.com/about-infront/|title=About Infront Sports & Media|access-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2014|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140614070936/http://www.infrontsports.com/about-infront/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspro.com/insights/features/from-the-magazine/philippe-blatter-infront-wanda-sports-group-sports-industry-interview/|title=Philippe Blatter on Wanda Sports Group's bid to become a global sports industry player|last=Connolly|first=Eoin|website=SportsPro|access-date=2026-08-24|date=2019-02-08|language=en-GB}}</ref> Infront Sports & Media atbalsta mediju un derību tiesību izplatīšanu, mārketinga koncepcijas un sponsorēšanas pārdošanu sporta pasākumiem, kā arī mediju producēšanu (raidījumu rīkošanu, pēcapstrādi un arhīva pārvaldību).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isportconnect.com/|title=Welcome to the world’s largest private sports business network|website=iSportConnect|access-date=2026-08-24|date=2015-09-07|language=en-US}}</ref> Infront meitasuzņēmums Host Broadcast Services (HBS) pārvalda televīzijas un radio signālus raidorganizācijām sporta pasākumos, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insidethegames.biz/articles/end-of-host-broadcasting-era-as-tellier-steps-down|title=Inside The Games • End of host broadcasting era as Tellier steps down|website=www.insidethegames.biz|access-date=2026-08-24|date=2026-08-24|language=en}}</ref> == Atsauces == jzyduo933eowr07ur6vo3emm1rrg1s5 10 638132 4521328 4520379 2026-09-13T06:19:16Z Kleivas 2704 4521328 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Leo Gūdvins]] * [[Luiss Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džo Rūdijs]] * [[Dzeims Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Reks Bīčs]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Džons Maierss]] * [[Manfrēds Tepens]] * [[Gvins Evanss]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Bills Ortveins]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> sb3rbuupbb08ck9y6tgsr2l9lpth4k0 0 639030 4521100 4518604 2026-09-12T12:49:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521100 wikitext text/x-wiki [[Attēls:JNA Logo.JPG|thumb|Emblēma (1951–1991)]] '''Dienvidslāvijas Tautas armija''' ({{val|sh|Jugoslovenska narodna armija}}, kirilicā: {{lang|sr-Cyrl|Југословенска народна армија}}, saīsināti JNA) bija [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] bruņoto spēku galvenā sastāvdaļa no 1945. līdz 1992. gadam. Tā tika izveidota uz [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizānu]] spēku pamata pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un bija viena no nozīmīgākajām valsts politiskajām un militārajām institūcijām. Armiju veidoja sauszemes spēki, kara flote un gaisa spēki, savukārt federālo republiku teritorijās darbojās arī [[Teritoriālā aizsardzība (Dienvidslāvija)|Teritoriālās aizsardzības]] vienības. Miera laikā armijā pastāvēja obligātais militārais dienests, un tās personālu veidoja profesionālie karavīri, obligātā dienesta karavīri un plašs rezervistu tīkls. == Vēsture == Dienvidslāvijas Tautas armijas pirmsākumi meklējami [[Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija|Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armijā]], kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās pret [[Ass valstis|Ass valstu]] okupācijas spēkiem un vietējiem kolaboracionistu formējumiem. 1945. gada 1. martā partizānu spēki tika reorganizēti par Dienvidslāvijas armiju (''Jugoslovenska armija''). 1951. gada 22. decembrī tā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas Tautas armiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vs.rs/en/history-of-the-saf |title=History of the Serbian Armed Forces |publisher=Serbian Armed Forces |access-date=2026-09-06 |language=en |archive-date=2026-02-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260210132547/https://www.vs.rs/en/history-of-the-saf }}</ref> Pēc kara JNA kļuva par vienu no galvenajiem jaunās sociālistiskās Dienvidslāvijas režīma balstiem. Tās virspavēlnieks bija valsts vadītājs [[Josips Brozs Tito]]. Armijai bija ne tikai militāra, bet arī politiska loma, un tās oficiālā ideoloģija balstījās Dienvidslāvijas sociālismā, partizānu kara tradīcijās un dažādo Dienvidslāvijas tautu vienotības principā. Pēc Dienvidslāvijas un Padomju Savienības konflikta 1948. gadā valsts militārā doktrīna arvien vairāk orientējās uz neatkarīgu aizsardzības sistēmu. Dienvidslāvija neiestājās ne [[NATO]], ne [[Varšavas pakts|Varšavas paktā]] un kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās kustības]] vadošajām valstīm. Pēc [[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā|Varšavas pakta iebrukuma Čehoslovākijā]] 1968. gadā Dienvidslāvijā tika attīstīta vispārējās tautas aizsardzības doktrīna. Tā paredzēja, ka ārēja iebrukuma gadījumā regulāro armiju papildinātu decentralizētās Teritoriālās aizsardzības vienības, kas tika organizētas katrā federālajā republikā un autonomajā provincē. JNA bija sadalīta sauszemes spēkos, kara flotē un gaisa spēkos. 20. gadsimta 70. un 80. gados Dienvidslāvija izveidoja arī ievērojamu vietējo militāro rūpniecību, kas ražoja tankus, bruņumašīnas, artilērijas sistēmas, lidmašīnas un kājnieku ieročus. Pēc Tito nāves 1980. gadā JNA virspavēlnieka funkcijas pārņēma kolektīvā Dienvidslāvijas prezidentūra. 1980. gadu beigās, pieaugot politiskajai un ekonomiskajai krīzei un nacionālistiskajām kustībām federālajās republikās, armija arvien vairāk iesaistījās Dienvidslāvijas politiskajos procesos. 1991. gadā, sākoties [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas kariem]], JNA tika iesaistīta militārās operācijās Slovēnijā un Horvātijā. Slovēnijā JNA vienības piedalījās [[Desmit dienu karš|Desmit dienu karā]], mēģinot pārņemt robežkontroles punktus un stratēģiskus objektus pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas. Pēc JNA atkāpšanās no Slovēnijas lielākā daļa tās operāciju koncentrējās Horvātijā. Armija piedalījās kaujās par [[Vukovaras kauja|Vukovaru]], [[Dubrovnikas aplenkums|Dubrovnikas aplenkumā]] un citās militārajās operācijās. Šajā laikā armijas etniskais sastāvs strauji mainījās, jo daudzi slovēņu, horvātu, bosniešu un citu tautību karavīri un virsnieki to pameta. JNA arvien vairāk nonāca Serbijas un Melnkalnes politiskās vadības ietekmē. Pēc Bosnijas un Hercegovinas neatkarības pasludināšanas 1992. gadā JNA vienības tika formāli izvestas no republikas, taču liela daļa militārā personāla, ieroču un infrastruktūras tika nodota jaunizveidotajai [[Serbu Republikas armija|Serbu Republikas armijai]]. 1992. gada 20. maijā Dienvidslāvijas Tautas armija tika oficiāli likvidēta. Tās vienības, infrastruktūra un bruņojums [[Serbija|Serbijā]] un [[Melnkalne|Melnkalnē]] kļuva par pamatu jaunajai [[Dienvidslāvijas armija|Dienvidslāvijas armijai]], kas bija 1992. gadā izveidotās [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] bruņotie spēki. == Organizācija == Dienvidslāvijas Tautas armijas galvenās sastāvdaļas bija: * Sauszemes spēki; * Kara flote; * Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība. Papildus federālās armijas struktūrām pastāvēja Teritoriālā aizsardzība, kuras vienības bija organizētas federālo republiku un autonomo provinču līmenī. Kara gadījumā tās bija paredzētas partizānu tipa karadarbībai, infrastruktūras aizsardzībai un regulārās armijas atbalstam. Armijas centrālais štābs atradās [[Belgrada|Belgradā]]. JNA bija obligātā militārā dienesta sistēma, un 1990. gadā tās aktīvajā dienestā bija aptuveni 275 000 karavīru, bet rezervē — vairāk nekā 780 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Yugoslav_People%27s_Army |title=Yugoslav People's Army |website=Wikipedia |access-date=2026-09-06 |language=en }}</ref> == Bruņojums == JNA izmantoja gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], gan Rietumvalstīs un pašā Dienvidslāvijā ražotu militāro tehniku. Dienvidslāvijas militārā rūpniecība ražoja vairākas vietējās ieroču sistēmas, tostarp [[M-84]] tanku, kas tika izstrādāts uz padomju [[T-72]] bāzes, kā arī bruņutransportierus, artilērijas sistēmas un dažādu veidu kājnieku ieročus. Gaisa spēku rīcībā bija padomju [[MiG-21]] un [[MiG-29]] iznīcinātāji, kā arī Dienvidslāvijā izstrādātās ''[[Soko J-22 Orao]]'', ''[[Soko G-2 Galeb]]'' un ''[[Soko G-4 Super Galeb]]'' lidmašīnas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]] [[Kategorija:Karaspēks]] ftj5grzc31yxtcqy4eo1itgv3e723pw 0 639223 4521140 4520628 2026-09-12T16:11:54Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4521140 wikitext text/x-wiki [[File:Ireland trad counties named lv.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !Nosaukums<br />angļu valodā!! Nosaukums<br />īru valodā !! Administratīvais centrs ! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021)<small>ZĪ</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=COUNTY_NI&~COUNTY_NI=1|title=Get data for your table {{!}} NISRA Flexible Table Builder|website=build.nisra.gov.uk|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> (2022)<small>Ī</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes Census of Population 2022 - Preliminary Results - Central Statistics Office|publisher=CSO|website=www.cso.ie|access-date=2026-09-09|date=2022-06-23|language=en}}</ref> ! Mūsdienu administratīvā vienība !Vēsturiskā province |- | [[Attēls:Armagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Coat of Arms County Armagh.png|57x57px]]|| '''[[Ārmā]]''' |''Armagh''|| ''Ard Mhacha'' || [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] || {{nts|1327}} || {{nts|194394}} ||<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]][[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|, Benbridža un Kreigevona]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Down Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Down Coat of Arms.png|50x50px]] |'''[[Daunas grāfiste|Dauna]]''' |''Down'' |''Dúin''&nbsp; |[[Daunpatrika]] |{{nts|2489}} |{{nts|553261}} |<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Belfāsta]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Donegal.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Donegal CoA.png|72x72px]]|| '''[[Donegolas grāfiste|Donegola]]''' |''Donegal''|| ''Dhún na nGall'' || [[Liforda]] || {{nts|4860}}|| {{nts|167084}}|| <small>Donegola {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Dublin.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]]|| [[Dublinas grāfiste|'''Dublina''']] |''Dublin''|| ''Bhaile Átha Cliath''&nbsp; || [[Dublina]] || {{nts|922}} || {{nts|1458154}} ||<small>[[Dublina]], [[Danliera-Ratdauna|Dūnliera-Retdauna]], [[Fingala]], [[Dienviddublina]] {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Antrim Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Antrim arms.svg|50x50px]]|| '''[[Entrima (grāfiste)|Entrima]]''' |''Antrim''|| ''Aontroma&nbsp;''|| [[Entrima (pilsēta)|Entrima]]|| {{nts|3089}} || {{nts|651321}} ||<small>[[Entrima un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]], [[Kosvejkosta un Glensa]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Fermanagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Ferm arms.png|51x51px]] |'''[[Fermena]]''' |''Fermanagh'' |''Fhear Manach'' |[[Eniskilena]] |{{nts|1851}} |{{nts|63585}} |<small>[[Fermena un Oma]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Galway.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]]|| '''[[Golvejas grāfiste|Golveja]]''' | ''Galway''|| ''Gaillimhe''|| [[Golveja]] || {{nts|6151}}|| {{nts|276451}}|| <small>Golvejas grāfiste, [[Golveja|Golvejas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Carlow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]]|| '''[[Kārlovas grāfiste|Kārlova]]''' |''Carlow''|| ''Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|61931}} || <small>Kārlova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kerry.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]]|| '''[[Kerri grāfiste|Kerri]]''' | ''Kerry''|| ''Chiarraí''|| [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|156458}}|| <small>Kerri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cavan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Arms of County Cavan.svg|51x51px]]|| '''[[Kevanas grāfiste|Kevana]]''' |''Cavan''|| ''Chabháin'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|81704}} || <small>Kevana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kildare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]]|| '''[[Kildēras grāfiste|Kildēra]]''' | ''Kildare''|| ''Chill Dara''|| [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|246977}}|| <small>Kildēra {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kilkenny.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]]|| '''[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]]''' | ''Kilkenny''|| ''Chill Chainnigh''|| [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|103685}}|| <small>Kilkeni {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Clare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Clare Coat of Arms.png|62x62px]]|| '''[[Klēras grāfiste|Klēra]]''' |''Clare''|| ''Chláir'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|127938}} || <small>Klēra {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cork.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Cork arms.png|50px]]|| '''[[Korkas grāfiste|Korka]]''' |''Cork''|| ''Chorcaí'' || [[Korka]] || {{nts|7508}} || {{nts|584156}} || <small>[[Korkas grāfiste]], [[Korka|Korkas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Louth.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Lautas grāfiste|Lauta]]''' | ''Louth''|| ''Lú''|| [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|139100}}|| <small>Lauta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Limerick.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Limerick Coat of Arms.png|70x70px]]|| '''[[Limerikas grāfiste|Limerika]]''' | ''Limerick''|| ''Luimnigh''|| [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|209536}}|| <small>Limerika {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Laois.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]]|| '''[[Līšas grāfiste|Līša]]''' | ''Laois''|| ''Laoise''|| [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|91657}}|| <small>Līša {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Leitrim.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]]|| '''[[Litrimas grāfiste|Lītrima]]''' | ''Leitrim''|| ''Liatroma''|| [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1589}}|| {{nts|35199}}|| <small>Lītrima {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- |[[Attēls:Londonderry Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] |[[Londonderi (grāfiste)|'''Londonderi''']] |''Londonderry'' |''Dhoire''&nbsp; |[[Deri|Londonderi]], [[Kolreina]] |{{nts|2118}} |{{nts|252231}} |<small>[[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkosta un Glensa,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Longford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Longford Coat of Arms.png|51x51px]]|| '''[[Longfordas grāfiste|Longforda]]''' | ''Longford''|| ''Longfoirt''|| [[Longforda]]|| {{nts|1091}} || {{nts|46751}}|| <small>Longforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Mayo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]]|| '''[[Mejo grāfiste|Mejo]]''' | ''Mayo''|| ''Mhaigh Eo''|| [[Kāslbāra]]|| {{nts|5588}}|| {{nts|137231}}|| <small>Mejo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Meath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Meath coa.svg|50px]]|| '''[[Mītas grāfiste|Mīta]]''' | ''Meath''|| ''an Mhí''|| [[Navana]]|| {{nts|2342}} || {{nts|220826}}|| <small>Mīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Monaghan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]]|| '''[[Monahanas grāfiste|Monahana]]''' | ''Monaghan''|| ''Mhuineacháin''|| [[Monahana]]|| {{nts|1295}} || {{nts|65288}}|| <small>Monahana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Offaly.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]]|| '''[[Ofali grāfiste|Ofali]]''' | ''Offaly''|| ''Uíbh Fhailí''|| [[Talamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|83150}}|| <small>Ofali {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Roscommon.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]]|| '''[[Roskomonas grāfiste|Roskomona]]''' | ''Roscommon''|| ''Ros Comáin''|| [[Roskomona]]|| {{nts|2548}} || {{nts|70259}}|| <small>Roskomona {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Sligo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Sligococo.png|50px]]|| '''[[Slaigo grāfiste|Slaigo]]''' | ''Sligo''|| ''Shligigh''|| [[Slaigo]]|| {{nts|1838}} || {{nts|70198}}|| <small>Slaigo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Tipperary.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]]|| '''[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]]''' | ''Tipperary''|| ''Thiobraid Árann''|| [[Klonmela]], [[Nīna (pilsēta)|Nīna]]|| {{nts|4305}} || {{nts|167895}}|| <small>Tiperēri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- |[[Attēls:Tyrone Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Tyrone arms.svg|50x50px]] |'''[[Tirona]]''' |''Tyrone'' |''Thír Eoghain'' |[[Oma (pilsēta)|Oma]] |{{nts|3270}} |{{nts|188383}} |<small>[[Fermena un Oma|Fermena un Oma,]] [[Vidusolstera|Vidusolstera,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wexford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Wexford Coat of Arms.png|67x67px]]|| '''[[Veksfordas grāfiste|Veksforda]]''' | ''Wexford''|| ''Loch Garman''|| [[Veksforda]]|| {{nts|2367}}|| {{nts|163527}}|| <small>Veksforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Westmeath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]]''' | ''Westmeath''|| ''An Iarmhí''|| [[Malingāra]]|| {{nts|1840}} || {{nts|95840}}|| <small>Vestmīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wicklow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]]|| '''[[Viklovas grāfiste|Viklova]]''' | ''Wicklow'' || ''Chill Mhantáin'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|155851}} || <small>Viklova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Waterford.svg|99x99px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste|Voterforda]]''' | ''Waterford'' || ''Phort Láirge'' || [[Voterforda]] || {{nts|1858}} || {{nts|127363}} || <small>Voterforda {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] gougf7854k32auflo4wr6xyi6hjjbu3 4521367 4521140 2026-09-13T06:59:50Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4521367 wikitext text/x-wiki [[File:Ireland trad counties named lv.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !Nosaukums<br />angļu valodā!! Nosaukums<br />īru valodā !! Administratīvais centrs ! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021)<small>ZĪ</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=COUNTY_NI&~COUNTY_NI=1|title=Get data for your table {{!}} NISRA Flexible Table Builder|website=build.nisra.gov.uk|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> (2022)<small>Ī</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes Census of Population 2022 - Preliminary Results - Central Statistics Office|publisher=CSO|website=www.cso.ie|access-date=2026-09-09|date=2022-06-23|language=en}}</ref> ! Mūsdienu administratīvā vienība !Vēsturiskā province |- | [[Attēls:Armagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Coat of Arms County Armagh.png|57x57px]]|| '''[[Ārmā]]''' |''Armagh''|| ''Ard Mhacha'' || [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] || {{nts|1327}} || {{nts|194394}} ||<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]][[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|, Benbridža un Kreigevona]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Down Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Down Coat of Arms.png|50x50px]] |'''[[Daunas grāfiste|Dauna]]''' |''Down'' |''Dúin''&nbsp; |[[Daunpatrika]] |{{nts|2489}} |{{nts|553261}} |<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Belfāsta]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Donegal.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Donegal CoA.png|72x72px]]|| '''[[Donegolas grāfiste|Donegola]]''' |''Donegal''|| ''Dhún na nGall'' || [[Liforda]] || {{nts|4860}}|| {{nts|167084}}|| <small>Donegola {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Dublin.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]]|| [[Dublinas grāfiste|'''Dublina''']] |''Dublin''|| ''Bhaile Átha Cliath''&nbsp; || [[Dublina]] || {{nts|922}} || {{nts|1458154}} ||<small>[[Dublina]], [[Danliera-Ratdauna|Dūnliera-Retdauna]], [[Fingala]], [[Dienviddublina]] {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Antrim Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Antrim arms.svg|50x50px]]|| '''[[Entrima (grāfiste)|Entrima]]''' |''Antrim''|| ''Aontroma&nbsp;''|| [[Entrima (pilsēta)|Entrima]], [[Karikfērgusa]], [[Belfāsta]]|| {{nts|3089}} || {{nts|651321}} ||<small>[[Entrima un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]], [[Kosvejkosta un Glensa]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Fermanagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Ferm arms.png|51x51px]] |'''[[Fermena]]''' |''Fermanagh'' |''Fhear Manach'' |[[Eniskilena]] |{{nts|1851}} |{{nts|63585}} |<small>[[Fermena un Oma]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Galway.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]]|| '''[[Golvejas grāfiste|Golveja]]''' | ''Galway''|| ''Gaillimhe''|| [[Golveja]] || {{nts|6151}}|| {{nts|276451}}|| <small>Golvejas grāfiste, [[Golveja|Golvejas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Carlow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]]|| '''[[Kārlovas grāfiste|Kārlova]]''' |''Carlow''|| ''Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|61931}} || <small>Kārlova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kerry.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]]|| '''[[Kerri grāfiste|Kerri]]''' | ''Kerry''|| ''Chiarraí''|| [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|156458}}|| <small>Kerri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cavan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Arms of County Cavan.svg|51x51px]]|| '''[[Kevanas grāfiste|Kevana]]''' |''Cavan''|| ''Chabháin'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|81704}} || <small>Kevana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kildare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]]|| '''[[Kildēras grāfiste|Kildēra]]''' | ''Kildare''|| ''Chill Dara''|| [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|246977}}|| <small>Kildēra {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kilkenny.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]]|| '''[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]]''' | ''Kilkenny''|| ''Chill Chainnigh''|| [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|103685}}|| <small>Kilkeni {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Clare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Clare Coat of Arms.png|62x62px]]|| '''[[Klēras grāfiste|Klēra]]''' |''Clare''|| ''Chláir'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|127938}} || <small>Klēra {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cork.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Cork arms.png|50px]]|| '''[[Korkas grāfiste|Korka]]''' |''Cork''|| ''Chorcaí'' || [[Korka]] || {{nts|7508}} || {{nts|584156}} || <small>[[Korkas grāfiste]], [[Korka|Korkas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Louth.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Lautas grāfiste|Lauta]]''' | ''Louth''|| ''Lú''|| [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|139100}}|| <small>Lauta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Limerick.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Limerick Coat of Arms.png|70x70px]]|| '''[[Limerikas grāfiste|Limerika]]''' | ''Limerick''|| ''Luimnigh''|| [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|209536}}|| <small>Limerika {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Laois.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]]|| '''[[Līšas grāfiste|Līša]]''' | ''Laois''|| ''Laoise''|| [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|91657}}|| <small>Līša {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Leitrim.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]]|| '''[[Litrimas grāfiste|Lītrima]]''' | ''Leitrim''|| ''Liatroma''|| [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1589}}|| {{nts|35199}}|| <small>Lītrima {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- |[[Attēls:Londonderry Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] |[[Londonderi (grāfiste)|'''Londonderi''']] |''Londonderry'' |''Dhoire''&nbsp; |[[Deri|Londonderi]], [[Kolreina]] |{{nts|2118}} |{{nts|252231}} |<small>[[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkosta un Glensa,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Longford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Longford Coat of Arms.png|51x51px]]|| '''[[Longfordas grāfiste|Longforda]]''' | ''Longford''|| ''Longfoirt''|| [[Longforda]]|| {{nts|1091}} || {{nts|46751}}|| <small>Longforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Mayo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]]|| '''[[Mejo grāfiste|Mejo]]''' | ''Mayo''|| ''Mhaigh Eo''|| [[Kāslbāra]]|| {{nts|5588}}|| {{nts|137231}}|| <small>Mejo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Meath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Meath coa.svg|50px]]|| '''[[Mītas grāfiste|Mīta]]''' | ''Meath''|| ''an Mhí''|| [[Navana]]|| {{nts|2342}} || {{nts|220826}}|| <small>Mīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Monaghan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]]|| '''[[Monahanas grāfiste|Monahana]]''' | ''Monaghan''|| ''Mhuineacháin''|| [[Monahana]]|| {{nts|1295}} || {{nts|65288}}|| <small>Monahana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Offaly.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]]|| '''[[Ofali grāfiste|Ofali]]''' | ''Offaly''|| ''Uíbh Fhailí''|| [[Talamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|83150}}|| <small>Ofali {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Roscommon.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]]|| '''[[Roskomonas grāfiste|Roskomona]]''' | ''Roscommon''|| ''Ros Comáin''|| [[Roskomona]]|| {{nts|2548}} || {{nts|70259}}|| <small>Roskomona {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Sligo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Sligococo.png|50px]]|| '''[[Slaigo grāfiste|Slaigo]]''' | ''Sligo''|| ''Shligigh''|| [[Slaigo]]|| {{nts|1838}} || {{nts|70198}}|| <small>Slaigo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Tipperary.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]]|| '''[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]]''' | ''Tipperary''|| ''Thiobraid Árann''|| [[Klonmela]], [[Nīna (pilsēta)|Nīna]]|| {{nts|4305}} || {{nts|167895}}|| <small>Tiperēri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- |[[Attēls:Tyrone Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Tyrone arms.svg|50x50px]] |'''[[Tirona]]''' |''Tyrone'' |''Thír Eoghain'' |[[Oma (pilsēta)|Oma]] |{{nts|3270}} |{{nts|188383}} |<small>[[Fermena un Oma|Fermena un Oma,]] [[Vidusolstera|Vidusolstera,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wexford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Wexford Coat of Arms.png|67x67px]]|| '''[[Veksfordas grāfiste|Veksforda]]''' | ''Wexford''|| ''Loch Garman''|| [[Veksforda]]|| {{nts|2367}}|| {{nts|163527}}|| <small>Veksforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Westmeath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]]''' | ''Westmeath''|| ''An Iarmhí''|| [[Malingāra]]|| {{nts|1840}} || {{nts|95840}}|| <small>Vestmīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wicklow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]]|| '''[[Viklovas grāfiste|Viklova]]''' | ''Wicklow'' || ''Chill Mhantáin'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|155851}} || <small>Viklova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Waterford.svg|99x99px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste|Voterforda]]''' | ''Waterford'' || ''Phort Láirge'' || [[Voterforda]] || {{nts|1858}} || {{nts|127363}} || <small>Voterforda {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] bmw7twoqghugckk9ihqtv6gjto5q0ir 0 639296 4521183 4520108 2026-09-12T18:01:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521183 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džozefs Dilgs | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Joseph Dilg'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Edvards Dilgs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|3|3}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1953|5|12}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{ASV}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džozefs Edvards Dilgs''' ({{val|en|Joseph Edward Dilg}}; dzimis {{dat|1878|3|3}}, miris {{dat|1953|5|12}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa virs 71,7 kg vīriešiem|smagajā svara kategorijā (virs 71,7 kg)]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60611 |title=Joseph Dilg |work=Olympedia |access-date=2026. gada 10. septembris}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/di/joseph-dilg-1.html |title=Joseph Dilg Olympic Results |access-date=2026. gada 10. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417221809/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/di/joseph-dilg-1.html |archive-date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dilgs, Džozefs}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cīkstoņi]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] c026ezh7jj8vrkjar1lgvsf8cpvemj6 10 639365 4521171 4520617 2026-09-12T17:31:33Z DJ EV 31928 typo 4521171 wikitext text/x-wiki {{Uzlabošanas veidne | šis = Šajā|šī = Šajā|locīj = l | type = content | image = OOjs UI icon robot.svg | image_size = 40px | part = | issue = esošo tekstu, iespējams, ir ģenerējis [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] [[lielais valodas modelis]], un tas var būt nepietiekoši pārbaudīts. | fix = <br>Tajā var būt nepatiesa informācija, [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesību]] pārkāpumi, apgalvojumi, ko neapstiprina norādītie avoti, pašpētījums, kā arī izdomātas [[Vikipēdija:Atsauces|atsauces]]. | reason = {{{1|}}} | help = to kritiski izvērtējot, kā arī izņemot nepiemēroto saturu | talk = | talk-section = {{{talk|}}} | extra = | cat = Raksti, kas satur mākslīgā intelekta ģenerētu tekstu | cat-other = | nocat = {{{nocat|}}} }}<noinclude> [[Kategorija:Raksti, kas satur mākslīgā intelekta ģenerētu tekstu| ]] [[Kategorija:Uzlabošanas veidnes]] </noinclude> 9x79sv230jor826hb2wr43ylctmbrg4 11 639373 4521119 4521027 2026-09-12T15:38:36Z Edgars2007 9590 /* uzsvari */ Atbilde 4521119 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) n7pqkkdl1zaryuen3wztfu66des2k33 4521156 4521119 2026-09-12T17:04:29Z Turaids 8965 4521156 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga tikpat nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) ljmf81jhfcubpo1pxaizyso5pu54jtc 4521157 4521156 2026-09-12T17:05:11Z Turaids 8965 4521157 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) nzly5cf9o2du5m8c1o1guu293b8k6f1 4521173 4521157 2026-09-12T17:37:14Z ~2026-49668-22 150242 /* uzsvari */ Atbilde 4521173 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) iep81rg14rgqfvxipz9k5s02fe2n7i1 4521174 4521173 2026-09-12T17:46:35Z Egilus 27634 /* uzsvari */ Atbilde 4521174 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) rsa82c0ur3462jdywjjl5nbir6p7wti 4521175 4521174 2026-09-12T17:53:44Z Turaids 8965 4521175 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) p578n3mn3o3ng29hmyqdzf5f575mnwu 4521176 4521175 2026-09-12T17:54:09Z Egilus 27634 /* uzsvari */ Atbilde 4521176 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) my37k56lgv2ugbt9yact2expc5rft7a 4521209 4521176 2026-09-12T19:07:13Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521209 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) g0n7ntlef8x6aje89tp3rj8hq5zqlhd 4521210 4521209 2026-09-12T19:07:32Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521210 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) h5foj2rjci4fj6rckc6qba5vo7nwyew 4521220 4521210 2026-09-12T19:23:57Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521220 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) drr4i1ksxvjqplq10h9bto4jow73sfn 4521255 4521220 2026-09-12T19:57:39Z Obivan Kenobi 71874 /* uzsvari */ 4521255 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) nb64ni5jjegwe63m2qnobttiqzy7jek 4521264 4521255 2026-09-12T20:02:32Z Turaids 8965 4521264 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma iztulkošanā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) bv1gb4b8id35ru4hotqacwv27ykgbm9 4521265 4521264 2026-09-12T20:10:08Z Egilus 27634 /* uzsvari */ Atbilde 4521265 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma iztulkošanā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) bbp8wc0de7o6m3h5avbzyyxywpr7hih 4521266 4521265 2026-09-12T20:14:39Z Turaids 8965 4521266 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) fxo45badl2ymhwk1bbdvh4icwhjxime 4521267 4521266 2026-09-12T20:33:24Z ~2026-49367-64 150252 /* uzsvari */ Atbilde 4521267 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) r23j4pjz0nbv8y9cmwcqf1oj0yapoiw 4521272 4521267 2026-09-12T21:33:20Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521272 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) 9njn9ngwjmkqc82fm5qpkew67r17z18 4521273 4521272 2026-09-12T21:34:41Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521273 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) s798igzktpnn6y61jg65rhv8k1fnbq7 4521275 4521273 2026-09-12T21:37:40Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521275 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) dh9hbjfaumzrxl5ww42v0nhjivwc7hm 4521281 4521275 2026-09-12T21:52:49Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521281 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) axuvd3pz1qnaasvwrd61pgxunipo9k1 4521282 4521281 2026-09-12T21:54:09Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521282 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) 63tp7boys6e6bitw5s6v8ndz6bkwlii 4521283 4521282 2026-09-12T21:55:17Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521283 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) nmf97ljzozspa5tpwxi1kihsbll202o 4521285 4521283 2026-09-12T21:59:08Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521285 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) fsea5wtflyoisku3mt0mwhqtrfzfdy7 4521293 4521285 2026-09-12T22:11:14Z Egilus 27634 /* uzsvari */ Atbilde 4521293 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) oz7d8srm22mf4arkyng29rmimgxjen5 4521294 4521293 2026-09-12T22:13:40Z Egilus 27634 /* uzsvari */ Atbilde 4521294 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) nxbfy5vj66uhl4oyajvhbi5mjhgx4sp 4521511 4521294 2026-09-13T10:01:20Z Obivan Kenobi 71874 /* uzsvari */ 4521511 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) 0en612m53pkht50qiv745sg2ztwqp3i 4521512 4521511 2026-09-13T10:03:37Z Turaids 8965 4521512 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet gan pienāks brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) lj44mn1t1w0zm94jjlxw6jwd67kc01k 4521517 4521512 2026-09-13T10:21:46Z Turaids 8965 4521517 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) :::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet gan pienāks brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) q2covmaohj0id9tf9l3qh33y6wq1ihb 4521519 4521517 2026-09-13T10:23:10Z Turaids 8965 4521519 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) n29s31l1at5kytmcpf8y522firkw4n5 4521528 4521519 2026-09-13T10:35:12Z Edgars2007 9590 /* uzsvari */ Atbilde 4521528 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) 3rn4j5d0coy7pazuesxpm27bc3lhcz2 4521561 4521528 2026-09-13T11:15:51Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521561 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) iz810zm1ljo48ye4kqxuz3dn6ajfg7f 4521563 4521561 2026-09-13T11:17:38Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521563 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) 58u0ld97q3kphzz5c1yuxj24f6axa1i 0 639378 4521134 4520627 2026-09-12T15:58:14Z Kikos 3705 /* ievads */ 4521134 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotās vietas infokaste |name=Entrima |official_name=''County Antrim''<br/>''Contae Aontroma'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = Dunluce Castle.jpg |imagesize= |image_caption= Danlūsas pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Antrim.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Entrima (pilsēta)|Entrima]], [[Karikfērgusa]], [[Belfāsta]] | largest_city= [[Belfāsta]] | established_title = Dibināta | established_date = 16. gadsimts | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 3086 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=550 |population_footnotes= |population_total= 651321 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[protestanti]] (47,0 %), [[katoļi]] (40,1 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Entrimas grāfiste''' ({{Val|en|County Antrim}}, {{Val|ga|Contae Aontroma}}, {{val|ulst|Coontie Antrìm}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļaustrumos, robežojas rietumos ar [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], dienvidos – ar [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]] un [[Dauna|Daunu]], bet ziemeļos un austrumos krastus apskalo [[Ziemeļu šaurums]], kurā atrodas grāfistei piederošā Ratlinas sala. Grāfistes dienvidrietumos atrodas daļa no [[Lohnejs|Lohneja]] ezera, kas ir lielākā dabīgā ūdenstilpe [[Britu salas|Britu salās]]. Grāfistes tradicionālais centrs, kas devis tai nosaukumu, ir [[Entrima (pilsēta)|Entrima]], bet grāfistes tiesa un citas iestādes no viduslaikiem līdz 19.gadsimta vidum atradās [[Karikfērgusa|Karikfērgusā]]. Sākoties industriālajai revolūcijai, kuras rezultātā strauji izauga [[Belfāsta]], tiesa un pārvaldes iestādes pārcēla uz turieni. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Belimīna, Lisbērna, Lārna un Ņutaunebi. Pēc 2021. gada tautskaites datiem Dauna bija viena no divām Ziemeļīrijas grāfistēm ar [[Protestantisms|protestantu]] vairākumu. == Vēsture == Grāfiste dibināta 1584. gadā, sadalot Olsteras provinci, bet faktiski tiesu sistēma un galīgās robežas tika izveidotas 1605. gadā. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot pašvaldību distriktus, kas savukārt tika reorganizēti 2015. gadā. Mūsdienās (2026) Entrimas grāfistes teritorija ietilpst [[Entrima un Ņūtaunebi|Entrimas un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]]s, [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostas un Glensas]], [[Lisbērna un Kāslreja|Lisbērnas un Kāslrejas]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldību apgabalos]]. Vēsturiskajās robežās Entrima turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] 70uzs8849t5px6a72z5126ew3nagikx 0 639460 4521376 4520894 2026-09-13T07:09:27Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4521376 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Radio dienas | operators = | attēls = RadioDaysPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdijdrāma | režisors = [[Vudijs Allens]] | producents = | scenārijs = Vudijs Allens | aktieri = * [[Mija Ferova]] * [[Daiena Vīsta]] * [[Džūlija Kavnere]] * [[Maikls Takers]] * [[Volless Šons]] * [[Sets Grīns]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Radio Days'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''Orion Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1987|1|30}} | ilgums = 85 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|16 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|14,8 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Radio dienas"''' ({{Val|en|Radio Days}}) ir 1987. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] daļēji autobiogrāfiska [[komēdijdrāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Vudijs Allens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Mija Ferova]], [[Daiena Vīsta]], [[Džūlija Kavnere]], [[Maikls Takers]], [[Volless Šons]] un [[Sets Grīns]]. Filma ir nostalģisks atskats uz radio zelta laikmetu 1930. gadu beigās un 1940. gadu sākumā. Filmas "Radio dienas" pirmizrāde notika {{Dat|1987|1|30|5=bez}}. Filma saņēma augstu novērtējumu un to nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijās "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]". == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Vudijs Allens}} [[Kategorija:1987. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Vudija Allena filmas]] tq9myo4xv8yu5d8a7j4j332dfp0ax4m 0 639467 4521378 4520914 2026-09-13T07:13:58Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521378 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Dīvainā zinātne | operators = | attēls = Movie poster for Weird Science (1985).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, komēdija | režisors = [[Džons Hjūzs]] | producents = | scenārijs = Džons Hjūzs | aktieri = * [[Entonijs Maikls Hols]] * [[Ailens Mičels-Smits]] * [[Kellija Lebroka]] * [[Bills Pekstons]] * [[Roberts Daunijs jaunākais]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Weird Science'' | studija = * ''Hughes Entertainment'' * ''Silver Pictures'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1985|8|2}} | ilgums = 94 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|7,5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|38,9 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Dīvainā zinātne"''' ({{Val|en|Weird Science}}) ir 1985. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Džons Hjūzs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Entonijs Maikls Hols]], [[Ailens Mičels-Smits]], [[Kellija Lebroka]], [[Bills Pekstons]] un [[Roberts Daunijs jaunākais]]. Filma balstīta uz 1951. gada komiksu ''Made of the Future''. Filma stāsta par diviem nepopulāriem pusaudžiem, kuri, izmantojot datoru, izveido sievieti. Filmas "Dīvainā zinātne" pirmizrāde notika {{Dat|1985|8|2|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filma nopelnīja 38,9 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 7,5 miljonu dolāru budžeta, kā arī saņēma pozitīvus kritiķu vērtējumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/weird-science-1985|title=Weird Science movie review & film summary|website=www.rogerebert.com|access-date=2026-09-12|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1985/08/02/movies/film-weird-science-youth-fantasy.html|title=FILM: 'WEIRD SCIENCE,' YOUTH FANTASY|work=The New York Times|access-date=2026-09-12|date=1985-08-02|last=Maslin|first=Janet|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Mūsdienās "Dīvainā zinātne" tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta filmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2015/05/09/weird-science-is-30-heres-15-weirdly-great-things-about-the-80s-classic-5182207/|title=Weird Science: 15 weirdly great things about the '80s classic|website=Metro|access-date=2026-09-12|date=2015-05-09|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džons Hjūzs}} [[Kategorija:1985. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Džona Hjūza filmas]] bnkkzn9m1nhgz437z9etvde5l7yaabl 0 639501 4521121 4521054 2026-09-12T15:42:49Z Lietotaajs 19361 4521121 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Liverpool footballer Steven Gerrard.jpg|thumb|Bijušais ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' kapteinis un kluba ikona [[Stīvens Džerards]] gatavojas izdarīt sitienu pa bumbu]] [[File:Cristiano Ronaldo Real Madrid.jpg|thumb| Futbola visu laiku rezultatīvākais vārtu guvējs [[Krištianu Ronaldu]], spēlējot [[Real Madrid CF|Madrides „Real”]] sastāvā, [[2017. gads|2017.]] gadā ]] [[Futbols|Futbolā]] '''sitiens''' ir darbība, kurā spēlētājs sit pa bumbu, mēģinot gūt vārtus. Sitiens ir viena no galvenajām uzbrukuma prasmēm, un tas var tikt izpildīts spēles laikā, pēc standartsituācijas vai 11 metru soda sitiena laikā. Parasti sitiens tiek izdarīts ar kāju, taču spēlētāji var sist pa bumbu arī ar galvu ([[Sitiens ar galvu (futbols)|sitiens ar galvu]]), jo īpaši noslēdzot centrējumus vai gaisa piespēles.<ref name=":1">Hargreaves, Alan (1990). ''Skills and Strategies for Coaching Soccer''. Leisure Press. {{ISBN|0880113286}}</ref> '''Sitiens''' '''mērķī''' (saukts arī par '''sitienu''' '''vārtu rāmī''') ir tāds sitiens, kas nonāk vārtos vai būtu nonācis vārtos, ja to nebūtu atvairījis vārtsargs vai nobloķējis cits aizsardzības spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dictionary.com/browse/shot-on-goal|title=SHOT ON GOAL Definition & Meaning {{!}} Dictionary.com|website=www.dictionary.com|access-date=2026-09-12}}</ref> == Sitienu veidi == Futbolā sitienu tehnikas parasti iedala kategorijās pēc tās ķermeņa daļas, ar kuru tiek izdarīts sitiens pa bumbu, paredzētās bumbas kustības lidojuma laikā un bumbas stāvokļa sitiena izdarīšanas brīdī. === Pēc sitiena virsmas / ķermeņa daļas === * '''Sitiens ar pēdas virspusi''': Spēcīgs sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas virspusi (zonu, ko parasti dēvē par “šņorēm”). Šo paņēmienu bieži izmanto tālsitieniem un situācijās, kad nepieciešams panākt lielu bumbas ātrumu.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar pēdas iekšpusi''': Kontrolēts sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas iekšpusi. Parasti to izmanto, dodot priekšroku precizitātei, nevis maksimālam spēkam.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar pēdas ārpusi''' (tostarp ''[[trivela]]''): Sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas ārmalu. To bieži izmanto, lai maskētu sitiena virzienu vai panāktu bumbas novirzīšanos un izliektu trajektoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/number-one-quaresma-drives-fans-wild-with-trivela-wonderstrike/1x39u5p8hl7hi1w5bcdcbtix46|title=Video: 'Number One' Quaresma drives fans wild with trivela wondergoal for Portugal vs Iran {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2026-09-12|date=2018-06-25|language=en-US}}</ref> * '''[[Sitiens ar galvu (futbols)|Sitiens ar galvu]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts ar galvu un ko parasti izmanto, noslēdzot centrējumus, stūra sitienus un citas gaisa piespēles. === Pēc bumbas kustības un rotācijas === '''Grieztais sitiens''': Sitiens, kurā bumbai tiek piešķirta sānu rotācija, liekot tai lidojuma laikā izliekties. Grieztos sitienus bieži izmanto, lai apietu aizsargus vai mērķētu uz vārtu tālāko stūri.<ref>Hughes, Mike (2004). ''Notational Analysis of Sport: Systems for Better Coaching and Performance in Sport''. Routledge. {{ISBN|9780415311151}}</ref> '''''Knuckleball'' sitiens''': Sitiens ar minimālu bumbas rotāciju, kas rada neregulāru un grūti prognozējamu lidojuma trajektoriju. Šo tehniku bieži izmanto tāliem tiešajiem brīvsitieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Squadre/Juventus/22-01-2014/juventus-day-after-vucinic-si-allena-societa-attacca-202145047264.shtml|title=Juventus: Pirlo, ma che punizione hai tirato? La maledetta che sfida la fisica|website=La Gazzetta dello Sport - Tutto il rosa della vita|access-date=2026-09-12|date=2013-11-11|language=it}}</ref> === Pēc bumbas stāvokļa (sitiena izdarīšanas brīža) === '''[[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts, kamēr bumba atrodas gaisā, pirms tā ir pieskārusies zemei. '''Sitiens pēc atlēciena''': Sitiens, kas tiek izdarīts uzreiz pēc tam, kad bumba ir atsitusies pret zemi. Šādam sitienam bieži nepieciešama ļoti precīza laika izjūta un laba tehnika. == Skatīt arī == * [[Piespēle (futbols)]] * [[Brīvsitiens (futbols)]] * [[11 metru soda sitiens]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] pdqgrnfbu3rmsijfn3rb5ugv5if4bcf 4521179 4521121 2026-09-12T18:01:23Z Lietotaajs 19361 4521179 wikitext text/x-wiki [[File:Liverpool footballer Steven Gerrard.jpg|thumb|Bijušais ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' kapteinis un kluba ikona [[Stīvens Džerards]] gatavojas izdarīt sitienu pa bumbu]] [[File:Cristiano Ronaldo Real Madrid.jpg|thumb| Futbola visu laiku rezultatīvākais vārtu guvējs [[Krištianu Ronaldu]], spēlējot [[Real Madrid CF|Madrides „Real”]] sastāvā, [[2017. gads|2017.]] gadā ]] [[Futbols|Futbolā]] '''sitiens''' ir darbība, kurā spēlētājs sit pa bumbu, mēģinot gūt vārtus. Sitiens ir viena no galvenajām uzbrukuma prasmēm, un tas var tikt izpildīts spēles laikā, pēc standartsituācijas vai 11 metru soda sitiena laikā. Parasti sitiens tiek izdarīts ar kāju, taču spēlētāji var sist pa bumbu arī ar galvu ([[Sitiens ar galvu (futbols)|sitiens ar galvu]]), jo īpaši noslēdzot centrējumus vai gaisa piespēles.<ref name=":1">Hargreaves, Alan (1990). ''Skills and Strategies for Coaching Soccer''. Leisure Press. {{ISBN|0880113286}}</ref> '''Sitiens''' '''mērķī''' (saukts arī par '''sitienu''' '''vārtu rāmī''') ir tāds sitiens, kas nonāk vārtos vai būtu nonācis vārtos, ja to nebūtu atvairījis vārtsargs vai nobloķējis cits aizsardzības spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dictionary.com/browse/shot-on-goal|title=SHOT ON GOAL Definition & Meaning {{!}} Dictionary.com|website=www.dictionary.com|access-date=2026-09-12}}</ref> == Sitienu veidi == Futbolā sitienu tehnikas parasti iedala kategorijās pēc tās ķermeņa daļas, ar kuru tiek izdarīts sitiens pa bumbu, paredzētās bumbas kustības lidojuma laikā un bumbas stāvokļa sitiena izdarīšanas brīdī. === Pēc sitiena virsmas / ķermeņa daļas === * '''Sitiens ar pēdas virspusi''': Spēcīgs sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas virspusi (zonu, ko parasti dēvē par “šņorēm”). Šo paņēmienu bieži izmanto tālsitieniem un situācijās, kad nepieciešams panākt lielu bumbas ātrumu.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar pēdas iekšpusi''': Kontrolēts sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas iekšpusi. Parasti to izmanto, dodot priekšroku precizitātei, nevis maksimālam spēkam.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar pēdas ārpusi''' (tostarp ''[[trivela]]''): Sitiens, kas tiek izdarīts ar pēdas ārmalu. To bieži izmanto, lai maskētu sitiena virzienu vai panāktu bumbas novirzīšanos un izliektu trajektoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/number-one-quaresma-drives-fans-wild-with-trivela-wonderstrike/1x39u5p8hl7hi1w5bcdcbtix46|title=Video: 'Number One' Quaresma drives fans wild with trivela wondergoal for Portugal vs Iran {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2026-09-12|date=2018-06-25|language=en-US}}</ref> * '''[[Sitiens ar galvu (futbols)|Sitiens ar galvu]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts ar galvu un ko parasti izmanto, noslēdzot centrējumus, stūra sitienus un citas gaisa piespēles. === Pēc bumbas kustības un rotācijas === * '''Grieztais sitiens''': Sitiens, kurā bumbai tiek piešķirta sānu rotācija, liekot tai lidojuma laikā izliekties. Grieztos sitienus bieži izmanto, lai apietu aizsargus vai mērķētu uz vārtu tālāko stūri.<ref>Hughes, Mike (2004). ''Notational Analysis of Sport: Systems for Better Coaching and Performance in Sport''. Routledge. {{ISBN|9780415311151}}</ref> * '''''Knuckleball'' sitiens''': Sitiens ar minimālu bumbas rotāciju, kas rada neregulāru un grūti prognozējamu lidojuma trajektoriju. Šo tehniku bieži izmanto tāliem tiešajiem brīvsitieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Squadre/Juventus/22-01-2014/juventus-day-after-vucinic-si-allena-societa-attacca-202145047264.shtml|title=Juventus: Pirlo, ma che punizione hai tirato? La maledetta che sfida la fisica|website=La Gazzetta dello Sport - Tutto il rosa della vita|access-date=2026-09-12|date=2013-11-11|language=it}}</ref> === Pēc bumbas stāvokļa (sitiena izdarīšanas brīža) === * '''[[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]]''': Sitiens, kas tiek izdarīts, kamēr bumba atrodas gaisā, pirms tā ir pieskārusies zemei. * '''Sitiens pēc atlēciena''': Sitiens, kas tiek izdarīts uzreiz pēc tam, kad bumba ir atsitusies pret zemi. Šādam sitienam bieži nepieciešama ļoti precīza laika izjūta un laba tehnika. === Situatīvie un specializētie sitieni === * '''[[Pārcēliens pāri vārtsargam (futbols)|Pārcēliens pāri vārtsargam]]''': sitiens, ar kuru bumba tiek pacelta augstā lokveida trajektorijā pāri vārtsargam vai aizsardzības līnijai un nogādāta vārtos. Šī tehnika prasa labu sitiena izjūtu un precīzu vārtsarga pozīcijas novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2017/02/22/58adac0ae5fdea9b038b45d2.html|title=The art of the chip: Falcao matches Totti, Messi and Raul|last=Río|first=Joel del|last2=@jdelriomuradas|website=MARCA in English|access-date=2026-09-12|date=2017-02-22|language=en|last3=McTear|first3=Adapted by Euan|last4=@emctear}}</ref> * '''Sitiens ar purngalu''': ātrs sitiens, kas tiek izdarīts ar futbola zābaka purngalu. To parasti izmanto tuvas distances situācijās, jo īsais atvēziens samazina aizsargu un vārtsarga iespējas laikus paredzēt sitienu.<ref name=":1" /> * '''Sitiens ar papēdi''': sitiens, kas tiek izdarīts ar papēdi. To parasti izmanto neparedzētās situācijās, kad spēlētāja ķermeņa novietojums apgrūtina tradicionāla sitiena izdarīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/6513529-8-of-the-best-ever-backheel-goals-in-football-history-ranked|title=8 of the Best Ever Backheel Goals in Football History - Ranked|website=90min.com|access-date=2026-09-12|date=2019-12-07|language=en-GB}}</ref> === 11 metru soda sitienu tehnikas === * '''[[11 metru soda sitiens]]''': tiešs sitiens no 11 metru atzīmes, kas tiek izpildīts pēc pārkāpuma soda laukumā. * '''''[[Panenka (soda sitiens)|Panenka]]''''': 11 metru soda sitiena tehnika, kurā bumba ar maigu pārcēlienu tiek raidīta vārtu centrā, kamēr vārtsargs metas uz vienu no sāniem. === Akrobātiskie un triku sitieni === * '''''[[Šķērīte (futbols)|Šķērīte]]''''': akrobātisks sitiens gaisā, kura laikā spēlētājs sit bumbu atpakaļgaitā pāri savai galvai. * '''''[[Rabona]]''''': tehnika, kurā sitiena kāja tiek krustota aiz balsta kājas, lai izdarītu sitienu pa bumbu. * [[Skorpiona sitiens (futbols)|'''Skorpiona sitiens''']]: rets, improvizēts sitiens, kurā spēlētājs, noliecoties vai krītot uz priekšu, ar papēžiem sit bumbu uz priekšu. == Skatīt arī == * [[Piespēle (futbols)]] * [[Brīvsitiens (futbols)]] * [[11 metru soda sitiens]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] g8gjaguhjerca0niksyxw1st37o2yz4 0 639505 4521099 2026-09-12T12:48:17Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Marokas vēsture''' aptver Ziemeļāfrikas rietumu daļas attīstību no aizvēstures apmetnēm un seno [[berberi|amazigu]] sabiedrībām līdz mūsdienu [[Maroka]]s valstij. Marokas ģeogrāfiskais novietojums starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]], [[Vidusjūra|Vidusjūru]], [[Sahāra|Sahāru]] un [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] noteicis teritorijas ilgstošo nozīmi Āfrikas, Eiropas un Tuvo Austrumu politiskajos un ekonomiskajos sakaros. Attēls:... 4521099 wikitext text/x-wiki '''Marokas vēsture''' aptver Ziemeļāfrikas rietumu daļas attīstību no aizvēstures apmetnēm un seno [[berberi|amazigu]] sabiedrībām līdz mūsdienu [[Maroka]]s valstij. Marokas ģeogrāfiskais novietojums starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]], [[Vidusjūra|Vidusjūru]], [[Sahāra|Sahāru]] un [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] noteicis teritorijas ilgstošo nozīmi Āfrikas, Eiropas un Tuvo Austrumu politiskajos un ekonomiskajos sakaros. [[Attēls:Morocco sat.png|thumb|300px|Marokas teritorija no kosmosa]] Mūsdienu Marokas valstiskuma tradīciju parasti saista ar [[Idrīsīdi|Idrīsīdu]] dinastijas izveidošanos 8. gadsimta beigās. Vēlāk Maroka kļuva par pamatu vairākām ietekmīgām Ziemeļāfrikas dinastijām — [[Almoravīdi|Almoravīdiem]], [[Almohādi|Almohādiem]], [[Marinīdi|Marinīdiem]], [[Saadīdi|Saadīdiem]] un [[Alavītu dinastija|Alavītiem]]. Almoravīdu un Almohādu valdīšanas laikā 11.—13. gadsimtā Marokā izveidotās impērijas kontrolēja plašas teritorijas gan [[Magreba|Magrebā]], gan [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]].<ref name="AbunNasr">{{Grāmatas atsauce |author=Jamil M. Abun-Nasr |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}}</ref> No 17. gadsimta Marokā valda Alavītu dinastija, pie kuras pieder arī pašreizējā valdošā karaļa ģimene. 19. gadsimtā pieauga Eiropas lielvalstu politiskā un ekonomiskā ietekme, bet 1912. gadā lielākā daļa Marokas kļuva par [[Francijas protektorāts Marokā|Francijas protektorātu]], kamēr valsts ziemeļu un dienvidu daļās tika izveidotas Spānijas pārvaldītas zonas. Maroka atguva neatkarību 1956. gadā.<ref name="Miller">{{Grāmatas atsauce |author=Susan Gilson Miller |title=A History of Modern Morocco |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}}</ref> == Aizvēsture == Mūsdienu Marokas teritorija bijusi apdzīvota jau [[paleolīts|paleolītā]]. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Ziemeļrietumāfrika bija viena no nozīmīgām agrīno cilvēku apdzīvotajām teritorijām. Īpašu nozīmi ieguvuši atradumi [[Džebela Irhuda|Džebelā Irhudā]], kur atrastas aptuveni 300 000 gadu senas agrīno ''[[Homo sapiens]]'' pārstāvju fosilijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/nature22336 |title=New fossils from Jebel Irhoud, Morocco and the pan-African origin of Homo sapiens |publisher=Nature |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Neolīta laikā Marokas teritorijā attīstījās zemkopība un lopkopība. Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrastes apgabali uzturēja sakarus ar citām Vidusjūras reģiona kopienām. Ilgstošā vietējo iedzīvotāju attīstībā izveidojās etniskās un lingvistiskās grupas, kuras mūsdienās kopīgi tiek apzīmētas kā [[berberi]] jeb amazigi. == Senie laiki == === Feniķieši un Kartāga === Apmēram no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. Marokas piekrastē sāka ierasties [[feniķieši|feniķiešu]] tirgotāji. Viņi izveidoja tirdzniecības punktus gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrasti. Starp nozīmīgākajām senajām apmetnēm bija [[Liksa]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem reģiona tirdzniecības centriem. Vēlāk piekrastes kolonijas nonāca [[Kartāga]]s ietekmē, bet iekšzemē turpināja pastāvēt vietējo berberu cilšu politiskās struktūras. === Mauretānija un Romas vara === Aptuveni 3. gadsimtā p.m.ē. Ziemeļrietumāfrikā izveidojās [[Mauretānija (senā valsts)|Mauretānijas]] berberu karaliste. Pēc pēdējā valdnieka [[Ptolemajs no Mauretānijas|Ptolemaja]] nogalināšanas 40. gadā teritorija tika iekļauta Romas impērijā. 42. gadā Mauretānijas teritorija tika sadalīta provincēs, un mūsdienu Marokas ziemeļi ietilpa [[Mauretania Tingitana]]. [[Attēls:Volubilis Longshot II.jpg|thumb|300px|[[Volubilisa]]s drupas — viens no nozīmīgākajiem Romas laikmeta centriem Marokā]] Viens no svarīgākajiem Romas perioda centriem bija [[Volubilisa]]. Pilsēta kļuva par reģionālu administratīvo un ekonomisko centru, kurā attīstījās olīveļļas ražošana un lauksaimniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/836 |title=Archaeological Site of Volubilis |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Romas kontrole koncentrējās galvenokārt valsts ziemeļu līdzenumos un piekrastes teritorijās, kamēr Atlasa kalnu reģionu ciltis saglabāja ievērojamu autonomiju. == Islāma ienākšana == 7. gadsimta otrajā pusē sākās musulmaņu ekspansija Ziemeļāfrikā. Aptuveni 8. gadsimta sākumā islāma vara sasniedza mūsdienu Marokas teritoriju. Daļa vietējo berberu pieņēma [[islāms|islāmu]] un piedalījās musulmaņu karagājienos. 711. gadā berberu izcelsmes karavadonis [[Tariks ibn Zijāds]] šķērsoja Gibraltāra šaurumu un uzsāka musulmaņu iebrukumu [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. 739.—743. gadā notika plaša [[Berberu sacelšanās]], kuras rezultātā centrālā [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] vara pār tālāko Magrebu ievērojami vājinājās.<ref name="AbunNasr"/> == Idrīsīdu valsts == Par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Marokas valstiskuma vēsturē kļuva [[Idrīss I|Idrīsa I]] ierašanās reģionā 8. gadsimta beigās. 788. gadā Idrīss I ieguva vietējo berberu cilšu atbalstu un izveidoja politisku struktūru, kuru bieži uzskata par pirmo neatkarīgo islāma valsti Marokas teritorijā. Pēc viņa nāves varu pārņēma [[Idrīss II]], kura valdīšanas laikā par galveno politisko centru kļuva [[Fēsa]]. [[Attēls:Fes Medina.jpg|thumb|300px|[[Fēsa]] — viens no nozīmīgākajiem viduslaiku Marokas politiskajiem un kultūras centriem]] Fēsa attīstījās par ievērojamu tirdzniecības, reliģijas un izglītības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/170 |title=Medina of Fez |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Almoravīdu impērija == 11. gadsimtā Sahāras rietumu daļā izveidojās [[Almoravīdi|Almoravīdu]] reliģiski politiskā kustība. Par vienu no galvenajiem tās valdniekiem kļuva [[Jūsufs ibn Tāšfīns]]. Viņa valdīšanas laikā par galveno pilsētu kļuva 1062. gadā dibinātā [[Marrākeša]]. [[Attēls:Almoravid Empire-en.jpg|thumb|300px|Almoravīdu impērija 11.—12. gadsimtā]] Almoravīdi pakļāva lielāko daļu mūsdienu Marokas, Rietumalžīrijas, Sahāras teritorijas un ievērojamu daļu musulmaņu kontrolētās Pireneju pussalas. 1086. gadā Jūsufa ibn Tāšfīna spēki [[Sagrāhas kauja|Sagrāhas kaujā]] sakāva Kastīlijas karaļa [[Alfonso VI]] armiju. == Almohādu impērija == 12. gadsimta sākumā Atlasa kalnos izveidojās [[Almohādi|Almohādu]] kustība, kuras ideologs bija [[Ibn Tūmarts]]. Pēc viņa nāves kustību vadīja [[Abd al Mumins]]. 1147. gadā Almohādi ieņēma Marrākešu un izbeidza Almoravīdu valdīšanu. [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|300px|Almohādu valsts tās lielākās teritoriālās izplešanās laikā]] 12. gadsimta beigās Almohādu impērija aptvēra lielāko daļu Magrebas un musulmaņu teritoriju Pireneju pussalā. 1212. gada [[Lasnavas de Tolosas kauja|Lasnavas de Tolosas kaujā]] Almohādu armija cieta smagu sakāvi kristīgo valstu spēkiem, pēc kuras impērija pakāpeniski sāka sairt. == Marinīdu un Vatasīdu periods == 13. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Marinīdi]], kuru politiskais centrs atradās Fēsā. Marinīdu valdnieki aktīvi veicināja medrešu, mošeju un citu sabiedrisko ēku celtniecību. [[Attēls:Bou Inania Madrasa Fez.jpg|thumb|300px|[[Bu Inānijas medrese]] Fēsā — Marinīdu laikmeta arhitektūras piemineklis]] 15. gadsimtā Marinīdu vara vājinājās, un tās vietā nostiprinājās [[Vatasīdi]]. == Portugāļu ekspansija == 1415. gadā Portugāle ieņēma [[Seuta|Seutu]], kas kļuva par vienu no pirmajiem Eiropas pastāvīgajiem valdījumiem Ziemeļāfrikā. [[Attēls:Ceuta 1572.jpg|thumb|300px|Seuta 16. gadsimta attēlojumā]] 15. un 16. gadsimtā portugāļi nostiprinājās vairākās Marokas Atlantijas okeāna piekrastes pilsētās. == Saadīdu dinastija == 16. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Saadīdi]]. Viņi organizēja pretošanos Portugāles klātbūtnei un 1549. gadā ieņēma Fēsu. === Triju karaļu kauja === 1578. gadā notika [[Alkasarkiviras kauja]], kas pazīstama arī kā Triju karaļu kauja. [[Attēls:Battle of Alcácer Quibir.jpg|thumb|300px|1578. gada Alkasarkiviras jeb Triju karaļu kaujas attēlojums]] Portugāles karalis [[Sebastiāns I]] iebruka Marokā, taču portugāļu armija tika sakauta. Kaujā gāja bojā Sebastiāns un divi konkurējoši Marokas valdnieki. === Ahmeds al Mansūrs === Pēc kaujas tronī nāca [[Ahmeds al Mansūrs]]. Viņa valdīšanas laikā Saadīdu valsts sasniedza savas politiskās un ekonomiskās varenības kulmināciju. 1591. gadā Marokas armija sakāva [[Songaju impērija|Songaju impērijas]] spēkus [[Tondibi kauja|Tondibi kaujā]], un Marokas ietekme tika paplašināta līdz Timbuktu un Gao. == Alavītu dinastija == 17. gadsimtā Marokā pie varas nāca [[Alavītu dinastija]], kas valda valstī arī mūsdienās. [[Mulajs Ismails]] valdīja no 1672. līdz 1727. gadam un nostiprināja centrālo varu. [[Attēls:Moulay Ismail.jpg|thumb|230px|Sultāns [[Mulajs Ismails]], viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem Alavītu dinastijas valdniekiem]] Par savu galveno rezidenci viņš izvēlējās [[Meknesa|Meknesu]], kur tika izveidots monumentāls valdnieka pils komplekss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/793 |title=Historic City of Meknes |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Maroka 18. un 19. gadsimtā == 18. gadsimta otrajā pusē sultāns [[Mohammeds III ibn Abdallāhs]] attīstīja jūras tirdzniecību un diplomātiskās attiecības ar Eiropas valstīm. [[Attēls:Mogador Essaouira 1767.jpg|thumb|300px|Esuveiras jeb Mogadoras attēlojums 18. gadsimtā]] Maroka bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. 1786. gadā tika noslēgts Marokas un ASV Miera un draudzības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 19. gadsimtā pieauga Francijas un Spānijas politiskā un ekonomiskā ietekme. 1844. gadā Francijas armija sakāva Marokas spēkus [[Islī kauja|Islī kaujā]], bet 1859.—1860. gadā notika [[Spānijas—Marokas karš]]. == Marokas krīzes == 20. gadsimta sākumā Maroka kļuva par Eiropas lielvalstu sāncensības objektu. 1905. gadā Vācijas imperators [[Vilhelms II]] apmeklēja Tanžeru, izraisot [[Pirmā Marokas krīze|Pirmo Marokas krīzi]]. [[Attēls:Kaiser Wilhelm II in Tangier 1905.jpg|thumb|300px|Vācijas imperatora [[Vilhelms II|Vilhelma II]] vizīte Tanžerā 1905. gadā]] 1906. gada Alhesirasas konferencē formāli tika atzīta Marokas suverenitāte, taču Francijas un Spānijas ietekme vēl vairāk palielinājās. 1911. gadā sākās [[Agadiras krīze]], kad Vācija nosūtīja lielgaballaivu ''Panther'' uz Agadiru. == Francijas un Spānijas protektorāti == 1912. gada 30. martā tika parakstīts [[Fēsas līgums]], ar kuru lielākā Marokas daļa kļuva par Francijas protektorātu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|300px|Marokas sadalījums Francijas un Spānijas protektorātos pēc 1912. gada]] Spānija kontrolēja vairākas teritorijas valsts ziemeļos un dienvidos, bet [[Tanžera]] vēlāk kļuva par starptautisku zonu. Formāli sultāns saglabāja savu statusu, taču faktiskā vara Francijas zonā atradās ģenerālrezidenta rokās. == Rifa karš == 1921. gadā Rifa berberu spēki [[Abd al Krīms|Abd al Krīma]] vadībā [[Annualas kauja|Annualas kaujā]] smagi sakāva Spānijas armiju. [[Attēls:Abd el-Krim.jpg|thumb|230px|[[Abd al Krīms]], Rifa pretošanās kustības vadītājs]] 1923. gadā tika pasludināta [[Rifa Republika]]. Francija un Spānija pret to izvērsa kopīgu militāru operāciju, un 1926. gadā Abd al Krīms padevās. == Nacionālisma kustība un Otrais pasaules karš == 1930. un 1940. gados nostiprinājās Marokas nacionālistiskā kustība. Otrā pasaules kara laikā Francijas Maroka sākotnēji atradās [[Višī Francija]]s pakļautībā. 1942. gada novembrī [[Operācija "Torch"|operācijas "Torch"]] laikā Sabiedroto spēki izsēdās Ziemeļāfrikā. [[Attēls:Casablanca Conference 1943.jpg|thumb|300px|[[Franklins Rūzvelts]] un [[Vinstons Čērčils]] Kasablankas konferencē 1943. gadā]] 1944. gadā [[Istiklāla partija]] publicēja neatkarības manifestu. == Neatkarība == Sultāns [[Mohammeds V]] kļuva par galveno Marokas neatkarības kustības simbolu. 1953. gadā Francijas varas iestādes viņu izsūtīja trimdā, taču sabiedrības pretestība lika Francijai 1955. gadā atļaut viņam atgriezties. [[Attēls:Mohammed V of Morocco.jpg|thumb|230px|Karalis [[Mohammeds V]], Marokas neatkarības kustības simbols]] 1956. gada 2. martā Francija atzina Marokas neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Tajā pašā gadā tika izbeigta Spānijas protektorāta vara valsts ziemeļos. 1957. gadā Mohammeds V pieņēma karaļa titulu. == Hasana II laikmets == 1961. gadā par karali kļuva [[Hasans II]]. [[Attēls:Hassan II of Morocco 1983.jpg|thumb|230px|Karalis [[Hasans II]]]] 1962. gadā tika pieņemta pirmā neatkarīgās Marokas konstitūcija. 1963. gadā starp Maroku un Alžīriju notika [[Smilšu karš]]. 1965. gadā pēc nemieriem Kasablankā Hasans II izsludināja ārkārtas stāvokli. Turpmākās desmitgades, īpaši 1960.—1980. gadi, bieži dēvē par '''svina gadiem''', kad politiskā opozīcija tika pakļauta represijām.<ref name="Miller"/> 1971. un 1972. gadā pret karali notika divi neveiksmīgi militāri apvērsuma mēģinājumi. == Rietumsahāras konflikts == Rietumsahāras jautājums kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir viens no centrālajiem Marokas ārpolitikas jautājumiem. [[Attēls:Western Sahara map.png|thumb|300px|[[Rietumsahāra]]s teritorija un tās ģeogrāfiskais novietojums]] Teritorija kopš 1963. gada atrodas ANO nepašpārvaldes teritoriju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara |title=Western Sahara |publisher=United Nations |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 1973. gadā tika izveidota [[Polisario fronte]], kas pieprasīja teritorijas neatkarību. 1975. gadā [[Starptautiskā Tiesa]] atzina vēsturisku juridisku saišu esamību starp daļu Rietumsahāras cilšu un Marokas sultānu, bet secināja, ka tās neizslēdz Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās principu. === Zaļais maršs === 1975. gada novembrī Hasans II organizēja [[Zaļais maršs|Zaļo maršu]], kura laikā simtiem tūkstošu Marokas civiliedzīvotāju devās Rietumsahāras virzienā. [[Attēls:Green March 1975.jpg|thumb|300px|1975. gada Zaļā marša virziens uz Spānijas pārvaldīto Rietumsahāru]] Spānija 1975. gadā piekrita izbeigt teritorijas administrēšanu. Rietumsahāras daļas pārņēma Maroka un Mauritānija. 1976. gadā Polisario fronte pasludināja [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku]]. 1979. gadā Mauritānija atteicās no savām teritoriālajām pretenzijām, bet Maroka pārņēma kontroli pār lielāko daļu teritorijas. [[Attēls:Western_sahara_walls_moroccan_map-en.svg|thumb|300px|Marokas kontrolētās teritorijas un [[Marokas siena|Marokas sienas]] sistēma Rietumsahārā]] 1991. gadā tika panākts ANO atbalstīts pamiers un izveidota [[MINURSO]] misija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://peacekeeping.un.org/en/mission/minurso |title=MINURSO Fact Sheet |publisher=United Nations Peacekeeping |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Mohammeda VI valdīšana == 1999. gadā pēc Hasana II nāves tronī nāca viņa dēls [[Mohammeds VI]]. [[Attēls:Mohammed VI of Morocco 2022.jpg|thumb|230px|Karalis [[Mohammeds VI]]]] Viņa valdīšanas sākumā tika īstenotas vairākas sociālas un politiskas reformas. 2004. gadā būtiski tika reformēts ģimenes tiesību kodekss ''Mudawana''. Tajā pašā gadā izveidoja Taisnīguma un samierināšanas komisiju, kuras uzdevums bija izmeklēt agrāko gadu cilvēktiesību pārkāpumus. == Arābu pavasaris == 2011. gada sākumā [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] protesti sasniedza Maroku. [[Attēls:Morocco protest 2011.jpg|thumb|300px|Protesti Marokā 2011. gada februārī]] [[20. februāra kustība]] pieprasīja demokrātiskākas politiskās institūcijas, korupcijas ierobežošanu un karaļa pilnvaru samazināšanu. 2011. gada 1. jūlijā referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija. Tā paplašināja valdības vadītāja pilnvaras un atzina amazigu valodu par oficiālu valsts valodu līdzās arābu valodai. Tomēr karalis saglabāja būtisku ietekmi pār valsts drošības, ārpolitikas un reliģijas jautājumiem. == Mūsdienu periods == 2010. gadu otrajā pusē valstī turpinājās diskusijas par sociālo nevienlīdzību, bezdarbu un reģionālo attīstību. 2016.—2017. gadā Rifas reģionā norisinājās plašā [[Hirak Rif]] protestu kustība. 2020. gada novembrī pēc notikumiem pie Gergueratas pārejas sabruka kopš 1991. gada pastāvējušais Rietumsahāras pamiers, un Polisario fronte paziņoja par bruņotās cīņas atsākšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/sg/en/content/sg/statements/2020-11-13/statement-attributable-the-spokesperson-for-the-secretary-general-western-sahara |title=Statement attributable to the Spokesperson for the Secretary-General on Western Sahara |publisher=United Nations |date=2020-11-13 |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Maroka mūsdienās saglabā monarhisku politisko sistēmu, kurā pastāv vēlēts parlaments un valdība, taču karalim ir plašas konstitucionālās un faktiskās pilnvaras. == Vēsturiskās robežas un teritorijas == Marokas vēsturiskās robežas ievērojami mainījušās. Almoravīdu un Almohādu laikmetā no Marokas teritorijas pārvaldītās valstis aptvēra lielu daļu Magrebas, Sahāras un Pireneju pussalas. [[Attēls:Map Almoravid empire-fr.svg|thumb|left|280px|Almoravīdu impērija]] [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|right|280px|Almohādu impērija]] {{clear}} Koloniālajā periodā Marokas teritorija tika sadalīta starp Franciju, Spāniju un starptautiski pārvaldīto Tanžeras zonu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|center|450px|Francijas un Spānijas protektorāti Marokā 20. gadsimta pirmajā pusē]] == Skatīt arī == * [[Maroka]] * [[Magreba]] * [[Berberi]] * [[Idrīsīdi]] * [[Almoravīdi]] * [[Almohādi]] * [[Marinīdi]] * [[Saadīdi]] * [[Alavītu dinastija]] * [[Rifa karš]] * [[Francijas protektorāts Marokā]] * [[Rietumsahāra]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |author=Abun-Nasr, Jamil M. |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Miller, Susan Gilson |title=A History of Modern Morocco |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Pennell, C. R. |title=Morocco Since 1830: A History |publisher=New York University Press |year=2000 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Rivet, Daniel |title=Histoire du Maroc: de Moulay Idrîs à Mohammed VI |publisher=Fayard |year=2012 |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Abitbol, Michel |title=Histoire du Maroc |publisher=Perrin |year=2009 |language=fr}} == Ārējās saites == * [https://whc.unesco.org/en/statesparties/ma UNESCO Pasaules mantojuma centrs — Maroka] * [https://history.state.gov/countries/morocco ASV Valsts departamenta vēsturnieka birojs — Maroka] * [https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara ANO — Rietumsahāra] {{Maroka}} {{Āfrikas vēsture}} [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Maroka]] [[Kategorija:Āfrikas vēsture]] 0rn04fddyx9fagvu7j2pyng3y2ug4bx 4521101 4521099 2026-09-12T12:49:55Z Votre Provocateur 111653 4521101 wikitext text/x-wiki '''Marokas vēsture''' aptver Ziemeļāfrikas rietumu daļas attīstību no aizvēstures apmetnēm un seno [[berberi|amazigu]] sabiedrībām līdz mūsdienu [[Maroka]]s valstij. Marokas ģeogrāfiskais novietojums starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]], [[Vidusjūra|Vidusjūru]], [[Sahāra|Sahāru]] un [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] noteicis teritorijas ilgstošo nozīmi Āfrikas, Eiropas un Tuvo Austrumu politiskajos un ekonomiskajos sakaros. [[Attēls:Morocco sat.png|thumb|300px|Marokas teritorija no kosmosa]] Mūsdienu Marokas valstiskuma tradīciju parasti saista ar [[Idrīsīdi|Idrīsīdu]] dinastijas izveidošanos 8. gadsimta beigās. Vēlāk Maroka kļuva par pamatu vairākām ietekmīgām Ziemeļāfrikas dinastijām — [[Almoravīdi|Almoravīdiem]], [[Almohādi|Almohādiem]], [[Marinīdi|Marinīdiem]], [[Saadīdi|Saadīdiem]] un [[Alavītu dinastija|Alavītiem]]. Almoravīdu un Almohādu valdīšanas laikā 11.—13. gadsimtā Marokā izveidotās impērijas kontrolēja plašas teritorijas gan [[Magreba|Magrebā]], gan [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]].<ref name="AbunNasr">{{Grāmatas atsauce |author=Jamil M. Abun-Nasr |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}}</ref> No 17. gadsimta Marokā valda Alavītu dinastija, pie kuras pieder arī pašreizējā valdošā karaļa ģimene. 19. gadsimtā pieauga Eiropas lielvalstu politiskā un ekonomiskā ietekme, bet 1912. gadā lielākā daļa Marokas kļuva par [[Francijas protektorāts Marokā|Francijas protektorātu]], kamēr valsts ziemeļu un dienvidu daļās tika izveidotas Spānijas pārvaldītas zonas. Maroka atguva neatkarību 1956. gadā.<ref name="Miller">{{Grāmatas atsauce |author=Susan Gilson Miller |title=A History of Modern Morocco |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}}</ref> == Aizvēsture == Mūsdienu Marokas teritorija bijusi apdzīvota jau [[paleolīts|paleolītā]]. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Ziemeļrietumāfrika bija viena no nozīmīgām agrīno cilvēku apdzīvotajām teritorijām. Īpašu nozīmi ieguvuši atradumi [[Džebela Irhuda|Džebelā Irhudā]], kur atrastas aptuveni 300 000 gadu senas agrīno ''[[Homo sapiens]]'' pārstāvju fosilijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/nature22336 |title=New fossils from Jebel Irhoud, Morocco and the pan-African origin of Homo sapiens |publisher=Nature |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Neolīta laikā Marokas teritorijā attīstījās zemkopība un lopkopība. Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrastes apgabali uzturēja sakarus ar citām Vidusjūras reģiona kopienām. Ilgstošā vietējo iedzīvotāju attīstībā izveidojās etniskās un lingvistiskās grupas, kuras mūsdienās kopīgi tiek apzīmētas kā [[berberi]] jeb amazigi. == Senie laiki == === Feniķieši un Kartāga === Apmēram no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. Marokas piekrastē sāka ierasties [[feniķieši|feniķiešu]] tirgotāji. Viņi izveidoja tirdzniecības punktus gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrasti. Starp nozīmīgākajām senajām apmetnēm bija [[Liksa]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem reģiona tirdzniecības centriem. Vēlāk piekrastes kolonijas nonāca [[Kartāga]]s ietekmē, bet iekšzemē turpināja pastāvēt vietējo berberu cilšu politiskās struktūras. === Mauretānija un Romas vara === Aptuveni 3. gadsimtā p.m.ē. Ziemeļrietumāfrikā izveidojās [[Mauretānija (senā valsts)|Mauretānijas]] berberu karaliste. Pēc pēdējā valdnieka [[Ptolemajs no Mauretānijas|Ptolemaja]] nogalināšanas 40. gadā teritorija tika iekļauta Romas impērijā. 42. gadā Mauretānijas teritorija tika sadalīta provincēs, un mūsdienu Marokas ziemeļi ietilpa [[Mauretania Tingitana]]. [[Attēls:Volubilis Longshot II.jpg|thumb|300px|[[Volubilisa]]s drupas — viens no nozīmīgākajiem Romas laikmeta centriem Marokā]] Viens no svarīgākajiem Romas perioda centriem bija [[Volubilisa]]. Pilsēta kļuva par reģionālu administratīvo un ekonomisko centru, kurā attīstījās olīveļļas ražošana un lauksaimniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/836 |title=Archaeological Site of Volubilis |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Romas kontrole koncentrējās galvenokārt valsts ziemeļu līdzenumos un piekrastes teritorijās, kamēr Atlasa kalnu reģionu ciltis saglabāja ievērojamu autonomiju. == Islāma ienākšana == 7. gadsimta otrajā pusē sākās musulmaņu ekspansija Ziemeļāfrikā. Aptuveni 8. gadsimta sākumā islāma vara sasniedza mūsdienu Marokas teritoriju. Daļa vietējo berberu pieņēma [[islāms|islāmu]] un piedalījās musulmaņu karagājienos. 711. gadā berberu izcelsmes karavadonis [[Tariks ibn Zijāds]] šķērsoja Gibraltāra šaurumu un uzsāka musulmaņu iebrukumu [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. 739.—743. gadā notika plaša [[Berberu sacelšanās]], kuras rezultātā centrālā [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] vara pār tālāko Magrebu ievērojami vājinājās.<ref name="AbunNasr"/> == Idrīsīdu valsts == Par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Marokas valstiskuma vēsturē kļuva [[Idrīss I|Idrīsa I]] ierašanās reģionā 8. gadsimta beigās. 788. gadā Idrīss I ieguva vietējo berberu cilšu atbalstu un izveidoja politisku struktūru, kuru bieži uzskata par pirmo neatkarīgo islāma valsti Marokas teritorijā. Pēc viņa nāves varu pārņēma [[Idrīss II]], kura valdīšanas laikā par galveno politisko centru kļuva [[Fēsa]]. Fēsa attīstījās par ievērojamu tirdzniecības, reliģijas un izglītības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/170 |title=Medina of Fez |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Almoravīdu impērija == 11. gadsimtā Sahāras rietumu daļā izveidojās [[Almoravīdi|Almoravīdu]] reliģiski politiskā kustība. Par vienu no galvenajiem tās valdniekiem kļuva [[Jūsufs ibn Tāšfīns]]. Viņa valdīšanas laikā par galveno pilsētu kļuva 1062. gadā dibinātā [[Marrākeša]]. [[Attēls:Almoravid Empire-en.jpg|thumb|300px|Almoravīdu impērija 11.—12. gadsimtā]] Almoravīdi pakļāva lielāko daļu mūsdienu Marokas, Rietumalžīrijas, Sahāras teritorijas un ievērojamu daļu musulmaņu kontrolētās Pireneju pussalas. 1086. gadā Jūsufa ibn Tāšfīna spēki [[Sagrāhas kauja|Sagrāhas kaujā]] sakāva Kastīlijas karaļa [[Alfonso VI]] armiju. == Almohādu impērija == 12. gadsimta sākumā Atlasa kalnos izveidojās [[Almohādi|Almohādu]] kustība, kuras ideologs bija [[Ibn Tūmarts]]. Pēc viņa nāves kustību vadīja [[Abd al Mumins]]. 1147. gadā Almohādi ieņēma Marrākešu un izbeidza Almoravīdu valdīšanu. [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|300px|Almohādu valsts tās lielākās teritoriālās izplešanās laikā]] 12. gadsimta beigās Almohādu impērija aptvēra lielāko daļu Magrebas un musulmaņu teritoriju Pireneju pussalā. 1212. gada [[Lasnavas de Tolosas kauja|Lasnavas de Tolosas kaujā]] Almohādu armija cieta smagu sakāvi kristīgo valstu spēkiem, pēc kuras impērija pakāpeniski sāka sairt. == Marinīdu un Vatasīdu periods == 13. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Marinīdi]], kuru politiskais centrs atradās Fēsā. Marinīdu valdnieki aktīvi veicināja medrešu, mošeju un citu sabiedrisko ēku celtniecību. 15. gadsimtā Marinīdu vara vājinājās, un tās vietā nostiprinājās [[Vatasīdi]]. == Portugāļu ekspansija == 1415. gadā Portugāle ieņēma [[Seuta|Seutu]], kas kļuva par vienu no pirmajiem Eiropas pastāvīgajiem valdījumiem Ziemeļāfrikā. 15. un 16. gadsimtā portugāļi nostiprinājās vairākās Marokas Atlantijas okeāna piekrastes pilsētās. == Saadīdu dinastija == 16. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Saadīdi]]. Viņi organizēja pretošanos Portugāles klātbūtnei un 1549. gadā ieņēma Fēsu. === Triju karaļu kauja === 1578. gadā notika [[Alkasarkiviras kauja]], kas pazīstama arī kā Triju karaļu kauja. Portugāles karalis [[Sebastiāns I]] iebruka Marokā, taču portugāļu armija tika sakauta. Kaujā gāja bojā Sebastiāns un divi konkurējoši Marokas valdnieki. === Ahmeds al Mansūrs === Pēc kaujas tronī nāca [[Ahmeds al Mansūrs]]. Viņa valdīšanas laikā Saadīdu valsts sasniedza savas politiskās un ekonomiskās varenības kulmināciju. 1591. gadā Marokas armija sakāva [[Songaju impērija|Songaju impērijas]] spēkus [[Tondibi kauja|Tondibi kaujā]], un Marokas ietekme tika paplašināta līdz Timbuktu un Gao. == Alavītu dinastija == 17. gadsimtā Marokā pie varas nāca [[Alavītu dinastija]], kas valda valstī arī mūsdienās. [[Mulajs Ismails]] valdīja no 1672. līdz 1727. gadam un nostiprināja centrālo varu. [[Attēls:Moulay Ismail.jpg|thumb|230px|Sultāns [[Mulajs Ismails]], viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem Alavītu dinastijas valdniekiem]] Par savu galveno rezidenci viņš izvēlējās [[Meknesa|Meknesu]], kur tika izveidots monumentāls valdnieka pils komplekss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/793 |title=Historic City of Meknes |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Maroka 18. un 19. gadsimtā == 18. gadsimta otrajā pusē sultāns [[Mohammeds III ibn Abdallāhs]] attīstīja jūras tirdzniecību un diplomātiskās attiecības ar Eiropas valstīm. Maroka bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. 1786. gadā tika noslēgts Marokas un ASV Miera un draudzības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 19. gadsimtā pieauga Francijas un Spānijas politiskā un ekonomiskā ietekme. 1844. gadā Francijas armija sakāva Marokas spēkus [[Islī kauja|Islī kaujā]], bet 1859.—1860. gadā notika [[Spānijas—Marokas karš]]. == Marokas krīzes == 20. gadsimta sākumā Maroka kļuva par Eiropas lielvalstu sāncensības objektu. 1905. gadā Vācijas imperators [[Vilhelms II]] apmeklēja Tanžeru, izraisot [[Pirmā Marokas krīze|Pirmo Marokas krīzi]]. 1906. gada Alhesirasas konferencē formāli tika atzīta Marokas suverenitāte, taču Francijas un Spānijas ietekme vēl vairāk palielinājās. 1911. gadā sākās [[Agadiras krīze]], kad Vācija nosūtīja lielgaballaivu ''Panther'' uz Agadiru. == Francijas un Spānijas protektorāti == 1912. gada 30. martā tika parakstīts [[Fēsas līgums]], ar kuru lielākā Marokas daļa kļuva par Francijas protektorātu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|300px|Marokas sadalījums Francijas un Spānijas protektorātos pēc 1912. gada]] Spānija kontrolēja vairākas teritorijas valsts ziemeļos un dienvidos, bet [[Tanžera]] vēlāk kļuva par starptautisku zonu. Formāli sultāns saglabāja savu statusu, taču faktiskā vara Francijas zonā atradās ģenerālrezidenta rokās. == Rifa karš == 1921. gadā Rifa berberu spēki [[Abd al Krīms|Abd al Krīma]] vadībā [[Annualas kauja|Annualas kaujā]] smagi sakāva Spānijas armiju. [[Attēls:Abd el-Krim.jpg|thumb|230px|[[Abd al Krīms]], Rifa pretošanās kustības vadītājs]] 1923. gadā tika pasludināta [[Rifa Republika]]. Francija un Spānija pret to izvērsa kopīgu militāru operāciju, un 1926. gadā Abd al Krīms padevās. == Nacionālisma kustība un Otrais pasaules karš == 1930. un 1940. gados nostiprinājās Marokas nacionālistiskā kustība. Otrā pasaules kara laikā Francijas Maroka sākotnēji atradās [[Višī Francija]]s pakļautībā. 1942. gada novembrī [[Operācija "Torch"|operācijas "Torch"]] laikā Sabiedroto spēki izsēdās Ziemeļāfrikā. 1944. gadā [[Istiklāla partija]] publicēja neatkarības manifestu. == Neatkarība == Sultāns [[Mohammeds V]] kļuva par galveno Marokas neatkarības kustības simbolu. 1953. gadā Francijas varas iestādes viņu izsūtīja trimdā, taču sabiedrības pretestība lika Francijai 1955. gadā atļaut viņam atgriezties. [[Attēls:Mohammed V of Morocco.jpg|thumb|230px|Karalis [[Mohammeds V]], Marokas neatkarības kustības simbols]] 1956. gada 2. martā Francija atzina Marokas neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Tajā pašā gadā tika izbeigta Spānijas protektorāta vara valsts ziemeļos. 1957. gadā Mohammeds V pieņēma karaļa titulu. == Hasana II laikmets == 1961. gadā par karali kļuva [[Hasans II]]. 1962. gadā tika pieņemta pirmā neatkarīgās Marokas konstitūcija. 1963. gadā starp Maroku un Alžīriju notika [[Smilšu karš]]. 1965. gadā pēc nemieriem Kasablankā Hasans II izsludināja ārkārtas stāvokli. Turpmākās desmitgades, īpaši 1960.—1980. gadi, bieži dēvē par '''svina gadiem''', kad politiskā opozīcija tika pakļauta represijām.<ref name="Miller"/> 1971. un 1972. gadā pret karali notika divi neveiksmīgi militāri apvērsuma mēģinājumi. == Rietumsahāras konflikts == Rietumsahāras jautājums kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir viens no centrālajiem Marokas ārpolitikas jautājumiem. Teritorija kopš 1963. gada atrodas ANO nepašpārvaldes teritoriju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara |title=Western Sahara |publisher=United Nations |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 1973. gadā tika izveidota [[Polisario fronte]], kas pieprasīja teritorijas neatkarību. 1975. gadā [[Starptautiskā Tiesa]] atzina vēsturisku juridisku saišu esamību starp daļu Rietumsahāras cilšu un Marokas sultānu, bet secināja, ka tās neizslēdz Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās principu. === Zaļais maršs === 1975. gada novembrī Hasans II organizēja [[Zaļais maršs|Zaļo maršu]], kura laikā simtiem tūkstošu Marokas civiliedzīvotāju devās Rietumsahāras virzienā. [[Attēls:Green March 1975.jpg|thumb|300px|1975. gada Zaļā marša virziens uz Spānijas pārvaldīto Rietumsahāru]] Spānija 1975. gadā piekrita izbeigt teritorijas administrēšanu. Rietumsahāras daļas pārņēma Maroka un Mauritānija. 1976. gadā Polisario fronte pasludināja [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku]]. 1979. gadā Mauritānija atteicās no savām teritoriālajām pretenzijām, bet Maroka pārņēma kontroli pār lielāko daļu teritorijas. [[Attēls:Western_sahara_walls_moroccan_map-en.svg|thumb|300px|Marokas kontrolētās teritorijas un [[Marokas siena|Marokas sienas]] sistēma Rietumsahārā]] 1991. gadā tika panākts ANO atbalstīts pamiers un izveidota [[MINURSO]] misija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://peacekeeping.un.org/en/mission/minurso |title=MINURSO Fact Sheet |publisher=United Nations Peacekeeping |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Mohammeda VI valdīšana == 1999. gadā pēc Hasana II nāves tronī nāca viņa dēls [[Mohammeds VI]]. Viņa valdīšanas sākumā tika īstenotas vairākas sociālas un politiskas reformas. 2004. gadā būtiski tika reformēts ģimenes tiesību kodekss ''Mudawana''. Tajā pašā gadā izveidoja Taisnīguma un samierināšanas komisiju, kuras uzdevums bija izmeklēt agrāko gadu cilvēktiesību pārkāpumus. == Arābu pavasaris == 2011. gada sākumā [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] protesti sasniedza Maroku. [[20. februāra kustība]] pieprasīja demokrātiskākas politiskās institūcijas, korupcijas ierobežošanu un karaļa pilnvaru samazināšanu. 2011. gada 1. jūlijā referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija. Tā paplašināja valdības vadītāja pilnvaras un atzina amazigu valodu par oficiālu valsts valodu līdzās arābu valodai. Tomēr karalis saglabāja būtisku ietekmi pār valsts drošības, ārpolitikas un reliģijas jautājumiem. == Mūsdienu periods == 2010. gadu otrajā pusē valstī turpinājās diskusijas par sociālo nevienlīdzību, bezdarbu un reģionālo attīstību. 2016.—2017. gadā Rifas reģionā norisinājās plašā [[Hirak Rif]] protestu kustība. 2020. gada novembrī pēc notikumiem pie Gergueratas pārejas sabruka kopš 1991. gada pastāvējušais Rietumsahāras pamiers, un Polisario fronte paziņoja par bruņotās cīņas atsākšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/sg/en/content/sg/statements/2020-11-13/statement-attributable-the-spokesperson-for-the-secretary-general-western-sahara |title=Statement attributable to the Spokesperson for the Secretary-General on Western Sahara |publisher=United Nations |date=2020-11-13 |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Maroka mūsdienās saglabā monarhisku politisko sistēmu, kurā pastāv vēlēts parlaments un valdība, taču karalim ir plašas konstitucionālās un faktiskās pilnvaras. == Vēsturiskās robežas un teritorijas == Marokas vēsturiskās robežas ievērojami mainījušās. Almoravīdu un Almohādu laikmetā no Marokas teritorijas pārvaldītās valstis aptvēra lielu daļu Magrebas, Sahāras un Pireneju pussalas. [[Attēls:Map Almoravid empire-fr.svg|thumb|left|280px|Almoravīdu impērija]] [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|right|280px|Almohādu impērija]] {{clear}} Koloniālajā periodā Marokas teritorija tika sadalīta starp Franciju, Spāniju un starptautiski pārvaldīto Tanžeras zonu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|center|450px|Francijas un Spānijas protektorāti Marokā 20. gadsimta pirmajā pusē]] == Skatīt arī == * [[Maroka]] * [[Magreba]] * [[Berberi]] * [[Idrīsīdi]] * [[Almoravīdi]] * [[Almohādi]] * [[Marinīdi]] * [[Saadīdi]] * [[Alavītu dinastija]] * [[Rifa karš]] * [[Francijas protektorāts Marokā]] * [[Rietumsahāra]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |author=Abun-Nasr, Jamil M. |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Miller, Susan Gilson |title=A History of Modern Morocco |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Pennell, C. R. |title=Morocco Since 1830: A History |publisher=New York University Press |year=2000 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Rivet, Daniel |title=Histoire du Maroc: de Moulay Idrîs à Mohammed VI |publisher=Fayard |year=2012 |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Abitbol, Michel |title=Histoire du Maroc |publisher=Perrin |year=2009 |language=fr}} == Ārējās saites == * [https://whc.unesco.org/en/statesparties/ma UNESCO Pasaules mantojuma centrs — Maroka] * [https://history.state.gov/countries/morocco ASV Valsts departamenta vēsturnieka birojs — Maroka] * [https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara ANO — Rietumsahāra] {{Maroka}} {{Āfrikas vēsture}} [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Maroka]] [[Kategorija:Āfrikas vēsture]] 1zjrt58o7pnebykhjqtmrkout7cwxae 4521211 4521101 2026-09-12T19:09:06Z Votre Provocateur 111653 4521211 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Morocco sat.png|thumb|300px|Marokas teritorija no kosmosa]]'''Marokas vēsture''' aptver [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] rietumu daļas attīstību no aizvēstures apmetnēm un seno [[berberi|amazigu]] sabiedrībām līdz mūsdienu [[Maroka]]s valstij. Marokas ģeogrāfiskais novietojums starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]], [[Vidusjūra|Vidusjūru]], [[Sahāra|Sahāru]] un [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] noteicis teritorijas ilgstošo nozīmi Āfrikas, Eiropas un Tuvo Austrumu politiskajos un ekonomiskajos sakaros. Mūsdienu Marokas valstiskuma tradīciju parasti saista ar [[Idrīsīdi|Idrīsīdu]] dinastijas izveidošanos 8. gadsimta beigās. Vēlāk Maroka kļuva par pamatu vairākām ietekmīgām Ziemeļāfrikas dinastijām — [[Almoravīdi|Almoravīdiem]], [[Almohādi|Almohādiem]], [[Marinīdi|Marinīdiem]], [[Saadīdi|Saadīdiem]] un [[Alavītu dinastija|Alavītiem]]. Almoravīdu un Almohādu valdīšanas laikā 11.—13. gadsimtā Marokā izveidotās impērijas kontrolēja plašas teritorijas gan [[Magreba|Magrebā]], gan [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]].<ref name="AbunNasr">{{Grāmatas atsauce |author=Jamil M. Abun-Nasr |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}}</ref> No 17. gadsimta Marokā valda Alavītu dinastija, pie kuras pieder arī pašreizējā valdošā karaļa ģimene. 19. gadsimtā pieauga Eiropas lielvalstu politiskā un ekonomiskā ietekme, bet 1912. gadā lielākā daļa Marokas kļuva par [[Francijas protektorāts Marokā|Francijas protektorātu]], kamēr valsts ziemeļu un dienvidu daļās tika izveidotas Spānijas pārvaldītas zonas. Maroka atguva neatkarību 1956. gadā.<ref name="Miller">{{Grāmatas atsauce |author=Susan Gilson Miller |title=A History of Modern Morocco |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}}</ref> == Aizvēsture == Mūsdienu Marokas teritorija bijusi apdzīvota jau [[paleolīts|paleolītā]]. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Ziemeļrietumāfrika bija viena no nozīmīgām agrīno cilvēku apdzīvotajām teritorijām. Īpašu nozīmi ieguvuši atradumi [[Džebela Irhuda|Džebelā Irhudā]], kur atrastas aptuveni 300 000 gadu senas agrīno ''[[Homo sapiens]]'' pārstāvju fosilijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/nature22336 |title=New fossils from Jebel Irhoud, Morocco and the pan-African origin of Homo sapiens |publisher=Nature |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Neolīta laikā Marokas teritorijā attīstījās zemkopība un lopkopība. Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrastes apgabali uzturēja sakarus ar citām Vidusjūras reģiona kopienām. Ilgstošā vietējo iedzīvotāju attīstībā izveidojās etniskās un lingvistiskās grupas, kuras mūsdienās kopīgi tiek apzīmētas kā [[berberi]] jeb amazigi. == Senie laiki == === Feniķieši un Kartāga === Apmēram no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. Marokas piekrastē sāka ierasties [[feniķieši|feniķiešu]] tirgotāji. Viņi izveidoja tirdzniecības punktus gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrasti. Starp nozīmīgākajām senajām apmetnēm bija [[Liksa]], kas kļuva par vienu no svarīgākajiem reģiona tirdzniecības centriem. Vēlāk piekrastes kolonijas nonāca [[Kartāga]]s ietekmē, bet iekšzemē turpināja pastāvēt vietējo berberu cilšu politiskās struktūras. === Mauretānija un Romas vara === Aptuveni 3. gadsimtā p.m.ē. Ziemeļrietumāfrikā izveidojās [[Mauretānija (senā valsts)|Mauretānijas]] berberu karaliste. Pēc pēdējā valdnieka [[Ptolemajs no Mauretānijas|Ptolemaja]] nogalināšanas 40. gadā teritorija tika iekļauta Romas impērijā. 42. gadā Mauretānijas teritorija tika sadalīta provincēs, un mūsdienu Marokas ziemeļi ietilpa [[Mauretania Tingitana]]. [[Attēls:Volubilis Longshot II.jpg|thumb|300px|[[Volubilisa]]s drupas — viens no nozīmīgākajiem Romas laikmeta centriem Marokā]] Viens no svarīgākajiem Romas perioda centriem bija [[Volubilisa]]. Pilsēta kļuva par reģionālu administratīvo un ekonomisko centru, kurā attīstījās olīveļļas ražošana un lauksaimniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/836 |title=Archaeological Site of Volubilis |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Romas kontrole koncentrējās galvenokārt valsts ziemeļu līdzenumos un piekrastes teritorijās, kamēr Atlasa kalnu reģionu ciltis saglabāja ievērojamu autonomiju. == Islāma ienākšana == 7. gadsimta otrajā pusē sākās musulmaņu ekspansija Ziemeļāfrikā. Aptuveni 8. gadsimta sākumā islāma vara sasniedza mūsdienu Marokas teritoriju. Daļa vietējo berberu pieņēma [[islāms|islāmu]] un piedalījās musulmaņu karagājienos. 711. gadā berberu izcelsmes karavadonis [[Tariks ibn Zijāds]] šķērsoja Gibraltāra šaurumu un uzsāka musulmaņu iebrukumu [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. 739.—743. gadā notika plaša [[Berberu sacelšanās]], kuras rezultātā centrālā [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] vara pār tālāko Magrebu ievērojami vājinājās.<ref name="AbunNasr"/> == Idrīsīdu valsts == Par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Marokas valstiskuma vēsturē kļuva [[Idrīss I|Idrīsa I]] ierašanās reģionā 8. gadsimta beigās. 788. gadā Idrīss I ieguva vietējo berberu cilšu atbalstu un izveidoja politisku struktūru, kuru bieži uzskata par pirmo neatkarīgo islāma valsti Marokas teritorijā. Pēc viņa nāves varu pārņēma [[Idrīss II]], kura valdīšanas laikā par galveno politisko centru kļuva [[Fēsa]]. Fēsa attīstījās par ievērojamu tirdzniecības, reliģijas un izglītības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/170 |title=Medina of Fez |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Almoravīdu impērija == 11. gadsimtā Sahāras rietumu daļā izveidojās [[Almoravīdi|Almoravīdu]] reliģiski politiskā kustība. Par vienu no galvenajiem tās valdniekiem kļuva [[Jūsufs ibn Tāšfīns]]. Viņa valdīšanas laikā par galveno pilsētu kļuva 1062. gadā dibinātā [[Marrākeša]]. [[Attēls:Almoravid Empire-en.jpg|thumb|300px|Almoravīdu impērija 11.—12. gadsimtā]] Almoravīdi pakļāva lielāko daļu mūsdienu Marokas, Rietumalžīrijas, Sahāras teritorijas un ievērojamu daļu musulmaņu kontrolētās Pireneju pussalas. 1086. gadā Jūsufa ibn Tāšfīna spēki [[Sagrāhas kauja|Sagrāhas kaujā]] sakāva Kastīlijas karaļa [[Alfonso VI]] armiju. == Almohādu impērija == 12. gadsimta sākumā Atlasa kalnos izveidojās [[Almohādi|Almohādu]] kustība, kuras ideologs bija [[Ibn Tūmarts]]. Pēc viņa nāves kustību vadīja [[Abd al Mumins]]. 1147. gadā Almohādi ieņēma Marrākešu un izbeidza Almoravīdu valdīšanu. [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|300px|Almohādu valsts tās lielākās teritoriālās izplešanās laikā]] 12. gadsimta beigās Almohādu impērija aptvēra lielāko daļu Magrebas un musulmaņu teritoriju Pireneju pussalā. 1212. gada [[Lasnavas de Tolosas kauja|Lasnavas de Tolosas kaujā]] Almohādu armija cieta smagu sakāvi kristīgo valstu spēkiem, pēc kuras impērija pakāpeniski sāka sairt. == Marinīdu un Vatasīdu periods == 13. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Marinīdi]], kuru politiskais centrs atradās Fēsā. Marinīdu valdnieki aktīvi veicināja medrešu, mošeju un citu sabiedrisko ēku celtniecību. 15. gadsimtā Marinīdu vara vājinājās, un tās vietā nostiprinājās [[Vatasīdi]]. == Portugāļu ekspansija == 1415. gadā Portugāle ieņēma [[Seuta|Seutu]], kas kļuva par vienu no pirmajiem Eiropas pastāvīgajiem valdījumiem Ziemeļāfrikā. 15. un 16. gadsimtā portugāļi nostiprinājās vairākās Marokas Atlantijas okeāna piekrastes pilsētās. == Saadīdu dinastija == 16. gadsimtā varu Marokā pārņēma [[Saadīdi]]. Viņi organizēja pretošanos Portugāles klātbūtnei un 1549. gadā ieņēma Fēsu. === Triju karaļu kauja === 1578. gadā notika [[Alkasarkiviras kauja]], kas pazīstama arī kā Triju karaļu kauja. Portugāles karalis [[Sebastiāns I]] iebruka Marokā, taču portugāļu armija tika sakauta. Kaujā gāja bojā Sebastiāns un divi konkurējoši Marokas valdnieki. === Ahmeds al Mansūrs === Pēc kaujas tronī nāca [[Ahmeds al Mansūrs]]. Viņa valdīšanas laikā Saadīdu valsts sasniedza savas politiskās un ekonomiskās varenības kulmināciju. 1591. gadā Marokas armija sakāva [[Songaju impērija|Songaju impērijas]] spēkus [[Tondibi kauja|Tondibi kaujā]], un Marokas ietekme tika paplašināta līdz Timbuktu un Gao. == Alavītu dinastija == 17. gadsimtā Marokā pie varas nāca [[Alavītu dinastija]], kas valda valstī arī mūsdienās. [[Mulajs Ismails]] valdīja no 1672. līdz 1727. gadam un nostiprināja centrālo varu. [[Attēls:Moulay Ismail.jpg|thumb|230px|Sultāns [[Mulajs Ismails]], viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem Alavītu dinastijas valdniekiem]] Par savu galveno rezidenci viņš izvēlējās [[Meknesa|Meknesu]], kur tika izveidots monumentāls valdnieka pils komplekss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/793 |title=Historic City of Meknes |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Maroka 18. un 19. gadsimtā == 18. gadsimta otrajā pusē sultāns [[Mohammeds III ibn Abdallāhs]] attīstīja jūras tirdzniecību un diplomātiskās attiecības ar Eiropas valstīm. Maroka bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. 1786. gadā tika noslēgts Marokas un ASV Miera un draudzības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 19. gadsimtā pieauga Francijas un Spānijas politiskā un ekonomiskā ietekme. 1844. gadā Francijas armija sakāva Marokas spēkus [[Islī kauja|Islī kaujā]], bet 1859.—1860. gadā notika [[Spānijas—Marokas karš]]. == Marokas krīzes == 20. gadsimta sākumā Maroka kļuva par Eiropas lielvalstu sāncensības objektu. 1905. gadā Vācijas imperators [[Vilhelms II]] apmeklēja Tanžeru, izraisot [[Pirmā Marokas krīze|Pirmo Marokas krīzi]]. 1906. gada Alhesirasas konferencē formāli tika atzīta Marokas suverenitāte, taču Francijas un Spānijas ietekme vēl vairāk palielinājās. 1911. gadā sākās [[Agadiras krīze]], kad Vācija nosūtīja lielgaballaivu ''Panther'' uz Agadiru. == Francijas un Spānijas protektorāti == 1912. gada 30. martā tika parakstīts [[Fēsas līgums]], ar kuru lielākā Marokas daļa kļuva par Francijas protektorātu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|300px|Marokas sadalījums Francijas un Spānijas protektorātos pēc 1912. gada]] Spānija kontrolēja vairākas teritorijas valsts ziemeļos un dienvidos, bet [[Tanžera]] vēlāk kļuva par starptautisku zonu. Formāli sultāns saglabāja savu statusu, taču faktiskā vara Francijas zonā atradās ģenerālrezidenta rokās. == Rifa karš == 1921. gadā Rifa berberu spēki [[Abd al Krīms|Abd al Krīma]] vadībā [[Annualas kauja|Annualas kaujā]] smagi sakāva Spānijas armiju. [[Attēls:Abd el-Krim.jpg|thumb|230px|[[Abd al Krīms]], Rifa pretošanās kustības vadītājs]] 1923. gadā tika pasludināta [[Rifa Republika]]. Francija un Spānija pret to izvērsa kopīgu militāru operāciju, un 1926. gadā Abd al Krīms padevās. == Nacionālisma kustība un Otrais pasaules karš == 1930. un 1940. gados nostiprinājās Marokas nacionālistiskā kustība. Otrā pasaules kara laikā Francijas Maroka sākotnēji atradās [[Višī Francija]]s pakļautībā. 1942. gada novembrī [[Operācija "Torch"|operācijas "Torch"]] laikā Sabiedroto spēki izsēdās Ziemeļāfrikā. 1944. gadā [[Istiklāla partija]] publicēja neatkarības manifestu. == Neatkarība == Sultāns [[Mohammeds V]] kļuva par galveno Marokas neatkarības kustības simbolu. 1953. gadā Francijas varas iestādes viņu izsūtīja trimdā, taču sabiedrības pretestība lika Francijai 1955. gadā atļaut viņam atgriezties. [[Attēls:Mohammed V of Morocco.jpg|thumb|230px|Karalis [[Mohammeds V]], Marokas neatkarības kustības simbols]] 1956. gada 2. martā Francija atzina Marokas neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/morocco |title=Morocco — Countries |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Tajā pašā gadā tika izbeigta Spānijas protektorāta vara valsts ziemeļos. 1957. gadā Mohammeds V pieņēma karaļa titulu. == Hasana II laikmets == 1961. gadā par karali kļuva [[Hasans II]]. 1962. gadā tika pieņemta pirmā neatkarīgās Marokas konstitūcija. 1963. gadā starp Maroku un Alžīriju notika [[Smilšu karš]]. 1965. gadā pēc nemieriem Kasablankā Hasans II izsludināja ārkārtas stāvokli. Turpmākās desmitgades, īpaši 1960.—1980. gadi, bieži dēvē par '''svina gadiem''', kad politiskā opozīcija tika pakļauta represijām.<ref name="Miller"/> 1971. un 1972. gadā pret karali notika divi neveiksmīgi militāri apvērsuma mēģinājumi. == Rietumsahāras konflikts == Rietumsahāras jautājums kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir viens no centrālajiem Marokas ārpolitikas jautājumiem. Teritorija kopš 1963. gada atrodas ANO nepašpārvaldes teritoriju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara |title=Western Sahara |publisher=United Nations |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> 1973. gadā tika izveidota [[Polisario fronte]], kas pieprasīja teritorijas neatkarību. 1975. gadā [[Starptautiskā Tiesa]] atzina vēsturisku juridisku saišu esamību starp daļu Rietumsahāras cilšu un Marokas sultānu, bet secināja, ka tās neizslēdz Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās principu. === Zaļais maršs === 1975. gada novembrī Hasans II organizēja [[Zaļais maršs|Zaļo maršu]], kura laikā simtiem tūkstošu Marokas civiliedzīvotāju devās Rietumsahāras virzienā. [[Attēls:Green March 1975.jpg|thumb|300px|1975. gada Zaļā marša virziens uz Spānijas pārvaldīto Rietumsahāru]] Spānija 1975. gadā piekrita izbeigt teritorijas administrēšanu. Rietumsahāras daļas pārņēma Maroka un Mauritānija. 1976. gadā Polisario fronte pasludināja [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku]]. 1979. gadā Mauritānija atteicās no savām teritoriālajām pretenzijām, bet Maroka pārņēma kontroli pār lielāko daļu teritorijas. [[Attēls:Western_sahara_walls_moroccan_map-en.svg|thumb|300px|Marokas kontrolētās teritorijas un [[Marokas siena|Marokas sienas]] sistēma Rietumsahārā]] 1991. gadā tika panākts ANO atbalstīts pamiers un izveidota [[MINURSO]] misija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://peacekeeping.un.org/en/mission/minurso |title=MINURSO Fact Sheet |publisher=United Nations Peacekeeping |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> == Mohammeda VI valdīšana == 1999. gadā pēc Hasana II nāves tronī nāca viņa dēls [[Mohammeds VI]]. Viņa valdīšanas sākumā tika īstenotas vairākas sociālas un politiskas reformas. 2004. gadā būtiski tika reformēts ģimenes tiesību kodekss ''Mudawana''. Tajā pašā gadā izveidoja Taisnīguma un samierināšanas komisiju, kuras uzdevums bija izmeklēt agrāko gadu cilvēktiesību pārkāpumus. == Arābu pavasaris == 2011. gada sākumā [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] protesti sasniedza Maroku. [[20. februāra kustība]] pieprasīja demokrātiskākas politiskās institūcijas, korupcijas ierobežošanu un karaļa pilnvaru samazināšanu. 2011. gada 1. jūlijā referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija. Tā paplašināja valdības vadītāja pilnvaras un atzina amazigu valodu par oficiālu valsts valodu līdzās arābu valodai. Tomēr karalis saglabāja būtisku ietekmi pār valsts drošības, ārpolitikas un reliģijas jautājumiem. == Mūsdienu periods == 2010. gadu otrajā pusē valstī turpinājās diskusijas par sociālo nevienlīdzību, bezdarbu un reģionālo attīstību. 2016.—2017. gadā Rifas reģionā norisinājās plašā [[Hirak Rif]] protestu kustība. 2020. gada novembrī pēc notikumiem pie Gergueratas pārejas sabruka kopš 1991. gada pastāvējušais Rietumsahāras pamiers, un Polisario fronte paziņoja par bruņotās cīņas atsākšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/sg/en/content/sg/statements/2020-11-13/statement-attributable-the-spokesperson-for-the-secretary-general-western-sahara |title=Statement attributable to the Spokesperson for the Secretary-General on Western Sahara |publisher=United Nations |date=2020-11-13 |language=en |access-date=2026-09-12}}</ref> Maroka mūsdienās saglabā monarhisku politisko sistēmu, kurā pastāv vēlēts parlaments un valdība, taču karalim ir plašas konstitucionālās un faktiskās pilnvaras. == Vēsturiskās robežas un teritorijas == Marokas vēsturiskās robežas ievērojami mainījušās. Almoravīdu un Almohādu laikmetā no Marokas teritorijas pārvaldītās valstis aptvēra lielu daļu Magrebas, Sahāras un Pireneju pussalas. [[Attēls:Map Almoravid empire-fr.svg|thumb|left|280px|Almoravīdu impērija]] [[Attēls:Almohad1200.png|thumb|right|280px|Almohādu impērija]] {{clear}} Koloniālajā periodā Marokas teritorija tika sadalīta starp Franciju, Spāniju un starptautiski pārvaldīto Tanžeras zonu. [[Attēls:Morocco Protectorate.svg|thumb|center|450px|Francijas un Spānijas protektorāti Marokā 20. gadsimta pirmajā pusē]] == Skatīt arī == * [[Maroka]] * [[Magreba]] * [[Berberi]] * [[Idrīsīdi]] * [[Almoravīdi]] * [[Almohādi]] * [[Marinīdi]] * [[Saadīdi]] * [[Alavītu dinastija]] * [[Rifa karš]] * [[Francijas protektorāts Marokā]] * [[Rietumsahāra]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |author=Abun-Nasr, Jamil M. |title=A History of the Maghrib in the Islamic Period |publisher=Cambridge University Press |year=1987 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Miller, Susan Gilson |title=A History of Modern Morocco |publisher=Cambridge University Press |year=2013 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Pennell, C. R. |title=Morocco Since 1830: A History |publisher=New York University Press |year=2000 |language=en}} * {{Grāmatas atsauce |author=Rivet, Daniel |title=Histoire du Maroc: de Moulay Idrîs à Mohammed VI |publisher=Fayard |year=2012 |language=fr}} * {{Grāmatas atsauce |author=Abitbol, Michel |title=Histoire du Maroc |publisher=Perrin |year=2009 |language=fr}} == Ārējās saites == * [https://whc.unesco.org/en/statesparties/ma UNESCO Pasaules mantojuma centrs — Maroka] * [https://history.state.gov/countries/morocco ASV Valsts departamenta vēsturnieka birojs — Maroka] * [https://www.un.org/dppa/decolonization/en/nsgt/western-sahara ANO — Rietumsahāra] {{Maroka}} {{Āfrikas vēsture}} [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Maroka]] [[Kategorija:Āfrikas vēsture]] h2hqyf1xt7s5uq4tjs5uqlc22e8fyd7 0 639506 4521127 2026-09-12T15:53:15Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Karrikfērgusa | official_name = ''Carrickfergus''<br/>''Carraig Fhearghais'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Carri... 4521127 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Karrikfērgusa | official_name = ''Carrickfergus''<br/>''Carraig Fhearghais'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Carrickfergus Castle Northern Ireland.jpg | image2 = Carrickfergus-Marina.JPG | image3 = St Nicholas's Church, Carrickfergus. Co Antrim. - panoramio.jpg }} | image_caption = Karrikfērgusas pils; Jahtu osta; Svētā Nikolaja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 42| lats = 53 | latNS = N | longd = 05| longm = 48| longs = 31 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Vidus un Austrumu Entrima]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Entrimas grāfiste|Entrima]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 28141 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 10 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT38 | website = | footnotes = }} '''Karrikfergusa''' ({{val|en|Carrickfergus}}, {{val|ga|Carraig Fhearghais}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais municipālais boro [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s austrumos, [[Vidus un Austrumu Entrima]]s distriktā. Tā atrodas Belfāstas līča ziemeļu krastā, aptuveni 18 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Belfāsta]]s. Vēsturiski Karikfērgusa bija [[Entrimas grāfiste|Entrimas grāfistes]] galvenais administratīvais un tiesu centrs no viduslaikiem līdz 1865. gadam. Pilsētas nosaukums cēlies no īru valodas vārdiem ''Carraig Fearghusa'', kas nozīmē 'Fergusa klints'. Saskaņā ar leģendu nosaukums dots par godu pusteiksmainajam Dalriadas karalim Fergusam Moram (''Fergus Mór''), kurš 6. gadsimta sākumā gājis bojā kuģa katastrofā pie šīs piekrastes klints.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=38 |language=en}}</ref> == Vēsture == Karrikfergusa ir viena no senākajām pilsētām Ziemeļīrijā un stratēģiski nozīmīgākais angļu-normaņu balsts [[Olstera|Olsterā]] viduslaikos. Pilsētas attīstība sākās 1177. gadā, kad [[Normaņi|normaņu]] bruņinieks Džons de Kērsi sāka celt Karikfērgusas pili uz izvirzītas bazalta klints līča krastā. Pils kļuva par angļu varas galveno cietoksni Ziemeļīrijā un izturēja neskaitāmus aplenkumus nākamo gadsimtu laikā. 1315. gadā pilsētai un pilij uzbruka [[Skotija]]s karalistes spēki Edvarda Brūsa vadībā, ieņemot pili pēc vairāku mēnešu aplenkuma. Jaunajos laikos Karikfērgusa izauga par nozīmīgu ostu un nocietinātu pilsētu. 1690. gadā tieši Karikfērgusas ostā izcēlās Anglijas karalis [[Viljams III Orānietis|Viljams III]], lai sāktu savu militāro kampaņu Īrijā. Līdz 1865. gadam Karikfērgusa saglabāja Entrimas grāfistes galvenā administratīvā centra statusu, kur atradās grāfistes cietums un notika augstākās izbraukuma tiesas sēdes. Rūpnieciskās revolūcijas laikā, [[Belfāsta]]i strauji izaugot un pārņemot reģiona ekonomiskā un administratīvā centra lomu, grāfistes pārvalde tika pārcelta uz Belfāstu. 19. un 20. gadsimtā pilsētā attīstījās [[tekstilrūpniecība]], [[kuģubūve]]s blakusnozares un vēlāk arī sintētisko šķiedru ražošana. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Karikfērgusas boro administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ietilpst Vidus un Austrumu Entrimas distriktā. == Saimniecība un satiksme == Mūsdienās Karikfērgusa ir iecienīts tūrisma, atpūtas un piekrastes dzīvojamais rajons Belfāstas aglomerācijā. Pilsētā izbūvēta liela mūsdienīga jahtu piestātne, kas piesaista ūdens sporta un kuģošanas entuziastus. Pilsētai ir ļoti laba satiksmes infrastruktūra. caur to iet dzelzceļa līnija Belfāsta—Lārna (stacijas ''Carrickfergus'' un ''Clipperstown''). Pilsētu ar Belfāstu savieno autoceļš A2, nodrošinot ērtu ikdienas satiksmi. == Ievērojamas vietas == * Karrikfergusas pils (''Carrickfergus Castle'') — viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku normāņu pilīm visā Īrijas salā, celta 12. gadsimta beigās. * Svētā Nikolaja baznīca (''St Nicholas' Church'') — 12. gadsimta beigās celta baznīca ar 17. gadsimta piederīgās Čičesteru dzimtas kapliču. * Pilsētas viduslaiku mūra atliekas (''Carrickfergus Town Walls'') — 17. gadsimta sākuma nocietinājumu mūra fragments ar Īru vārtiem (''Irish Gate''). * Endrū Džeksona mantojuma centrs (''Andrew Jackson Cottage'') — 7. ASV prezidenta [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksona]] vecāku vēsturiskā mājvieta netālu esošajā Bonibeforas ciemā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] mke3uiozp04idekiwf8ra7vb9ey6bj6 0 639507 4521128 2026-09-12T15:54:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Karikfērgusa]] 4521128 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karikfērgusa]] knl07it0xso4aak6qk51es165lrhy7g 0 639508 4521129 2026-09-12T15:54:20Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Karikfērgusa]] 4521129 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karikfērgusa]] knl07it0xso4aak6qk51es165lrhy7g 0 639509 4521154 2026-09-12T17:02:03Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Donegolas grāfiste]] 4521154 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Donegolas grāfiste]] fge6lts2cgk4cljs15k8u1fllzqued4 0 639510 4521159 2026-09-12T17:13:15Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotās vietas infokaste |name=Londonderi |official_name=''County Londonderry''<br/>''Contae Dhoire'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = Fence, Sperrin Mountains - geograph.org.uk - 3312552.jpg |imagesize= |image_caption= Sperīna kalni | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland... 4521159 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotās vietas infokaste |name=Londonderi |official_name=''County Londonderry''<br/>''Contae Dhoire'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = Fence, Sperrin Mountains - geograph.org.uk - 3312552.jpg |imagesize= |image_caption= Sperīna kalni | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Londonderry.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Londonderi]], [[Kolreina]] | largest_city= [[Deri]] | established_title = Dibināta | established_date = 1613 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 2118 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=678 |population_footnotes= |population_total= 252231 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[katoļi]] (61,3 %), [[protestanti]] (32,5 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Londonderi grāfiste''' ({{Val|en|County Londonderry}}) vai '''Deri grāfiste''' ({{Val|ga|Contae Dhoire}}, {{val|ulst|Coontie Lunnonderrie}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļos, robežojas austrumos ar [[Entrima (grāfiste)|Entrimu]], dienvidos – ar [[Tirona|Tironu]], rietumos — ar [[Donegola|Donegolu]], bet ziemeļos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Foilas līcis]]. Grāfistes dienvidaustrumos atrodas daļa no [[Lohnejs|Lohneja]] ezera, kas ir lielākā dabīgā ūdenstilpe [[Britu salas|Britu salās]]. Grāfistes tradicionālais centrs, kas devis tai nosaukumu, ir [[Londonderi]], bet kopš 1898. gada, kad Londonderi izdalīja patstāvīgā grāfistes boro, administratīvās iestādes pārcēla uz [[Kolreina|Kolreinu]]. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Limavadi un Māherafelta. == Vēsture == Lielākajā daļā grāfistes teritorijas kopš 1585. gada pastavēja Kolreinas grāfiste. 1613. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra [[Londona]]s Īrijas biedrībai hartiju jaunu zemju kolonizēšanai [[Olstera|Olsterā]]. Jauno grāfisti nodēvēja par Londonderi, apvienojot Londonas vārdu ar [[Deri]] pilsētas vārdu. Jaunajā grāfistē tika apvienota Kolreinas grāfiste, Deri pilsēta no [[Donegola]]s grāfistes un nelielas daļas no [[Tirona]]s un [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] grāfistēm. 1898. gadā Londonderi grāfisti reorganizēja par administratīvo grāfisti, bet pašu Londonderi pilsētu izdalīja patstāvīgā grāfistes boro. Grāfistes administratīvās iestādes pārcēla uz [[Kolreina|Kolreinu]]. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot pašvaldību distriktus, kas savukārt tika reorganizēti 2015. gadā. Mūsdienās (2026) Londonderi grāfistes teritorija ietilpst [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostas un Glensas]], [[Deri un Strabāna]]s un [[Vidusolstera]]s [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldību apgabalos]]. Vēsturiskajās robežās Londonderi turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] hef783wm9yrhwnmj5nb7z7wur1wr5kc 4521165 4521159 2026-09-12T17:15:14Z Kikos 3705 /* ievads */ 4521165 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotās vietas infokaste |name=Londonderi |official_name=''County Londonderry''<br/>''Contae Dhoire'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = Fence, Sperrin Mountains - geograph.org.uk - 3312552.jpg |imagesize= |image_caption= Sperīna kalni | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Londonderry.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Londonderi]], [[Kolreina]] | largest_city= [[Deri]] | established_title = Dibināta | established_date = 1613 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 2118 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=678 |population_footnotes= |population_total= 252231 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[katoļi]] (61,3 %), [[protestanti]] (32,5 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Londonderi grāfiste''' ({{Val|en|County Londonderry}}, {{val|ulst|Coontie Lunnonderrie}}) vai '''Deri grāfiste''' ({{Val|ga|Contae Dhoire}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļos, robežojas austrumos ar [[Entrima (grāfiste)|Entrimu]], dienvidos – ar [[Tirona|Tironu]], rietumos — ar [[Donegola|Donegolu]], bet ziemeļos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Foilas līcis]]. Grāfistes dienvidaustrumos atrodas daļa no [[Lohnejs|Lohneja]] ezera, kas ir lielākā dabīgā ūdenstilpe [[Britu salas|Britu salās]]. Grāfistes tradicionālais centrs, kas devis tai nosaukumu, ir [[Londonderi]], bet kopš 1898. gada, kad Londonderi izdalīja patstāvīgā grāfistes boro, administratīvās iestādes pārcēla uz [[Kolreina|Kolreinu]]. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Limavadi un Māherafelta. == Vēsture == Lielākajā daļā grāfistes teritorijas kopš 1585. gada pastavēja Kolreinas grāfiste. 1613. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra [[Londona]]s Īrijas biedrībai hartiju jaunu zemju kolonizēšanai [[Olstera|Olsterā]]. Jauno grāfisti nodēvēja par Londonderi, apvienojot Londonas vārdu ar [[Deri]] pilsētas vārdu. Jaunajā grāfistē tika apvienota Kolreinas grāfiste, Deri pilsēta no [[Donegola]]s grāfistes un nelielas daļas no [[Tirona]]s un [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] grāfistēm. 1898. gadā Londonderi grāfisti reorganizēja par administratīvo grāfisti, bet pašu Londonderi pilsētu izdalīja patstāvīgā grāfistes boro. Grāfistes administratīvās iestādes pārcēla uz [[Kolreina|Kolreinu]]. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot pašvaldību distriktus, kas savukārt tika reorganizēti 2015. gadā. Mūsdienās (2026) Londonderi grāfistes teritorija ietilpst [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostas un Glensas]], [[Deri un Strabāna]]s un [[Vidusolstera]]s [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldību apgabalos]]. Vēsturiskajās robežās Londonderi turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] d1hnj3gzeqejkbn091itdfswn57susy 0 639511 4521161 2026-09-12T17:14:00Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Londonderi (grāfiste)]] 4521161 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Londonderi (grāfiste)]] cyhedzl3fesl4vq1afb9suu22o9ny91 0 639512 4521162 2026-09-12T17:14:16Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Londonderi (grāfiste)]] 4521162 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Londonderi (grāfiste)]] cyhedzl3fesl4vq1afb9suu22o9ny91 0 639513 4521163 2026-09-12T17:14:32Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Londonderi (grāfiste)]] 4521163 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Londonderi (grāfiste)]] cyhedzl3fesl4vq1afb9suu22o9ny91 0 639514 4521164 2026-09-12T17:14:53Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Londonderi (grāfiste)]] 4521164 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Londonderi (grāfiste)]] cyhedzl3fesl4vq1afb9suu22o9ny91 0 639515 4521168 2026-09-12T17:26:00Z Tankists 100139 Jauna lapa: '''"Še, kur līgo priežu meži"''', pazīstama arī kā '''"Pie Gaujas"''' vai '''"Tik pie Gaujas"''', ir dziesma ar [[Rieteklis|Rietekļa]] vārdiem un vācu komponista [[Justuss Vilhelms Līra|Justusa Vilhelma Līras]] (''Justus Wilhelm Lyra'') mūziku.<ref name="valmierasnov">{{tīmekļa atsauce |title=“Ar kuplu ziedu pogcaurumā” Rieteklim – 170 |url=https://www.valmierasnovads.lv/ar-kuplu-ziedu-pogcauruma-rieteklim-170/ |website=valmierasnovads.lv |accessdate={{dat|... 4521168 wikitext text/x-wiki '''"Še, kur līgo priežu meži"''', pazīstama arī kā '''"Pie Gaujas"''' vai '''"Tik pie Gaujas"''', ir dziesma ar [[Rieteklis|Rietekļa]] vārdiem un vācu komponista [[Justuss Vilhelms Līra|Justusa Vilhelma Līras]] (''Justus Wilhelm Lyra'') mūziku.<ref name="valmierasnov">{{tīmekļa atsauce |title=“Ar kuplu ziedu pogcaurumā” Rieteklim – 170 |url=https://www.valmierasnovads.lv/ar-kuplu-ziedu-pogcauruma-rieteklim-170/ |website=valmierasnovads.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|2|14||bez}}}}</ref><ref name="edg">{{tīmekļa atsauce |title=Edgars Liepiņš "Še, kur līgo priežu meži..." 1990 |url=https://www.youtube.com/watch?v=K9jl8Hh53D0 |website=[[YouTube]] |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|5|10||bez}}}}</ref> == Vēsture == Rietekļa dzejolis "Pie Gaujas" pirmoreizi publicēts [[1890. gads|1890]]. gadā laikraksta "Balss" 43. numurā.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Pee Gaujas |journal=Balss |date={{dat|1890|10|24||bez}} |volume=Nr. 43 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:47304&#124;article:DIVL51 |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pie Gaujas |url=https://www.literatura.lv/darbi/417477 |website=Literatūra.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> Jau kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma dziesmu dziedāja ar vācu komponista [[Justuss Vilhelms Līra|Justusa Vilhelma Līras]] mūziku. Dziesma īpaši populāra kļuva [[1930. gadi|1930. gados]], kad tā ieguva vēl divus tautas sacerētus pantus ar sākumdaļu "Tik pie Gaujas…" un "Latviet`s esmu…", kas Rieteklim esot patikuši.<ref name="valmierasnov" /> 1930. gadu beigās dziesmu [[Skaņuplate|skaņu platē]] iedziedāja operdziedātājs [[Aleksandrs Kortāns]]. Dziesma atkārtoti kļuva populāra [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kā arī [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās un [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā.<ref name="valmierasnov" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] 45t0dpgzfvifc3u0zdxjqjdssz4nv4s 0 639516 4521180 2026-09-12T18:01:24Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Radio dienas]] 4521180 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Radio dienas]] q7rk55wk3b6adkehf0upfgxn1h0bxh5 0 639517 4521181 2026-09-12T18:01:25Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Dīvainā zinātne]] 4521181 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dīvainā zinātne]] dho0jynykxknkkegt264jhlrqha4ju1 0 639518 4521186 2026-09-12T18:09:11Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|190... 4521186 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Tajās startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā ar [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētāju]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Iepriekš [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs—Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārti |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21) (3 komandas)}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] kk31xxmnhrfjdnehd213i94b9wvpj4s 4521187 4521186 2026-09-12T18:10:37Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ 4521187 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Tajās startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā ar [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētāju]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Iepriekš [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs—Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārti |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 / 3 komandas }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] tcx1rr1eyr0k376t482j63fn0mzvo15 4521195 4521187 2026-09-12T18:27:02Z Kleivas 2704 /* Sacensību kalendārs */ 4521195 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Tajās startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā ar [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētāju]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Iepriekš [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārti |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 / 3 komandas }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] rlaf94b5qbpcseo4v7pmitn13nylw6c 4521200 4521195 2026-09-12T18:30:14Z Kleivas 2704 4521200 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Iepriekš [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārti |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 / 3 komandas }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] avcaas7cspxam3bf8u1g7misx2hcyas 4521201 4521200 2026-09-12T18:30:45Z Kleivas 2704 4521201 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārti |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 / 3 komandas }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] tv6voiwujz7jxeyy43moyz7pxtwre6u 4521202 4521201 2026-09-12T18:31:31Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ 4521202 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārti |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] 8z1vbipmtkqzado3y6w35c9bqa3lmmz 4521203 4521202 2026-09-12T18:31:47Z Kleivas 2704 /* Rezultātu kopsavilkums */ 4521203 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] 3tsjutrulbm4lw64tgn4uh7cle7kbvt 4521398 4521203 2026-09-13T07:34:54Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4521398 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Bills Ortveins]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] h7yjsd5o7po4jvx8y8ly823vryyjy7e 4521400 4521398 2026-09-13T07:37:36Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ 4521400 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgass Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] shkbyvw4na645kwblp5fcrj4g1wsy8s 4521436 4521400 2026-09-13T08:36:00Z Kleivas 2704 4521436 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br /> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] 07srm3z9wttptucrbhtkwnj1jvt4y3b 4521440 4521436 2026-09-13T08:43:18Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ 4521440 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gūdvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] f7otz53uznn62g0lrdih7wzuo1vfmhv 14 639519 4521188 2026-09-12T18:11:04Z Kleivas 2704 Jauna lapa: [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] 4521188 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] 6vs7zeqhuh3m2rbqnmo816zrhnb50yg 0 639520 4521194 2026-09-12T18:23:00Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4521194 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] mdlsnu0k2mfu7bojkxswjs68ib46fn3 0 639521 4521196 2026-09-12T18:27:14Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4521196 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] mdlsnu0k2mfu7bojkxswjs68ib46fn3 0 639522 4521197 2026-09-12T18:28:12Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4521197 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] mdlsnu0k2mfu7bojkxswjs68ib46fn3 10 639523 4521198 2026-09-12T18:28:21Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {| class="infobox" style="padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; font-size:90%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Water polo pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| Ūdenspolo 1904. gada vasa... 4521198 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; font-size:90%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Water polo pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Sportisti (komandu sastāvi)]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Disciplīnas |- | Turnīrs |&ensp; | align=center|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīrieši]] |}<noinclude> [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|1904]] </noinclude> ff1wjarji6y8fomgw0gtwm4ddxndx0g 4521371 4521198 2026-09-13T07:01:52Z Kleivas 2704 4521371 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; font-size:90%; line-height:1.5em" |- style="background:#cedff2; text-align:center;" !colspan=3| [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo 1904. gada <br/> vasaras olimpiskajās spēlēs]] <br/> [[Attēls:Water polo pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]] |- | colspan=3 style="text-align:center| [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Sportisti (komandu sastāvi)]] |- style="background:#deeaf6; text-align:center;" !colspan=3| Disciplīnas |- | Turnīrs |&ensp; | align=center|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs#Vīriešu turnīra rezultāti|Vīrieši]] |}<noinclude> [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|1904]] </noinclude> h1yeljmhgtram2lrnr6a9knnw8pckcw 0 639524 4521208 2026-09-12T18:46:24Z Ūdeņradis 118694 MI sagatavots raksts (pielabots ar rokām) 4521208 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|thumb|Siguldas Spieķu parks]]'''Siguldas spieķis''' ir tradicionāls vietējo amatnieku darināts koka [[spieķis]], kurš sākotnēji bija radīts pastaigām pa [[Gaujas senieleja|Gaujas senleju]]. Senāk tas bija praktisks palīglīdzeklis pārgājienos pa stāvajām takām, bet laika gaitā kļuva par dekoratīvu priekšmetu un suvenīru. Spieķu darināšana attīstījās īpaši 19. gadsimta beigās, kad pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Valkas dzelzceļa]] izbūves Siguldas [[Tūrisms|tūrisma]] nozīme strauji pieauga.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-maksla/siguldas-spieka-darinasana-nacionalaja-nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta.a261629/|title=Siguldas spieķa darināšana - Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-12|language=lv}}</ref> 19. gadsimta ceļvežos jau bija norādes, ka pastaigai pa [[Sigulda|Siguldas]] stāvajām gravām noderēs spieķis, ko var iegādāties no vietējiem pārdevējiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tourism.sigulda.lv/objects/spieku-darbnica/|title=Spieķu darbnīca|website=Sigulda aizrauj!|access-date=2026-09-12|language=lv}}</ref> Siguldas spieķis tūrisma industrijas mūsdienu attīstības rezultātā kļuvis par vienu no pazīstamākajiem Siguldas pilsētas un apkārtnes simboliem. 2017. gadā Siguldas spieķa darināšanas prasme tika iekļauta [[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/siguldas-spieka-darinasanas-prasmes-2017/|title=Siguldas spieķa darināšanas prasmes (2017) – Nematerialakultura.lv|access-date=2026-09-12|language=lv}}</ref> Tādējādi valsts līmenī tika atzīts ne tik daudz pats spieķis kā [[suvenīrs]], bet galvenokārt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas tā tradicionālai izgatavošanai. Spieķu izgatavošanas procesu tūristiem demonstrē [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas pils]] kvartāla Spieķu darbnīcā, kur var arī izgatavot savus spieķus,<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tourism.sigulda.lv/objects/milestiba-zied-sigulda/|title=Mīlestība zied Siguldā|website=Sigulda aizrauj!|access-date=2026-09-12|language=lv}}</ref> bet pašam simbolam veltīts arī 2007. gadā atklātais [[Spieķu parks]] [[Jāņa Poruka iela (Sigulda)|Jāņa Poruka ielas]] apkārtnē. [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Siguldas pašvaldība]] uzņēmusi [[Videofilma|videofilmu]] “Kā top Siguldas spieķis”, kurā parādīti darināšanas posmi un jauniešu apmācība meistara vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sigulda.lv/radita-videofilma-ka-top-siguldas-spiekis/|title=Radīta videofilma “Kā top Siguldas spieķis” - sigulda.lv|access-date=2026-09-12|date=2024-01-05|language=lv-LV}}</ref> Tirdzniecības veicināšanai lieto saukli “Ja tev nav spieķīša, tu neesi bijis Siguldā!”.<ref name=":3" /> == Vēsture == Tradicionāli spieķus darināja no vietējās [[Koksne|koksnes]], to apstrādājot, vārot, mizojot, liecot, žāvējot un ornamentējot. Sākotnēji Siguldas spieķis nebija izsmalcināts suvenīrs. Tā bija vienkārša nūja ar tīri praktisku lietojumu. Agrīnajos aprakstos minēts, ka taisnai [[lazdas]] vai [[Krūkļi|krūkļa]] nūjai nomizoja un pēc vārīšanas izlieca vienu galu, izveidojot [[Rokturis|rokturi]], bet pārējo spieķa daļu atstāja nemizotu.<ref name=":2" /> Amatniekiem konkurējot savā starpā, parādījās rūpīgāk nomizoti spieķi un vēlāk arī ar iededzinātiem [[Ornaments|ornamentiem]] un zīmējumiem rotāti darinājumi.<ref name=":1" /> 20. gadsimta sākumā Sigulda arvien vairāk veidojās par pansiju un [[Vasarnīca|vasarnīcu]] centru. Kņaza [[Sergejs Kropotkins|Sergeja Kropotkina]] laikā tika ierīkotas pastaigu takas, kuras nosauca par “Alpu takām”. Tās padarīja Gaujas senlejas apskati ērtāku un veicināja pastaigu kultūru. Šajā laikā spieķu darināšana un pārdošana vietējiem zemniekiem kļuva par nozīmīgu papildu ienākumu avotu, bet pats spieķis par piemiņai paņemamu suvenīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.tourism.sigulda.lv/spieku-darbnica-lv/|title=Spieķu darbnīca|website=old.tourism.sigulda.lv|access-date=2026-09-12}}</ref> Mūsdienās Siguldas takas ir tiktāl labiekārtotas, ka spieķi gandrīz zaudējuši savu praktisko nozīmi un tagad pastāv galvenokārt kā dekoratīvi suvenīri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Sigulda]] [[Kategorija:Tūrisms Latvijā]] mnwpn7ovtxj3zrriqt7irordi6xhvib 0 639525 4521212 2026-09-12T19:10:33Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Mākslīgā intelekta aģents''' jeb '''MI aģents''' (angļu: ''AI agent'') ir programmatūras sistēma, kas izmanto [[mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]], lai uztvertu informāciju par savu vidi, pieņemtu lēmumus un veiktu darbības noteikta mērķa sasniegšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cloud.google.com/discover/what-are-ai-agents |title=What are AI agents? |publisher=Google Cloud |access-date=2026-09-12}}</ref> Atšķirībā no tradicionālām aut... 4521212 wikitext text/x-wiki '''Mākslīgā intelekta aģents''' jeb '''MI aģents''' (angļu: ''AI agent'') ir programmatūras sistēma, kas izmanto [[mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]], lai uztvertu informāciju par savu vidi, pieņemtu lēmumus un veiktu darbības noteikta mērķa sasniegšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cloud.google.com/discover/what-are-ai-agents |title=What are AI agents? |publisher=Google Cloud |access-date=2026-09-12}}</ref> Atšķirībā no tradicionālām automatizācijas sistēmām MI aģenti var patstāvīgi plānot vairāku soļu uzdevumus, izmantot ārējos rīkus un pielāgot savu darbību atkarībā no saņemtās informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/think/topics/ai-agents |title=What Are AI Agents? |publisher=IBM |access-date=2026-09-12}}</ref> Mūsdienu MI aģenti bieži tiek veidoti, izmantojot [[lielais valodas modelis|lielos valodas modeļus]] (LVM). Šādos aģentos valodas modelis var analizēt lietotāja pieprasījumu, sadalīt uzdevumu vairākos posmos un izvēlēties atbilstošus ārējos rīkus, piemēram, [[datubāze]]s, [[meklētājprogramma]]s, [[lietojumprogrammu saskarne|API]] vai citas programmatūras sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://learn.microsoft.com/en-us/startups/build/ai/agents/intro-agents |title=Introduction to AI Agents |publisher=Microsoft Learn |access-date=2026-09-12}}</ref> == Darbības princips == MI aģenta darbību parasti veido vairāki savstarpēji saistīti posmi. Aģents saņem informāciju no lietotāja vai digitālās vides, interpretē to, izvēlas darbības stratēģiju un izmanto pieejamos rīkus uzdevuma izpildei. Sarežģītākās sistēmās var tikt izmantota arī [[datora atmiņa|atmiņa]], kas ļauj saglabāt iepriekšējo darbību rezultātus un izmantot tos turpmāko lēmumu pieņemšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cloud.google.com/resources/core-concepts-ai-agents |title=Core concepts of AI agents |publisher=Google Cloud |access-date=2026-09-12}}</ref> MI aģentiem raksturīga noteikta autonomijas pakāpe. Tie var sadalīt sarežģītu uzdevumu mazākos apakšuzdevumos, noteikt to izpildes secību un izvēlēties piemērotākos līdzekļus rezultāta sasniegšanai. Daļa aģentu var arī novērtēt savu iepriekšējo darbību rezultātus un koriģēt turpmāko darbības plānu. == Veidi == MI aģentus iespējams iedalīt pēc to autonomijas, sarežģītības un izmantotajām tehnoloģijām. Vienkāršākie aģenti darbojas pēc iepriekš definētiem noteikumiem un reaģē uz konkrētiem ievades datiem. Sarežģītāki aģenti izmanto [[mašīnmācīšanās]] modeļus un spēj izvēlēties darbības atkarībā no situācijas. Līdz ar lielo valodas modeļu attīstību plašāk izplatījušies uz LVM balstīti aģenti. Šādi aģenti var sazināties ar lietotāju dabiskajā valodā, analizēt dokumentus, izmantot interneta meklēšanu, izsaukt ārējas programmas un veidot vairākposmu darbības plānus. Pastāv arī '''daudzaģentu sistēmas''' (angļu: ''multi-agent systems''), kurās vairāki specializēti aģenti savstarpēji sadarbojas. Atsevišķi aģenti šādā sistēmā var būt atbildīgi, piemēram, par informācijas meklēšanu, datu analīzi, rezultātu pārbaudi vai gala atbildes sagatavošanu. == Izmantošana == MI aģentus izmanto klientu apkalpošanā, [[programmatūras izstrāde|programmatūras izstrādē]], datu analīzē, uzņēmējdarbības procesu automatizācijā, pētniecībā un informācijas meklēšanā. Uzņēmumu vidē aģenti var analizēt dokumentus, apkopot informāciju no vairākām informācijas sistēmām, sagatavot atskaites un palīdzēt veikt administratīvus uzdevumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.microsoft.com/en-us/microsoft-365-copilot/microsoft-copilot-studio/what-is-an-ai-agent |title=What is an AI Agent? |publisher=Microsoft |access-date=2026-09-12}}</ref> MI aģentus iespējams integrēt arī ar uzņēmumu [[uzņēmuma resursu plānošana|ERP]], [[klientu attiecību pārvaldība|CRM]] un citām informācijas sistēmām. Šādos gadījumos aģents var ne tikai analizēt informāciju, bet arī veikt darbības, piemēram, ievadīt datus, sagatavot dokumentus vai aktivizēt noteiktus biznesa procesus. == Riski un ierobežojumi == MI aģentu autonomija rada vairākus drošības un kontroles riskus. Aģents var kļūdaini interpretēt uzdevumu, izmantot neprecīzu informāciju vai veikt lietotāja nodomam neatbilstošas darbības. Uz lielajiem valodas modeļiem balstītiem aģentiem raksturīgs arī tā saukto [[mākslīgā intelekta halucinācija|halucināciju]] risks, kad sistēma rada faktoloģiski nepareizu informāciju. Īpaša nozīme ir aģentu piekļuvei ārējām sistēmām. Ja MI aģentam ir tiesības modificēt datubāzes, nosūtīt ziņojumus vai veikt citas darbības, kļūdains lēmums var radīt reālas sekas. Tādēļ šādās sistēmās izmanto piekļuves tiesību ierobežošanu, darbību reģistrēšanu, cilvēka apstiprinājumu kritiskām darbībām un citus drošības mehānismus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/think/topics/ai-agents |title=What Are AI Agents? |publisher=IBM |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Automatizācija]] mpjcq6e43tg26qa2j0pjb044h5sx3dj 4521213 4521212 2026-09-12T19:11:16Z Votre Provocateur 111653 4521213 wikitext text/x-wiki '''Mākslīgā intelekta aģents''' jeb '''MI aģents''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''AI agent'') ir programmatūras sistēma, kas izmanto [[mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]], lai uztvertu informāciju par savu vidi, pieņemtu lēmumus un veiktu darbības noteikta mērķa sasniegšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cloud.google.com/discover/what-are-ai-agents |title=What are AI agents? |publisher=Google Cloud |access-date=2026-09-12}}</ref> Atšķirībā no tradicionālām automatizācijas sistēmām MI aģenti var patstāvīgi plānot vairāku soļu uzdevumus, izmantot ārējos rīkus un pielāgot savu darbību atkarībā no saņemtās informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/think/topics/ai-agents |title=What Are AI Agents? |publisher=IBM |access-date=2026-09-12}}</ref> Mūsdienu MI aģenti bieži tiek veidoti, izmantojot [[lielais valodas modelis|lielos valodas modeļus]] (LVM). Šādos aģentos valodas modelis var analizēt lietotāja pieprasījumu, sadalīt uzdevumu vairākos posmos un izvēlēties atbilstošus ārējos rīkus, piemēram, [[datubāze]]s, [[meklētājprogramma]]s, [[lietojumprogrammu saskarne|API]] vai citas programmatūras sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://learn.microsoft.com/en-us/startups/build/ai/agents/intro-agents |title=Introduction to AI Agents |publisher=Microsoft Learn |access-date=2026-09-12}}</ref> == Darbības princips == MI aģenta darbību parasti veido vairāki savstarpēji saistīti posmi. Aģents saņem informāciju no lietotāja vai digitālās vides, interpretē to, izvēlas darbības stratēģiju un izmanto pieejamos rīkus uzdevuma izpildei. Sarežģītākās sistēmās var tikt izmantota arī [[datora atmiņa|atmiņa]], kas ļauj saglabāt iepriekšējo darbību rezultātus un izmantot tos turpmāko lēmumu pieņemšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cloud.google.com/resources/core-concepts-ai-agents |title=Core concepts of AI agents |publisher=Google Cloud |access-date=2026-09-12}}</ref> MI aģentiem raksturīga noteikta autonomijas pakāpe. Tie var sadalīt sarežģītu uzdevumu mazākos apakšuzdevumos, noteikt to izpildes secību un izvēlēties piemērotākos līdzekļus rezultāta sasniegšanai. Daļa aģentu var arī novērtēt savu iepriekšējo darbību rezultātus un koriģēt turpmāko darbības plānu. == Veidi == MI aģentus iespējams iedalīt pēc to autonomijas, sarežģītības un izmantotajām tehnoloģijām. Vienkāršākie aģenti darbojas pēc iepriekš definētiem noteikumiem un reaģē uz konkrētiem ievades datiem. Sarežģītāki aģenti izmanto [[mašīnmācīšanās]] modeļus un spēj izvēlēties darbības atkarībā no situācijas. Līdz ar lielo valodas modeļu attīstību plašāk izplatījušies uz LVM balstīti aģenti. Šādi aģenti var sazināties ar lietotāju dabiskajā valodā, analizēt dokumentus, izmantot interneta meklēšanu, izsaukt ārējas programmas un veidot vairākposmu darbības plānus. Pastāv arī '''daudzaģentu sistēmas''' (angļu: ''multi-agent systems''), kurās vairāki specializēti aģenti savstarpēji sadarbojas. Atsevišķi aģenti šādā sistēmā var būt atbildīgi, piemēram, par informācijas meklēšanu, datu analīzi, rezultātu pārbaudi vai gala atbildes sagatavošanu. == Izmantošana == MI aģentus izmanto klientu apkalpošanā, [[programmatūras izstrāde|programmatūras izstrādē]], datu analīzē, uzņēmējdarbības procesu automatizācijā, pētniecībā un informācijas meklēšanā. Uzņēmumu vidē aģenti var analizēt dokumentus, apkopot informāciju no vairākām informācijas sistēmām, sagatavot atskaites un palīdzēt veikt administratīvus uzdevumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.microsoft.com/en-us/microsoft-365-copilot/microsoft-copilot-studio/what-is-an-ai-agent |title=What is an AI Agent? |publisher=Microsoft |access-date=2026-09-12}}</ref> MI aģentus iespējams integrēt arī ar uzņēmumu [[uzņēmuma resursu plānošana|ERP]], [[klientu attiecību pārvaldība|CRM]] un citām informācijas sistēmām. Šādos gadījumos aģents var ne tikai analizēt informāciju, bet arī veikt darbības, piemēram, ievadīt datus, sagatavot dokumentus vai aktivizēt noteiktus biznesa procesus. == Riski un ierobežojumi == MI aģentu autonomija rada vairākus drošības un kontroles riskus. Aģents var kļūdaini interpretēt uzdevumu, izmantot neprecīzu informāciju vai veikt lietotāja nodomam neatbilstošas darbības. Uz lielajiem valodas modeļiem balstītiem aģentiem raksturīgs arī tā saukto [[mākslīgā intelekta halucinācija|halucināciju]] risks, kad sistēma rada faktoloģiski nepareizu informāciju. Īpaša nozīme ir aģentu piekļuvei ārējām sistēmām. Ja MI aģentam ir tiesības modificēt datubāzes, nosūtīt ziņojumus vai veikt citas darbības, kļūdains lēmums var radīt reālas sekas. Tādēļ šādās sistēmās izmanto piekļuves tiesību ierobežošanu, darbību reģistrēšanu, cilvēka apstiprinājumu kritiskām darbībām un citus drošības mehānismus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/think/topics/ai-agents |title=What Are AI Agents? |publisher=IBM |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Automatizācija]] nd5imvh4u91idsyphgzxcjki5mkb776 0 639526 4521214 2026-09-12T19:12:21Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Dziļā mašīnmācīšanās]] 4521214 wikitext text/x-wiki #reDIrect [[Dziļā mašīnmācīšanās]] tud8mxdx9ex5nag5wlcamh63dno7pri 0 639527 4521215 2026-09-12T19:12:52Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Atpakaļizplatīšana''' (angļu: ''backpropagation'') ir algoritms, ko izmanto [[mākslīgais neironu tīkls|mākslīgo neironu tīklu]] apmācībā, lai aprēķinātu kļūdas gradientu attiecībā pret tīkla parametriem. Algoritms darbojas, vispirms aprēķinot neironu tīkla izvadi, bet pēc tam izplatot kļūdas informāciju pretējā virzienā — no izejas slāņa uz iepriekšējiem slāņiem. Iegūtie gradienti tiek izmantoti tīkla svaru koriģēšanai, parasti kop... 4521215 wikitext text/x-wiki '''Atpakaļizplatīšana''' (angļu: ''backpropagation'') ir algoritms, ko izmanto [[mākslīgais neironu tīkls|mākslīgo neironu tīklu]] apmācībā, lai aprēķinātu kļūdas gradientu attiecībā pret tīkla parametriem. Algoritms darbojas, vispirms aprēķinot neironu tīkla izvadi, bet pēc tam izplatot kļūdas informāciju pretējā virzienā — no izejas slāņa uz iepriekšējiem slāņiem. Iegūtie gradienti tiek izmantoti tīkla svaru koriģēšanai, parasti kopā ar [[gradienta nolaišanās]] optimizācijas metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/think/topics/backpropagation |title=What is backpropagation? |publisher=IBM |access-date=2026-09-12}}</ref> Atpakaļizplatīšana ir viena no pamatmetodēm [[dziļā mācīšanās|dziļās mācīšanās]] modeļu apmācībā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mašīnmācīšanās]] [[Kategorija:Neironu tīkli]] f2y2vhwuvvd9gw2rgrebumhtf12qxo6 4521216 4521215 2026-09-12T19:13:08Z Votre Provocateur 111653 4521216 wikitext text/x-wiki '''Atpakaļizplatīšana''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''backpropagation'') ir algoritms, ko izmanto [[mākslīgais neironu tīkls|mākslīgo neironu tīklu]] apmācībā, lai aprēķinātu kļūdas gradientu attiecībā pret tīkla parametriem. Algoritms darbojas, vispirms aprēķinot neironu tīkla izvadi, bet pēc tam izplatot kļūdas informāciju pretējā virzienā — no izejas slāņa uz iepriekšējiem slāņiem. Iegūtie gradienti tiek izmantoti tīkla svaru koriģēšanai, parasti kopā ar [[gradienta nolaišanās]] optimizācijas metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/think/topics/backpropagation |title=What is backpropagation? |publisher=IBM |access-date=2026-09-12}}</ref> Atpakaļizplatīšana ir viena no pamatmetodēm dziļās mācīšanās modeļu apmācībā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mašīnmācīšanās]] [[Kategorija:Neironu tīkli]] kqkbn2co5scyiiufgdfwov1qgiaoj3c 0 639528 4521225 2026-09-12T19:29:51Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Republikas proklamēšana Brazīlijā''' (portugāļu: ''Proclamação da República do Brasil'') bija politisks un militārs apvērsums, kas notika 1889. gada 15. novembrī [[Riodežaneiro]] un izbeidza [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] pastāvēšanu. Tā rezultātā tika gāzts imperators [[Pedro II]], likvidēta monarhija un izveidota federatīva republika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugue... 4521225 wikitext text/x-wiki '''Republikas proklamēšana Brazīlijā''' (portugāļu: ''Proclamação da República do Brasil'') bija politisks un militārs apvērsums, kas notika 1889. gada 15. novembrī [[Riodežaneiro]] un izbeidza [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] pastāvēšanu. Tā rezultātā tika gāzts imperators [[Pedro II]], likvidēta monarhija un izveidota federatīva republika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> Republikas proklamēšanu vadīja armijas virsnieku grupa maršala [[Deodoru da Fonseka|Deodoru da Fonsekas]] vadībā. Notikumi lielā mērā bija saistīti ar pieaugošu neapmierinātību armijā, republikāņu kustības nostiprināšanos un monarhijas politisko krīzi. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrajā pusē Brazīlijas monarhijas politiskā bāze pakāpeniski vājinājās. Pēc [[Paragvajas karš|Paragvajas kara]] armija kļuva politiski ietekmīgāka un arvien biežāk konfliktēja ar civilo valdību. Militārajā vidē izplatījās republikānisma un [[pozitīvisms|pozitīvisma]] idejas, kuru nozīmīgs aizstāvis bija virsnieks [[Benžamins Konstants Botelju di Magaljainss]]. Monarhijas stāvokli vājināja arī konflikts ar daļu zemes īpašnieku elites pēc [[Verdzība Brazīlijā|verdzības]] atcelšanas 1888. gadā. Imperatora meita princese [[Izabela, Brazīlijas princese|Izabela]] 13. maijā parakstīja tā saukto [[Zelta likums|Zelta likumu]], kas bez kompensācijas vergu īpašniekiem pilnībā atcēla verdzību Brazīlijā. Papildu problēmu radīja jautājums par troņa pēctecību. Imperatoram Pedro II nebija dzīva dēla, un paredzamā mantiniece bija princese Izabela. Daļa politiskās elites skeptiski vērtēja gan viņas iespējamo valdīšanu, gan viņas vīra [[Gastons, Ei grāfs|Ei grāfa Gastona]] ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> == 1889. gada 15. novembra notikumi == 1889. gada novembrī militārpersonu un republikāņu politiķu grupa nolēma gāzt premjerministra [[Afonso Selso de Asiss Figeiredu|Ouru Pretu vikonta]] valdību. 15. novembra rītā Deodoru da Fonseka vadīja karaspēku uz armijas štābu Riodežaneiro, kur tika atcelts ministru kabinets. Sākotnēji militārās akcijas galvenais mērķis nebija viennozīmīgi formulēts kā monarhijas likvidēšana. Tomēr republikāņu līderi, tostarp Benžamins Konstants un [[Kintinu Bokajuva]], panāca pāreju uz republikas pasludināšanu. Vēlāk tajā pašā dienā tika izveidota pagaidu valdība Deodoru da Fonsekas vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.al.sp.gov.br/noticia/?id=339614 |title=15 de novembro de 1889 - A República no Brasil |publisher=Assembleia Legislativa do Estado de São Paulo |access-date=2026-09-12}}</ref> Ar 1889. gada 15. novembra dekrētu Nr. 1 Brazīlija tika pasludināta par federatīvu republiku, bet bijušās impērijas provinces tika pārveidotas par federācijas štatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hemeroteca-pdf.bn.gov.br/215554/per215554_1907_00269.pdf |title=Decreto n. 1 de 15 de novembro de 1889 |publisher=Biblioteca Nacional do Brasil |access-date=2026-09-12}}</ref> == Monarhijas krišana == Imperators Pedro II revolūcijas laikā atradās Riodežaneiro un nemēģināja organizēt bruņotu pretošanos. 16. novembrī viņam tika paziņots par monarhijas gāšanu un pavēlēts kopā ar ģimeni atstāt Brazīliju. 17. novembra naktī imperatora ģimene devās trimdā uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://funag.gov.br/loja/download/920-Repertorio_da_Pratica_Brasileira_do_Direito_Internacional_PUblico_1889-1898.pdf |title=Repertório da Prática Brasileira do Direito Internacional Público, 1889–1898 |publisher=Fundação Alexandre de Gusmão |access-date=2026-09-12}}</ref> Monarhijas krišana notika ar salīdzinoši nelielu sabiedrības līdzdalību. Vēstures literatūrā republikas proklamēšanu tādēļ bieži raksturo kā militāru apvērsumu, kurā galvenā loma bija armijas virsniekiem un republikāņu elites pārstāvjiem, nevis plašai tautas kustībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibge.gov.br/biblioteca/visualizacao/livros/liv42899.pdf |title=Uma Breve História das Estatísticas Brasileiras (1822–2002) |publisher=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística |access-date=2026-09-12}}</ref> == Sekas == Pēc republikas proklamēšanas tika izveidota pagaidu valdība ar Deodoru da Fonseku priekšgalā. Provinces tika pārveidotas par štatiem, bet jaunā valsts sākotnēji ieguva nosaukumu '''Brazīlijas Savienotās Valstis''' (portugāļu: ''Estados Unidos do Brasil''). 1891. gadā tika pieņemta pirmā republikāniskā konstitūcija, kas nostiprināja federālu prezidentālu valsts iekārtu un ievērojami paplašināja štatu autonomiju. Deodoru da Fonseka kļuva par pirmo Brazīlijas prezidentu. Republikas proklamēšana iezīmēja sākumu Brazīlijas vēstures periodam, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pirmā Brazīlijas Republika|Pirmo republiku]] jeb Veco republiku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:1889. gads]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Republikānisms]] prbgjjsyxpj1nbgsa4mjhlsonir5hje 4521226 4521225 2026-09-12T19:31:16Z Votre Provocateur 111653 4521226 wikitext text/x-wiki '''Republikas proklamēšana Brazīlijā''' (portugāļu: ''Proclamação da República do Brasil'') bija politisks un militārs apvērsums, kas notika 1889. gada 15. novembrī [[Riodežaneiro]] un izbeidza [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] pastāvēšanu. Tā rezultātā tika gāzts imperators [[Pedru II]], likvidēta monarhija un izveidota federatīva republika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> Republikas proklamēšanu vadīja armijas virsnieku grupa maršala Deodoru da Fonsekas vadībā. Notikumi lielā mērā bija saistīti ar pieaugošu neapmierinātību armijā, republikāņu kustības nostiprināšanos un monarhijas politisko krīzi. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrajā pusē Brazīlijas monarhijas politiskā bāze pakāpeniski vājinājās. Pēc [[Paragvajas karš|Paragvajas kara]] armija kļuva politiski ietekmīgāka un arvien biežāk konfliktēja ar civilo valdību. Militārajā vidē izplatījās republikānisma un [[pozitīvisms|pozitīvisma]] idejas, kuru nozīmīgs aizstāvis bija virsnieks Benžamins Konstants Botelju di Magaljainss. Monarhijas stāvokli vājināja arī konflikts ar daļu zemes īpašnieku elites pēc verdzības atcelšanas 1888. gadā. Imperatora meita princese Izabela 13. maijā parakstīja tā saukto [[Zelta likums|Zelta likumu]], kas bez kompensācijas vergu īpašniekiem pilnībā atcēla verdzību Brazīlijā. Papildu problēmu radīja jautājums par troņa pēctecību. Imperatoram Pedro II nebija dzīva dēla, un paredzamā mantiniece bija princese Izabela. Daļa politiskās elites skeptiski vērtēja gan viņas iespējamo valdīšanu, gan viņas vīra Ei grāfa Gastona ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> == 1889. gada 15. novembra notikumi == 1889. gada novembrī militārpersonu un republikāņu politiķu grupa nolēma gāzt premjerministra Ouru Pretu vikonta valdību. 15. novembra rītā Deodoru da Fonseka vadīja karaspēku uz armijas štābu Riodežaneiro, kur tika atcelts ministru kabinets. Sākotnēji militārās akcijas galvenais mērķis nebija viennozīmīgi formulēts kā monarhijas likvidēšana. Tomēr republikāņu līderi, tostarp Benžamins Konstants un Kintinu Bokajuva, panāca pāreju uz republikas pasludināšanu. Vēlāk tajā pašā dienā tika izveidota pagaidu valdība Deodoru da Fonsekas vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.al.sp.gov.br/noticia/?id=339614 |title=15 de novembro de 1889 - A República no Brasil |publisher=Assembleia Legislativa do Estado de São Paulo |access-date=2026-09-12}}</ref> Ar 1889. gada 15. novembra dekrētu Nr. 1 Brazīlija tika pasludināta par federatīvu republiku, bet bijušās impērijas provinces tika pārveidotas par federācijas štatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hemeroteca-pdf.bn.gov.br/215554/per215554_1907_00269.pdf |title=Decreto n. 1 de 15 de novembro de 1889 |publisher=Biblioteca Nacional do Brasil |access-date=2026-09-12}}</ref> == Monarhijas krišana == Imperators Pedro II revolūcijas laikā atradās Riodežaneiro un nemēģināja organizēt bruņotu pretošanos. 16. novembrī viņam tika paziņots par monarhijas gāšanu un pavēlēts kopā ar ģimeni atstāt Brazīliju. 17. novembra naktī imperatora ģimene devās trimdā uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://funag.gov.br/loja/download/920-Repertorio_da_Pratica_Brasileira_do_Direito_Internacional_PUblico_1889-1898.pdf |title=Repertório da Prática Brasileira do Direito Internacional Público, 1889–1898 |publisher=Fundação Alexandre de Gusmão |access-date=2026-09-12}}</ref> Monarhijas krišana notika ar salīdzinoši nelielu sabiedrības līdzdalību. Vēstures literatūrā republikas proklamēšanu tādēļ bieži raksturo kā militāru apvērsumu, kurā galvenā loma bija armijas virsniekiem un republikāņu elites pārstāvjiem, nevis plašai tautas kustībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibge.gov.br/biblioteca/visualizacao/livros/liv42899.pdf |title=Uma Breve História das Estatísticas Brasileiras (1822–2002) |publisher=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística |access-date=2026-09-12}}</ref> == Sekas == Pēc republikas proklamēšanas tika izveidota pagaidu valdība ar Deodoru da Fonseku priekšgalā. Provinces tika pārveidotas par štatiem, bet jaunā valsts sākotnēji ieguva nosaukumu Brazīlijas Savienotās Valstis ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Estados Unidos do Brasil''). 1891. gadā tika pieņemta pirmā republikāniskā konstitūcija, kas nostiprināja federālu prezidentālu valsts iekārtu un ievērojami paplašināja štatu autonomiju. Deodoru da Fonseka kļuva par pirmo Brazīlijas prezidentu. Republikas proklamēšana iezīmēja sākumu Brazīlijas vēstures periodam, ko vēlāk sāka dēvēt par Pirmo republiku jeb Veco republiku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:1889. gads]] [[Kategorija:Revolūcijas]] brfpvg9wnjuq09dthh06dnh5nln9e3y 4521228 4521226 2026-09-12T19:31:55Z Votre Provocateur 111653 4521228 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Benedito Calixto - Proclamação da República, 1893.jpg|thumb|“Republikas proklamēšana”, 1893. gads, Benedito Kalištu]] '''Republikas proklamēšana Brazīlijā''' (portugāļu: ''Proclamação da República do Brasil'') bija politisks un militārs apvērsums, kas notika 1889. gada 15. novembrī [[Riodežaneiro]] un izbeidza [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] pastāvēšanu. Tā rezultātā tika gāzts imperators [[Pedru II]], likvidēta monarhija un izveidota federatīva republika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> Republikas proklamēšanu vadīja armijas virsnieku grupa maršala Deodoru da Fonsekas vadībā. Notikumi lielā mērā bija saistīti ar pieaugošu neapmierinātību armijā, republikāņu kustības nostiprināšanos un monarhijas politisko krīzi. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrajā pusē Brazīlijas monarhijas politiskā bāze pakāpeniski vājinājās. Pēc [[Paragvajas karš|Paragvajas kara]] armija kļuva politiski ietekmīgāka un arvien biežāk konfliktēja ar civilo valdību. Militārajā vidē izplatījās republikānisma un [[pozitīvisms|pozitīvisma]] idejas, kuru nozīmīgs aizstāvis bija virsnieks Benžamins Konstants Botelju di Magaljainss. Monarhijas stāvokli vājināja arī konflikts ar daļu zemes īpašnieku elites pēc verdzības atcelšanas 1888. gadā. Imperatora meita princese Izabela 13. maijā parakstīja tā saukto [[Zelta likums|Zelta likumu]], kas bez kompensācijas vergu īpašniekiem pilnībā atcēla verdzību Brazīlijā. Papildu problēmu radīja jautājums par troņa pēctecību. Imperatoram Pedro II nebija dzīva dēla, un paredzamā mantiniece bija princese Izabela. Daļa politiskās elites skeptiski vērtēja gan viņas iespējamo valdīšanu, gan viņas vīra Ei grāfa Gastona ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> == 1889. gada 15. novembra notikumi == 1889. gada novembrī militārpersonu un republikāņu politiķu grupa nolēma gāzt premjerministra Ouru Pretu vikonta valdību. 15. novembra rītā Deodoru da Fonseka vadīja karaspēku uz armijas štābu Riodežaneiro, kur tika atcelts ministru kabinets. Sākotnēji militārās akcijas galvenais mērķis nebija viennozīmīgi formulēts kā monarhijas likvidēšana. Tomēr republikāņu līderi, tostarp Benžamins Konstants un Kintinu Bokajuva, panāca pāreju uz republikas pasludināšanu. Vēlāk tajā pašā dienā tika izveidota pagaidu valdība Deodoru da Fonsekas vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.al.sp.gov.br/noticia/?id=339614 |title=15 de novembro de 1889 - A República no Brasil |publisher=Assembleia Legislativa do Estado de São Paulo |access-date=2026-09-12}}</ref> Ar 1889. gada 15. novembra dekrētu Nr. 1 Brazīlija tika pasludināta par federatīvu republiku, bet bijušās impērijas provinces tika pārveidotas par federācijas štatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hemeroteca-pdf.bn.gov.br/215554/per215554_1907_00269.pdf |title=Decreto n. 1 de 15 de novembro de 1889 |publisher=Biblioteca Nacional do Brasil |access-date=2026-09-12}}</ref> == Monarhijas krišana == Imperators Pedro II revolūcijas laikā atradās Riodežaneiro un nemēģināja organizēt bruņotu pretošanos. 16. novembrī viņam tika paziņots par monarhijas gāšanu un pavēlēts kopā ar ģimeni atstāt Brazīliju. 17. novembra naktī imperatora ģimene devās trimdā uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://funag.gov.br/loja/download/920-Repertorio_da_Pratica_Brasileira_do_Direito_Internacional_PUblico_1889-1898.pdf |title=Repertório da Prática Brasileira do Direito Internacional Público, 1889–1898 |publisher=Fundação Alexandre de Gusmão |access-date=2026-09-12}}</ref> Monarhijas krišana notika ar salīdzinoši nelielu sabiedrības līdzdalību. Vēstures literatūrā republikas proklamēšanu tādēļ bieži raksturo kā militāru apvērsumu, kurā galvenā loma bija armijas virsniekiem un republikāņu elites pārstāvjiem, nevis plašai tautas kustībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibge.gov.br/biblioteca/visualizacao/livros/liv42899.pdf |title=Uma Breve História das Estatísticas Brasileiras (1822–2002) |publisher=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística |access-date=2026-09-12}}</ref> == Sekas == Pēc republikas proklamēšanas tika izveidota pagaidu valdība ar Deodoru da Fonseku priekšgalā. Provinces tika pārveidotas par štatiem, bet jaunā valsts sākotnēji ieguva nosaukumu Brazīlijas Savienotās Valstis ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Estados Unidos do Brasil''). 1891. gadā tika pieņemta pirmā republikāniskā konstitūcija, kas nostiprināja federālu prezidentālu valsts iekārtu un ievērojami paplašināja štatu autonomiju. Deodoru da Fonseka kļuva par pirmo Brazīlijas prezidentu. Republikas proklamēšana iezīmēja sākumu Brazīlijas vēstures periodam, ko vēlāk sāka dēvēt par Pirmo republiku jeb Veco republiku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:1889. gads]] [[Kategorija:Revolūcijas]] 1xe9cy0t8jgmcyhbrz0sqrm8egv0h9m 4521229 4521228 2026-09-12T19:32:10Z Votre Provocateur 111653 4521229 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Benedito Calixto - Proclamação da República, 1893.jpg|thumb|“Republikas proklamēšana”, 1893. gads, Benedito Kalištu]] '''Republikas proklamēšana Brazīlijā''' ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Proclamação da República do Brasil'') bija politisks un militārs apvērsums, kas notika 1889. gada 15. novembrī [[Riodežaneiro]] un izbeidza [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] pastāvēšanu. Tā rezultātā tika gāzts imperators [[Pedru II]], likvidēta monarhija un izveidota federatīva republika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> Republikas proklamēšanu vadīja armijas virsnieku grupa maršala Deodoru da Fonsekas vadībā. Notikumi lielā mērā bija saistīti ar pieaugošu neapmierinātību armijā, republikāņu kustības nostiprināšanos un monarhijas politisko krīzi. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrajā pusē Brazīlijas monarhijas politiskā bāze pakāpeniski vājinājās. Pēc [[Paragvajas karš|Paragvajas kara]] armija kļuva politiski ietekmīgāka un arvien biežāk konfliktēja ar civilo valdību. Militārajā vidē izplatījās republikānisma un [[pozitīvisms|pozitīvisma]] idejas, kuru nozīmīgs aizstāvis bija virsnieks Benžamins Konstants Botelju di Magaljainss. Monarhijas stāvokli vājināja arī konflikts ar daļu zemes īpašnieku elites pēc verdzības atcelšanas 1888. gadā. Imperatora meita princese Izabela 13. maijā parakstīja tā saukto [[Zelta likums|Zelta likumu]], kas bez kompensācijas vergu īpašniekiem pilnībā atcēla verdzību Brazīlijā. Papildu problēmu radīja jautājums par troņa pēctecību. Imperatoram Pedro II nebija dzīva dēla, un paredzamā mantiniece bija princese Izabela. Daļa politiskās elites skeptiski vērtēja gan viņas iespējamo valdīšanu, gan viņas vīra Ei grāfa Gastona ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> == 1889. gada 15. novembra notikumi == 1889. gada novembrī militārpersonu un republikāņu politiķu grupa nolēma gāzt premjerministra Ouru Pretu vikonta valdību. 15. novembra rītā Deodoru da Fonseka vadīja karaspēku uz armijas štābu Riodežaneiro, kur tika atcelts ministru kabinets. Sākotnēji militārās akcijas galvenais mērķis nebija viennozīmīgi formulēts kā monarhijas likvidēšana. Tomēr republikāņu līderi, tostarp Benžamins Konstants un Kintinu Bokajuva, panāca pāreju uz republikas pasludināšanu. Vēlāk tajā pašā dienā tika izveidota pagaidu valdība Deodoru da Fonsekas vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.al.sp.gov.br/noticia/?id=339614 |title=15 de novembro de 1889 - A República no Brasil |publisher=Assembleia Legislativa do Estado de São Paulo |access-date=2026-09-12}}</ref> Ar 1889. gada 15. novembra dekrētu Nr. 1 Brazīlija tika pasludināta par federatīvu republiku, bet bijušās impērijas provinces tika pārveidotas par federācijas štatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hemeroteca-pdf.bn.gov.br/215554/per215554_1907_00269.pdf |title=Decreto n. 1 de 15 de novembro de 1889 |publisher=Biblioteca Nacional do Brasil |access-date=2026-09-12}}</ref> == Monarhijas krišana == Imperators Pedro II revolūcijas laikā atradās Riodežaneiro un nemēģināja organizēt bruņotu pretošanos. 16. novembrī viņam tika paziņots par monarhijas gāšanu un pavēlēts kopā ar ģimeni atstāt Brazīliju. 17. novembra naktī imperatora ģimene devās trimdā uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://funag.gov.br/loja/download/920-Repertorio_da_Pratica_Brasileira_do_Direito_Internacional_PUblico_1889-1898.pdf |title=Repertório da Prática Brasileira do Direito Internacional Público, 1889–1898 |publisher=Fundação Alexandre de Gusmão |access-date=2026-09-12}}</ref> Monarhijas krišana notika ar salīdzinoši nelielu sabiedrības līdzdalību. Vēstures literatūrā republikas proklamēšanu tādēļ bieži raksturo kā militāru apvērsumu, kurā galvenā loma bija armijas virsniekiem un republikāņu elites pārstāvjiem, nevis plašai tautas kustībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibge.gov.br/biblioteca/visualizacao/livros/liv42899.pdf |title=Uma Breve História das Estatísticas Brasileiras (1822–2002) |publisher=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística |access-date=2026-09-12}}</ref> == Sekas == Pēc republikas proklamēšanas tika izveidota pagaidu valdība ar Deodoru da Fonseku priekšgalā. Provinces tika pārveidotas par štatiem, bet jaunā valsts sākotnēji ieguva nosaukumu Brazīlijas Savienotās Valstis ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Estados Unidos do Brasil''). 1891. gadā tika pieņemta pirmā republikāniskā konstitūcija, kas nostiprināja federālu prezidentālu valsts iekārtu un ievērojami paplašināja štatu autonomiju. Deodoru da Fonseka kļuva par pirmo Brazīlijas prezidentu. Republikas proklamēšana iezīmēja sākumu Brazīlijas vēstures periodam, ko vēlāk sāka dēvēt par Pirmo republiku jeb Veco republiku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:1889. gads]] [[Kategorija:Revolūcijas]] lg0824wme645n0q9afbllv2aeopzfcq 4521230 4521229 2026-09-12T19:33:04Z Votre Provocateur 111653 4521230 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Benedito Calixto - Proclamação da República, 1893.jpg|thumb|“Republikas proklamēšana”, 1893. gads, Benedito Kalištu]] '''Republikas proklamēšana Brazīlijā''' ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Proclamação da República do Brasil'') bija politisks un militārs apvērsums, kas notika 1889. gada 15. novembrī [[Riodežaneiro]] un izbeidza [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] pastāvēšanu. Tā rezultātā tika gāzts imperators [[Pedru II]], likvidēta monarhija un izveidota federatīva republika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> Republikas proklamēšanu vadīja armijas virsnieku grupa maršala Deodoru da Fonsekas vadībā. Notikumi lielā mērā bija saistīti ar pieaugošu neapmierinātību armijā, republikāņu kustības nostiprināšanos un monarhijas politisko krīzi. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrajā pusē Brazīlijas monarhijas politiskā bāze pakāpeniski vājinājās. Pēc [[Paragvajas karš|Paragvajas kara]] armija kļuva politiski ietekmīgāka un arvien biežāk konfliktēja ar civilo valdību. Militārajā vidē izplatījās republikānisma un [[pozitīvisms|pozitīvisma]] idejas, kuru nozīmīgs aizstāvis bija virsnieks Benžamins Konstants Botelju di Magaljainss. Monarhijas stāvokli vājināja arī konflikts ar daļu zemes īpašnieku elites pēc verdzības atcelšanas 1888. gadā. Imperatora meita princese Izabela 13. maijā parakstīja tā saukto [[Zelta likums|Zelta likumu]], kas bez kompensācijas vergu īpašniekiem pilnībā atcēla verdzību Brazīlijā. Papildu problēmu radīja jautājums par troņa pēctecību. Imperatoram [[Pedru II]] nebija dzīva dēla, un paredzamā mantiniece bija princese Izabela. Daļa politiskās elites skeptiski vērtēja gan viņas iespējamo valdīšanu, gan viņas vīra Ei grāfa Gastona ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> == 1889. gada 15. novembra notikumi == 1889. gada novembrī militārpersonu un republikāņu politiķu grupa nolēma gāzt premjerministra Ouru Pretu vikonta valdību. 15. novembra rītā Deodoru da Fonseka vadīja karaspēku uz armijas štābu Riodežaneiro, kur tika atcelts ministru kabinets. Sākotnēji militārās akcijas galvenais mērķis nebija viennozīmīgi formulēts kā monarhijas likvidēšana. Tomēr republikāņu līderi, tostarp Benžamins Konstants un Kintinu Bokajuva, panāca pāreju uz republikas pasludināšanu. Vēlāk tajā pašā dienā tika izveidota pagaidu valdība Deodoru da Fonsekas vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.al.sp.gov.br/noticia/?id=339614 |title=15 de novembro de 1889 - A República no Brasil |publisher=Assembleia Legislativa do Estado de São Paulo |access-date=2026-09-12}}</ref> Ar 1889. gada 15. novembra dekrētu Nr. 1 Brazīlija tika pasludināta par federatīvu republiku, bet bijušās impērijas provinces tika pārveidotas par federācijas štatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hemeroteca-pdf.bn.gov.br/215554/per215554_1907_00269.pdf |title=Decreto n. 1 de 15 de novembro de 1889 |publisher=Biblioteca Nacional do Brasil |access-date=2026-09-12}}</ref> == Monarhijas krišana == Imperators Pedru II revolūcijas laikā atradās Riodežaneiro un nemēģināja organizēt bruņotu pretošanos. 16. novembrī viņam tika paziņots par monarhijas gāšanu un pavēlēts kopā ar ģimeni atstāt Brazīliju. 17. novembra naktī imperatora ģimene devās trimdā uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://funag.gov.br/loja/download/920-Repertorio_da_Pratica_Brasileira_do_Direito_Internacional_PUblico_1889-1898.pdf |title=Repertório da Prática Brasileira do Direito Internacional Público, 1889–1898 |publisher=Fundação Alexandre de Gusmão |access-date=2026-09-12}}</ref> Monarhijas krišana notika ar salīdzinoši nelielu sabiedrības līdzdalību. Vēstures literatūrā republikas proklamēšanu tādēļ bieži raksturo kā militāru apvērsumu, kurā galvenā loma bija armijas virsniekiem un republikāņu elites pārstāvjiem, nevis plašai tautas kustībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibge.gov.br/biblioteca/visualizacao/livros/liv42899.pdf |title=Uma Breve História das Estatísticas Brasileiras (1822–2002) |publisher=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística |access-date=2026-09-12}}</ref> == Sekas == Pēc republikas proklamēšanas tika izveidota pagaidu valdība ar Deodoru da Fonseku priekšgalā. Provinces tika pārveidotas par štatiem, bet jaunā valsts sākotnēji ieguva nosaukumu Brazīlijas Savienotās Valstis ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Estados Unidos do Brasil''). 1891. gadā tika pieņemta pirmā republikāniskā konstitūcija, kas nostiprināja federālu prezidentālu valsts iekārtu un ievērojami paplašināja štatu autonomiju. Deodoru da Fonseka kļuva par pirmo Brazīlijas prezidentu. Republikas proklamēšana iezīmēja sākumu Brazīlijas vēstures periodam, ko vēlāk sāka dēvēt par Pirmo republiku jeb Veco republiku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:1889. gads]] [[Kategorija:Revolūcijas]] 4cp7o86jfhu14swbu6xyrdkgum5lbfp 0 639529 4521232 2026-09-12T19:34:35Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Valodas revitalizācija''' (angļu: ''language revitalization'') ir apdraudētas vai maz lietotas valodas lietojuma atjaunošanas un nostiprināšanas process. Tās mērķis parasti ir palielināt valodas pratēju skaitu, paplašināt valodas lietošanas jomas un atjaunot tās nodošanu nākamajām paaudzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/annual-review-of-applied-linguistics/article/3-language-revitalization/81D1C3F2232782CCCA08744BE9E17... 4521232 wikitext text/x-wiki '''Valodas revitalizācija''' (angļu: ''language revitalization'') ir apdraudētas vai maz lietotas valodas lietojuma atjaunošanas un nostiprināšanas process. Tās mērķis parasti ir palielināt valodas pratēju skaitu, paplašināt valodas lietošanas jomas un atjaunot tās nodošanu nākamajām paaudzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/annual-review-of-applied-linguistics/article/3-language-revitalization/81D1C3F2232782CCCA08744BE9E17DC8 |title=Language Revitalization |author=Leanne Hinton |publisher=Cambridge University Press |year=2003 |access-date=2026-09-12}}</ref> Valodas revitalizācija visbiežāk tiek īstenota situācijās, kad notiek [[valodas maiņa]] un kopiena pakāpeniski pāriet uz citas, sociāli vai ekonomiski dominējošas valodas lietošanu. Revitalizācijas programmas var ietvert valodas mācīšanu skolās, pieaugušo izglītību, jaunu mācību materiālu un vārdnīcu izstrādi, valodas dokumentēšanu, tās izmantošanu plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē, kā arī valodas lietošanas veicināšanu ģimenēs un vietējās kopienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Metodes == Viena no svarīgākajām revitalizācijas metodēm ir valodas nodošanas atjaunošana starp paaudzēm. Ja bērni valodu atkal sāk apgūt ģimenē vai kopienā, palielinās iespēja, ka tā kļūs par ikdienā lietotu valodu, nevis tikai kultūras mantojuma elementu. Tiek izmantotas arī bilingvālās izglītības programmas, valodas kursi pieaugušajiem, tā sauktās valodas ligzdas pirmsskolas vecuma bērniem un intensīvas valodas apguves programmas. Atsevišķos gadījumos tiek radīta vai standartizēta valodas rakstība, izstrādāta terminoloģija un veidoti digitāli valodas resursi. Mūsdienās arvien lielāku nozīmi iegūst digitālās tehnoloģijas, tostarp elektroniskās vārdnīcas, valodas korpusi, automātiskā tulkošana, runas atpazīšana un [[mākslīgais intelekts]]. Šādi rīki var paplašināt mazāk lietotu valodu klātbūtni digitālajā vidē, tomēr to efektivitāte ir atkarīga no pieejamo valodas datu kvalitātes un apjoma. == Sociālā nozīme == Valodas revitalizācija nav tikai lingvistisks process. Tā bieži ir saistīta ar kopienas identitāti, kultūras mantojuma saglabāšanu un vēsturisko tiesību atjaunošanu. Daudzām pamatiedzīvotāju un minoritāšu kopienām valodas atdzīvināšana ir arī reakcija uz agrāku asimilācijas politiku un valodas lietošanas ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/revitalizing-endangered-languages/why-revitalize/1B2E8278917584D01F975A09ABF56AF7 |title=Why Revitalize? |author=Lenore A. Grenoble |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |access-date=2026-09-12}}</ref> Revitalizācijas panākumi dažādās kopienās būtiski atšķiras. Tie ir atkarīgi no runātāju skaita, sabiedrības attieksmes, valsts valodas politikas, izglītības sistēmas un pašas kopienas iesaistes. Tādēļ nav vienas universālas revitalizācijas metodes, kas būtu vienādi piemērota visām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] [[Kategorija:Valodas politika]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] 5bfj1dvagmp3lslgoyp91y937qa2n0v 4521233 4521232 2026-09-12T19:35:15Z Votre Provocateur 111653 4521233 wikitext text/x-wiki '''Valodas revitalizācija''' ir apdraudētas vai maz lietotas valodas lietojuma atjaunošanas un nostiprināšanas process. Tās mērķis parasti ir palielināt valodas pratēju skaitu, paplašināt valodas lietošanas jomas un atjaunot tās nodošanu nākamajām paaudzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/annual-review-of-applied-linguistics/article/3-language-revitalization/81D1C3F2232782CCCA08744BE9E17DC8 |title=Language Revitalization |author=Leanne Hinton |publisher=Cambridge University Press |year=2003 |access-date=2026-09-12}}</ref> Valodas revitalizācija visbiežāk tiek īstenota situācijās, kad notiek [[valodas maiņa]] un kopiena pakāpeniski pāriet uz citas, sociāli vai ekonomiski dominējošas valodas lietošanu. Revitalizācijas programmas var ietvert valodas mācīšanu skolās, pieaugušo izglītību, jaunu mācību materiālu un vārdnīcu izstrādi, valodas dokumentēšanu, tās izmantošanu plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē, kā arī valodas lietošanas veicināšanu ģimenēs un vietējās kopienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Metodes == Viena no svarīgākajām revitalizācijas metodēm ir valodas nodošanas atjaunošana starp paaudzēm. Ja bērni valodu atkal sāk apgūt ģimenē vai kopienā, palielinās iespēja, ka tā kļūs par ikdienā lietotu valodu, nevis tikai kultūras mantojuma elementu. Tiek izmantotas arī bilingvālās izglītības programmas, valodas kursi pieaugušajiem, tā sauktās valodas ligzdas pirmsskolas vecuma bērniem un intensīvas valodas apguves programmas. Atsevišķos gadījumos tiek radīta vai standartizēta valodas rakstība, izstrādāta terminoloģija un veidoti digitāli valodas resursi. Mūsdienās arvien lielāku nozīmi iegūst digitālās tehnoloģijas, tostarp elektroniskās vārdnīcas, valodas korpusi, automātiskā tulkošana, runas atpazīšana un [[mākslīgais intelekts]]. Šādi rīki var paplašināt mazāk lietotu valodu klātbūtni digitālajā vidē, tomēr to efektivitāte ir atkarīga no pieejamo valodas datu kvalitātes un apjoma. == Sociālā nozīme == Valodas revitalizācija nav tikai lingvistisks process. Tā bieži ir saistīta ar kopienas identitāti, kultūras mantojuma saglabāšanu un vēsturisko tiesību atjaunošanu. Daudzām pamatiedzīvotāju un minoritāšu kopienām valodas atdzīvināšana ir arī reakcija uz agrāku asimilācijas politiku un valodas lietošanas ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/revitalizing-endangered-languages/why-revitalize/1B2E8278917584D01F975A09ABF56AF7 |title=Why Revitalize? |author=Lenore A. Grenoble |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |access-date=2026-09-12}}</ref> Revitalizācijas panākumi dažādās kopienās būtiski atšķiras. Tie ir atkarīgi no runātāju skaita, sabiedrības attieksmes, valsts valodas politikas, izglītības sistēmas un pašas kopienas iesaistes. Tādēļ nav vienas universālas revitalizācijas metodes, kas būtu vienādi piemērota visām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] [[Kategorija:Valodas politika]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] 3f0xaciz5ap5mg5a9he8azaiucufcpd 4521234 4521233 2026-09-12T19:37:28Z Votre Provocateur 111653 4521234 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Shakspeare1816.png|thumb|1816. gada [[Ebreju valoda|ivrita]] [[Tulkošana|tulkojums]] monologam <nowiki>''</nowiki>Are at this hour asleep!<nowiki>''</nowiki> no [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas ''Henrijs IV, 2. daļa'', ko veicis Solomons Lēvisons. Ivritas revitalizācija ir vienīgais sekmīgais valodas atdzimšanas piemērs.<ref name="GrenobleWhaley" />]] '''Valodas revitalizācija''' ir apdraudētas vai maz lietotas valodas lietojuma atjaunošanas un nostiprināšanas process. Tās mērķis parasti ir palielināt valodas pratēju skaitu, paplašināt valodas lietošanas jomas un atjaunot tās nodošanu nākamajām paaudzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/annual-review-of-applied-linguistics/article/3-language-revitalization/81D1C3F2232782CCCA08744BE9E17DC8 |title=Language Revitalization |author=Leanne Hinton |publisher=Cambridge University Press |year=2003 |access-date=2026-09-12}}</ref> Valodas revitalizācija visbiežāk tiek īstenota situācijās, kad notiek [[valodas maiņa]] un kopiena pakāpeniski pāriet uz citas, sociāli vai ekonomiski dominējošas valodas lietošanu. Revitalizācijas programmas var ietvert valodas mācīšanu skolās, pieaugušo izglītību, jaunu mācību materiālu un vārdnīcu izstrādi, valodas dokumentēšanu, tās izmantošanu plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē, kā arī valodas lietošanas veicināšanu ģimenēs un vietējās kopienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Metodes == Viena no svarīgākajām revitalizācijas metodēm ir valodas nodošanas atjaunošana starp paaudzēm. Ja bērni valodu atkal sāk apgūt ģimenē vai kopienā, palielinās iespēja, ka tā kļūs par ikdienā lietotu valodu, nevis tikai kultūras mantojuma elementu. Tiek izmantotas arī bilingvālās izglītības programmas, valodas kursi pieaugušajiem, tā sauktās valodas ligzdas pirmsskolas vecuma bērniem un intensīvas valodas apguves programmas. Atsevišķos gadījumos tiek radīta vai standartizēta valodas rakstība, izstrādāta terminoloģija un veidoti digitāli valodas resursi. Mūsdienās arvien lielāku nozīmi iegūst digitālās tehnoloģijas, tostarp elektroniskās vārdnīcas, valodas korpusi, automātiskā tulkošana, runas atpazīšana un [[mākslīgais intelekts]]. Šādi rīki var paplašināt mazāk lietotu valodu klātbūtni digitālajā vidē, tomēr to efektivitāte ir atkarīga no pieejamo valodas datu kvalitātes un apjoma. == Sociālā nozīme == Valodas revitalizācija nav tikai lingvistisks process. Tā bieži ir saistīta ar kopienas identitāti, kultūras mantojuma saglabāšanu un vēsturisko tiesību atjaunošanu. Daudzām pamatiedzīvotāju un minoritāšu kopienām valodas atdzīvināšana ir arī reakcija uz agrāku asimilācijas politiku un valodas lietošanas ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/revitalizing-endangered-languages/why-revitalize/1B2E8278917584D01F975A09ABF56AF7 |title=Why Revitalize? |author=Lenore A. Grenoble |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |access-date=2026-09-12}}</ref> Revitalizācijas panākumi dažādās kopienās būtiski atšķiras. Tie ir atkarīgi no runātāju skaita, sabiedrības attieksmes, valsts valodas politikas, izglītības sistēmas un pašas kopienas iesaistes. Tādēļ nav vienas universālas revitalizācijas metodes, kas būtu vienādi piemērota visām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] [[Kategorija:Valodas politika]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] euvc1z1sk9ebok7780ct18r6k3zkkis 4521346 4521234 2026-09-13T06:36:12Z Kikos 3705 4521346 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Shakspeare1816.png|thumb|1816. gada [[Ebreju valoda|ivrita]] [[Tulkošana|tulkojums]] monologam <nowiki>''</nowiki>Are at this hour asleep!<nowiki>''</nowiki> no [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas ''Henrijs IV, 2. daļa'', ko veicis Solomons Lēvisons. Ivrita revitalizācija ir vienīgais sekmīgais valodas atdzimšanas piemērs.]] '''Valodas revitalizācija''' ir apdraudētas vai maz lietotas valodas lietojuma atjaunošanas un nostiprināšanas process. Tās mērķis parasti ir palielināt valodas pratēju skaitu, paplašināt valodas lietošanas jomas un atjaunot tās nodošanu nākamajām paaudzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/annual-review-of-applied-linguistics/article/3-language-revitalization/81D1C3F2232782CCCA08744BE9E17DC8 |title=Language Revitalization |author=Leanne Hinton |publisher=Cambridge University Press |year=2003 |access-date=2026-09-12}}</ref> Valodas revitalizācija visbiežāk tiek īstenota situācijās, kad notiek [[valodas maiņa]] un kopiena pakāpeniski pāriet uz citas, sociāli vai ekonomiski dominējošas valodas lietošanu. Revitalizācijas programmas var ietvert valodas mācīšanu skolās, pieaugušo izglītību, jaunu mācību materiālu un vārdnīcu izstrādi, valodas dokumentēšanu, tās izmantošanu plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē, kā arī valodas lietošanas veicināšanu ģimenēs un vietējās kopienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Metodes == Viena no svarīgākajām revitalizācijas metodēm ir valodas nodošanas atjaunošana starp paaudzēm. Ja bērni valodu atkal sāk apgūt ģimenē vai kopienā, palielinās iespēja, ka tā kļūs par ikdienā lietotu valodu, nevis tikai kultūras mantojuma elementu. Tiek izmantotas arī bilingvālās izglītības programmas, valodas kursi pieaugušajiem, tā sauktās valodas ligzdas pirmsskolas vecuma bērniem un intensīvas valodas apguves programmas. Atsevišķos gadījumos tiek radīta vai standartizēta valodas rakstība, izstrādāta terminoloģija un veidoti digitāli valodas resursi. Mūsdienās arvien lielāku nozīmi iegūst digitālās tehnoloģijas, tostarp elektroniskās vārdnīcas, valodas korpusi, automātiskā tulkošana, runas atpazīšana un [[mākslīgais intelekts]]. Šādi rīki var paplašināt mazāk lietotu valodu klātbūtni digitālajā vidē, tomēr to efektivitāte ir atkarīga no pieejamo valodas datu kvalitātes un apjoma. == Sociālā nozīme == Valodas revitalizācija nav tikai lingvistisks process. Tā bieži ir saistīta ar kopienas identitāti, kultūras mantojuma saglabāšanu un vēsturisko tiesību atjaunošanu. Daudzām pamatiedzīvotāju un minoritāšu kopienām valodas atdzīvināšana ir arī reakcija uz agrāku asimilācijas politiku un valodas lietošanas ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/revitalizing-endangered-languages/why-revitalize/1B2E8278917584D01F975A09ABF56AF7 |title=Why Revitalize? |author=Lenore A. Grenoble |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |access-date=2026-09-12}}</ref> Revitalizācijas panākumi dažādās kopienās būtiski atšķiras. Tie ir atkarīgi no runātāju skaita, sabiedrības attieksmes, valsts valodas politikas, izglītības sistēmas un pašas kopienas iesaistes. Tādēļ nav vienas universālas revitalizācijas metodes, kas būtu vienādi piemērota visām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/saving-languages/issues-in-language-revitalization/5156695F3D6D4F9F387D25E6974E7980 |title=Issues in language revitalization |author=Lenore A. Grenoble; Lindsay J. Whaley |publisher=Cambridge University Press |year=2005 |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] [[Kategorija:Valodas politika]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] 5xkxdp25f84ifmhve3sq8cj2u6p7jvr 0 639530 4521242 2026-09-12T19:50:53Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Naudas infokaste | currency_name = Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms | using_countries = {{AAE}} | subunit_ratio_1 = 1/100 | subunit_name_1 = fils | symbol = AED | used_coins = 25, 50 filsi, 1 dirhēms | used_banknotes = 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500, 1000 dirhēmi | issuing_authority = [[Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka]] }} '''Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms''' (arābu: درهم إماراتي; starptautiskais apzīmējums — '''AED''') ir Apvienotie Arābu... 4521242 wikitext text/x-wiki {{Naudas infokaste | currency_name = Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms | using_countries = {{AAE}} | subunit_ratio_1 = 1/100 | subunit_name_1 = fils | symbol = AED | used_coins = 25, 50 filsi, 1 dirhēms | used_banknotes = 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500, 1000 dirhēmi | issuing_authority = [[Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka]] }} '''Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms''' (arābu: درهم إماراتي; starptautiskais apzīmējums — '''AED''') ir [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] oficiālā valūta. Viens dirhēms sastāv no 100 filsiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rulebook.centralbank.ae/en/rulebook/article-52-currency-unit |title=Currency Unit |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> Dirhēms tika ieviests 1973. gadā, aizstājot iepriekš dažādos emirātos izmantotās valūtas. Pirmās Apvienoto Arābu Emirātu banknotes izlaida AAE Valūtas padome, bet kopš 1980. gadiem naudas emisiju nodrošina [[Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/ |title=Currency and Coins |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> Dirhēma maiņas kurss ir piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]]. Kopš 1997. gada noteiktais centrālais kurss ir 1 ASV dolārs = 3,6725 dirhēmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dmo.dof.gov.ae/dl/pdf/e2832fe644c247afbffdb327476e0043 |title=Monetary and Exchange Rate Policy |publisher=Government of Dubai |access-date=2026-09-12}}</ref> == Naudas zīmes == Apgrozībā tiek izmantotas 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500 un 1000 dirhēmu banknotes, kā arī 25 un 50 filsu un 1 dirhēma monētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://u.ae/en/about-the-uae/fact-sheet |title=UAE Fact Sheet |publisher=The Official Platform of the UAE Government |access-date=2026-09-12}}</ref> Jaunākās banknošu sērijas pakāpeniski tiek izgatavotas no polimēra; tostarp 50 dirhēmu polimēra banknote tika ieviesta 2021. gadā, bet 5, 10 un 1000 dirhēmu banknotes — 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/circulated-currency/ |title=Circulated Currency |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> == Ārējās saites == * [https://www.centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/ Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka — valūta un monētas] * [https://www.centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/circulated-currency/ Apgrozībā esošās AAE banknotes un monētas] * [https://u.ae/en/about-the-uae/fact-sheet Apvienoto Arābu Emirātu valdības informācija] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu ekonomika]] [[Kategorija:Āzijas naudasvienības]] [[Kategorija:Nacionālās valūtas]] [[Kategorija:Dirhēms]] 0xcoz9e55c9jh2lh6ctyunwc965g52a 4521243 4521242 2026-09-12T19:51:10Z Votre Provocateur 111653 4521243 wikitext text/x-wiki {{Naudas infokaste | currency_name = Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms | using_countries = {{AAE}} | subunit_ratio_1 = 1/100 | subunit_name_1 = fils | symbol = AED | used_coins = 25, 50 filsi, 1 dirhēms | used_banknotes = 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500, 1000 dirhēmi | issuing_authority = [[Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka]] }} '''Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms''' (arābu: درهم إماراتي; starptautiskais apzīmējums — '''AED''') ir [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] oficiālā valūta. Viens dirhēms sastāv no 100 filsiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rulebook.centralbank.ae/en/rulebook/article-52-currency-unit |title=Currency Unit |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> Dirhēms tika ieviests 1973. gadā, aizstājot iepriekš dažādos emirātos izmantotās valūtas. Pirmās Apvienoto Arābu Emirātu banknotes izlaida AAE Valūtas padome, bet kopš 1980. gadiem naudas emisiju nodrošina [[Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/ |title=Currency and Coins |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> Dirhēma maiņas kurss ir piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]]. Kopš 1997. gada noteiktais centrālais kurss ir 1 ASV dolārs = 3,6725 dirhēmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dmo.dof.gov.ae/dl/pdf/e2832fe644c247afbffdb327476e0043 |title=Monetary and Exchange Rate Policy |publisher=Government of Dubai |access-date=2026-09-12}}</ref> == Naudas zīmes == Apgrozībā tiek izmantotas 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500 un 1000 dirhēmu banknotes, kā arī 25 un 50 filsu un 1 dirhēma monētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://u.ae/en/about-the-uae/fact-sheet |title=UAE Fact Sheet |publisher=The Official Platform of the UAE Government |access-date=2026-09-12}}</ref> Jaunākās banknošu sērijas pakāpeniski tiek izgatavotas no polimēra; tostarp 50 dirhēmu polimēra banknote tika ieviesta 2021. gadā, bet 5, 10 un 1000 dirhēmu banknotes — 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/circulated-currency/ |title=Circulated Currency |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/ Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka — valūta un monētas] * [https://www.centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/circulated-currency/ Apgrozībā esošās AAE banknotes un monētas] * [https://u.ae/en/about-the-uae/fact-sheet Apvienoto Arābu Emirātu valdības informācija] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu ekonomika]] [[Kategorija:Āzijas naudasvienības]] [[Kategorija:Nacionālās valūtas]] [[Kategorija:Dirhēms]] 5r7aygeevwch019fny1a51cg1dgj0ql 4521244 4521243 2026-09-12T19:51:51Z Votre Provocateur 111653 4521244 wikitext text/x-wiki {{Naudas infokaste | currency_name = Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms | using_countries = {{AAE}} | subunit_ratio_1 = 1/100 | subunit_name_1 = fils | symbol = AED | used_coins = 25, 50 filsi, 1 dirhēms | used_banknotes = 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500, 1000 dirhēmi | issuing_authority = [[Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka]] }} '''Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms''' (arābu: درهم إماراتي; starptautiskais apzīmējums — '''AED''') ir [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] oficiālā valūta. Viens dirhēms sastāv no 100 filsiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rulebook.centralbank.ae/en/rulebook/article-52-currency-unit |title=Currency Unit |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> Dirhēms tika ieviests 1973. gadā, aizstājot iepriekš dažādos emirātos izmantotās valūtas. Pirmās Apvienoto Arābu Emirātu banknotes izlaida AAE Valūtas padome, bet kopš 1980. gadiem naudas emisiju nodrošina Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/ |title=Currency and Coins |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> Dirhēma maiņas kurss ir piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]]. Kopš 1997. gada noteiktais centrālais kurss ir 1 ASV dolārs = 3,6725 dirhēmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dmo.dof.gov.ae/dl/pdf/e2832fe644c247afbffdb327476e0043 |title=Monetary and Exchange Rate Policy |publisher=Government of Dubai |access-date=2026-09-12}}</ref> == Naudas zīmes == Apgrozībā tiek izmantotas 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500 un 1000 dirhēmu banknotes, kā arī 25 un 50 filsu un 1 dirhēma monētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://u.ae/en/about-the-uae/fact-sheet |title=UAE Fact Sheet |publisher=The Official Platform of the UAE Government |access-date=2026-09-12}}</ref> Jaunākās banknošu sērijas pakāpeniski tiek izgatavotas no polimēra; tostarp 50 dirhēmu polimēra banknote tika ieviesta 2021. gadā, bet 5, 10 un 1000 dirhēmu banknotes — 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/circulated-currency/ |title=Circulated Currency |publisher=Central Bank of the UAE |access-date=2026-09-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/ Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka — valūta un monētas] * [https://www.centralbank.ae/en/our-operations/currency-and-coins/circulated-currency/ Apgrozībā esošās AAE banknotes un monētas] * [https://u.ae/en/about-the-uae/fact-sheet Apvienoto Arābu Emirātu valdības informācija] [[Kategorija:Nacionālās valūtas]] omvh9qjobkda7j0gfrbth9r4zo3x29t 3 639542 4521268 2026-09-12T20:48:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4521268 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Normi B79}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.48 (EEST) fixllhz6i67ihm30wt3vw9674s3crty 3 639543 4521274 2026-09-12T21:35:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4521274 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ivorymoonbloom}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.35 (EEST) s1nuf67rdim2yi7jjh5r8m0e6fb3fmf 0 639544 4521276 2026-09-12T21:38:46Z Tankists 100139 Jauna lapa: '''Apakšpalāta'''<ref name="appal">{{tīmekļa atsauce |title=apakšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''apakšnams'''<ref name="apnam">{{tīmekļa atsauce |title=apakšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām palātām Divpalātu parlaments|divpalāt... 4521276 wikitext text/x-wiki '''Apakšpalāta'''<ref name="appal">{{tīmekļa atsauce |title=apakšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''apakšnams'''<ref name="apnam">{{tīmekļa atsauce |title=apakšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām palātām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamentos]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=Bicameralism |date=1997 |first=George |last=Tsebelis|author-link=George Tsebelis}}</ref> Otru palātu sauc par [[Augšpalāta|augšpalātu]] jeb augšnamu. Lai gan parlamenta apakšpalātu parasti uzskata par struktūru "zem" augšpalātas, daudzos [[Likumdošanas vara|likumdevējos]] visā pasaulē tai ir lielāka vara nekā augšpalātai vai citāda ievērojama politiska ietekme. Apakšpalātu ievēl tauta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumi, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> == Kopīgas īpašības == Salīdzinot ar augšpalātu, apakšpalātām bieži ir noteiktas iezīmes (lai gan tās atšķiras atkarībā no valsts). === Pilnvaras === [[Parlamentārisms|Parlamentārā sistēmā]] apakšpalātai: * Parasti ir daudz lielāka politiskā vara augšpalātas pilnvaru ierobežojumu dēļ. ** Izņēmumi ir [[Austrālija]], [[Itālija]] un [[Rumānija]], kur starp augšpalātām un apakšpalātām vara ir sadalīta proporcionāli. * Apakšpalāta var dažādos veidos ignorēt augšpalātu, piemēram, [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Japānas Pārstāvju palāta]] var ignorēt [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palātu]] ar 2/3 balsu vairākumu par parastajiem likumdošanas aktiem. * Var [[Uzticības balsojums|balsot par uzticības izteikšanu]] [[valdība]]i un atkarībā no valsts balsot par vai pret jebkuru izvirzīto valdības vadītāja kandidātu parlamenta sasaukuma sākumā. [[Prezidentālisms|Prezidentālā sistēmā]] apakšpalātai parasti ir: * Ekskluzīvas tiesības atsaukt [[izpildvara]]s amatpersonu no amata; pēc tam augšpalāta lemj par [[Impīčments|impīčmenta]] procedūras uzsākšanu. === Statuss === Apakšpalāta: * Parlamentārā sistēmā izpildvara apakšpalātu var atlaist, lai gan pastāv izņēmumi, piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. * Ir pilnīga vai liela kontrole pār budžetu, valsts nodrošinājuma plānošanu un [[Monetārā politika|monetārajiem]] likumiem. * Parasti ir zemāks kandidēšanas vecums nekā augšpalātā (valstīs ar atšķirīgu kandidēšanas vecumu parlamenta palātām). * Deputātu mandātu ziņā daudzskaitlīgāka nekā augšpalāta. ** [[Apvienotās Karalistes parlaments]] šājā ziņā ir ievērojams izņēmums. Apakšpalātas deputāti: * Tiek ievēlēti [[Tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], savukārt augšpalātas deputāti var ieņemt amatu tiešu vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešu vēlēšanu]], iecelšanas vai mantošanas ceļā. * Mēdz tikt ievēlēti biežāk un uzreiz, nevis pakāpeniski kā augšpalātas gadījumā * Parasti deputātu skaits ir [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionāls]] attiecīgo [[Administratīvais iedalījums|administratīvo rajonu]] iedzīvotāju skaitam, atšķirībā no augšpalātas, lai gan tā nav obligāta prasība. Parasti valdībai ir jāiesniedz [[Valsts budžets|valsts budžeta]] likumprojekts apakšpalātai, kurai tas ir jāapstiprina. Ir plaši izplatīta prakse, ka ieņēmumu (apropriāciju) likumprojekti tiek iesniegti apakšpalātā. Ievērojams izņēmums ir [[Rietumvirdžīnijas Delegātu palāta]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kas ļauj ieņēmumu likumprojektus iesniegt jebkurā palātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=West Virginia Constitution |url=http://www.wvlegislature.gov/WVCODE/WV_CON.cfm |access-date=22 February 2021 |website=West Virginia Legislature}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] 2m8y30sry8udvgjkcm24gtphjdwmo1w 4521278 4521276 2026-09-12T21:40:24Z Tankists 100139 4521278 wikitext text/x-wiki '''Apakšpalāta'''<ref name="appal">{{tīmekļa atsauce |title=apakšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''apakšnams'''<ref name="apnam">{{tīmekļa atsauce |title=apakšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām palātām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamentā]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=Bicameralism |date=1997 |first=George |last=Tsebelis|author-link=George Tsebelis}}</ref> Otru palātu sauc par [[Augšpalāta|augšpalātu]] jeb augšnamu. Lai gan parlamenta apakšpalātu parasti uzskata par struktūru "zem" augšpalātas, daudzos [[Likumdošanas vara|likumdevējos]] visā pasaulē tai ir lielāka vara nekā augšpalātai vai citāda ievērojama politiska ietekme. Apakšpalātu ievēl tauta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumi, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> == Kopīgas īpašības == Salīdzinot ar augšpalātu, apakšpalātām bieži ir noteiktas iezīmes (lai gan tās atšķiras atkarībā no valsts). === Pilnvaras === [[Parlamentārisms|Parlamentārā sistēmā]] apakšpalātai: * Parasti ir daudz lielāka politiskā vara augšpalātas pilnvaru ierobežojumu dēļ. ** Izņēmumi ir [[Austrālija]], [[Itālija]] un [[Rumānija]], kur starp augšpalātām un apakšpalātām vara ir sadalīta proporcionāli. * Apakšpalāta var dažādos veidos ignorēt augšpalātu, piemēram, [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Japānas Pārstāvju palāta]] var ignorēt [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palātu]] ar 2/3 balsu vairākumu par parastajiem likumdošanas aktiem. * Var [[Uzticības balsojums|balsot par uzticības izteikšanu]] [[valdība]]i un atkarībā no valsts balsot par vai pret jebkuru izvirzīto valdības vadītāja kandidātu parlamenta sasaukuma sākumā. [[Prezidentālisms|Prezidentālā sistēmā]] apakšpalātai parasti ir: * Ekskluzīvas tiesības atsaukt [[izpildvara]]s amatpersonu no amata; pēc tam augšpalāta lemj par [[Impīčments|impīčmenta]] procedūras uzsākšanu. === Statuss === Apakšpalāta: * Parlamentārā sistēmā izpildvara apakšpalātu var atlaist, lai gan pastāv izņēmumi, piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. * Ir pilnīga vai liela kontrole pār budžetu, valsts nodrošinājuma plānošanu un [[Monetārā politika|monetārajiem]] likumiem. * Parasti ir zemāks kandidēšanas vecums nekā augšpalātā (valstīs ar atšķirīgu kandidēšanas vecumu parlamenta palātām). * Deputātu mandātu ziņā daudzskaitlīgāka nekā augšpalāta. ** [[Apvienotās Karalistes parlaments]] šājā ziņā ir ievērojams izņēmums. Apakšpalātas deputāti: * Tiek ievēlēti [[Tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], savukārt augšpalātas deputāti var ieņemt amatu tiešu vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešu vēlēšanu]], iecelšanas vai mantošanas ceļā. * Mēdz tikt ievēlēti biežāk un uzreiz, nevis pakāpeniski kā augšpalātas gadījumā * Parasti deputātu skaits ir [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionāls]] attiecīgo [[Administratīvais iedalījums|administratīvo rajonu]] iedzīvotāju skaitam, atšķirībā no augšpalātas, lai gan tā nav obligāta prasība. Parasti valdībai ir jāiesniedz [[Valsts budžets|valsts budžeta]] likumprojekts apakšpalātai, kurai tas ir jāapstiprina. Ir plaši izplatīta prakse, ka ieņēmumu (apropriāciju) likumprojekti tiek iesniegti apakšpalātā. Ievērojams izņēmums ir [[Rietumvirdžīnijas Delegātu palāta]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kas ļauj ieņēmumu likumprojektus iesniegt jebkurā palātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=West Virginia Constitution |url=http://www.wvlegislature.gov/WVCODE/WV_CON.cfm |access-date=22 February 2021 |website=West Virginia Legislature}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] 9u219kx9j5l8l6qfqkl48kx5sn439vw 4521279 4521278 2026-09-12T21:42:25Z Tankists 100139 4521279 wikitext text/x-wiki '''Apakšpalāta'''<ref name="appal">{{tīmekļa atsauce |title=apakšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''apakšnams'''<ref name="apnam">{{tīmekļa atsauce |title=apakšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām palātām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamentā]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=Bicameralism |date=1997 |first=George |last=Tsebelis|author-link=George Tsebelis}}</ref> Otru palātu sauc par [[Augšpalāta|augšpalātu]] jeb augšnamu. Lai gan parlamenta apakšpalātu parasti uzskata par struktūru "zem" augšpalātas, daudzos [[Likumdošanas vara|likumdevējos]] visā pasaulē tai ir lielāka vara nekā augšpalātai vai citāda ievērojama politiska ietekme. Apakšpalātu ievēl tauta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumi, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> == Kopīgas īpašības == Salīdzinot ar augšpalātu, apakšpalātām bieži ir noteiktas iezīmes (lai gan tās atšķiras atkarībā no valsts). === Pilnvaras === [[Parlamentārisms|Parlamentārā sistēmā]] apakšpalātai: * Parasti ir daudz lielāka politiskā vara augšpalātas pilnvaru ierobežojumu dēļ. ** Izņēmumi ir [[Austrālija]], [[Itālija]] un [[Rumānija]], kur starp augšpalātām un apakšpalātām vara ir sadalīta proporcionāli. * Apakšpalāta var dažādos veidos ignorēt augšpalātu, piemēram, [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Japānas Pārstāvju palāta]] var ignorēt [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palātu]] ar 2/3 balsu vairākumu par parastajiem likumdošanas aktiem. * Var [[Uzticības balsojums|balsot par uzticības izteikšanu]] [[valdība]]i un atkarībā no valsts balsot par vai pret jebkuru izvirzīto valdības vadītāja kandidātu parlamenta sasaukuma sākumā. [[Prezidentālisms|Prezidentālā sistēmā]] apakšpalātai parasti ir: * Ekskluzīvas tiesības atsaukt [[izpildvara]]s amatpersonu no amata; pēc tam augšpalāta lemj par [[Impīčments|impīčmenta]] procedūras uzsākšanu. === Statuss === Apakšpalāta: * Parlamentārā sistēmā izpildvara apakšpalātu var atlaist, lai gan pastāv izņēmumi, piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. * Ir pilnīga vai liela kontrole pār budžetu, valsts nodrošinājuma plānošanu un [[Monetārā politika|monetārajiem]] likumiem. * Parasti ir zemāks kandidēšanas vecums nekā augšpalātā (valstīs ar atšķirīgu kandidēšanas vecumu parlamenta palātām). * Deputātu mandātu ziņā daudzskaitlīgāka nekā augšpalāta. ** [[Apvienotās Karalistes parlaments]] šājā ziņā ir ievērojams izņēmums. Apakšpalātas deputāti: * Tiek ievēlēti [[Tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], savukārt augšpalātas deputāti var ieņemt amatu tiešu vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešu vēlēšanu]], iecelšanas vai mantošanas ceļā. * Mēdz tikt ievēlēti biežāk un uzreiz, nevis pakāpeniski kā augšpalātas gadījumā * Parasti deputātu skaits ir [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionāls]] attiecīgo [[Administratīvais iedalījums|administratīvo rajonu]] iedzīvotāju skaitam, atšķirībā no augšpalātas, lai gan tā nav obligāta prasība. Parasti valdībai ir jāiesniedz [[Valsts budžets|valsts budžeta]] likumprojekts apakšpalātai, kurai tas ir jāapstiprina. Ir plaši izplatīta prakse, ka ieņēmumu (apropriāciju) likumprojekti tiek iesniegti apakšpalātā. Ievērojams izņēmums ir [[Rietumvirdžīnijas Delegātu palāta]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kas ļauj ieņēmumu likumprojektus iesniegt jebkurā palātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=West Virginia Constitution |url=http://www.wvlegislature.gov/WVCODE/WV_CON.cfm |access-date=22 February 2021 |website=West Virginia Legislature}}</ref> == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] 8u5bw3rrx4qbsfd0ao6etqvoas2etul 4521295 4521279 2026-09-12T23:13:08Z Tankists 100139 4521295 wikitext text/x-wiki '''Apakšpalāta'''<ref name="appal">{{tīmekļa atsauce |title=apakšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''apakšnams'''<ref name="apnam">{{tīmekļa atsauce |title=apakšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām palātām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamentā]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=Bicameralism |date=1997 |first=George |last=Tsebelis|author-link=George Tsebelis}}</ref> Otru palātu sauc par [[Augšpalāta|augšpalātu]] jeb augšnamu. Lai gan parlamenta apakšpalātu parasti uzskata par struktūru "zem" augšpalātas, daudzos [[Likumdošanas vara|likumdevējos]] visā pasaulē tai ir lielāka vara nekā augšpalātai vai citāda ievērojama politiska ietekme. Apakšpalātu ievēl tauta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> == Kopīgas īpašības == Salīdzinot ar augšpalātu, apakšpalātām bieži ir noteiktas iezīmes (lai gan tās atšķiras atkarībā no valsts). === Pilnvaras === [[Parlamentārisms|Parlamentārā sistēmā]] apakšpalātai: * Parasti ir daudz lielāka politiskā vara augšpalātas pilnvaru ierobežojumu dēļ. ** Izņēmumi ir [[Austrālija]], [[Itālija]] un [[Rumānija]], kur starp augšpalātām un apakšpalātām vara ir sadalīta proporcionāli. * Apakšpalāta var dažādos veidos ignorēt augšpalātu, piemēram, [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Japānas Pārstāvju palāta]] var ignorēt [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palātu]] ar 2/3 balsu vairākumu par parastajiem likumdošanas aktiem. * Var [[Uzticības balsojums|balsot par uzticības izteikšanu]] [[valdība]]i un atkarībā no valsts balsot par vai pret jebkuru izvirzīto valdības vadītāja kandidātu parlamenta sasaukuma sākumā. [[Prezidentālisms|Prezidentālā sistēmā]] apakšpalātai parasti ir: * Ekskluzīvas tiesības atsaukt [[izpildvara]]s amatpersonu no amata; pēc tam augšpalāta lemj par [[Impīčments|impīčmenta]] procedūras uzsākšanu. === Statuss === Apakšpalāta: * Parlamentārā sistēmā izpildvara apakšpalātu var atlaist, lai gan pastāv izņēmumi, piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. * Ir pilnīga vai liela kontrole pār budžetu, valsts nodrošinājuma plānošanu un [[Monetārā politika|monetārajiem]] likumiem. * Parasti ir zemāks kandidēšanas vecums nekā augšpalātā (valstīs ar atšķirīgu kandidēšanas vecumu parlamenta palātām). * Deputātu mandātu ziņā daudzskaitlīgāka nekā augšpalāta. ** [[Apvienotās Karalistes parlaments]] šājā ziņā ir ievērojams izņēmums. Apakšpalātas deputāti: * Tiek ievēlēti [[Tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], savukārt augšpalātas deputāti var ieņemt amatu tiešu vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešu vēlēšanu]], iecelšanas vai mantošanas ceļā. * Mēdz tikt ievēlēti biežāk un uzreiz, nevis pakāpeniski kā augšpalātas gadījumā * Parasti deputātu skaits ir [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionāls]] attiecīgo [[Administratīvais iedalījums|administratīvo rajonu]] iedzīvotāju skaitam, atšķirībā no augšpalātas, lai gan tā nav obligāta prasība. Parasti valdībai ir jāiesniedz [[Valsts budžets|valsts budžeta]] likumprojekts apakšpalātai, kurai tas ir jāapstiprina. Ir plaši izplatīta prakse, ka ieņēmumu (apropriāciju) likumprojekti tiek iesniegti apakšpalātā. Ievērojams izņēmums ir [[Rietumvirdžīnijas Delegātu palāta]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kas ļauj ieņēmumu likumprojektus iesniegt jebkurā palātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=West Virginia Constitution |url=http://www.wvlegislature.gov/WVCODE/WV_CON.cfm |access-date=22 February 2021 |website=West Virginia Legislature}}</ref> == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] b51t4d65yhq8ly9lup2b02p94d0esya 4521300 4521295 2026-09-12T23:18:23Z Tankists 100139 4521300 wikitext text/x-wiki '''Apakšpalāta'''<ref name="appal">{{tīmekļa atsauce |title=apakšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''apakšnams'''<ref name="apnam">{{tīmekļa atsauce |title=apakšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/apak%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām palātām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamentā]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=Bicameralism |date=1997 |first=George |last=Tsebelis|author-link=George Tsebelis}}</ref> Otru palātu sauc par [[Augšpalāta|augšpalātu]] jeb augšnamu. Lai gan parlamenta apakšpalātu parasti uzskata par struktūru "zem" augšpalātas, daudzos [[Likumdošanas vara|likumdevējos]] visā pasaulē tai ir lielāka vara nekā augšpalātai vai citāda ievērojama politiska ietekme. Apakšpalātu ievēl tauta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> == Kopīgas īpašības == Salīdzinot ar augšpalātu, apakšpalātām bieži ir noteiktas iezīmes (lai gan tās atšķiras atkarībā no valsts). === Pilnvaras === [[Parlamentārisms|Parlamentārā sistēmā]] apakšpalātai: * Parasti ir daudz lielāka politiskā vara augšpalātas pilnvaru ierobežojumu dēļ. ** Izņēmumi ir [[Austrālija]], [[Itālija]] un [[Rumānija]], kur starp augšpalātām un apakšpalātām vara ir sadalīta proporcionāli. * Apakšpalāta var dažādos veidos ignorēt augšpalātu, piemēram, [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Japānas Pārstāvju palāta]] var ignorēt [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palātu]] ar 2/3 balsu vairākumu par parastajiem likumdošanas aktiem. * Var [[Uzticības balsojums|balsot par uzticības izteikšanu]] [[valdība]]i un atkarībā no valsts balsot par vai pret jebkuru izvirzīto valdības vadītāja kandidātu parlamenta sasaukuma sākumā. [[Prezidentālisms|Prezidentālā sistēmā]] apakšpalātai parasti ir: * Ekskluzīvas tiesības atsaukt [[izpildvara]]s amatpersonu no amata; pēc tam augšpalāta lemj par [[Impīčments|impīčmenta]] procedūras uzsākšanu. === Statuss === Apakšpalāta: * Parlamentārā sistēmā izpildvara apakšpalātu var atlaist, lai gan pastāv izņēmumi, piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. * Ir pilnīga vai liela kontrole pār budžetu, valsts nodrošinājuma plānošanu un [[Monetārā politika|monetārajiem]] likumiem. * Parasti ir zemāks kandidēšanas vecums nekā augšpalātā (valstīs ar atšķirīgu kandidēšanas vecumu parlamenta palātām). * Deputātu mandātu ziņā daudzskaitlīgāka nekā augšpalāta. ** [[Apvienotās Karalistes parlaments]] šājā ziņā ir ievērojams izņēmums. Apakšpalātas deputāti: * Tiek ievēlēti [[Tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], savukārt augšpalātas deputāti var ieņemt amatu tiešu vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešu vēlēšanu]], iecelšanas vai mantošanas ceļā. * Mēdz tikt ievēlēti biežāk un uzreiz, nevis pakāpeniski kā augšpalātas gadījumā * Parasti deputātu skaits ir [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionāls]] attiecīgo [[Administratīvais iedalījums|administratīvo rajonu]] iedzīvotāju skaitam, atšķirībā no augšpalātas, lai gan tā nav obligāta prasība. Parasti valdībai ir jāiesniedz [[Valsts budžets|valsts budžeta]] likumprojekts apakšpalātai, kurai tas ir jāapstiprina. Ir plaši izplatīta prakse, ka ieņēmumu (apropriāciju) likumprojekti tiek iesniegti apakšpalātā. Ievērojams izņēmums ir [[Rietumvirdžīnijas Delegātu palāta]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kas ļauj ieņēmumu likumprojektus iesniegt jebkurā palātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=West Virginia Constitution |url=http://www.wvlegislature.gov/WVCODE/WV_CON.cfm |access-date=22 February 2021 |website=West Virginia Legislature}}</ref> == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] * [[Augšpalāta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] j2h50wbm2l9mwq1injldg8petwjow58 0 639545 4521277 2026-09-12T21:39:40Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Apakšpalāta]] 4521277 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apakšpalāta]] 4rpwh0z1h61ohtaz9i5cq2gpwf6xh5f 0 639546 4521287 2026-09-12T22:04:53Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Citas nozīmes|karu Dienvidamerikā|Paragvajas vēsture|Paragvaja}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = [[Dienvidamerikas vēsture]] | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = [[Tujuti kauja]] 1866. gada 24. maijā. [[Kandido Lopess|Kandido Lopesa]] glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]... 4521287 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|karu Dienvidamerikā|Paragvajas vēsture|Paragvaja}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = [[Dienvidamerikas vēsture]] | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = [[Tujuti kauja]] 1866. gada 24. maijā. [[Kandido Lopess|Kandido Lopesa]] glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = {{flagicon|Brazil|empire}} [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = {{flagicon|Brazil|empire}} [[Pedro II]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls. }} '''Paragvajas karš''' ({{lang-es|Guerra del Paraguay}}, {{lang-pt|Guerra do Paraguai}}), pazīstams arī kā '''Trīskāršās alianses karš''' ({{lang-es|Guerra de la Triple Alianza}}, {{lang-pt|Guerra da Tríplice Aliança}}), bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi. Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē. Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]] fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram. 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem. 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap [[Umaitas cietoksnis|Umaitas cietoksni]]. 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokoras kauja|Serokoras kaujā]], kurā Lopess tika nogalināts. == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības [[Laplatas baseins|Laplatas reģionā]] 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu. Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību. 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses. === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās [[Kolorado partija (Urugvaja)|Kolorado partija]] un [[Nacionālā partija (Urugvaja)|Nacionālā partija]], ko dēvēja arī par ''Blancos''. Brazīlija un Argentīnas prezidenta Bartolomē Mitres valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja Blanco valdībai. 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā. == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm. 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli. Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju. 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]]. == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza [[Trīskāršā alianse (1865)|Trīskāršās alianses līgumu]]. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei. Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku. Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas. == 1865. gada karadarbība == === Riačuelas kauja === [[Attēls:Batalha do Riachuelo por Victor Meirelles.jpg|thumb|300px|[[Riačuelas kauja]]. [[Viktors Meireless]], 19. gadsimts]] Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus. Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas. === Jatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Jatai kauja|Jatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks. Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies. == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi. === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību. === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|[[Tujiti kauja]] Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju. Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt. === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]]. Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki. Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās. == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar [[Umaitas cietoksnis|Umaitas nocietinājumiem]]]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā. Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei. 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu. 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu. == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa. Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti. Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni. == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām. Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās. Kašiasa uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora Pedro II znots [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|Gastons Orleānas, grāfs d'Eu]]. == Kara pēdējais posms == [[Attēls:Batalha de Campo Grande.jpg|thumb|300px|Kara pēdējā posma kauja 1869. gadā]] Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos. Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši. 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos. == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos. 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti. Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu. == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks. Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm. Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti. === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā. Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā. Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi. Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana. === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu. Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā. Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju. === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs. Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju. Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm. === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli. == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija. Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru. Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam. 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām. == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|[[Fransisko Solano Lopess]]]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi. Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai. 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju. Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets. == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā [[Varoņu diena (Paragvaja)|Varoņu diena]]. Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi. Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras. == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Paragvajas karš| ]] [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Paragvajas vēsture]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Brazīliju]] [[Kategorija:Kari ar Argentīnu]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] hi7jlc37rw0ijp442qmy2nsc51ghu35 4521288 4521287 2026-09-12T22:06:41Z Votre Provocateur 111653 4521288 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = [[Dienvidamerikas vēsture]] | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = [[Tujuti kauja]] 1866. gada 24. maijā. [[Kandido Lopess|Kandido Lopesa]] glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = {{flagicon|Brazil|empire}} [[Pedro II]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls. }} '''Paragvajas karš''' bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi. Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē. Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi Laplatas baseinā fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram. 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem. 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap Umaitas cietoksni. 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokoras kauja|Serokoras kaujā]], kurā Lopess tika nogalināts. == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības Laplatas reģionā 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu. Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību. 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses. === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās Kolorado partija un Nacionālā partija, ko dēvēja arī par ''Blancos''. Brazīlija un Argentīnas prezidenta Bartolomē Mitres valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja Blanco valdībai. 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā. == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm. 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli. Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju. 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]]. == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei. Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku. Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas. == 1865. gada karadarbība == === Riačuelas kauja === Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus. Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas. === Jatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Jatai kauja|Jatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks. Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies. == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi. === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību. === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|Tujiti kauja Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju. Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt. === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]]. Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki. Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās. == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar Umaitas nocietinājumiem]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā. Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei. 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu. 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu. == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa. Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti. Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni. == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām. Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās. Kašiasa uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora Pedro II znots [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|Gastons Orleānas, grāfs d'Eu]]. == Kara pēdējais posms == Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos. Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši. 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos. == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos. 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti. Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu. == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks. Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm. Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti. === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā. Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā. Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi. Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana. === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu. Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā. Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju. === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs. Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju. Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm. === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli. == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija. Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru. Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam. 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām. == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|Fransisko Solano Lopess]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi. Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai. 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju. Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets. == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā Varoņu diena. Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi. Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras. == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Argentīnu]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] ip1q9sj437dikrgny0pnfubuz1u99z1 4521289 4521288 2026-09-12T22:08:09Z Votre Provocateur 111653 4521289 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = [[Dienvidamerikas vēsture]] | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = [[Tujuti kauja]] 1866. gada 24. maijā. [[Kandido Lopess|Kandido Lopesa]] glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = {{flagicon|Brazil|empire}} [[Pedro II]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija<ref name="Whigham2002">Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002.</ref> | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās<ref name="Bethell1996">Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996.</ref> | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas<ref name="WhighamPotthast">Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186.</ref> | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē<ref name="Doratioto2002">Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002.</ref> | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls.<ref name="WhighamPotthast"/> }} '''Paragvajas karš''' ({{lang-es|Guerra del Paraguay}}, {{lang-pt|Guerra do Paraguai}}), pazīstams arī kā '''Trīskāršās alianses karš''' ({{lang-es|Guerra de la Triple Alianza}}, {{lang-pt|Guerra da Tríplice Aliança}}), bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi.<ref name="Bethell1996"/><ref name="Leuchars2002">Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002.</ref> Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē.<ref name="Doratioto2002"/> Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]] fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram.<ref name="Whigham2002"/><ref name="Bethell1996"/> 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu.<ref name="Whigham2002"/> Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem.<ref name="Leuchars2002"/> 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap [[Umaita|Umaitas]] cietoksni.<ref name="Doratioto2002"/> 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokora|Serokorā]], kur Lopess tika nogalināts.<ref name="Leuchars2002"/><ref name="Whigham2017">Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017.</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības Laplatas reģionā 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu.<ref name="Box1930">Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930.</ref><ref name="Whigham2002"/> Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību.<ref name="Whigham2002"/> 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses.<ref name="Bethell1996"/><ref name="Box1930"/> === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās Kolorado partija un Nacionālā partija, ko dēvēja arī par ''Blancos''. Brazīlija un Argentīnas prezidenta [[Bartolomē Mitre]]s valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja ''Blanco'' valdībai.<ref name="Box1930"/> 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā.<ref name="Whigham2002"/><ref name="Bethell1996"/> == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm.<ref name="Whigham2002"/> 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli.<ref name="Whigham2002"/><ref name="Leuchars2002"/> Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju.<ref name="Box1930"/> 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]].<ref name="Whigham2002"/> == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei.<ref name="Bethell1996"/><ref name="Whigham2002"/> Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku.<ref name="Bethell1996"/> Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas.<ref name="Box1930"/><ref name="Doratioto2002"/> == 1865. gada karadarbība == === Riačuelas kauja === [[Attēls:Batalha do Riachuelo por Victor Meirelles.jpg|thumb|300px|[[Riačuelas kauja]]. [[Viktors Meireless]], 19. gadsimts]] Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus.<ref name="Whigham2002"/><ref name="Doratioto2002"/> Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas.<ref name="Leuchars2002"/> === Jatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Jatai kauja|Jatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks.<ref name="Whigham2002"/> Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies.<ref name="Leuchars2002"/> == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi.<ref name="Leuchars2002"/><ref name="Whigham2017"/> === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību.<ref name="Whigham2017"/> === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|[[Tujuti kauja]] Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju.<ref name="Whigham2017"/><ref name="Doratioto2002"/> Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt.<ref name="Leuchars2002"/> === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]].<ref name="Whigham2017"/> Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki.<ref name="Doratioto2002"/> Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās.<ref name="Bethell1996"/> == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar Umaitas nocietinājumiem]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā.<ref name="Doratioto2002"/><ref name="Whigham2017"/> Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei.<ref name="Leuchars2002"/> 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu.<ref name="Whigham2017"/> 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu.<ref name="Doratioto2002"/> == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa.<ref name="Doratioto2002"/> Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti.<ref name="Whigham2017"/><ref name="Leuchars2002"/> Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni.<ref name="Whigham2017"/> == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām.<ref name="Whigham2017"/> Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās.<ref name="Doratioto2002"/> Kašiasa uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora Pedro II znots [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|Gastons Orleānas, grāfs d'Eu]].<ref name="Leuchars2002"/> == Kara pēdējais posms == Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos.<ref name="Whigham2017"/> Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši.<ref name="Leuchars2002"/><ref name="Whigham2017"/> 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos.<ref name="Whigham2017"/> == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos.<ref name="Whigham2017"/> 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti.<ref name="Leuchars2002"/> Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu.<ref name="Whigham2017"/><ref name="Doratioto2002"/> == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks.<ref name="Bethell1996"/><ref name="WhighamPotthast"/> Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm.<ref name="Doratioto2002"/> Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti.<ref name="Bethell1996"/> === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā.<ref name="WhighamPotthast"/> Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā.<ref name="WhighamPotthast"/> Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi.<ref name="WhighamPotthast"/> Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana.<ref name="Leuchars2002"/><ref name="Doratioto2002"/> === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu.<ref name="Doratioto2002"/> Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā.<ref name="Bethell1996"/><ref name="Doratioto2002"/> Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju.<ref name="Doratioto2002"/> === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs.<ref name="Bethell1996"/> Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju.<ref name="Doratioto2002"/> Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm.<ref name="Leuchars2002"/> === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli.<ref name="Bethell1996"/> == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija.<ref name="Box1930"/><ref name="Whigham2002"/> Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru.<ref name="Box1930"/> Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam.<ref name="Whigham2002"/><ref name="Bethell1996"/> 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām.<ref name="Bethell1996"/><ref name="Whigham2002"/><ref name="Doratioto2002"/> == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|Fransisko Solano Lopess]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi.<ref name="Whigham2017"/> Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai.<ref name="Thompson1869">Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869.</ref> 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju.<ref name="Whigham2017"/> Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets.<ref name="Whigham2002"/><ref name="Doratioto2002"/> == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā Varoņu diena.<ref name="Whigham2017"/> Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi.<ref name="Leuchars2002"/> Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras.<ref name="Doratioto2002"/> == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Paragvajas vēsture]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] owpvdr67if6jws09n55m6bii654enmd 4521290 4521289 2026-09-12T22:10:02Z Votre Provocateur 111653 4521290 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = [[Dienvidamerikas vēsture]] | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = [[Tujuti kauja]] 1866. gada 24. maijā. [[Kandido Lopess|Kandido Lopesa]] glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = {{flagicon|Brazil|empire}} [[Pedro II]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija<ref name="ECLA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/war-triple-alliance |title=War of the Triple Alliance |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās<ref name="ECLA"/> | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas<ref name="Whigham2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/2019667225/ |title=The road to Armageddon: Paraguay versus the Triple Alliance, 1866–70 |author=Thomas L. Whigham |publisher=Library of Congress |year=2017 |access-date=2026-09-13}}</ref> | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē<ref name="Whigham2017"/> | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls.<ref name="ECLA"/> }} '''Paragvajas karš''' bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi. Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē.<ref name="Oxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62379/reference-article-abstract/561731450 |title=Paraguayan War (War of the Triple Alliance) |author=Bridget Chesterton; Thomas Whigham |work=Oxford Bibliographies in Latin American Studies |publisher=Oxford University Press |date=2014-06-30 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ECLA"/> Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi Laplatas baseinā fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram. 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu.<ref name="ECLA"/><ref name="ParaguayCulture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cultura.gov.py/2011/05/la-guerra-de-la-triple-alianza-1864-70/ |title=La Guerra de la Triple Alianza, 1864 al 1870 |author=Guido Rodríguez Alcalá |publisher=Secretaría Nacional de Cultura de Paraguay |date=2011-05-28 |language=es |access-date=2026-09-13}}</ref> Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem. 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap Umaitas cietoksni.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokoras kauja|Serokoras kaujā]], kurā Lopess tika nogalināts.<ref name="Whigham2017"/> == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības Laplatas reģionā 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu.<ref name="OxfordMilitary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62399/reference-article-abstract/555383325 |title=War of the Triple Alliance (Paraguayan War) |author=Vitor Izecksohn |work=Oxford Bibliographies in Military History |publisher=Oxford University Press |date=2024-11-22 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību.<ref name="LOCcountry">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/pa/paraguaycountrys00hanr_0/paraguaycountrys00hanr_0.pdf |title=Paraguay: A Country Study |publisher=Library of Congress |access-date=2026-09-13}}</ref> 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses.<ref name="Oxford"/><ref name="LOCcountry"/> === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās Kolorado partija un Nacionālā partija, ko dēvēja arī par ''Blancos''. Brazīlija un Argentīnas prezidenta Bartolomē Mitres valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja Blanco valdībai.<ref name="ECLA"/> 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā.<ref name="DoratiotoOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61800/chapter-abstract/546412707 |title=Paraguayan War and Brazil: Conflicts and Interest |author=Francisco Doratioto |work=Oxford Research Encyclopedia of Latin American History |publisher=Oxford University Press |date=2016-09-29 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ParaguayCulture"/> == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli.<ref name="Oxford"/> Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju.<ref name="ECLA"/> 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]].<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei.<ref name="ECLA"/> Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku.<ref name="ECLA"/> Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas.<ref name="ECLA"/> == 1865. gada karadarbība == === Riačuelas kauja === Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus.<ref name="ECLA"/> Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas.<ref name="ECLA"/> === Jatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Jatai kauja|Jatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks.<ref name="ECLA"/> Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies.<ref name="ECLA"/> == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi.<ref name="ECLA"/><ref name="Humaita">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/hlas-bi2023001037/ |title=Cañones y acorazados: la campaña de Humaitá (1866–1868) en la Guerra de la Triple Alianza |publisher=Library of Congress |year=2019 |access-date=2026-09-13}}</ref> === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību.<ref name="Whigham2017"/> === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|Tujiti kauja Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju.<ref name="Tuyuti">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/tuyuti-battle |title=Tuyutí, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt.<ref name="Tuyuti"/> === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]].<ref name="Curupayty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/curupayty-battle |title=Curupayty, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki.<ref name="Curupayty"/> Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās.<ref name="ECLA"/> == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar Umaitas nocietinājumiem]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā.<ref name="Humaita"/><ref name="Whigham2017"/> Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei.<ref name="Whigham2017"/> 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu.<ref name="Humaita"/> 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu.<ref name="Whigham2017"/> == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa.<ref name="Whigham2017"/> Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti.<ref name="Whigham2017"/> Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni.<ref name="Whigham2017"/> == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām.<ref name="Whigham2017"/> Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās.<ref name="ECLA"/> Kašiasa uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora Pedro II znots [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|Gastons Orleānas, grāfs d'Eu]].<ref name="Whigham2017"/> == Kara pēdējais posms == Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos.<ref name="Whigham2017"/> Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos.<ref name="Whigham2017"/> == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti.<ref name="Whigham2017"/> Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu.<ref name="Whigham2017"/><ref name="ECLA"/> == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks.<ref name="Whigham2017"/><ref name="LOCprofile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/copr/Paraguay.pdf |title=Country Profile: Paraguay |publisher=Library of Congress, Federal Research Division |date=2005-10 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti.<ref name="ECLA"/> === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā.<ref name="LOCprofile"/> Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana.<ref name="Whigham2017"/> === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu.<ref name="ECLA"/><ref name="DoratiotoOxford"/> Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā.<ref name="ECLA"/> Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju.<ref name="Whigham2017"/> === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju.<ref name="ECLA"/> Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm.<ref name="ECLA"/> === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli.<ref name="ECLA"/> == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru.<ref name="ECLA"/> Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam.<ref name="DoratiotoOxford"/><ref name="Oxford"/> 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām.<ref name="ECLA"/><ref name="Oxford"/> == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|Fransisko Solano Lopess]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai.<ref name="ECLA"/> 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju.<ref name="Whigham2017"/> Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā Varoņu diena.<ref name="Whigham2017"/> Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi.<ref name="ParaguayCulture"/> Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras.<ref name="Oxford"/> == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Argentīnu]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] 5j0jpsvq780jnnusp4hmdh7e3m5sln9 4521291 4521290 2026-09-12T22:10:30Z Votre Provocateur 111653 4521291 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = Tujuti kauja 1866. gada 24. maijā. Kandido Lopesa glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = {{flagicon|Brazil|empire}} [[Pedro II]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />{{flagicon|Brazil|empire}} [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija<ref name="ECLA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/war-triple-alliance |title=War of the Triple Alliance |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās<ref name="ECLA"/> | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas<ref name="Whigham2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/2019667225/ |title=The road to Armageddon: Paraguay versus the Triple Alliance, 1866–70 |author=Thomas L. Whigham |publisher=Library of Congress |year=2017 |access-date=2026-09-13}}</ref> | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē<ref name="Whigham2017"/> | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls.<ref name="ECLA"/> }} '''Paragvajas karš''' bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi. Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē.<ref name="Oxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62379/reference-article-abstract/561731450 |title=Paraguayan War (War of the Triple Alliance) |author=Bridget Chesterton; Thomas Whigham |work=Oxford Bibliographies in Latin American Studies |publisher=Oxford University Press |date=2014-06-30 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ECLA"/> Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi Laplatas baseinā fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram. 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu.<ref name="ECLA"/><ref name="ParaguayCulture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cultura.gov.py/2011/05/la-guerra-de-la-triple-alianza-1864-70/ |title=La Guerra de la Triple Alianza, 1864 al 1870 |author=Guido Rodríguez Alcalá |publisher=Secretaría Nacional de Cultura de Paraguay |date=2011-05-28 |language=es |access-date=2026-09-13}}</ref> Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem. 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap Umaitas cietoksni.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokoras kauja|Serokoras kaujā]], kurā Lopess tika nogalināts.<ref name="Whigham2017"/> == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības Laplatas reģionā 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu.<ref name="OxfordMilitary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62399/reference-article-abstract/555383325 |title=War of the Triple Alliance (Paraguayan War) |author=Vitor Izecksohn |work=Oxford Bibliographies in Military History |publisher=Oxford University Press |date=2024-11-22 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību.<ref name="LOCcountry">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/pa/paraguaycountrys00hanr_0/paraguaycountrys00hanr_0.pdf |title=Paraguay: A Country Study |publisher=Library of Congress |access-date=2026-09-13}}</ref> 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses.<ref name="Oxford"/><ref name="LOCcountry"/> === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās Kolorado partija un Nacionālā partija, ko dēvēja arī par ''Blancos''. Brazīlija un Argentīnas prezidenta Bartolomē Mitres valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja Blanco valdībai.<ref name="ECLA"/> 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā.<ref name="DoratiotoOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61800/chapter-abstract/546412707 |title=Paraguayan War and Brazil: Conflicts and Interest |author=Francisco Doratioto |work=Oxford Research Encyclopedia of Latin American History |publisher=Oxford University Press |date=2016-09-29 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ParaguayCulture"/> == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli.<ref name="Oxford"/> Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju.<ref name="ECLA"/> 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]].<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei.<ref name="ECLA"/> Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku.<ref name="ECLA"/> Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas.<ref name="ECLA"/> == 1865. gada karadarbība == === Riačuelas kauja === Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus.<ref name="ECLA"/> Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas.<ref name="ECLA"/> === Jatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Jatai kauja|Jatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks.<ref name="ECLA"/> Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies.<ref name="ECLA"/> == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi.<ref name="ECLA"/><ref name="Humaita">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/hlas-bi2023001037/ |title=Cañones y acorazados: la campaña de Humaitá (1866–1868) en la Guerra de la Triple Alianza |publisher=Library of Congress |year=2019 |access-date=2026-09-13}}</ref> === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību.<ref name="Whigham2017"/> === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|Tujiti kauja Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju.<ref name="Tuyuti">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/tuyuti-battle |title=Tuyutí, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt.<ref name="Tuyuti"/> === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]].<ref name="Curupayty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/curupayty-battle |title=Curupayty, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki.<ref name="Curupayty"/> Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās.<ref name="ECLA"/> == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar Umaitas nocietinājumiem]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā.<ref name="Humaita"/><ref name="Whigham2017"/> Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei.<ref name="Whigham2017"/> 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu.<ref name="Humaita"/> 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu.<ref name="Whigham2017"/> == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa.<ref name="Whigham2017"/> Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti.<ref name="Whigham2017"/> Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni.<ref name="Whigham2017"/> == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām.<ref name="Whigham2017"/> Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās.<ref name="ECLA"/> Kašiasa uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora Pedro II znots [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|Gastons Orleānas, grāfs d'Eu]].<ref name="Whigham2017"/> == Kara pēdējais posms == Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos.<ref name="Whigham2017"/> Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos.<ref name="Whigham2017"/> == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti.<ref name="Whigham2017"/> Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu.<ref name="Whigham2017"/><ref name="ECLA"/> == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks.<ref name="Whigham2017"/><ref name="LOCprofile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/copr/Paraguay.pdf |title=Country Profile: Paraguay |publisher=Library of Congress, Federal Research Division |date=2005-10 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti.<ref name="ECLA"/> === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā.<ref name="LOCprofile"/> Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana.<ref name="Whigham2017"/> === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu.<ref name="ECLA"/><ref name="DoratiotoOxford"/> Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā.<ref name="ECLA"/> Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju.<ref name="Whigham2017"/> === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju.<ref name="ECLA"/> Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm.<ref name="ECLA"/> === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli.<ref name="ECLA"/> == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru.<ref name="ECLA"/> Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam.<ref name="DoratiotoOxford"/><ref name="Oxford"/> 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām.<ref name="ECLA"/><ref name="Oxford"/> == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|Fransisko Solano Lopess]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai.<ref name="ECLA"/> 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju.<ref name="Whigham2017"/> Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā Varoņu diena.<ref name="Whigham2017"/> Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi.<ref name="ParaguayCulture"/> Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras.<ref name="Oxford"/> == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Argentīnu]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] f7bgqou6viquyl3r0zc09lnjt4kdms4 4521292 4521291 2026-09-12T22:11:13Z Votre Provocateur 111653 4521292 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = Tujuti kauja 1866. gada 24. maijā. Kandido Lopesa glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = [[Pedru II]]<br />[[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />[[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija<ref name="ECLA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/war-triple-alliance |title=War of the Triple Alliance |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās<ref name="ECLA"/> | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas<ref name="Whigham2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/2019667225/ |title=The road to Armageddon: Paraguay versus the Triple Alliance, 1866–70 |author=Thomas L. Whigham |publisher=Library of Congress |year=2017 |access-date=2026-09-13}}</ref> | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē<ref name="Whigham2017"/> | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls.<ref name="ECLA"/> }} '''Paragvajas karš''' bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi. Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē.<ref name="Oxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62379/reference-article-abstract/561731450 |title=Paraguayan War (War of the Triple Alliance) |author=Bridget Chesterton; Thomas Whigham |work=Oxford Bibliographies in Latin American Studies |publisher=Oxford University Press |date=2014-06-30 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ECLA"/> Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi Laplatas baseinā fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram. 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu.<ref name="ECLA"/><ref name="ParaguayCulture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cultura.gov.py/2011/05/la-guerra-de-la-triple-alianza-1864-70/ |title=La Guerra de la Triple Alianza, 1864 al 1870 |author=Guido Rodríguez Alcalá |publisher=Secretaría Nacional de Cultura de Paraguay |date=2011-05-28 |language=es |access-date=2026-09-13}}</ref> Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem. 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap Umaitas cietoksni.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokoras kauja|Serokoras kaujā]], kurā Lopess tika nogalināts.<ref name="Whigham2017"/> == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības Laplatas reģionā 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu.<ref name="OxfordMilitary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62399/reference-article-abstract/555383325 |title=War of the Triple Alliance (Paraguayan War) |author=Vitor Izecksohn |work=Oxford Bibliographies in Military History |publisher=Oxford University Press |date=2024-11-22 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību.<ref name="LOCcountry">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/pa/paraguaycountrys00hanr_0/paraguaycountrys00hanr_0.pdf |title=Paraguay: A Country Study |publisher=Library of Congress |access-date=2026-09-13}}</ref> 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses.<ref name="Oxford"/><ref name="LOCcountry"/> === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās Kolorado partija un Nacionālā partija, ko dēvēja arī par ''Blancos''. Brazīlija un Argentīnas prezidenta Bartolomē Mitres valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja Blanco valdībai.<ref name="ECLA"/> 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā.<ref name="DoratiotoOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61800/chapter-abstract/546412707 |title=Paraguayan War and Brazil: Conflicts and Interest |author=Francisco Doratioto |work=Oxford Research Encyclopedia of Latin American History |publisher=Oxford University Press |date=2016-09-29 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ParaguayCulture"/> == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli.<ref name="Oxford"/> Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju.<ref name="ECLA"/> 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]].<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei.<ref name="ECLA"/> Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku.<ref name="ECLA"/> Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas.<ref name="ECLA"/> == 1865. gada karadarbība == === Riačuelas kauja === Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus.<ref name="ECLA"/> Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas.<ref name="ECLA"/> === Jatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Jatai kauja|Jatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks.<ref name="ECLA"/> Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies.<ref name="ECLA"/> == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi.<ref name="ECLA"/><ref name="Humaita">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/hlas-bi2023001037/ |title=Cañones y acorazados: la campaña de Humaitá (1866–1868) en la Guerra de la Triple Alianza |publisher=Library of Congress |year=2019 |access-date=2026-09-13}}</ref> === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību.<ref name="Whigham2017"/> === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|Tujiti kauja Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju.<ref name="Tuyuti">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/tuyuti-battle |title=Tuyutí, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt.<ref name="Tuyuti"/> === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]].<ref name="Curupayty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/curupayty-battle |title=Curupayty, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki.<ref name="Curupayty"/> Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās.<ref name="ECLA"/> == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar Umaitas nocietinājumiem]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā.<ref name="Humaita"/><ref name="Whigham2017"/> Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei.<ref name="Whigham2017"/> 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu.<ref name="Humaita"/> 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu.<ref name="Whigham2017"/> == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa.<ref name="Whigham2017"/> Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti.<ref name="Whigham2017"/> Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni.<ref name="Whigham2017"/> == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām.<ref name="Whigham2017"/> Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās.<ref name="ECLA"/> Kašiasa uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora Pedro II znots [[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|Gastons Orleānas, grāfs d'Eu]].<ref name="Whigham2017"/> == Kara pēdējais posms == Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos.<ref name="Whigham2017"/> Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos.<ref name="Whigham2017"/> == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti.<ref name="Whigham2017"/> Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu.<ref name="Whigham2017"/><ref name="ECLA"/> == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks.<ref name="Whigham2017"/><ref name="LOCprofile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/copr/Paraguay.pdf |title=Country Profile: Paraguay |publisher=Library of Congress, Federal Research Division |date=2005-10 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti.<ref name="ECLA"/> === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā.<ref name="LOCprofile"/> Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana.<ref name="Whigham2017"/> === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu.<ref name="ECLA"/><ref name="DoratiotoOxford"/> Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā.<ref name="ECLA"/> Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju.<ref name="Whigham2017"/> === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju.<ref name="ECLA"/> Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm.<ref name="ECLA"/> === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli.<ref name="ECLA"/> == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru.<ref name="ECLA"/> Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam.<ref name="DoratiotoOxford"/><ref name="Oxford"/> 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām.<ref name="ECLA"/><ref name="Oxford"/> == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|Fransisko Solano Lopess]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai.<ref name="ECLA"/> 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju.<ref name="Whigham2017"/> Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā Varoņu diena.<ref name="Whigham2017"/> Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi.<ref name="ParaguayCulture"/> Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras.<ref name="Oxford"/> == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Argentīnu]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] ejxvx3finihpbeedtq2fp7923ba3cin 4521303 4521292 2026-09-12T23:37:54Z Egilus 27634 4521303 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Paragvajas karš | partof = | image = [[Attēls:Tuyuti.jpg|300px]] | caption = Tujuti kauja 1866. gada 24. maijā. Kandido Lopesa glezna | date = [[1864]]. gada [[12. oktobris]] — [[1870]]. gada [[1. marts]] | place = [[Paragvaja]], [[Argentīna]], [[Brazīlija]] un [[Urugvaja]] | casus = Politiskā un militārā sāncensība [[Laplatas baseins|Laplatas baseinā]], Brazīlijas iejaukšanās [[Urugvajas pilsoņu karš|Urugvajas pilsoņu karā]], kā arī Paragvajas un Brazīlijas teritoriālās domstarpības | territory = Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas par labu Brazīlijai un Argentīnai | result = Trīskāršās alianses uzvara; Paragvajas sakāve un okupācija; [[Fransisko Solano Lopess|Fransisko Solano Lopesa]] nāve | combatant1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Paragvaja]] | combatant2 = [[Brazīlijas Impērija]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]] | commander1 = {{flagicon|Paraguay}} [[Fransisko Solano Lopess]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Hosē Eduvihiss Diass]] †<br />{{flagicon|Paraguay}} [[Bernardino Kabaljero]] | commander2 = [[Pedru II]]<br />[[Luiss Alviss di Lima i Silva|Kašiasas hercogs]]<br />[[Gastons Orleānas, grāfs d'Eu|grāfs d'Eu]]<br />{{flagicon|Argentina}} [[Bartolomē Mitre]]<br />{{flagicon|Uruguay}} [[Venansio Floress]] | strength1 = Ap 35 000—40 000 karavīru kara sākumā; vēlāk notika plaša mobilizācija<ref name="ECLA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/war-triple-alliance |title=War of the Triple Alliance |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> | strength2 = 1865. gada alianses plānā — ap 40 000 brazīliešu, 25 000 argentīniešu un 5000 urugvajiešu; faktiskais karaspēka lielums kara laikā mainījās<ref name="ECLA"/> | casualties1 = Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms; karš izraisīja ārkārtīgi lielus militāros un civiliedzīvotāju zaudējumus, badu un epidēmijas<ref name="Whigham2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/2019667225/ |title=The road to Armageddon: Paraguay versus the Triple Alliance, 1866–70 |author=Thomas L. Whigham |publisher=Library of Congress |year=2017 |access-date=2026-09-13}}</ref> | casualties2 = Desmitiem tūkstošu kritušo un mirušo no slimībām; lielākā daļa Trīskāršās alianses militāro zaudējumu bija Brazīlijas pusē<ref name="Whigham2017"/> | notes = Paragvajas demogrāfisko zaudējumu precīzais apmērs historiogrāfijā joprojām ir diskutabls.<ref name="ECLA"/> }} '''Paragvajas karš''' bija karš [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1864. līdz 1870. gadam, kurā [[Paragvaja]] cīnījās pret [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]], [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s izveidoto Trīskāršo aliansi. Tas bija viens no ilgākajiem un postošākajiem kariem 19. gadsimta Dienvidamerikas vēsturē.<ref name="Oxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62379/reference-article-abstract/561731450 |title=Paraguayan War (War of the Triple Alliance) |author=Bridget Chesterton; Thomas Whigham |work=Oxford Bibliographies in Latin American Studies |publisher=Oxford University Press |date=2014-06-30 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ECLA"/> Karš sākās uz ilgstošas cīņas par politisko un militāro ietekmi Laplatas baseinā fona. Paragvajas prezidents [[Fransisko Solano Lopess]] Brazīlijas militāro iejaukšanos Urugvajā uztvēra kā draudu reģiona spēku līdzsvaram. 1864. gada beigās Paragvaja sāka karadarbību pret Brazīliju, bet 1865. gadā, pēc tam kad Argentīnas valdība atteicās ļaut Paragvajas karaspēkam šķērsot savu teritoriju, Lopess pieteica karu arī Argentīnai. Brazīlija, Argentīna un jaunā Urugvajas valdība 1865. gada [[1. maijs|1. maijā]] noslēdza Trīskāršās alianses līgumu.<ref name="ECLA"/><ref name="ParaguayCulture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cultura.gov.py/2011/05/la-guerra-de-la-triple-alianza-1864-70/ |title=La Guerra de la Triple Alianza, 1864 al 1870 |author=Guido Rodríguez Alcalá |publisher=Secretaría Nacional de Cultura de Paraguay |date=2011-05-28 |language=es |access-date=2026-09-13}}</ref> Sākotnēji Paragvajas armija veica ofensīvas Brazīlijas [[Matugrosu]] provincē un Argentīnas [[Korrjentesas province|Korrjentesas provincē]], tomēr 1865. gada otrajā pusē stratēģiskā iniciatīva pārgāja sabiedroto rokās. Pēc Paragvajas flotes sakāves [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] sabiedrotie ieguva kontroli pār galvenajiem ūdensceļiem. 1866. gadā Trīskāršās alianses armija iebruka pašā Paragvajā. Karš pārvērtās ilgstošā pozīciju cīņā ap Umaitas cietoksni.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> 1868. gadā pēc Umaitas krišanas sabiedroto armija sāka virzību uz Paragvajas galvaspilsētu [[Asunsjona|Asunsjonu]]. 1869. gada sākumā pilsētu ieņēma Brazīlijas spēki. Lopess atteicās kapitulēt un turpināja pretošanos Paragvajas ziemeļaustrumos. Karš beidzās 1870. gada 1. martā [[Serokoras kauja|Serokoras kaujā]], kurā Lopess tika nogalināts.<ref name="Whigham2017"/> == Priekšvēsture == [[Attēls:Territorial disputes in the Platine region in 1864.svg|thumb|left|300px|Teritoriālās domstarpības Laplatas reģionā 1864. gadā]] 19. gadsimta vidū politisko situāciju Laplatas baseinā noteica sāncensība starp Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvajas politiskajiem grupējumiem. Reģionā vēl nebija pilnīgi noregulētas valstu robežas, bet [[Paranas upe|Paranas]] un [[Paragvajas upe|Paragvajas]] upes bija nozīmīgi transporta ceļi, kas savienoja kontinenta iekšzemes teritorijas ar Atlantijas okeānu.<ref name="OxfordMilitary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62399/reference-article-abstract/555383325 |title=War of the Triple Alliance (Paraguayan War) |author=Vitor Izecksohn |work=Oxford Bibliographies in Military History |publisher=Oxford University Press |date=2024-11-22 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja pēc neatkarības iegūšanas 19. gadsimta sākumā attīstījās samērā izolēti. Prezidenta [[Hosē Gaspars Rodrigess de Fransija|Hosē Gaspara Rodrigesa de Fransijas]] laikā tika izveidota ļoti centralizēta valsts. Viņa pēctecis [[Karloss Antonio Lopess]] veicināja infrastruktūras, rūpniecības un bruņoto spēku attīstību.<ref name="LOCcountry">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/pa/paraguaycountrys00hanr_0/paraguaycountrys00hanr_0.pdf |title=Paraguay: A Country Study |publisher=Library of Congress |access-date=2026-09-13}}</ref> 1862. gadā pēc Karlosa Antonio Lopesa nāves prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Fransisko Solano Lopess. Viņš centās nodrošināt Paragvajai lielāku politisko lomu Laplatas baseinā un uzskatīja, ka Brazīlijas un Argentīnas ietekmes nostiprināšanās var apdraudēt Paragvajas intereses.<ref name="Oxford"/><ref name="LOCcountry"/> === Krīze Urugvajā === Urugvajas politikā ilgstoši savā starpā cīnījās Kolorado ("krāsaino") partija un Nacionālā partija, ko dēvēja arī par ''Blancos'' ("baltajiem"). Brazīlija un Argentīnas prezidenta Bartolomē Mitres valdība atbalstīja Kolorado līderi [[Venansio Floress|Venansio Floresu]], savukārt Paragvaja simpatizēja Nacionālās partijas valdībai.<ref name="ECLA"/> 1864. gadā Brazīlija, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizsardzību Urugvajā, nosūtīja karaspēku uz šo valsti. Lopess paziņoja, ka Brazīlijas militāra iejaukšanās izjauks spēku līdzsvaru Laplatas reģionā.<ref name="DoratiotoOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61800/chapter-abstract/546412707 |title=Paraguayan War and Brazil: Conflicts and Interest |author=Francisco Doratioto |work=Oxford Research Encyclopedia of Latin American History |publisher=Oxford University Press |date=2016-09-29 |access-date=2026-09-13}}</ref><ref name="ParaguayCulture"/> == Kara sākums == 1864. gada novembrī Paragvajas varas iestādes aizturēja Brazīlijas tvaikoni ''Marquês de Olinda'', kas kuģoja pa Paragvajas upi. Uz tā atradās arī jaunieceltais Matugrosu provinces gubernators. Incidents faktiski izraisīja diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp abām valstīm.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> 1864. gada decembrī Paragvajas karaspēks iebruka Brazīlijas Matugrosu provincē. Kampaņas sākumā paragvajieši ieņēma vairākus nocietinājumus un apdzīvotās vietas, jo Brazīlijas spēki šajā attālajā pierobežas reģionā bija nelieli.<ref name="Oxford"/> Lopess plānoja arī uzbrukt Brazīlijas dienvidu provincei [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulai]]. Lai tur nokļūtu, Paragvajas armijai vajadzēja šķērsot Argentīnas teritoriju. Argentīnas prezidents Bartolomē Mitre atteicās dot šādu atļauju.<ref name="ECLA"/> 1865. gada martā Paragvaja pieteica karu Argentīnai, bet aprīlī Paragvajas karaspēks ieņēma [[Korrjentesa|Korrjentesu]].<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> == Trīskāršās alianses izveidošana == 1865. gada 1. maijā Brazīlija, Argentīna un Urugvaja noslēdza Trīskāršās alianses līgumu. Sabiedrotie vienojās turpināt karu līdz Fransisko Solano Lopesa valdības sakāvei.<ref name="ECLA"/> Saskaņā ar sākotnējiem plāniem Brazīlijai bija jānodrošina ap 40 000, Argentīnai — 25 000, bet Urugvajai — 5000 karavīru. Kara gaitā Brazīlija kļuva par alianses galveno militāro un finansiālo spēku.<ref name="ECLA"/> Līgums paredzēja arī vairāku Paragvajas un tās kaimiņvalstu teritoriālo strīdu atrisināšanu par labu Argentīnai un Brazīlijai. Pēc līguma satura publiskošanas šie nosacījumi izraisīja kritiku arī ārpus Dienvidamerikas.<ref name="ECLA"/> == 1865. gada karadarbība == Galvenā cīņa šai laikā notika starp Brazīliju un Paragvaju. Vāji centralizētajā Argentīnā visu kara gaitu uzliesmoja armijas daļu un civiliedzīvotāju dumpji pret piedalīšanos karā,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rs.ejercito.mil.ar/Contenido/Nro649/Revista/histomilitar.htm|title=Historia Militar Argentina - La Guerra del Paraguay (1865 y 1870) - Revista del Suboficial Nro 649|website=www.rs.ejercito.mil.ar|access-date=2026-09-12}}</ref><ref>[https://chajarialdia.com.ar/?p=250011 chajarialdia.com.ar. Los entrerrianos no estaban de acuerdo con la guerra contra Paraguay]</ref> kurus reizēm (kā 1865. gada novembrī Toledo) nācās apspiest ar brazīliešu armijas palīdzību; armijā iesauktos rekrūšus nācās turēt sasietus, lai tie neaizbēgtu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://https//www.portalguarani.com/detalles_museos_otras_obras.php?PqwoiflUYTeslk=MTE3NQ==|title=ANALES DIPLOMÁTICO Y MILITAR DE LA GUERRA DEL PARAGUAY - TOMO I (Por GREGORIO BENITES)|last=|website=Portal Guaraní|access-date=2026-09-12|language=es}}</ref> Arī Urugvajā, kas tikko bija pārdzīvojusi pilsoņu karu, iesaukums sastapās ar līdzīgām problēmām. Lopess cerēja uz Argentīnas un Urugvajas dumpinieku atbalstu un kara sākumā centās izlauzties cauri Argentīnai uz Urugvaju, lai atjaunotu tajā sev vēlamo valdību; taču Argentīnas galvenais dumpinieks Urkiza pret Lopesu nostājās valdības pusē,<ref name=":2" /> bet urugvajiešu spēki bija par maziem, lai pat ar Paragvajas atbalstu pretotos Brazīlijas armijai. === Riačuelas kauja === Paragvajas stratēģijai bija nepieciešama kontrole pār Paranas un Paragvajas upēm. 1865. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]] notikušajā [[Riačuelas kauja|Riačuelas kaujā]] Brazīlijas flote sakāva Paragvajas jūras spēkus.<ref name="ECLA"/> Kauja kļuva par vienu no kara stratēģiskajiem pagrieziena punktiem. Brazīlijas kontrole pār upēm būtiski ierobežoja Paragvajas iespējas apgādāt savus spēkus un turpināt ofensīvu ārpus valsts teritorijas.<ref name="ECLA"/> === Žatai un Urugvajanas kaujas === 1865. gada augustā Paragvajas spēki tika sakauti [[Žatai kauja|Žatai kaujā]]. Aptuveni 2500 vīru lielo paragvajiešu vienību ielenca un sakāva ievērojami lielāks sabiedroto karaspēks.<ref name="ECLA"/> Septembrī padevās arī Paragvajas spēki [[Urugvajana|Urugvajanā]]. Līdz ar to Paragvajas ofensīva ārpus valsts robežām faktiski bija beigusies,<ref name="ECLA"/> lai gan pēdējās sadursmes Argentīnas teritorijā notika nākošā gada janvārī.<ref name=":1" /> == Iebrukums Paragvajā == 1866. gada aprīlī sabiedroto armija šķērsoja Paranas upi un iebruka Paragvajā. Galvenie Paragvajas aizsardzības spēki bija koncentrēti ap nocietināto Umaitas kompleksu, kas kontrolēja kuģošanu pa Paragvajas upi.<ref name="ECLA"/><ref name="Humaita">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/hlas-bi2023001037/ |title=Cañones y acorazados: la campaña de Humaitá (1866–1868) en la Guerra de la Triple Alianza |publisher=Library of Congress |year=2019 |access-date=2026-09-13}}</ref> === Estero Beljako kauja === 1866. gada maijā Paragvajas spēki uzbruka sabiedroto pozīcijām pie [[Estero Beljako]]. Lai gan uzbrukums sabiedrotajiem radīja ievērojamus zaudējumus, tas nespēja apturēt viņu virzību.<ref name="Whigham2017"/> === Tujuti kauja === [[Attēls:Tuyuti.jpg|thumb|300px|Tujiti kauja Kandido Lopesa gleznā]] 1866. gada [[24. maijs|24. maijā]] notika [[Tujuti kauja]], viena no lielākajām atklātā lauka kaujām Dienvidamerikas vēsturē. Lopess mēģināja ar vienlaicīgu uzbrukumu vairākos virzienos iznīcināt sabiedroto galveno armiju.<ref name="Tuyuti">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/tuyuti-battle |title=Tuyutí, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvajas uzbrukums tika atvairīts. Paragvajieši zaudēja vairākus tūkstošus karavīru. Paragvajas armijai, kuras cilvēkresursi bija daudz ierobežotāki nekā alianses valstīm, šādus zaudējumus bija īpaši grūti kompensēt.<ref name="Tuyuti"/> === Kurupaiti kauja === 1866. gada [[22. septembris|22. septembrī]] sabiedrotie uzbruka labi nocietinātajām Paragvajas pozīcijām pie [[Kurupaiti kauja|Kurupaiti]]. Paragvajas spēkus komandēja ģenerālis [[Hosē Eduvihiss Diass]].<ref name="Curupayty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/curupayty-battle |title=Curupayty, Battle of |work=Encyclopedia of Latin American History and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-13}}</ref> Uzbrukums beidzās ar smagu sabiedroto sakāvi. Paragvajas artilērija un nocietinājumi nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus, kamēr pašu aizstāvju zaudējumi bija ievērojami mazāki.<ref name="Curupayty"/> Pēc Kurupaiti sabiedroto ofensīva gandrīz uz gadu apstājās.<ref name="ECLA"/> == Umaitas kampaņa == [[Attēls:Passagem de Humaitá.jpg|thumb|300px|Brazīlijas flotes pārrāvums gar Umaitas nocietinājumiem]] 1866. gada beigās un 1867. gadā sabiedrotie pakāpeniski aplenca Paragvajas galveno aizsardzības centru [[Umaita|Umaitā]]. Brazīlijas ģenerālis [[Luiss Alviss di Lima i Silva]], vēlāk pazīstams kā Kašiasas hercogs, pārņēma arvien lielāku lomu sabiedroto operāciju vadībā.<ref name="Humaita"/><ref name="Whigham2017"/> Brazīlija ievērojami palielināja savu karaspēku, izveidoja apgādes līnijas un izmantoja savu floti Paragvajas upes kontrolei.<ref name="Whigham2017"/> 1868. gada februārī Brazīlijas bruņukuģiem izdevās izlauzties gar Umaitas baterijām un nokļūt augšup pa Paragvajas upi. Drīz pēc tam Brazīlijas kuģi bombardēja Asunsjonu.<ref name="Humaita"/> 1868. gada jūlijā Umaitas garnizons bija spiests pamest nocietinājumus. To krišana atvēra sabiedrotajiem ceļu uz Paragvajas centrālo daļu.<ref name="Whigham2017"/> == 1868. gada decembra kampaņa == Pēc Umaitas krišanas Kašiasa spēki veica virkni operāciju, kas Brazīlijas un Paragvajas historiogrāfijā pazīstamas kā ''Dezembrada'' jeb 1868. gada decembra kampaņa.<ref name="Whigham2017"/> Notika kaujas pie [[Itororo kauja|Itororo]], [[Avai kauja|Avai]] un [[Lomas Valentinas kauja|Lomas Valentinas]]. Paragvajas regulārās armijas galvenie spēki tika gandrīz pilnībā iznīcināti.<ref name="Whigham2017"/> Pēc Lomas Valentinas sakāves Lopess ar nelielu karaspēka daļu atkāpās uz valsts iekšieni.<ref name="Whigham2017"/> == Asunsjonas ieņemšana == 1869. gada janvārī Brazīlijas spēki ieņēma Asunsjonu. Pilsēta bija lielā mērā pamesta, jo Lopesa valdība jau agrāk bija pārvietojusies uz citām vietām.<ref name="Whigham2017"/> Sabiedrotie vēlāk izveidoja Paragvajā pagaidu valdību. Faktiskā militārā kontrole lielā valsts daļā atradās Brazīlijas spēku rokās.<ref name="ECLA"/> Kašiass uzskatīja galveno kara uzdevumu par izpildītu un atstāja komandiera amatu. Turpmāko Brazīlijas karaspēka vadību uzņēmās imperatora [[Pedru II]] znots [[Orleānas Gastons, Ē grāfs]].<ref name="Whigham2017"/> == Kara pēdējais posms == Neraugoties uz galvaspilsētas zaudēšanu un regulārās armijas sabrukumu, Lopess atteicās padoties. Viņš devās uz Paragvajas ziemeļaustrumiem, kur turpināja organizēt pretošanos.<ref name="Whigham2017"/> Paragvajas cilvēkresursi tobrīd bija gandrīz izsmelti. Armijā arvien plašāk tika mobilizēti ļoti jauni un ļoti veci vīrieši.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1869. gada augustā notika kaujas pie [[Pirivevui]] un [[Akosta Ņu kauja|Akosta Ņu]]. Pēdējā kļuva īpaši pazīstama ar lielo nepilngadīgo karavīru skaitu Paragvajas spēkos.<ref name="Whigham2017"/> == Serokoras kauja == 1870. gada sākumā Lopesa rīcībā bija palikuši tikai daži simti karavīru un sekotāju. Viņš izveidoja nometni pie [[Serokora]]s valsts ziemeļaustrumos.<ref name="LOCcountry"/><ref name="Whigham2017"/> 1870. gada [[1. marts|1. martā]] nometnei uzbruka Brazīlijas karaspēks. Paragvajas spēki tika sakauti.<ref name="Whigham2017"/> Lopess kaujas laikā tika ievainots un nogalināts. Viņa nāve faktiski izbeidza sešus gadus ilgušo karu.<ref name="Whigham2017"/><ref name="ECLA"/> == Kara sekas == === Paragvaja === [[Attēls:Map of the Paraguayan War 1864-1870.png|thumb|300px|Paragvajas kara galvenās militārās operācijas]] Paragvaja bija valsts, kuru karš skāra vissmagāk. Tās infrastruktūra un saimniecība tika izpostīta, valsts zaudēja ļoti lielu daļu iedzīvotāju, bet tās teritoriju vairākus gadus okupēja sabiedroto karaspēks.<ref name="Whigham2017"/><ref name="LOCprofile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/copr/Paraguay.pdf |title=Country Profile: Paraguay |publisher=Library of Congress, Federal Research Division |date=2005-10 |access-date=2026-09-13}}</ref> Paragvaja zaudēja strīdīgās teritorijas Brazīlijai un Argentīnai. Vienlaikus tā saglabāja valstisko neatkarību un netika pievienota nevienai no uzvarētājvalstīm.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Paragvajas ekonomiskā un politiskā atkarība no kaimiņvalstīm ievērojami pieauga. Pirmskara valsts vadītais ekonomikas modelis sabruka, bet turpmākajās desmitgadēs valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti.<ref name="ECLA"/> === Demogrāfiskie zaudējumi === Paragvajas kara demogrāfiskās sekas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem konflikta historiogrāfijā.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Vecākajā literatūrā bieži apgalvots, ka Paragvaja zaudējusi vairāk nekā pusi vai pat lielāko daļu pirmskara iedzīvotāju, īpaši pieaugušos vīriešus. Šādi skaitļi ilgstoši tika izmantoti arī populārajā literatūrā.<ref name="LOCprofile"/> Tomēr precīzu zaudējumu noteikšanu apgrūtina nepilnīgie un savstarpēji pretrunīgie 19. gadsimta demogrāfiskie dati. Mūsdienu pētnieki ir pārskatījuši agrākos aprēķinus, tomēr pastāv vienprātība, ka Paragvajas demogrāfiskie zaudējumi bija ārkārtīgi smagi.<ref name="ECLA"/><ref name="Whigham2017"/> Bojāgājušo skaitu palielināja ne tikai kaujas, bet arī epidēmijas, bads, nepietiekams uzturs, sanitāro apstākļu sabrukums un civiliedzīvotāju pārvietošana.<ref name="Whigham2017"/> === Brazīlija === Brazīlija bija galvenais Trīskāršās alianses militārais spēks un uzņēmās lielāko daļu kara finanšu izmaksu.<ref name="ECLA"/><ref name="DoratiotoOxford"/> Karš būtiski palielināja Brazīlijas armijas politisko un sabiedrisko nozīmi. Kara veterānu virsnieki turpmāk arvien vairāk iesaistījās valsts politiskajā dzīvē. Armijas ietekmes pieaugums kļuva par vienu no faktoriem, kas ilgtermiņā vājināja monarhiju un sekmēja [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] krišanu 1889. gadā.<ref name="ECLA"/> Karš bija saistīts arī ar verdzības jautājumu. Brazīlijas armijā dienēja tūkstošiem melnādaino karavīru, tostarp vergi, kuriem par militāro dienestu tika piešķirta brīvība. Tas pastiprināja pretrunas starp verdzības institūciju un Brazīlijas sabiedrības modernizāciju.<ref name="Whigham2017"/> === Argentīna === Argentīnai karš palīdzēja nostiprināt Buenosairesā bāzētās centrālās valdības varu pār valsts provincēm. Prezidenta Bartolomē Mitres valdības dalība karā tomēr izraisīja ievērojamu opozīciju vairākās Argentīnas provincēs.<ref name="ECLA"/> Pēc kara Argentīna ieguva daļu agrāk strīdīgo teritoriju.<ref name="ECLA"/> Tomēr strīds par [[Čako]] ziemeļu daļu saglabājās. 1878. gadā ASV prezidenta [[Raterfords Heizs|Raterforda Heiza]] arbitrāžas lēmums piešķīra Paragvajai lielu daļu teritorijas starp Paragvajas un Pilkomajo upēm.<ref name="ECLA"/> === Urugvaja === Urugvajas militārais ieguldījums bija daudz mazāks nekā Brazīlijas un Argentīnas ieguldījums. Tomēr karš nostiprināja Venansio Floresa un Kolorado partijas politisko stāvokli.<ref name="ECLA"/> == Kara cēloņu interpretācijas == Par Paragvajas kara cēloņiem pastāv plaša historiogrāfiska diskusija.<ref name="Oxford"/><ref name="ECLA"/> Tradicionālajā interpretācijā liela atbildība par kara sākumu tika piedēvēta Fransisko Solano Lopesam. Viņa lēmumi uzbrukt Brazīlijai un Argentīnai tika skaidroti ar ambīcijām padarīt Paragvaju par reģionālu lielvaru.<ref name="ECLA"/> Citās interpretācijās lielāka uzmanība pievērsta Brazīlijas un Argentīnas centieniem paplašināt savu politisko ietekmi Laplatas baseinā un Urugvajas pilsoņu kara starptautiskajam raksturam.<ref name="DoratiotoOxford"/><ref name="Oxford"/> 20. gadsimtā izplatījās arī interpretācija, ka karu esot izraisījusi vai veicinājusi [[Apvienotā Karaliste]], lai iznīcinātu ekonomiski neatkarīgo Paragvaju. Šādu skaidrojumu īpaši popularizēja daļa Latīņamerikas revizionistiskās historiogrāfijas. Mūsdienu akadēmiskajā literatūrā vienkāršots priekšstats par karu kā britu organizētu konfliktu lielākoties netiek uzskatīts par pietiekami pamatotu; uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas savstarpējām drošības, robežu un politiskās ietekmes problēmām.<ref name="ECLA"/><ref name="Oxford"/> == Fransisko Solano Lopesa vērtējums == [[Attēls:Francisco Solano Lopez.jpg|thumb|200px|Fransisko Solano Lopess]] Fransisko Solano Lopesa loma Paragvajas vēsturē joprojām tiek vērtēta pretrunīgi.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> Pēc kara uzvarētājvalstu un daudzu 19. gadsimta vēsturnieku darbos viņš tika attēlots kā autoritārs valdnieks, kura nepārdomātā ārpolitika noveda valsti līdz katastrofai.<ref name="ECLA"/> 20. gadsimta Paragvajā izveidojās pretēja interpretācija. Lopess arvien biežāk tika attēlots kā nacionālais varonis, kurš aizstāvēja Paragvajas suverenitāti pret daudz spēcīgāko kaimiņvalstu koalīciju.<ref name="Whigham2017"/> Mūsdienu historiogrāfijā parasti tiek nošķirta Paragvajas iedzīvotāju ārkārtīgi smagā pretošanās un Lopesa valdības politiskie un militārie lēmumi, kuru atbildība par kara sākšanos un turpināšanu joprojām ir diskusiju priekšmets.<ref name="Oxford"/><ref name="Whigham2017"/> == Piemiņa == Paragvajā karš ieņem īpašu vietu nacionālajā vēsturiskajā atmiņā. 1. marts — Fransisko Solano Lopesa nāves un kara beigu diena — valstī tiek atzīmēts kā Varoņu diena.<ref name="Whigham2017"/> Daudzi kara dalībnieki, tostarp Lopess un ģenerālis Hosē Eduvihiss Diass, Paragvajā tiek godināti kā nacionālie varoņi.<ref name="ParaguayCulture"/> Ar karu saistītie notikumi ir plaši atspoguļoti arī Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas vēsturiskajā atmiņā, tomēr šo valstu nacionālās interpretācijas būtiski atšķiras.<ref name="Oxford"/> 1978. gadā Paragvajā uzņēma karam veltītu spēlfilmu "Cerro Cora" ('Serokora').<ref>{{Atsauce|title=Cerro Cora - La Pelicula|url=https://www.youtube.com/watch?v=5GPy6rWfBP0|date=2018-04-17|accessdate=2026-09-12|last=MarcosParaguay}}</ref> 21. gadsimtā Brazīlijā un Paragvajā uzņemtas vēl divas ar kara tēmu saistītas spēlfilmas, taču tās izmanto karadarbību kā fonu ētisku problēmu risināšanai vai piedzīvojumu sižetam. == Literatūra == * Bethell, Leslie. ''The Paraguayan War (1864–1870)''. London: Institute of Latin American Studies, University of London, 1996. * Box, Pelham Horton. ''The Origins of the Paraguayan War''. Urbana: University of Illinois Studies in the Social Sciences, 1930. * Doratioto, Francisco. ''Maldita Guerra: Nova História da Guerra do Paraguai''. São Paulo: Companhia das Letras, 2002. * Leuchars, Chris. ''To the Bitter End: Paraguay and the War of the Triple Alliance''. Westport: Greenwood Press, 2002. * Thompson, George. ''The War in Paraguay''. London: Longmans, Green and Co., 1869. * Whigham, Thomas L. ''The Paraguayan War. Volume 1: Causes and Early Conduct''. Lincoln: University of Nebraska Press, 2002. * Whigham, Thomas L. ''The Road to Armageddon: Paraguay Versus the Triple Alliance, 1866–70''. Calgary: University of Calgary Press, 2017. * Whigham, Thomas L.; Potthast, Barbara. “The Paraguayan Rosetta Stone: New Insights into the Demographics of the Paraguayan War, 1864–1870”. ''Latin American Research Review'', 1999, 34 (1): 174–186. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Argentīnas vēsture]] [[Kategorija:Urugvajas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Argentīnu]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:1865. gads]] [[Kategorija:1866. gads]] [[Kategorija:1867. gads]] [[Kategorija:1868. gads]] [[Kategorija:1869. gads]] [[Kategorija:1870. gads]] cpp77uto571m8701qtu9o81rq1g47td 0 639547 4521296 2026-09-12T23:13:34Z Tankists 100139 Jauna lapa: '''Augšpalāta'''<ref name="augshpl">{{tīmekļa atsauce |title=augšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''augšnams'''<ref name="augshn">{{tīmekļa atsauce |title=augšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamenta]... 4521296 wikitext text/x-wiki '''Augšpalāta'''<ref name="augshpl">{{tīmekļa atsauce |title=augšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''augšnams'''<ref name="augshn">{{tīmekļa atsauce |title=augšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamenta]] palātām, otra palāta ir [[apakšpalāta]] jeb apakšnams.<ref name=Tsebelis/> Palāta, kas oficiāli tiek uzskatīta par augšpalātu, parasti ir mazāka un bieži vien tai ir ierobežotāka vara nekā apakšpalātai. Augšpalāta parasti tiek veidota mazāk demokrātiski nekā apakšpalāta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> Valstīs, kur plaši lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], tostarp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Kenija|Kenijā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], kā arī citur, visizplatītākais valsts likumdevēja augšpalātas nosaukums ir [[Senāts]] ({{val|en|Senate}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=U.S. Senate |url=https://www.senate.gov/ |website=www.senate.gov |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Canada |first1=Senate of |title=Home - SenCanada.ca |url=https://sencanada.ca/ |website=SenCanada |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == Lai gan [[Romas senāts|senās Romas ķēniņvalsts Senāts]] bija pirmā [[Aristokrātija|aristokrātu]] sapulce, kas konsultēja [[Monarhs|monarhu]], pirmā divpalātu likumdevēja augšpalāta bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglijas Karaliste|Anglija]]s [[Lordu palāta]], kas sastāvēja no [[Arhibīskaps|arhibīskapiem]], [[Bīskaps|bīskapiem]], [[Abats|abatiem]] un [[muižniecība]]s, un tā parādījās [[Anglijas karaļu uzskaitījums|karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] valdīšanas laikā ap 1341. gadu, kad [[Anglijas parlaments|parlaments]] skaidri sadalījās divās atšķirīgās palātās: [[Anglijas Karalistes Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], kas sastāvēja no apgabalu un pilsētu pārstāvjiem, un Lordu palātā.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Russell |first=Meg |url=https://academic.oup.com/book/27542 |title=The Contemporary House of Lords: Westminster Bicameralism Revived |date=2013 |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-967156-4 |chapter=2 A Brief History of the House of Lords |doi=10.1093/acprof:oso/9780199671564.001.0001 |access-date=2 June 2023 |chapter-url=https://academic.oup.com/book/27542/chapter-abstract/197523197 |url-access=subscription}}</ref> == Pilnvaras == Augšpalātas [[leģitimitāte|politiskās leģitimitāte]]s attaisnojumi ir šādi: * [[Vairākuma tirānija]]s mazināšana, izmantojot vienlaicīgu vairākumu kopā ar apakšpalātu.<ref name="s716">{{laikraksta atsauce | last=Riker | first=William H. | title=The Justification of Bicameralism | journal=International Political Science Review | volume=13 | issue=1 | date=1992 | issn=0192-5121 | doi=10.1177/019251219201300107 | pages=101–116 | url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/019251219201300107 | access-date=2026-02-18| url-access=subscription }}</ref> *Mažoritārisma svārstīguma mazināšana, konverģencē virzoties uz mediānas vēlētāju.<ref name=Tsebelis>{{grāmatas atsauce |last1=Tsebelis |first1=George |url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511609350 |title=Bicameralism |last2=Money |first2=Jeannette |date=1997-06-13 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/cbo9780511609350 |isbn=978-0-521-58972-7}}</ref> === Parlamentārā sistēmā === Parlamentārajā sistēmā augšpalātu bieži uzskata par padomdevēju vai "pārskatīšanas palātu". Šī iemesla dēļ augšpalātas pilnvaras bieži vien kaut kādā veidā ierobežo.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Russell |first=Meg |author-link=Meg Russell |date=2000 |title=REFORMING THE HOUSE OF LORDS: Lessons from Overseas |url=https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20221025000022/https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-date=October 25, 2022 |access-date=January 24, 2022 |website=Australasian Study of Parliament Group |format=PDF}}</ref> Augšpalātām bieži tiek noteikti daži vai visi no šiem ierobežojumiem: *Nepietiekama kontrole pār izpildvaru. (Turpretī ASV un daudzās citās prezidentālās sistēmās Senātam jeb augšpalātai ir lielāka kontrole pār kabineta sastāvu un administrāciju kopumā, izmantojot savu prerogatīvu apstiprināt prezidenta nominācijas augstākajiem amatiem.) *Nav absolūtas veto tiesības ierosinātajam tiesību aktam, lai gan dažās valstīs/teritorijās ir atļautas atliekošas veto tiesības. *Valstīs, kurās augšpalāta "var" uzlikt veto likumdošanai (piemēram, Nīderlandē), tā, iespējams, nevarēs grozīt priekšlikumus. *Samazināta vai pat neesoša loma likumdošanas ierosināšanā. *Nav pilnvaru bloķēt "atbalstu" vai budžeta pasākumus. (Rets parlamenta augšpalātas piemērs, kam ir šādas pilnvaras, ir Austrālijas Senāts, kas šīs pilnvaras īstenoja 1975. gadā.) Parlamentārajās demokrātijās un starp Eiropas augšpalātām [[Republikas Senāts (Itālija)|Itālijas Senāts]] ir ievērojams izņēmums no šiem vispārējiem noteikumiem, jo ​​tam ir tādas pašas pilnvaras kā sava parlamenta apakšpalātai: jebkuru likumu var ierosināt jebkurā palātā, un tas ir jāapstiprina abās palātās vienādā formā. Turklāt valdībai ir jāsaņem abu palātu piekrišana, lai paliktu amatā, un šāda nostāja ir pazīstama kā "pilnīgs divpalātu režīms" vai "vienlīdzīgs divpalātu režīms". [[Attēls: House of Lords Chamber.png|thumb|[[Lordu palāta]]s, [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] augšpalātas, sēžu zāle|244x244px]] Augšpalātas uzdevums ir rūpīgi izskatīt tiesību aktus, kas apakšpalātā, iespējams, ir izstrādāti pārāk steigā, un ierosināt grozījumus, kurus apakšpalāta tomēr var noraidīt, ja tā to vēlas. Piemērs ir Apvienotās Karalistes Lordu palāta. Saskaņā ar 1911. un 1949. gada Parlamenta likumiem Lordu palāta vairs nevar liegt vairuma likumprojektu pieņemšanu, taču tai ir jādod iespēja tos apspriest un ierosināt grozījumus, un tādējādi tā var aizkavēt tāda likumprojekta pieņemšanu, ar kuru tā nepiekrīt. Likumprojektus var atlikt tikai līdz vienam gadam, pirms Pārstāvju palāta var izmantot Parlamenta likumu, lai gan ekonomiskos likumprojektus var atlikt tikai par vienu mēnesi. Lordu palātai dažkārt tiek uzskatīta par īpašu organizāciju Apvienotās Karalistes nekodificētās konstitūcijas un svarīgu pilsonisko brīvību aizsardzībā pret nepārdomātām izmaiņām. Lordu palātai ir vairāki veidi, kā bloķēt likumdošanu un to noraidīt; tomēr Pārstāvju palāta galu galā var izmantot Parlamenta likumu, lai kaut ko piespiestu pieņemt. Pārstāvju palāta bieži pieņem Lordu pieņemtos grozījumus; tomēr abas palātas dažkārt ir nonākušas konstitucionālā strupceļā. Piemēram, kad 1999. gada Leiboristu valdība mēģināja izslēgt visus Lordu palātas iedzimtos pērus, lordi draudēja izjaukt visu valdības likumdošanas programmu un bloķēt katru likumprojektu, kas tika nosūtīts palātai. Šī strupceļa situācija noveda pie sarunām starp vikontu Krenbornu, toreizējo Pārstāvju palātas ēnu līderi, un Leiboristu valdību, kā rezultātā tika pieņemts Vezerila grozījums Lordu palātas likumā 1999. gadā, kas saglabāja 92 iedzimtos pērus. Kompromiss un sarunas starp abām palātām padara Parlamenta likumu par ļoti reti izmantotu rezerves plānu. Pat bez [[veto]] tiesībām augšpalāta var noraidīt likumprojektu. Tās iebildumi var dot apakšpalātai iespēju pārskatīt vai pat atteikties no pretrunīgi vērtēta pasākuma. Tā var arī atlikt likumprojekta pieņemšanu, lai tas neatbilstu likumdošanas grafikam vai līdz vispārējām vēlēšanām izveidot jaunu apakšpalātu, kas vairs nevēlas turpināt darbu pie likumprojekta. Tomēr dažos štatos jau ilgstoši ir saglabājušās ietekmīgas augšpalātas. Piemēram, likumdošanai var būt nepieciešama augšpalātas piekrišana (lai gan, kā minēts iepriekš, tas reti attiecas uz budžeta pasākumiem). Štatu ar ietekmīgām augšpalātām konstitucionālās kārtības parasti ietver līdzekļus situāciju risināšanai, kad abas palātas ir pretrunā viena ar otru. Pēdējā laikā parlamentārās sistēmas ir tendētas vājināt augšpalātu pilnvaras salīdzinājumā ar zemākām palātām. Dažas augšpalātas ir pilnībā likvidētas; citu pilnvaras ir samazinātas ar konstitucionāliem vai likumdošanas grozījumiem. Tāpat bieži pastāv konvencijas, kas nosaka, ka augšpalātai nevajadzētu traucēt valdības darbu vieglprātīgu vai tikai partijisku iemeslu dēļ. Šīs konvencijas laika gaitā ir kļuvušas stingrākas. Lai gan parlamentārajās sistēmās augšpalātas parasti konstitucionāli ir pakļautas apakšpalātai attiecībā uz primāro tiesību aktu pieņemšanu, tām var būt lielāka vara attiecībā uz sekundāro tiesību aktu pieņemšanu: piemēram, gan [[Vācija]]s [[Bundesrāts|Bundesrātam]], gan Apvienotās Karalistes Lordu palātai ir tiesības pilnībā uzlikt veto deleģētajiem tiesību aktiem. === Prezidentālā sistēmā === Prezidentālā sistēmā augšpalātai bieži tiek piešķirtas citas pilnvaras, lai kompensētu tai noteiktos pilnvaru ierobežojumus: *[[Izpildvara]]s amatpersonu iecelšanai amatos, gan valdībā, gan citās iestādēs, parasti ir nepieciešams augšpalātas apstiprinājums. Šāda sistēma darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Institucionālā struktūra == Augšpalātas locekļi tiek ievēlēti vai iecelti dažādos veidos: [[Tiešas vēlēšanas|tiešās]] vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]], tiek vienkārši iecelti amatā vai izmantojot šo metožu kombināciju. Daudzas augšpalātas tiek netieši ievēlētas vai (daļēji vai pilnībā) ieceltas: vai nu deputātus ieceļ [[valsts vadītājs]], vai [[valdības vadītājs]], vai deputātu izvēle notiek kādā citā veidā. Tas parasti ir tādēļ, lai izveidotu palātu no ekspertiem vai citādi ievērojamiem pilsoņiem, kuri ne vienmēr tiktu ievēlēti vēlēšanās. Piemēram, [[Kanādas Senāts|Kanādas Senāta]] locekļus ieceļ [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]] pēc [[Kanādas premjerministrs|premjerministra]] ieteikuma. Agrāk dažās augšpalātās bija locekļu vietas, kas bija pilnībā mantojamas, piemēram, [[Lordu palāta|Apvienotās Karalistes Lordu palātā]] līdz 1999. gadam un [[Pēru palāta (Japāna)|Japānas Pēru palātā]] līdz tās likvidēšanai 1947. gadā. Tāpat ir ierasts, ka augšpalātu veido delegāti, kurus ievēl štatu valdības vai vietējās amatpersonas. [[Indija]]s ''Rajya Sabha'' locekļus izvirza dažādi štati un savienotās teritorijas, savukārt 12 no viņiem izvirza Indijas prezidents. Līdzīgi štatu līmenī vienu trešdaļu Štata Likumdošanas padomes (''Vidhan Parishad'') locekļu izvirza vietējās pašvaldības, vienu trešdaļu - esošie likumdevēja locekļi, bet pārējos ievēlē atsevišķi vēlētāju pārstāvji. [[ASV Senāts|ASV Senātu]] līdz Septiņpadsmitā grozījuma pieņemšanai 1913. gadā ievēlēja štatu likumdevēji. Augšpalātu var ievēlēt tieši, bet citās proporcijās nekā apakšpalātu — piemēram, Austrālijas, Brazīlijas un ASV senātos ir noteikts skaits ievēlētu deputātu no katra štata neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] cfevt5lfba9xa43g3m0tys2h9huxd9n 4521298 4521296 2026-09-12T23:16:28Z Tankists 100139 /* Vēsture */ 4521298 wikitext text/x-wiki '''Augšpalāta'''<ref name="augshpl">{{tīmekļa atsauce |title=augšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''augšnams'''<ref name="augshn">{{tīmekļa atsauce |title=augšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamenta]] palātām, otra palāta ir [[apakšpalāta]] jeb apakšnams.<ref name=Tsebelis/> Palāta, kas oficiāli tiek uzskatīta par augšpalātu, parasti ir mazāka un bieži vien tai ir ierobežotāka vara nekā apakšpalātai. Augšpalāta parasti tiek veidota mazāk demokrātiski nekā apakšpalāta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> Valstīs, kur plaši lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], tostarp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Kenija|Kenijā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], kā arī citur, visizplatītākais valsts likumdevēja augšpalātas nosaukums ir [[Senāts]] ({{val|en|Senate}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=U.S. Senate |url=https://www.senate.gov/ |website=www.senate.gov |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Canada |first1=Senate of |title=Home - SenCanada.ca |url=https://sencanada.ca/ |website=SenCanada |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == Lai gan [[Romas senāts|senās Romas ķēniņvalsts Senāts]] bija pirmā [[Aristokrātija|aristokrātu]] asambleja, kas konsultēja [[Monarhs|monarhu]], pirmā divpalātu likumdevēja augšpalāta bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglijas Karaliste|Anglija]]s [[Lordu palāta]], kas sastāvēja no [[Arhibīskaps|arhibīskapiem]], [[Bīskaps|bīskapiem]], [[Abats|abatiem]] un [[muižniecība]]s, un tā parādījās [[Anglijas karaļu uzskaitījums|karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] valdīšanas laikā ap 1341. gadu, kad [[Anglijas parlaments|parlaments]] skaidri sadalījās divās atšķirīgās palātās: [[Anglijas Karalistes Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], kas sastāvēja no apgabalu un pilsētu pārstāvjiem, un Lordu palātā.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Russell |first=Meg |url=https://academic.oup.com/book/27542 |title=The Contemporary House of Lords: Westminster Bicameralism Revived |date=2013 |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-967156-4 |chapter=2 A Brief History of the House of Lords |doi=10.1093/acprof:oso/9780199671564.001.0001 |access-date=2 June 2023 |chapter-url=https://academic.oup.com/book/27542/chapter-abstract/197523197 |url-access=subscription}}</ref> == Pilnvaras == Augšpalātas [[leģitimitāte|politiskās leģitimitāte]]s attaisnojumi ir šādi: * [[Vairākuma tirānija]]s mazināšana, izmantojot vienlaicīgu vairākumu kopā ar apakšpalātu.<ref name="s716">{{laikraksta atsauce | last=Riker | first=William H. | title=The Justification of Bicameralism | journal=International Political Science Review | volume=13 | issue=1 | date=1992 | issn=0192-5121 | doi=10.1177/019251219201300107 | pages=101–116 | url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/019251219201300107 | access-date=2026-02-18| url-access=subscription }}</ref> *Mažoritārisma svārstīguma mazināšana, konverģencē virzoties uz mediānas vēlētāju.<ref name=Tsebelis>{{grāmatas atsauce |last1=Tsebelis |first1=George |url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511609350 |title=Bicameralism |last2=Money |first2=Jeannette |date=1997-06-13 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/cbo9780511609350 |isbn=978-0-521-58972-7}}</ref> === Parlamentārā sistēmā === Parlamentārajā sistēmā augšpalātu bieži uzskata par padomdevēju vai "pārskatīšanas palātu". Šī iemesla dēļ augšpalātas pilnvaras bieži vien kaut kādā veidā ierobežo.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Russell |first=Meg |author-link=Meg Russell |date=2000 |title=REFORMING THE HOUSE OF LORDS: Lessons from Overseas |url=https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20221025000022/https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-date=October 25, 2022 |access-date=January 24, 2022 |website=Australasian Study of Parliament Group |format=PDF}}</ref> Augšpalātām bieži tiek noteikti daži vai visi no šiem ierobežojumiem: *Nepietiekama kontrole pār izpildvaru. (Turpretī ASV un daudzās citās prezidentālās sistēmās Senātam jeb augšpalātai ir lielāka kontrole pār kabineta sastāvu un administrāciju kopumā, izmantojot savu prerogatīvu apstiprināt prezidenta nominācijas augstākajiem amatiem.) *Nav absolūtas veto tiesības ierosinātajam tiesību aktam, lai gan dažās valstīs/teritorijās ir atļautas atliekošas veto tiesības. *Valstīs, kurās augšpalāta "var" uzlikt veto likumdošanai (piemēram, Nīderlandē), tā, iespējams, nevarēs grozīt priekšlikumus. *Samazināta vai pat neesoša loma likumdošanas ierosināšanā. *Nav pilnvaru bloķēt "atbalstu" vai budžeta pasākumus. (Rets parlamenta augšpalātas piemērs, kam ir šādas pilnvaras, ir Austrālijas Senāts, kas šīs pilnvaras īstenoja 1975. gadā.) Parlamentārajās demokrātijās un starp Eiropas augšpalātām [[Republikas Senāts (Itālija)|Itālijas Senāts]] ir ievērojams izņēmums no šiem vispārējiem noteikumiem, jo ​​tam ir tādas pašas pilnvaras kā sava parlamenta apakšpalātai: jebkuru likumu var ierosināt jebkurā palātā, un tas ir jāapstiprina abās palātās vienādā formā. Turklāt valdībai ir jāsaņem abu palātu piekrišana, lai paliktu amatā, un šāda nostāja ir pazīstama kā "pilnīgs divpalātu režīms" vai "vienlīdzīgs divpalātu režīms". [[Attēls: House of Lords Chamber.png|thumb|[[Lordu palāta]]s, [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] augšpalātas, sēžu zāle|244x244px]] Augšpalātas uzdevums ir rūpīgi izskatīt tiesību aktus, kas apakšpalātā, iespējams, ir izstrādāti pārāk steigā, un ierosināt grozījumus, kurus apakšpalāta tomēr var noraidīt, ja tā to vēlas. Piemērs ir Apvienotās Karalistes Lordu palāta. Saskaņā ar 1911. un 1949. gada Parlamenta likumiem Lordu palāta vairs nevar liegt vairuma likumprojektu pieņemšanu, taču tai ir jādod iespēja tos apspriest un ierosināt grozījumus, un tādējādi tā var aizkavēt tāda likumprojekta pieņemšanu, ar kuru tā nepiekrīt. Likumprojektus var atlikt tikai līdz vienam gadam, pirms Pārstāvju palāta var izmantot Parlamenta likumu, lai gan ekonomiskos likumprojektus var atlikt tikai par vienu mēnesi. Lordu palātai dažkārt tiek uzskatīta par īpašu organizāciju Apvienotās Karalistes nekodificētās konstitūcijas un svarīgu pilsonisko brīvību aizsardzībā pret nepārdomātām izmaiņām. Lordu palātai ir vairāki veidi, kā bloķēt likumdošanu un to noraidīt; tomēr Pārstāvju palāta galu galā var izmantot Parlamenta likumu, lai kaut ko piespiestu pieņemt. Pārstāvju palāta bieži pieņem Lordu pieņemtos grozījumus; tomēr abas palātas dažkārt ir nonākušas konstitucionālā strupceļā. Piemēram, kad 1999. gada Leiboristu valdība mēģināja izslēgt visus Lordu palātas iedzimtos pērus, lordi draudēja izjaukt visu valdības likumdošanas programmu un bloķēt katru likumprojektu, kas tika nosūtīts palātai. Šī strupceļa situācija noveda pie sarunām starp vikontu Krenbornu, toreizējo Pārstāvju palātas ēnu līderi, un Leiboristu valdību, kā rezultātā tika pieņemts Vezerila grozījums Lordu palātas likumā 1999. gadā, kas saglabāja 92 iedzimtos pērus. Kompromiss un sarunas starp abām palātām padara Parlamenta likumu par ļoti reti izmantotu rezerves plānu. Pat bez [[veto]] tiesībām augšpalāta var noraidīt likumprojektu. Tās iebildumi var dot apakšpalātai iespēju pārskatīt vai pat atteikties no pretrunīgi vērtēta pasākuma. Tā var arī atlikt likumprojekta pieņemšanu, lai tas neatbilstu likumdošanas grafikam vai līdz vispārējām vēlēšanām izveidot jaunu apakšpalātu, kas vairs nevēlas turpināt darbu pie likumprojekta. Tomēr dažos štatos jau ilgstoši ir saglabājušās ietekmīgas augšpalātas. Piemēram, likumdošanai var būt nepieciešama augšpalātas piekrišana (lai gan, kā minēts iepriekš, tas reti attiecas uz budžeta pasākumiem). Štatu ar ietekmīgām augšpalātām konstitucionālās kārtības parasti ietver līdzekļus situāciju risināšanai, kad abas palātas ir pretrunā viena ar otru. Pēdējā laikā parlamentārās sistēmas ir tendētas vājināt augšpalātu pilnvaras salīdzinājumā ar zemākām palātām. Dažas augšpalātas ir pilnībā likvidētas; citu pilnvaras ir samazinātas ar konstitucionāliem vai likumdošanas grozījumiem. Tāpat bieži pastāv konvencijas, kas nosaka, ka augšpalātai nevajadzētu traucēt valdības darbu vieglprātīgu vai tikai partijisku iemeslu dēļ. Šīs konvencijas laika gaitā ir kļuvušas stingrākas. Lai gan parlamentārajās sistēmās augšpalātas parasti konstitucionāli ir pakļautas apakšpalātai attiecībā uz primāro tiesību aktu pieņemšanu, tām var būt lielāka vara attiecībā uz sekundāro tiesību aktu pieņemšanu: piemēram, gan [[Vācija]]s [[Bundesrāts|Bundesrātam]], gan Apvienotās Karalistes Lordu palātai ir tiesības pilnībā uzlikt veto deleģētajiem tiesību aktiem. === Prezidentālā sistēmā === Prezidentālā sistēmā augšpalātai bieži tiek piešķirtas citas pilnvaras, lai kompensētu tai noteiktos pilnvaru ierobežojumus: *[[Izpildvara]]s amatpersonu iecelšanai amatos, gan valdībā, gan citās iestādēs, parasti ir nepieciešams augšpalātas apstiprinājums. Šāda sistēma darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Institucionālā struktūra == Augšpalātas locekļi tiek ievēlēti vai iecelti dažādos veidos: [[Tiešas vēlēšanas|tiešās]] vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]], tiek vienkārši iecelti amatā vai izmantojot šo metožu kombināciju. Daudzas augšpalātas tiek netieši ievēlētas vai (daļēji vai pilnībā) ieceltas: vai nu deputātus ieceļ [[valsts vadītājs]], vai [[valdības vadītājs]], vai deputātu izvēle notiek kādā citā veidā. Tas parasti ir tādēļ, lai izveidotu palātu no ekspertiem vai citādi ievērojamiem pilsoņiem, kuri ne vienmēr tiktu ievēlēti vēlēšanās. Piemēram, [[Kanādas Senāts|Kanādas Senāta]] locekļus ieceļ [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]] pēc [[Kanādas premjerministrs|premjerministra]] ieteikuma. Agrāk dažās augšpalātās bija locekļu vietas, kas bija pilnībā mantojamas, piemēram, [[Lordu palāta|Apvienotās Karalistes Lordu palātā]] līdz 1999. gadam un [[Pēru palāta (Japāna)|Japānas Pēru palātā]] līdz tās likvidēšanai 1947. gadā. Tāpat ir ierasts, ka augšpalātu veido delegāti, kurus ievēl štatu valdības vai vietējās amatpersonas. [[Indija]]s ''Rajya Sabha'' locekļus izvirza dažādi štati un savienotās teritorijas, savukārt 12 no viņiem izvirza Indijas prezidents. Līdzīgi štatu līmenī vienu trešdaļu Štata Likumdošanas padomes (''Vidhan Parishad'') locekļu izvirza vietējās pašvaldības, vienu trešdaļu - esošie likumdevēja locekļi, bet pārējos ievēlē atsevišķi vēlētāju pārstāvji. [[ASV Senāts|ASV Senātu]] līdz Septiņpadsmitā grozījuma pieņemšanai 1913. gadā ievēlēja štatu likumdevēji. Augšpalātu var ievēlēt tieši, bet citās proporcijās nekā apakšpalātu — piemēram, Austrālijas, Brazīlijas un ASV senātos ir noteikts skaits ievēlētu deputātu no katra štata neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] mgbj839g5umcws0b30ipg7f72wlwodk 4521299 4521298 2026-09-12T23:16:53Z Tankists 100139 /* Vēsture */ 4521299 wikitext text/x-wiki '''Augšpalāta'''<ref name="augshpl">{{tīmekļa atsauce |title=augšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''augšnams'''<ref name="augshn">{{tīmekļa atsauce |title=augšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamenta]] palātām, otra palāta ir [[apakšpalāta]] jeb apakšnams.<ref name=Tsebelis/> Palāta, kas oficiāli tiek uzskatīta par augšpalātu, parasti ir mazāka un bieži vien tai ir ierobežotāka vara nekā apakšpalātai. Augšpalāta parasti tiek veidota mazāk demokrātiski nekā apakšpalāta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> Valstīs, kur plaši lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], tostarp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Kenija|Kenijā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], kā arī citur, visizplatītākais valsts likumdevēja augšpalātas nosaukums ir [[Senāts]] ({{val|en|Senate}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=U.S. Senate |url=https://www.senate.gov/ |website=www.senate.gov |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Canada |first1=Senate of |title=Home - SenCanada.ca |url=https://sencanada.ca/ |website=SenCanada |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == Lai gan [[Romas senāts|senās Romas ķēniņvalsts Senāts]] bija pirmā [[Aristokrātija|aristokrātu]] asambleja, kas konsultēja [[Monarhs|monarhu]], pirmā divpalātu likumdevēja augšpalāta bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglijas Karaliste|Anglija]]s [[Lordu palāta]], kas sastāvēja no [[Arhibīskaps|arhibīskapiem]], [[Bīskaps|bīskapiem]], [[Abats|abatiem]] un [[muižniecība]]s, un tā parādījās [[Anglijas karaļu uzskaitījums|karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] valdīšanas laikā ap 1341. gadu, kad [[Anglijas parlaments|parlaments]] skaidri sadalījās divās atšķirīgās palātās: [[Anglijas Karalistes Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], kas sastāvēja no apgabalu un pilsētu pārstāvjiem, un Lordu palātā.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Russell |first=Meg |url=https://academic.oup.com/book/27542 |title=The Contemporary House of Lords: Westminster Bicameralism Revived |date=2013 |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-967156-4 |chapter=2 A Brief History of the House of Lords |doi=10.1093/acprof:oso/9780199671564.001.0001 |access-date=2 June 2023 |chapter-url=https://academic.oup.com/book/27542/chapter-abstract/197523197 }}</ref> == Pilnvaras == Augšpalātas [[leģitimitāte|politiskās leģitimitāte]]s attaisnojumi ir šādi: * [[Vairākuma tirānija]]s mazināšana, izmantojot vienlaicīgu vairākumu kopā ar apakšpalātu.<ref name="s716">{{laikraksta atsauce | last=Riker | first=William H. | title=The Justification of Bicameralism | journal=International Political Science Review | volume=13 | issue=1 | date=1992 | issn=0192-5121 | doi=10.1177/019251219201300107 | pages=101–116 | url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/019251219201300107 | access-date=2026-02-18| url-access=subscription }}</ref> *Mažoritārisma svārstīguma mazināšana, konverģencē virzoties uz mediānas vēlētāju.<ref name=Tsebelis>{{grāmatas atsauce |last1=Tsebelis |first1=George |url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511609350 |title=Bicameralism |last2=Money |first2=Jeannette |date=1997-06-13 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/cbo9780511609350 |isbn=978-0-521-58972-7}}</ref> === Parlamentārā sistēmā === Parlamentārajā sistēmā augšpalātu bieži uzskata par padomdevēju vai "pārskatīšanas palātu". Šī iemesla dēļ augšpalātas pilnvaras bieži vien kaut kādā veidā ierobežo.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Russell |first=Meg |author-link=Meg Russell |date=2000 |title=REFORMING THE HOUSE OF LORDS: Lessons from Overseas |url=https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20221025000022/https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-date=October 25, 2022 |access-date=January 24, 2022 |website=Australasian Study of Parliament Group |format=PDF}}</ref> Augšpalātām bieži tiek noteikti daži vai visi no šiem ierobežojumiem: *Nepietiekama kontrole pār izpildvaru. (Turpretī ASV un daudzās citās prezidentālās sistēmās Senātam jeb augšpalātai ir lielāka kontrole pār kabineta sastāvu un administrāciju kopumā, izmantojot savu prerogatīvu apstiprināt prezidenta nominācijas augstākajiem amatiem.) *Nav absolūtas veto tiesības ierosinātajam tiesību aktam, lai gan dažās valstīs/teritorijās ir atļautas atliekošas veto tiesības. *Valstīs, kurās augšpalāta "var" uzlikt veto likumdošanai (piemēram, Nīderlandē), tā, iespējams, nevarēs grozīt priekšlikumus. *Samazināta vai pat neesoša loma likumdošanas ierosināšanā. *Nav pilnvaru bloķēt "atbalstu" vai budžeta pasākumus. (Rets parlamenta augšpalātas piemērs, kam ir šādas pilnvaras, ir Austrālijas Senāts, kas šīs pilnvaras īstenoja 1975. gadā.) Parlamentārajās demokrātijās un starp Eiropas augšpalātām [[Republikas Senāts (Itālija)|Itālijas Senāts]] ir ievērojams izņēmums no šiem vispārējiem noteikumiem, jo ​​tam ir tādas pašas pilnvaras kā sava parlamenta apakšpalātai: jebkuru likumu var ierosināt jebkurā palātā, un tas ir jāapstiprina abās palātās vienādā formā. Turklāt valdībai ir jāsaņem abu palātu piekrišana, lai paliktu amatā, un šāda nostāja ir pazīstama kā "pilnīgs divpalātu režīms" vai "vienlīdzīgs divpalātu režīms". [[Attēls: House of Lords Chamber.png|thumb|[[Lordu palāta]]s, [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] augšpalātas, sēžu zāle|244x244px]] Augšpalātas uzdevums ir rūpīgi izskatīt tiesību aktus, kas apakšpalātā, iespējams, ir izstrādāti pārāk steigā, un ierosināt grozījumus, kurus apakšpalāta tomēr var noraidīt, ja tā to vēlas. Piemērs ir Apvienotās Karalistes Lordu palāta. Saskaņā ar 1911. un 1949. gada Parlamenta likumiem Lordu palāta vairs nevar liegt vairuma likumprojektu pieņemšanu, taču tai ir jādod iespēja tos apspriest un ierosināt grozījumus, un tādējādi tā var aizkavēt tāda likumprojekta pieņemšanu, ar kuru tā nepiekrīt. Likumprojektus var atlikt tikai līdz vienam gadam, pirms Pārstāvju palāta var izmantot Parlamenta likumu, lai gan ekonomiskos likumprojektus var atlikt tikai par vienu mēnesi. Lordu palātai dažkārt tiek uzskatīta par īpašu organizāciju Apvienotās Karalistes nekodificētās konstitūcijas un svarīgu pilsonisko brīvību aizsardzībā pret nepārdomātām izmaiņām. Lordu palātai ir vairāki veidi, kā bloķēt likumdošanu un to noraidīt; tomēr Pārstāvju palāta galu galā var izmantot Parlamenta likumu, lai kaut ko piespiestu pieņemt. Pārstāvju palāta bieži pieņem Lordu pieņemtos grozījumus; tomēr abas palātas dažkārt ir nonākušas konstitucionālā strupceļā. Piemēram, kad 1999. gada Leiboristu valdība mēģināja izslēgt visus Lordu palātas iedzimtos pērus, lordi draudēja izjaukt visu valdības likumdošanas programmu un bloķēt katru likumprojektu, kas tika nosūtīts palātai. Šī strupceļa situācija noveda pie sarunām starp vikontu Krenbornu, toreizējo Pārstāvju palātas ēnu līderi, un Leiboristu valdību, kā rezultātā tika pieņemts Vezerila grozījums Lordu palātas likumā 1999. gadā, kas saglabāja 92 iedzimtos pērus. Kompromiss un sarunas starp abām palātām padara Parlamenta likumu par ļoti reti izmantotu rezerves plānu. Pat bez [[veto]] tiesībām augšpalāta var noraidīt likumprojektu. Tās iebildumi var dot apakšpalātai iespēju pārskatīt vai pat atteikties no pretrunīgi vērtēta pasākuma. Tā var arī atlikt likumprojekta pieņemšanu, lai tas neatbilstu likumdošanas grafikam vai līdz vispārējām vēlēšanām izveidot jaunu apakšpalātu, kas vairs nevēlas turpināt darbu pie likumprojekta. Tomēr dažos štatos jau ilgstoši ir saglabājušās ietekmīgas augšpalātas. Piemēram, likumdošanai var būt nepieciešama augšpalātas piekrišana (lai gan, kā minēts iepriekš, tas reti attiecas uz budžeta pasākumiem). Štatu ar ietekmīgām augšpalātām konstitucionālās kārtības parasti ietver līdzekļus situāciju risināšanai, kad abas palātas ir pretrunā viena ar otru. Pēdējā laikā parlamentārās sistēmas ir tendētas vājināt augšpalātu pilnvaras salīdzinājumā ar zemākām palātām. Dažas augšpalātas ir pilnībā likvidētas; citu pilnvaras ir samazinātas ar konstitucionāliem vai likumdošanas grozījumiem. Tāpat bieži pastāv konvencijas, kas nosaka, ka augšpalātai nevajadzētu traucēt valdības darbu vieglprātīgu vai tikai partijisku iemeslu dēļ. Šīs konvencijas laika gaitā ir kļuvušas stingrākas. Lai gan parlamentārajās sistēmās augšpalātas parasti konstitucionāli ir pakļautas apakšpalātai attiecībā uz primāro tiesību aktu pieņemšanu, tām var būt lielāka vara attiecībā uz sekundāro tiesību aktu pieņemšanu: piemēram, gan [[Vācija]]s [[Bundesrāts|Bundesrātam]], gan Apvienotās Karalistes Lordu palātai ir tiesības pilnībā uzlikt veto deleģētajiem tiesību aktiem. === Prezidentālā sistēmā === Prezidentālā sistēmā augšpalātai bieži tiek piešķirtas citas pilnvaras, lai kompensētu tai noteiktos pilnvaru ierobežojumus: *[[Izpildvara]]s amatpersonu iecelšanai amatos, gan valdībā, gan citās iestādēs, parasti ir nepieciešams augšpalātas apstiprinājums. Šāda sistēma darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Institucionālā struktūra == Augšpalātas locekļi tiek ievēlēti vai iecelti dažādos veidos: [[Tiešas vēlēšanas|tiešās]] vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]], tiek vienkārši iecelti amatā vai izmantojot šo metožu kombināciju. Daudzas augšpalātas tiek netieši ievēlētas vai (daļēji vai pilnībā) ieceltas: vai nu deputātus ieceļ [[valsts vadītājs]], vai [[valdības vadītājs]], vai deputātu izvēle notiek kādā citā veidā. Tas parasti ir tādēļ, lai izveidotu palātu no ekspertiem vai citādi ievērojamiem pilsoņiem, kuri ne vienmēr tiktu ievēlēti vēlēšanās. Piemēram, [[Kanādas Senāts|Kanādas Senāta]] locekļus ieceļ [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]] pēc [[Kanādas premjerministrs|premjerministra]] ieteikuma. Agrāk dažās augšpalātās bija locekļu vietas, kas bija pilnībā mantojamas, piemēram, [[Lordu palāta|Apvienotās Karalistes Lordu palātā]] līdz 1999. gadam un [[Pēru palāta (Japāna)|Japānas Pēru palātā]] līdz tās likvidēšanai 1947. gadā. Tāpat ir ierasts, ka augšpalātu veido delegāti, kurus ievēl štatu valdības vai vietējās amatpersonas. [[Indija]]s ''Rajya Sabha'' locekļus izvirza dažādi štati un savienotās teritorijas, savukārt 12 no viņiem izvirza Indijas prezidents. Līdzīgi štatu līmenī vienu trešdaļu Štata Likumdošanas padomes (''Vidhan Parishad'') locekļu izvirza vietējās pašvaldības, vienu trešdaļu - esošie likumdevēja locekļi, bet pārējos ievēlē atsevišķi vēlētāju pārstāvji. [[ASV Senāts|ASV Senātu]] līdz Septiņpadsmitā grozījuma pieņemšanai 1913. gadā ievēlēja štatu likumdevēji. Augšpalātu var ievēlēt tieši, bet citās proporcijās nekā apakšpalātu — piemēram, Austrālijas, Brazīlijas un ASV senātos ir noteikts skaits ievēlētu deputātu no katra štata neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] f39zcnol9i3nd73emghthl4rslbag66 4521301 4521299 2026-09-12T23:18:42Z Tankists 100139 4521301 wikitext text/x-wiki '''Augšpalāta'''<ref name="augshpl">{{tīmekļa atsauce |title=augšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''augšnams'''<ref name="augshn">{{tīmekļa atsauce |title=augšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamenta]] palātām, otra palāta ir [[apakšpalāta]] jeb apakšnams.<ref name=Tsebelis/> Palāta, kas oficiāli tiek uzskatīta par augšpalātu, parasti ir mazāka un bieži vien tai ir ierobežotāka vara nekā apakšpalātai. Augšpalāta parasti tiek veidota mazāk demokrātiski nekā apakšpalāta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> Valstīs, kur plaši lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], tostarp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Kenija|Kenijā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], kā arī citur, visizplatītākais valsts likumdevēja augšpalātas nosaukums ir [[Senāts]] ({{val|en|Senate}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=U.S. Senate |url=https://www.senate.gov/ |website=www.senate.gov |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Canada |first1=Senate of |title=Home - SenCanada.ca |url=https://sencanada.ca/ |website=SenCanada |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == Lai gan [[Romas senāts|senās Romas ķēniņvalsts Senāts]] bija pirmā [[Aristokrātija|aristokrātu]] asambleja, kas konsultēja [[Monarhs|monarhu]], pirmā divpalātu likumdevēja augšpalāta bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglijas Karaliste|Anglija]]s [[Lordu palāta]], kas sastāvēja no [[Arhibīskaps|arhibīskapiem]], [[Bīskaps|bīskapiem]], [[Abats|abatiem]] un [[muižniecība]]s, un tā parādījās [[Anglijas karaļu uzskaitījums|karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] valdīšanas laikā ap 1341. gadu, kad [[Anglijas parlaments|parlaments]] skaidri sadalījās divās atšķirīgās palātās: [[Anglijas Karalistes Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], kas sastāvēja no apgabalu un pilsētu pārstāvjiem, un Lordu palātā.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Russell |first=Meg |url=https://academic.oup.com/book/27542 |title=The Contemporary House of Lords: Westminster Bicameralism Revived |date=2013 |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-967156-4 |chapter=2 A Brief History of the House of Lords |doi=10.1093/acprof:oso/9780199671564.001.0001 |access-date=2 June 2023 |chapter-url=https://academic.oup.com/book/27542/chapter-abstract/197523197 }}</ref> == Pilnvaras == Augšpalātas [[leģitimitāte|politiskās leģitimitāte]]s attaisnojumi ir šādi: * [[Vairākuma tirānija]]s mazināšana, izmantojot vienlaicīgu vairākumu kopā ar apakšpalātu.<ref name="s716">{{laikraksta atsauce | last=Riker | first=William H. | title=The Justification of Bicameralism | journal=International Political Science Review | volume=13 | issue=1 | date=1992 | issn=0192-5121 | doi=10.1177/019251219201300107 | pages=101–116 | url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/019251219201300107 | access-date=2026-02-18| url-access=subscription }}</ref> *Mažoritārisma svārstīguma mazināšana, konverģencē virzoties uz mediānas vēlētāju.<ref name=Tsebelis>{{grāmatas atsauce |last1=Tsebelis |first1=George |url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511609350 |title=Bicameralism |last2=Money |first2=Jeannette |date=1997-06-13 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/cbo9780511609350 |isbn=978-0-521-58972-7}}</ref> === Parlamentārā sistēmā === Parlamentārajā sistēmā augšpalātu bieži uzskata par padomdevēju vai "pārskatīšanas palātu". Šī iemesla dēļ augšpalātas pilnvaras bieži vien kaut kādā veidā ierobežo.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Russell |first=Meg |author-link=Meg Russell |date=2000 |title=REFORMING THE HOUSE OF LORDS: Lessons from Overseas |url=https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20221025000022/https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-date=October 25, 2022 |access-date=January 24, 2022 |website=Australasian Study of Parliament Group |format=PDF}}</ref> Augšpalātām bieži tiek noteikti daži vai visi no šiem ierobežojumiem: *Nepietiekama kontrole pār izpildvaru. (Turpretī ASV un daudzās citās prezidentālās sistēmās Senātam jeb augšpalātai ir lielāka kontrole pār kabineta sastāvu un administrāciju kopumā, izmantojot savu prerogatīvu apstiprināt prezidenta nominācijas augstākajiem amatiem.) *Nav absolūtas veto tiesības ierosinātajam tiesību aktam, lai gan dažās valstīs/teritorijās ir atļautas atliekošas veto tiesības. *Valstīs, kurās augšpalāta "var" uzlikt veto likumdošanai (piemēram, Nīderlandē), tā, iespējams, nevarēs grozīt priekšlikumus. *Samazināta vai pat neesoša loma likumdošanas ierosināšanā. *Nav pilnvaru bloķēt "atbalstu" vai budžeta pasākumus. (Rets parlamenta augšpalātas piemērs, kam ir šādas pilnvaras, ir Austrālijas Senāts, kas šīs pilnvaras īstenoja 1975. gadā.) Parlamentārajās demokrātijās un starp Eiropas augšpalātām [[Republikas Senāts (Itālija)|Itālijas Senāts]] ir ievērojams izņēmums no šiem vispārējiem noteikumiem, jo ​​tam ir tādas pašas pilnvaras kā sava parlamenta apakšpalātai: jebkuru likumu var ierosināt jebkurā palātā, un tas ir jāapstiprina abās palātās vienādā formā. Turklāt valdībai ir jāsaņem abu palātu piekrišana, lai paliktu amatā, un šāda nostāja ir pazīstama kā "pilnīgs divpalātu režīms" vai "vienlīdzīgs divpalātu režīms". [[Attēls: House of Lords Chamber.png|thumb|[[Lordu palāta]]s, [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] augšpalātas, sēžu zāle|244x244px]] Augšpalātas uzdevums ir rūpīgi izskatīt tiesību aktus, kas apakšpalātā, iespējams, ir izstrādāti pārāk steigā, un ierosināt grozījumus, kurus apakšpalāta tomēr var noraidīt, ja tā to vēlas. Piemērs ir Apvienotās Karalistes Lordu palāta. Saskaņā ar 1911. un 1949. gada Parlamenta likumiem Lordu palāta vairs nevar liegt vairuma likumprojektu pieņemšanu, taču tai ir jādod iespēja tos apspriest un ierosināt grozījumus, un tādējādi tā var aizkavēt tāda likumprojekta pieņemšanu, ar kuru tā nepiekrīt. Likumprojektus var atlikt tikai līdz vienam gadam, pirms Pārstāvju palāta var izmantot Parlamenta likumu, lai gan ekonomiskos likumprojektus var atlikt tikai par vienu mēnesi. Lordu palātai dažkārt tiek uzskatīta par īpašu organizāciju Apvienotās Karalistes nekodificētās konstitūcijas un svarīgu pilsonisko brīvību aizsardzībā pret nepārdomātām izmaiņām. Lordu palātai ir vairāki veidi, kā bloķēt likumdošanu un to noraidīt; tomēr Pārstāvju palāta galu galā var izmantot Parlamenta likumu, lai kaut ko piespiestu pieņemt. Pārstāvju palāta bieži pieņem Lordu pieņemtos grozījumus; tomēr abas palātas dažkārt ir nonākušas konstitucionālā strupceļā. Piemēram, kad 1999. gada Leiboristu valdība mēģināja izslēgt visus Lordu palātas iedzimtos pērus, lordi draudēja izjaukt visu valdības likumdošanas programmu un bloķēt katru likumprojektu, kas tika nosūtīts palātai. Šī strupceļa situācija noveda pie sarunām starp vikontu Krenbornu, toreizējo Pārstāvju palātas ēnu līderi, un Leiboristu valdību, kā rezultātā tika pieņemts Vezerila grozījums Lordu palātas likumā 1999. gadā, kas saglabāja 92 iedzimtos pērus. Kompromiss un sarunas starp abām palātām padara Parlamenta likumu par ļoti reti izmantotu rezerves plānu. Pat bez [[veto]] tiesībām augšpalāta var noraidīt likumprojektu. Tās iebildumi var dot apakšpalātai iespēju pārskatīt vai pat atteikties no pretrunīgi vērtēta pasākuma. Tā var arī atlikt likumprojekta pieņemšanu, lai tas neatbilstu likumdošanas grafikam vai līdz vispārējām vēlēšanām izveidot jaunu apakšpalātu, kas vairs nevēlas turpināt darbu pie likumprojekta. Tomēr dažos štatos jau ilgstoši ir saglabājušās ietekmīgas augšpalātas. Piemēram, likumdošanai var būt nepieciešama augšpalātas piekrišana (lai gan, kā minēts iepriekš, tas reti attiecas uz budžeta pasākumiem). Štatu ar ietekmīgām augšpalātām konstitucionālās kārtības parasti ietver līdzekļus situāciju risināšanai, kad abas palātas ir pretrunā viena ar otru. Pēdējā laikā parlamentārās sistēmas ir tendētas vājināt augšpalātu pilnvaras salīdzinājumā ar zemākām palātām. Dažas augšpalātas ir pilnībā likvidētas; citu pilnvaras ir samazinātas ar konstitucionāliem vai likumdošanas grozījumiem. Tāpat bieži pastāv konvencijas, kas nosaka, ka augšpalātai nevajadzētu traucēt valdības darbu vieglprātīgu vai tikai partijisku iemeslu dēļ. Šīs konvencijas laika gaitā ir kļuvušas stingrākas. Lai gan parlamentārajās sistēmās augšpalātas parasti konstitucionāli ir pakļautas apakšpalātai attiecībā uz primāro tiesību aktu pieņemšanu, tām var būt lielāka vara attiecībā uz sekundāro tiesību aktu pieņemšanu: piemēram, gan [[Vācija]]s [[Bundesrāts|Bundesrātam]], gan Apvienotās Karalistes Lordu palātai ir tiesības pilnībā uzlikt veto deleģētajiem tiesību aktiem. === Prezidentālā sistēmā === Prezidentālā sistēmā augšpalātai bieži tiek piešķirtas citas pilnvaras, lai kompensētu tai noteiktos pilnvaru ierobežojumus: *[[Izpildvara]]s amatpersonu iecelšanai amatos, gan valdībā, gan citās iestādēs, parasti ir nepieciešams augšpalātas apstiprinājums. Šāda sistēma darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Institucionālā struktūra == Augšpalātas locekļi tiek ievēlēti vai iecelti dažādos veidos: [[Tiešas vēlēšanas|tiešās]] vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]], tiek vienkārši iecelti amatā vai izmantojot šo metožu kombināciju. Daudzas augšpalātas tiek netieši ievēlētas vai (daļēji vai pilnībā) ieceltas: vai nu deputātus ieceļ [[valsts vadītājs]], vai [[valdības vadītājs]], vai deputātu izvēle notiek kādā citā veidā. Tas parasti ir tādēļ, lai izveidotu palātu no ekspertiem vai citādi ievērojamiem pilsoņiem, kuri ne vienmēr tiktu ievēlēti vēlēšanās. Piemēram, [[Kanādas Senāts|Kanādas Senāta]] locekļus ieceļ [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]] pēc [[Kanādas premjerministrs|premjerministra]] ieteikuma. Agrāk dažās augšpalātās bija locekļu vietas, kas bija pilnībā mantojamas, piemēram, [[Lordu palāta|Apvienotās Karalistes Lordu palātā]] līdz 1999. gadam un [[Pēru palāta (Japāna)|Japānas Pēru palātā]] līdz tās likvidēšanai 1947. gadā. Tāpat ir ierasts, ka augšpalātu veido delegāti, kurus ievēl štatu valdības vai vietējās amatpersonas. [[Indija]]s ''Rajya Sabha'' locekļus izvirza dažādi štati un savienotās teritorijas, savukārt 12 no viņiem izvirza Indijas prezidents. Līdzīgi štatu līmenī vienu trešdaļu Štata Likumdošanas padomes (''Vidhan Parishad'') locekļu izvirza vietējās pašvaldības, vienu trešdaļu - esošie likumdevēja locekļi, bet pārējos ievēlē atsevišķi vēlētāju pārstāvji. [[ASV Senāts|ASV Senātu]] līdz Septiņpadsmitā grozījuma pieņemšanai 1913. gadā ievēlēja štatu likumdevēji. Augšpalātu var ievēlēt tieši, bet citās proporcijās nekā apakšpalātu — piemēram, Austrālijas, Brazīlijas un ASV senātos ir noteikts skaits ievēlētu deputātu no katra štata neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] * [[Apakšpalāta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] bjugcmlm15wovs4ug8ehz345m31eska 4521302 4521301 2026-09-12T23:20:31Z Tankists 100139 4521302 wikitext text/x-wiki '''Augšpalāta'''<ref name="augshpl">{{tīmekļa atsauce |title=augšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''augšnams'''<ref name="augshn">{{tīmekļa atsauce |title=augšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamenta]] palātām, otra palāta ir [[apakšpalāta]] jeb apakšnams.<ref name=Tsebelis/> Palāta, kas oficiāli tiek uzskatīta par augšpalātu, parasti ir mazāka un bieži vien tai ir ierobežotāka vara nekā apakšpalātai. Augšpalāta parasti tiek veidota mazāk demokrātiski nekā apakšpalāta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> Valstīs, kur plaši lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], tostarp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Kenija|Kenijā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], kā arī citur, visizplatītākais valsts likumdevēja augšpalātas nosaukums ir [[Senāts]] ({{val|en|Senate}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=U.S. Senate |url=https://www.senate.gov/ |website=www.senate.gov |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Canada |first1=Senate of |title=Home - SenCanada.ca |url=https://sencanada.ca/ |website=SenCanada |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == Lai gan [[Romas senāts|senās Romas ķēniņvalsts Senāts]] bija pirmā [[Aristokrātija|aristokrātu]] asambleja, kas konsultēja [[Monarhs|monarhu]], pirmā divpalātu likumdevēja augšpalāta bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglijas Karaliste|Anglija]]s [[Lordu palāta]], kas sastāvēja no [[Arhibīskaps|arhibīskapiem]], [[Bīskaps|bīskapiem]], [[Abats|abatiem]] un [[muižniecība]]s, un tā parādījās [[Anglijas karaļu uzskaitījums|karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] valdīšanas laikā ap 1341. gadu, kad [[Anglijas parlaments|parlaments]] skaidri sadalījās divās atšķirīgās palātās: [[Anglijas Karalistes Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], kas sastāvēja no apgabalu un pilsētu pārstāvjiem, un Lordu palātā.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Russell |first=Meg |url=https://academic.oup.com/book/27542 |title=The Contemporary House of Lords: Westminster Bicameralism Revived |date=2013 |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-967156-4 |chapter=2 A Brief History of the House of Lords |doi=10.1093/acprof:oso/9780199671564.001.0001 |access-date=2 June 2023 |chapter-url=https://academic.oup.com/book/27542/chapter-abstract/197523197 }}</ref> == Pilnvaras == Augšpalātas [[leģitimitāte|politiskās leģitimitāte]]s attaisnojumi ir šādi: * [[Vairākuma tirānija]]s mazināšana, izmantojot vienlaicīgu vairākumu kopā ar apakšpalātu.<ref name="s716">{{laikraksta atsauce | last=Riker | first=William H. | title=The Justification of Bicameralism | journal=International Political Science Review | volume=13 | issue=1 | date=1992 | issn=0192-5121 | doi=10.1177/019251219201300107 | pages=101–116 | url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/019251219201300107 | access-date=2026-02-18| url-access=subscription }}</ref> *Mažoritārisma svārstīguma mazināšana, konverģencē virzoties uz mediānas vēlētāju.<ref name=Tsebelis>{{grāmatas atsauce |last1=Tsebelis |first1=George |url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511609350 |title=Bicameralism |last2=Money |first2=Jeannette |date=1997-06-13 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/cbo9780511609350 |isbn=978-0-521-58972-7}}</ref> === Parlamentārā sistēmā === Parlamentārajā sistēmā augšpalātu bieži uzskata par padomdevēju vai "pārskatīšanas palātu". Šī iemesla dēļ augšpalātas pilnvaras bieži vien kaut kādā veidā ierobežo.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Russell |first=Meg |author-link=Meg Russell |date=2000 |title=REFORMING THE HOUSE OF LORDS: Lessons from Overseas |url=https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20221025000022/https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-date=October 25, 2022 |access-date=January 24, 2022 |website=Australasian Study of Parliament Group |format=PDF}}</ref> Augšpalātām bieži tiek noteikti daži vai visi no šiem ierobežojumiem: *Nepietiekama kontrole pār izpildvaru. (Turpretī ASV un daudzās citās prezidentālās sistēmās Senātam jeb augšpalātai ir lielāka kontrole pār kabineta sastāvu un administrāciju kopumā, izmantojot savu prerogatīvu apstiprināt prezidenta nominācijas augstākajiem amatiem.) *Nav absolūtas veto tiesības ierosinātajam tiesību aktam, lai gan dažās valstīs/teritorijās ir atļautas atliekošas veto tiesības. *Valstīs, kurās augšpalāta "var" uzlikt veto likumdošanai (piemēram, Nīderlandē), tā, iespējams, nevarēs grozīt priekšlikumus. *Samazināta vai pat neesoša loma likumdošanas ierosināšanā. *Nav pilnvaru bloķēt "atbalstu" vai budžeta pasākumus. (Rets parlamenta augšpalātas piemērs, kam ir šādas pilnvaras, ir [[Austrālijas Senāts]], kas šīs pilnvaras īstenoja 1975. gadā.) Parlamentārajās demokrātijās un starp Eiropas augšpalātām [[Republikas Senāts (Itālija)|Itālijas Senāts]] ir ievērojams izņēmums no šiem vispārējiem noteikumiem, jo ​​tam ir tādas pašas pilnvaras kā sava parlamenta apakšpalātai: jebkuru likumu var ierosināt jebkurā palātā, un tas ir jāapstiprina abās palātās vienādā formā. Turklāt valdībai ir jāsaņem abu palātu piekrišana, lai paliktu amatā, un šāda nostāja ir pazīstama kā "pilnīgs divpalātu režīms" vai "vienlīdzīgs divpalātu režīms". [[Attēls: House of Lords Chamber.png|thumb|[[Lordu palāta]]s, [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] augšpalātas, sēžu zāle|244x244px]] Augšpalātas uzdevums ir rūpīgi izskatīt tiesību aktus, kas apakšpalātā, iespējams, ir izstrādāti pārāk steigā, un ierosināt grozījumus, kurus apakšpalāta tomēr var noraidīt, ja tā to vēlas. Piemērs ir Apvienotās Karalistes Lordu palāta. Saskaņā ar 1911. un 1949. gada Parlamenta likumiem Lordu palāta vairs nevar liegt vairuma likumprojektu pieņemšanu, taču tai ir jādod iespēja tos apspriest un ierosināt grozījumus, un tādējādi tā var aizkavēt tāda likumprojekta pieņemšanu, ar kuru tā nepiekrīt. Likumprojektus var atlikt tikai līdz vienam gadam, pirms Pārstāvju palāta var izmantot Parlamenta likumu, lai gan ekonomiskos likumprojektus var atlikt tikai par vienu mēnesi. Lordu palātai dažkārt tiek uzskatīta par īpašu organizāciju Apvienotās Karalistes nekodificētās konstitūcijas un svarīgu pilsonisko brīvību aizsardzībā pret nepārdomātām izmaiņām. Lordu palātai ir vairāki veidi, kā bloķēt likumdošanu un to noraidīt; tomēr Pārstāvju palāta galu galā var izmantot Parlamenta likumu, lai kaut ko piespiestu pieņemt. Pārstāvju palāta bieži pieņem Lordu pieņemtos grozījumus; tomēr abas palātas dažkārt ir nonākušas konstitucionālā strupceļā. Piemēram, kad 1999. gada Leiboristu valdība mēģināja izslēgt visus Lordu palātas iedzimtos pērus, lordi draudēja izjaukt visu valdības likumdošanas programmu un bloķēt katru likumprojektu, kas tika nosūtīts palātai. Šī strupceļa situācija noveda pie sarunām starp vikontu Krenbornu, toreizējo Pārstāvju palātas ēnu līderi, un Leiboristu valdību, kā rezultātā tika pieņemts Vezerila grozījums Lordu palātas likumā 1999. gadā, kas saglabāja 92 iedzimtos pērus. Kompromiss un sarunas starp abām palātām padara Parlamenta likumu par ļoti reti izmantotu rezerves plānu. Pat bez [[veto]] tiesībām augšpalāta var noraidīt likumprojektu. Tās iebildumi var dot apakšpalātai iespēju pārskatīt vai pat atteikties no pretrunīgi vērtēta pasākuma. Tā var arī atlikt likumprojekta pieņemšanu, lai tas neatbilstu likumdošanas grafikam vai līdz vispārējām vēlēšanām izveidot jaunu apakšpalātu, kas vairs nevēlas turpināt darbu pie likumprojekta. Tomēr dažos štatos jau ilgstoši ir saglabājušās ietekmīgas augšpalātas. Piemēram, likumdošanai var būt nepieciešama augšpalātas piekrišana (lai gan, kā minēts iepriekš, tas reti attiecas uz budžeta pasākumiem). Štatu ar ietekmīgām augšpalātām konstitucionālās kārtības parasti ietver līdzekļus situāciju risināšanai, kad abas palātas ir pretrunā viena ar otru. Pēdējā laikā parlamentārās sistēmas ir tendētas vājināt augšpalātu pilnvaras salīdzinājumā ar zemākām palātām. Dažas augšpalātas ir pilnībā likvidētas; citu pilnvaras ir samazinātas ar konstitucionāliem vai likumdošanas grozījumiem. Tāpat bieži pastāv konvencijas, kas nosaka, ka augšpalātai nevajadzētu traucēt valdības darbu vieglprātīgu vai tikai partijisku iemeslu dēļ. Šīs konvencijas laika gaitā ir kļuvušas stingrākas. Lai gan parlamentārajās sistēmās augšpalātas parasti konstitucionāli ir pakļautas apakšpalātai attiecībā uz primāro tiesību aktu pieņemšanu, tām var būt lielāka vara attiecībā uz sekundāro tiesību aktu pieņemšanu: piemēram, gan [[Vācija]]s [[Bundesrāts|Bundesrātam]], gan Apvienotās Karalistes Lordu palātai ir tiesības pilnībā uzlikt veto deleģētajiem tiesību aktiem. === Prezidentālā sistēmā === Prezidentālā sistēmā augšpalātai bieži tiek piešķirtas citas pilnvaras, lai kompensētu tai noteiktos pilnvaru ierobežojumus: *[[Izpildvara]]s amatpersonu iecelšanai amatos, gan valdībā, gan citās iestādēs, parasti ir nepieciešams augšpalātas apstiprinājums. Šāda sistēma darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Institucionālā struktūra == Augšpalātas locekļi tiek ievēlēti vai iecelti dažādos veidos: [[Tiešas vēlēšanas|tiešās]] vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]], tiek vienkārši iecelti amatā vai izmantojot šo metožu kombināciju. Daudzas augšpalātas tiek netieši ievēlētas vai (daļēji vai pilnībā) ieceltas: vai nu deputātus ieceļ [[valsts vadītājs]], vai [[valdības vadītājs]], vai deputātu izvēle notiek kādā citā veidā. Tas parasti ir tādēļ, lai izveidotu palātu no ekspertiem vai citādi ievērojamiem pilsoņiem, kuri ne vienmēr tiktu ievēlēti vēlēšanās. Piemēram, [[Kanādas Senāts|Kanādas Senāta]] locekļus ieceļ [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]] pēc [[Kanādas premjerministrs|premjerministra]] ieteikuma. Agrāk dažās augšpalātās bija locekļu vietas, kas bija pilnībā mantojamas, piemēram, [[Lordu palāta|Apvienotās Karalistes Lordu palātā]] līdz 1999. gadam un [[Pēru palāta (Japāna)|Japānas Pēru palātā]] līdz tās likvidēšanai 1947. gadā. Tāpat ir ierasts, ka augšpalātu veido delegāti, kurus ievēl štatu valdības vai vietējās amatpersonas. [[Indija]]s ''Rajya Sabha'' locekļus izvirza dažādi štati un savienotās teritorijas, savukārt 12 no viņiem izvirza Indijas prezidents. Līdzīgi štatu līmenī vienu trešdaļu Štata Likumdošanas padomes (''Vidhan Parishad'') locekļu izvirza vietējās pašvaldības, vienu trešdaļu - esošie likumdevēja locekļi, bet pārējos ievēlē atsevišķi vēlētāju pārstāvji. [[ASV Senāts|ASV Senātu]] līdz Septiņpadsmitā grozījuma pieņemšanai 1913. gadā ievēlēja štatu likumdevēji. Augšpalātu var ievēlēt tieši, bet citās proporcijās nekā apakšpalātu — piemēram, [[Austrālija]]s, [[Brazīlija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] senātos ir noteikts skaits ievēlētu deputātu no katra štata neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] * [[Apakšpalāta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] c5fa92m0o0c1afbzivsl0j0lvb6tg3j 4521423 4521302 2026-09-13T08:09:39Z Tankists 100139 4521423 wikitext text/x-wiki '''Augšpalāta'''<ref name="augshpl">{{tīmekļa atsauce |title=augšpalāta {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1pal%C4%81ta |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> jeb '''augšnams'''<ref name="augshn">{{tīmekļa atsauce |title=augšnams {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/aug%C5%A1nams |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=lv}}</ref> ir viena no divām [[Divpalātu parlaments|divpalātu parlamenta]] palātām, otra palāta ir [[apakšpalāta]] jeb apakšnams.<ref name=Tsebelis/> Palāta, kas oficiāli tiek uzskatīta par augšpalātu, parasti ir mazāka un bieži vien tai ir ierobežotāka vara nekā apakšpalātai. Augšpalāta parasti tiek veidota mazāk demokrātiski nekā apakšpalāta.<ref name="brit">{{tīmekļa atsauce |title=Bicameral system {{!}} Definition, Legislature, & Example {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/bicameral-system |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en |date={{dat|2026|8|21||bez}}}}</ref> Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek vēlreiz caurskatīti augšpalātā.<ref name="brit" /> Valstīs, kur plaši lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], tostarp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Kenija|Kenijā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], kā arī citur, visizplatītākais valsts likumdevēja augšpalātas nosaukums ir [[Senāts]] ({{val|en|Senate}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=U.S. Senate |url=https://www.senate.gov/ |website=www.senate.gov |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Canada |first1=Senate of |title=Home - SenCanada.ca |url=https://sencanada.ca/ |website=SenCanada |accessdate={{dat|2026|9|12||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == Lai gan [[Romas senāts|senās Romas ķēniņvalsts Senāts]] bija pirmā [[Aristokrātija|aristokrātu]] asambleja, kas konsultēja [[Monarhs|monarhu]], pirmā divpalātu likumdevēja augšpalāta bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglijas Karaliste|Anglija]]s [[Lordu palāta]], kas sastāvēja no [[Arhibīskaps|arhibīskapiem]], [[Bīskaps|bīskapiem]], [[Abats|abatiem]] un [[muižniecība]]s, un tā parādījās [[Anglijas karaļu uzskaitījums|karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] valdīšanas laikā ap 1341. gadu, kad [[Anglijas parlaments|parlaments]] skaidri sadalījās divās atšķirīgās palātās: [[Anglijas Karalistes Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], kas sastāvēja no apgabalu un pilsētu pārstāvjiem, un Lordu palātā.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Russell |first=Meg |url=https://academic.oup.com/book/27542 |title=The Contemporary House of Lords: Westminster Bicameralism Revived |date=2013 |publisher=Oxford University Press |isbn=978-0-19-967156-4 |chapter=2 A Brief History of the House of Lords |doi=10.1093/acprof:oso/9780199671564.001.0001 |access-date=2 June 2023 |chapter-url=https://academic.oup.com/book/27542/chapter-abstract/197523197 }}</ref> == Pilnvaras == Augšpalātas [[leģitimitāte|politiskās leģitimitāte]]s attaisnojumi ir šādi: * [[Vairākuma tirānija]]s mazināšana, izmantojot vienlaicīgu vairākumu kopā ar apakšpalātu.<ref name="s716">{{laikraksta atsauce | last=Riker | first=William H. | title=The Justification of Bicameralism | journal=International Political Science Review | volume=13 | issue=1 | date=1992 | issn=0192-5121 | doi=10.1177/019251219201300107 | pages=101–116 | url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/019251219201300107 | access-date=2026-02-18| url-access=subscription }}</ref> *Mažoritārisma svārstīguma mazināšana, konverģencē virzoties uz mediānas vēlētāju.<ref name=Tsebelis>{{grāmatas atsauce |last1=Tsebelis |first1=George |url=https://doi.org/10.1017/cbo9780511609350 |title=Bicameralism |last2=Money |first2=Jeannette |date=1997-06-13 |publisher=Cambridge University Press |doi=10.1017/cbo9780511609350 |isbn=978-0-521-58972-7}}</ref> === Parlamentārā sistēmā === Parlamentārajā sistēmā augšpalātu bieži uzskata par padomdevēju vai "pārskatīšanas palātu". Šī iemesla dēļ augšpalātas pilnvaras bieži vien kaut kādā veidā ierobežo.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Russell |first=Meg |author-link=Meg Russell |date=2000 |title=REFORMING THE HOUSE OF LORDS: Lessons from Overseas |url=https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20221025000022/https://www.aspg.org.au/wp-content/uploads/2017/09/22-BookReview-Griffith.pdf |archive-date=October 25, 2022 |access-date=January 24, 2022 |website=Australasian Study of Parliament Group |format=PDF}}</ref> Augšpalātām bieži tiek noteikti daži vai visi no šiem ierobežojumiem: *Nepietiekama kontrole pār izpildvaru. (Turpretī ASV un daudzās citās prezidentālās sistēmās Senātam jeb augšpalātai ir lielāka kontrole pār kabineta sastāvu un administrāciju kopumā, izmantojot savu prerogatīvu apstiprināt prezidenta nominācijas augstākajiem amatiem.) *Nav absolūtas veto tiesības ierosinātajam tiesību aktam, lai gan dažās valstīs/teritorijās ir atļautas atliekošas veto tiesības. *Valstīs, kurās augšpalāta "var" uzlikt veto likumdošanai (piemēram, Nīderlandē), tā, iespējams, nevarēs grozīt priekšlikumus. *Samazināta vai pat neesoša loma likumdošanas ierosināšanā. *Nav pilnvaru bloķēt "atbalstu" vai budžeta pasākumus. (Rets parlamenta augšpalātas piemērs, kam ir šādas pilnvaras, ir [[Austrālijas Senāts]], kas šīs pilnvaras īstenoja 1975. gadā.) Parlamentārajās demokrātijās un starp Eiropas augšpalātām [[Republikas Senāts (Itālija)|Itālijas Senāts]] ir ievērojams izņēmums no šiem vispārējiem noteikumiem, jo ​​tam ir tādas pašas pilnvaras kā sava parlamenta apakšpalātai: jebkuru likumu var ierosināt jebkurā palātā, un tas ir jāapstiprina abās palātās vienādā formā. Turklāt valdībai ir jāsaņem abu palātu piekrišana, lai paliktu amatā, un šāda nostāja ir pazīstama kā "pilnīgs divpalātu režīms" vai "vienlīdzīgs divpalātu režīms". [[Attēls: House of Lords Chamber.png|thumb|[[Lordu palāta]]s, [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] augšpalātas, sēžu zāle|244x244px]] Augšpalātas uzdevums ir rūpīgi izskatīt tiesību aktus, kas apakšpalātā, iespējams, ir izstrādāti pārāk steigā, un ierosināt grozījumus, kurus apakšpalāta tomēr var noraidīt, ja tā to vēlas. Piemērs ir Apvienotās Karalistes Lordu palāta. Saskaņā ar 1911. un 1949. gada Parlamenta likumiem Lordu palāta vairs nevar liegt vairuma likumprojektu pieņemšanu, taču tai ir jādod iespēja tos apspriest un ierosināt grozījumus, un tādējādi tā var aizkavēt tāda likumprojekta pieņemšanu, ar kuru tā nepiekrīt. Likumprojektus var atlikt tikai līdz vienam gadam, pirms Pārstāvju palāta var izmantot Parlamenta likumu, lai gan ekonomiskos likumprojektus var atlikt tikai par vienu mēnesi. Lordu palātai dažkārt tiek uzskatīta par īpašu organizāciju Apvienotās Karalistes nekodificētās konstitūcijas un svarīgu pilsonisko brīvību aizsardzībā pret nepārdomātām izmaiņām. Lordu palātai ir vairāki veidi, kā bloķēt likumdošanu un to noraidīt; tomēr Pārstāvju palāta galu galā var izmantot Parlamenta likumu, lai kaut ko piespiestu pieņemt. Pārstāvju palāta bieži pieņem Lordu pieņemtos grozījumus; tomēr abas palātas dažkārt ir nonākušas konstitucionālā strupceļā. Piemēram, kad 1999. gada Leiboristu valdība mēģināja izslēgt visus Lordu palātas iedzimtos pērus, lordi draudēja izjaukt visu valdības likumdošanas programmu un bloķēt katru likumprojektu, kas tika nosūtīts palātai. Šī strupceļa situācija noveda pie sarunām starp vikontu Krenbornu, toreizējo Pārstāvju palātas ēnu līderi, un Leiboristu valdību, kā rezultātā tika pieņemts Vezerila grozījums Lordu palātas likumā 1999. gadā, kas saglabāja 92 iedzimtos pērus. Kompromiss un sarunas starp abām palātām padara Parlamenta likumu par ļoti reti izmantotu rezerves plānu. Pat bez [[veto]] tiesībām augšpalāta var noraidīt likumprojektu. Tās iebildumi var dot apakšpalātai iespēju pārskatīt vai pat atteikties no pretrunīgi vērtēta pasākuma. Tā var arī atlikt likumprojekta pieņemšanu, lai tas neatbilstu likumdošanas grafikam vai līdz vispārējām vēlēšanām izveidot jaunu apakšpalātu, kas vairs nevēlas turpināt darbu pie likumprojekta. Tomēr dažās valstīs/teritorijās jau ilgstoši ir saglabājušās ietekmīgas augšpalātas. Piemēram, likumdošanai var būt nepieciešama augšpalātas piekrišana (lai gan, kā minēts iepriekš, tas reti attiecas uz budžeta pasākumiem). Valstīs ar ietekmīgām augšpalātām konstitucionālās kārtības parasti ietver līdzekļus situāciju risināšanai, kad abas palātas ir pretrunā viena ar otru. Pēdējā laikā parlamentārās sistēmas ir tendētas vājināt augšpalātu pilnvaras salīdzinājumā ar zemākām palātām. Dažas augšpalātas ir pilnībā likvidētas; citu pilnvaras ir samazinātas ar konstitucionāliem vai likumdošanas grozījumiem. Tāpat bieži pastāv konvencijas, kas nosaka, ka augšpalātai nevajadzētu traucēt valdības darbu vieglprātīgu vai tikai partijisku iemeslu dēļ. Šīs konvencijas laika gaitā ir kļuvušas stingrākas. Lai gan parlamentārajās sistēmās augšpalātas parasti konstitucionāli ir pakļautas apakšpalātai attiecībā uz primāro tiesību aktu pieņemšanu, tām var būt lielāka vara attiecībā uz sekundāro tiesību aktu pieņemšanu: piemēram, gan [[Vācija]]s [[Bundesrāts|Bundesrātam]], gan Apvienotās Karalistes Lordu palātai ir tiesības pilnībā uzlikt veto deleģētajiem tiesību aktiem. === Prezidentālā sistēmā === Prezidentālā sistēmā augšpalātai bieži tiek piešķirtas citas pilnvaras, lai kompensētu tai noteiktos pilnvaru ierobežojumus: *[[Izpildvara]]s amatpersonu iecelšanai amatos, gan valdībā, gan citās iestādēs, parasti ir nepieciešams augšpalātas apstiprinājums. Šāda sistēma darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Institucionālā struktūra == Augšpalātas locekļi tiek ievēlēti vai iecelti dažādos veidos: [[Tiešas vēlēšanas|tiešās]] vai [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]], tiek vienkārši iecelti amatā vai izmantojot šo metožu kombināciju. Daudzas augšpalātas tiek netieši ievēlētas vai (daļēji vai pilnībā) ieceltas: vai nu deputātus ieceļ [[valsts vadītājs]], vai [[valdības vadītājs]], vai deputātu izvēle notiek kādā citā veidā. Tas parasti ir tādēļ, lai izveidotu palātu no ekspertiem vai citādi ievērojamiem pilsoņiem, kuri ne vienmēr tiktu ievēlēti vēlēšanās. Piemēram, [[Kanādas Senāts|Kanādas Senāta]] locekļus ieceļ [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]] pēc [[Kanādas premjerministrs|premjerministra]] ieteikuma. Agrāk dažās augšpalātās bija locekļu vietas, kas bija pilnībā mantojamas, piemēram, [[Lordu palāta|Apvienotās Karalistes Lordu palātā]] līdz 1999. gadam un [[Pēru palāta (Japāna)|Japānas Pēru palātā]] līdz tās likvidēšanai 1947. gadā. Tāpat ir ierasts, ka augšpalātu veido delegāti, kurus ievēl [[štats|štatu]] valdības vai vietējās amatpersonas. [[Indija]]s ''Rajya Sabha'' locekļus izvirza dažādi štati un savienotās teritorijas, savukārt 12 no viņiem izvirza Indijas prezidents. Līdzīgi štatu līmenī vienu trešdaļu Štata Likumdošanas padomes (''Vidhan Parishad'') locekļu izvirza vietējās pašvaldības, vienu trešdaļu - esošie likumdevēja locekļi, bet pārējos ievēlē atsevišķi vēlētāju pārstāvji. [[ASV Senāts|ASV Senātu]] līdz Septiņpadsmitā grozījuma pieņemšanai 1913. gadā ievēlēja štatu likumdevēji. Augšpalātu var ievēlēt tieši, bet citās proporcijās nekā apakšpalātu — piemēram, [[Austrālija]]s, [[Brazīlija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] senātos ir noteikts skaits ievēlētu deputātu no katra štata neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. == Skatīt arī == * [[Pārstāvnieciskā demokrātija]] * [[Apakšpalāta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] 9kbq74qsw08xlj68bg3qxvg7u2cmqt6 0 639548 4521297 2026-09-12T23:14:36Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Augšpalāta]] 4521297 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Augšpalāta]] qb31p0nqsom2zn3s6qlxj424rd81hjc 0 639549 4521304 2026-09-12T23:43:00Z SimondR 63936 Pāradresē uz [[Ukrainas pārkrievošana]] 4521304 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ukrainas pārkrievošana]] nexf2i62cgvx864xiweqjfw6guk4hfn 3 639550 4521312 2026-09-13T04:26:37Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:YssaLang]] uz [[Dalībnieka diskusija:Nath A Lee]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/YssaLang|YssaLang]]" to "[[Special:CentralAuth/Nath A Lee|Nath A Lee]]" 4521312 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Nath A Lee]] s1va85xueamf5bb2km7mzny3ezwkbp1 0 639551 4521325 2026-09-13T06:15:13Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A... 4521325 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A. Smits | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.nyac.org/ www.nyac.org] |}} '''Ņujorkas Sporta klubs''' ({{val|en|New York Athletic Club}}) privāts sociālais un [[sporta klubs]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Klubs ir dibināts 1868. gadā,<ref name=n110225655>{{Cite news|date=April 6, 1884|title=The New-York Club|pages=4|work=New-York Tribune|url=https://www.newspapers.com/clip/110225655/the-new-york-club/|access-date=September 26, 2022}}</ref> tam ir aptuveni 8600 biedru un divas bāzes: Pilsētas nams ''(Travers Island City House)'', kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[59. iela (Manhatana)|59. ielā]] 180 un [[Treiversa sala|Treiversa salā]]. Biedru uzņemšana klubā notiek tikai pēc ielūgumiem. Klubs piedāvā nodarboties ar daudziem sporta veidiem, tostarp [[airēšana|airēšanu]], [[cīņas sports|cīņas sportu]], [[bokss|boksu]], [[džudo|džudo]], [[paukošana|paukošanu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[basketbols|basketbolu]], [[regbijs|regbiju]], [[futbols|futbolu]], [[teniss|tenisu]], [[rokasbumba|rokasbumbu]], [[skvošs|skvošu]], [[snūkers|snūkeru]], [[lakross|lakrosu]] un [[ūdenspolo]]. == Kluba vēsture == 1866. gadā [[Viljams Bakingems Kērtiss]], [[Harijs Bīrmaierss]] un [[Džons C. Bebkoks]] atvēra vingrošanas zāli savā [[Ņujorka]]s dzīvoklī, sestās ēkas stūrī starp [[6. avēnija|6. avēniju]] un [[14. iela (Manhatana)|14. ielu]], iedvesmojoties no sporta attīstības [[Anglija|Anglijā]]. Interese par viņu sporta zāli auga, un visi trīs vīrieši 1868. gada 8. septembrī nolēma dibināt Ņujorkas Vieglatlētikas klubu.<ref name="google3">{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=wh09AAAAYAAJ&q=%22new+york+athletic+club%22+1868&pg=PA7 |title=Constitution, By-laws, Rules and Alphabetical Lists of Members – New York Athletic Club |access-date=April 29, 2014|last1=Club |first1=New York Athletic |year=1905 }}</ref> Kluba modelis tika veidots pēc [[Londonas Sporta klubs|Londonas Sporta kluba]] parauga. Viņu mērķis bija sponsorēt sporta sacensības Ņujorkas apkārtnē un kārtot oficiālos rekordus un rezultātus dažādos sporta veidos. Tā konstitūciju un nolikumu pieņēma 1868. gada decembrī. Sākotnēji iestāšanās maksas nebija, taču par pirmajiem sešiem mēnešiem bija jāmaksā 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] biedra nauda. 1875. gadā klubs savā īpašumā ieguva Mothavenas (Mott Haven) laukumus ar izdedžu skriešanas celiņu. Mothavenas laukumos tika rīkoti vairāki nacionālie sporta čempionāti. 1879. gadā, kad klubā bija 170 biedru, tas publicēja noteikumus dažādos amatieru sporta veidos, tostarp [[paukošana|paukošanā]], [[bokss|boksā]] un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Ņujorkas Sporta klubu var uzskatīt par amatieru sporta pamatlicēju ASV. Tā bija pirmā organizācija, kas apkopoja un piemēroja noteikumu kodeksu sporta sacensību pārvaldībai, pirmā, kas piedāvāja balvas atklātajās amatieru spēlēs, un pirmā, kas sarīkoja amatieru čempionātu.<ref name="google3"/> Līdz 2022. gadam Ņujorkas Sporta kluba biedri bija izcīnījuši 271 olimpiskās medaļas: 151 zelta, 54 sudraba un 66 bronzas medaļas. Kluba sportisti ir startējuši katrās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada, izņemot [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā]], kuras ASV boikotēja. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā]] piedalījās 57 kluba biedri, pārstāvot sešas valstis un izcīnot medaļas 10 disciplīnās. == Sporta komandas == Pašlaik Ņujorkas Sporta klubs pārstāv 23 dažādas komandas šādos sporta veidos: {{Div col|colwidth=20em}} * Airēšana * Basketbols * Bokss * Cīņas sports * Džudo * Futbols * Lakross * Paukošana * Peldēšana * Regbijs * Rokasbumba * Skvošs * Triatlons * Ūdenspolo * Vielgatlētika {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] oocaeddqjbo6xku45vwk5puy1eav2kh 4521362 4521325 2026-09-13T06:55:46Z Kleivas 2704 4521362 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A. Smits | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.nyac.org/ www.nyac.org] |}} '''Ņujorkas Sporta klubs''' ({{val|en|New York Athletic Club}}) privāts sociālais un [[sporta klubs]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Klubs ir dibināts 1868. gada 8. septembrī,<ref name=n110225655>{{Cite news|date=April 6, 1884|title=The New-York Club|pages=4|work=New-York Tribune|url=https://www.newspapers.com/clip/110225655/the-new-york-club/|access-date=September 26, 2022}}</ref> tam ir aptuveni 8600 biedru un divas bāzes: Pilsētas nams ''(Travers Island City House)'', kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[59. iela (Manhatana)|59. ielā]] 180 un [[Treiversa sala|Treiversa salā]]. Biedru uzņemšana klubā notiek tikai pēc ielūgumiem. Klubs piedāvā nodarboties ar daudziem sporta veidiem, tostarp [[airēšana|airēšanu]], [[cīņas sports|cīņas sportu]], [[bokss|boksu]], [[džudo|džudo]], [[paukošana|paukošanu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[basketbols|basketbolu]], [[regbijs|regbiju]], [[futbols|futbolu]], [[teniss|tenisu]], [[rokasbumba|rokasbumbu]], [[skvošs|skvošu]], [[snūkers|snūkeru]], [[lakross|lakrosu]] un [[ūdenspolo]]. == Kluba vēsture == 1866. gadā [[Viljams Bakingems Kērtiss]], [[Harijs Bīrmaierss]] un [[Džons C. Bebkoks]] atvēra vingrošanas zāli savā [[Ņujorka]]s dzīvoklī, sestās ēkas stūrī starp [[6. avēnija|6. avēniju]] un [[14. iela (Manhatana)|14. ielu]], iedvesmojoties no sporta attīstības [[Anglija|Anglijā]]. Interese par viņu sporta zāli auga, un visi trīs vīrieši 1868. gada 8. septembrī nolēma dibināt Ņujorkas Vieglatlētikas klubu.<ref name="google3">{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=wh09AAAAYAAJ&q=%22new+york+athletic+club%22+1868&pg=PA7 |title=Constitution, By-laws, Rules and Alphabetical Lists of Members – New York Athletic Club |access-date=April 29, 2014|last1=Club |first1=New York Athletic |year=1905 }}</ref> Kluba modelis tika veidots pēc [[Londonas Sporta klubs|Londonas Sporta kluba]] parauga. Viņu mērķis bija sponsorēt sporta sacensības Ņujorkas apkārtnē un kārtot oficiālos rekordus un rezultātus dažādos sporta veidos. Tā konstitūciju un nolikumu pieņēma 1868. gada decembrī. Sākotnēji iestāšanās maksas nebija, taču par pirmajiem sešiem mēnešiem bija jāmaksā 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] biedra nauda. 1875. gadā klubs savā īpašumā ieguva Mothavenas (Mott Haven) laukumus ar izdedžu skriešanas celiņu. Mothavenas laukumos tika rīkoti vairāki nacionālie sporta čempionāti. 1879. gadā, kad klubā bija 170 biedru, tas publicēja noteikumus dažādos amatieru sporta veidos, tostarp [[paukošana|paukošanā]], [[bokss|boksā]] un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Ņujorkas Sporta klubu var uzskatīt par amatieru sporta pamatlicēju ASV. Tā bija pirmā organizācija, kas apkopoja un piemēroja noteikumu kodeksu sporta sacensību pārvaldībai, pirmā, kas piedāvāja balvas atklātajās amatieru spēlēs, un pirmā, kas sarīkoja amatieru čempionātu.<ref name="google3"/> Līdz 2022. gadam Ņujorkas Sporta kluba biedri bija izcīnījuši 271 olimpiskās medaļas: 151 zelta, 54 sudraba un 66 bronzas medaļas. Kluba sportisti ir startējuši katrās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada, izņemot [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā]], kuras ASV boikotēja. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā]] piedalījās 57 kluba biedri, pārstāvot sešas valstis un izcīnot medaļas 10 disciplīnās. == Sporta komandas == Pašlaik Ņujorkas Sporta klubs pārstāv 23 dažādas komandas šādos sporta veidos: {{Div col|colwidth=20em}} * Airēšana * Basketbols * Bokss * Cīņas sports * Džudo * Futbols * Lakross * Paukošana * Peldēšana * Regbijs * Rokasbumba * Skvošs * Triatlons * Ūdenspolo * Vielgatlētika {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] ek9vte8853546l8cnzi73tostc29v3b 4521373 4521362 2026-09-13T07:02:26Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521373 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A. Smits | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.nyac.org/ www.nyac.org] |}} '''Ņujorkas Sporta klubs''' ({{val|en|New York Athletic Club}}) privāts sociālais un [[sporta klubs]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Klubs ir dibināts 1868. gada 8. septembrī,<ref name=n110225655>{{Cite news|date=April 6, 1884|title=The New-York Club|pages=4|work=New-York Tribune|url=https://www.newspapers.com/clip/110225655/the-new-york-club/|access-date=September 26, 2022}}</ref> tam ir aptuveni 8600 biedru un divas bāzes: Pilsētas nams ''(Travers Island City House)'', kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[59. iela (Manhatana)|59. ielā]] 180 un [[Treiversa sala|Treiversa salā]]. Biedru uzņemšana klubā notiek tikai pēc ielūgumiem. Klubs piedāvā nodarboties ar daudziem sporta veidiem, tostarp [[airēšana|airēšanu]], [[cīņas sports|cīņas sportu]], [[bokss|boksu]], [[džudo|džudo]], [[paukošana|paukošanu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[basketbols|basketbolu]], [[regbijs|regbiju]], [[futbols|futbolu]], [[teniss|tenisu]], [[rokasbumba|rokasbumbu]], [[skvošs|skvošu]], [[snūkers|snūkeru]], [[lakross|lakrosu]] un [[ūdenspolo]]. == Kluba vēsture == 1866. gadā [[Viljams Bakingems Kērtiss]], [[Harijs Bīrmaierss]] un [[Džons C. Bebkoks]] atvēra vingrošanas zāli savā [[Ņujorka]]s dzīvoklī, sestās ēkas stūrī starp [[6. avēnija|6. avēniju]] un [[14. iela (Manhatana)|14. ielu]], iedvesmojoties no sporta attīstības [[Anglija|Anglijā]]. Interese par viņu sporta zāli auga, un visi trīs vīrieši 1868. gada 8. septembrī nolēma dibināt Ņujorkas Vieglatlētikas klubu.<ref name="google3">{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=wh09AAAAYAAJ&q=%22new+york+athletic+club%22+1868&pg=PA7 |title=Constitution, By-laws, Rules and Alphabetical Lists of Members – New York Athletic Club |access-date=April 29, 2014|last1=Club |first1=New York Athletic |year=1905 }}</ref> Kluba modelis tika veidots pēc [[Londonas Sporta klubs|Londonas Sporta kluba]] parauga. Viņu mērķis bija sponsorēt sporta sacensības Ņujorkas apkārtnē un kārtot oficiālos rekordus un rezultātus dažādos sporta veidos. Tā konstitūciju un nolikumu pieņēma 1868. gada decembrī. Sākotnēji iestāšanās maksas nebija, taču par pirmajiem sešiem mēnešiem bija jāmaksā 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] biedra nauda. 1875. gadā klubs savā īpašumā ieguva Mothavenas (Mott Haven) laukumus ar izdedžu skriešanas celiņu. Mothavenas laukumos tika rīkoti vairāki nacionālie sporta čempionāti. 1879. gadā, kad klubā bija 170 biedru, tas publicēja noteikumus dažādos amatieru sporta veidos, tostarp [[paukošana|paukošanā]], [[bokss|boksā]] un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Ņujorkas Sporta klubu var uzskatīt par amatieru sporta pamatlicēju ASV. Tā bija pirmā organizācija, kas apkopoja un piemēroja noteikumu kodeksu sporta sacensību pārvaldībai, pirmā, kas piedāvāja balvas atklātajās amatieru spēlēs, un pirmā, kas sarīkoja amatieru čempionātu.<ref name="google3"/> Līdz 2022. gadam Ņujorkas Sporta kluba biedri bija izcīnījuši 271 olimpiskās medaļas: 151 zelta, 54 sudraba un 66 bronzas medaļas. Kluba sportisti ir startējuši katrās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada, izņemot [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā]], kuras ASV boikotēja. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā]] piedalījās 57 kluba biedri, pārstāvot sešas valstis un izcīnot medaļas 10 disciplīnās. == Sporta komandas == Pašlaik Ņujorkas Sporta klubs pārstāv 23 dažādas komandas šādos sporta veidos: {{Div col|colwidth=20em}} * Airēšana * Basketbols * Bokss * Cīņas sports * Džudo * Futbols * Lakross * Paukošana * Peldēšana * Regbijs * Rokasbumba * Skvošs * Triatlons * Ūdenspolo * Vielgatlētika {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] sgs13iv3lgk8dn34embvlvtsaayp3kp 4521375 4521373 2026-09-13T07:03:05Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521375 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A. Smits | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.nyac.org/ www.nyac.org] |}} '''Ņujorkas Sporta klubs''' ({{val|en|New York Athletic Club}}) privāts sociālais un [[sporta klubs]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Klubs ir dibināts 1868. gada 8. septembrī,<ref name=n110225655>{{Cite news|date=April 6, 1884|title=The New-York Club|pages=4|work=New-York Tribune|url=https://www.newspapers.com/clip/110225655/the-new-york-club/|access-date=September 26, 2022}}</ref> tam ir aptuveni 8600 biedru un divas bāzes: Pilsētas nams ''(Travers Island City House)'', kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[59. iela (Manhatana)|59. ielā]] 180 un [[Treiversa sala|Treiversa salā]]. Biedru uzņemšana klubā notiek tikai pēc ielūgumiem. Klubs piedāvā nodarboties ar daudziem sporta veidiem, tostarp [[airēšana|airēšanu]], [[cīņas sports|cīņas sportu]], [[bokss|boksu]], [[džudo|džudo]], [[paukošana|paukošanu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[basketbols|basketbolu]], [[regbijs|regbiju]], [[futbols|futbolu]], [[teniss|tenisu]], [[rokasbumba|rokasbumbu]], [[skvošs|skvošu]], [[snūkers|snūkeru]], [[lakross|lakrosu]] un [[ūdenspolo]]. == Kluba vēsture == 1866. gadā [[Viljams Bakingems Kērtiss]], [[Harijs Bīrmaierss]] un [[Džons C. Bebkoks]] atvēra vingrošanas zāli savā [[Ņujorka]]s dzīvoklī, sestās ēkas stūrī starp [[6. avēnija|6. avēniju]] un [[14. iela (Manhatana)|14. ielu]], iedvesmojoties no sporta attīstības [[Anglija|Anglijā]]. Interese par viņu sporta zāli auga, un visi trīs vīrieši 1868. gada 8. septembrī nolēma dibināt Ņujorkas Vieglatlētikas klubu.<ref name="google3">{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=wh09AAAAYAAJ&q=%22new+york+athletic+club%22+1868&pg=PA7 |title=Constitution, By-laws, Rules and Alphabetical Lists of Members – New York Athletic Club |access-date=April 29, 2014|last1=Club |first1=New York Athletic |year=1905 }}</ref> Kluba modelis tika veidots pēc [[Londonas Sporta klubs|Londonas Sporta kluba]] parauga. Viņu mērķis bija sponsorēt sporta sacensības Ņujorkas apkārtnē un kārtot oficiālos rekordus un rezultātus dažādos sporta veidos. Tā konstitūciju un nolikumu pieņēma 1868. gada decembrī. Sākotnēji iestāšanās maksas nebija, taču par pirmajiem sešiem mēnešiem bija jāmaksā 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] biedra nauda. 1875. gadā klubs savā īpašumā ieguva Mothavenas (Mott Haven) laukumus ar izdedžu skriešanas celiņu. Mothavenas laukumos tika rīkoti vairāki nacionālie sporta čempionāti. 1879. gadā, kad klubā bija 170 biedru, tas publicēja noteikumus dažādos amatieru sporta veidos, tostarp [[paukošana|paukošanā]], [[bokss|boksā]] un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Ņujorkas Sporta klubu var uzskatīt par amatieru sporta pamatlicēju ASV. Tā bija pirmā organizācija, kas apkopoja un piemēroja noteikumu kodeksu sporta sacensību pārvaldībai, pirmā, kas piedāvāja balvas atklātajās amatieru spēlēs, un pirmā, kas sarīkoja amatieru čempionātu.<ref name="google3"/> Līdz 2022. gadam Ņujorkas Sporta kluba biedri bija izcīnījuši 271 olimpiskās medaļas: 151 zelta, 54 sudraba un 66 bronzas medaļas. Kluba sportisti ir startējuši katrās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada, izņemot [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā]], kuras ASV boikotēja. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā]] piedalījās 57 kluba biedri, pārstāvot sešas valstis un izcīnot medaļas 10 disciplīnās. == Sporta komandas == Pašlaik Ņujorkas Sporta klubs pārstāv 23 dažādas komandas šādos sporta veidos: {{Div col|colwidth=20em}} * Airēšana * Basketbols * Bokss * Cīņas sports * Džudo * Futbols * Lakross * Paukošana * Peldēšana * Regbijs * Rokasbumba * Skvošs * Triatlons * Ūdenspolo * Vielgatlētika {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|@]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki|@]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo|@]] re3s3f2uqm0a24w1zxa2qe61f5art6j 4521391 4521375 2026-09-13T07:30:45Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521391 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A. Smits | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.nyac.org/ www.nyac.org] |}} '''Ņujorkas Sporta klubs''' ({{val|en|New York Athletic Club}}) privāts sociālais un [[sporta klubs]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Klubs ir dibināts 1868. gada 8. septembrī,<ref name=n110225655>{{Cite news|date=April 6, 1884|title=The New-York Club|pages=4|work=New-York Tribune|url=https://www.newspapers.com/clip/110225655/the-new-york-club/|access-date=September 26, 2022}}</ref> tam ir aptuveni 8600 biedru un divas bāzes: Pilsētas nams ''(Travers Island City House)'', kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[59. iela (Manhatana)|59. ielā]] 180 un [[Treiversa sala|Treiversa salā]]. Biedru uzņemšana klubā notiek tikai pēc ielūgumiem. Klubs piedāvā nodarboties ar daudziem sporta veidiem, tostarp [[airēšana|airēšanu]], [[cīņas sports|cīņas sportu]], [[bokss|boksu]], [[džudo|džudo]], [[paukošana|paukošanu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[basketbols|basketbolu]], [[regbijs|regbiju]], [[futbols|futbolu]], [[teniss|tenisu]], [[rokasbumba|rokasbumbu]], [[skvošs|skvošu]], [[snūkers|snūkeru]], [[lakross|lakrosu]] un [[ūdenspolo]]. == Kluba vēsture == 1866. gadā [[Viljams Bakingems Kērtiss]], [[Harijs Bīrmaierss]] un [[Džons C. Bebkoks]] atvēra vingrošanas zāli savā [[Ņujorka]]s dzīvoklī, sestās ēkas stūrī starp [[6. avēnija|6. avēniju]] un [[14. iela (Manhatana)|14. ielu]], iedvesmojoties no sporta attīstības [[Anglija|Anglijā]]. Interese par viņu sporta zāli auga, un visi trīs vīrieši 1868. gada 8. septembrī nolēma dibināt Ņujorkas Vieglatlētikas klubu.<ref name="google3">{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=wh09AAAAYAAJ&q=%22new+york+athletic+club%22+1868&pg=PA7 |title=Constitution, By-laws, Rules and Alphabetical Lists of Members – New York Athletic Club |access-date=April 29, 2014|last1=Club |first1=New York Athletic |year=1905 }}</ref> Kluba modelis tika veidots pēc [[Londonas Sporta klubs|Londonas Sporta kluba]] parauga. Viņu mērķis bija sponsorēt sporta sacensības Ņujorkas apkārtnē un kārtot oficiālos rekordus un rezultātus dažādos sporta veidos. Tā konstitūciju un nolikumu pieņēma 1868. gada decembrī. Sākotnēji iestāšanās maksas nebija, taču par pirmajiem sešiem mēnešiem bija jāmaksā 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] biedra nauda. 1875. gadā klubs savā īpašumā ieguva Mothavenas (Mott Haven) laukumus ar izdedžu skriešanas celiņu. Mothavenas laukumos tika rīkoti vairāki nacionālie sporta čempionāti. 1879. gadā, kad klubā bija 170 biedru, tas publicēja noteikumus dažādos amatieru sporta veidos, tostarp [[paukošana|paukošanā]], [[bokss|boksā]] un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Ņujorkas Sporta klubu var uzskatīt par amatieru sporta pamatlicēju ASV. Tā bija pirmā organizācija, kas apkopoja un piemēroja noteikumu kodeksu sporta sacensību pārvaldībai, pirmā, kas piedāvāja balvas atklātajās amatieru spēlēs, un pirmā, kas sarīkoja amatieru čempionātu.<ref name="google3"/> Līdz 2022. gadam Ņujorkas Sporta kluba biedri bija izcīnījuši 271 olimpiskās medaļas: 151 zelta, 54 sudraba un 66 bronzas medaļas. Kluba sportisti ir startējuši katrās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada, izņemot [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā]], kuras ASV boikotēja. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā]] piedalījās 57 kluba biedri, pārstāvot sešas valstis un izcīnot medaļas 10 disciplīnās. == Sporta komandas == Pašlaik Ņujorkas Sporta klubs pārstāv 23 dažādas komandas šādos sporta veidos: {{Div col|colwidth=20em}} * Airēšana * Basketbols * Bokss * Cīņas sports * Džudo * Futbols * Lakross * Paukošana * Peldēšana * Regbijs * Rokasbumba * Skvošs * Triatlons * Ūdenspolo * Vielgatlētika {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|@]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki|@]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo|@]] 68ixylsxa5cxjj8p4co6d0rnpo42b54 4521428 4521391 2026-09-13T08:16:36Z Kleivas 2704 4521428 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A. Smits | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.nyac.org/ www.nyac.org] |}} '''Ņujorkas Sporta klubs''' ({{val|en|New York Athletic Club}}) privāts sociālais un [[sporta klubs]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Klubs ir dibināts 1868. gada 8. septembrī,<ref name=n110225655>{{Cite news|date=April 6, 1884|title=The New-York Club|pages=4|work=New-York Tribune|url=https://www.newspapers.com/clip/110225655/the-new-york-club/|access-date=September 26, 2022}}</ref> tam ir aptuveni 8600 biedru un divas bāzes: Pilsētas nams ''(Travers Island City House)'', kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[59. iela (Manhatana)|59. ielā]] 180 un [[Treiversa sala|Treiversa salā]]. Biedru uzņemšana klubā notiek tikai pēc ielūgumiem. Klubs piedāvā nodarboties ar daudziem sporta veidiem, tostarp [[airēšana|airēšanu]], [[cīņas sports|cīņas sportu]], [[bokss|boksu]], [[džudo|džudo]], [[paukošana|paukošanu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[basketbols|basketbolu]], [[regbijs|regbiju]], [[futbols|futbolu]], [[teniss|tenisu]], [[rokasbumba|rokasbumbu]], [[skvošs|skvošu]], [[snūkers|snūkeru]], [[lakross|lakrosu]] un [[ūdenspolo]]. == Kluba vēsture == 1866. gadā [[Viljams Bakingems Kērtiss]], [[Harijs Bīrmaierss]] un [[Džons C. Bebkoks]] atvēra vingrošanas zāli savā [[Ņujorka]]s dzīvoklī, sestās ēkas stūrī starp [[6. avēnija|6. avēniju]] un [[14. iela (Manhatana)|14. ielu]], iedvesmojoties no sporta attīstības [[Anglija|Anglijā]]. Interese par viņu sporta zāli auga, un visi trīs vīrieši 1868. gada 8. septembrī nolēma dibināt Ņujorkas Vieglatlētikas klubu.<ref name="google3">{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=wh09AAAAYAAJ&q=%22new+york+athletic+club%22+1868&pg=PA7 |title=Constitution, By-laws, Rules and Alphabetical Lists of Members – New York Athletic Club |access-date=April 29, 2014|last1=Club |first1=New York Athletic |year=1905 }}</ref> Kluba modelis tika veidots pēc [[Londonas Sporta klubs|Londonas Sporta kluba]] parauga. Viņu mērķis bija sponsorēt sporta sacensības Ņujorkas apkārtnē un kārtot oficiālos rekordus un rezultātus dažādos sporta veidos. Tā konstitūciju un nolikumu pieņēma 1868. gada decembrī. Sākotnēji iestāšanās maksas nebija, taču par pirmajiem sešiem mēnešiem bija jāmaksā 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] biedra nauda. 1875. gadā klubs savā īpašumā ieguva Mothavenas (Mott Haven) laukumus ar izdedžu skriešanas celiņu. Mothavenas laukumos tika rīkoti vairāki nacionālie sporta čempionāti. 1879. gadā, kad klubā bija 170 biedru, tas publicēja noteikumus dažādos amatieru sporta veidos, tostarp [[paukošana|paukošanā]], [[bokss|boksā]] un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Ņujorkas Sporta klubu var uzskatīt par amatieru sporta pamatlicēju ASV. Tā bija pirmā organizācija, kas apkopoja un piemēroja noteikumu kodeksu sporta sacensību pārvaldībai, pirmā, kas piedāvāja balvas atklātajās amatieru spēlēs, un pirmā, kas sarīkoja amatieru čempionātu.<ref name="google3"/> Līdz 2022. gadam Ņujorkas Sporta kluba biedri bija izcīnījuši 271 olimpiskās medaļas: 151 zelta, 54 sudraba un 66 bronzas medaļas. Kluba sportisti ir startējuši katrās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada, izņemot [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā]], kuras ASV boikotēja. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā]] piedalījās 57 kluba biedri, pārstāvot sešas valstis un izcīnot medaļas 10 disciplīnās. == Sporta komandas == Pašlaik Ņujorkas Sporta klubs pārstāv 23 dažādas komandas šādos sporta veidos: {{Div col|colwidth=20em}} * Airēšana * Basketbols * Bokss * Cīņas sports * Džudo * Futbols * Lakross * Paukošana * Peldēšana * Regbijs * Rokasbumba * Skvošs * Triatlons * Ūdenspolo * Vielgatlētika {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:ASV organizācijas]] [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|@]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki|@]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo|@]] 3hiyn4pa74sxczwp3jy4zfwift3640a 0 639552 4521326 2026-09-13T06:15:48Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ņujorkas Sporta klubs]] 4521326 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ņujorkas Sporta klubs]] a7ev04zf7zu682alrwoujwhdj6294lb 14 639553 4521329 2026-09-13T06:20:28Z Kleivas 2704 Jauna lapa: ''Kategorijā iekļauti '''[[ūdenspolo|ūdenspolo spēlētāji]], kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]'''.'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji olimpiskajās spēlēs|1904]] 4521329 wikitext text/x-wiki ''Kategorijā iekļauti '''[[ūdenspolo|ūdenspolo spēlētāji]], kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]'''.'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji olimpiskajās spēlēs|1904]] gdkwndoacqqcelka9mlceb6kpjqkb61 4521330 4521329 2026-09-13T06:21:11Z Kleivas 2704 4521330 wikitext text/x-wiki ''Kategorijā iekļauti '''[[ūdenspolo|ūdenspolo spēlētāji]], kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji olimpiskajās spēlēs|1904]] 52z6iq5brl7vtysusc07jnxre9kqwsu 10 639554 4521338 2026-09-13T06:33:30Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Veidne:Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs]] uz [[Veidne:Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā]] 4521338 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā]] d6k8pglu1ajku5y0gyhexbtjdbjy3no 0 639555 4521357 2026-09-13T06:53:30Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolreina | official_name = ''Coleraine''<br/>''Cúil Raithin'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Coleraine St Patrick... 4521357 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolreina | official_name = ''Coleraine''<br/>''Cúil Raithin'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Coleraine St Patrick's Church 2014 09 13.jpg | image2 = Town Hall (1) - geograph.org.uk - 5502637.jpg | image3 = Bann Bridge - geograph.org.uk - 7615320.jpg }} | image_caption = Svētā Patrika baznīca; Kolreinas rātsnams; Bannas upe Kolreinā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 55| latm = 07| lats = 55 | latNS = N | longd = 06| longm = 40| longs = 05 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Kosvejkosta un Glensa]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Deri grāfiste|Londonderi]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 24483 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 8 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT51, BT52 | website = | footnotes = }} '''Kolreina''' ({{val|en|Coleraine}}, {{val|ga|Cúil Raithin}}, {{val|sco|Cowlraine}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s ziemeļos, [[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkostas un Glensas]] distriktā. Tā atrodas Bannas upes krastos, aptuveni 90 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Belfāsta]]s un 50 kilometrus uz austrumiem no [[Deri]]. Vēsturiski Kolreina bija [[Deri grāfiste|Deri grāfistes]] galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsētas nosaukums īru valodā (''Cúil Raithin'') nozīmē 'paparžu stūris' jeb 'papardēm apaugusi vieta', kas saistīts ar leģendu par [[Svētais Patriks|Svēto Patriku]], kuram vietējais valdnieks ziedojis ar papardēm apaugušu zemes gabalu baznīcas celtniecībai.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=48 |language=en}}</ref> == Vēsture == Kolreinas apkaime ir viena no visagrāk apdzīvotajām vietām visā Īrijas salā. Netālu esošajā Mountsandelā (''Mountsandel'') arheoloģiskajos izrakumos atklātas [[Mezolīts|mezolīta]] laikmeta mednieku un vācēju apmetnes pēdas, kas datētas ar vairāk nekā 8000 gadiem p.m.ē. Pilsētas attīstība sākās līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 5. gadsimtā, kad šeit tika nodibināts pirmais klosteris. Viduslaikos Kolreina bija stratēģiska pārceltuve pār Bannas upi un nozīmīgs tirdzniecības mezgls. 17. gadsimta sākumā, [[Olsteras plantācija]]s laikā, Kolreina kļuva par vienu no pirmajām plānotajām pilsētām Ziemeļīrijā. Tās attīstību un nocietināšanu finansēja Londonas ģildes ar to dibinātās organizācijas ''The Honourable The Irish Society'' starpniecību, tādējādi liekot pamatus mūsdienu pilsētas ielu plānojumam un tirgus laukumam. 19. gadsimtā līdz ar dzelzceļa izbūvi Kolreina izauga par svarīgu rūpniecības, linu apstrādes un lauksaimniecības produkcijas eksporta centru. Kad 1898. gadā [[Londonderi]] pilsēta tika izdalīta no grāfistes patstāvīgā grāfistes boro, grāfistes administratīvās iestādes pārcēla uz Kolreinu. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Kolreinas boro (''Coleraine Borough'') administratīvais centrs, bet mūsdienās tā ir Kosvejkostas un Glensas distrikta administratīvais centrs. == Saimniecība un izglītība == Kolreina ir nozīmīgs Ziemeļīrijas ziemeļu piekrastes reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu un izglītības centrs. Pilsētā atrodas 1968. gadā dibinātās Olsteras Universitātes (''Ulster University'') galvenā pilsētiņa (''Coleraine campus''), kas piesaista tūkstošiem studentu. Pilsētai ir attīstīta satiksmes infrastruktūra. Caur to iet dzelzceļa līnija Belfāsta—Deri, kā arī atzarojums uz piekrastes kūrortpilsētām Portrošu un Portstjuartu. Pilsētu šķērso galvenie autoceļi A26, A29 un A37. == Ievērojamas vietas == * Kolreinas rātsnams (''Coleraine Town Hall'') — 1859. gadā celta neoklasicisma stila ēka pilsētas centrālajā laukumā. * Mountsandela pilskalns (''Mountsandel Fort'') — senais pilskalns un arheoloģisko izrakumu vieta Bannas upes krastā. * Svētā Patrika baznīca (''St Patrick's Church'') — 19. gadsimta vidū celta Īrijas Baznīcas dievnams vēsturiskās baznīcas vietā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] iof8v49jpqnji8rzf7zld0ult81d6gb 0 639556 4521359 2026-09-13T06:54:36Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kolreina]] 4521359 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kolreina]] qtv4n94opek11g6ufr6jypxcdyn43l3 0 639557 4521360 2026-09-13T06:54:55Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kolreina]] 4521360 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kolreina]] qtv4n94opek11g6ufr6jypxcdyn43l3 0 639558 4521389 2026-09-13T07:28:57Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Organizācijas infokaste | name = Čikāgas Sporta asociācija <br/>''Chicago Athletic Association''</small> | logo = | size = | image = Edificio de la Chicago Athletic Association, Chicago, Illinois, Estados Unidos, 2012-10-20, DD 01.jpg | image_size = 250px | caption = Čikāgas Sporta asociācijas mītnes ēka [[Čikāga|Čikāgā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1890}} | headquarters... 4521389 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Čikāgas Sporta asociācija <br/>''Chicago Athletic Association''</small> | logo = | size = | image = Edificio de la Chicago Athletic Association, Chicago, Illinois, Estados Unidos, 2012-10-20, DD 01.jpg | image_size = 250px | caption = Čikāgas Sporta asociācijas mītnes ēka [[Čikāga|Čikāgā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1890}} | headquarters = {{vieta|ASV|Čikāga}} | membership = | leader_title = | leader_name = | language = [[angļu valoda]] | website = |}} '''Čikāgas Sporta asociācija''' {{val|en|Chicago Athletic Association}}) bija vīriešu sporta klubs, kas dibināts 1890. gadā, kā arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komanda, kas bāzējās Čikāgā, [[Ilinoisa]]s štatā. Savas pastāvēšanas laikā Čikāgas Sporta asociācijai bija dažādas sporta komandas, kas startēja [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[peldēšana|peldēšanā]], [[ūdenspolo]], [[beisbols|beisbolā]] un [[vingrošana|vingrošanā]]. Tika atbalstīta arī [[basketbols|basketbola komanda]], un kluba pirmsākumos bieži notika [[bokss|boksa]] un [[paukošana]]s paraugdemonstrējumi. Sākot ar 19. gadsimta 90. gadiem, tās peldēšanas un ūdenspolo komandas trenēja [[Džons Robinsons]], kurš uzņemts [[Ūdenspolo savas zāle|Ūdenspolo slavas zālē]], un vairāki kluba biedri izcīnīja medaļas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]]. Klubs 1892. gadā izveidoja futbola komandu, kas spēlēja septiņas sezonas un tika izveidota ap [[Čikāgas Universitāte]]s kluba futbola komandas veterāniem.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Klubā varēja startēt un piedalīties tikai vīrieši līdz 1972. gadam, un tas darbojās kā privāts klubs no 1893. gada līdz tā slēgšanai 2007. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|@]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki|@]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo|@]] fwlavjcv4yo28tt6dqjohr1dnoz0ork 4521390 4521389 2026-09-13T07:30:35Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521390 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Čikāgas Sporta asociācija <br/>''Chicago Athletic Association''</small> | logo = | size = | image = Edificio de la Chicago Athletic Association, Chicago, Illinois, Estados Unidos, 2012-10-20, DD 01.jpg | image_size = 250px | caption = Čikāgas Sporta asociācijas mītnes ēka [[Čikāga|Čikāgā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1890}} | headquarters = {{vieta|ASV|Čikāga}} | membership = | leader_title = | leader_name = | language = [[angļu valoda]] | website = |}} '''Čikāgas Sporta asociācija''' {{val|en|Chicago Athletic Association}}) bija vīriešu sporta klubs, kas dibināts 1890. gadā, kā arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komanda, kas bāzējās Čikāgā, [[Ilinoisa]]s štatā. Savas pastāvēšanas laikā Čikāgas Sporta asociācijai bija dažādas sporta komandas, kas startēja [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[peldēšana|peldēšanā]], [[ūdenspolo]], [[beisbols|beisbolā]] un [[vingrošana|vingrošanā]]. Tika atbalstīta arī [[basketbols|basketbola komanda]], un kluba pirmsākumos bieži notika [[bokss|boksa]] un [[paukošana]]s paraugdemonstrējumi. Sākot ar 19. gadsimta 90. gadiem, tās peldēšanas un ūdenspolo komandas trenēja [[Džons Robinsons]], kurš uzņemts [[Ūdenspolo savas zāle|Ūdenspolo slavas zālē]], un vairāki kluba biedri izcīnīja medaļas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]]. Klubs 1892. gadā izveidoja futbola komandu, kas spēlēja septiņas sezonas un tika izveidota ap [[Čikāgas Universitāte]]s kluba futbola komandas veterāniem.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Klubā varēja startēt un piedalīties tikai vīrieši līdz 1972. gadam, un tas darbojās kā privāts klubs no 1893. gada līdz tā slēgšanai 2007. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|@]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki|@]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo|@]] nabn8yaet068a8ex4pt7sxwfu70l5rq 4521429 4521390 2026-09-13T08:16:47Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521429 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Čikāgas Sporta asociācija <br/>''Chicago Athletic Association''</small> | logo = | size = | image = Edificio de la Chicago Athletic Association, Chicago, Illinois, Estados Unidos, 2012-10-20, DD 01.jpg | image_size = 250px | caption = Čikāgas Sporta asociācijas mītnes ēka [[Čikāga|Čikāgā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1890}} | headquarters = {{vieta|ASV|Čikāga}} | membership = | leader_title = | leader_name = | language = [[angļu valoda]] | website = |}} '''Čikāgas Sporta asociācija''' {{val|en|Chicago Athletic Association}}) bija vīriešu sporta klubs, kas dibināts 1890. gadā, kā arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komanda, kas bāzējās Čikāgā, [[Ilinoisa]]s štatā. Savas pastāvēšanas laikā Čikāgas Sporta asociācijai bija dažādas sporta komandas, kas startēja [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[peldēšana|peldēšanā]], [[ūdenspolo]], [[beisbols|beisbolā]] un [[vingrošana|vingrošanā]]. Tika atbalstīta arī [[basketbols|basketbola komanda]], un kluba pirmsākumos bieži notika [[bokss|boksa]] un [[paukošana]]s paraugdemonstrējumi. Sākot ar 19. gadsimta 90. gadiem, tās peldēšanas un ūdenspolo komandas trenēja [[Džons Robinsons]], kurš uzņemts [[Ūdenspolo savas zāle|Ūdenspolo slavas zālē]], un vairāki kluba biedri izcīnīja medaļas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]]. Klubs 1892. gadā izveidoja futbola komandu, kas spēlēja septiņas sezonas un tika izveidota ap [[Čikāgas Universitāte]]s kluba futbola komandas veterāniem.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Klubā varēja startēt un piedalīties tikai vīrieši līdz 1972. gadam, un tas darbojās kā privāts klubs no 1893. gada līdz tā slēgšanai 2007. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV organizācijas]] [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|@]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki|@]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo|@]] 4y2bl1om8zx61xh00s9dgayu9s1jlk1 0 639559 4521401 2026-09-13T07:45:44Z Pirags 3757 jauna lpp 4521401 wikitext text/x-wiki '''Staldzenes depozīts''' ir 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrastā]] atrasto [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] gandrīz simt dažādu priekšmetu kolekcija, kurā ietilpst masīvas aproces, kaklariņķi, rotadatas, miniatūrs uzmavas cirvītis un citi priekšmeti, tajā skaitā unikāls priekšmets ar reālistiski veidotu auna galvu. Staldzenes depozīts apskatāms [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pilī]] iekārtotajā muzejā. Staldzenes depozīts ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bronzas laikmets]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:Ventspils vēsture]] e5648odumq3gw5104ylxnuw05sof2ec 4521402 4521401 2026-09-13T07:46:32Z Pirags 3757 4521402 wikitext text/x-wiki '''Staldzenes depozīts''' ir 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrastā]] atrasto gandrīz simt [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] priekšmetu kolekcija, kurā ietilpst masīvas aproces, kaklariņķi, rotadatas, miniatūrs uzmavas cirvītis un citi priekšmeti, tajā skaitā unikāls priekšmets ar reālistiski veidotu auna galvu. Staldzenes depozīts apskatāms [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pilī]] iekārtotajā muzejā. Staldzenes depozīts ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bronzas laikmets]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:Ventspils vēsture]] kuk0qwaod6al95gzfylpzsxa1uoh93u 4521409 4521402 2026-09-13T07:50:58Z Meistars Joda 781 4521409 wikitext text/x-wiki '''Staldzenes depozīts''' ir 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrastā]] atrasto gandrīz simt [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta]] priekšmetu kolekcija, kurā ietilpst masīvas aproces, kaklariņķi, rotadatas, miniatūrs uzmavas cirvītis un citi priekšmeti, tajā skaitā unikāls priekšmets ar reālistiski veidotu auna galvu. Staldzenes depozīts apskatāms [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pilī]] iekārtotajā [[Ventspils muzejs|muzejā]]. Staldzenes depozīts ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bronzas laikmets]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:Ventspils vēsture]] 0r1o100crr06y4w94newrff9kxq5hef 4521417 4521409 2026-09-13T07:57:20Z Pirags 3757 4521417 wikitext text/x-wiki '''Staldzenes depozīts''' ir 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrastā]] atrasto gandrīz simt [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta]] priekšmetu kolekcija, kurā ietilpst masīvas aproces, kaklariņķi, rotadatas, miniatūrs uzmavas cirvītis un citi priekšmeti, tajā skaitā unikāls priekšmets ar reālistiski veidotu auna galvu. Staldzenes depozīts apskatāms [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pilī]] iekārtotajā [[Ventspils muzejs|muzejā]]. Staldzenes depozīts ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Literatūra == * Vasks, Andrejs, Vijups, Armands (2004). Staldzenes bronzas laikmeta depozīts. Staldzene Bronze Age Hoard. Rīga: Ventspils muzejs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bronzas laikmets]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:Ventspils vēsture]] 6feqlkjp54ukcr6a4yswmgis5ulnllv 4521418 4521417 2026-09-13T07:58:54Z Pirags 3757 /* Literatūra */ 4521418 wikitext text/x-wiki '''Staldzenes depozīts''' ir 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes stāvkrastā]] atrasto gandrīz simt [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta]] priekšmetu kolekcija, kurā ietilpst masīvas aproces, kaklariņķi, rotadatas, miniatūrs uzmavas cirvītis un citi priekšmeti, tajā skaitā unikāls priekšmets ar reālistiski veidotu auna galvu. Staldzenes depozīts apskatāms [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pilī]] iekārtotajā [[Ventspils muzejs|muzejā]]. Staldzenes depozīts ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> == Literatūra == * [[Andrejs Vasks|Vasks, Andrejs]], [[Armands Vijups|Vijups, Armands]] (2004). Staldzenes bronzas laikmeta depozīts. Staldzene Bronze Age Hoard. Rīga: Ventspils muzejs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bronzas laikmets]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:Ventspils vēsture]] 5riw5fj9wjplo3be92j9pkye3ii70p5 0 639560 4521403 2026-09-13T07:48:09Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2024.—2025. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2024.—2025. |valsts = {{ITA}} |uzvar = ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' (4. tituls) |komandas = 20 |pazem = ''[[Empoli FC|Empoli]]<br />[[Venezia FC|Venezia]]<br />[[AC Monza|Monza]]'' |pazem_liga = Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēr... 4521403 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2024.—2025. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2024.—2025. |valsts = {{ITA}} |uzvar = ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' (4. tituls) |komandas = 20 |pazem = ''[[Empoli FC|Empoli]]<br />[[Venezia FC|Venezia]]<br />[[AC Monza|Monza]]'' |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = ''[[SSC Napoli|Napoli]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]<br />[[Atalanta BC|Atalanta]]<br />[[Juventus FC|Juventus]]'' |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = ''[[AS Roma|Roma]]<br />[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' |kauss3 = [[UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' |rezultativakais = [[Mateo Retegi]] <br />(25 vārti) |varti = 973 |varti_spele = 2,56 |vid_apm = 30 842 |pag_sez = [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|←&nbsp;2023.—2024.]] |nak_sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.&nbsp;→]] }} '''2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona''' bija 123. [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta sezona un 93. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] sezona pēc apļa turnīra sistēmas. Tā sākās {{dat|2024|8|17||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2025|5|25||bez}}. Savu 4. čempiona titulu ieguva ''[[SSC Napoli]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Maktominejam eleganta šķērīte, "Napoli" noplēš Scudetto uzšuvi no "Inter" krūtīm|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/23052025-maktominejam_eleganta_i_skerite_i_napoli_|date={{dat|2025|5|23||bez}}|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uz A sēriju paaugstināja klubus ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'', ''[[Como 1907|Como]]'' un ''[[Venezia FC|Venezia]]'', bet uz B sēriju pazemināja ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'', ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' un ''[[US Salernitana 1919|Salernitana]]''. {{VietasKarte+|Itālija|alt=2024.—2025. gada Itālijas futbola A sērijas komandas|caption=2024.—2025. gada Itālijas futbola A sērijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.709204 |long= 9.6786567 |label=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4922932 |long=11.3077754 |label=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=39.223841 |long=9.121661 |label=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.813889 |long=9.072222 |label=[[Como 1907|Como]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.7265160 |long=10.9547630 |label=[[Empoli FC|Empoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.780792 |long=11.282741 |label=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4165060 |long=8.95251900 |label=[[Genoa CFC|Genoa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.435307 |long=10.968549 |label=[[Hellas Verona F.C.|Hellas&nbsp;Verona]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.109444 |long=7.641111 |label=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.47808 |long=9.124 |label=[[AC Milan|Milan]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Inter]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.933949 |long=12.454752 |label=[[Romas "Lazio"|Lazio]]<br />[[AS Roma|Roma]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.3651160 |long=18.2089750 |label=[[US Lecce|Lecce]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.5829270 |long=9.30801800 |label=[[AC Monza|Monza]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.828026 |long=14.192922 |label=[[SSC Napoli|Napoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.795 |long=10.338333 |label=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.6455424 |long=14.8214394 |label=[[US Salernitana 1919|Salernitana]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.04175 |long=7.650014 |label=[[Torino F.C.|Torino]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=46.066667 |long=13.233333 |label=[[Udinese Calcio|Udinese]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.4277724|long=12.3634312|label=[[Venezia FC|Venezia]]|position=right}} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | [[Bergamo]] | ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' | 23 439 |- | style="text-align:left;" |[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | [[Boloņa]] | ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | 36 000 |- | style="text-align:left;" |[[Cagliari Calcio|Cagliari]] | [[Kaljāri]] | ''[[Sardegna Arena|Unipol Domus]]'' | 16 416 |- | style="text-align:left;" |[[Como 1907|Como]] | [[Komo (pilsēta)|Komo]] | [[Džuzepes Sinigaljas stadions]] | 13 602 |- | style="text-align:left;" |[[Empoli FC|Empoli]] | [[Empoli]] | ''[[Stadio Carlo Castellani|Stadio Carlo Castellani - Computer Gross Arena]]'' | 16 167 |- | style="text-align:left;" |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | [[Florence]] | [[Stadio Artemio Franchi|Artēmio Franki stadions]] | 43 118 |- | style="text-align:left;" |[[Genoa C.F.C.|Genoa]] | [[Dženova]] | [[Stadio Luigi Ferraris|Luidži Ferrarisa stadions]] | 33 205 |- | style="text-align:left;" |[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] | [[Verona]] | [[Markantonio Bentegodi stadions]] | 31 713 |- | style="text-align:left;" |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | [[Turīna]] | [[Juventus stadions]] | 41 507 |- | style="text-align:left;" |[[Romas "Lazio"|Lazio]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 67 585 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Lecce|Lecce]] | [[Leče]] | ''[[Stadio Via del mare]]'' | 30 354 |- | style="text-align:left;" |[[AC Milan|Milan]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[AC Monza|Monza]] | [[Monca]] | ''[[Stadio Brianteo]]'' | 17 102 |- | style="text-align:left;" |[[SSC Napoli|Napoli]] | [[Neapole]] | [[Stadio Diego Armando Maradona|Djego Armando Maradonas stadions]] | 54 732 |- | style="text-align:left;" |[[Parma Calcio 1913|Parma]] | [[Parma]] | ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' | 22 352 |- | style="text-align:left;" |[[AS Roma|Roma]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 67 585 |- | style="text-align:left;" |[[Torino F.C.|Torino]] | [[Turīna]] | [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | 28 177 |- | style="text-align:left;" |[[Udinese Calcio|Udinese]] | [[Udīne]] | [[Stadions Friuli]] | 25 132 |- | style="text-align:left;" |[[Venezia FC|Venezia]] | [[Venēcija]] | ''[[Stadio Pier Luigi Penzo]]'' | 11 150 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Atalanta'' | {{flaga|ITA}} [[Džans Pjēro Gasperīni]] | {{flaga|NED}} [[Rafaels Toloi]] |- | ''Bologna'' | {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Italjāno]] | {{flaga|SCO}} [[Lūiss Fergusons]] |- | ''Cagliari'' | {{flaga|ITA}} [[Davide Nikola]] | {{flaga|ITA}} [[Leonardo Pavoleti]] |- | ''Como'' | {{flaga|ESP}} [[Sesks Fabregass]] | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Gabrielloni]] |- | ''Empoli'' | {{flaga|ITA}} [[Roberto D'Aversa]] | {{flaga|ITA}} [[Alberto Grasi]] |- | ''Fiorentina'' | {{flaga|ITA}} [[Rafaēle Palladīno]] | {{flaga|ITA}} [[Luka Ranjēri]] |- | ''Genoa'' | {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] | {{flaga|CRO}} [[Milans Badeļs]] |- | ''Hellas Verona'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Dzaneti]] | {{flaga|SRB}} [[Darko Lazovičs]] |- | ''Internazionale'' | {{flaga|ROU}} [[Simone Indzagi]] | {{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |- | ''Juventus'' | {{flaga|CRO}} [[Igors Tudors]] | {{flaga|ITA}} [[Manuels Lokatelli]] |- | ''Lazio'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Baroni]] | {{flaga|ITA}} [[Matija Dzakanji]] |- | ''Lecce'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] | {{flaga|ITA}} [[Federiko Baskiroto]] |- | ''Milan'' | {{flaga|POR}} [[Seržiu Konseisau]] | {{flaga|FRA}} [[Maiks Meņāns]] |- | ''Monza'' | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Nesta]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Pesina]] |- | ''Napoli'' | {{flaga|ITA}} [[Antonio Konte]] | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Di Lorenco]] |- | ''Parma'' | {{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] | {{flaga|ITA}} [[Enriko Delprato]] |- | ''Roma'' | {{flaga|ITA}} [[Klaudio Ranjēri]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco Pellegrīni]] |- | ''Torino'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Vanoli]] | {{flaga|COL}} [[Duvans Sapata]] |- | ''Udinese'' | {{flaga|GER}} [[Kosta Ruņaičs]] | {{flaga|FRA}} [[Florians Tovēns]] |- | ''Venezia'' | {{flaga|ITA}} [[Eusebio Di Frančesko]] | {{flaga|IDN}} [[Džejs Idzess]] |} === Treneru maiņas === {| class="wikitable" |- !Klubs !Iepriekšējais treneris !Atlaišanas datums !Jaunais treneris !Apstiprināšanas datums !Atsauces |- |''Roma'' |{{flaga|ITA}} [[Daniele De Rosi]] |18.09.2024. |{{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] |18.09.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/71904/club-statement |publisher=asroma.com|date=18 September 2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|title=Club statement }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|language=it |url=https://www.asroma.com/it/notizie/71905/ivan-juric-e-il-nuovo-responsabile-tecnico-dellas-roma |publisher=asroma.com|date=18 September 2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|title=Ivan Juric è il nuovo responsabile tecnico dell'AS Roma }}</ref> |- |''Lecce'' |{{flaga|ITA}} [[Luka Goti]] |09.11.2024. |{{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] |11.11.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sollevato dall’incarico mister Gotti |url=https://uslecce.it/sollevato-dallincarico-mister-gotti/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=uslecce.it|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Marco Giampaolo è il nuovo allenatore della Prima Squadra |url=https://www.uslecce.it/254977412614/marco-giampaolo-e-il-nuovo-allenatore-della-prima-squadra |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=uslecce.it|language=it}}</ref> |- |''Roma'' |{{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] |10.11.2024. |{{flaga|ITA}} [[Klaudio Ranjēri]] |14.11.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Club statement |url=https://www.asroma.com/en/news/72277/club-statement |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|date=2024-11-10 |website=asroma.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Claudio Ranieri è il nuovo responsabile tecnico dell'AS Roma |url=https://www.asroma.com/it/notizie/72288/claudio-ranieri-e-il-nuovo-responsabile-tecnico-dellas-roma |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|date=14 November 2024|website=asroma.com}}</ref> |- |''Genoa'' |{{flaga|ITA}} [[Alberto Džilardīno]] |19.11.2024. |{{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] |20.11..2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2024-11-19 |title=Genoa CFC - Comunicato Stampa |url=https://genoacfc.it/2024/11/19/il-genoa-cfc-solleva-dallincarico-il-tecnico-gilardino/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=genoacfc.it|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=20 November 2024 |title=Comunicato Stampa - Vieira nuovo tecnico |url=https://genoacfc.it/2024/11/20/il-genoa-cfc-ha-affidato-la-conduzione-tecnica-a-patrick-vieira/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=genoacfc.it|language=it}}</ref> |- |''Monza'' |{{flaga|ITA}} [[Alesandro Nesta]] |23.12.2024. |{{flaga|ITA}} [[Salvatore Boketi]] |23.12.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale AC Monza|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-nesta-23122024/|website=acmonza.com|date=23 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale AC Monza|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunica-ac-monza-bocchetti-nuovo-allenatore/|website=acmonza.com|date=23 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''AC Milan'' |{{flaga|POR}} [[Paulu Fonseka]] |30.12.2024. |{{flaga|POR}} [[Seržiu Konseisau]] |30.12.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale: Paulo Fonseca|url=https://www.acmilan.com/it/news/articoli/media/2024-12-30/comunicato-ufficiale-paulo-fonseca|website=acmilan.com|date=30 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sérgio Conceição è il nuovo allenatore del Milan|url=https://www.acmilan.com/it/news/articoli/media/2024-12-30/sergio-conceicao-e-il-nuovo-allenatore-del-milan|website=acmilan.com|date=30 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Monza'' |{{flaga|ITA}} [[Salvatore Boketi]] |10.02.2025. |{{flaga|ITA}} [[Alessandro Nesta]] |10.02.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO UFFICIALE AC MONZA 10-02-2025|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-10022025/|website=acmonza.com|date=10 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO UFFICIALE AC MONZA 10-02-2025|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-nesta-10022025/|website=acmonza.com|date=10 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Parma'' |{{flaga|ITA}} [[Fabio Pekja]] |17.02.2025. |{{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] |18.02.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO FABIO PECCHIA|url=https://www.parmacalcio1913.com/news/comunicato-fabio-pecchia/|website=parmacalcio1913.com|date=17 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CRISTIAN CHIVU È L’ALLENATORE DEL PARMA CALCIO|url=https://www.parmacalcio1913.com/news/cristian-chivu-e-lallenatore-del-parma-calcio/|website=parmacalcio1913.com|date=18 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Juventus'' |{{flaga|ITA}} [[Tiagu Mota]] |23.03.2025. |{{flaga|CRO}} [[Igors Tudors]] |23.03.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Thiago Motta no longer First Team coach, Igor Tudor takes over|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/thiago-motta-no-longer-first-team-coach-igor-tudor-takes-over-as-first-team-coach|website=juventus.com|date=23 March 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Back in Bianconero All you need to know about new Juventus coach Igor Tudor|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/back-in-bianconero-all-you-need-to-know-about-new-juventus-coach-igor-tudor|website=juventus.com|date=23 March 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|source=[https://www.legaseriea.it/en/serie-a/classifica Serie A] <!--Update team positions here--> |team1=NAP |team2=INT |team3=ATA |team4=JUV |team5=ROM |team6=FIO |team7=LAZ |team8=MIL |team9=BOL |team10=COM |team11=TOR |team12=UDI |team13=GEN |team14=VER |team15=CAG |team16=PAR |team17=LEC |team18=EMP |team19=VEN |team20=MON <!--Head-to-head--> |hth_FIO=''Fiorentina'' ierindota augstāk par ''Lazio'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Fiorentina — Lazio 2:1 , Lazio — Fiorentina 1:2. |hth_LAZ=FIO |hth_TOR=''Torino'' ierindota augstāk par ''Udinese'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Udinese — Torino 2:2, Torino — Udinese 2:0. |hth_UDI=TOR |hth_CAG=''Cagliari'' ierindota augstāk par ''Parma'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Parma — Cagliari 2:3, Cagliari — Parma 2:1. |hth_PAR=CAG <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ECLPO |result9=ELLScup |result18=REL |result19=REL |result20=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_ATA=22|draw_ATA=8 |loss_ATA=8 |gf_ATA=78|ga_ATA=37 <!-- Atalanta --> |win_BOL=16|draw_BOL=14|loss_BOL=8 |gf_BOL=57|ga_BOL=47 <!-- Bologna --> |win_CAG=9 |draw_CAG=9 |loss_CAG=20|gf_CAG=40|ga_CAG=56 <!-- Cagliari --> |win_COM=13|draw_COM=10|loss_COM=15|gf_COM=49|ga_COM=52 <!-- Como --> |win_EMP=6 |draw_EMP=13|loss_EMP=19|gf_EMP=33|ga_EMP=59 <!-- Empoli --> |win_FIO=19|draw_FIO=8 |loss_FIO=11|gf_FIO=60|ga_FIO=41 <!-- Fiorentina --> |win_GEN=10|draw_GEN=13|loss_GEN=15|gf_GEN=37|ga_GEN=49 <!-- Genoa --> |win_VER=10|draw_VER=7 |loss_VER=21|gf_VER=34|ga_VER=66 <!-- Hellas Verona --> |win_INT=24|draw_INT=9 |loss_INT=5 |gf_INT=79|ga_INT=35 <!-- Inter Milan --> |win_JUV=18|draw_JUV=16|loss_JUV=4 |gf_JUV=58|ga_JUV=35 <!-- Juventus --> |win_LAZ=18|draw_LAZ=11|loss_LAZ=9 |gf_LAZ=61|ga_LAZ=49 <!-- Lazio --> |win_LEC=8 |draw_LEC=10|loss_LEC=20|gf_LEC=27|ga_LEC=58 <!-- Lecce --> |win_MIL=18|draw_MIL=9 |loss_MIL=11|gf_MIL=61|ga_MIL=43 <!-- AC Milan --> |win_MON=3 |draw_MON=9 |loss_MON=26|gf_MON=28|ga_MON=69 <!-- Monza --> |win_NAP=24|draw_NAP=10|loss_NAP=4 |gf_NAP=59|ga_NAP=27 <!-- Napoli --> |win_PAR=7 |draw_PAR=15|loss_PAR=16|gf_PAR=44|ga_PAR=58 <!-- Parma --> |win_ROM=20|draw_ROM=9 |loss_ROM=9 |gf_ROM=56|ga_ROM=35 <!-- Roma --> |win_TOR=10|draw_TOR=14|loss_TOR=14|gf_TOR=39|ga_TOR=45 <!-- Torino --> |win_UDI=12|draw_UDI=8 |loss_UDI=18|gf_UDI=41|ga_UDI=56 <!-- Udinese --> |win_VEN=5 |draw_VEN=14|loss_VEN=19|gf_VEN=32|ga_VEN=56 <!-- Venezia --> <!--status--> |status_NAP=C |status_EMP=R |status_VEN=R |status_MON=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_ATA=[[Atalanta BC|Atalanta]] |name_BOL=[[Bologna FC 1909|Bologna]] |name_CAG=[[Cagliari Calcio|Cagliari]] |name_COM=[[Como 1907|Como]] |name_EMP=[[Empoli FC|Empoli]] |name_FIO=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |name_GEN=[[Genoa CFC|Genoa]] |name_VER=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] |name_INT=[[Inter Milan]] |name_JUV=[[Juventus FC|Juventus]] |name_LAZ=[[SS Lazio|Lazio]] |name_LEC=[[US Lecce|Lecce]] |name_MIL=[[AC Milan|Milan]] |name_MON=[[AC Monza|Monza]] |name_NAP=[[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR=[[Parma Calcio 1913|Parma]] |name_ROM=[[AS Roma|Roma]] |name_TOR=[[Torino FC|Torino]] |name_UDI=[[Udinese Calcio|Udinese]] |name_VEN=[[Venezia FC|Venezia]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) pārspēle, ja vienāda punktu skaita gadījumā tiek izšķirts čempionu tituls vai vietas saglabāšana (17.—18. vieta); 3) punkti savstarpējās spēlēs; 4) vārtu starpība savstarpējās spēlēs; 5) kopējā vārtu starpība; 6) gūto vārtu skaits; 7) izloze. <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ELLScup=blue1 |text_ELLScup=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga]]s kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLScup=''Bologna'' kvalificējās Eiropas līgai kā 2024.—2025. gada Itālijas kausa ieguvēja. }} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Italian Serie A Scoring Stats - 2025-26 |url=https://www.espn.com/soccer/stats/_/league/ITA.1/season/2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}} |website=espn.com|language=en}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Mateo Retegi]] |align="left"|''Atalanta'' |25 |- |2 |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Moize Kens]] |align="left"|''Fiorentina'' |19 |- |rowspan="2"|3 |align="left"|{{flaga|NGA}} [[Ademola Lukmans]] |align="left"|''Atalanta'' |rowspan="2"|15 |- |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Rikardo Orsolīni]] |align="left"|''Bologna'' |- |rowspan="2"|5 |align="left"|{{flaga|BEL}} [[Romelu Lukaku]] |align="left"|''Napoli'' |rowspan="2"|14 |- |align="left"|{{flaga|FRA}} [[Markuss Tirāms]] |align="left"|''Inter Milan'' |- |rowspan="4"|7 |align="left"|{{flaga|UKR}} [[Artems Dovbiks]] |align="left"|''Roma'' |rowspan="4"|12 |- |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Lorenco Luka]] |align="left"|''Udinese'' |- |align="left"|{{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |align="left"|''Inter Milan'' |- |align="left"|{{flaga|SCO}} [[Skots Maktominejs]] |align="left"|''Napoli'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.legaseriea.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija]] [[Kategorija:2024. gads futbolā|Itālijas A sērija]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Itālijas A sērija]] rdtojljwlq4nip5w2cqc0601ubeh8tv 4521406 4521403 2026-09-13T07:49:13Z Vylks 50297 4521406 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2024.—2025. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2024.—2025. |valsts = {{ITA}} |uzvar = ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' (4. tituls) |komandas = 20 |pazem = ''[[Empoli FC|Empoli]]<br />[[Venezia FC|Venezia]]<br />[[AC Monza|Monza]]'' |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = ''[[SSC Napoli|Napoli]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]<br />[[Atalanta BC|Atalanta]]<br />[[Juventus FC|Juventus]]'' |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = ''[[AS Roma|Roma]]<br />[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' |kauss3 = [[UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' |rezultativakais = [[Mateo Retegi]] <br />(25 vārti) |varti = 973 |varti_spele = 2,56 |vid_apm = 30 842 |pag_sez = [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|←&nbsp;2023.—2024.]] |nak_sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.&nbsp;→]] }} '''2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona''' bija 123. [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta sezona un 93. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] sezona pēc apļa turnīra sistēmas. Tā sākās {{dat|2024|8|17||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2025|5|25||bez}}. Savu 4. čempiona titulu ieguva ''[[SSC Napoli]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Maktominejam eleganta šķērīte, "Napoli" noplēš Scudetto uzšuvi no "Inter" krūtīm|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/23052025-maktominejam_eleganta_i_skerite_i_napoli_|date={{dat|2025|5|23||bez}}|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uz A sēriju paaugstināja klubus ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'', ''[[Como 1907|Como]]'' un ''[[Venezia FC|Venezia]]'', bet uz B sēriju pazemināja ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'', ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' un ''[[US Salernitana 1919|Salernitana]]''. {{VietasKarte+|Itālija|alt=2024.—2025. gada Itālijas futbola A sērijas komandas|caption=2024.—2025. gada Itālijas futbola A sērijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.709204 |long= 9.6786567 |label=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4922932 |long=11.3077754 |label=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=39.223841 |long=9.121661 |label=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.813889 |long=9.072222 |label=[[Como 1907|Como]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.7265160 |long=10.9547630 |label=[[Empoli FC|Empoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.780792 |long=11.282741 |label=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4165060 |long=8.95251900 |label=[[Genoa CFC|Genoa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.435307 |long=10.968549 |label=[[Hellas Verona F.C.|Hellas&nbsp;Verona]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.109444 |long=7.641111 |label=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.47808 |long=9.124 |label=[[AC Milan|Milan]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Inter]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.933949 |long=12.454752 |label=[[Romas "Lazio"|Lazio]]<br />[[AS Roma|Roma]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.3651160 |long=18.2089750 |label=[[US Lecce|Lecce]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.5829270 |long=9.30801800 |label=[[AC Monza|Monza]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.828026 |long=14.192922 |label=[[SSC Napoli|Napoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.795 |long=10.338333 |label=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.04175 |long=7.650014 |label=[[Torino F.C.|Torino]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=46.066667 |long=13.233333 |label=[[Udinese Calcio|Udinese]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.4277724|long=12.3634312|label=[[Venezia FC|Venezia]]|position=right}} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | [[Bergamo]] | ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' | 23 439 |- | style="text-align:left;" |[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | [[Boloņa]] | ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | 36 000 |- | style="text-align:left;" |[[Cagliari Calcio|Cagliari]] | [[Kaljāri]] | ''[[Sardegna Arena|Unipol Domus]]'' | 16 416 |- | style="text-align:left;" |[[Como 1907|Como]] | [[Komo (pilsēta)|Komo]] | [[Džuzepes Sinigaljas stadions]] | 13 602 |- | style="text-align:left;" |[[Empoli FC|Empoli]] | [[Empoli]] | ''[[Stadio Carlo Castellani|Stadio Carlo Castellani - Computer Gross Arena]]'' | 16 167 |- | style="text-align:left;" |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | [[Florence]] | [[Stadio Artemio Franchi|Artēmio Franki stadions]] | 43 118 |- | style="text-align:left;" |[[Genoa C.F.C.|Genoa]] | [[Dženova]] | [[Stadio Luigi Ferraris|Luidži Ferrarisa stadions]] | 33 205 |- | style="text-align:left;" |[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] | [[Verona]] | [[Markantonio Bentegodi stadions]] | 31 713 |- | style="text-align:left;" |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | [[Turīna]] | [[Juventus stadions]] | 41 507 |- | style="text-align:left;" |[[Romas "Lazio"|Lazio]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 67 585 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Lecce|Lecce]] | [[Leče]] | ''[[Stadio Via del mare]]'' | 30 354 |- | style="text-align:left;" |[[AC Milan|Milan]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[AC Monza|Monza]] | [[Monca]] | ''[[Stadio Brianteo]]'' | 17 102 |- | style="text-align:left;" |[[SSC Napoli|Napoli]] | [[Neapole]] | [[Stadio Diego Armando Maradona|Djego Armando Maradonas stadions]] | 54 732 |- | style="text-align:left;" |[[Parma Calcio 1913|Parma]] | [[Parma]] | ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' | 22 352 |- | style="text-align:left;" |[[AS Roma|Roma]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 67 585 |- | style="text-align:left;" |[[Torino F.C.|Torino]] | [[Turīna]] | [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | 28 177 |- | style="text-align:left;" |[[Udinese Calcio|Udinese]] | [[Udīne]] | [[Stadions Friuli]] | 25 132 |- | style="text-align:left;" |[[Venezia FC|Venezia]] | [[Venēcija]] | ''[[Stadio Pier Luigi Penzo]]'' | 11 150 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Atalanta'' | {{flaga|ITA}} [[Džans Pjēro Gasperīni]] | {{flaga|NED}} [[Rafaels Toloi]] |- | ''Bologna'' | {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Italjāno]] | {{flaga|SCO}} [[Lūiss Fergusons]] |- | ''Cagliari'' | {{flaga|ITA}} [[Davide Nikola]] | {{flaga|ITA}} [[Leonardo Pavoleti]] |- | ''Como'' | {{flaga|ESP}} [[Sesks Fabregass]] | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Gabrielloni]] |- | ''Empoli'' | {{flaga|ITA}} [[Roberto D'Aversa]] | {{flaga|ITA}} [[Alberto Grasi]] |- | ''Fiorentina'' | {{flaga|ITA}} [[Rafaēle Palladīno]] | {{flaga|ITA}} [[Luka Ranjēri]] |- | ''Genoa'' | {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] | {{flaga|CRO}} [[Milans Badeļs]] |- | ''Hellas Verona'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Dzaneti]] | {{flaga|SRB}} [[Darko Lazovičs]] |- | ''Internazionale'' | {{flaga|ROU}} [[Simone Indzagi]] | {{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |- | ''Juventus'' | {{flaga|CRO}} [[Igors Tudors]] | {{flaga|ITA}} [[Manuels Lokatelli]] |- | ''Lazio'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Baroni]] | {{flaga|ITA}} [[Matija Dzakanji]] |- | ''Lecce'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] | {{flaga|ITA}} [[Federiko Baskiroto]] |- | ''Milan'' | {{flaga|POR}} [[Seržiu Konseisau]] | {{flaga|FRA}} [[Maiks Meņāns]] |- | ''Monza'' | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Nesta]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Pesina]] |- | ''Napoli'' | {{flaga|ITA}} [[Antonio Konte]] | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Di Lorenco]] |- | ''Parma'' | {{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] | {{flaga|ITA}} [[Enriko Delprato]] |- | ''Roma'' | {{flaga|ITA}} [[Klaudio Ranjēri]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco Pellegrīni]] |- | ''Torino'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Vanoli]] | {{flaga|COL}} [[Duvans Sapata]] |- | ''Udinese'' | {{flaga|GER}} [[Kosta Ruņaičs]] | {{flaga|FRA}} [[Florians Tovēns]] |- | ''Venezia'' | {{flaga|ITA}} [[Eusebio Di Frančesko]] | {{flaga|IDN}} [[Džejs Idzess]] |} === Treneru maiņas === {| class="wikitable" |- !Klubs !Iepriekšējais treneris !Atlaišanas datums !Jaunais treneris !Apstiprināšanas datums !Atsauces |- |''Roma'' |{{flaga|ITA}} [[Daniele De Rosi]] |18.09.2024. |{{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] |18.09.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/71904/club-statement |publisher=asroma.com|date=18 September 2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|title=Club statement }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|language=it |url=https://www.asroma.com/it/notizie/71905/ivan-juric-e-il-nuovo-responsabile-tecnico-dellas-roma |publisher=asroma.com|date=18 September 2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|title=Ivan Juric è il nuovo responsabile tecnico dell'AS Roma }}</ref> |- |''Lecce'' |{{flaga|ITA}} [[Luka Goti]] |09.11.2024. |{{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] |11.11.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sollevato dall’incarico mister Gotti |url=https://uslecce.it/sollevato-dallincarico-mister-gotti/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=uslecce.it|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Marco Giampaolo è il nuovo allenatore della Prima Squadra |url=https://www.uslecce.it/254977412614/marco-giampaolo-e-il-nuovo-allenatore-della-prima-squadra |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=uslecce.it|language=it}}</ref> |- |''Roma'' |{{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] |10.11.2024. |{{flaga|ITA}} [[Klaudio Ranjēri]] |14.11.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Club statement |url=https://www.asroma.com/en/news/72277/club-statement |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|date=2024-11-10 |website=asroma.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Claudio Ranieri è il nuovo responsabile tecnico dell'AS Roma |url=https://www.asroma.com/it/notizie/72288/claudio-ranieri-e-il-nuovo-responsabile-tecnico-dellas-roma |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|date=14 November 2024|website=asroma.com}}</ref> |- |''Genoa'' |{{flaga|ITA}} [[Alberto Džilardīno]] |19.11.2024. |{{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] |20.11..2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2024-11-19 |title=Genoa CFC - Comunicato Stampa |url=https://genoacfc.it/2024/11/19/il-genoa-cfc-solleva-dallincarico-il-tecnico-gilardino/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=genoacfc.it|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=20 November 2024 |title=Comunicato Stampa - Vieira nuovo tecnico |url=https://genoacfc.it/2024/11/20/il-genoa-cfc-ha-affidato-la-conduzione-tecnica-a-patrick-vieira/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=genoacfc.it|language=it}}</ref> |- |''Monza'' |{{flaga|ITA}} [[Alesandro Nesta]] |23.12.2024. |{{flaga|ITA}} [[Salvatore Boketi]] |23.12.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale AC Monza|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-nesta-23122024/|website=acmonza.com|date=23 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale AC Monza|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunica-ac-monza-bocchetti-nuovo-allenatore/|website=acmonza.com|date=23 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''AC Milan'' |{{flaga|POR}} [[Paulu Fonseka]] |30.12.2024. |{{flaga|POR}} [[Seržiu Konseisau]] |30.12.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale: Paulo Fonseca|url=https://www.acmilan.com/it/news/articoli/media/2024-12-30/comunicato-ufficiale-paulo-fonseca|website=acmilan.com|date=30 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sérgio Conceição è il nuovo allenatore del Milan|url=https://www.acmilan.com/it/news/articoli/media/2024-12-30/sergio-conceicao-e-il-nuovo-allenatore-del-milan|website=acmilan.com|date=30 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Monza'' |{{flaga|ITA}} [[Salvatore Boketi]] |10.02.2025. |{{flaga|ITA}} [[Alessandro Nesta]] |10.02.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO UFFICIALE AC MONZA 10-02-2025|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-10022025/|website=acmonza.com|date=10 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO UFFICIALE AC MONZA 10-02-2025|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-nesta-10022025/|website=acmonza.com|date=10 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Parma'' |{{flaga|ITA}} [[Fabio Pekja]] |17.02.2025. |{{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] |18.02.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO FABIO PECCHIA|url=https://www.parmacalcio1913.com/news/comunicato-fabio-pecchia/|website=parmacalcio1913.com|date=17 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CRISTIAN CHIVU È L’ALLENATORE DEL PARMA CALCIO|url=https://www.parmacalcio1913.com/news/cristian-chivu-e-lallenatore-del-parma-calcio/|website=parmacalcio1913.com|date=18 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Juventus'' |{{flaga|ITA}} [[Tiagu Mota]] |23.03.2025. |{{flaga|CRO}} [[Igors Tudors]] |23.03.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Thiago Motta no longer First Team coach, Igor Tudor takes over|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/thiago-motta-no-longer-first-team-coach-igor-tudor-takes-over-as-first-team-coach|website=juventus.com|date=23 March 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Back in Bianconero All you need to know about new Juventus coach Igor Tudor|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/back-in-bianconero-all-you-need-to-know-about-new-juventus-coach-igor-tudor|website=juventus.com|date=23 March 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|source=[https://www.legaseriea.it/en/serie-a/classifica Serie A] <!--Update team positions here--> |team1=NAP |team2=INT |team3=ATA |team4=JUV |team5=ROM |team6=FIO |team7=LAZ |team8=MIL |team9=BOL |team10=COM |team11=TOR |team12=UDI |team13=GEN |team14=VER |team15=CAG |team16=PAR |team17=LEC |team18=EMP |team19=VEN |team20=MON <!--Head-to-head--> |hth_FIO=''Fiorentina'' ierindota augstāk par ''Lazio'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Fiorentina — Lazio 2:1 , Lazio — Fiorentina 1:2. |hth_LAZ=FIO |hth_TOR=''Torino'' ierindota augstāk par ''Udinese'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Udinese — Torino 2:2, Torino — Udinese 2:0. |hth_UDI=TOR |hth_CAG=''Cagliari'' ierindota augstāk par ''Parma'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Parma — Cagliari 2:3, Cagliari — Parma 2:1. |hth_PAR=CAG <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ECLPO |result9=ELLScup |result18=REL |result19=REL |result20=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_ATA=22|draw_ATA=8 |loss_ATA=8 |gf_ATA=78|ga_ATA=37 <!-- Atalanta --> |win_BOL=16|draw_BOL=14|loss_BOL=8 |gf_BOL=57|ga_BOL=47 <!-- Bologna --> |win_CAG=9 |draw_CAG=9 |loss_CAG=20|gf_CAG=40|ga_CAG=56 <!-- Cagliari --> |win_COM=13|draw_COM=10|loss_COM=15|gf_COM=49|ga_COM=52 <!-- Como --> |win_EMP=6 |draw_EMP=13|loss_EMP=19|gf_EMP=33|ga_EMP=59 <!-- Empoli --> |win_FIO=19|draw_FIO=8 |loss_FIO=11|gf_FIO=60|ga_FIO=41 <!-- Fiorentina --> |win_GEN=10|draw_GEN=13|loss_GEN=15|gf_GEN=37|ga_GEN=49 <!-- Genoa --> |win_VER=10|draw_VER=7 |loss_VER=21|gf_VER=34|ga_VER=66 <!-- Hellas Verona --> |win_INT=24|draw_INT=9 |loss_INT=5 |gf_INT=79|ga_INT=35 <!-- Inter Milan --> |win_JUV=18|draw_JUV=16|loss_JUV=4 |gf_JUV=58|ga_JUV=35 <!-- Juventus --> |win_LAZ=18|draw_LAZ=11|loss_LAZ=9 |gf_LAZ=61|ga_LAZ=49 <!-- Lazio --> |win_LEC=8 |draw_LEC=10|loss_LEC=20|gf_LEC=27|ga_LEC=58 <!-- Lecce --> |win_MIL=18|draw_MIL=9 |loss_MIL=11|gf_MIL=61|ga_MIL=43 <!-- AC Milan --> |win_MON=3 |draw_MON=9 |loss_MON=26|gf_MON=28|ga_MON=69 <!-- Monza --> |win_NAP=24|draw_NAP=10|loss_NAP=4 |gf_NAP=59|ga_NAP=27 <!-- Napoli --> |win_PAR=7 |draw_PAR=15|loss_PAR=16|gf_PAR=44|ga_PAR=58 <!-- Parma --> |win_ROM=20|draw_ROM=9 |loss_ROM=9 |gf_ROM=56|ga_ROM=35 <!-- Roma --> |win_TOR=10|draw_TOR=14|loss_TOR=14|gf_TOR=39|ga_TOR=45 <!-- Torino --> |win_UDI=12|draw_UDI=8 |loss_UDI=18|gf_UDI=41|ga_UDI=56 <!-- Udinese --> |win_VEN=5 |draw_VEN=14|loss_VEN=19|gf_VEN=32|ga_VEN=56 <!-- Venezia --> <!--status--> |status_NAP=C |status_EMP=R |status_VEN=R |status_MON=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_ATA=[[Atalanta BC|Atalanta]] |name_BOL=[[Bologna FC 1909|Bologna]] |name_CAG=[[Cagliari Calcio|Cagliari]] |name_COM=[[Como 1907|Como]] |name_EMP=[[Empoli FC|Empoli]] |name_FIO=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |name_GEN=[[Genoa CFC|Genoa]] |name_VER=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] |name_INT=[[Inter Milan]] |name_JUV=[[Juventus FC|Juventus]] |name_LAZ=[[SS Lazio|Lazio]] |name_LEC=[[US Lecce|Lecce]] |name_MIL=[[AC Milan|Milan]] |name_MON=[[AC Monza|Monza]] |name_NAP=[[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR=[[Parma Calcio 1913|Parma]] |name_ROM=[[AS Roma|Roma]] |name_TOR=[[Torino FC|Torino]] |name_UDI=[[Udinese Calcio|Udinese]] |name_VEN=[[Venezia FC|Venezia]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) pārspēle, ja vienāda punktu skaita gadījumā tiek izšķirts čempionu tituls vai vietas saglabāšana (17.—18. vieta); 3) punkti savstarpējās spēlēs; 4) vārtu starpība savstarpējās spēlēs; 5) kopējā vārtu starpība; 6) gūto vārtu skaits; 7) izloze. <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ELLScup=blue1 |text_ELLScup=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga]]s kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLScup=''Bologna'' kvalificējās Eiropas līgai kā 2024.—2025. gada Itālijas kausa ieguvēja. }} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Italian Serie A Scoring Stats - 2025-26 |url=https://www.espn.com/soccer/stats/_/league/ITA.1/season/2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}} |website=espn.com|language=en}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Mateo Retegi]] |align="left"|''Atalanta'' |25 |- |2 |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Moize Kens]] |align="left"|''Fiorentina'' |19 |- |rowspan="2"|3 |align="left"|{{flaga|NGA}} [[Ademola Lukmans]] |align="left"|''Atalanta'' |rowspan="2"|15 |- |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Rikardo Orsolīni]] |align="left"|''Bologna'' |- |rowspan="2"|5 |align="left"|{{flaga|BEL}} [[Romelu Lukaku]] |align="left"|''Napoli'' |rowspan="2"|14 |- |align="left"|{{flaga|FRA}} [[Markuss Tirāms]] |align="left"|''Inter Milan'' |- |rowspan="4"|7 |align="left"|{{flaga|UKR}} [[Artems Dovbiks]] |align="left"|''Roma'' |rowspan="4"|12 |- |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Lorenco Luka]] |align="left"|''Udinese'' |- |align="left"|{{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |align="left"|''Inter Milan'' |- |align="left"|{{flaga|SCO}} [[Skots Maktominejs]] |align="left"|''Napoli'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.legaseriea.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija]] [[Kategorija:2024. gads futbolā|Itālijas A sērija]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Itālijas A sērija]] 9tlssc5toh2c76q803gvp5szjva8pq0 4521412 4521406 2026-09-13T07:52:47Z Vylks 50297 /* Komandas */ 4521412 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2024.—2025. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2024.—2025. |valsts = {{ITA}} |uzvar = ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' (4. tituls) |komandas = 20 |pazem = ''[[Empoli FC|Empoli]]<br />[[Venezia FC|Venezia]]<br />[[AC Monza|Monza]]'' |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = ''[[SSC Napoli|Napoli]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]<br />[[Atalanta BC|Atalanta]]<br />[[Juventus FC|Juventus]]'' |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = ''[[AS Roma|Roma]]<br />[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' |kauss3 = [[UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' |rezultativakais = [[Mateo Retegi]] <br />(25 vārti) |varti = 973 |varti_spele = 2,56 |vid_apm = 30 842 |pag_sez = [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|←&nbsp;2023.—2024.]] |nak_sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.&nbsp;→]] }} '''2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona''' bija 123. [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta sezona un 93. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] sezona pēc apļa turnīra sistēmas. Tā sākās {{dat|2024|8|17||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2025|5|25||bez}}. Savu 4. čempiona titulu ieguva ''[[SSC Napoli]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Maktominejam eleganta šķērīte, "Napoli" noplēš Scudetto uzšuvi no "Inter" krūtīm|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/23052025-maktominejam_eleganta_i_skerite_i_napoli_|date={{dat|2025|5|23||bez}}|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uz A sēriju paaugstināja klubus ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'', ''[[Como 1907|Como]]'' un ''[[Venezia FC|Venezia]]'', bet uz B sēriju pazemināja ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'', ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' un ''[[US Salernitana 1919|Salernitana]]''. {{VietasKarte+|Itālija|alt=2024.—2025. gada Itālijas futbola A sērijas komandas|caption=2024.—2025. gada Itālijas futbola A sērijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.709204 |long= 9.6786567 |label=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4922932 |long=11.3077754 |label=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=39.223841 |long=9.121661 |label=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.813889 |long=9.072222 |label=[[Como 1907|Como]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.7265160 |long=10.9547630 |label=[[Empoli FC|Empoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.780792 |long=11.282741 |label=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4165060 |long=8.95251900 |label=[[Genoa CFC|Genoa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.435307 |long=10.968549 |label=[[Hellas Verona FC|Verona]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.109444 |long=7.641111 |label=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.47808 |long=9.124 |label=[[AC Milan|Milan]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Inter]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.933949 |long=12.454752 |label=[[Romas "Lazio"|Lazio]]<br />[[AS Roma|Roma]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.3651160 |long=18.2089750 |label=[[US Lecce|Lecce]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.5829270 |long=9.30801800 |label=[[AC Monza|Monza]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.828026 |long=14.192922 |label=[[SSC Napoli|Napoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.795 |long=10.338333 |label=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.04175 |long=7.650014 |label=[[Torino FC|Torino]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=46.066667 |long=13.233333 |label=[[Udinese Calcio|Udinese]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.4277724|long=12.3634312|label=[[Venezia FC|Venezia]]|position=right}} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | [[Bergamo]] | ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' | 23 439 |- | style="text-align:left;" |[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | [[Boloņa]] | ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | 36 000 |- | style="text-align:left;" |[[Cagliari Calcio|Cagliari]] | [[Kaljāri]] | ''[[Sardegna Arena|Unipol Domus]]'' | 16 416 |- | style="text-align:left;" |[[Como 1907|Como]] | [[Komo (pilsēta)|Komo]] | [[Džuzepes Sinigaljas stadions]] | 13 602 |- | style="text-align:left;" |[[Empoli FC|Empoli]] | [[Empoli]] | ''[[Stadio Carlo Castellani|Stadio Carlo Castellani - Computer Gross Arena]]'' | 16 167 |- | style="text-align:left;" |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | [[Florence]] | [[Stadio Artemio Franchi|Artēmio Franki stadions]] | 43 118 |- | style="text-align:left;" |[[Genoa C.F.C.|Genoa]] | [[Dženova]] | [[Stadio Luigi Ferraris|Luidži Ferrarisa stadions]] | 33 205 |- | style="text-align:left;" |[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] | [[Verona]] | [[Markantonio Bentegodi stadions]] | 31 713 |- | style="text-align:left;" |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | [[Turīna]] | [[Juventus stadions]] | 41 507 |- | style="text-align:left;" |[[Romas "Lazio"|Lazio]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 67 585 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Lecce|Lecce]] | [[Leče]] | ''[[Stadio Via del mare]]'' | 30 354 |- | style="text-align:left;" |[[AC Milan|Milan]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[AC Monza|Monza]] | [[Monca]] | ''[[Stadio Brianteo]]'' | 17 102 |- | style="text-align:left;" |[[SSC Napoli|Napoli]] | [[Neapole]] | [[Stadio Diego Armando Maradona|Djego Armando Maradonas stadions]] | 54 732 |- | style="text-align:left;" |[[Parma Calcio 1913|Parma]] | [[Parma]] | ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' | 22 352 |- | style="text-align:left;" |[[AS Roma|Roma]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 67 585 |- | style="text-align:left;" |[[Torino F.C.|Torino]] | [[Turīna]] | [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | 28 177 |- | style="text-align:left;" |[[Udinese Calcio|Udinese]] | [[Udīne]] | [[Stadions Friuli]] | 25 132 |- | style="text-align:left;" |[[Venezia FC|Venezia]] | [[Venēcija]] | ''[[Stadio Pier Luigi Penzo]]'' | 11 150 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Atalanta'' | {{flaga|ITA}} [[Džans Pjēro Gasperīni]] | {{flaga|NED}} [[Rafaels Toloi]] |- | ''Bologna'' | {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Italjāno]] | {{flaga|SCO}} [[Lūiss Fergusons]] |- | ''Cagliari'' | {{flaga|ITA}} [[Davide Nikola]] | {{flaga|ITA}} [[Leonardo Pavoleti]] |- | ''Como'' | {{flaga|ESP}} [[Sesks Fabregass]] | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Gabrielloni]] |- | ''Empoli'' | {{flaga|ITA}} [[Roberto D'Aversa]] | {{flaga|ITA}} [[Alberto Grasi]] |- | ''Fiorentina'' | {{flaga|ITA}} [[Rafaēle Palladīno]] | {{flaga|ITA}} [[Luka Ranjēri]] |- | ''Genoa'' | {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] | {{flaga|CRO}} [[Milans Badeļs]] |- | ''Hellas Verona'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Dzaneti]] | {{flaga|SRB}} [[Darko Lazovičs]] |- | ''Internazionale'' | {{flaga|ROU}} [[Simone Indzagi]] | {{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |- | ''Juventus'' | {{flaga|CRO}} [[Igors Tudors]] | {{flaga|ITA}} [[Manuels Lokatelli]] |- | ''Lazio'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Baroni]] | {{flaga|ITA}} [[Matija Dzakanji]] |- | ''Lecce'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] | {{flaga|ITA}} [[Federiko Baskiroto]] |- | ''Milan'' | {{flaga|POR}} [[Seržiu Konseisau]] | {{flaga|FRA}} [[Maiks Meņāns]] |- | ''Monza'' | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Nesta]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Pesina]] |- | ''Napoli'' | {{flaga|ITA}} [[Antonio Konte]] | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Di Lorenco]] |- | ''Parma'' | {{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] | {{flaga|ITA}} [[Enriko Delprato]] |- | ''Roma'' | {{flaga|ITA}} [[Klaudio Ranjēri]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco Pellegrīni]] |- | ''Torino'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Vanoli]] | {{flaga|COL}} [[Duvans Sapata]] |- | ''Udinese'' | {{flaga|GER}} [[Kosta Ruņaičs]] | {{flaga|FRA}} [[Florians Tovēns]] |- | ''Venezia'' | {{flaga|ITA}} [[Eusebio Di Frančesko]] | {{flaga|IDN}} [[Džejs Idzess]] |} === Treneru maiņas === {| class="wikitable" |- !Klubs !Iepriekšējais treneris !Atlaišanas datums !Jaunais treneris !Apstiprināšanas datums !Atsauces |- |''Roma'' |{{flaga|ITA}} [[Daniele De Rosi]] |18.09.2024. |{{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] |18.09.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/71904/club-statement |publisher=asroma.com|date=18 September 2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|title=Club statement }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|language=it |url=https://www.asroma.com/it/notizie/71905/ivan-juric-e-il-nuovo-responsabile-tecnico-dellas-roma |publisher=asroma.com|date=18 September 2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|title=Ivan Juric è il nuovo responsabile tecnico dell'AS Roma }}</ref> |- |''Lecce'' |{{flaga|ITA}} [[Luka Goti]] |09.11.2024. |{{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] |11.11.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sollevato dall’incarico mister Gotti |url=https://uslecce.it/sollevato-dallincarico-mister-gotti/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=uslecce.it|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Marco Giampaolo è il nuovo allenatore della Prima Squadra |url=https://www.uslecce.it/254977412614/marco-giampaolo-e-il-nuovo-allenatore-della-prima-squadra |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=uslecce.it|language=it}}</ref> |- |''Roma'' |{{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] |10.11.2024. |{{flaga|ITA}} [[Klaudio Ranjēri]] |14.11.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Club statement |url=https://www.asroma.com/en/news/72277/club-statement |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|date=2024-11-10 |website=asroma.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Claudio Ranieri è il nuovo responsabile tecnico dell'AS Roma |url=https://www.asroma.com/it/notizie/72288/claudio-ranieri-e-il-nuovo-responsabile-tecnico-dellas-roma |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|date=14 November 2024|website=asroma.com}}</ref> |- |''Genoa'' |{{flaga|ITA}} [[Alberto Džilardīno]] |19.11.2024. |{{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] |20.11..2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2024-11-19 |title=Genoa CFC - Comunicato Stampa |url=https://genoacfc.it/2024/11/19/il-genoa-cfc-solleva-dallincarico-il-tecnico-gilardino/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=genoacfc.it|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=20 November 2024 |title=Comunicato Stampa - Vieira nuovo tecnico |url=https://genoacfc.it/2024/11/20/il-genoa-cfc-ha-affidato-la-conduzione-tecnica-a-patrick-vieira/ |access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=genoacfc.it|language=it}}</ref> |- |''Monza'' |{{flaga|ITA}} [[Alesandro Nesta]] |23.12.2024. |{{flaga|ITA}} [[Salvatore Boketi]] |23.12.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale AC Monza|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-nesta-23122024/|website=acmonza.com|date=23 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale AC Monza|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunica-ac-monza-bocchetti-nuovo-allenatore/|website=acmonza.com|date=23 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''AC Milan'' |{{flaga|POR}} [[Paulu Fonseka]] |30.12.2024. |{{flaga|POR}} [[Seržiu Konseisau]] |30.12.2024. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato ufficiale: Paulo Fonseca|url=https://www.acmilan.com/it/news/articoli/media/2024-12-30/comunicato-ufficiale-paulo-fonseca|website=acmilan.com|date=30 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sérgio Conceição è il nuovo allenatore del Milan|url=https://www.acmilan.com/it/news/articoli/media/2024-12-30/sergio-conceicao-e-il-nuovo-allenatore-del-milan|website=acmilan.com|date=30 December 2024|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Monza'' |{{flaga|ITA}} [[Salvatore Boketi]] |10.02.2025. |{{flaga|ITA}} [[Alessandro Nesta]] |10.02.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO UFFICIALE AC MONZA 10-02-2025|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-10022025/|website=acmonza.com|date=10 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO UFFICIALE AC MONZA 10-02-2025|url=https://www.acmonza.com/it/news/comunicato-ufficiale-ac-monza-nesta-10022025/|website=acmonza.com|date=10 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Parma'' |{{flaga|ITA}} [[Fabio Pekja]] |17.02.2025. |{{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] |18.02.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=COMUNICATO FABIO PECCHIA|url=https://www.parmacalcio1913.com/news/comunicato-fabio-pecchia/|website=parmacalcio1913.com|date=17 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CRISTIAN CHIVU È L’ALLENATORE DEL PARMA CALCIO|url=https://www.parmacalcio1913.com/news/cristian-chivu-e-lallenatore-del-parma-calcio/|website=parmacalcio1913.com|date=18 February 2025|language=it|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |- |''Juventus'' |{{flaga|ITA}} [[Tiagu Mota]] |23.03.2025. |{{flaga|CRO}} [[Igors Tudors]] |23.03.2025. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Thiago Motta no longer First Team coach, Igor Tudor takes over|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/thiago-motta-no-longer-first-team-coach-igor-tudor-takes-over-as-first-team-coach|website=juventus.com|date=23 March 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Back in Bianconero All you need to know about new Juventus coach Igor Tudor|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/back-in-bianconero-all-you-need-to-know-about-new-juventus-coach-igor-tudor|website=juventus.com|date=23 March 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}}}</ref> |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|source=[https://www.legaseriea.it/en/serie-a/classifica Serie A] <!--Update team positions here--> |team1=NAP |team2=INT |team3=ATA |team4=JUV |team5=ROM |team6=FIO |team7=LAZ |team8=MIL |team9=BOL |team10=COM |team11=TOR |team12=UDI |team13=GEN |team14=VER |team15=CAG |team16=PAR |team17=LEC |team18=EMP |team19=VEN |team20=MON <!--Head-to-head--> |hth_FIO=''Fiorentina'' ierindota augstāk par ''Lazio'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Fiorentina — Lazio 2:1 , Lazio — Fiorentina 1:2. |hth_LAZ=FIO |hth_TOR=''Torino'' ierindota augstāk par ''Udinese'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Udinese — Torino 2:2, Torino — Udinese 2:0. |hth_UDI=TOR |hth_CAG=''Cagliari'' ierindota augstāk par ''Parma'' pēc punktiem savstarpējās spēlēs: Parma — Cagliari 2:3, Cagliari — Parma 2:1. |hth_PAR=CAG <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ECLPO |result9=ELLScup |result18=REL |result19=REL |result20=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_ATA=22|draw_ATA=8 |loss_ATA=8 |gf_ATA=78|ga_ATA=37 <!-- Atalanta --> |win_BOL=16|draw_BOL=14|loss_BOL=8 |gf_BOL=57|ga_BOL=47 <!-- Bologna --> |win_CAG=9 |draw_CAG=9 |loss_CAG=20|gf_CAG=40|ga_CAG=56 <!-- Cagliari --> |win_COM=13|draw_COM=10|loss_COM=15|gf_COM=49|ga_COM=52 <!-- Como --> |win_EMP=6 |draw_EMP=13|loss_EMP=19|gf_EMP=33|ga_EMP=59 <!-- Empoli --> |win_FIO=19|draw_FIO=8 |loss_FIO=11|gf_FIO=60|ga_FIO=41 <!-- Fiorentina --> |win_GEN=10|draw_GEN=13|loss_GEN=15|gf_GEN=37|ga_GEN=49 <!-- Genoa --> |win_VER=10|draw_VER=7 |loss_VER=21|gf_VER=34|ga_VER=66 <!-- Hellas Verona --> |win_INT=24|draw_INT=9 |loss_INT=5 |gf_INT=79|ga_INT=35 <!-- Inter Milan --> |win_JUV=18|draw_JUV=16|loss_JUV=4 |gf_JUV=58|ga_JUV=35 <!-- Juventus --> |win_LAZ=18|draw_LAZ=11|loss_LAZ=9 |gf_LAZ=61|ga_LAZ=49 <!-- Lazio --> |win_LEC=8 |draw_LEC=10|loss_LEC=20|gf_LEC=27|ga_LEC=58 <!-- Lecce --> |win_MIL=18|draw_MIL=9 |loss_MIL=11|gf_MIL=61|ga_MIL=43 <!-- AC Milan --> |win_MON=3 |draw_MON=9 |loss_MON=26|gf_MON=28|ga_MON=69 <!-- Monza --> |win_NAP=24|draw_NAP=10|loss_NAP=4 |gf_NAP=59|ga_NAP=27 <!-- Napoli --> |win_PAR=7 |draw_PAR=15|loss_PAR=16|gf_PAR=44|ga_PAR=58 <!-- Parma --> |win_ROM=20|draw_ROM=9 |loss_ROM=9 |gf_ROM=56|ga_ROM=35 <!-- Roma --> |win_TOR=10|draw_TOR=14|loss_TOR=14|gf_TOR=39|ga_TOR=45 <!-- Torino --> |win_UDI=12|draw_UDI=8 |loss_UDI=18|gf_UDI=41|ga_UDI=56 <!-- Udinese --> |win_VEN=5 |draw_VEN=14|loss_VEN=19|gf_VEN=32|ga_VEN=56 <!-- Venezia --> <!--status--> |status_NAP=C |status_EMP=R |status_VEN=R |status_MON=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_ATA=[[Atalanta BC|Atalanta]] |name_BOL=[[Bologna FC 1909|Bologna]] |name_CAG=[[Cagliari Calcio|Cagliari]] |name_COM=[[Como 1907|Como]] |name_EMP=[[Empoli FC|Empoli]] |name_FIO=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |name_GEN=[[Genoa CFC|Genoa]] |name_VER=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] |name_INT=[[Inter Milan]] |name_JUV=[[Juventus FC|Juventus]] |name_LAZ=[[SS Lazio|Lazio]] |name_LEC=[[US Lecce|Lecce]] |name_MIL=[[AC Milan|Milan]] |name_MON=[[AC Monza|Monza]] |name_NAP=[[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR=[[Parma Calcio 1913|Parma]] |name_ROM=[[AS Roma|Roma]] |name_TOR=[[Torino FC|Torino]] |name_UDI=[[Udinese Calcio|Udinese]] |name_VEN=[[Venezia FC|Venezia]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) pārspēle, ja vienāda punktu skaita gadījumā tiek izšķirts čempionu tituls vai vietas saglabāšana (17.—18. vieta); 3) punkti savstarpējās spēlēs; 4) vārtu starpība savstarpējās spēlēs; 5) kopējā vārtu starpība; 6) gūto vārtu skaits; 7) izloze. <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ELLScup=blue1 |text_ELLScup=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga]]s kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLScup=''Bologna'' kvalificējās Eiropas līgai kā 2024.—2025. gada Itālijas kausa ieguvēja. }} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Italian Serie A Scoring Stats - 2025-26 |url=https://www.espn.com/soccer/stats/_/league/ITA.1/season/2024 |access-date={{dat|2026|9|13||bez}} |website=espn.com|language=en}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Mateo Retegi]] |align="left"|''Atalanta'' |25 |- |2 |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Moize Kens]] |align="left"|''Fiorentina'' |19 |- |rowspan="2"|3 |align="left"|{{flaga|NGA}} [[Ademola Lukmans]] |align="left"|''Atalanta'' |rowspan="2"|15 |- |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Rikardo Orsolīni]] |align="left"|''Bologna'' |- |rowspan="2"|5 |align="left"|{{flaga|BEL}} [[Romelu Lukaku]] |align="left"|''Napoli'' |rowspan="2"|14 |- |align="left"|{{flaga|FRA}} [[Markuss Tirāms]] |align="left"|''Inter Milan'' |- |rowspan="4"|7 |align="left"|{{flaga|UKR}} [[Artems Dovbiks]] |align="left"|''Roma'' |rowspan="4"|12 |- |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Lorenco Luka]] |align="left"|''Udinese'' |- |align="left"|{{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |align="left"|''Inter Milan'' |- |align="left"|{{flaga|SCO}} [[Skots Maktominejs]] |align="left"|''Napoli'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.legaseriea.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija]] [[Kategorija:2024. gads futbolā|Itālijas A sērija]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Itālijas A sērija]] j77gufq5yooojfdl5whwajs4w2bjfcd 0 639561 4521414 2026-09-13T07:53:27Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]] 4521414 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]] 254i92v4ry4yawgsc5hrykmwm950zxx 0 639562 4521420 2026-09-13T08:06:00Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2026.—2027. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2026.—2027. |valsts = {{ITA}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |... 4521420 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2026.—2027. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2026.—2027. |valsts = {{ITA}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] |nak_sez = ''[[2027.—2028. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona''' ir 125. [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta sezona un 95. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] sezona pēc apļa turnīra sistēmas. Tā sākās {{dat|2026|8|22||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2027|5|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Serie A 2026-27, si parte il 23 agosto. E ci sono anche le date della Supercoppa|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Serie-A/24-10-2025/serie-a-2026-27-le-date-della-stagione.shtml|language=it|date=24 October 2025|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=gazzetta.it}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uz A sēriju paaugstināja klubus ''[[Venezia FC|Venezia]]'', ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'' un ''[[AC Monza|Monza]]'', bet uz B sēriju pazemināja ''[[US Cremonese|Cremonese]]'', ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]'' un ''[[Pisa SC|Pisa]]''. {{VietasKarte+|Itālija|alt=2026.—2027. gada Itālijas futbola A sērijas komandas|caption=2026.—2027. gada Itālijas futbola A sērijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=480|places= {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.709204 |long= 9.6786567 |label=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4922932 |long=11.3077754 |label=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=39.223841 |long=9.121661 |label=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.813889 |long=9.072222 |label=[[Como 1907|Como]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.780792 |long=11.282741 |label=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.6340696 |long=13.3196937 |label=[[Frosinone Calcio|Frosinone]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4165060 |long=8.95251900 |label=[[Genoa CFC|Genoa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.109444 |long=7.641111 |label=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.47808 |long=9.124 |label=[[AC Milan|Milan]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Inter]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.933949 |long=12.454752 |label=[[Romas "Lazio"|Lazio]]<br />[[AS Roma|Roma]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.3651160 |long=18.2089750 |label=[[U.S. Lecce|Lecce]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija | lat=45.5829270| long=9.30801800|label=[[AC Monza|Monza]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.828026 |long=14.192922 |label=[[SSC Napoli|Napoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.795 |long=10.338333 |label=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.7145447 |long=10.6475329 |label=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.04175 |long=7.650014 |label=[[Torino F.C.|Torino]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=46.066667 |long=13.233333 |label=[[Udinese Calcio|Udinese]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija | lat=45.427 | long=12.3634 |label=[[Venezia FC|Venezia]]| position=right }} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | [[Bergamo]] | ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia|New Balance Arena]]'' | 23 439 |- | style="text-align:left;" |[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | [[Boloņa]] | ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | 38 279 |- | style="text-align:left;" |[[Cagliari Calcio|Cagliari]] | [[Kaljāri]] | ''[[Sardegna Arena|Unipol Domus]]'' | 16 416 |- | style="text-align:left;" |[[Como 1907|Como]] | [[Komo (pilsēta)|Komo]] | ''[[Stadio Giuseppe Sinigaglia]]'' | 13 602 |- | style="text-align:left;" |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | [[Florence]] | [[Stadio Artemio Franchi|Artēmio Franki stadions]] | 43 118 |- | style="text-align:left;" |[[Frosinone Calcio|Frosinone]] | [[Frozinone]] | ''[[Stadio Benito Stirpe]]'' | 16 227 |- | style="text-align:left;" |[[Genoa C.F.C.|Genoa]] | [[Dženova]] | [[Stadio Luigi Ferraris|Luidži Ferrarisa stadions]] | 33 205 |- | style="text-align:left;" |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | [[Turīna]] | [[Juventus stadions]] | 41 507 |- | style="text-align:left;" |[[Romas "Lazio"|Lazio]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Lecce|Lecce]] | [[Leče]] | ''[[Stadio Via del mare]]'' | 30 354 |- | style="text-align:left;" |[[AC Milan|Milan]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[AC Monza|Monza]] | [[Monca]] | ''[[Stadio Brianteo]]'' | 17 102 |- | style="text-align:left;" |[[SSC Napoli|Napoli]] | [[Neapole]] | [[Stadio San Paolo|Djego Armando Maradonas stadions]] | 54 732 |- | style="text-align:left;" |[[Parma Calcio 1913|Parma]] | [[Parma]] | ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' | 22 352 |- | style="text-align:left;" |[[AS Roma|Roma]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | [[Sasuolo]] | [[Mapei Stadium|''Mapei'' stadions]] <small>([[Redžo Emīlija]])</small> | 21 515 |- | style="text-align:left;" |[[Torino F.C.|Torino]] | [[Turīna]] | [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | 28 177 |- | style="text-align:left;" |[[Udinese Calcio|Udinese]] | [[Udīne]] | [[Stadions Friuli]] | 25 132 |- | style="text-align:left;" |[[Venezia FC|Venezia]] | [[Venēcija]] | [[Stadio Pier Luigi Penzo]] | 12 048 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Atalanta'' | {{flaga|ITA}} [[Maurīcio Sarri]] | {{flaga|BRA}} [[Edersons Silva|Edersons]] |- | ''Bologna'' | {{flaga|GER}} [[Domeniko Tedesko]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco De Silvestri]] |- | ''Cagliari'' | {{flaga|ITA}} [[Fabio Pizakane]] | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Dejola]] |- | ''Como'' | {{flaga|ESP}} [[Sesks Fabregass]] | {{flaga|FRA}} [[Likā Da Kunja]] |- | ''Fiorentina'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Vanoli]] | {{flaga|ESP}} [[Davids de Hea]] |- | ''Frosinone'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Alvīni]] | {{flaga|ITA}} [[Ilario Monterizi]] |- | ''Genoa'' | {{flaga|ITA}} [[Daniele De Rosi]] | {{flaga|MEX}} [[Hoans Vaskess]] |- | ''Internazionale'' | {{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] | {{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |- | ''Juventus'' | {{flaga|ITA}} [[Lučāno Spalleti]] | {{flaga|ITA}} [[Manuels Lokatelli]] |- | ''Lazio'' | {{flaga|ITA}} [[Džennāro Gatuzo]] | {{flaga|ITA}} [[Matija Dzakanji]] |- | ''Lecce'' | {{flaga|ITA}} [[Eusebio Di Frančesko]] | {{flaga|ITA}} [[Vladimiro Falkone]] |- | ''Milan'' | {{flaga|POR}} [[Rubens Amorims]] | {{flaga|FRA}} [[Maiks Meņāns]] |- | ''Monza'' | {{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Pesina]] |- | ''Napoli'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Allegri]] | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Di Lorenco]] |- | ''Parma'' | {{flaga|ESP}} [[Karloss Kvesta]] | {{flaga|ITA}} [[Enriko Delprato]] |- | ''Roma'' | {{flaga|ITA}} [[Džans Pjēro Gasperīni]] | {{flaga|ITA}} [[Brians Kristante]] |- | ''Sassuolo'' | {{flaga|ITA}} [[Alberto Akvilāni]] | {{flaga|ITA}} [[Domeniko Berardi]] |- | ''Torino'' | {{flaga|ITA}} [[Injacio Abate]] | {{flaga|COL}} [[Duvans Sapata]] |- | ''Udinese'' | {{flaga|GER}} [[Kosta Ruņaičs]] | {{flaga|SWE}} [[Jespers Karlstrems]] |- | ''Venezia'' | {{flaga|ITA}} [[Giovanni Stroppa]] | {{flaga|USA}} [[Džanluka Buzio]] |} === Treneru maiņas === {| class="wikitable" |- !Klubs !Iepriekšējais treneris !Atlaišanas datums !Jaunais treneris !Apstiprināšanas datums !Atsauces |- | align="left" |''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' | align="left" |{{flagicon|ITA}} [[Fabio Groso]] | 06.09.2026. | align="left" |{{flagicon|ITA}} [[Paolo Vanoli]] | 07.09.2026. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fabio Grosso sollevato dall'incarico di allenatore della Prima Squadra |url=https://www.acffiorentina.com/news/fabio-grosso-sollevato-dall-incarico-di-allenatore-della-prima-squadra|language=it|date=6 September 2026|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=acffiorentina.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Vanoli e il nuovo allenatore della Fiorentina|url=https://www.acffiorentina.com/news/vanoli-e-il-nuovo-allenatore-della-fiorentina|language=it|date=7 September 2026|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=acffiorentina.com}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.legaseriea.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Itālijas A sērija]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|Itālijas A sērija]] 7g2xzrhutv6ou3c7iz7cmlx8uboki3k 4521422 4521420 2026-09-13T08:07:30Z Vylks 50297 4521422 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2026.—2027. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2026.—2027. |valsts = {{ITA}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] |nak_sez = ''[[2027.—2028. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona''' ir 125. [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta sezona un 95. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] sezona pēc apļa turnīra sistēmas. Tā sākās {{dat|2026|8|22||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2027|5|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Serie A 2026-27, si parte il 23 agosto. E ci sono anche le date della Supercoppa|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Serie-A/24-10-2025/serie-a-2026-27-le-date-della-stagione.shtml|language=it|date=24 October 2025|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=gazzetta.it}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uz A sēriju paaugstināja klubus ''[[Venezia FC|Venezia]]'', ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'' un ''[[AC Monza|Monza]]'', bet uz B sēriju pazemināja ''[[US Cremonese|Cremonese]]'', ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]'' un ''[[Pisa SC|Pisa]]''. {{VietasKarte+|Itālija|alt=2026.—2027. gada Itālijas futbola A sērijas komandas|caption=2026.—2027. gada Itālijas futbola A sērijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=480|places= {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.709204 |long= 9.6786567 |label=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4922932 |long=11.3077754 |label=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=39.223841 |long=9.121661 |label=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.813889 |long=9.072222 |label=[[Como 1907|Como]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.780792 |long=11.282741 |label=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.6340696 |long=13.3196937 |label=[[Frosinone Calcio|Frosinone]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4165060 |long=8.95251900 |label=[[Genoa CFC|Genoa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.109444 |long=7.641111 |label=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.47808 |long=9.124 |label=[[AC Milan|Milan]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Inter]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.933949 |long=12.454752 |label=[[Romas "Lazio"|Lazio]]<br />[[AS Roma|Roma]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.3651160 |long=18.2089750 |label=[[U.S. Lecce|Lecce]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija | lat=45.5829270| long=9.30801800|label=[[AC Monza|Monza]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.828026 |long=14.192922 |label=[[SSC Napoli|Napoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.795 |long=10.338333 |label=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.7145447 |long=10.6475329 |label=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.04175 |long=7.650014 |label=[[Torino F.C.|Torino]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=46.066667 |long=13.233333 |label=[[Udinese Calcio|Udinese]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija | lat=45.427 | long=12.3634 |label=[[Venezia FC|Venezia]]| position=right }} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | [[Bergamo]] | ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia|New Balance Arena]]'' | 23 439 |- | style="text-align:left;" |[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | [[Boloņa]] | ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | 38 279 |- | style="text-align:left;" |[[Cagliari Calcio|Cagliari]] | [[Kaljāri]] | ''[[Sardegna Arena|Unipol Domus]]'' | 16 416 |- | style="text-align:left;" |[[Como 1907|Como]] | [[Komo (pilsēta)|Komo]] | ''[[Stadio Giuseppe Sinigaglia]]'' | 13 602 |- | style="text-align:left;" |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | [[Florence]] | [[Stadio Artemio Franchi|Artēmio Franki stadions]] | 43 118 |- | style="text-align:left;" |[[Frosinone Calcio|Frosinone]] | [[Frozinone]] | ''[[Stadio Benito Stirpe]]'' | 16 227 |- | style="text-align:left;" |[[Genoa C.F.C.|Genoa]] | [[Dženova]] | [[Stadio Luigi Ferraris|Luidži Ferrarisa stadions]] | 33 205 |- | style="text-align:left;" |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | [[Turīna]] | [[Juventus stadions]] | 41 507 |- | style="text-align:left;" |[[Romas "Lazio"|Lazio]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Lecce|Lecce]] | [[Leče]] | ''[[Stadio Via del mare]]'' | 30 354 |- | style="text-align:left;" |[[AC Milan|Milan]] | [[Milāna]] | ''[[Sansiro]]'' | 75 710 |- | style="text-align:left;" |[[AC Monza|Monza]] | [[Monca]] | ''[[Stadio Brianteo]]'' | 17 102 |- | style="text-align:left;" |[[SSC Napoli|Napoli]] | [[Neapole]] | [[Stadio San Paolo|Djego Armando Maradonas stadions]] | 54 732 |- | style="text-align:left;" |[[Parma Calcio 1913|Parma]] | [[Parma]] | ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' | 22 352 |- | style="text-align:left;" |[[AS Roma|Roma]] | [[Roma]] | [[Romas olimpiskais stadions]] | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | [[Sasuolo]] | [[Mapei Stadium|''Mapei'' stadions]] <small>([[Redžo Emīlija]])</small> | 21 515 |- | style="text-align:left;" |[[Torino F.C.|Torino]] | [[Turīna]] | [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | 28 177 |- | style="text-align:left;" |[[Udinese Calcio|Udinese]] | [[Udīne]] | [[Stadions Friuli]] | 25 132 |- | style="text-align:left;" |[[Venezia FC|Venezia]] | [[Venēcija]] | [[Stadio Pier Luigi Penzo]] | 12 048 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Atalanta'' | {{flaga|ITA}} [[Maurīcio Sarri]] | {{flaga|BRA}} [[Edersons Silva|Edersons]] |- | ''Bologna'' | {{flaga|GER}} [[Domeniko Tedesko]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco De Silvestri]] |- | ''Cagliari'' | {{flaga|ITA}} [[Fabio Pizakane]] | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Dejola]] |- | ''Como'' | {{flaga|ESP}} [[Sesks Fabregass]] | {{flaga|FRA}} [[Likā Da Kunja]] |- | ''Fiorentina'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Vanoli]] | {{flaga|ESP}} [[Davids de Hea]] |- | ''Frosinone'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Alvīni]] | {{flaga|ITA}} [[Ilario Monterizi]] |- | ''Genoa'' | {{flaga|ITA}} [[Daniele De Rosi]] | {{flaga|MEX}} [[Hoans Vaskess]] |- | ''Internazionale'' | {{flaga|ROU}} [[Kristians Kivu]] | {{flaga|ARG}} [[Lautaro Martiness]] |- | ''Juventus'' | {{flaga|ITA}} [[Lučāno Spalleti]] | {{flaga|ITA}} [[Manuels Lokatelli]] |- | ''Lazio'' | {{flaga|ITA}} [[Džennāro Gatuzo]] | {{flaga|ITA}} [[Matija Dzakanji]] |- | ''Lecce'' | {{flaga|ITA}} [[Eusebio Di Frančesko]] | {{flaga|ITA}} [[Vladimiro Falkone]] |- | ''Milan'' | {{flaga|POR}} [[Rubens Amorims]] | {{flaga|FRA}} [[Maiks Meņāns]] |- | ''Monza'' | {{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Pesina]] |- | ''Napoli'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Allegri]] | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Di Lorenco]] |- | ''Parma'' | {{flaga|ESP}} [[Karloss Kvesta]] | {{flaga|ITA}} [[Enriko Delprato]] |- | ''Roma'' | {{flaga|ITA}} [[Džans Pjēro Gasperīni]] | {{flaga|ITA}} [[Brians Kristante]] |- | ''Sassuolo'' | {{flaga|ITA}} [[Alberto Akvilāni]] | {{flaga|ITA}} [[Domeniko Berardi]] |- | ''Torino'' | {{flaga|ITA}} [[Injacio Abate]] | {{flaga|COL}} [[Duvans Sapata]] |- | ''Udinese'' | {{flaga|GER}} [[Kosta Ruņaičs]] | {{flaga|SWE}} [[Jespers Karlstrems]] |- | ''Venezia'' | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Stropa]] | {{flaga|USA}} [[Džanluka Buzio]] |} === Treneru maiņas === {| class="wikitable" |- !Klubs !Iepriekšējais treneris !Atlaišanas datums !Jaunais treneris !Apstiprināšanas datums !Atsauces |- | align="left" |''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' | align="left" |{{flagicon|ITA}} [[Fabio Groso]] | 06.09.2026. | align="left" |{{flagicon|ITA}} [[Paolo Vanoli]] | 07.09.2026. |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fabio Grosso sollevato dall'incarico di allenatore della Prima Squadra |url=https://www.acffiorentina.com/news/fabio-grosso-sollevato-dall-incarico-di-allenatore-della-prima-squadra|language=it|date=6 September 2026|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=acffiorentina.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Vanoli e il nuovo allenatore della Fiorentina|url=https://www.acffiorentina.com/news/vanoli-e-il-nuovo-allenatore-della-fiorentina|language=it|date=7 September 2026|access-date={{dat|2026|9|13||bez}}|website=acffiorentina.com}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.legaseriea.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Itālijas A sērija]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|Itālijas A sērija]] 21fjst675lk7d6ojppfpl2ybha1ks5d 0 639563 4521421 2026-09-13T08:06:49Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2026.—2027. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]] 4521421 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2026.—2027. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]] lqwvixoy2kmgnl5nfo5tzonclw58e09 0 639564 4521427 2026-09-13T08:14:21Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Čikāgas Sporta asociācija]] 4521427 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čikāgas Sporta asociācija]] 44teyz1xtx6p3b1lywcv2tt7nme78w0 0 639565 4521434 2026-09-13T08:34:03Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Organizācijas infokaste | name = Misūri Sporta klubs <br/>''Missouri Athletic Club''</small> | logo = MAC-Diamond-Only-Logo Colo-Web.jpg | size = 200px | image = Missouri Athletic Club.JPG | image_size = 250px | caption = Misūri Sporta kluba mītnes ēka [[Sentluisa|Sentluisā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1903|9|13}} | headquarters = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | membership = | leade... 4521434 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Misūri Sporta klubs <br/>''Missouri Athletic Club''</small> | logo = MAC-Diamond-Only-Logo Colo-Web.jpg | size = 200px | image = Missouri Athletic Club.JPG | image_size = 250px | caption = Misūri Sporta kluba mītnes ēka [[Sentluisa|Sentluisā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1903|9|13}} | headquarters = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | membership = | leader_title = | leader_name = | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.mac-stl.org/ www.mac-stl.org] |}} '''Misūri Sporta klubs''' ({{val|en|Missouri Athletic Club}}; abriviatūra '''MAC''') ir 1903. gadā dibināts privāts sporta klubs. Klubs ir bāzēts [[Misūri (štats)|Misūri]] štata [[Sentluisa]]s pilsētā. Sporta klubs katru gadu pasniedz [[Hermana trofeja|Hermana trofeju]], kas ir augstākais apbalvojums ASV koledžu [[futbols|futbolā]]. Kā arī [[Džeka Baka balva|Džeka Baka balvu]], atzīstot entuziastisku un uzticīgu atbalstu sportam Sentluisas pilsētā. Ievērojamu biedru vidū ir bijuši ASV prezidents [[Harijs Trūmens]], aviators [[Čārlzs Lindbergs]], beisbolists [[Stens Mjūsels]] un astronauts [[Alans Šepards]]. 1919. gadā šeit tika nodibināta [[Amerikas leģions|Amerikas leģiona]] organizācija. Līdz 1960. gadu beigām dalība klubā bija atļauta tikai baltādainajiem vīriešiem, un līdz 1988. gadam — tikai vīriešiem. == Kluba vēsture == 1903. gadā uzņēmējs Čārlzs Henrijs Genslingers ieradās Sentluisā 1903. gadā, lai gatavotos [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Luiziānas pirkuma izstādei]]. Viņš iepriekš bija izveidojos amatiersporta un sociālos klubus [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] un pārliecināja vietējos ievērojamos pilsoņus finansēt līdzīga kluba izveidi.<ref name=machistory>[http://www.mac-stl.org/macpost.pdf The New Missouri Athletic Club: 100 Years of History, Tradition & Service (Missouri Athletic Club 2003)] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050830054814/http://mac-stl.org/macpost.pdf |date=2005-08-30 }}</ref> Pirms kluba atvēršanas 1903. gada septembrī tajā iestājās vairāk nekā 3200 biedru. Pēc dibināšanas sporta klubs pievienojās [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienībai]], kas tā biedriem ļāva piedalīties [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas arī norisinājās Sentluisā. Kā Amatieru sporta savienības sastāvdaļa Misūri Sporta klubs izveidoja [[basketbols|basketbola]], [[peldēšana]]s, [[vieglatlētika]]s, [[beisbols|beisbola]], [[bokss|boksa]], [[cīņas sports|cīņas sporta]], [[boulings|boulinga]] un [[biljards|biljarda]] komandas, kas sacentās visā ASV mērogā. 1914. gadā kluba ēku iznīcināja ugunsgrēks, kurā bojā gāja 30 biedri, viesi un darbinieki. Klubs nolēma tās vietā uzcelt jaunu ēku, kuru atklāja 1916. gadā. Kopš tā laika tā ir kalpojusi par kluba ēku. No 1916. līdz 1939. gadam kluba nosaukums bija Misūri Sporta asociācija (''Missouri Athletic Association'').<ref name=machistory/> 1943. gadā tika nodibināts ''Missouri Athletic Club Apollos'' (bieži dēvēti par ''MAC Apollos''), kļūstot par vecāko "klubu klubā" no visām tā apakšvienībām. 1960. gadu beigās klubs, kura sastāvā līdz tam bija tikai baltādainie vīrieši, nobalsoja par atļauju tajā iestāties arī tumšādainajiem vīriešiem.<ref>{{Cite web |title=21 Jun 1988, Page 11 - St. Louis Post-Dispatch at Newspapers.com |url=https://www.newspapers.com/image/141194863/ |access-date=2022-09-16 |website=Newspapers.com |language=en |archive-date=2023-04-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230425160042/https://www.newspapers.com/image/141194863/}}</ref> 1987. gadā Misūri Sporta klubs sāka pasniegt [[Hermana trofeja|Hermana trofeju]] ASV labākajiem vīriešu un sieviešu koledžu futbolistiem. Šis ir augstākais spēlētāju apbalvojums koledžu [[futbols|futbolā]].<ref name=machistory/> 1998. gadā kluba biedri ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par sieviešu uzņemšanu kluba sastāvā. Balsojums notika pēc tam, kad Džons K. Šepards, kura dalība tikai vīriešiem paredzētajā klubā un tikai baltādainajiem paredzētajā ''Bellerive Country Club'' bija piesaistījusi valsts mēroga uzmanību un kritiku, atsauca savu kandidatūru ģenerālprokurora [[Edvīns Mīzs|Edvīna Mīza]] vietnieka amatam [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu departamentā]].<ref>{{Cite news |last=Marcus |first=Ruth |date=1988-04-08 |title=SHEPHERD WEIGHS LEAVING ALL-WHITE, MALE CLUBS |language=en-US |work=Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/archive/politics/1988/04/08/shepherd-weighs-leaving-all-white-male-clubs/0dd5c791-97c0-4e04-859e-4b9237ebddf8/ |access-date=2022-09-16 |issn=0190-8286 |archive-date=2022-09-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220916162931/https://www.washingtonpost.com/archive/politics/1988/04/08/shepherd-weighs-leaving-all-white-male-clubs/0dd5c791-97c0-4e04-859e-4b9237ebddf8/ }}</ref><ref>{{Cite web |title=Justice Dept. Nominee Withdraws : Shepherd Cites Pressures After Being Selected by Meese |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1988-04-21-mn-2540-story.html |access-date=2022-09-16 |website=Los Angeles Times |language=en-US |archive-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220920170503/https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1988-04-21-mn-2540-story.html }}</ref> 1905. gadā Misūri Sporta klubs iegādājās ''Town and Country Racquet Club'' [[Rietumsentluisas apgabals|Rietumsentluisas apgabalā]]. Klubs ieguldīja 2 miljonus ASV dolāru telpu labiekārtošanā un no jauna atvēra tās kā Misūri Sporta kluba Rietumu kluba ēku (West Clubhouse). 2003. gadā Rietumu kluba ēka tika atkārtoti renovēta par 8 miljoniem ASV dolāru. 2006. gadā žurnāls ''St. Louis Magazine'' ziņoja: "Misūri Sporta klubs, viens no lielākajiem klubiem valstī, zaudēja savu prestižu pēc tam, kad vispirms sāka uzņemt sievietes un vēlāk — ikvienu, kurš spēja maksāt."<ref>{{Cite web |last=Cooperman |first=Jeannette |date=2006-07-31 |title=Dinner at the Club, Darling? |url=https://www.stlmag.com/St-Louis-Magazine/June-2006/Dinner-at-the-Club-Darling-/ |access-date=2022-09-16 |website=www.stlmag.com |language=en-us}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV organizācijas]] [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|@]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|@]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki|@]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki ūdenspolo|@]] pl1b6x2j86s1r00snlt8xtz9oqs3t07 0 639566 4521435 2026-09-13T08:34:22Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Misūri Sporta klubs]] 4521435 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Misūri Sporta klubs]] 93ec9hoqtgkla3gkaijzl415coq36g4 0 639567 4521449 2026-09-13T08:56:38Z Tankists 100139 Jauna lapa: '''Vienpalātas parlaments''' ir [[Likumdošanas vara|likumdevējs]], kas sastāv no vienas palātas vai kameras, kura pieņem likumus un balso kā viena palāta.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Lanham |first=Url |title=The insects |url=https://worldcat.org/title/1003201754 |year=2018 |publisher=Gene-Tech Books |isbn=978-81-89729-42-4 |oclc=1003201754}}</ref> Visbiežāk valstis ar vienpalātas parlamentiem ir mazas, homogēnas [[Unitāra valsts|unitāras valstis]],<ref>{{tīmekļ... 4521449 wikitext text/x-wiki '''Vienpalātas parlaments''' ir [[Likumdošanas vara|likumdevējs]], kas sastāv no vienas palātas vai kameras, kura pieņem likumus un balso kā viena palāta.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Lanham |first=Url |title=The insects |url=https://worldcat.org/title/1003201754 |year=2018 |publisher=Gene-Tech Books |isbn=978-81-89729-42-4 |oclc=1003201754}}</ref> Visbiežāk valstis ar vienpalātas parlamentiem ir mazas, homogēnas [[Unitāra valsts|unitāras valstis]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Constitutional law - Unicameral, Bicameral, Legislatures {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/constitutional-law/Unicameral-and-bicameral-legislatures |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|13||bez}} |language=en}}</ref> kurām nav nepieciešama [[augšpalāta]] vai otrā palāta. Vienpalātas parlamenti veido gandrīz 60% no visiem valstu nacionālajiem likumdevējiem<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022 |title= Structure of parliaments |url=https://data.ipu.org/compare?field=country%3A%3Afield_structure_of_parliament#pie |access-date=2022-12-31 |website=IPU PARLINE database }}</ref> un vēl lielāku daļu no valstu provinču likumdevējorgāniem. Dažkārt, kā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Dānija|Dānijā]], vienpalātas sistēma rodas, likvidējot vienu no divām divpalātu parlamenta palātām vai, kā [[Zviedrija|Zviedrijā]], apvienojot abas palātas vienā, savukārt citās valstīs otra palāta nekad nav pastāvējusi no paša sākuma. == Piemēri == Aptuveni pusē [[Suverēna valsts|suverēno valstu]] pašlaik ir vienpalātas parlamentārā sistēma. [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]]s parlamentārā sistēma faktiski ir jaukta, tur līdzās pastāv likumdošanas vara un oficiāla padomdevēja institūcija. Ķīnā pastāv [[Ķīnas Tautas politiskā konsultatīvā konference]], kas tiek sasaukta līdzās [[Visķīnas Nacionālais tautas kongress|Visķīnas Nacionālajam tautas kongresam]] un daudzējādā ziņā ir padomdevēja "augšpalāta". Daudzām administratīvajām vienībām valstu ietvaros ir vienpalātas likumdevēji. Vienpalātas parlamenti pastāv [[Nebraska|Nebraskā]], [[Guama|Guamā]] un [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]], visos [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|Krievijas reģionos]], [[Honkonga|Honkongā]], visās [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas provincēs un teritorijas]], visās [[Vācijas federālās zemes|Vācijas federālajās zemēs]], visos [[Itālijas reģioni|Itālijas reģionos]] un visos [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas autonomajos apgabalos]]. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] [[Skotijas parlaments]], [[Velsas parlaments]] un [[Ziemeļīrijas asambleja]] ir vienpalātas likumdevēji. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] 6uklngz4dcm1vhpentevacf3p91fmjj 4521465 4521449 2026-09-13T09:15:02Z Tankists 100139 4521465 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Unibicameral Map.svg|350px|thumb|right|{{color box|#37abc8}} Valstis ar divpalātu parlamentu{{efn|Vācijas klasifikācija kā valsts ar divpalātu parlamentu var būt pretrunīga.<ref>Reuter, Konrad (2003). "Zweite Kammer?". Bundesrat und Bundesstaat: Der Bundesrat der Bundesrepublik Deutschland(PDF) (in German) (12th ed.). Berlin: Direktor des Bundesrates. p. 50. ISBN 3-923706-22-7. Archived from the original (PDF) on 2007-06-28. Retrieved 2007-01-04. Im Ausland wird ein solches parlamentarisches System im Allgemeinen als Zweikammer- System bezeichnet. Für Bundestag und Bundesrat ist dagegen eine gemeinsame Bezeichnung nicht allgemein üblich, und es ist sogar umstritten, ob der Bundesrat eine Zweite Kammer ist. (Latviski: Ārzemēs šādu parlamentāro sistēmu parasti sauc par divpalātu sistēmu. Bundestāgam un Bundesrātam šāds kopīgs apzīmējums nav ierasts, un ir pat strīdīgs jautājums par to, vai Bundesrāts vispār ir otrā palāta.)</ref>}}<br />{{color box|#ff9955}} Valstis ar vienpalātas parlamentu<br />{{color box|#afe945}} Valstis ar vienpalātas parlamentu un likumapspriedes institūciju<br />{{color box|#000000}} Parlamenta nav]] '''Vienpalātas parlaments''' ir [[Likumdošanas vara|likumdevējs]], kas sastāv no vienas palātas vai kameras, kura pieņem likumus un balso kā viena palāta.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Lanham |first=Url |title=The insects |url=https://worldcat.org/title/1003201754 |year=2018 |publisher=Gene-Tech Books |isbn=978-81-89729-42-4 |oclc=1003201754}}</ref> Visbiežāk valstis ar vienpalātas parlamentiem ir mazas, homogēnas [[Unitāra valsts|unitāras valstis]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Constitutional law - Unicameral, Bicameral, Legislatures {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/constitutional-law/Unicameral-and-bicameral-legislatures |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|13||bez}} |language=en}}</ref> kurām nav nepieciešama [[augšpalāta]] vai otrā palāta. Vienpalātas parlamenti veido gandrīz 60% no visiem valstu nacionālajiem likumdevējiem<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022 |title= Structure of parliaments |url=https://data.ipu.org/compare?field=country%3A%3Afield_structure_of_parliament#pie |access-date=2022-12-31 |website=IPU PARLINE database }}</ref> un vēl lielāku daļu no valstu provinču likumdevējorgāniem. Dažkārt, kā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Dānija|Dānijā]], vienpalātas sistēma rodas, likvidējot vienu no divām divpalātu parlamenta palātām vai, kā [[Zviedrija|Zviedrijā]], apvienojot abas palātas vienā, savukārt citās valstīs otra palāta nekad nav pastāvējusi no paša sākuma. == Piemēri == Aptuveni pusē [[Suverēna valsts|suverēno valstu]] pašlaik ir vienpalātas parlamentārā sistēma. [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]]s parlamentārā sistēma faktiski ir jaukta, tur līdzās pastāv likumdošanas vara un oficiāla padomdevēja/likumapspriedes institūcija. Ķīnā pastāv [[Ķīnas Tautas politiskā konsultatīvā konference]], kas tiek sasaukta līdzās [[Visķīnas Nacionālais tautas kongress|Visķīnas Nacionālajam tautas kongresam]] un daudzējādā ziņā ir padomdevēja "augšpalāta". Daudzām administratīvajām vienībām valstu ietvaros ir vienpalātas likumdevēji. Vienpalātas parlamenti pastāv [[Nebraska|Nebraskā]], [[Guama|Guamā]] un [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]], visos [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|Krievijas reģionos]], [[Honkonga|Honkongā]], visās [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas provincēs un teritorijas]], visās [[Vācijas federālās zemes|Vācijas federālajās zemēs]], visos [[Itālijas reģioni|Itālijas reģionos]] un visos [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas autonomajos apgabalos]]. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] [[Skotijas parlaments]], [[Velsas parlaments]] un [[Ziemeļīrijas asambleja]] ir vienpalātas likumdevēji. == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] me054npxx0zlr0cz921dnlu0de1lh0r 4521467 4521465 2026-09-13T09:15:45Z Tankists 100139 /* Piemēri */ 4521467 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Unibicameral Map.svg|350px|thumb|right|{{color box|#37abc8}} Valstis ar divpalātu parlamentu{{efn|Vācijas klasifikācija kā valsts ar divpalātu parlamentu var būt pretrunīga.<ref>Reuter, Konrad (2003). "Zweite Kammer?". Bundesrat und Bundesstaat: Der Bundesrat der Bundesrepublik Deutschland(PDF) (in German) (12th ed.). Berlin: Direktor des Bundesrates. p. 50. ISBN 3-923706-22-7. Archived from the original (PDF) on 2007-06-28. Retrieved 2007-01-04. Im Ausland wird ein solches parlamentarisches System im Allgemeinen als Zweikammer- System bezeichnet. Für Bundestag und Bundesrat ist dagegen eine gemeinsame Bezeichnung nicht allgemein üblich, und es ist sogar umstritten, ob der Bundesrat eine Zweite Kammer ist. (Latviski: Ārzemēs šādu parlamentāro sistēmu parasti sauc par divpalātu sistēmu. Bundestāgam un Bundesrātam šāds kopīgs apzīmējums nav ierasts, un ir pat strīdīgs jautājums par to, vai Bundesrāts vispār ir otrā palāta.)</ref>}}<br />{{color box|#ff9955}} Valstis ar vienpalātas parlamentu<br />{{color box|#afe945}} Valstis ar vienpalātas parlamentu un likumapspriedes institūciju<br />{{color box|#000000}} Parlamenta nav]] '''Vienpalātas parlaments''' ir [[Likumdošanas vara|likumdevējs]], kas sastāv no vienas palātas vai kameras, kura pieņem likumus un balso kā viena palāta.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Lanham |first=Url |title=The insects |url=https://worldcat.org/title/1003201754 |year=2018 |publisher=Gene-Tech Books |isbn=978-81-89729-42-4 |oclc=1003201754}}</ref> Visbiežāk valstis ar vienpalātas parlamentiem ir mazas, homogēnas [[Unitāra valsts|unitāras valstis]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Constitutional law - Unicameral, Bicameral, Legislatures {{!}} Britannica |url=https://www.britannica.com/topic/constitutional-law/Unicameral-and-bicameral-legislatures |website=www.britannica.com |accessdate={{dat|2026|9|13||bez}} |language=en}}</ref> kurām nav nepieciešama [[augšpalāta]] vai otrā palāta. Vienpalātas parlamenti veido gandrīz 60% no visiem valstu nacionālajiem likumdevējiem<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022 |title= Structure of parliaments |url=https://data.ipu.org/compare?field=country%3A%3Afield_structure_of_parliament#pie |access-date=2022-12-31 |website=IPU PARLINE database }}</ref> un vēl lielāku daļu no valstu provinču likumdevējorgāniem. Dažkārt, kā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Dānija|Dānijā]], vienpalātas sistēma rodas, likvidējot vienu no divām divpalātu parlamenta palātām vai, kā [[Zviedrija|Zviedrijā]], apvienojot abas palātas vienā, savukārt citās valstīs otra palāta nekad nav pastāvējusi no paša sākuma. == Piemēri == Aptuveni pusē [[Suverēna valsts|suverēno valstu]] pašlaik ir vienpalātas parlamentārā sistēma. [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]]s parlamentārā sistēma faktiski ir jaukta, tur līdzās pastāv vienpalātas likumdevējs un oficiāla padomdevēja/likumapspriedes institūcija. Ķīnā pastāv [[Ķīnas Tautas politiskā konsultatīvā konference]], kas tiek sasaukta līdzās [[Visķīnas Nacionālais tautas kongress|Visķīnas Nacionālajam tautas kongresam]] un daudzējādā ziņā ir padomdevēja "augšpalāta". Daudzām administratīvajām vienībām valstu ietvaros ir vienpalātas likumdevēji. Vienpalātas parlamenti pastāv [[Nebraska|Nebraskā]], [[Guama|Guamā]] un [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]], visos [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|Krievijas reģionos]], [[Honkonga|Honkongā]], visās [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas provincēs un teritorijas]], visās [[Vācijas federālās zemes|Vācijas federālajās zemēs]], visos [[Itālijas reģioni|Itālijas reģionos]] un visos [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas autonomajos apgabalos]]. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] [[Skotijas parlaments]], [[Velsas parlaments]] un [[Ziemeļīrijas asambleja]] ir vienpalātas likumdevēji. == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] jvvhm55di3kpez8iu6sr4xou85c8jit 0 639568 4521450 2026-09-13T08:58:45Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Vienpalātas parlaments]] 4521450 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vienpalātas parlaments]] 8nfgr5rc1pujrtcvgtqv2slwcjp0lud 0 639569 4521451 2026-09-13T08:59:11Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Vienpalātas parlaments]] 4521451 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vienpalātas parlaments]] 8nfgr5rc1pujrtcvgtqv2slwcjp0lud 0 639570 4521452 2026-09-13T09:00:32Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Vienpalātas parlaments]] 4521452 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vienpalātas parlaments]] 8nfgr5rc1pujrtcvgtqv2slwcjp0lud 0 639571 4521453 2026-09-13T09:02:39Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Vienpalātas parlaments]] 4521453 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vienpalātas parlaments]] 8nfgr5rc1pujrtcvgtqv2slwcjp0lud 0 639572 4521454 2026-09-13T09:07:43Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Bosanska Krupa |official_name=''Bosanska Krupa'' |settlement_type=pilsēta |coordinates_region=BA |subdivision_type=[[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name={{BIH}} |subdivision_type1=[[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|Politiskā vienība]] |subdivision_name1=[[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] |subdivision_type2=[[Bosnijas un Hercegovinas kantoni|Kantons]] |subdivision_name2=[[Unas-Sanas kantons]] |timezone=... 4521454 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Bosanska Krupa |official_name=''Bosanska Krupa'' |settlement_type=pilsēta |coordinates_region=BA |subdivision_type=[[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name={{BIH}} |subdivision_type1=[[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|Politiskā vienība]] |subdivision_name1=[[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] |subdivision_type2=[[Bosnijas un Hercegovinas kantoni|Kantons]] |subdivision_name2=[[Unas-Sanas kantons]] |timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset=+1 |timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST=+2 |latNS=N |longEW=E |coordinates_display=d |latd=44 |latm=53 |longd=16 |longm=09 |pushpin_map=Bosnija un Hercegovina |map_caption=Atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā |area_total_km2=561 |population_as_of=2013 |population_total=25545 |population_blank1_title=Pilsētā |population_blank1=10196 |population_density_km2=auto |area_code=+387 37 |postal_code_type=Pasta indekss |postal_code=77240 |website={{URL|https://gradbosanskakrupa.ba}} }} '''Bosanska Krupa''' ir pilsēta [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos, [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] [[Unas-Sanas kantons|Unas-Sanas kantonā]]. Tā atrodas pie [[Una (upe)|Unas]] upes, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bihača]]s. Bosanska Krupa ir tāda paša nosaukuma pilsētas pašvaldības administratīvais centrs. 2013. gada tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 cilvēki, bet visā pašvaldības teritorijā — 25 545 iedzīvotāji. == Ģeogrāfija == Bosanska Krupa atrodas vēsturiskajā [[Bosanska Krajina]]s reģionā, Unas upes ielejā. Pilsētas teritorijā Unā ietek [[Krušnica (upe)|Krušnica]]. Apkārtnei raksturīgas mežainas un paugurainas ainavas. Una un tās salas ir viena no pilsētas raksturīgākajām dabas ainavas sastāvdaļām. Bosanska Krupa atrodas starp [[Bihača|Bihaču]] un [[Novi Grada (Bosnija un Hercegovina)|Novi Gradu]]. == Vēsture == === Senākie laiki un viduslaiki === Bosanska Krupas apkārtne bijusi apdzīvota jau aizvēsturē. Par seno apdzīvotību liecina apkārtnē atrastie nocietināto apmetņu jeb ''gradina'' arheoloģiskie pieminekļi. Senatnē reģionu apdzīvoja [[japodi]], kas bija viena no nozīmīgākajām Rietumbalkānu senajām ciltīm. Viduslaikos Bosanska Krupas teritorija ietilpa Psetas župā. Krupas vārds rakstītajos avotos kļuva plašāk sastopams 13. gadsimtā. Pilsētas centrā uz pakalna virs Unas tika uzcelts nocietinājums, kas vēlāk kļuva par Bosanska Krupas galveno aizsardzības objektu. Viduslaikos Krupa atradās dažādu Horvātijas un Ungārijas valdnieku un dižciltīgo dzimtu kontrolē. Viens no nozīmīgākajiem Krupas īpašniekiem bija [[Baboniči|Baboniču]] dzimta. 1361. gadā Ungārijas karalis [[Lajošs I]] Krupu piešķīra Stjepana Baboniča mantiniekiem. 14. gadsimta beigās Krupa nonāca bosniešu Hrvatiniču dzimtas ietekmē. 1396. gadā [[Sigismunds Luksemburgs]] Krupu piešķīra Vukacam Hrvatiničam. 15. un 16. gadsimtā pilsēta vairākkārt mainīja īpašniekus. To pārvaldīja [[Frankopani]], [[Celjes grāfi]], [[Zrinski]] un citas reģiona dižciltīgo dzimtas. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Krupa kļuva par nozīmīgu pierobežas cietoksni ilgstošajās cīņās starp [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1565. gadā pēc aplenkuma Krupu ieņēma Osmaņu karaspēks. Pēc pilsētas ieņemšanas tās cietoksnī tika izvietots osmaņu garnizons. Bosanska Krupa kļuva par Krupas kapitanāta centru un vienu no Osmaņu Bosnijas ziemeļrietumu pierobežas militārajiem centriem. Hābsburgu karaspēks vairākkārt mēģināja pilsētu atgūt. Krupa tika aplenkta 1581., 1690., 1692. un 1716. gadā, tomēr palika Osmaņu kontrolē. 18. un 19. gadsimtā cietoksnis vairākkārt tika pārbūvēts un atjaunots, taču, mainoties militārajai situācijai, tas pakāpeniski zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 19. gadsimta pirmajā pusē cietoksnis faktiski pārstāja pildīt militāras funkcijas. === Austroungārijas periods === 1878. gadā pēc [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] lēmumiem [[Austroungārija]] okupēja Bosniju un Hercegovinu, un Bosanska Krupa nonāca Austroungārijas pārvaldē. Austroungārijas laikā pilsētā attīstījās pārvalde, tirdzniecība, amatniecība un infrastruktūra. Tika uzlabots ceļu tīkls un veicināta mežsaimniecības un kokapstrādes attīstība. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austroungārijas sabrukuma 1918. gadā Bosanska Krupa kļuva par [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistes]], vēlāk [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s daļu. === Otrais pasaules karš === Pēc [[Dienvidslāvijas iebrukums|Dienvidslāvijas okupācijas]] 1941. gadā Bosanska Krupa tika iekļauta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas Neatkarīgajā valstī]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bosanska Krajina kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pretošanās kustības reģioniem Dienvidslāvijā. Apkārtnē notika kaujas starp [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizāniem]], ustašu spēkiem, vācu un itāļu karaspēku un citiem bruņotajiem formējumiem. Pēc kara Bosanska Krupa kļuva par [[Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika|Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas]] daļu [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]]. === Bosnijas karš === Pirms [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] Bosanska Krupa bija etniski jaukta pilsēta un pašvaldība, kurā dzīvoja galvenokārt bosnieši un serbi. 1992. gada pavasarī pēc kara sākuma pilsētā sākās kaujas starp Bosnijas valdības spēkiem un Bosnijas serbu spēkiem. Bosanska Krupa tika sadalīta starp karojošajām pusēm. Kara laikā liela daļa iedzīvotāju bija spiesti pamest savas dzīvesvietas, bet pilsētas infrastruktūra un dzīvojamā apbūve tika būtiski bojāta. 1995. gada septembrī Bosnijas un Hercegovinas Republikas armija ofensīvas laikā atguva kontroli pār visu Bosanska Krupu. Pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera līguma]] bijušās Bosanska Krupas pašvaldības teritorija tika sadalīta starp divām Bosnijas un Hercegovinas politiskajām vienībām. Bosanska Krupas pilsēta un lielākā daļa pašvaldības teritorijas tika iekļauta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijā]], savukārt daļa teritorijas nonāca [[Serbu Republika|Serbu Republikā]], kur tika izveidota [[Krupa na Uni]] pašvaldība. === Mūsdienas === Pēc kara Bosanska Krupā sākās infrastruktūras un dzīvojamās apbūves atjaunošana. Tika atjaunoti tilti, ceļi, sabiedriskās ēkas un uzņēmumi. Mūsdienās Bosanska Krupa ir viens no Unas-Sanas kantona reģionālajiem centriem. Vietējā ekonomikā nozīmīga ir kokapstrāde, metālapstrāde, pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, tirdzniecība un pakalpojumu nozare. Pieaug arī tūrisma nozīme, īpaši saistībā ar Unas un Krušnicas upēm, ūdenssportu, makšķerēšanu un dabas tūrismu. == Iedzīvotāji == 2013. gada Bosnijas un Hercegovinas tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 iedzīvotāji, savukārt visā pilsētas administratīvajā teritorijā — 25 545 cilvēki. Bosnieši veido lielāko daļu pašreizējo pilsētas iedzīvotāju. Pirms Bosnijas kara Bosanska Krupā un apkārtējos ciemos bija ievērojama serbu kopiena, taču kara, bēgļu kustības un pēckara migrācijas rezultātā iedzīvotāju etniskais sastāvs būtiski mainījās. == Saimniecība == Bosanska Krupas apkārtnē tradicionāli nozīmīga ir mežsaimniecība, jo reģionā ir plašas mežu teritorijas. Ar to saistīta arī kokapstrādes rūpniecības attīstība. Pilsētā darbojas arī metālapstrādes, pārtikas ražošanas un citu nozaru uzņēmumi. 21. gadsimtā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tūrisma attīstībai. Una un Krušnica ir piemērotas laivošanai, makšķerēšanai un citiem aktīvā tūrisma veidiem. == Kultūra un apskates objekti == Viens no nozīmīgākajiem Bosanska Krupas vēstures pieminekļiem ir '''Bosanska Krupas vecais cietoksnis''' (''Stari grad Bosanska Krupa''). Tā drupas atrodas uz pakalna pilsētas centrā virs Unas upes. Cietoksnis veidojies viduslaikos un vairākus gadsimtus kalpojis kā stratēģiski nozīmīgs nocietinājums. Pilsētas ainavā būtiska nozīme ir Unas upei un tās salām. Populārs dabas objekts ir arī Krušnicas upe un tās avots. Bosanska Krupā atrodas musulmaņu, pareizticīgo un katoļu sakrālās celtnes, kas atspoguļo reģiona vēsturisko reliģisko un kultūras daudzveidību. == Transports == Bosanska Krupa atrodas pie autoceļiem, kas savieno [[Bihača|Bihaču]] ar Bosnijas un Hercegovinas ziemeļu un centrālajiem rajoniem. Cauri pilsētai iet arī vēsturiskā Unas ielejas dzelzceļa līnija, kas savulaik bija nozīmīgs transporta savienojums starp Bosanska Krajinu un pārējo Dienvidslāviju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://gradbosanskakrupa.ba/}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] [[Kategorija:Unas-Sanas kantons]] [[Kategorija:Bosanska Krupa| ]] sk7ejpkqjsmgfz2tuhl4te69m8rlxiu 4521455 4521454 2026-09-13T09:08:34Z Votre Provocateur 111653 4521455 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Bosanska Krupa |official_name=''Bosanska Krupa'' |settlement_type=pilsēta |coordinates_region=BA |subdivision_type=[[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name={{BIH}} |subdivision_type1=[[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|Politiskā vienība]] |subdivision_name1=[[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] |subdivision_type2=[[Bosnijas un Hercegovinas kantoni|Kantons]] |subdivision_name2=[[Unas-Sanas kantons]] |timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset=+1 |timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST=+2 |latNS=N |longEW=E |coordinates_display=d |latd=44 |latm=53 |longd=16 |longm=09 |pushpin_map=Bosnija un Hercegovina |map_caption=Atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā |area_total_km2=561 |population_as_of=2013 |population_total=25545 |population_blank1_title=Pilsētā |population_blank1=10196 |population_density_km2=auto |area_code=+387 37 |postal_code_type=Pasta indekss |postal_code=77240 |website={{URL|https://gradbosanskakrupa.ba}} }} '''Bosanska Krupa''' ir pilsēta [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos, [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] [[Unas-Sanas kantons|Unas-Sanas kantonā]]. Tā atrodas pie [[Una (upe)|Unas]] upes, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bihača]]s. Bosanska Krupa ir tāda paša nosaukuma pilsētas pašvaldības administratīvais centrs. 2013. gada tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 cilvēki, bet visā pašvaldības teritorijā — 25 545 iedzīvotāji. == Ģeogrāfija == Bosanska Krupa atrodas vēsturiskajā [[Bosanska Krajina]]s reģionā, Unas upes ielejā. Pilsētas teritorijā Unā ietek [[Krušnica (upe)|Krušnica]]. Apkārtnei raksturīgas mežainas un paugurainas ainavas. Una un tās salas ir viena no pilsētas raksturīgākajām dabas ainavas sastāvdaļām. Bosanska Krupa atrodas starp [[Bihača|Bihaču]] un [[Novi Grada|Novi Gradu]]. == Vēsture == === Senākie laiki un viduslaiki === Bosanska Krupas apkārtne bijusi apdzīvota jau aizvēsturē. Par seno apdzīvotību liecina apkārtnē atrastie nocietināto apmetņu jeb ''gradina'' arheoloģiskie pieminekļi. Senatnē reģionu apdzīvoja [[japodi]], kas bija viena no nozīmīgākajām Rietumbalkānu senajām ciltīm. Viduslaikos Bosanska Krupas teritorija ietilpa Psetas župā. Krupas vārds rakstītajos avotos kļuva plašāk sastopams 13. gadsimtā. Pilsētas centrā uz pakalna virs Unas tika uzcelts nocietinājums, kas vēlāk kļuva par Bosanska Krupas galveno aizsardzības objektu. Viduslaikos Krupa atradās dažādu Horvātijas un Ungārijas valdnieku un dižciltīgo dzimtu kontrolē. Viens no nozīmīgākajiem Krupas īpašniekiem bija [[Baboniči|Baboniču]] dzimta. 1361. gadā Ungārijas karalis [[Lajošs I]] Krupu piešķīra Stjepana Baboniča mantiniekiem. 14. gadsimta beigās Krupa nonāca bosniešu Hrvatiniču dzimtas ietekmē. 1396. gadā [[Sigismunds Luksemburgs]] Krupu piešķīra Vukacam Hrvatiničam. 15. un 16. gadsimtā pilsēta vairākkārt mainīja īpašniekus. To pārvaldīja [[Frankopani]], [[Celjes grāfi]], [[Zrinski]] un citas reģiona dižciltīgo dzimtas. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Krupa kļuva par nozīmīgu pierobežas cietoksni ilgstošajās cīņās starp [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1565. gadā pēc aplenkuma Krupu ieņēma Osmaņu karaspēks. Pēc pilsētas ieņemšanas tās cietoksnī tika izvietots osmaņu garnizons. Bosanska Krupa kļuva par Krupas kapitanāta centru un vienu no Osmaņu Bosnijas ziemeļrietumu pierobežas militārajiem centriem. Hābsburgu karaspēks vairākkārt mēģināja pilsētu atgūt. Krupa tika aplenkta 1581., 1690., 1692. un 1716. gadā, tomēr palika Osmaņu kontrolē. 18. un 19. gadsimtā cietoksnis vairākkārt tika pārbūvēts un atjaunots, taču, mainoties militārajai situācijai, tas pakāpeniski zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 19. gadsimta pirmajā pusē cietoksnis faktiski pārstāja pildīt militāras funkcijas. === Austroungārijas periods === 1878. gadā pēc [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] lēmumiem [[Austroungārija]] okupēja Bosniju un Hercegovinu, un Bosanska Krupa nonāca Austroungārijas pārvaldē. Austroungārijas laikā pilsētā attīstījās pārvalde, tirdzniecība, amatniecība un infrastruktūra. Tika uzlabots ceļu tīkls un veicināta mežsaimniecības un kokapstrādes attīstība. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austroungārijas sabrukuma 1918. gadā Bosanska Krupa kļuva par [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistes]], vēlāk [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s daļu. === Otrais pasaules karš === Pēc [[Dienvidslāvijas iebrukums|Dienvidslāvijas okupācijas]] 1941. gadā Bosanska Krupa tika iekļauta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas Neatkarīgajā valstī]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bosanska Krajina kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pretošanās kustības reģioniem Dienvidslāvijā. Apkārtnē notika kaujas starp [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizāniem]], ustašu spēkiem, vācu un itāļu karaspēku un citiem bruņotajiem formējumiem. Pēc kara Bosanska Krupa kļuva par [[Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika|Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas]] daļu [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]]. === Bosnijas karš === Pirms [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] Bosanska Krupa bija etniski jaukta pilsēta un pašvaldība, kurā dzīvoja galvenokārt bosnieši un serbi. 1992. gada pavasarī pēc kara sākuma pilsētā sākās kaujas starp Bosnijas valdības spēkiem un Bosnijas serbu spēkiem. Bosanska Krupa tika sadalīta starp karojošajām pusēm. Kara laikā liela daļa iedzīvotāju bija spiesti pamest savas dzīvesvietas, bet pilsētas infrastruktūra un dzīvojamā apbūve tika būtiski bojāta. 1995. gada septembrī Bosnijas un Hercegovinas Republikas armija ofensīvas laikā atguva kontroli pār visu Bosanska Krupu. Pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera līguma]] bijušās Bosanska Krupas pašvaldības teritorija tika sadalīta starp divām Bosnijas un Hercegovinas politiskajām vienībām. Bosanska Krupas pilsēta un lielākā daļa pašvaldības teritorijas tika iekļauta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijā]], savukārt daļa teritorijas nonāca [[Serbu Republika|Serbu Republikā]], kur tika izveidota [[Krupa na Uni]] pašvaldība. === Mūsdienas === Pēc kara Bosanska Krupā sākās infrastruktūras un dzīvojamās apbūves atjaunošana. Tika atjaunoti tilti, ceļi, sabiedriskās ēkas un uzņēmumi. Mūsdienās Bosanska Krupa ir viens no Unas-Sanas kantona reģionālajiem centriem. Vietējā ekonomikā nozīmīga ir kokapstrāde, metālapstrāde, pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, tirdzniecība un pakalpojumu nozare. Pieaug arī tūrisma nozīme, īpaši saistībā ar Unas un Krušnicas upēm, ūdenssportu, makšķerēšanu un dabas tūrismu. == Iedzīvotāji == 2013. gada Bosnijas un Hercegovinas tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 iedzīvotāji, savukārt visā pilsētas administratīvajā teritorijā — 25 545 cilvēki. Bosnieši veido lielāko daļu pašreizējo pilsētas iedzīvotāju. Pirms Bosnijas kara Bosanska Krupā un apkārtējos ciemos bija ievērojama serbu kopiena, taču kara, bēgļu kustības un pēckara migrācijas rezultātā iedzīvotāju etniskais sastāvs būtiski mainījās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://gradbosanskakrupa.ba/}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] hgwpqzjyrh9711jep2b6v5ri0dsw637 4521456 4521455 2026-09-13T09:09:40Z Votre Provocateur 111653 4521456 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Bosanska Krupa |official_name=''Bosanska Krupa'' |settlement_type=pilsēta |coordinates_region=BA |subdivision_type=[[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name={{BIH}} |subdivision_type1=[[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|Politiskā vienība]] |subdivision_name1=[[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] |subdivision_type2=[[Bosnijas un Hercegovinas kantoni|Kantons]] |subdivision_name2=[[Unas-Sanas kantons]] |timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset=+1 |timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST=+2 |latNS=N |longEW=E |coordinates_display=d |latd=44 |latm=53 |longd=16 |longm=09 |pushpin_map=Bosnija un Hercegovina |map_caption=Atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā |area_total_km2=561 |population_as_of=2013 |population_total=25545 |population_blank1_title=Pilsētā |population_blank1=10196 |population_density_km2=auto |area_code=+387 37 |postal_code_type=Pasta indekss |postal_code=77240 |website={{URL|https://gradbosanskakrupa.ba}} }} '''Bosanska Krupa''' ir pilsēta [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos, [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] [[Unas-Sanas kantons|Unas-Sanas kantonā]]. Tā atrodas pie [[Una (upe)|Unas]] upes, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bihača]]s. Bosanska Krupa ir tāda paša nosaukuma pilsētas pašvaldības administratīvais centrs. 2013. gada tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 cilvēki, bet visā pašvaldības teritorijā — 25 545 iedzīvotāji. == Ģeogrāfija == Bosanska Krupa atrodas vēsturiskajā [[Bosanska Krajina]]s reģionā, Unas upes ielejā. Pilsētas teritorijā Unā ietek [[Krušnica (upe)|Krušnica]]. Apkārtnei raksturīgas mežainas un paugurainas ainavas. Una un tās salas ir viena no pilsētas raksturīgākajām dabas ainavas sastāvdaļām. Bosanska Krupa atrodas starp [[Bihača|Bihaču]] un [[Novi Grada|Novi Gradu]]. == Vēsture == === Senākie laiki un viduslaiki === Bosanska Krupas apkārtne bijusi apdzīvota jau aizvēsturē. Par seno apdzīvotību liecina apkārtnē atrastie nocietināto apmetņu jeb ''gradina'' arheoloģiskie pieminekļi. Senatnē reģionu apdzīvoja [[japodi]], kas bija viena no nozīmīgākajām Rietumbalkānu senajām ciltīm. Viduslaikos Bosanska Krupas teritorija ietilpa Psetas župā. Krupas vārds rakstītajos avotos kļuva plašāk sastopams 13. gadsimtā. Pilsētas centrā uz pakalna virs Unas tika uzcelts nocietinājums, kas vēlāk kļuva par Bosanska Krupas galveno aizsardzības objektu. Viduslaikos Krupa atradās dažādu Horvātijas un Ungārijas valdnieku un dižciltīgo dzimtu kontrolē. Viens no nozīmīgākajiem Krupas īpašniekiem bija Baboniču dzimta. 1361. gadā Ungārijas karalis [[Lajošs I]] Krupu piešķīra Stjepana Baboniča mantiniekiem. 14. gadsimta beigās Krupa nonāca bosniešu Hrvatiniču dzimtas ietekmē. 1396. gadā [[Sigismunds Luksemburgs]] Krupu piešķīra Vukacam Hrvatiničam. 15. un 16. gadsimtā pilsēta vairākkārt mainīja īpašniekus. To pārvaldīja [[Frankopani]], [[Celjes grāfi]], [[Zrinski]] un citas reģiona dižciltīgo dzimtas. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Krupa kļuva par nozīmīgu pierobežas cietoksni ilgstošajās cīņās starp [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1565. gadā pēc aplenkuma Krupu ieņēma Osmaņu karaspēks. Pēc pilsētas ieņemšanas tās cietoksnī tika izvietots osmaņu garnizons. Bosanska Krupa kļuva par Krupas kapitanāta centru un vienu no Osmaņu Bosnijas ziemeļrietumu pierobežas militārajiem centriem. Hābsburgu karaspēks vairākkārt mēģināja pilsētu atgūt. Krupa tika aplenkta 1581., 1690., 1692. un 1716. gadā, tomēr palika Osmaņu kontrolē. 18. un 19. gadsimtā cietoksnis vairākkārt tika pārbūvēts un atjaunots, taču, mainoties militārajai situācijai, tas pakāpeniski zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 19. gadsimta pirmajā pusē cietoksnis faktiski pārstāja pildīt militāras funkcijas. === Austroungārijas periods === 1878. gadā pēc [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] lēmumiem [[Austroungārija]] okupēja Bosniju un Hercegovinu, un Bosanska Krupa nonāca Austroungārijas pārvaldē. Austroungārijas laikā pilsētā attīstījās pārvalde, tirdzniecība, amatniecība un infrastruktūra. Tika uzlabots ceļu tīkls un veicināta mežsaimniecības un kokapstrādes attīstība. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austroungārijas sabrukuma 1918. gadā Bosanska Krupa kļuva par [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistes]], vēlāk [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s daļu. === Otrais pasaules karš === Pēc Dienvidslāvijas okupācijas 1941. gadā Bosanska Krupa tika iekļauta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas Neatkarīgajā valstī]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bosanska Krajina kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pretošanās kustības reģioniem Dienvidslāvijā. Apkārtnē notika kaujas starp [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizāniem]], ustašu spēkiem, vācu un itāļu karaspēku un citiem bruņotajiem formējumiem. Pēc kara Bosanska Krupa kļuva par Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas daļu [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]]. === Bosnijas karš === Pirms [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] Bosanska Krupa bija etniski jaukta pilsēta un pašvaldība, kurā dzīvoja galvenokārt bosnieši un serbi. 1992. gada pavasarī pēc kara sākuma pilsētā sākās kaujas starp Bosnijas valdības spēkiem un Bosnijas serbu spēkiem. Bosanska Krupa tika sadalīta starp karojošajām pusēm. Kara laikā liela daļa iedzīvotāju bija spiesti pamest savas dzīvesvietas, bet pilsētas infrastruktūra un dzīvojamā apbūve tika būtiski bojāta. 1995. gada septembrī Bosnijas un Hercegovinas Republikas armija ofensīvas laikā atguva kontroli pār visu Bosanska Krupu. Pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera līguma]] bijušās Bosanska Krupas pašvaldības teritorija tika sadalīta starp divām Bosnijas un Hercegovinas politiskajām vienībām. Bosanska Krupas pilsēta un lielākā daļa pašvaldības teritorijas tika iekļauta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijā]], savukārt daļa teritorijas nonāca [[Serbu Republika|Serbu Republikā]], kur tika izveidota [[Krupa na Uni]] pašvaldība. === Mūsdienas === Pēc kara Bosanska Krupā sākās infrastruktūras un dzīvojamās apbūves atjaunošana. Tika atjaunoti tilti, ceļi, sabiedriskās ēkas un uzņēmumi. Mūsdienās Bosanska Krupa ir viens no Unas-Sanas kantona reģionālajiem centriem. Vietējā ekonomikā nozīmīga ir kokapstrāde, metālapstrāde, pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, tirdzniecība un pakalpojumu nozare. Pieaug arī tūrisma nozīme, īpaši saistībā ar Unas un Krušnicas upēm, ūdenssportu, makšķerēšanu un dabas tūrismu. == Iedzīvotāji == 2013. gada Bosnijas un Hercegovinas tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 iedzīvotāji, savukārt visā pilsētas administratīvajā teritorijā — 25 545 cilvēki. Bosnieši veido lielāko daļu pašreizējo pilsētas iedzīvotāju. Pirms Bosnijas kara Bosanska Krupā un apkārtējos ciemos bija ievērojama serbu kopiena, taču kara, bēgļu kustības un pēckara migrācijas rezultātā iedzīvotāju etniskais sastāvs būtiski mainījās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://gradbosanskakrupa.ba/}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] 0l146s76sak8rsoqbx0744382x7qbja 0 639573 4521457 2026-09-13T09:10:37Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Bosnijas un Hercegovinas kantoni''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s administratīvi teritoriālās vienības. Federāciju veido '''10 kantoni'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Katram kantonam ir sava konstitūcija, likumdevēja vara un izpildvara, un tam ir noteikt... 4521457 wikitext text/x-wiki '''Bosnijas un Hercegovinas kantoni''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s administratīvi teritoriālās vienības. Federāciju veido '''10 kantoni'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Katram kantonam ir sava konstitūcija, likumdevēja vara un izpildvara, un tam ir noteikta autonomija tādās jomās kā izglītība, kultūra, tūrisms un vietējā pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Desmit kantoni ir [[Unas-Sanas kantons]], [[Posavinas kantons]], [[Tuzlas kantons]], [[Zenicas-Dobojas kantons]], [[Bosnijas-Podrinjes kantons]], [[Centrālās Bosnijas kantons]], [[Hercegovinas-Neretvas kantons]], [[Rietumhercegovinas kantons]], [[Sarajevas kantons]] un [[10. kantons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fbihvlada.gov.ba/en/agencija-za-drzavnu-sluzbu-fbih |title=FBiH Civil Service Agency |publisher=Government of the Federation of Bosnia and Herzegovina |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums]] 9ih2wtijbf4bots6yolauj75qx590fm 4521458 4521457 2026-09-13T09:10:54Z Votre Provocateur 111653 4521458 wikitext text/x-wiki '''Bosnijas un Hercegovinas kantoni''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s administratīvi teritoriālās vienības. Federāciju veido '''10 kantoni'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Katram kantonam ir sava konstitūcija, likumdevēja vara un izpildvara, un tam ir noteikta autonomija tādās jomās kā izglītība, kultūra, tūrisms un vietējā pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Desmit kantoni ir [[Unas-Sanas kantons]], [[Posavinas kantons]], [[Tuzlas kantons]], [[Zenicas-Dobojas kantons]], [[Bosnijas-Podrinjes kantons]], [[Centrālās Bosnijas kantons]], [[Hercegovinas-Neretvas kantons]], [[Rietumhercegovinas kantons]], [[Sarajevas kantons]] un [[10. kantons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fbihvlada.gov.ba/en/agencija-za-drzavnu-sluzbu-fbih |title=FBiH Civil Service Agency |publisher=Government of the Federation of Bosnia and Herzegovina |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] c0qzyzx2xtgo6q5ith1h235la9u8vxx 4521459 4521458 2026-09-13T09:11:28Z Votre Provocateur 111653 4521459 wikitext text/x-wiki '''Bosnijas un Hercegovinas kantoni''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s administratīvi teritoriālās vienības. Federāciju veido '''10 kantoni'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Katram kantonam ir sava konstitūcija, likumdevēja vara un izpildvara, un tam ir noteikta autonomija tādās jomās kā izglītība, kultūra, tūrisms un vietējā pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Desmit kantoni ir [[Unas-Sanas kantons]], [[Posavinas kantons]], [[Tuzlas kantons]], [[Zenicas-Dobojas kantons]], [[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]], [[Centrālās Bosnijas kantons]], [[Hercegovinas-Neretvas kantons]], [[Rietumhercegovinas kantons]], [[Sarajevas kantons]] un [[Kantons 10|10. kantons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fbihvlada.gov.ba/en/agencija-za-drzavnu-sluzbu-fbih |title=FBiH Civil Service Agency |publisher=Government of the Federation of Bosnia and Herzegovina |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] i4rd9rs2vre74atgd78e9x8ibq1pzv8 4521460 4521459 2026-09-13T09:11:40Z Votre Provocateur 111653 4521460 wikitext text/x-wiki '''Bosnijas un Hercegovinas kantoni''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s administratīvi teritoriālās vienības. Federāciju veido 10 kantoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Katram kantonam ir sava konstitūcija, likumdevēja vara un izpildvara, un tam ir noteikta autonomija tādās jomās kā izglītība, kultūra, tūrisms un vietējā pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Desmit kantoni ir [[Unas-Sanas kantons]], [[Posavinas kantons]], [[Tuzlas kantons]], [[Zenicas-Dobojas kantons]], [[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]], [[Centrālās Bosnijas kantons]], [[Hercegovinas-Neretvas kantons]], [[Rietumhercegovinas kantons]], [[Sarajevas kantons]] un [[Kantons 10|10. kantons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fbihvlada.gov.ba/en/agencija-za-drzavnu-sluzbu-fbih |title=FBiH Civil Service Agency |publisher=Government of the Federation of Bosnia and Herzegovina |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] rasnx591vskg6kz3wshuato495uuixu 4521462 4521460 2026-09-13T09:13:26Z Votre Provocateur 111653 4521462 wikitext text/x-wiki '''Bosnijas un Hercegovinas kantoni''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s administratīvi teritoriālās vienības. Federāciju veido 10 kantoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Katram kantonam ir sava konstitūcija, likumdevēja vara un izpildvara, un tam ir noteikta autonomija tādās jomās kā izglītība, kultūra, tūrisms un vietējā pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Desmit kantoni ir [[Unas-Sanas kantons]], [[Posavinas kantons]], [[Tuzlas kantons]], [[Zenicas-Dobojas kantons]], [[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]], [[Centrālās Bosnijas kantons]], [[Hercegovinas-Neretvas kantons]], [[Rietumhercegovinas kantons]], [[Sarajevas kantons]] un [[Kantons 10|10. kantons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fbihvlada.gov.ba/en/agencija-za-drzavnu-sluzbu-fbih |title=FBiH Civil Service Agency |publisher=Government of the Federation of Bosnia and Herzegovina |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Bosnijas un Hercegovinas Federācijas kantonu informācija == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Kantons !! Nosaukums bosniešu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2013)<ref name=FZS>{{tīmekļa atsauce|publisher=Federal Office of Statistics, Federation of Bosnia and Herzegovina|url=http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|title=First release|date=June 30, 2011|access-date={{dat|2011|08|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|archivedate={{dat|2013|05|11||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf |date={{dat|2013|05|11||bez}} }}</ref> !! Pašvaldību<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[File:Bosnian Podrinje in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Bosnian Podrinje.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Bosnian Podrinje.svg|50px]] || '''[[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]]''' || ''Bosansko-podrinjski kanton Goražde'' || [[Goražde]] || {{nts|504.6}} || {{nts|25336}} || 3 || BA-05 |- | [[File:Central Bosnia in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Central Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Central Bosnia.svg|50px]] || '''[[Centrālās Bosnijas kantons]]''' || ''Srednjobosanski kanton'' || [[Travnika]] || {{nts|3189}} || {{nts|273149}} || 11 || BA-06 |- | [[File:Herzegovina-Neretva in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Herzegovina-Neretva.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Herzegovina-Neretva.svg|50px]] || '''[[Hercegovinas-Neretvas kantons]]''' || ''Hercegovačko-neretvanski kanton'' || [[Mostara]] || {{nts|4401}} || {{nts|236278}} || || BA-07 |- | [[File:Canton 10 in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || || || '''[[Kantons 10]]''' || ''Kanton 10'' || [[Livna]]/[[Tomislavgrada]] || {{nts|4934.1}} || {{nts|90727}} || 6 || BA-10 |- | [[File:Posavina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Posavina.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Posavina.svg|50px]] || '''[[Posavinas kantons]]''' || ''Posavski kanton'' || [[Orašje]] || {{nts|325}} || {{nts|48089}} || || BA-02 |- | [[File:West Herzegovina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|50px]] || '''[[Rietumhercegovinas kantons]]''' || ''Zapadnohercegovački kanton'' || [[Široki Brijega]] || {{nts|1362}} || {{nts|97893}} || 4 || BA-08 |- | [[File:Sarajevo in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Sarajevo Canton.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Sarajevo Canton.svg|50px]] || '''[[Sarejavas kantons]]''' || ''Kanton Sarajevo'' || [[Sarajeva]] || {{nts|1276.9}} || {{nts|438443}} || 9 || BA-09 |- | [[File:Tuzla in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Tuzla Canton.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Tuzla Canton.svg|50px]] || '''[[Tuzlas kantons]]''' || ''Tuzlanski kanton'' || [[Tuzla]] || {{nts|2649.0}} || {{nts|477278}} || 13 || BA-03 |- | [[File:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Una-Sana.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Una-Sana.svg|50px]] || '''[[Unas-Sanas kantons]]''' || ''Unsko-sanski kanton'' || [[Bihača]] || {{nts|4125}} || {{nts|299343}} || 8 || BA-01 |- | [[File:Zenica-Doboj in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Zenica-Doboj Canton.gif|70px]] || [[File:Coat of arms of Zenica-Doboj.svg|50px]] || '''[[Zenicas-Dobojas kantons]]''' || ''Zeničko-dobojski kanto'' || [[Zenica]] || {{nts|3415.3}} || {{nts|385067}} || 12 || BA-04 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] nrvx7qhk9ac23f8xzujqc1h0ucx3o6r 4521464 4521462 2026-09-13T09:14:36Z Votre Provocateur 111653 4521464 wikitext text/x-wiki '''Bosnijas un Hercegovinas kantoni''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s administratīvi teritoriālās vienības. Federāciju veido 10 kantoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Katram kantonam ir sava konstitūcija, likumdevēja vara un izpildvara, un tam ir noteikta autonomija tādās jomās kā izglītība, kultūra, tūrisms un vietējā pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71 |title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine |publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine |language=bs |access-date=2026-09-13}}</ref> Desmit kantoni ir [[Unas-Sanas kantons]], [[Posavinas kantons]], [[Tuzlas kantons]], [[Zenicas-Dobojas kantons]], [[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]], [[Centrālās Bosnijas kantons]], [[Hercegovinas-Neretvas kantons]], [[Rietumhercegovinas kantons]], [[Sarajevas kantons]] un [[Kantons 10|10. kantons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fbihvlada.gov.ba/en/agencija-za-drzavnu-sluzbu-fbih |title=FBiH Civil Service Agency |publisher=Government of the Federation of Bosnia and Herzegovina |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vēsture == Mūsdienu [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] kantonu sistēma izveidojās [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā kā daļa no centieniem izbeigt konfliktu starp bosniešu un horvātu spēkiem. 1994. gada 18. martā tika parakstīta Vašingtonas vienošanās, ar kuru Bosnijas un Hercegovinas Republikas valdības kontrolētajās bosniešu un horvātu teritorijās tika izveidota Bosnijas un Hercegovinas Federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=69|title=Historijat|publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine|access-date=2026-09-13|language=bs}}</ref> 1994. gada 30. martā Federācijas Konstitucionālā sapulce pieņēma [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] konstitūciju, kas tajā pašā dienā stājās spēkā. Konstitūcijā tika noteikts, ka Federācijas teritorija ir sadalīta kantonos, kuriem piešķirtas plašas pašpārvaldes pilnvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71|title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine|publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine|access-date=2026-09-13|language=bs}}</ref> Šāda administratīvā sistēma tika izvēlēta arī tādēļ, lai nepieļautu pilnīgu politiskās varas koncentrāciju Federācijas centrālajās institūcijās un nodrošinātu bosniešu un horvātu kopienām būtisku autonomiju reģionālā līmenī. 1994. gada 23. jūnijā tika pieņemts pirmais Federācijas konstitūcijas grozījums, ar kuru tika noteikts īpašs režīms diviem etniski jauktiem kantoniem — [[Centrālās Bosnijas kantons|Centrālās Bosnijas kantonam]] un [[Hercegovinas-Neretvas kantons|Hercegovinas-Neretvas kantonam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=69|title=Historijat|publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine|access-date=2026-09-13|language=bs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71|title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine|publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine|access-date=2026-09-13|language=bs}}</ref> Kantonu sistēma tika saglabāta arī pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera līguma]] noslēgšanas 1995. gadā. Deitonas vienošanās noteica pēckara Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālo struktūru, kurā Bosnijas un Hercegovinas Federācija kļuva par vienu no divām valsts politiskajām vienībām līdzās [[Serbu Republika|Serbu Republikai]]. Federācijas iekšējais dalījums kantonos netika atcelts. Pēckara periodā nostiprinājās pašreizējais administratīvais iedalījums ar 10 kantoniem. Katram kantonam ir sava konstitūcija, parlaments un valdība, un kantoniem ir būtiskas pilnvaras tādās jomās kā izglītība, kultūra, policija, mājokļu politika un vietējā pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlamentfbih.gov.ba/v2/bs/stranica.php?idstranica=71|title=Ustav Federacije Bosne i Hercegovine|publisher=Parlament Federacije Bosne i Hercegovine|access-date=2026-09-13|language=bs}}</ref> Kantonu izveide radīja decentralizētu pārvaldes sistēmu, kas atspoguļoja pēckara Bosnijas un Hercegovinas sarežģīto politisko un etnisko struktūru. Dažos kantonos iedzīvotāju vairākumu veido [[bosnieši]], citos — [[horvāti]], bet vairākiem kantoniem vēsturiski bijis jaukts iedzīvotāju sastāvs. == Bosnijas un Hercegovinas Federācijas kantonu informācija == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Kantons !! Nosaukums bosniešu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2013)<ref name=FZS>{{tīmekļa atsauce|publisher=Federal Office of Statistics, Federation of Bosnia and Herzegovina|url=http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|title=First release|date=June 30, 2011|access-date={{dat|2011|08|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|archivedate={{dat|2013|05|11||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf |date={{dat|2013|05|11||bez}} }}</ref> !! Pašvaldību<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[File:Bosnian Podrinje in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Bosnian Podrinje.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Bosnian Podrinje.svg|50px]] || '''[[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]]''' || ''Bosansko-podrinjski kanton Goražde'' || [[Goražde]] || {{nts|504.6}} || {{nts|25336}} || 3 || BA-05 |- | [[File:Central Bosnia in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Central Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Central Bosnia.svg|50px]] || '''[[Centrālās Bosnijas kantons]]''' || ''Srednjobosanski kanton'' || [[Travnika]] || {{nts|3189}} || {{nts|273149}} || 11 || BA-06 |- | [[File:Herzegovina-Neretva in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Herzegovina-Neretva.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Herzegovina-Neretva.svg|50px]] || '''[[Hercegovinas-Neretvas kantons]]''' || ''Hercegovačko-neretvanski kanton'' || [[Mostara]] || {{nts|4401}} || {{nts|236278}} || || BA-07 |- | [[File:Canton 10 in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || || || '''[[Kantons 10]]''' || ''Kanton 10'' || [[Livna]]/[[Tomislavgrada]] || {{nts|4934.1}} || {{nts|90727}} || 6 || BA-10 |- | [[File:Posavina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Posavina.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Posavina.svg|50px]] || '''[[Posavinas kantons]]''' || ''Posavski kanton'' || [[Orašje]] || {{nts|325}} || {{nts|48089}} || || BA-02 |- | [[File:West Herzegovina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|50px]] || '''[[Rietumhercegovinas kantons]]''' || ''Zapadnohercegovački kanton'' || [[Široki Brijega]] || {{nts|1362}} || {{nts|97893}} || 4 || BA-08 |- | [[File:Sarajevo in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Sarajevo Canton.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Sarajevo Canton.svg|50px]] || '''[[Sarejavas kantons]]''' || ''Kanton Sarajevo'' || [[Sarajeva]] || {{nts|1276.9}} || {{nts|438443}} || 9 || BA-09 |- | [[File:Tuzla in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Tuzla Canton.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Tuzla Canton.svg|50px]] || '''[[Tuzlas kantons]]''' || ''Tuzlanski kanton'' || [[Tuzla]] || {{nts|2649.0}} || {{nts|477278}} || 13 || BA-03 |- | [[File:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Una-Sana.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Una-Sana.svg|50px]] || '''[[Unas-Sanas kantons]]''' || ''Unsko-sanski kanton'' || [[Bihača]] || {{nts|4125}} || {{nts|299343}} || 8 || BA-01 |- | [[File:Zenica-Doboj in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Zenica-Doboj Canton.gif|70px]] || [[File:Coat of arms of Zenica-Doboj.svg|50px]] || '''[[Zenicas-Dobojas kantons]]''' || ''Zeničko-dobojski kanto'' || [[Zenica]] || {{nts|3415.3}} || {{nts|385067}} || 12 || BA-04 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] ndzlutelmehh7zsy7g6oxa9ion22ssm 0 639574 4521472 2026-09-13T09:19:26Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Bosanska Krajina''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos. Plašākā nozīmē tas aptver teritoriju līdz [[Vrbasa]]s upei, savukārt šaurākā nozīmē ar Bosanska Krajinu saprot teritoriju ap [[Una (upe)|Unas]] vidusteci, tostarp [[Bihača|Bihačas]], [[Cazina]]s un [[Bosanska Krupa]]s apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |... 4521472 wikitext text/x-wiki '''Bosanska Krajina''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos. Plašākā nozīmē tas aptver teritoriju līdz [[Vrbasa]]s upei, savukārt šaurākā nozīmē ar Bosanska Krajinu saprot teritoriju ap [[Una (upe)|Unas]] vidusteci, tostarp [[Bihača|Bihačas]], [[Cazina]]s un [[Bosanska Krupa]]s apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Reģions izveidojās kā pierobežas teritorija ilgstošo karu laikā starp [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] 15.—17. gadsimtā. Avotos nosaukums ''Bosanska Krajina'' pirmoreiz minēts 1593. gadā, savukārt osmaņu avotos teritoriju bieži sauca par ''Krajina'' vai ''Serhat''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.hr/clanak/serhat |title=Serhat |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> No 17. gadsimta līdz [[Bosnijas un Hercegovinas okupācija 1878. gadā|Austroungārijas okupācijai 1878. gadā]] Eiropas avotos šo teritoriju bieži dēvēja par '''Turku Horvātiju''' (''Croatia Turcica''). Pēc 1878. gada arvien plašāk nostiprinājās nosaukums ''Bosanska Krajina''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/turska-hrvatska |title=Turska Hrvatska |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Lielākās Bosanska Krajinas pilsētas ir [[Baņa Luka]], [[Bihača]], [[Prijedora]], [[Cazina]] un [[Bosanska Krupa]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas vēsturiskie reģioni]] qyvd66o8zwfk14or5bhmuumbmdxkg71 4521473 4521472 2026-09-13T09:19:32Z Votre Provocateur 111653 4521473 wikitext text/x-wiki '''Bosanska Krajina''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos. Plašākā nozīmē tas aptver teritoriju līdz [[Vrbasa]]s upei, savukārt šaurākā nozīmē ar Bosanska Krajinu saprot teritoriju ap [[Una (upe)|Unas]] vidusteci, tostarp [[Bihača|Bihačas]], [[Cazina]]s un [[Bosanska Krupa]]s apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Reģions izveidojās kā pierobežas teritorija ilgstošo karu laikā starp [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] 15.—17. gadsimtā. Avotos nosaukums ''Bosanska Krajina'' pirmoreiz minēts 1593. gadā, savukārt osmaņu avotos teritoriju bieži sauca par ''Krajina'' vai ''Serhat''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.hr/clanak/serhat |title=Serhat |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> No 17. gadsimta līdz [[Bosnijas un Hercegovinas okupācija 1878. gadā|Austroungārijas okupācijai 1878. gadā]] Eiropas avotos šo teritoriju bieži dēvēja par '''Turku Horvātiju''' (''Croatia Turcica''). Pēc 1878. gada arvien plašāk nostiprinājās nosaukums ''Bosanska Krajina''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/turska-hrvatska |title=Turska Hrvatska |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Lielākās Bosanska Krajinas pilsētas ir [[Baņa Luka]], [[Bihača]], [[Prijedora]], [[Cazina]] un [[Bosanska Krupa]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas ģeogrāfija]] c4clt2lmafawh6duhydd221ylaaijyy 4521474 4521473 2026-09-13T09:20:09Z Votre Provocateur 111653 4521474 wikitext text/x-wiki '''Bosanska Krajina''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos. Plašākā nozīmē tas aptver teritoriju līdz [[Vrbasa]]s upei, savukārt šaurākā nozīmē ar Bosanska Krajinu saprot teritoriju ap [[Una (upe)|Unas]] vidusteci, tostarp [[Bihača|Bihačas]], [[Cazina]]s un [[Bosanska Krupa]]s apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Reģions izveidojās kā pierobežas teritorija ilgstošo karu laikā starp [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] 15.—17. gadsimtā. Avotos nosaukums ''Bosanska Krajina'' pirmoreiz minēts 1593. gadā, savukārt osmaņu avotos teritoriju bieži sauca par ''Krajina'' vai ''Serhat''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.hr/clanak/serhat |title=Serhat |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> No 17. gadsimta līdz okupācijai 1878. gadā (ko īstenija [[Austroungārija]]) Eiropas avotos šo teritoriju bieži dēvēja par '''Turku Horvātiju''' (''Croatia Turcica''). Pēc 1878. gada arvien plašāk nostiprinājās nosaukums ''Bosanska Krajina''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/turska-hrvatska |title=Turska Hrvatska |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Lielākās Bosanska Krajinas pilsētas ir [[Baņa Luka]], [[Bihača]], [[Prijedora]], [[Cazina]] un [[Bosanska Krupa]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas ģeogrāfija]] k0t3d7qqwnvfb5fhp9mxemkla6qkgbm 4521477 4521474 2026-09-13T09:22:08Z Votre Provocateur 111653 4521477 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bosanska krajina01.png|thumb|Bosanska Krajina kartē]] '''Bosanska Krajina''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos. Plašākā nozīmē tas aptver teritoriju līdz [[Vrbasa]]s upei, savukārt šaurākā nozīmē ar Bosanska Krajinu saprot teritoriju ap [[Una (upe)|Unas]] vidusteci, tostarp [[Bihača|Bihačas]], [[Cazina]]s un [[Bosanska Krupa]]s apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Reģions izveidojās kā pierobežas teritorija ilgstošo karu laikā starp [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] 15.—17. gadsimtā. Avotos nosaukums ''Bosanska Krajina'' pirmoreiz minēts 1593. gadā, savukārt osmaņu avotos teritoriju bieži sauca par ''Krajina'' vai ''Serhat''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/bosanska-krajina |title=Bosanska krajina |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.hr/clanak/serhat |title=Serhat |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> No 17. gadsimta līdz okupācijai 1878. gadā (ko īstenija [[Austroungārija]]) Eiropas avotos šo teritoriju bieži dēvēja par '''Turku Horvātiju''' (''Croatia Turcica''). Pēc 1878. gada arvien plašāk nostiprinājās nosaukums ''Bosanska Krajina''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/turska-hrvatska |title=Turska Hrvatska |publisher=Hrvatska enciklopedija |language=hr |access-date=2026-09-13}}</ref> Lielākās Bosanska Krajinas pilsētas ir [[Baņa Luka]], [[Bihača]], [[Prijedora]], [[Cazina]] un [[Bosanska Krupa]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas ģeogrāfija]] ptpoe2l56ktftxolujqqnhril7b6mfn 0 639575 4521478 2026-09-13T09:23:33Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Krievu—turku karš (1676—1681)]] 4521478 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krievu—turku karš (1676—1681)]] d12bk1kgt58o9ni8wrus0tiyb9i64w4 0 639576 4521479 2026-09-13T09:25:17Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Poļu-kazaku-tatāru karš''' bija militārs konflikts no [[1666]]. līdz [[1671]]. gadam starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un tai pretī stāvošajiem labā krasta Ukrainas kazakiem hetmaņa [[Petro Dorošenko]] vadībā un [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Konflikts izcēlās cīņā par ietekmi Ukrainā [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] noslēguma posmā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Wa... 4521479 wikitext text/x-wiki '''Poļu-kazaku-tatāru karš''' bija militārs konflikts no [[1666]]. līdz [[1671]]. gadam starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un tai pretī stāvošajiem labā krasta Ukrainas kazakiem hetmaņa [[Petro Dorošenko]] vadībā un [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Konflikts izcēlās cīņā par ietekmi Ukrainā [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] noslēguma posmā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref><ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> 1666. gadā Dorošenko, cenšoties nostiprināt savu varu Ukrainā, izveidoja ciešāku savienību ar Krimas tatāriem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1666. gada decembrī kazaku un tatāru spēki sakāva poļu karaspēku [[Brajilivas kauja|Brajilivas kaujā]].<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1667. gadā kroņa hetmanis [[Jans III Sobeskis|Jans Sobeskis]] apturēja kazaku un tatāru karaspēka iebrukumu. Nozīmīgākā sadursme bija [[Pidhajcu kauja (1667)|Pidhajcu kauja]] 1667. gada oktobrī, pēc kuras tika noslēgts pamiers.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref> Karadarbība atsākās 1671. gadā, kad Dorošenko apvienojās ar Krimas hanu [[Selims I Girejs|Selimu I Gireju]]. Sobeska vadītie spēki guva vairākas uzvaras, tostarp pie [[Braclava]]s un [[Kalnikas kauja|Kalnikas]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Wazowie w Polsce''. Warszawa: Ludowa Spółdzielnia Wydawnicza, 1985.</ref> Konflikts neatrisināja cīņu par Ukrainu. Osmaņu impērijas tieša iesaistīšanās Dorošenko pusē noveda pie daudz plašāka [[Poļu—turku karš (1672—1676)|Poļu—turku kara (1672—1676)]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Polijas kari]] [[Kategorija:Ukrainas kari]] [[Kategorija:Krimas haniste]] [[Kategorija:Kazaku vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] 7gzwkwe7ah6m0rlhzobgl4c8ild8whf 4521480 4521479 2026-09-13T09:25:43Z Votre Provocateur 111653 4521480 wikitext text/x-wiki '''Poļu-kazaku-tatāru karš''' bija militārs konflikts no [[1666]]. līdz [[1671]]. gadam starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un tai pretī stāvošajiem labā krasta Ukrainas kazakiem hetmaņa [[Petro Dorošenko]] vadībā un [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Konflikts izcēlās cīņā par ietekmi Ukrainā [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] noslēguma posmā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref><ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> 1666. gadā Dorošenko, cenšoties nostiprināt savu varu Ukrainā, izveidoja ciešāku savienību ar Krimas tatāriem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1666. gada decembrī kazaku un tatāru spēki sakāva poļu karaspēku [[Brajilivas kauja|Brajilivas kaujā]].<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1667. gadā kroņa hetmanis [[Jans III Sobeskis|Jans Sobeskis]] apturēja kazaku un tatāru karaspēka iebrukumu. Nozīmīgākā sadursme bija [[Pidhajcu kauja (1667)|Pidhajcu kauja]] 1667. gada oktobrī, pēc kuras tika noslēgts pamiers.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref> Karadarbība atsākās 1671. gadā, kad Dorošenko apvienojās ar Krimas hanu [[Selims I Girejs|Selimu I Gireju]]. Sobeska vadītie spēki guva vairākas uzvaras, tostarp pie [[Braclava]]s un [[Kalnikas kauja|Kalnikas]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Wazowie w Polsce''. Warszawa: Ludowa Spółdzielnia Wydawnicza, 1985.</ref> Konflikts neatrisināja cīņu par Ukrainu. Osmaņu impērijas tieša iesaistīšanās Dorošenko pusē noveda pie daudz plašāka [[Poļu—turku karš (1672—1676)|Poļu—turku kara (1672—1676)]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] m25ggze6twipeq95ij61cjd8uvq09rm 4521483 4521480 2026-09-13T09:26:39Z Votre Provocateur 111653 4521483 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Восточная Европа в 1648-1682.gif|thumb|Austrumeiropa 1648.—1682. gadā]] '''Poļu-kazaku-tatāru karš''' bija militārs konflikts no [[1666]]. līdz [[1671]]. gadam starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un tai pretī stāvošajiem labā krasta Ukrainas kazakiem hetmaņa [[Petro Dorošenko]] vadībā un [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Konflikts izcēlās cīņā par ietekmi Ukrainā [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] noslēguma posmā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref><ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> 1666. gadā Dorošenko, cenšoties nostiprināt savu varu Ukrainā, izveidoja ciešāku savienību ar Krimas tatāriem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1666. gada decembrī kazaku un tatāru spēki sakāva poļu karaspēku [[Brajilivas kauja|Brajilivas kaujā]].<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1667. gadā kroņa hetmanis [[Jans III Sobeskis|Jans Sobeskis]] apturēja kazaku un tatāru karaspēka iebrukumu. Nozīmīgākā sadursme bija [[Pidhajcu kauja (1667)|Pidhajcu kauja]] 1667. gada oktobrī, pēc kuras tika noslēgts pamiers.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref> Karadarbība atsākās 1671. gadā, kad Dorošenko apvienojās ar Krimas hanu [[Selims I Girejs|Selimu I Gireju]]. Sobeska vadītie spēki guva vairākas uzvaras, tostarp pie [[Braclava]]s un [[Kalnikas kauja|Kalnikas]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Wazowie w Polsce''. Warszawa: Ludowa Spółdzielnia Wydawnicza, 1985.</ref> Konflikts neatrisināja cīņu par Ukrainu. Osmaņu impērijas tieša iesaistīšanās Dorošenko pusē noveda pie daudz plašāka [[Poļu—turku karš (1672—1676)|Poļu—turku kara (1672—1676)]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] oqw7dcw6c07qyp2ejdw9d53cuv1ahnd 4521484 4521483 2026-09-13T09:27:14Z Votre Provocateur 111653 4521484 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Восточная Европа в 1648-1682.gif|thumb|Austrumeiropa 1648.—1682. gadā]] '''Poļu-kazaku-tatāru karš''' bija militārs konflikts no [[1666]]. līdz [[1671]]. gadam starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un tai pretī stāvošajiem labā krasta Ukrainas kazakiem hetmaņa [[Petro Dorošenko]] vadībā un [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Konflikts izcēlās cīņā par ietekmi Ukrainā [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] noslēguma posmā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref><ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> [[Attēls:Doroshenko Petro.jpg|left|thumb|Petro Dorošenko]] 1666. gadā Dorošenko, cenšoties nostiprināt savu varu Ukrainā, izveidoja ciešāku savienību ar Krimas tatāriem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1666. gada decembrī kazaku un tatāru spēki sakāva poļu karaspēku [[Brajilivas kauja|Brajilivas kaujā]].<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1667. gadā kroņa hetmanis [[Jans III Sobeskis|Jans Sobeskis]] apturēja kazaku un tatāru karaspēka iebrukumu. Nozīmīgākā sadursme bija [[Pidhajcu kauja (1667)|Pidhajcu kauja]] 1667. gada oktobrī, pēc kuras tika noslēgts pamiers.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Sobieski 1629–1696''. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy, 1994, 130.–137. lpp.</ref> Karadarbība atsākās 1671. gadā, kad Dorošenko apvienojās ar Krimas hanu [[Selims I Girejs|Selimu I Gireju]]. Sobeska vadītie spēki guva vairākas uzvaras, tostarp pie [[Braclava]]s un [[Kalnikas kauja|Kalnikas]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Wazowie w Polsce''. Warszawa: Ludowa Spółdzielnia Wydawnicza, 1985.</ref> Konflikts neatrisināja cīņu par Ukrainu. Osmaņu impērijas tieša iesaistīšanās Dorošenko pusē noveda pie daudz plašāka [[Poļu—turku karš (1672—1676)|Poļu—turku kara (1672—1676)]].<ref>Podhorodecki, Leszek. ''Chanat Krymski i jego stosunki z Polską w XV–XVIII w.'' Warszawa: Książka i Wiedza, 1987.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] qqdi5e85djeuqf9txrvjovv8af12umh 0 639577 4521485 2026-09-13T09:29:43Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Petro Dorošenko | vārds_orģ = ''Петро Дорошенко'' | attēls = Petro Doroshenko.jpg | amats = [[Labā krasta Ukraina]]s hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1676]] | priekštecis = [[Pavlo Teterja]] | pēctecis = [[Ivans Samoilovičs]] | dzim_dati = [[1627]] | dzim_vieta = [[Čihirina]], Polijas-Liet... 4521485 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Petro Dorošenko | vārds_orģ = ''Петро Дорошенко'' | attēls = Petro Doroshenko.jpg | amats = [[Labā krasta Ukraina]]s hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1676]] | priekštecis = [[Pavlo Teterja]] | pēctecis = [[Ivans Samoilovičs]] | dzim_dati = [[1627]] | dzim_vieta = [[Čihirina]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1698]]. gada [[19. novembris]] | mir_vieta = Jaropoļeca pie [[Maskava]]s, [[Krievijas cariste]] | reliģija = [[pareizticība]] }} '''Petro Dorošenko''' ({{val|uk|Петро Дорошенко}}; dzimis [[1627]]. gadā [[Čihirina|Čihirinā]], miris [[1698]]. gada [[19. novembris|19. novembrī]] Jaropoļecā pie [[Maskava]]s) bija ukraiņu kazaku karavadonis un [[Labā krasta Ukraina]]s hetmanis no 1665. līdz 1676. gadam. Viņa galvenais politiskais mērķis bija atjaunot vienotu [[Hetmanāts|kazaku hetmanātu]] abos [[Dņepra]]s krastos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Dorošenko dienēja [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā un piedalījās gan militārajās, gan diplomātiskajās misijās. Pēc Hmeļnicka nāves viņš atbalstīja [[Ivans Vihovskis|Ivanu Vihovski]] un 1658. gadā parakstīja [[Hadjačas līgums|Hadjačas līgumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1665. gada rudenī Dorošenko tika ievēlēts par Labā krasta Ukrainas hetmani, bet 1666. gada sākumā viņa amats tika apstiprināts kazaku padomē. Viņš centās apvienot [[Labā krasta Ukraina|Labā]] un [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainu]] vienā hetmanātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Cīņā pret [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] Dorošenko sadarbojās ar [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. 1666. gadā viņa un tatāru karaspēks sakāva poļu spēkus pie Brajilivas. 1668. gadā pēc hetmaņa [[Ivans Brjuhoveckis|Ivana Brjuhovecka]] nāves Dorošenko uz īsu laiku tika atzīts par visas Ukrainas hetmani, taču drīz zaudēja kontroli pār Kreiso krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1669. gadā kazaku padome Korsuņā apstiprināja Dorošenko vienošanos par [[Osmaņu impērija]]s protektorātu. Šī politika izraisīja ievērojamu pretestību daļā kazaku sabiedrības un pastiprināja konfliktu ar Poliju un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1672. gadā Dorošenko kopā ar sultāna [[Mehmeds IV|Mehmeda IV]] karaspēku piedalījās karā pret Poliju. Pēc [[Bučačas miera līgums|Bučačas miera līguma]] Podolija nonāca Osmaņu impērijas kontrolē, bet kazaku pārvaldītajām teritorijām tika paredzēts Osmaņu protektorāta statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Turpmākajos gados Dorošenko zaudēja politisko atbalstu, bet Labā krasta Ukraina tika smagi izpostīta ilgstošajās cīņās. 1676. gada septembrī viņš [[Čihirina|Čihirinā]] padevās Kreisā krasta hetmanim [[Ivans Samoilovičs|Ivanam Samoilovičam]] un atteicās no hetmaņa amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Pēc tam Dorošenko tika aizvests uz Maskavu. No 1679. līdz 1682. gadam viņš bija Vjatkas vojevoda, bet dzīves pēdējos gadus pavadīja Jaropoļecas muižā netālu no Maskavas, kur mira 1698. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Ukrainas historiogrāfijā Petro Dorošenko bieži tiek vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem [[Drupu laikmets|Drupu laikmeta]] hetmaņiem, kurš centās pārvarēt Ukrainas sadalīšanu starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Krievijas caristi un atjaunot vienotu kazaku valsti. Tomēr viņa alianse ar Osmaņu impēriju izraisīja plašu opozīciju un neveicināja ilgstošu Ukrainas apvienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CH%5CE%5CHetmanstate.htm |title=Hetman state |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dorošenko, Petro}} [[Kategorija:1627. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1698. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas hetmaņi]] [[Kategorija:Kazaku vēsture]] p0w8uxvfuk82s8bmptkanigejr2xzt5 4521486 4521485 2026-09-13T09:30:01Z Votre Provocateur 111653 4521486 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Petro Dorošenko | vārds_orģ = ''Петро Дорошенко'' | attēls = Petro Doroshenko.jpg | amats = [[Labā krasta Ukraina]]s hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1676]] | priekštecis = [[Pavlo Teterja]] | pēctecis = [[Ivans Samoilovičs]] | dzim_dati = [[1627]] | dzim_vieta = [[Čihirina]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1698]]. gada [[19. novembris]] | mir_vieta = Jaropoļeca pie [[Maskava]]s, [[Krievijas cariste]] | reliģija = [[pareizticība]] }} '''Petro Dorošenko''' ({{val|uk|Петро Дорошенко}}; dzimis [[1627]]. gadā [[Čihirina|Čihirinā]], miris [[1698]]. gada [[19. novembris|19. novembrī]] Jaropoļecā pie [[Maskava]]s) bija ukraiņu kazaku karavadonis un [[Labā krasta Ukraina]]s hetmanis no 1665. līdz 1676. gadam. Viņa galvenais politiskais mērķis bija atjaunot vienotu [[Hetmanāts|kazaku hetmanātu]] abos [[Dņepra]]s krastos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Dorošenko dienēja [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā un piedalījās gan militārajās, gan diplomātiskajās misijās. Pēc Hmeļnicka nāves viņš atbalstīja [[Ivans Vihovskis|Ivanu Vihovski]] un 1658. gadā parakstīja [[Hadjačas līgums|Hadjačas līgumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1665. gada rudenī Dorošenko tika ievēlēts par Labā krasta Ukrainas hetmani, bet 1666. gada sākumā viņa amats tika apstiprināts kazaku padomē. Viņš centās apvienot [[Labā krasta Ukraina|Labā]] un [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainu]] vienā hetmanātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Cīņā pret [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] Dorošenko sadarbojās ar [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. 1666. gadā viņa un tatāru karaspēks sakāva poļu spēkus pie Brajilivas. 1668. gadā pēc hetmaņa [[Ivans Brjuhoveckis|Ivana Brjuhovecka]] nāves Dorošenko uz īsu laiku tika atzīts par visas Ukrainas hetmani, taču drīz zaudēja kontroli pār Kreiso krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1669. gadā kazaku padome Korsuņā apstiprināja Dorošenko vienošanos par [[Osmaņu impērija]]s protektorātu. Šī politika izraisīja ievērojamu pretestību daļā kazaku sabiedrības un pastiprināja konfliktu ar Poliju un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1672. gadā Dorošenko kopā ar sultāna [[Mehmeds IV|Mehmeda IV]] karaspēku piedalījās karā pret Poliju. Pēc [[Bučačas miera līgums|Bučačas miera līguma]] Podolija nonāca Osmaņu impērijas kontrolē, bet kazaku pārvaldītajām teritorijām tika paredzēts Osmaņu protektorāta statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Turpmākajos gados Dorošenko zaudēja politisko atbalstu, bet Labā krasta Ukraina tika smagi izpostīta ilgstošajās cīņās. 1676. gada septembrī viņš [[Čihirina|Čihirinā]] padevās Kreisā krasta hetmanim [[Ivans Samoilovičs|Ivanam Samoilovičam]] un atteicās no hetmaņa amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Pēc tam Dorošenko tika aizvests uz Maskavu. No 1679. līdz 1682. gadam viņš bija Vjatkas vojevoda, bet dzīves pēdējos gadus pavadīja Jaropoļecas muižā netālu no Maskavas, kur mira 1698. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Ukrainas historiogrāfijā Petro Dorošenko bieži tiek vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem [[Drupu laikmets|Drupu laikmeta]] hetmaņiem, kurš centās pārvarēt Ukrainas sadalīšanu starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Krievijas caristi un atjaunot vienotu kazaku valsti. Tomēr viņa alianse ar Osmaņu impēriju izraisīja plašu opozīciju un neveicināja ilgstošu Ukrainas apvienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CH%5CE%5CHetmanstate.htm |title=Hetman state |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dorošenko, Petro}} [[Kategorija:1627. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1698. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas hetmaņi]] nx8h8tpn2bz2odsalrw0if6j4yu9pjh 4521487 4521486 2026-09-13T09:30:14Z Votre Provocateur 111653 4521487 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Petro Dorošenko | vārds_orģ = ''Петро Дорошенко'' | attēls = Petro_Doroshenko_19.jpg | amats = [[Labā krasta Ukraina]]s hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1676]] | priekštecis = [[Pavlo Teterja]] | pēctecis = [[Ivans Samoilovičs]] | dzim_dati = [[1627]] | dzim_vieta = [[Čihirina]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1698]]. gada [[19. novembris]] | mir_vieta = Jaropoļeca pie [[Maskava]]s, [[Krievijas cariste]] | reliģija = [[pareizticība]] }} '''Petro Dorošenko''' ({{val|uk|Петро Дорошенко}}; dzimis [[1627]]. gadā [[Čihirina|Čihirinā]], miris [[1698]]. gada [[19. novembris|19. novembrī]] Jaropoļecā pie [[Maskava]]s) bija ukraiņu kazaku karavadonis un [[Labā krasta Ukraina]]s hetmanis no 1665. līdz 1676. gadam. Viņa galvenais politiskais mērķis bija atjaunot vienotu [[Hetmanāts|kazaku hetmanātu]] abos [[Dņepra]]s krastos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Dorošenko dienēja [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā un piedalījās gan militārajās, gan diplomātiskajās misijās. Pēc Hmeļnicka nāves viņš atbalstīja [[Ivans Vihovskis|Ivanu Vihovski]] un 1658. gadā parakstīja [[Hadjačas līgums|Hadjačas līgumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1665. gada rudenī Dorošenko tika ievēlēts par Labā krasta Ukrainas hetmani, bet 1666. gada sākumā viņa amats tika apstiprināts kazaku padomē. Viņš centās apvienot [[Labā krasta Ukraina|Labā]] un [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainu]] vienā hetmanātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Cīņā pret [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] Dorošenko sadarbojās ar [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. 1666. gadā viņa un tatāru karaspēks sakāva poļu spēkus pie Brajilivas. 1668. gadā pēc hetmaņa [[Ivans Brjuhoveckis|Ivana Brjuhovecka]] nāves Dorošenko uz īsu laiku tika atzīts par visas Ukrainas hetmani, taču drīz zaudēja kontroli pār Kreiso krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1669. gadā kazaku padome Korsuņā apstiprināja Dorošenko vienošanos par [[Osmaņu impērija]]s protektorātu. Šī politika izraisīja ievērojamu pretestību daļā kazaku sabiedrības un pastiprināja konfliktu ar Poliju un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1672. gadā Dorošenko kopā ar sultāna [[Mehmeds IV|Mehmeda IV]] karaspēku piedalījās karā pret Poliju. Pēc [[Bučačas miera līgums|Bučačas miera līguma]] Podolija nonāca Osmaņu impērijas kontrolē, bet kazaku pārvaldītajām teritorijām tika paredzēts Osmaņu protektorāta statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Turpmākajos gados Dorošenko zaudēja politisko atbalstu, bet Labā krasta Ukraina tika smagi izpostīta ilgstošajās cīņās. 1676. gada septembrī viņš [[Čihirina|Čihirinā]] padevās Kreisā krasta hetmanim [[Ivans Samoilovičs|Ivanam Samoilovičam]] un atteicās no hetmaņa amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Pēc tam Dorošenko tika aizvests uz Maskavu. No 1679. līdz 1682. gadam viņš bija Vjatkas vojevoda, bet dzīves pēdējos gadus pavadīja Jaropoļecas muižā netālu no Maskavas, kur mira 1698. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pagesD%5CO%5CDoroshenkoPetro |title=Doroshenko, Petro |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Ukrainas historiogrāfijā Petro Dorošenko bieži tiek vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem [[Drupu laikmets|Drupu laikmeta]] hetmaņiem, kurš centās pārvarēt Ukrainas sadalīšanu starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Krievijas caristi un atjaunot vienotu kazaku valsti. Tomēr viņa alianse ar Osmaņu impēriju izraisīja plašu opozīciju un neveicināja ilgstošu Ukrainas apvienošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CH%5CE%5CHetmanstate.htm |title=Hetman state |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dorošenko, Petro}} [[Kategorija:1627. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1698. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas hetmaņi]] mrl6o08nk6z4ue2rgq040wm0tgju2tu 0 639578 4521491 2026-09-13T09:35:03Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marcins Kalinovskis | vārds_orģ = ''Marcin Kalinowski'' | attēls = Marcin Kalinowski.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1652]] | dzim_dati = ap [[1605]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1652]]. gada [[2. jūnijs]] | mir_vieta... 4521491 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marcins Kalinovskis | vārds_orģ = ''Marcin Kalinowski'' | attēls = Marcin Kalinowski.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1652]] | dzim_dati = ap [[1605]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1652]]. gada [[2. jūnijs]] | mir_vieta = pie [[Batihas kauja|Batihas]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Marcins Kalinovskis''' ({{val|pl|Marcin Kalinowski}}; dzimis ap [[1605]]. gadu, miris [[1652]]. gada [[2. jūnijs|2. jūnijā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] militārais un politiskais darbinieks, kroņa lauka hetmanis un Čerņihivas vojevoda. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Kalinovskis nāca no ievērojamas poļu muižnieku dzimtas un jaunībā uzsāka militāro dienestu. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1630. gados Kalinovskis nostiprināja savu stāvokli valsts militārajā elitē, bet 1646. gadā kļuva par kroņa lauka hetmani.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Kalinovskis piedalījās karadarbībā pret kazaku un Krimas tatāru spēkiem. 1648. gada maijā pēc poļu armijas sakāves [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]] viņš kopā ar lielkroņa hetmani [[Mikolajs Potockis|Mikolaju Potocki]] nonāca Krimas tatāru gūstā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta Kalinovskis atgriezās militārajā dienestā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Polijas-Lietuvas kopvalsts armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un tatāru spēkiem.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1652. gadā Kalinovskis vadīja poļu karaspēku pret Bohdana Hmeļnicka kazakiem un viņu sabiedrotajiem. [[Batihas kauja|Batihas kaujā]] 1652. gada jūnijā Žečpospolitas karaspēks cieta smagu sakāvi. Kalinovskis kaujā krita kopā ar lielu daļu poļu armijas virsnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CB%5CA%5CBatihBattleof.htm |title=Batih, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Kalinovska nāve un Batihas sakāve būtiski vājināja Polijas-Lietuvas kopvalsts militārās pozīcijas Ukrainā un kļuva par vienu no smagākajām Žečpospolitas sakāvēm Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalinovskis, Marcins}} [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1652. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas hetmaņi]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas kopvalsts militārpersonas]] eea7690cr1ebuww7x037v99dttyfgrr 4521492 4521491 2026-09-13T09:35:15Z Votre Provocateur 111653 4521492 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marcins Kalinovskis | vārds_orģ = ''Marcin Kalinowski'' | attēls = Marcin Kalinowski.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1652]] | dzim_dati = ap [[1605]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1652]]. gada [[2. jūnijs]] | mir_vieta = pie [[Batihas kauja|Batihas]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Marcins Kalinovskis''' ({{val|pl|Marcin Kalinowski}}; dzimis ap [[1605]]. gadu, miris [[1652]]. gada [[2. jūnijs|2. jūnijā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] militārais un politiskais darbinieks, kroņa lauka hetmanis un Čerņihivas vojevoda. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Kalinovskis nāca no ievērojamas poļu muižnieku dzimtas un jaunībā uzsāka militāro dienestu. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1630. gados Kalinovskis nostiprināja savu stāvokli valsts militārajā elitē, bet 1646. gadā kļuva par kroņa lauka hetmani.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Kalinovskis piedalījās karadarbībā pret kazaku un Krimas tatāru spēkiem. 1648. gada maijā pēc poļu armijas sakāves [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]] viņš kopā ar lielkroņa hetmani [[Mikolajs Potockis|Mikolaju Potocki]] nonāca Krimas tatāru gūstā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta Kalinovskis atgriezās militārajā dienestā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Polijas-Lietuvas kopvalsts armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un tatāru spēkiem.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1652. gadā Kalinovskis vadīja poļu karaspēku pret Bohdana Hmeļnicka kazakiem un viņu sabiedrotajiem. [[Batihas kauja|Batihas kaujā]] 1652. gada jūnijā Žečpospolitas karaspēks cieta smagu sakāvi. Kalinovskis kaujā krita kopā ar lielu daļu poļu armijas virsnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CB%5CA%5CBatihBattleof.htm |title=Batih, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Kalinovska nāve un Batihas sakāve būtiski vājināja Polijas-Lietuvas kopvalsts militārās pozīcijas Ukrainā un kļuva par vienu no smagākajām Žečpospolitas sakāvēm Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalinovskis, Marcins}} [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1652. gadā mirušie]] 9bjfq9dk0j1vq4ozuhazlzz9jbzgctr 4521493 4521492 2026-09-13T09:35:24Z Votre Provocateur 111653 4521493 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marcins Kalinovskis | vārds_orģ = ''Marcin Kalinowski'' | attēls = Kazimierz_Wojniakowski_-_Portrait_of_Marcin_Kalinowski_-_MNK_II-a-538_-_National_Museum_Kraków.jpg | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1652]] | dzim_dati = ap [[1605]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1652]]. gada [[2. jūnijs]] | mir_vieta = pie [[Batihas kauja|Batihas]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Marcins Kalinovskis''' ({{val|pl|Marcin Kalinowski}}; dzimis ap [[1605]]. gadu, miris [[1652]]. gada [[2. jūnijs|2. jūnijā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] militārais un politiskais darbinieks, kroņa lauka hetmanis un Čerņihivas vojevoda. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Kalinovskis nāca no ievērojamas poļu muižnieku dzimtas un jaunībā uzsāka militāro dienestu. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1630. gados Kalinovskis nostiprināja savu stāvokli valsts militārajā elitē, bet 1646. gadā kļuva par kroņa lauka hetmani.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Kalinovskis piedalījās karadarbībā pret kazaku un Krimas tatāru spēkiem. 1648. gada maijā pēc poļu armijas sakāves [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]] viņš kopā ar lielkroņa hetmani [[Mikolajs Potockis|Mikolaju Potocki]] nonāca Krimas tatāru gūstā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta Kalinovskis atgriezās militārajā dienestā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Polijas-Lietuvas kopvalsts armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un tatāru spēkiem.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1652. gadā Kalinovskis vadīja poļu karaspēku pret Bohdana Hmeļnicka kazakiem un viņu sabiedrotajiem. [[Batihas kauja|Batihas kaujā]] 1652. gada jūnijā Žečpospolitas karaspēks cieta smagu sakāvi. Kalinovskis kaujā krita kopā ar lielu daļu poļu armijas virsnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CB%5CA%5CBatihBattleof.htm |title=Batih, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Kalinovska nāve un Batihas sakāve būtiski vājināja Polijas-Lietuvas kopvalsts militārās pozīcijas Ukrainā un kļuva par vienu no smagākajām Žečpospolitas sakāvēm Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalinovskis, Marcins}} [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1652. gadā mirušie]] 2nmumydmihupeerepbaslkh2j5edpsx 0 639579 4521494 2026-09-13T09:36:49Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeremijs Višņoveckis | vārds_orģ = ''Jeremi Wiśniowiecki'' | attēls = Jeremi Wiśniowiecki.PNG | amats = [[Krievzemes vojevodiste]]s vojevoda | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = {{dat|1612|8|17}} | dzim_vieta = [[Lubni]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1651|8|20|161... 4521494 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeremijs Višņoveckis | vārds_orģ = ''Jeremi Wiśniowiecki'' | attēls = Jeremi Wiśniowiecki.PNG | amats = [[Krievzemes vojevodiste]]s vojevoda | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = {{dat|1612|8|17}} | dzim_vieta = [[Lubni]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1651|8|20|1612|8|17}} | mir_vieta = Pavoločas apkārtne, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Mihails Višņoveckis | māte = Raina Mohiljanka | dinastija = [[Višņovecku dzimta]] | dzīvesb = Grizelda Konstancja Zamojska | bērni = [[Mihals Koributs Višņoveckis]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Jeremijs Višņoveckis''' ({{val|pl|Jeremi Wiśniowiecki}}, {{val|uk|Ярема Вишневецький}}; dzimis [[1612]]. gada [[17. augusts|17. augustā]], miris [[1651]]. gada [[20. augusts|20. augustā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts, karavadonis un [[Krievzemes vojevodiste]]s vojevoda. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem magnātiem mūsdienu Ukrainas teritorijā un viens no galvenajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Višņoveckis nāca no ietekmīgās [[Višņovecku dzimta|Višņovecku dzimtas]] un pārvaldīja plašus īpašumus [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainā]]. Lai gan viņa ģimene bija pareizticīga, jaunībā viņš pārgāja [[katolicisms|katolicismā]]. Višņovecka valdījumos tika dibinātas un attīstītas pilsētas, veicināta tirdzniecība un saimnieciskā kolonizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/jeremi-michal-korybut-wisniowiecki |title=Jeremi Michał Korybut Wiśniowiecki |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Višņoveckis kļuva par vienu no aktīvākajiem cīņas pret kazakiem vadītājiem. Zaudējis lielāko daļu savu īpašumu Ukrainā, viņš ar savu privāto karaspēku atkāpās uz rietumiem un piedalījās vairākās kaujās pret kazaku un [[Krimas haniste|Krimas tatāru]] spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1649. gadā Višņoveckim bija nozīmīga loma [[Zbaražas aplenkums|Zbaražas aizstāvēšanā]], kur Žečpospolitas karaspēku aplenca Hmeļnicka kazaku un Krimas tatāru armija. Aplenkums beidzās pēc karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] karaspēka tuvošanās un [[Zborivas līgums|Zborivas līguma]] noslēgšanas.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> 1651. gadā Višņoveckis piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija guva vienu no lielākajām uzvarām pār Hmeļnicka spēkiem. Višņoveckis komandēja nozīmīgu poļu kavalērijas daļu.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> Višņoveckis nomira 1651. gada augustā militārās kampaņas laikā. Viņa vienīgais dēls [[Mihals Koributs Višņoveckis]] 1669. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Višņovecka vēsturiskais tēls ir pretrunīgs. Poļu historiogrāfijā viņš tradicionāli attēlots kā spējīgs karavadonis un Žečpospolitas aizstāvis, savukārt Ukrainas vēsturiskajā atmiņā viņš bieži tiek saistīts ar nežēlīgu cīņu pret kazaku sacelšanos. Viņa tēlu īpaši popularizēja [[Henriks Senkevičs]] romānā ''[[Ar uguni un zobenu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Višņoveckis, Jeremijs}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas kopvalsts militārpersonas]] [[Kategorija:Polijas magnāti]] [[Kategorija:Višņovecku dzimta]] 6u5xkqy7ynvpg3wuii7aqo971q7nxpe 4521496 4521494 2026-09-13T09:37:09Z Votre Provocateur 111653 4521496 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeremijs Višņoveckis | vārds_orģ = ''Jeremi Wiśniowiecki'' | attēls = Jeremi Wiśniowiecki.PNG | amats = [[Krievzemes vojevodiste]]s vojevoda | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = {{dat|1612|8|17}} | dzim_vieta = [[Lubni]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1651|8|20|1612|8|17}} | mir_vieta = Pavoločas apkārtne, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Mihails Višņoveckis | māte = Raina Mohiljanka | dinastija = [[Višņovecku dzimta]] | dzīvesb = Grizelda Konstancja Zamojska | bērni = [[Mihals Koributs Višņoveckis]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Jeremijs Višņoveckis''' ({{val|pl|Jeremi Wiśniowiecki}}, {{val|uk|Ярема Вишневецький}}; dzimis [[1612]]. gada [[17. augusts|17. augustā]], miris [[1651]]. gada [[20. augusts|20. augustā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts, karavadonis un Krievzemes vojevodistes vojevoda. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem magnātiem mūsdienu Ukrainas teritorijā un viens no galvenajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Višņoveckis nāca no ietekmīgās [[Višņovecku dzimta|Višņovecku dzimtas]] un pārvaldīja plašus īpašumus [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainā]]. Lai gan viņa ģimene bija pareizticīga, jaunībā viņš pārgāja [[katolicisms|katolicismā]]. Višņovecka valdījumos tika dibinātas un attīstītas pilsētas, veicināta tirdzniecība un saimnieciskā kolonizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/jeremi-michal-korybut-wisniowiecki |title=Jeremi Michał Korybut Wiśniowiecki |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Višņoveckis kļuva par vienu no aktīvākajiem cīņas pret kazakiem vadītājiem. Zaudējis lielāko daļu savu īpašumu Ukrainā, viņš ar savu privāto karaspēku atkāpās uz rietumiem un piedalījās vairākās kaujās pret kazaku un [[Krimas haniste|Krimas tatāru]] spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1649. gadā Višņoveckim bija nozīmīga loma [[Zbaražas aplenkums|Zbaražas aizstāvēšanā]], kur Žečpospolitas karaspēku aplenca Hmeļnicka kazaku un Krimas tatāru armija. Aplenkums beidzās pēc karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] karaspēka tuvošanās un [[Zborivas līgums|Zborivas līguma]] noslēgšanas.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> 1651. gadā Višņoveckis piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija guva vienu no lielākajām uzvarām pār Hmeļnicka spēkiem. Višņoveckis komandēja nozīmīgu poļu kavalērijas daļu.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> Višņoveckis nomira 1651. gada augustā militārās kampaņas laikā. Viņa vienīgais dēls [[Mihals Koributs Višņoveckis]] 1669. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Višņovecka vēsturiskais tēls ir pretrunīgs. Poļu historiogrāfijā viņš tradicionāli attēlots kā spējīgs karavadonis un Žečpospolitas aizstāvis, savukārt Ukrainas vēsturiskajā atmiņā viņš bieži tiek saistīts ar nežēlīgu cīņu pret kazaku sacelšanos. Viņa tēlu īpaši popularizēja [[Henriks Senkevičs]] romānā ''[[Ar uguni un zobenu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Višņoveckis, Jeremijs}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] ct9m2tllf6ctoyhisil0z8g2zt4f2j5 4521498 4521496 2026-09-13T09:37:19Z Votre Provocateur 111653 4521498 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeremijs Višņoveckis | vārds_orģ = ''Jeremi Wiśniowiecki'' | attēls = Jeremi_Wiśniowiecki.jpg | amats = [[Krievzemes vojevodiste]]s vojevoda | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = {{dat|1612|8|17}} | dzim_vieta = [[Lubni]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1651|8|20|1612|8|17}} | mir_vieta = Pavoločas apkārtne, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Mihails Višņoveckis | māte = Raina Mohiljanka | dinastija = [[Višņovecku dzimta]] | dzīvesb = Grizelda Konstancja Zamojska | bērni = [[Mihals Koributs Višņoveckis]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Jeremijs Višņoveckis''' ({{val|pl|Jeremi Wiśniowiecki}}, {{val|uk|Ярема Вишневецький}}; dzimis [[1612]]. gada [[17. augusts|17. augustā]], miris [[1651]]. gada [[20. augusts|20. augustā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts, karavadonis un Krievzemes vojevodistes vojevoda. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem magnātiem mūsdienu Ukrainas teritorijā un viens no galvenajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Višņoveckis nāca no ietekmīgās [[Višņovecku dzimta|Višņovecku dzimtas]] un pārvaldīja plašus īpašumus [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainā]]. Lai gan viņa ģimene bija pareizticīga, jaunībā viņš pārgāja [[katolicisms|katolicismā]]. Višņovecka valdījumos tika dibinātas un attīstītas pilsētas, veicināta tirdzniecība un saimnieciskā kolonizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/jeremi-michal-korybut-wisniowiecki |title=Jeremi Michał Korybut Wiśniowiecki |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Višņoveckis kļuva par vienu no aktīvākajiem cīņas pret kazakiem vadītājiem. Zaudējis lielāko daļu savu īpašumu Ukrainā, viņš ar savu privāto karaspēku atkāpās uz rietumiem un piedalījās vairākās kaujās pret kazaku un [[Krimas haniste|Krimas tatāru]] spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1649. gadā Višņoveckim bija nozīmīga loma [[Zbaražas aplenkums|Zbaražas aizstāvēšanā]], kur Žečpospolitas karaspēku aplenca Hmeļnicka kazaku un Krimas tatāru armija. Aplenkums beidzās pēc karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] karaspēka tuvošanās un [[Zborivas līgums|Zborivas līguma]] noslēgšanas.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> 1651. gadā Višņoveckis piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija guva vienu no lielākajām uzvarām pār Hmeļnicka spēkiem. Višņoveckis komandēja nozīmīgu poļu kavalērijas daļu.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> Višņoveckis nomira 1651. gada augustā militārās kampaņas laikā. Viņa vienīgais dēls [[Mihals Koributs Višņoveckis]] 1669. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Višņovecka vēsturiskais tēls ir pretrunīgs. Poļu historiogrāfijā viņš tradicionāli attēlots kā spējīgs karavadonis un Žečpospolitas aizstāvis, savukārt Ukrainas vēsturiskajā atmiņā viņš bieži tiek saistīts ar nežēlīgu cīņu pret kazaku sacelšanos. Viņa tēlu īpaši popularizēja [[Henriks Senkevičs]] romānā ''[[Ar uguni un zobenu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Višņoveckis, Jeremijs}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] 1ls0sj67nr9wja19holufgaszya5cwu 0 639580 4521499 2026-09-13T09:38:32Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mikolajs Potockis | vārds_orģ = ''Mikołaj Potocki'' | attēls = Mikołaj Potocki.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] lielkroņa hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = ap [[1595]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1651]]. gada [[20. novembris]] | mir_vieta = [... 4521499 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mikolajs Potockis | vārds_orģ = ''Mikołaj Potocki'' | attēls = Mikołaj Potocki.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] lielkroņa hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = ap [[1595]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1651]]. gada [[20. novembris]] | mir_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Jakubs Potockis | dinastija = [[Potocku dzimta]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Mikolajs Potockis''' ({{val|pl|Mikołaj Potocki}}; ap [[1595]]—[[1651]]. gada [[20. novembris]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts un karavadonis, kroņa lauka hetmanis no 1637. gada un lielkroņa hetmanis no 1646. gada. Viņš bija viens no galvenajiem Žečpospolitas armijas komandieriem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Potockis nāca no ietekmīgās [[Potocku dzimta|Potocku dzimtas]] un militāro karjeru veidoja Polijas-Lietuvas kopvalsts dienestā. Viņš piedalījās karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1637.—1638. gadā Potockis piedalījās kazaku sacelšanos apspiešanā, bet 1646. gadā kļuva par lielkroņa hetmani.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] sacelšanās kustībai, Potockis vadīja Žečpospolitas spēkus pret kazakiem. Viņš nosūtīja daļu armijas sava dēla Stefana Potocka vadībā pret Hmeļnicki, taču šie spēki tika sakauti [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]].<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Drīz pēc tam 1648. gada maijā Hmeļnicka kazaku un [[Tugaibejs|Tugaijbeja]] Krimas tatāru spēki sakāva galveno Žečpospolitas armiju [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]]. Potockis un kroņa lauka hetmanis [[Marcins Kalinovskis]] tika sagūstīti un nodoti Krimas tatāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CK%5CO%5CKorsunBattleof.htm |title=Korsun, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta 1650. gadā Potockis atgriezās lielkroņa hetmaņa amatā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] vadītā Žečpospolitas armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un Krimas tatāru spēkiem.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Mikolajs Potockis nomira 1651. gada novembrī, neilgi pēc karadarbības atsākšanās Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Potockis, Mikolajs}} [[Kategorija:16. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas hetmaņi]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas kopvalsts militārpersonas]] [[Kategorija:Potocku dzimta]] i0yk9f7snb2hy0dvkcurbmxatjkpiyc 4521500 4521499 2026-09-13T09:39:03Z Votre Provocateur 111653 4521500 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mikolajs Potockis | vārds_orģ = ''Mikołaj Potocki'' | attēls = Mikołaj Potocki.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] lielkroņa hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = ap [[1595]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1651]]. gada [[20. novembris]] | mir_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Jakubs Potockis | dinastija = [[Potocku dzimta]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Mikolajs Potockis''' ({{val|pl|Mikołaj Potocki}}; ap [[1595]]—[[1651]]. gada [[20. novembris]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts un karavadonis, kroņa lauka hetmanis no 1637. gada un lielkroņa hetmanis no 1646. gada. Viņš bija viens no galvenajiem Žečpospolitas armijas komandieriem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Potockis nāca no ietekmīgās Potocku dzimtas un militāro karjeru veidoja Polijas-Lietuvas kopvalsts dienestā. Viņš piedalījās karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1637.—1638. gadā Potockis piedalījās kazaku sacelšanos apspiešanā, bet 1646. gadā kļuva par lielkroņa hetmani.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] sacelšanās kustībai, Potockis vadīja Žečpospolitas spēkus pret kazakiem. Viņš nosūtīja daļu armijas sava dēla Stefana Potocka vadībā pret Hmeļnicki, taču šie spēki tika sakauti [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]].<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Drīz pēc tam 1648. gada maijā Hmeļnicka kazaku un [[Tugaibejs|Tugaijbeja]] Krimas tatāru spēki sakāva galveno Žečpospolitas armiju [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]]. Potockis un kroņa lauka hetmanis [[Marcins Kalinovskis]] tika sagūstīti un nodoti Krimas tatāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CK%5CO%5CKorsunBattleof.htm |title=Korsun, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta 1650. gadā Potockis atgriezās lielkroņa hetmaņa amatā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] vadītā Žečpospolitas armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un Krimas tatāru spēkiem.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Mikolajs Potockis nomira 1651. gada novembrī, neilgi pēc karadarbības atsākšanās Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Potockis, Mikolajs}} [[Kategorija:16. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] 3x42o2ms8h489mz8xz6qhm3xwzp11kf 0 639581 4521501 2026-09-13T09:40:03Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Stefans Čarneckis | vārds_orģ = ''Stefan Czarniecki'' | attēls = Stefan Czarniecki 1.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1665]] | dzim_dati = [[1599]] | dzim_vieta = Čarnca, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{dat|1665|2|16}} | mir_vieta = Sok... 4521501 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Stefans Čarneckis | vārds_orģ = ''Stefan Czarniecki'' | attēls = Stefan Czarniecki 1.PNG | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1665]] | dzim_dati = [[1599]] | dzim_vieta = Čarnca, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{dat|1665|2|16}} | mir_vieta = Sokoļivka, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Kšištofs Čarneckis | māte = Kristīna Žešovska | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Stefans Čarneckis''' ({{val|pl|Stefan Czarniecki}}; [[1599]]—[[1665]]. gada [[16. februāris]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] karavadonis un valstsvīrs, viens no ievērojamākajiem 17. gadsimta poļu militārajiem komandieriem. Īpaši pazīstams ar cīņu pret [[Zviedrijas impērija|Zviedrijas]] karaspēku [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Čarneckis militāro karjeru sāka 17. gadsimta 20. gados. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Krimas haniste|Krimas tatāriem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Sākoties [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās|Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] kustībai, Čarneckis karoja pret kazakiem. 1648. gada [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]] viņš nonāca kazaku gūstā, bet pēc atbrīvošanas atgriezās dienestā. 1651. gadā piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija sakāva Bohdana Hmeļnicka un Krimas tatāru spēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Čarneckis īpaši izcēlās [[Plūdi (Polija)|Zviedru plūdu]] laikā (1655—1660). Pēc tam, kad zviedri bija ieņēmuši lielu daļu Polijas, viņš organizēja pretošanos un plaši izmantoja mobilu karadarbības taktiku, izvairoties no lielām izšķirošām kaujām un uzbrūkot pretinieka komunikācijām un atsevišķām karaspēka vienībām. Viņa darbība kļuva par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem cīņā pret Zviedrijas okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1658.—1659. gadā Čarneckis piedalījās karadarbībā pret Zviedriju [[Dānija|Dānijā]]. Vēlāk viņš komandēja Žečpospolitas karaspēku [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karā]], darbojoties galvenokārt mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1664. gadā viņa vadītais karaspēks ieņēma [[Subotiva|Subotivu]], kur atradās [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] kaps. Saskaņā ar vairākiem vēstures avotiem Čarneckis pavēlēja Hmeļnicka un viņa dēla Timofija mirstīgās atliekas izņemt no kapa un iznīcināt.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Kazimierz Waza''. Wrocław: Zakład Narodowy im. Ossolińskich, 1997.</ref> 1665. gada janvārī Čarneckis saņēma kroņa lauka hetmaņa amatu, taču jau nākamajā mēnesī mira no ievainojuma izraisītām komplikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Piemiņa == Stefans Čarneckis ir viens no pazīstamākajiem Polijas militārās vēstures tēliem. Viņš pieminēts [[Polijas himna|Polijas valsts himnā]] ''[[Mazurek Dąbrowskiego]]'', kur atsauce uz viņa karagājienu no Dānijas uz Poliju simbolizē cīņu par valsts neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gov.pl/web/culture/national-anthem |title=National Anthem |publisher=Government of Poland |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čarneckis, Stefans}} [[Kategorija:1599. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1665. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas hetmaņi]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas kopvalsts militārpersonas]] aiov4ockmzhgl1jk6lr3s3n6t9lon70 4521502 4521501 2026-09-13T09:40:32Z Votre Provocateur 111653 4521502 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Stefans Čarneckis | vārds_orģ = ''Stefan Czarniecki'' | attēls = Leon_Kapliński_-_Hetman_Stefan_Czarniecki_-_MNK_II-a-1067_-_National_Museum_Kraków.jpg | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1665]] | dzim_dati = [[1599]] | dzim_vieta = Čarnca, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{dat|1665|2|16}} | mir_vieta = Sokoļivka, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Kšištofs Čarneckis | māte = Kristīna Žešovska | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Stefans Čarneckis''' ({{val|pl|Stefan Czarniecki}}; [[1599]]—[[1665]]. gada [[16. februāris]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] karavadonis un valstsvīrs, viens no ievērojamākajiem 17. gadsimta poļu militārajiem komandieriem. Īpaši pazīstams ar cīņu pret [[Zviedrijas impērija|Zviedrijas]] karaspēku [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Čarneckis militāro karjeru sāka 17. gadsimta 20. gados. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Krimas haniste|Krimas tatāriem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Sākoties [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās|Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] kustībai, Čarneckis karoja pret kazakiem. 1648. gada [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]] viņš nonāca kazaku gūstā, bet pēc atbrīvošanas atgriezās dienestā. 1651. gadā piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija sakāva Bohdana Hmeļnicka un Krimas tatāru spēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Čarneckis īpaši izcēlās [[Plūdi (Polija)|Zviedru plūdu]] laikā (1655—1660). Pēc tam, kad zviedri bija ieņēmuši lielu daļu Polijas, viņš organizēja pretošanos un plaši izmantoja mobilu karadarbības taktiku, izvairoties no lielām izšķirošām kaujām un uzbrūkot pretinieka komunikācijām un atsevišķām karaspēka vienībām. Viņa darbība kļuva par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem cīņā pret Zviedrijas okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1658.—1659. gadā Čarneckis piedalījās karadarbībā pret Zviedriju [[Dānija|Dānijā]]. Vēlāk viņš komandēja Žečpospolitas karaspēku [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karā]], darbojoties galvenokārt mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1664. gadā viņa vadītais karaspēks ieņēma [[Subotiva|Subotivu]], kur atradās [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] kaps. Saskaņā ar vairākiem vēstures avotiem Čarneckis pavēlēja Hmeļnicka un viņa dēla Timofija mirstīgās atliekas izņemt no kapa un iznīcināt.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Kazimierz Waza''. Wrocław: Zakład Narodowy im. Ossolińskich, 1997.</ref> 1665. gada janvārī Čarneckis saņēma kroņa lauka hetmaņa amatu, taču jau nākamajā mēnesī mira no ievainojuma izraisītām komplikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Piemiņa == Stefans Čarneckis ir viens no pazīstamākajiem Polijas militārās vēstures tēliem. Viņš pieminēts [[Polijas himna|Polijas valsts himnā]] ''[[Mazurek Dąbrowskiego]]'', kur atsauce uz viņa karagājienu no Dānijas uz Poliju simbolizē cīņu par valsts neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gov.pl/web/culture/national-anthem |title=National Anthem |publisher=Government of Poland |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čarneckis, Stefans}} [[Kategorija:1599. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1665. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas hetmaņi]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas kopvalsts militārpersonas]] ti6qstoh3ynk818s1swiolqvdtigj8z 4521503 4521502 2026-09-13T09:40:42Z Votre Provocateur 111653 4521503 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Stefans Čarneckis | vārds_orģ = ''Stefan Czarniecki'' | attēls = Leon_Kapliński_-_Hetman_Stefan_Czarniecki_-_MNK_II-a-1067_-_National_Museum_Kraków.jpg | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1665]] | term_beigas = [[1665]] | dzim_dati = [[1599]] | dzim_vieta = Čarnca, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{dat|1665|2|16}} | mir_vieta = Sokoļivka, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Kšištofs Čarneckis | māte = Kristīna Žešovska | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Stefans Čarneckis''' ({{val|pl|Stefan Czarniecki}}; [[1599]]—[[1665]]. gada [[16. februāris]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] karavadonis un valstsvīrs, viens no ievērojamākajiem 17. gadsimta poļu militārajiem komandieriem. Īpaši pazīstams ar cīņu pret [[Zviedrijas impērija|Zviedrijas]] karaspēku [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Čarneckis militāro karjeru sāka 17. gadsimta 20. gados. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Krimas haniste|Krimas tatāriem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Sākoties [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās|Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] kustībai, Čarneckis karoja pret kazakiem. 1648. gada [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]] viņš nonāca kazaku gūstā, bet pēc atbrīvošanas atgriezās dienestā. 1651. gadā piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija sakāva Bohdana Hmeļnicka un Krimas tatāru spēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Čarneckis īpaši izcēlās [[Plūdi (Polija)|Zviedru plūdu]] laikā (1655—1660). Pēc tam, kad zviedri bija ieņēmuši lielu daļu Polijas, viņš organizēja pretošanos un plaši izmantoja mobilu karadarbības taktiku, izvairoties no lielām izšķirošām kaujām un uzbrūkot pretinieka komunikācijām un atsevišķām karaspēka vienībām. Viņa darbība kļuva par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem cīņā pret Zviedrijas okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1658.—1659. gadā Čarneckis piedalījās karadarbībā pret Zviedriju [[Dānija|Dānijā]]. Vēlāk viņš komandēja Žečpospolitas karaspēku [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karā]], darbojoties galvenokārt mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Stefan-Czarniecki |title=Stefan Czarniecki |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> 1664. gadā viņa vadītais karaspēks ieņēma [[Subotiva|Subotivu]], kur atradās [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] kaps. Saskaņā ar vairākiem vēstures avotiem Čarneckis pavēlēja Hmeļnicka un viņa dēla Timofija mirstīgās atliekas izņemt no kapa un iznīcināt.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Jan Kazimierz Waza''. Wrocław: Zakład Narodowy im. Ossolińskich, 1997.</ref> 1665. gada janvārī Čarneckis saņēma kroņa lauka hetmaņa amatu, taču jau nākamajā mēnesī mira no ievainojuma izraisītām komplikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Czarniecki-Stefan;3889163.html |title=Czarniecki Stefan |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Piemiņa == Stefans Čarneckis ir viens no pazīstamākajiem Polijas militārās vēstures tēliem. Viņš pieminēts [[Polijas himna|Polijas valsts himnā]] ''[[Mazurek Dąbrowskiego]]'', kur atsauce uz viņa karagājienu no Dānijas uz Poliju simbolizē cīņu par valsts neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gov.pl/web/culture/national-anthem |title=National Anthem |publisher=Government of Poland |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čarneckis, Stefans}} [[Kategorija:1599. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1665. gadā mirušie]] 86yp8qgad149ejos7508j5jm8vhinhh 6 639582 4521513 2026-09-13T10:05:22Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[The Whisper Man]]'' plakāts. No: [[:en:File:The Whisper Man poster.jpg]] 4521513 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[The Whisper Man]]'' plakāts. No: [[:en:File:The Whisper Man poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} ryfdk0muvabwsv3pe9r1c8w4m2zrsig 0 639583 4521514 2026-09-13T10:15:17Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Whisper Man'' | operators = | attēls = The Whisper Man poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināltrilleris | režisors = [[Džeimss Eškrofts]] | producents = * [[Entonijs Ruso]] * [[Džo Ruso]] * [[Andžela Ruso-Otstota]] * [[Maikls Disko]] | scenārijs = * [[Bens Džekobijs]] * [[Čeiss Pālmers]] | aktieri = * [[Roberts De Niro]] * [[Mišela Monagana]] * [[Ādams Skots]] * [[Hemišs Linkleters]... 4521514 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Whisper Man'' | operators = | attēls = The Whisper Man poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināltrilleris | režisors = [[Džeimss Eškrofts]] | producents = * [[Entonijs Ruso]] * [[Džo Ruso]] * [[Andžela Ruso-Otstota]] * [[Maikls Disko]] | scenārijs = * [[Bens Džekobijs]] * [[Čeiss Pālmers]] | aktieri = * [[Roberts De Niro]] * [[Mišela Monagana]] * [[Ādams Skots]] * [[Hemišs Linkleters]] * [[Ouens Tīgs]] * [[Maikls Kītons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Whisper Man'' | studija = ''AGBO'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Netflix]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|8|28}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|50 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''The Whisper Man''''' ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[krimināltrillera filma]], kuras režisors ir [[Džeimss Eškrofts]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts De Niro]], [[Mišela Monagana]], [[Ādams Skots]], [[Hemišs Linkleters]], [[Ouens Tīgs]] un [[Maikls Kītons]]. Filma ir balstīta uz Aleksa Norta 2020. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filmas sižets stāsta par nesen atraitni kļuvušo rakstnieku Tomu Kenediju un viņa jauno dēlu Džeiku, kuri pārceļas uz Gertonas pilsētu, kamēr policija izmeklē bērna nolaupīšanu, kas acīmredzot ir saistīta ar bēdīgi slaveno sērijveida slepkavu, kas pazīstams kā Čukstētājs. Kad Džeiks tiek nolaupīts, Toms tiek iesaistīts izmeklēšanā kopā ar savu atsvešināto tēvu, detektīvu, kurš sākotnēji notvēra slepkavu. Filmas ''The Whisper Man'' pirmizrāde notika {{Dat|2026|8|28|5=bez}} straumēšanas platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/04/the-whisper-man-release-date-unveiled-netflix-1236875861/|title='The Whisper Man' Release Date Unveiled By Netflix|last=Grobar|first=Matt|website=Deadline|access-date=2026-09-13|date=2026-04-29|language=en-US}}</ref> Filma saņēma kopumā viduvējas kritiķu atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_whisper_man|title=The Whisper Man {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-whisper-man/|title=The Whisper Man Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Netflix filmas]] asvzx812prqtbconjss6avn6z0tnthd 3 639584 4521586 2026-09-13T11:44:39Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Mayouhm]] uz [[Dalībnieka diskusija:Slimanian]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Mayouhm|Mayouhm]]" to "[[Special:CentralAuth/Slimanian|Slimanian]]" 4521586 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Slimanian]] nqlra6dh6vss5porhnqzykdfxjc7c9c